LATVIJAS BANKAS ZIŅAS
Konvertējamo valūtu kursi
Latvijas Banka 25.01.96. nosaka šādus konvertējamo valūtu un zelta kursus latos:
Valūta Ls
1 ATS (Austrijas šiliņš) 0,0527
1 AUD (Austrālijas dolārs) 0,402
1 BEF (Beļģijas franks) 0,0180
1 CAD (Kanādas dolārs) 0,401
1 CHF (Šveices franks) 0,461
1 DEM (Vācijas marka) 0,370
1 DKK (Dānijas krona) 0,0958
1 ECU (Eiropas norēķ. vien.) 0,682
1 EEK (Igaunijas krona) 0,0463
100 ESP (100 Spānijas pesetas) 0,440
1 FIM (Somijas marka) 0,121
1 FRF (Francijas franks) 0,1083
1 GBP (Lielbritānijas 0,830
sterliņu mārciņa)
100 ITL (100 Itālijas liras) 0,0344
100 JPY (100 Japānas jena) 0,516
1 KGS (Kirgīzijas soms) 0,0517
1 LTL (Lietuvas lits) 0,137
1 NLG (Nīderlandes guldenis) 0,331
1 NOK (Norvēģijas krona) 0,0846
1 SDR (SVF norēķ. vien.) 0,7997
1 SEK (Zviedrijas krona) 0,0800
1 USD (ASV dolārs) 0,548
1 trojas unce XAU (zelts) 221,09
Konvertējamo valūtu pirkšanas-pārdošanas kursi
Latvijas Banka 24.01.96. plkst. 8:30 pērk un pārdod šādas valūtas bezskaidrā naudā bankām un to nodaļām pēc šādiem kursiem latos:
Valūta pērk pārdod
1 DEM Ls 0,3668 Ls 0,3742
10 FRF 1,0721 1,0938
1 GBP 0,8212 0,8378
100 JPY 0,5107 0,5210
1 USD 0,5427 0,5537
Latvijas Banka 24.01.96. pārdod bankām un to nodaļām un privātpersonām skaidras naudas ASV dolārus pēc kursa: 1 USD = Ls 0,565.
Nekonvertējamo valūtu kursi
Latvijas Banka periodam no 29.01.96. līdz 04.02.96. nosaka šādus nekonvertējamo valūtu kursus latos:
Valsts BNV* Ls
Baltkrievija 1000 0,0477
Kazahija 1000 Tenga 8,50
Azerbaidžāna 1000 Manats 0,123
Krievija 1000 0,1166
Uzbekistāna 1 Sums 0,0151
Gruzija 1 Lars 0,440
Armēnija 1000 Drams 1,36
Turkmenistāna 1000 Manats 0,207
Moldova 1 Leja 0,121
Tadžikija 1000 0,1166
Ukraina 1000000 2,97
*BNV — bezskaidras naudas vienība
Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Valūtas operāciju pārvaldes Darījumu un investīciju daļas vadītāja D.Brunere
Valsts parādzīmju likmes
Latvijas Banka 25.01.96. pērk un pārdod ierobežotu daudzumu valsts parādzīmju ar šādām likmēm:
Parādzīmju Emisijas Nr. Parādzīmju Pirkšanas diskonta Pārdošanas diskonta
termiņš dzēšanas datums gada likme gada likme
1 mēnesis 101. 02.02.96. 23.0% 22.0%
102. 09.02.96. 23.0% 22.0%
103. 16.02.96. 23.0% 22.0%
190. 26.01.96. 23.0% 22.0%
3 mēneši 201. 04.04.96. 26.0% 25.0%
202. 12.04.96. 26.0% 25.0%
203. 19.04.96. 27.5% 26.5%
258. 26.01.96. 23.0% 22.0%
259. 02.02.96. 23.0% 22.0%
260. 09.02.96. 23.0% 22.0%
261. 16.02.96. 23.0% 22.0%
262. 23.02.96. 24.5% 23.5%
263. 01.03.96. 24.5% 23.5%
264. 08.03.96. 24.5% 23.5%
265. 15.03.96. 24.5% 23.5%
266. 22.03.96. 26.0% 25.0%
267. 29.03.96. 26.0% 25.0%
6 mēneši 301. 05.07.96. 29.5% 29.0%
302. 12.07.96. 29.5% 29.0%
303. 19.07.96. 29.5% 29.0%
315. 26.01.96. 23.0% 22.0%
316. 02.02.96. 23.0% 22.0%
317. 09.02.96. 23.0% 22.0%
318. 16.02.96. 23.0% 22.0%
319. 23.02.96. 24.5% 23.5%
320. 01.03.96. 24.5% 23.5%
321. 08.03.96. 24.5% 23.5%
322. 15.03.96. 24.5% 23.5%
323. 22.03.96. 26.0% 25.0%
324. 29.03.96. 26.0% 25.0%
325. 04.04.96. 26.0% 25.0%
326. 12.04.96. 26.0% 25.0%
327. 19.04.96. 27.5% 26.5%
328. 26.04.96. 27.5% 26.5%
329. 03.05.96. 27.5% 26.5%
330. 10.05.96. 27.5% 26.5%
331. 17.05.96. 28.5% 27.5%
332. 24.05.96. 28.5% 27.5%
333. 31.05.96. 28.5% 27.5%
334. 07.06.96. 28.5% 27.5%
335. 14.06.96. 29.5% 29.0%
336. 21.06.96. 29.5% 29.0%
337. 28.06.96. 29.5% 29.0%
Parādzīmju cena tiek aprēķināta atkarībā no dienu skaita līdz dzēšanas datumam.
Latvijas Bankas prezidenta vietnieks I.Rimšēvičs
Monetārās politikas pārvaldes Vērtspapīru daļas vadītājsU.Paukšens
Latvijas Bankas bilance par 1995. gada 31. decembri
(tūkst. latu)
Aktīvi 460,803
Ārzemju aktīvi 388,460
Zelts un konvert. valūta 387,609
Nekonvertējamā valūta 851
Vietējie kredīti 64,501
Citi aktīvi 7,842
Pasīvi 460,803
Ārzemju pasīvi 159,595
Konvertējamā valūta 159,169
Nekonvertējamā valūta 228
Depozīti latos 198
Lats apgrozībā 225,871
Vietējie depozīti 56,099
t.sk. visu banku depozīti
Centrālajā bankā latos 46,909
Kapitāls 11,002
Citi pasīvi 8,236
Ārzemju valūta (konvertējamā un nekonvertējamā) pārvērtēta pēc Latvijas Bankas noteiktajiem dienas konvertējamās un nedēļas nekonvertējamās valūtas kursiem.
Latvijas Bankas prezidents E.Repše
Latvijas Bankas galvenā grāmatvede A.Sileniece
Skaidrojumi Latvijas Bankas 1995. gada 31. decembra bilancei
Galvenās izmaiņas Latvijas Bankas aktīvos un pasīvos, salīdzinot 1995. gada 30. novembra un 31. decembra bilances, un to cēloņi.
• Ārvalstu aktīvu — zelta un konvertējamās valūtas — pieaugums par 6,5 miljoniem latu jeb 1,7%, Latvijas Bankai iepērkot ārvalstu valūtu par latiem no bankām.
• Vietējo kredītu pieaugums par 14,8 miljoniem latu jeb 29,9%, ko izraisīja valdībai izsniegtais Latvijas Bankas īstermiņa kredīts mēneša pēdējās dienās, gada budžeta slēgšanas laikā. Valdības un Latvijas Bankas līgums par vidējā kredīta atbilstību valdības noguldījumu apjomam mēnesī tika ievērots.
• Galvenokārt iepriekš minēto izmaiņu rezultātā bilances pasīvā par 16,9 miljoniem latu jeb 8,1% pieauga apgrozībā esošo latu apjoms un par 8,7 miljoniem latu jeb 22,8% — banku depozīti centrālajā bankā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Analīzes daļas vadītājs
1996. gada 24. janvārī Vilnis Purviņš
Par banku minimālo pašu kapitālu un pamatkapitālu
Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” pārejas noteikumi nosaka, ka no 1996.gada 1.aprīļa pašlaik reģistrētajām bankām minimālais dibināšanas pamatkapitāls nedrīkst būt mazāks kā 1 miljons latu, krājaizdevu sabiedrībām — 5 tūkstoši latu. Savukārt “Kredītiestāžu likuma” 35.pantā teikts, ka “kredītiestādes pašu kapitāls nedrīkst kļūt mazāks par likumā noteikto minimālo dibināšanas pamatkapitālu”, tātad bankām — par 1 miljonu latu. Šis būs pārejas noteikumos paredzētās kredītiestāžu pamatkapitāla un pašu kapitāla palielināšanas pirmais posms. Līdz 2000.gadam bankām pakāpeniski jāsasniedz likumā noteiktais 5 miljonu ekiju līmenis (1996.g. 24.janvārī 1 ekijs atbilst 0,683 latiem).
Pamatkapitāla apmērs ir svarīgs banku attīstības rādītājs. Jo lielāks pamatkapitāls, jo apjomīgāka iespējama bankas darbība; tas veicina kā konkrētās bankas, tā visas ekonomikas attīstību. Pamatkapitālu iemaksā akcionāri, resp., īpašnieki, tādējādi pieaug viņu ieguldījums un personīgā atbildība par bankas darbību. Taču bankas līdzekļi nestāv dīkā, tie tiek izmantoti darījumos, tādēļ pamatkapitāls — kādā noteiktā brīdī iemaksāta summa — neatspoguļo bankas īsteno stāvokli un drošumu. Vērtējot bankas darbību, svarīgākais ir tās pašu kapitāla apjoms, kas rāda, cik šajā brīdī bankā ir akcionāru līdzekļu.
Tātad bankām, kuras vēl nav sasniegušas nepieciešamo pašu kapitāla un pamatkapitāla apjomu, tas jāveic līdz š.g. 1.aprīlim. Informējam, ka tām bankām, kuras līdz šim datumam nespēs nodrošināt likumā noteikto pašu kapitāla un pamatkapitāla līmeni — 1 miljonu latu, Latvijas Banka atsauks licenci bankas operāciju veikšanai. Kā zināms, pamatkapitālu palielina esošie vai jauni akcionāri, iemaksājot savus līdzekļus. Vēl iespējams arī banku apvienošanās ceļš. Ja banka saprot, ka tā noteikti nespēs izpildīt šīs prasības, tā var likvidēties pati, neradot zaudējumus un samazinot neērtības klientiem un kreditoriem.
1996.gada 24.janvārī Latvijas Bankas preses sekretārs E.Vējiņš