Ministru kabineta noteikumi Nr. 262

Rīgā 2016. gada 26. aprīlī (prot. Nr. 20 8. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.5.2. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Izglītība, prasmes un mūžizglītība" 8.5.2. specifisko atbalsta mērķi "Nodrošināt profesionālās izglītības atbilstību Eiropas kvalifikācijas ietvarstruktūrai" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskā atbalsta pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partneriem;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir pilnveidot profesionālās izglītības saturu un saskaņā ar Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūru aktualizēt un izstrādāt profesiju standartus un profesionālās kvalifikācijas prasības, kā arī izstrādāt profesionālās kvalifikācijas eksāmenu saturu, ieviešot izglītības programmu modulāro pieeju un nodrošinot nepieciešamos mācību līdzekļus programmu kvalitatīvai īstenošanai, lai tādā veidā pilnveidotu nozaru kvalifikācijas sistēmu.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir valsts pārvaldes iestādes, kas atbildīgas par izglītības satura izstrādi un pārraudzību, kā arī profesionālās izglītības iestādes un koledžas, kuras īsteno sākotnējās profesionālās izglītības programmas.

4. Specifiskā atbalsta plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 936 510 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums  10 996 033 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 940 477 euro.

5. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums vienošanās slēgšanai, paredzot iznākuma rādītāju un rezultāta rādītāju plānojumu atbilstoši šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā noteiktajam apjomam, ir 12 132 050 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums  10 312 242 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 1 819 808 euro.

6. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

7. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.

8. Specifiskā atbalsta projekta maksimālā attiecināmo izmaksu kopsumma ir 12 132 050 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma var ierosināt palielināt specifiskā atbalsta projektā noteikto attiecināmo izmaksu kopsummu līdz 12 936 510 euro, ievērojot šo noteikumu 5. punktā minēto finansēšanas avotu proporcionālo sadalījumu.

9. Specifiskā atbalsta mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 20. punktā minētās atbalstāmās darbības un līdz 2021. gada 31. decembrim sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus:

9.1. iznākuma rādītājus:

9.1.1. profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 160, tai skaitā 90 līdz 2018. gada 31. decembrim;

9.1.2. modulāro profesionālās izglītības programmu skaits, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts, – 184, tai skaitā 10 līdz 2018. gada 31. decembrim;

9.2. rezultāta rādītāju – atbalstīto un apstiprināto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas pamatprasību skaits – 160, tai skaitā 90 līdz 2018. gada 31. decembrim;

9.3. finanšu rādītāju – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 5 821 430 euro apmērā.

10. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

11. Specifisko atbalstu īsteno vienā projektu iesniegumu atlases kārtā par visu specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu.

12. Specifiskā atbalsta īstenošanā atbildīgās iestādes funkcijas pilda Izglītības un zinātnes ministrija.

II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim

13. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir valsts pārvaldes iestāde, kas ir atbildīga par izglītības satura izstrādi un pārraudzību – Valsts izglītības satura centrs, kas pēc tam, kad ir noslēgta vienošanās, ir arī Eiropas Sociālā fonda finansējuma saņēmējs.

14. Projekta iesniedzējs projekta iesniegumā iekļauj informāciju par projekta iekšējo vadības un kontroles sistēmu, lai nodrošinātu sekmīgu projekta īstenošanu, mērķu sasniegšanu un projektam piešķirto līdzekļu lietderīgu un efektīvu izlietošanu, tai skaitā paredzot to funkciju nodalīšanu no iestādes pamatfunkciju izpildes, kuras finansējuma saņēmējs pilda projekta īstenošanā, un sadarbības regulējumu ar šo noteikumu 15. punktā minētajiem sadarbības partneriem, kā arī aprakstot, kādas darbības un uzraudzības instrumenti ir plānoti vai ieviesti projekta iesniedzēja iestādē šādos procesos:

14.1. finanšu līdzekļu plūsmas plānošana un kontrole, to uzskaites nodalīšana katra sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un finanšu pārskatu ticamības nodrošināšana;

14.2. iepirkumu organizēšana un sadarbības partneru līdzdalība (ja attiecināms);

14.3. projekta maksājumu pieprasījumu un projekta grozījumu sagatavošana un iesniegšana, tai skaitā datu pilnīguma un atbilstības pārbaude;

14.4. informācijas, dokumentu un pārskatu aprite;

14.5. projekta saturiskās vadības un uzraudzības procesu pārskatāmība.

