Saeimas ziņas

Sociālo un darba lietu komisijā

Otrdien, 23.janvārī, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē deputāti nolēma atbalstīt divu likumprojektu — “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” un “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā” — virzīšanu izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā. Komisijas priekšsēdētāja Ludmila Kuprijanova informēja, ka grozījumu projektā likumā “Par nodarbinātību” paredzēts vaikt vairākus precizējumus minimālās mēnešalgas un bazdarbnieka statusa noteikšanā. Savukārt likumprojektā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli”, kas ir izstrādāts sadarbībā ar invalīdu biedrības pārstāvjiem, ir minēti kopumā 18 invalīdu biedrību un dažādu labdarības fondu uzņēmumi, kuri tiks atbrīvoti no uzņēmuma ienākuma nodokļa.

24.janvārī Saeimas Sociālo un darba lietu komisija turpināja strādāt pie likumprojektu “Par prekursoriem” un “Par psihotropo un narkotisko vielu likumīgās aprites kārtību” sagatavošanas 2.lasījumam. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Požarnovs informēja, ka komisija iepazinās ar Labklājības ministrijas pārstāvju rakstiskiem atzinumiem, kas attiecās uz likumprojektos noteikto psihotropo un narkotisko vielu ražošanas, ievešanas un izplatīšanas kontroli. Komisijas deputāti uzskata, ka 1.lasījumā pieņemtajā likumprojektu redakcijā nav precizēts jautājums par Labklājības ministrijas Narkotiku kontroles dienesta pilnvarām. Tādēļ nākamnedēļ Sociālo un darba lietu komisija turpinās darbu pie likumprojektu sagatavošanas 2.lasījumam, iestrādājot vairākus priekšlikumus, lai novērstu neprecizitātes un nepilnības.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā

Otrdien, 23. janvārī, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja jautājumu par pašvaldību darbības pārraudzību un kontroli, kā arī pašvaldību budžetu izpildi.

Kā deputātus informēja valsts kontrolieris R. Černajs, pārbaudot 1995. gada budžeta līdzekļu izlietojumu pašvaldībās, Valsts kontrole vairākos gadījumos ir konstatējusi, ka pašvaldībām piešķirtās dotācijas un mērķdotācijas no valsts budžeta netiek izlietotas atbilstoši likumā paredzētajām vajadzībām. Savukārt pašvaldību revīziju komisijas, kurām vajadzētu atklāt šos pārkāpumus, bieži vien strādā neprofesionāli, jo tiek veidotas pēc politiskā principa, kā to paredz likums “Par pašvaldībām”, nevis pēc profesionālā principa. Tādēļ Valsts kontrole ir ierosinājusi izdarīt izmaiņas likumdošanā, lai paplašinātu Valsts kontroles tiesības, kas ļautu veikt pašvaldību budžetu revīziju.

Vides un reģionālās attīstības ministrijas Pašvaldību departamenta direktors A. Rukmanis pastāstīja, ka departamenta pamatuzdevums ir pašvaldību pārraudzība attiecībā uz to izdoto saistošo noteikumu likumību un ievērošanu, un no izskatītajiem 300 noteikumiem 50 gadījumos ir fiksētas kļūdas, par kuru novēršanas nepieciešamību ir ziņots konkrētajām pašvaldībām. Departaments izskata arī juridisko un fizisko personu sūdzības par pārkāpumiem pašvaldību darbā.

Uzklausījuši arī Finansu ministrijas un Pašvaldību savienības pārstāvjus, komisijas deputāti nolēma lūgt Valsts kontrolei un Finansu ministrijai pārskatus par valsts budžeta izlietojumu un valsts un pašvaldību budžetu saistību, kā arī Valsts kontroles ierosinātās izmaiņas likumdošanā, lai pēc šo datu izpētes vēlreiz atgrieztos pie jautājuma par pašvaldību budžetu izpildi komisijas sēdē pēc divām nedēļām, 6. februārī.

Noklausījušies komisijas locekļa A. Čepāņa ziņojumu par Ministru kabineta ie-sniegto valsts budžeta projektu 1996. gadam, deputāti konstatēja, ka tajā paredzētā pašvaldību budžetu veidošana nav saskaņota ar pašvaldībām, kā tas ir paredzēts likumdošanā. Tādēļ komisija atlika budžeta projekta izskatīšanu līdz nākamajai sēdei, kas notiks 24. janvārī, vienlaikus lūdzot Ministru kabinetu iesniegt komisijai valdības un Pašvaldību savienības sarunu protokolu par pašvaldību budžetu veidošanu.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā

Otrdien, 23.janvārī, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas un Tautsaim-niecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti apsprieda likumprojektu “Par valsts budžetu 1996.gadam”. Par likumprojektu ziņoja finansu ministrs A.Kreituss, informējot deputātus par pamatrādītājiem 1996.gada budžeta projektā un par budžeta sastādīšanas principiem. A.Kreituss uzsvēra, ka valdība ir vadījusies no pesimistiskākās prognozes par nākamā gada ieņēmumiem un līdz ar to ir izveidota reāli izpildāma budžeta ieņēmumu daļa. Savukārt, ja ieņēmumi budžetā pildīsies labāk nekā plānots, ir paredzētas prioritāras jomas, kurās tiks piešķirti papildus līdzekļi. Finansu ministrs norādīja, ka arī Starptautiskā valūtas fonda misijas pārstāvji pašreizējo nostāju budžeta veidošanā atzina par kopumā pareizu, vienlaicīgi tomēr iesakot samazināt plānoto budžeta deficītu līdz 40 miljoniem latu.