15. Finansējuma saņēmējs projektu īsteno kopīgi ar šādiem sadarbības partneriem:

15.1. Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk – LDDK) šo noteikumu 20.2. un 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

15.2. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk – LBAS) šo noteikumu 20.2. un 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

15.3. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi (turpmāk – LOSP) šo noteikumu 20.2. un 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā;

15.4. Izglītības kvalitātes valsts dienestu šo noteikumu 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanā.

16. Projekta iesniedzējam ir pienākums projekta iesniegumā pamatot sadarbības partneru izvēli, norādot konkrēto sadarbības partneru iesaistes mehānismu, nepieciešamību un to kompetences atbilstību plānotajām atbalstāmajām darbībām, kā arī ar katru sadarbības partneri noslēgt sadarbības līgumu atbalstāmo darbību īstenošanā. Sadarbības līgumā iekļauj informāciju saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, un vismaz šādus nosacījumus:

16.1. kārtību, kādā no sadarbības partnera atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus;

16.2. maksājumu veikšanas kārtību šo noteikumu 20. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un tiešo un netiešo attiecināmo izmaksu segšanai;

16.3. sadarbības partnera īstenojamās atbalstāmās darbības un to apjomu;

16.4. pārskatu un citas informācijas iesniegšanas kārtību un termiņus.

17. Finansējuma saņēmējs pirms sadarbības līguma noslēgšanas ar sadarbības partneriem attiecīgo sadarbības līguma projektu saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju.

18. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu atbilstoši specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

19. Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par sadarbības partnera pienākumu izpildi projekta īstenošanā un sadarbības partnera īstenotajām funkcijām projektā, tai skaitā novēršot dubultā finansējuma risku.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

20. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:

20.1. nozaru kvalifikāciju sistēmas pilnveide, veicot nozaru izpēti un pilnveidojot struktūru;

20.2. profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību izstrāde, lai nodrošinātu vienoto Eiropas profesionālās izglītības kvalitātes rādītāju ieviešanu un atzīšanu;

20.3. profesionālās kvalifikācijas eksāmenu satura un sasniedzamo rezultātu novērtēšanas metodikas izstrāde atbilstoši Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai, Eiropas kredītpunktu sistēmai profesionālās izglītības jomā (ECVET) un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai profesionālajā izglītībā (EQAVET);

20.4. modulāro profesionālās izglītības programmu izstrāde un ieviešana, tai skaitā to atbilstības Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai un Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai izvērtēšana, atbalstot mūžizglītības un profesionālo kompetenču programmu nodrošināšanu, katrā modulārajā profesionālās izglītības programmā iekļaujot komponentes "iniciatīva un uzņēmējdarbība", "sabiedrības un cilvēka drošība", "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", "sociālās un pilsoniskās prasmes", "valodas, kultūras izpratne un izpausme" vai integrējot tās profesionālās izglītības saturā;

20.5. mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo mācību līdzekļu) un metodisko materiālu, kā arī novērtēšanas materiālu un darba vidē balstītas profesionālās izglītības ieviešanai nepieciešamo mācību līdzekļu izstrāde, iegāde un publiskošana un atbilstības Latvijas kvalifikācijas ietvarstruktūrai izvērtēšana, kā arī simulācijas iekārtu (informācijas tehnoloģiju programmas, speciāli aprīkotas iekārtas reālas darbības aizstāšanai, atspoguļojot galvenās īpašības vai uzvedību izvēlētai fiziskai vai abstraktai sistēmai vai procesam) iegāde;

20.6. projekta vadība un īstenošanas nodrošināšana;

20.7. informācija par projekta īstenošanu un publicitātes pasākumi;

20.8. ekspertīzes nodrošināšana šo noteikumu 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minētajiem materiāliem.

21. Specifiskā atbalsta ietvaros ir attiecināmas šādas izmaksas:

21.1. tiešās attiecināmās izmaksas;

21.2. netiešās attiecināmās izmaksas;

21.3. neparedzētie izdevumi.

22. Šo noteikumu 21.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:

22.1. tiešās attiecināmās personāla izmaksas:

22.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam šo noteikumu 20.6. un 20.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai. Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

22.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas (izņemot virsstundas) atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam šo noteikumu 20.2., 20.3., 20.4., 20.5. un 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, tostarp ievērojot šādus nosacījumus:

22.1.2.1. ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze;

22.1.2.2. kompensācija LDDK, LBAS un LOSP par projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai atbilstoši vadošās iestādes saskaņotai vienas vienības izmaksu metodikai;

22.1.2.3. kompensācija LDDK, LBAS un LOSP par projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksām šo noteikumu 20.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

22.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:

22.2.1. jaunradītu darba vietu vai esošo darba vietu atjaunošanai nepieciešamā aprīkojuma (biroja mēbeles un tehnika, datorprogrammas un licences) iegādes vai īres izmaksas šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai. Darba vietu aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas, tai skaitā aprīkojuma uzturēšanas un remonta izmaksas, attiecināmas ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā (ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālo darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā; ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai daļlaiku, darba vietas aprīkojuma iegādes izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam);

22.2.2. iekšzemes komandējumu un dienesta braucienu izmaksas finansējuma saņēmēja projektu vadības un īstenošanas personālam atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.3. transporta izmaksas (degvielas, transportlīdzekļa nomas, transporta pakalpojumu pirkšanas, sabiedriskā transporta izmantošanas izmaksas) finansējuma saņēmēja projektu vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.4. obligāto veselības pārbaužu izmaksas un speciālo medicīnisko optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) kompensācijas izmaksas finansējuma saņēmēja projektu vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.5. veselības apdrošināšanas izmaksas finansējuma saņēmēja projektu vadības un īstenošanas personālam šo noteikumu 20.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši nepilnā darba laika noslodzei. Ja projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosakāmas atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai periodā, kad projekta vadības un īstenošanas personāls ir nodarbināts projektā;

22.2.6. izmaksas semināru, darba grupu un konferenču organizēšanai un īstenošanai, tai skaitā telpu īres maksa (ja projekta aktivitāšu īstenošanai nepieciešams īrēt telpas ārpus finansējuma saņēmēja vai projekta īstenošanas sadarbības partnera juridiskās un faktiskās uzturēšanās adreses) un datortehnikas nomas izmaksas šo noteikumu 20.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.7. pakalpojuma (uzņēmuma) līguma izmaksas šo noteikumu 20.1., 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un piegādes līguma izmaksas šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minēto mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo mācību līdzekļu, metodisko materiālu un simulācijas iekārtu) piegādei. Pakalpojuma (uzņēmuma) līguma izmaksas nevar ietvert to atbalstāmo darbību īstenošanas izmaksas, kuras šo noteikumu 15.4. apakšpunktā minētais sadarbības partneris veic šo noteikumu 20.3., 20.4. un 20.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;

22.2.8. tulkošanas izmaksas, kas ir pamatotas un saistītas ar mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo mācību līdzekļu) izstrādi šo noteikumu 20.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana šo noteikumu 20.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;

22.2.10. slēdzot pakalpojuma (uzņēmuma) līgumu, attiecināmas ir arī darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaksas, ja pakalpojuma sniedzējs ir fiziska persona un tā nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā pašnodarbināta persona.

23. Šo noteikumu 21.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējam un sadarbības partnerim projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 22.1.1. un 22.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām personāla atlīdzības izmaksām, kas veiktas, pamatojoties uz darba līgumu vai rīkojumu par iecelšanu amatā. Netiešo izmaksu vienotās likmes aprēķinā netiek iekļautas šo noteikumu 22.1.2.2. apakšpunktā minētās sadarbības partneru projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, kuras ir noteiktas, piemērojot vienas vienības izmaksu metodi.

24. Šo noteikumu 21.3. apakšpunktā minētos neparedzētos izdevumus (izdevumi papildu darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, kas neparedzamu apstākļu dēļ ir kļuvuši nepieciešami noslēgtās vienošanās izpildes nodrošināšanai) projektā plāno kā vienu izdevumu pozīciju, un tie nepārsniedz divus procentus no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izdevumu izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi kārtībā, ko nosaka vienošanās.