Sēdē savu viedokli pauda un uz deputātu jautājumiem atbildēja arī Ministru prezidents A.Šķēle. Viņš atzīmēja, ka uzreiz pēc 1996.gada budžeta pieņemšanas valdība sāks strādāt pie nākamā gada projekta, kas tiks gatavots pēc citiem principiem, jo ministrijām nāksies mainīt savu budžetu struktūru, lai padarītu to optimālāku. Ministru prezidents norādīja, ka svarīgākie valdības mērķi ir tautsaimniecības aktivizēšana, sociālās reformas realizēšana, izglītības reformas uzsākšana, vērtspapīru tirgus radīšana un privatizācijas procesa strauja turpināšana. Valdības pārstāvji atbildēja uz deputātu jautājumiem par līdzekļiem valsts pārvaldes iestāžu uzturēšanai, par speciālo budžetu veidošanas principiem un to izlietošanu, kā arī par iespējām palielināt budžeta ieņēmumu daļu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nolēma atbalstīt likumprojektu 1.lasījumam. Savukārt Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nākamā gada valsts budžeta projektu nolēma atbalstīt jau 18.janvāra sēdē.

Bet 24. janvārī Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai notika divas sēdes. No rīta notikušajā sēdē deputāti nolēma atcelt komisijas 18. janvārī pieņemto lēmumu atbalstīt likumprojektu “Par 1996. gada valsts budžetu”. Līdz ar to 1996. gada valsts budžeta projekts netiktu iekļauts Saeimas 25. janvāra sēdes darba kārtībā. Komisijas priekšsēdētāja biedrs Elmārs Zelgalvis informēja, ka komisijas deputāti no valdības un Finansu ministrijas vēlējās iegūt papildu informāciju par budžeta ieņēmumiem, plānoto inflāciju, budžeta deficītu. Tāpat nebija skaidrs, kā tiks risinātas domstarpības par pašvaldību budžetiem starp Finansu ministriju un Pašvaldību savienību. Vēl Budžeta un finansu (nodokļu) komisija rīta sēdē akceptēja 2. lasījumam likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli””. Likumprojekts paredz samazināt līdz 18,5 procentiem sociālo nodokli personām, kuras veic lauksaimniecisko ražošanu.

Tomēr vakarā tika sasaukta vēl viena Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde. Tajā komisijas priekšsēdētājs Aivars Kreituss norādīja, ka visus precizējumus un priekšlikumus, kas valsts budžeta projekta sakarā izskanēja no rīta notikušajā sēdē, varēs iestrādāt projekta sagatavošanai uz 2. lasījumu. Aivars Kreituss arī teica, ka valdība un Finansu ministrija turpinās sarunas ar Pašvaldību savienību un domstarpības tiks atrisinātas. Ar balsu vairākumu komisija nolēma atcelt no rīta pieņemto lēmumu, kā arī nobalsoja par atbalsta izteikšanu 1. lasījumā likumprojektam “Par valsts budžetu 1996. gadam”.

Ārlietu komisijā

Trešdien, 24.janvārī, Saeimas Ārlietu komisija apsprieda un akceptēja 2. lasījumam likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Nolīgums regulē pasažieru un kravas pārvadājumus ar autotransportu starp Latviju un Krieviju un tranzītu caur abu valstu teritorijām, ko varēs veikt, saņemot atbilstošas, kompetentu institūciju izdotās atļaujas.

Komisija nolēma virzīt kā steidzamu 1. lasījumam likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību”. Līgums paredz ieguldījumu pieņemšanu abu līgumslēdzēju valstu teritorijā saskaņā ar attiecīgās valsts likumiem, kā arī vislielākās labvēlības režīmu ieguldījumu funkcionēšanai.

Kā steidzams izskatīšanai pirmajā lasījumā tika akceptēts likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības vispārējo nolīgumu par konsultācijām un sadarbību”. Nolīgums nosaka vispārējo konsultāciju un sadarbības noteikumus, kā arī projektu realizāciju tautsaimniecības un ekonomikas pārvaldes speciālistu un vadošo darbinieku apmācībā, tieslietu un valsts pārvaldes jomā, tāpat sociālajā sektorā un vides aizsardzībā.

Deputāti atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts aizsardzību”” virzīšanu pirmajam lasījumam.

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Otrdien, 23.janvārī, Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja jautājumu par komisijas priekšsēdētāja pilnvaru nolikšanu, ko Dainis Turlais pamatoja ar darbu valdībā iekšlietu ministra postenī, paskaidrodams, ka, viņaprāt, nav ētiski vienai personai apvienot likumdošanas un izpildvaras funkcijas un ka darba apjoms Iekšlietu ministrijā neļaus viņam pilnvērtīgi strādāt komisijā.

Par Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju tika ievēlēts Kārlis Jūlijs Druva (LZS, KDS, LDP).

Saeimas preses dienests