25. Plānojot šo noteikumu 22.1.1. un 22.1.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas pamatotas ar darba līgumu un rīkojumu par pretendenta iecelšanu ierēdņa amatā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka projekta vadības personāls un projekta īstenošanas personāls tiek piesaistīts uz pilnu darba laiku vai nepilnu darba laiku, ne mazāku kā 30  procentu apmērā no kopējā darba laika, attiecīgi veicot projekta vadības un projekta īstenošanas personāla darba laika uzskaiti par veiktajām funkcijām un nostrādāto laiku.

26. Pievienotās vērtības nodoklis ir attiecināmās izmaksas, ja tas nav atgūstams atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi un vienošanās vienpusēja uzteikuma nosacījumi

27. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu var uzsākt ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu, bet ne vēlāk kā mēnesi pēc vienošanās noslēgšanas dienas. Projektu īsteno līdz 2021. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.

28. Specifiskā atbalsta īstenošanas uzraudzībai Izglītības un zinātnes ministrija izveido projekta uzraudzības padomi, kurā ar balsstiesībām uzaicina Labklājības ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Kultūras ministrijas un Veselības ministrijas pārstāvjus, bet ar padomdevēja tiesībām – Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, Latvijas Amatniecības kameras, Akadēmiskās informācijas centra, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvjus. Projekta uzraudzības padomes sastāvā novērotāju statusā var iekļaut Finanšu ministrijas un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras pārstāvjus. Projekta uzraudzības padome darbojas saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātu nolikumu, un to sasauc ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

29. Lai veicinātu horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" ieviešanu, metodisko materiālu un mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo mācību līdzekļu) izstrādē tiks integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi neatkarīgi no dzimuma, vecuma, invaliditātes, etniskās piederības un citiem iespējamiem diskriminācijas veidiem, īpaši attiecībā uz profesionālās studiju jomas vai profesijas izvēli, tādā veidā mazinot darba tirgus segregāciju pēc dzimuma.

30. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

31. Finansējuma saņēmējs savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu.

32. Finansējuma saņēmējs, izstrādājot modulārās profesionālās izglītības programmas, paredz:

32.1. to saturā iekļaut vai integrēt komponentes "iniciatīva un uzņēmējdarbība", "sabiedrības un cilvēka drošība", "informācijas un komunikācijas tehnoloģijas", "sociālās un pilsoniskās prasmes" un "valodas, kultūras izpratne un izpausme";

32.2. to ieviešanā iekļaujošās izglītības principu, kas nosaka vienlīdzīgu iespēju ievērošanu neatkarīgi no izglītojamo vajadzībām un spējām, mantiskā, sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģijas vai politiskās pārliecības, dzīvesvietas un nodarbošanās pieejamā, cienīgā un atbalstošā vidē;

32.3. to ieviešanu nodrošināt profesionālās pamatizglītības, profesionālās vidējās izglītības, arodizglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas apguvē.

33. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneri, slēdzot pakalpojuma (uzņēmuma) līgumu par projekta aktivitāšu īstenošanu, ievēro Publisko iepirkumu likuma nosacījumus.

34. Projekta īstenošanas gaitā radušos izmaksu sadārdzinājumu finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem.

35. Finansējuma saņēmējs nodrošina sasniegto rezultātu – projekta ietvaros iegādāto simulācijas iekārtu – ilgtspēju vismaz trīs gadus pēc projekta pabeigšanas.

36. Finansējuma saņēmējs nodrošina datu uzkrāšanu par:

36.1. profesionālās izglītības iestāžu skaitu, kuras izglītības procesā izmanto jaunizstrādāto profesijas standartu mācību līdzekļus, modulārās profesionālās izglītības programmas, kuru izstrādei ir sniegts Eiropas Sociālā fonda atbalsts;

36.2. mācību līdzekļu (tai skaitā iegādāto simulācijas un digitālo mācību līdzekļu) skaitu, kuru izstrādei piešķirts Eiropas Sociālā fonda atbalsts;

36.3. horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāju – izstrādāto vai pilnveidoto izglītības programmas, metodisko līdzekļu, vadlīniju, mācību līdzekļu (tai skaitā digitālo mācību līdzekļu) skaitu, kuros ir integrēti vienlīdzīgu iespēju jautājumi (dzimumu līdztiesība vai invaliditāte, vai vecums, vai etniskā piederība).

37. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.

38. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

38.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju un finanšu rādītāju sasniegšanu;

38.2. citos gadījumos, ko nosaka vienošanās.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis