• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 3. maija rīkojums Nr. 275 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 9.05.2016., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/op/2016/88.4

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 277

Par Rīgas konferencei un citu pasākumu organizēšanai piešķirtā finansējuma izmantošanu

Vēl šajā numurā

09.05.2016., Nr. 88

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 275

Pieņemts: 03.05.2016.

OP numurs: 2016/88.4

2016/88.4
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 11 Pēdējās nedēļas laikā 19 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 275

Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 20 29. §)

Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

1. Apstiprināt Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk – Valdības rīcības plāns) un Ministru kabineta noteiktos prioritāros rīcības virzienus tautsaimniecības attīstībai (turpmāk – prioritārie rīcības virzieni).

2. Ministrijām, Valsts kancelejai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Sabiedrības integrācijas fondam (turpmāk – iestādes), plānojot un īstenojot Valdības rīcības plānā iekļautos pasākumus, ievērot attiecīgā gada likumos par valsts budžetu un par vidēja termiņa budžeta ietvaru paredzēto finansējuma apmēru.

3. Iestādēm atbilstoši kompetencei līdz 2016. gada 1. septembrim un turpmāk katru gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam elektroniski (excel formātā) iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā pārskatu par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi.

4. Šā rīkojuma 3. punktā minētajā pārskatā iestādes norāda būtiskākās veiktās darbības pasākuma izpildes mērķa sasniegšanai. Ja pasākums noteiktajā termiņā izpildīts daļēji vai nav izpildīts, norāda iemeslus, kādēļ pasākums nav izpildīts. Ja pasākuma izpildes termiņš vēl nav iestājies, sniedz informāciju par pasākuma izpildes gaitu un veiktajām darbībām pasākuma mērķa sasniegšanai.

5. Atbildīgajām ministrijām atbilstoši prioritārajiem rīcības virzieniem izveidot un vadīt attiecīgu koordinācijas darba grupu, iesaistot tajā arī valdības sociālos un sadarbības partnerus, un līdz 2016. gada 1. septembrim, bet turpmāk katru gadu līdz 1. janvārim un 1. jūlijam elektroniski iesniegt Pārresoru koordinācijas centrā informāciju par sasniegto progresu attiecīgā prioritārā rīcības virziena īstenošanā.

6. Pārresoru koordinācijas centram nodrošināt, ka iestāžu iesniegtā informācija par Valdības rīcības plāna izpildi un sasniegto progresu prioritāro rīcības virzienu īstenošanā tiek aktualizēta atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 7. aprīļa noteikumu Nr. 300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 42. punktam. Pārresoru koordinācijas centrs var pieprasīt iestādēm papildu informāciju par Valdības rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildes gaitu.

7. Ministru prezidenta birojam sadarbībā ar Pārresoru koordinācijas centru, ja nepieciešams, organizēt sanāksmes ar iestādēm, lai izvērtētu Valdības rīcības plāna pasākumu izpildes gaitu un sasniegto progresu prioritāro rīcības virzienu īstenošanā, tai skaitā sagatavot šos jautājumus izskatīšanai Ministru prezidenta vadītajās padomēs.

8. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 2015. gada 16. februāra rīkojumu Nr. 78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 34. nr.).

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

 


Apstiprināts ar
Ministru kabineta
2016. gada 3. maija
rīkojumu Nr. 275

Valdības rīcības plāns Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai

Deklarācijas sadaļa un rīcības joma Deklarācijā dotā uzdevuma numurs Pasākuma numurs Deklarācijā dotais uzdevums Rīcības plāna pasākums Darbības rezultāts Nacionālā attīstības plāna (NAP) uzdevuma numurs un NAP rādītājs (ja attiecināms) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš (dd.mm.gggg.)
Tautsaimniecības stiprināšana 001. 1.1. Panāksim lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu īstenošanu Latvijā, aktivizējot un koordinējot publiskās pārvaldes darbību labvēlīgas investīciju vides veidošanā un investīciju piesaistē. Pilnveidot investīciju piesaistes mehānismu (jeb POLARIS) valsts un pašvaldību iesaistei investīciju piesaistē, veicinot vienotu pieeju publiskajā pārvaldē investīciju projektu apkalpošanai. Pilnveidots investīciju piesaistes (POLARIS) process par pašvaldību un valsts pārvaldes institūciju iesaisti investīciju projektu sagatavošanā, izveidojot koordinācijas mehānismu starp nozaru ministrijām, kas iesaistītas investīciju piesaistē (SM, VARAM, FM, ZM), t.sk. nosakot ministrijās atbildīgos pārstāvjus par investīciju piesaisti, kuru pienākums ir investīciju projektu izstrāde un vadīšana. 110, 111,
114, 115
EM LIAA,
nozaru ministrijas
30.11.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 002. 2.1. Nodrošināsim vienotu valsts un pašvaldību piedāvājumu vietējiem un ārvalstu investoriem (piesaistāmo investīciju projektu portfelis), kas ietver labi izstrādātus privātā un publiskā sektora investīciju projektus, piesaistot tiem finansējumu no katra definētā globālā mērķa reģiona (noteikti ar konkrētiem parametriem izmērāmi sasniedzamie rezultāti – piesaistīto investīciju apjoms euro pa gadiem no mērķa reģiona). 1. Veikt perspektīvo investīciju piesaistes 6 sektoru analīzi un pārskatīt investīciju piedāvājumu sagatavošanai. Efektīvākai investīciju piesaistes nodrošināšanai, izvērtēt tautsaimniecības sektorus, identificējot nišas ar investīciju potenciālu, vērtējot Latvijas priekšrocības, t.sk. pieejamo infrastruktūru un darbaspēku.
2. Balstoties uz sektoru analīzes rezultātiem sagatavot pilnvērtīgus un perspektīvus investīciju projektu piedāvājumus potenciālajiem investoriem (portfelis).
Izveidots vienots starptautiski konkurētspējīgu 7 lielo investīciju projektu portfelis potenciālajiem investoriem. 110, 111,
114, 115
EM VARAM, FM,
nozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības, pašvaldības,
sociālie un sadarbības partneri (NVO, t.sk. LTRK, LDDK, LBAS, LPS, LLPA)
31.12.2016.,
31.12.2017.,
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 003. 3.1. Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai. Izvērtēt mehānismu, kā palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, tādejādi minimizējot tiešu pašvaldības iesaisti uzņēmējdarbības sektoros, kur eksistē tirgus dalībnieki. 1. Iesniegts un apstiprināts MK mehānisms kādā veidā tiek palielināta pašvaldību loma investīciju piesaistē.
2. Sagatavoti un regulāri aktualizēti pašvaldību piedāvājumi potenciālajiem investoriem, iekļaujot informāciju par pieejamajiem resursiem, finanšu un nefinanšu atbalsta pasākumiem.
110, 111,
114, 115
EM LIAA, FM, LPS
nozaru ministrijas, valsts kapitāl-sabiedrības, pašvaldības, privātais sektors
1) 30.06.2017.,
2) 31.12.2016., 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 003. 3.2. Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai. Izvērtēsim iespējas atjaunot valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalstam , šim mērķim novirzot finansējuma apjomu ne mazāk kā 3% apmērā no ikgadējiem uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem. Izveidota mērķdotācija pašvaldībām (apstiprināti MK noteikumi novirzot 3% uzņēmumu ienākumu nodokli), kuras ietvaros atbalstīti komersanti plānojot 240 jaunu darba vietu izveidi un privātās investīcijas 10 000 000 euro apmērā. 390, 374, 375 VARAM FM, EM 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana

003. 3.3. Būtiski palielināsim pašvaldību lomu un atbildību investīciju piesaistē, cieši sadarbojoties ar procesā iesaistītajām valsts institūcijām un uzņēmējiem, vienlaikus paplašinot pašvaldību iespējas izmantot dažādus instrumentus uzņēmējdarbības veicināšanai. Sagatavosim priekšlikumus normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem. MK iesniegts ziņojums par priekšlikumiem normatīvo aktu uzlabojumiem, kas dotu pašvaldībām plašākas iespējas sniegt atbalstu uzņēmējiem. 390, 374, 375 VARAM FM, EM 30.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 004. 4.1. Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru – enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība – dalījumā). Lai īstenotu ES likumdošanā un Parīzes nolīgumā noteikto un nodrošinātu Latvijas pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību, izstrādāsim Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju periodam līdz 2050.gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģiju. Izstrādāsim alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas plānu, kā arī nodrošināsim ikgadējo Latvijai saistošo mērķu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un oglekļa dioksīda piesaistei izpildi, nepieciešamības gadījumā ieviešot ekonomiski pamatotus un uz mērķu sasniegšanu vērstus papildus pasākumus. 1) Iesniegti MK divi attīstības plānošanas dokumenti, kuros nodefinēti Latvijas mērķi un darbības virzieni oglekļa mazietilpīgai attīstībai un pielāgošanās klimata pārmaiņām, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa signālus komersantiem, pašvaldībām un sabiedrībai kopumā par nepieciešamajām ražošanas, dzīvesveida un patēriņa pārmaiņām, kā arī nodrošinot pamatu vidēja termiņa attīstības plānošanas dokumentu izstrādei un īstenojamo pasākumu identificēšanai.
2) Izstrādāts plāns, kas paredz pasākumus tālākai rīcībai, lai izveidotu visaptverošu alternatīvo degvielu infrastruktūras tīklu Latvijā, kas nodrošinās brīvu ar alternatīvajām degvielām darbināmu transportlīdzekļu pārvietošanos Latvijā.
3) Nodrošināta Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas un oglekļa dioksīda piesaistes mērķu ikgadēja sasniegšana, tādējādi izpildot starptautiskās saistības periodā līdz 2020.gadam, un, sabalansējot izmaksas un ieguvumus arī iespējamā 2030.gada mērķa kontekstā.
438, 122, 199 VARAM EM, ZM, SM 1) 30.06.2017.
2) 31.10.2016.
3) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 004. 4.2. Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru – enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā). Īstenot papildus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus mežsaimniecībā, kas kompensē atmežošanas radīto ietekmi uz oglekļa bilanci

 

Īstenotas atbalsta programmas, kas dod ieguldījumu Latvijai noteiktā klimata mērķa sasniegšanā.   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 004. 4.3. Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā). Nodrošināt zinātniski pamatotu informāciju klimata politikas formulēšanai zemes izmantošanas (ZIZIM) un meža resursu stāvokļa novērtēšanas jomā, īstenojot nacionālo meža monitoringu pilnā apmērā. Pieejama aktuāla informācija par zemes un meža resursu izmantošanas stāvokli šo jomu pārraudzībai un klimata politikas Latvijas pozīcijas aizstāvēšanai   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 004. 4.4. Izstrādāsim tautsaimniecības attīstības un sabiedrības interesēm atbilstošu klimata politiku. Sasniegsim Latvijai saistošus klimata politikas mērķus, nosakot ekonomiski pamatotus un uz mērķi fokusētus siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinošus pasākumus (sabalansējot izmaksas un ieguvumus nozaru - enerģētika, lauksaimniecība, transports un rūpniecība - dalījumā). Lai fokusētos uz siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas potenciālu lauksaimniecības sektorā, Valsts pētījumu programmas ietvaros (2014-2017) ietvaros tiks sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne (MACC) Lauksaimnieku vajadzībām sagatavota Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju samazināšanas pasākumu izmaksu un ieguvumu līkne lauksaimniecības sektorā (MACC).   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 005. 5.1. Izstrādāsim bioekonomikas attīstības stratēģiju - izveidosim atbalsta instrumentus lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru sinerģijas izveidošanai ar farmācijas, būvniecības, enerģētikas, IKT u. c. sektoriem, izstrādājot vietējos dabas resursos bāzētus konkurētspējīgus produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Koordinēt un uzraudzīt Bioekonomikas stratēģijas izstrādi Izstrādāta bioekonomikas stratēģija, kas veicina atbalstu pētniecībai, inovāciju radīšanai un ieviešanai ekonomikā.   ZM EM, VARAM, IZM, FM 30.06.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.1. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Nodrošināt atbalstu lauku saimniecību konkurētspējas veicināšanai, vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai, t.sk. bioloģiskajai lauksaimniecībai, veikti ieguldījumi mežu dzīvotspējas uzlabošanā

Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu.   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.2. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Nodrošināt meža ugunsdrošības uzraudzības un meža ugunsdzēsības tehnisko nodrošinājumu Paaugstināta tehniskā nodrošinājuma kapacitāte   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.3. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Nodrošināt meliorēto zemju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un valsts meliorācijas sistēmu uzturēšanu Meliorācijas sistēmu ekspluatācija un uzturēšana:
2016.g. ūdensnotekas -805 km; aizsargdambjus -65 km.
2017.g. ūdensnotekas -1587 km; aizsargdambjus -110 km.
2018.g. ūdensnotekas -1837 km; aizsargdambjus -110 km.
  ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.4. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Nodrošināt atbalstu zivsaimniecības konkurētspējas veicināšanai, produktivitātes pieaugumam un ilgtspējīgas ūdeņu resursu attīstības nodrošināšanai Projektu skaits, kuros tiek nodrošināts atbalsts zivsaimniecības uzņēmumu konkurētspējas veicināšanai – 255.
Atbalstīta zivsaimniecības uzņēmumu dalība 12 starptautiskajās izstādēs, veicinot vietējo ražotāju produkcijas noieta tirgus attīstību.
Izstrādāts un īstenots zivju resursu mākslīgās atražošanas plāns 2017-2020.gadam ūdeņu produktivitātes palielināšanai.
Akvakultūras uzņēmumiem sniegtas lekcijas un konsultāciju pakalpojumi par resursu izmantošanas efektivitāti un konkurētspējas palielināšanu - 30.
  ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana

006. 6.5. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. 1) Sagatavosim jūras telpisko plānojumu, kas atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijā un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvā noteiktajiem mērķiem ir saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

2) Apstiprināsim ilgtermiņa tematisko plānojumu par publisko infrastruktūru Baltijas jūras piekrastei, kas būs instruments investīciju piesaistei Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās.

3) Pārskatīsim publisko ūdeņu nomas principus.

1) Tiks veicināta Baltijas jūras, piekrastes un iekšējo publisko ūdeņu ilgtspējīga un efektīva izmantošana un aizsardzība, pielāgojoties klimata pārmaiņām. Iesniegts MK Jūras telpiskā plānojuma projekts, ar kuru tiks veicināta Latvijas Republikas iekšējo jūras ūdeņu, teritoriālās jūras un EEZ ilgtspējīga un efektīva izmantošana. Jūras telpiskais plānojums atbilstoši Baltijas jūras reģiona stratēģijai un ES Jūras telpiskās plānošanas ietvardirektīvai noteiktajiem mērķiem būs saskaņots ar Baltijas jūras reģiona valstīm.

2) Izstrādāts ilgtermiņa publiskās infrastruktūras tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastei, kas būs platforma koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām, kā arī atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, lai palielinātu piekrastes starptautisko konkurētspēju, līdzsvarojot vides aizsardzības un attīstības intereses.

3) Tiks izstrādāts un iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā jauns normatīvais akts par publisko ūdeņu nomu, pārskatot ūdens izmantošanas veidus, kādiem var tikt iznomātas ūdenstilpes, kā arī nomas maksas noteikšanas kārtību.

127, 388, 438, 393 VARAM   1) 30.12.2017.
2) 30.12.2017.
3) 30.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.6. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību ekonomiski pamatotu un efektīvu projektu realizācijai ūdenssaimniecības sektorā, plūdu aizsardzības un vides monitoringa jomā, tai skaitā, lai nodrošinātu Eiropas Savienības vides kvalitātes prasību izpildi. Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība, plūdu aizsardzības pasākumi un vides monitorings - tiks piešķirts ES struktūrfondu finansējums projektu īstenošanai, lai līdz 2023.gada 31.decembrim nodrošinātu centralizēto kanalizācijas pakalpojumu faktiskās izmantošanas pieaugumu par 58 726 iedzīvotāju, papildus 200 000 iedzīvotāju tiktu mazināti plūdu radītie riski un vides stāvokļa monitoringa un kontroles sistēmas attīstībai - īstenotas 4 vides monitoringa programmas. 419, 442 VARAM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.7. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Turpināt AS "Latvijas valsts meži" zemju iegādes programmu.

 

Palielināts ekonomiski efektīvi apsaimniekoto meža zemju īpatsvars no kopējās mežu platības. Samazināta īpašumu sadrumstalotība.

  ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.8. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Saglabāsim bioloģisko un ainavisko daudzveidību, tajā skaitā nodrošinot "Natura 2000" teritoriju ilgtspējīgu apsaimniekošanu un izmantošanu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitatīvus rekreācijas pakalpojumus, kā arī īstenosim Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo biotopu kartēšanu visā valsts teritorijā, lai nodrošinātu Latvijas bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dzīvās dabas līdzsvarotu un ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī kvalitatīvu tās uzraudzību. 1. Dabas aizsardzībai un tautsaimniecības attīstības interešu sabalansēšanai tiks izstrādāti 15 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plāni. Veikta tūrisma attīstībai un antropogēnās slodzes mazināšanai nepieciešamās infrastruktūras attīstība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Veikta aizsargājamo biotopu atjaunošana dabas kapitāla saglabāšanai.
2. Sagatavots aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes kartējums, kas ļaus iegūt precīzus datus par dažādu biotopu izplatību, to stāvokli un kvalitāti visā Latvijas teritorijā. Sabiedrības ieguvums būs informācijas pieejamība, kas atvieglos ar ietekmi uz vidi novērtējumu saistītas procedūras. Tāpat kartējumi ļaus efektīvāk plānot dabas aizsardzības pasākumus un tiem nepieciešamo finansējumu (tai skaitā kompensācijas par aprobežojumiem).
438 VARAM   30.10.2018.
(turpinās līdz 31.12.2019.)
Tautsaimniecības stiprināšana 006. 6.9. Efektīvi un racionāli izmantosim zemi lauksaimniecībā un mežsaimniecībā un Baltijas jūras, piekrastes un iekšējos ūdeņus zivsaimniecībā, lai kāpinātu izmantoto resursu produktivitāti. Veikt VARAM funkcionālo auditu, pārskatot VARAM iekšējās struktūras un pakļautībā esošo institūciju un kapitālsabiedrību pārraugāmās sfēras un funkcijas vides un dabas aizsardzības jomā un izvērtējot nepieciešamību vides aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai atjaunot Vides ministriju. Sagatavoti priekšlikumi efektīvākai vides aizsardzības politikas mērķu sasniegšanai.   VARAM   31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana

007. 7.1. Izstrādāsim jaunu regulējumu zemes dzīļu izmantošanai kā perspektīvas tautsaimniecības nozares attīstībai, motivējot arī privātā kapitāla ilgtspējīgāku iesaisti. Veiksim zemes resursu un zemes dzīļu auditu un digitalizēsim informāciju. Pilnveidosim zemes dzīļu normatīvo regulējumu, izstrādāsim kūdras un citu zemes dzīļu resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģiju, kā arī uzsāksim digitalizēt ģeoloģisko informāciju un nodrošināsim tās pieejamību sabiedrībai, kas veicinās plašāku sabiedrības interešu īstenošanu un sabiedrības iesaisti zemes dzīļu izmantošanā.

 

1.Iesniegti MK priekšlikumi normatīvajiem aktiem zemes dzīļu regulējumam.

Efektīvs normatīvais regulējums veicinās zemes dzīļu izpēti un jaunas, mūsdienīgas informācijas par zemes dzīļu uzbūvi un īpašībām iegūšanu.

2.Uzsākta ģeoloģiskās informācijas digitalizēšana un nodrošināta tās pieejamība sabiedrībai.

2.1. Veikta Valsts ģeoloģijas fonda ģeoloģijas un hidroģeoloģijas materiālu skenēšana;

2.2. Uzsākta Valsts ģeoloģijas fonda materiālu ģeotelpiskā piesaiste un datu strukturēšana, klasifikācija, pielāgošana atbilstoši starptautiskajiem standartiem un publiskas piekļuves nodrošināšana - ģeoloģiskās kartēšanas urbumi; kvartārģeoloģiskā karte; pamatiežu ģeoloģiskā karte; ģeomorfoloģiskā karte; derīgo izrakteņu atradnes.

Digitalizētā ģeoloģiskā informācija par Latvijas zemes dzīlēm un to potenciālu būs uzskatāma, saprotama un viegli pieejama internetā zemes īpašniekiem, teritorijas attīstības plānotājiem, sabiedrībai.

3.Iesniegts MK plānošanas dokuments, kas nosaka zemes dzīļu izmantošanas stratēģiju.

Šis dokuments ļaus attīstīt pārdomātu zemes dzīļu īpašību izmantošanu, zemes dzīļu resursu ieguvi un to izmantošanu ražošanā, tajā skaitā būvniecības materiālu ražošanu.

438 VARAM   30.10.2018.
kopējais izpildes termiņš
2.1. 30.04.2018.
2.2. 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 008. 8.1. Sniegsim stratēģisku atbalstu eksportētājiem, kas nodrošina no Latvijas dabas resursiem ražoto produktu eksportu uz lielākajiem pasaules tirgiem, koncentrējot uzmanību uz produktu grupām, kuras tiek ražotas ar augstāku pievienoto vērtību. Ārlietu dienesta atbalsts jaunu ārējo tirgu apgūšanā, Latvijas vēstniecībām un nerezidējošiem vēstniekiem popularizējot Latvijas eksportējošos uzņēmumus savās akreditācijas valstīs, sniedzot atbalstu kontaktu veidošanā un biznesa misiju organizēšanā, kā arī atbalsts uzņēmējiem, kas saskaras ar ierobežojumiem ārvalstīs. Sekojot līdzi uzņēmēju interesēm par konkrētām nozarēm un valstīm, tiks rīkoti pasākumi (konferences, biznesa forumi, tikšanās) eksporta veicināšanai, sniegts atbalsts Latvijas uzņēmējiem saskaņā ar piecpusējo (ĀM, EM, LIAA, LTRK, LDDK) darba plānu - 2016. gadā vairāk kā 300 pasākumi Latvijā un ārvalstīs. Paplašināts Latvijas goda konsulu tīkls, nodrošinot papildus atbalstu un biznesa kontaktu iespējas Latvijas uzņēmējiem jaunajos un strauji augošajos tirgos.   ĀM EM, LIAA, LTRK, LDDK 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 009. 9.1. Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības. Veicināt paaugstinātas kvalitātes vietējo pārtikas produktu īpatsvaru zaļajos publiskajos iepirkumos Nodrošināta zaļā publiskā iepirkuma prasību ievērošanas kontrole pārtikas un ēdināšanas iepirkumos un īstenoti pasākumi zaļo publisko iepirkumu sistēmas pilnveidošanai   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 009. 9.2. Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības. Īstenosim politiku, kas orientēta uz nacionālo resursu apguves un uzņēmējdarbības veicināšanas principiem, iekļaujot "zaļā iepirkuma" principu publiskajos iepirkumos. 1.Izstrādāts un apstiprināts normatīvais regulējums - MK noteikumi par "zaļā iepirkuma" principu piemērošanu, nosakot obligātu zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu šādām grupām, vienlaikus sniedzot ieguvumus valsts attīstībai:
1) biroja papīram - veicinās otrreizēji pārstrādāta papīra iepirkumu, kā arī tāda papīra iepirkumu, kura ražošanas procesā celulozes balināšanai neizmanto hloru;
2) biroja tehnikai; 3) datortehnikai - tiks samazināts elektroenerģijas patēriņš; 4) pārtikai un ēdināšanas pakalpojumiem - tiks veicināta cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanās iepērkot kvalitatīvāku un svaigāku pārtiku, kā arī samazināta ietekme uz vidi; 5) tīrīšanas līdzekļiem un pakalpojumiem - tiks veicināts videi draudzīgu tīrīšanas līdzekļu noiets, kas nesatur fosforu, hloru, sintētiskās aromātvielas un krāsvielas un citas sintētiskas sastāvdaļas; 6) iekštelpu apgaismojumam; 7) ielu apgaismojumam un satiksmes signāliem - resursus taupošs un energoefektīvs apgaismojums, tiks panākts elektroenerģijas patēriņa un izmaksu samazinājums.
Zaļais iepirkums ļaus samazināt preču transportēšanas attālumus, tādējādi stimulējot vietējos ražotājus.
2."Zaļā iepirkuma" principi iekļauti publiskajos iepirkumos. Zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars 2017.gadā sasniedz 30% finansiālā izteiksmē no kopējā valsts un pašvaldību iestāžu veikto iepirkumu apjoma. Īstenošanas rezultātā tiks veicināta videi draudzīgu preču ražošana un izmantošana, samazinot piesārņojumu, resursu patēriņu un atkritumu daudzumu.
Kopumā zaļā iepirkuma īstenošana veicinās klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu un nodrošinās emisiju samazināšanu.
439 VARAM   1) 31.12.2016.
2) 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana

009. 9.3. Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības. Nodrošināsim virzību uz aprites ekonomiku un resursu efektīvāku izmantošanu, turpinot atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību un nodrošinot dabas resursu racionālu izmantošanu.

 

1. Sagatavoti un iesniegti MK noteikumu projekti, kas izriet no grozījumiem Atkritumu apsaimniekošanas likumā, lai veicinātu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstību. Rezultātā tiks uzlabota atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu kvalitāte un samazināts poligonos apglabājamo atkritumu apjoms.

2. Izstrādāti un sabiedriskai apspriešanai nodoti ieviešanas nosacījumi (Ministru kabineta noteikumi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda investīcijām atkritumu apsaimniekošanas jomā, ievērojot Partnerības līgumā un darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība" noteikto, lai nodrošinātu, ka atkritumu saimniecības attīstības jomā līdz 2023.gada 31.decembrim valstī pieejamo atkritumu pārstrādes iekārtu jauda tiktu palielināta par 172 000 t/gadā;. Rezultātā tiks veicināta atkritumu pārstrādes attīstība, atgūstot atkritumos esošās otrreizējās izejvielas un samazinot dabas resursu izmantošanu. Radītas jaunas darba vietas.

3. Apstiprināt grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas viennozīmīgi noteiktu dabas resursu nodokļa piemērošanas kārtību un kas nodrošinātu principa "Piesārņotājs maksā" ieviešanu, tai skaitā papildinot prasības un nosacījumus attiecībā uz maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu. Nodrošināt šī likumprojekta vienlaicīgu virzību ar likumprojektu "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" līdz apstiprināšanai. Tādējādi tiks nodrošināta dalītās atkritumu savākšanas pakalpojumu pieejamība visā valstī.

 

442, 426, 438 VARAM   1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016.
3) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 009. 9.4. Pilnveidosim ekonomiski pamatotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, lai pilnvērtīgi izmantotu cirkulārās ekonomikas iespējas, saudzētu vidi un izpildītu Eiropas Savienības līmenī noteiktās prasības. Uzlabosim radioaktīvo atkritumu pārvaldības sistēmu. Nodrošināta videi un iedzīvotājiem droša radioaktīvo atkritumu sistēma, īstenojot pasākumus Salaspils kodolreaktora likvidēšanai un uzlabojot radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" infrastruktūru. 438 VARAM   30.10.2018.
(turpinās līdz 31.12.2020., kas ir galīgais termiņš Salaspils kodolreaktora likvidēšanai. Glabātavas "Radons" uzlabošanas pasākumi pēc piešķirtā finansējuma ir jāpabeidz līdz 31.12.2018.)
Tautsaimniecības stiprināšana 010. 10.1. Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). 1. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" izveidošanu.

2. Sagatavot MK lēmuma projektu par valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala "Inčukalna dabasgāzes krātuve" nodošanu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.

3. Sagatavot MK noteikumu projektu par kārtību, kādā novērtē un pieņem lēmumu par to, vai piekļuve dabasgāzes krātuvēm (izņemot Inčukalna pazemes gāzes krātuvi) ir tehniski un ekonomiski vajadzīga, nodrošinot efektīvu piekļuvi sistēmai lietotāju apgādes vajadzībām.

1. Noteikts zemes dzīļu nogabals valsts nozīmes objektam "Inčukalna dabasgāzes krātuve", kas ļaus nodot objektu lietošanā licencētam vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram uz dabasgāzes uzglabāšanas licences spēkā esības laiku.

2. Nodrošināta efektīva pieeja Inčukalna dabasgāzes krātuvei.

n.a. EM   1) 31.12.2016.,
2) 03.04.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 010. 10.2. Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu kārtību, kādā lietotājiem piegādā dabasgāzi un pārtrauc tās piegādi, dabasgāzes sistēmas drošas lietošanas prasības, tirgotāja, publiskā tirgotāja, sistēmas operatora, lietotāja un gazificētā objekta īpašnieka tiesības un pienākumus dabasgāzes piegādē un lietošanā, norēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, nokavējuma procentu apmēru, tirgotāju maiņas kārtību un lietotāju apgādi dabasgāzes piegādes traucējumu gadījumā, sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojuma sniegšanas kārtību, kārtību, kādā izvēlas publisko tirgotāju, kā arī kārtību, kādā nosaka un publicē pēdējās garantētās piegādes cenu.
Sagatavot MK noteikumu projektu, lai noteiktu tehniskās un drošības prasības, kā arī gāzes kvalitātes raksturlielumus, lai gāzes ievadīšana un transportēšana dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā būtu droša.
Nodrošināta dabasgāzes tirgus darbība brīvā tirgus apstākļos. 198 EM   03.04.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 010. 10.3. Izšķirsimies par turpmāko rīcību ar valstij stratēģiski svarīga dabasgāzes infrastruktūras uzņēmuma aktīviem (tai skaitā par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām). Izvērtēt turpmāko rīcību energoapgādes drošuma paaugstināšanai, ņemot vērā tiesiskā regulējuma izmaiņas un reģionālā gāzes tirgus attīstību, izvērtējot valstij stratēģiski svarīgas dabasgāzes infrastruktūras īpašumtiesību aspektus un dabasgāzes apgādes risku, ieskaitot pazemes gāzes krātuves izmantošanu. Noteikti labākie valsts līdzdalības risinājumi energoapgādes drošuma paaugstināšanai dabasgāzes jomā. Izstrādāta tautsaimniecības attīstības interesēm atbilstoša Latvijas nostāja, ņemot vērā Baltijas gāzes tirgus attīstības perspektīvas. 198 EM   31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 011. 11.1. Īstenosim Latvijai stratēģiski nozīmīgos elektroenerģijas un dabasgāzes infrastruktūras attīstības projektus. Veicināt enerģētikas infrastruktūras ES kopīgu interešu projektu (KIP) turpmāko attīstību reģionā un nodrošināt to ieviešanas uzraudzību Latvijā. KIP 3.sarakstā iekļauti Latvijai nozīmīgi infrastruktūras projekti un nodrošināta veiksmīga KIP projektu īstenošanas uzraudzība:
Elektroapgādes jomā: Kurzemes loka 3.kārta (Iekšējā līnija starp Ventspili, Tumi un Imantu); Igaunijas-Latvijas 3.starpsavienojums un iekšēja Igaunijas pārvades tīkla pastiprināšana ar GVL Harku-Sindi; BalticCorridor - Tartu(EE)-Valmiera(LV), Tsirgulina(EE)-Valmiera(LV) un RīgasTEC2(LV)-Salaspils(LV).
Dabasgāzes apgādes jomā: Lietuvas-Polijas gāzes starpsavienojums, Inčukalna PGK modernizācija un paplašināšana; Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma pilnveidošana (Lietuvas un Latvijas daļa), Somijas-Igaunijas gāzes starpsavienojums Balticconnector.
207 EM   31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 012. 12.1. Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā. Izstrādāt MK noteikumu projektus Direktīvas 2012/27/ES par energoefektivitāti prasību pārņemšanai nacionālajos normatīvajos aktos, kas radīs iespēju samazināt enerģijas patēriņu pie gala patērētājiem un paaugstinās enerģētisko drošību.
Valsts līmeņa sasniedzamie rādītāji ir energoefektivitātes mērķi 2020.gadam (primārās 0,670 Mtoe un gala enerģijas uzkrātais 0,85 Mtoe (9897GWh) ietaupījums, renovēta valsts ēku platība 3% gadā). 198, 201 EM VARAM, SM, ZM, FM, SPRK, LPS, LDDK, LSUA,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
30.09.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 012. 12.2. Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā. Nodrošināt atbalstu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai ES struktūrfondu programmu ietvaros.

Nodrošināts atbalsts 5052 mājsaimniecībām energoefektivitātes uzlabošanai un 50 valsts ēku energoefektivitātes paaugstināšanai (rādītājs tiks sasniegts 2018.gadā); paaugstinot valsts ēku energoefektivitāti, ietaupīts siltumenerģijas apjoms - 36,3 GWh/gadā (rādītājs tiks sasniegts 2023.gadā); sniegts atbalsts 65 komersantiem energoefektivitātes paaugstināšanai industriālajos objektos (rādītājs tiks sasniegts 2023.gadā).

126,
197,
201, 202, 203, 204, 206
EM FM, CFLA 31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 012. 12.3. Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā. Izstrādāt risinājumu ilgtermiņa dzīvojamo ēku rekonstrukcijas programmai. Izstrādāts partnerības tipa modelis ilgtermiņa ēku rekonstrukcijas nodrošināšanai, lai turpinātu ēku atjaunošanu un energoefektivitātes paaugstināšanu pēc 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda noslēgšanas (piemēram, energoservisa kompāniju (ESCO) tirgus attīstīšanas modelis).
Nodrošināta iespēja turpināt atbalstīt ēku atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumus.
126,
197,
201, 202, 203, 204, 206
EM AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" 30.06.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 012. 12.4. Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā. Veicināsim ilgtspējīgu ēku, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju un inovatīvu emisiju samazinošu tehnoloģiju attīstību. Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta konkursu "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos" un "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas" ietvaros īstenoti vismaz 5 projekti zema enerģijas patēriņa ēku jomā (jaunu ēku būvniecība un esošu ēku pārbūve un atjaunošana) un vismaz 8 projekti valsts nozīmes aizsargājamo arhitektūras pieminekļu jomā, tādējādi nodrošināt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu. 202, 204 VARAM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana

012. 12.5. Paaugstināsim energoefektivitāti publiskajā un privātajā sektorā. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai.

Pašvaldību ēku energoefektivitātes paaugstināšanai - plānotais ieguvums tautsaimniecībai līdz 2023.gada 31.decembrim – primārās enerģijas gada patēriņa samazinājums sabiedriskajās ēkās – vismaz 20 536 239 kilovatstundas gadā un siltumnīcefekta gāzu samazinājums gadā – vismaz 5 180 ogļskābās gāzes ekvivalenta tonnas; 127, 392, 382, 378, 375, 202 VARAM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 013. 13.1. Pārskatīsim esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu. Izstrādāt priekšlikumus enerģijas ražotāju, kas enerģiju ražo izmantojot atjaunojamos energoresursus un augstas efektivitātes koģenerācijā, pārsubsidācijas novēršanai pašreizējā valsts atbalsta mehānisma ietvaros. Iesniegti MK priekšlikumi par pārsubsidācijas novēršanu, kas mazinātu valsts budžeta dotāciju apmēru obligātās iepirkuma komponentes saglabāšanai 26,79 EUR/MWh apmērā.
Izstrādāts mehānisms potenciāli konstatētās pārsubsidācijas novēršanai, saņemts EK lēmums par esošā atbalsta mehānisma atbilstību ES iekšējā tirgus nosacījumiem.
196,
206
EM FM, TM, ZM, LAEF, LSUA, SPRK 30.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 013. 13.2. Pārskatīsim esošo atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku un izstrādāsim jaunu, ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu atbalsta mehānismu. Izstrādāt priekšlikumus jaunam, ilgtspējīgam un tiesiski pamatotam atjaunojamās enerģijas ražošanas atbalsta mehānismam, ievērojot ES tiesību normas, lai nodrošinātu no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru kopējā bruto enerģijas galapatēriņā vismaz 40% 2020.gadā. Iesniegts un apstiprināts MK tiesiskais ietvars par jaunu valsts atbalsta mehānismu atjaunojamās enerģijas ražošanas veicināšanai, ņemot vērā ES iekšējā tirgus nosacījumus, ietekmi uz ekonomikas izaugsmi un gala patērētāju maksātspēju. 196,
206
EM VARAM, ZM, FM, LDDK, LTRK, LAEF, LSUA, LPS 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 014. 14.1. Īstenosim obligātās iepirkuma komponentes kompensācijas pasākumus, tai skaitā pasākumus energoietilpīgo uzņēmumu atbalstam Saskaņot ar EK atbalstu energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem un uzsākt atbalsta īstenošanu, lai energointensīvie apstrādes rūpniecības komersanti varētu pieteikties samazinātajam līdzdalības maksājumam par obligāto iepirkuma komponenti. Saskaņots valsts atbalsta mehānisms un uzsākta tā īstenošana. Nodrošināts atbalsts līdz 100 apstrādes rūpniecības energointensīvajiem komersantiem, kas varēs pieteikties atbalsta saņemšanai.   EM FM 30.11.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 015. 15.1. Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu. Veikt nepieciešamos atbalsta pasākumus Liepājas lidostas sertifikācijai regulāru lidojumu nodrošināšanai no Liepājas lidostas, izstrādāt priekšlikumu integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam.

 

1. Regulāru lidojumu apkalpošanai sertificēts SIA "Aviosabiedrība "Liepāja"" lidlauks

2. Izstrādāti priekšlikumi integrētam lidostu pārvaldības piedāvājumam, lai nodrošinātu efektīvus lidostu pakalpojumus.

  SM  

31.12.2016.

Tautsaimniecības stiprināšana 015. 15.2. Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu. Ievērojot Dzelzceļa likuma normas, izstrādāt regulējumu, kas, uz vienlīdzības un nediskriminējošas attieksmes principiem balstītiem pasākumiem, veicinātu publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras efektīvu darbību Izstrādāti MK noteikumi, kas nodrošinās visiem pārvadātājiem līdzvērtīgu iespēju izmantot dzelzceļa infrastruktūru   SM   31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 015. 15.3. Nodrošināsim dzelzceļa, lidostu un ostu tālāku attīstību, palielinot un dažādojot pasažieru plūsmu Latvijai, tai skaitā reģionālās lidostas integrējot vienotā piedāvājumā. Attīstīsim kravu apstrādes pakalpojumus, radot papildu pievienoto vērtību. Piesaistīsim rietumu un austrumu izcelsmes kravas un investīcijas, potenciālajiem partneriem (kravu īpašniekiem, loģistikas pakalpojumu sniedzējiem vai investoriem) sagatavojot vienotu, integrētu Latvijas transporta koridora piedāvājumu. Veikt grozījumus likumā par ostām, atceļot pienākumu ostu pārvaldēm ieskaitīt valsts pamatbudžetā maksājumu par valsts stratēģiskās infrastruktūras izmantošanu, kas tiek ieskaitīti 10% apmērā no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu, enkura un kravas maksas, kā arī atcelt MK noteikumus Nr.339.

 

Atcelts ostu maksājums valsts budžetā un vienlaicīgi arī valsts budžeta dotācija ostu pārvaldēm, tādējādi mazināts administratīvais slogs ostu infrastruktūras finansēšanai, līdzekļi nav vairs jāpārskaita caur valsts budžetu un novērstas iespējamās pretrunas ar valsts atbalsta regulējumu. Tādējādi kā ieguvums sabiedrībai (ostu pārvaldēm un ostu lietotājiem) prognozējams finansējums ostu infrastruktūras uzturēšanai, attīstībai un ostu konkurētspējas saglabāšanai, lai noturētu darba vietas ostās un ostu uzņēmumos un stimulētu jaunu klientu piesaisti un jaunu darba vietu izveidošanu. 162; 149 SM FM 30.06.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 016. 16.1. Īstenosim Rail Baltica projektu kā Baltijas valstu lielāko infrastruktūras projektu, lai to pilnībā pabeigtu nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu finansēšanas ietvarā Pabeigt nacionālo izpēti par Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā un nodrošināt turpmāko projekta ieviešanu, izstrādājot Baltijas valstu starpvaldību līgumu un efektīvu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas mehānismu nacionālajā un starptautiskajā līmenī.
Veikt Rail Baltica pirmās kārtas aktivitāšu ieviešanu saskaņā ar Finansēšanas līgumu (Nr. INEA/CEF /TRAN/M2014/1045990, kas noslēgts ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru) un īstenot sagatavošanās darbus turpmākai Rail Baltica projekta ieviešanai.
1. Noslēgta nacionālā izpēte par Rail Baltica trases novietojumu Latvijas teritorijā, izstrādāts Starpvaldību līguma projekts un izveidots efektīvs uzraudzības un lēmumu pieņemšanas mehānisms nacionālajā un starptautiskajā līmenī.

2. Realizētas Finansēšanas līgumā ietvertās Rail Baltica pirmās kārtas aktivitātes, t.sk. tehniskais projekts Latvijas centrālajai daļai.
  SM   30.12.2016.
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 017. 17.1. Sniegsim atbalstu loģistikas/distribūcijas/industriālo centru veidošanai produktu plūsmu virzīšanai caur Latviju ("valsts vienota koridora piedāvājums"), tai skaitā izmantojot Eiropas Savienības fondu finansējumu industriālajām teritorijām Izstrādāt koordinācijas mehānismu integrētu piedāvājumu sagatavošanai atbilstoši konkrētām potenciālo klientu vajadzībām Rietumu un Austrumāzijas kravu plūsmu piesaistei. Nodrošināt piedāvājumu popularizēšanu izveidojot 16+1 sadarbības formātu, rīkojot pirmo Transporta ministru sanāksmi un piedaloties valstu vadītāju samitā, piedaloties starptautiskās izstādēs un forumos, rīkojot Starpvaldību komisijas un divpusējās starpvalstu Transporta darba grupas, kā arī citas amatpersonu vizītes. 1.Izveidots institucionālais koordinācijas mehānisms integrētu loģistikas piedāvājumu izstrādei.

2. Sagatavoti integrēti piedāvājumi potenciālajiem sadarbības partneriem mērķa tirgiem Ķīnā, Japānā, Centrālāzijas valstīs un Skandināvijas valstīs, kā arī konkrēti piedāvājumi potenciālajiem klientiem pēc pieprasījuma lai diversificētu kravu plūsmas, piesaistītu jaunas kravas, apgūtu jaunus tirgus.

3. Izveidots sekretariāts loģistikas jomas koordinēšanai ar mērķi ietekmēt procesus 16+1 valstu formātā, prezentēt savus piedāvājumus, dodot Latvijai lielāku atpazīstamību un interesi Ķīnā par Latviju kā valsti un tās uzņēmumiem.

4. Starpvaldību komisiju, transporta darba grupu un augsta līmeņa amatpersonu vizīšu programmās iekļauti Latvijas ostu, tranzīta un loģistikas attīstības jautājumi.

149, 150, 151, 152 SM FM, EM, ĀM, VARAM 30.09.2016.
31.12.2016.
31.05.2016.
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 018. 18.1. Veiksim centralizētu lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas pārraudzību, lai veicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu Sagatavot ziņojumu MK par Latvijas dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta attīstības gaitu, pamatojot izvēlēto risinājumu, iekļaujot informāciju par izvērtētu ietekmi uz valsts budžetu un tarifiem, t.sk. saistībā ar A/S Pasažieru vilciens saistītām darbībām un saistītām papildus izmaksām, kā arī informāciju par projekta pārvaldības struktūru. Vispusīgi izvērtēta elektrifikācijas projekta ietekme, kas ļautu pieņemt pamatotu lēmumu par dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekta tālāko attīstību. 164 SM   30.06.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 018. 18.2. Veiksim centralizētu lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas pārraudzību, lai
veicinātu šo projektu savlaicīgu un kvalitatīvu īstenošanu.
Izveidot lielo stratēģiskās attīstības projektu īstenošanas uzraudzības mehānismu un uzsākt tā darbību Izveidota uzraudzības metodika - 30.06.2016. Novērsti būtiski pārvaldības riski projektu īstenošanā   VK   30.06.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 019. 19.1. Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Veikt valsts nekustamo īpašumu optimizāciju, samazinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu skaitu, kas netiek izmantots valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai, un veicinot valsts īpašumā esošo nekustamo īpašumu stāvokļa uzlabošanos. 1. Palielināts atsavināšanai virzāmo valsts nekustamo īpašumu skaits par 10% gadā pret 2015.gada rādītāju (56 objekti), sasniegta valsts budžetā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieskaitāmā summa EUR 6 milj. apmērā. (kopā par 2016.gadu un 2017.gadu).

2. Samazināts Finanšu ministrijas valdījumā esošo vidi degradējošo būvju skaits par 10% (šobrīd 203 būves), izvērtējot turpmāko rīcību:

- atsavināt;

- nojaukt;

- iekonservēt;

- atjaunot.

3. Pilnveidots publiskas personas zemes nomas normatīvais regulējums, pārskatot apbūvēta publiskas personas zemesgabala nomas maksas apmēru, pakāpeniski trīs gadu periodā (2017.-2019.g) palielinot nomas maksu līdz 4,5% no zemesgabalu kadastrālās vērības gadā (šobrīd 1,5%).

  FM (VNĪ)   31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 019. 19.2. Īstenosim atbildīgu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības (tai skaitā dividenžu) politiku, kas nodrošina aktīvu vērtības pieaugumu ilgtermiņā, pienesumu ekonomikas aktivizēšanā un tautsaimniecības nozaru izaugsmē, vienlaikus ņemot vērā nefinanšu mērķu sasniegšanu sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. 1) Līdz 2016.gada beigām ir apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģijas visām valsts kapitālsabiedrībām un valsts izšķirošajā ietekmē esošajām kapitālsabiedrībām ar noteiktiem nefinanšu mērķiem un finanšu mērķiem.
2) Nodrošināt darbības rezultātu ikgadēju izvērtēšanu
3) Izveidot profesionālas padomes un uzsākt to darbību lielākajās valsts kapitālsabiedrībās to efektīvākai pārvaldīšanai
Ik gadu uzlaboti valsts kapitālsabiedrību finanšu un nefinanšu rādītāji, primāri, kapitāla atdeve komerciālajās valsts kapitālsabiedrībās   PKC EM, FM, IZM, IEM,KM, LM, SM, TM, VARAM, VM, ZM, 1) 31.12.2016.
2) 30.09.2017.
3) 30.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 020. 20.1. Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam Īstenot Valsts autoceļu sakārtošanas programmā 2014.-2020.gadam paredzētos projektus Latvijas reģionos un īpaši Latgalē atbilstoši SM apstiprinātajam valsts autoceļu finansēšanas plānam 2016. – 2018.gadam 1. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts galvenajiem autoceļiem 522 km (t.sk. Latgale 168,38 km): V.b. 170 km (t.sk. Latgalē V.b.70 km), KF 352 km (t.sk. Latgalē 98,38 km);

2. Veikta autoceļu pārbūve, virsmas nestspējas stiprināšana, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu uz valsts reģionālajiem autoceļiem 1033 km (t.sk. Latgalē 228,62 km) : V.b.460 km (t.sk. Latgalē 91 km), ERAF 573 km (t.sk. Latgalē 137,62 km);

3. Veikta valsts vietējo autoceļu seguma atjaunošana 291 km (t.sk. Latgalē 76 km) garumā, tiltu atjaunošana ES finansētajos projektos un pamatbudžeta projektos, vienlaikus īstenojot ceļu satiksmes drošības uzlabošanu.

410, 411, 412, 399, 400, 401 SM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 020. 20.2. Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam Pilnveidot maršrutu tīklu, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību un administratīvo teritoriju savstarpējo savienojamību visā Latvijas Republikas teritorijā. 1. Veikts sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtējums saskaņā ar TAP 2014.-2020. pasākumu Nr. 2.4.1.1. - veikt visaptverošu sabiedriskā transporta sistēmas izvērtēšanu, nosakot efektīvākos pasākumus sistēmas pilnveidošanai, lai nodrošinātu nepieciešamo sabiedriskā transporta pieejamību ar iespējami mazāku publisko finansējumu;

2. Veikti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz autoostu darbības efektivitātes uzlabošanu saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par autoostu sistēmas pilnveidošanu, lai veicinātu sistēmas darbības efektivitāti un izmaksu samazināšanu" paredzētajiem pasākumiem tādējādi pilnveidojot sabiedriskā transporta maršruta tīklu, efektīvāk izmantojot finanšu resursus, uzlabojot sabiedriskā transporta infrastruktūru.

413, 402 SM   30.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 020. 20.3. Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam. Izstrādāt Velosatiksmes attīstības plānu Izstrādāts velosatiksmes attīstības plāns ar mērķi integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā, veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu   SM IeM, IzM, VM, VARAM, EM 31.03.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 020. 20.4. Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam. Īstenosim Rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam, tai skaitā, ieviesīsim Latgalē jaunu speciālo ekonomisko zonu. 1) Izveidots Latgales SEZ (noteikta SEZ darbības teritorija), nodrošinot iespēju atbalstīt komersantus Latgales SEZ teritorijā,
2) plānoti 200 nodarbinātie un pozitīva nodokļu bilance + 300 000 euro (aprēķins par sniegto atlaižu apjomu un nodokļu ieņēmumiem gadā). Rezultāti plānoti uz 2018.gada beigām.
390, 374, 375 VARAM   1) 31.03.2017.
2) 31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana

020. 20.5. Atbalstīsim uzņēmējdarbībai un investīciju piesaistei būtiskas infrastruktūras attīstību, īpaši reģionos. Turpināsim īstenot īpašu atbalstu Latgales reģionam. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda līdzekļu pieejamību pašvaldībām projektu realizācijai uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai, paredzot atbalstu komercdarbības mērķiem paredzēto ēku un to infrastruktūras izveidei (tai skaitā, industriālie pieslēgumi, ceļu infrastruktūra un cita koplietošanas infrastruktūra), kā arī teritoriju labiekārtošanai, atbilstoši pašvaldību ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām. Līdz ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām pabeigsim īstenot Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanāciju. Uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai un teritoriju revitalizācijai - plānotais ieguvums tautsaimniecībai līdz 2023.gada 31.decembrim – piesaistītas privātās investīcijas 328 842 944 euro apmērā un radītas 5 394 jaunas darba vietas. 127, 392, 382, 378, 375, 202 VARAM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 021. 21.1. Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūras finansējuma modeli Izstrādāt autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modeļa priekšlikumu. 1. Izstrādāts priekšlikums autoceļu infrastruktūras uzturēšanas un attīstības finansēšanas modelim, lai apturētu autoceļu pakāpenisku sabrukumu un lai sekmētu to turpmāku attīstību.
2. Sagatavots informatīvais ziņojums, kas ļautu valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par Valsts autoceļu sakārtošanas programmas finansēšanu un realizēšanu.
410, 411, 412
399, 400, 401
SM FM 31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana

021. 21.2. Izveidosim stabilu, prognozējamu un ilgtspējīgu transporta infrastruktūras finansējuma modeli Izstrādāt Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu un sagatavot daudzgadu līguma projektu starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju par dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu un attīstību 1. Izstrādāts Informatīvais ziņojums "Publiskās dzelzceļa infrastruktūras izmantošana sabiedriskā transporta nodrošināšanā".

2. Izstrādāts indikatīvs dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 5 gadu periodam, kas nosaka galvenos infrastruktūras attīstības virzienus un ir pamats daudzgadu līguma noslēgšanai starp valsti un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju. Izstrādāta jauna skaidra un saprotama infrastruktūras maksas shēma.

3. Sagatavots līgums, kas paredz dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un valsts pienākumus un saistības, lai nodrošinātu publiskās dzelzceļa infrastruktūras kvalitāti un tā pārvaldītāja finanšu līdzsvaru, tādējādi nodrošinot stabilu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldības sistēmu.

  SM   30.06.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 022. 22.1. Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto. Katru gadu izstrādāt vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu atbilstoši Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem. 1.Saskaņā ar pašreizējām prognozēm:

Vispārējās valdības budžeta strukturālās bilance 2016.gadā ir -0,9 procenti no IKP, 2017.gadā -1,1 procents no IKP un 2018.gadā -1,2 procenti no IKP.

2.Vispārējās valdības budžeta bilance 2016.gadā ir -1,0 procents no IKP, 2017.gadā -1,0 procents no IKP un 2018.gadā -1,0 procenti no IKP.

Minētie rādītāji tiek precizēti turpmākajās Latvijas Stabilitātes programmās un likumos par Vidēja termiņa budžeta ietvaru saskaņā ar jaunākajām makroekonomiskajām un fiskālajām prognozēm atbilstoši Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem.

3. Pašvaldībām nodrošināti finanšu resursi (aizņēmumi un galvojumi), lai realizētu pašvaldību investīciju projektus, nodrošinot administratīvo teritoriju attīstību atbilstoši pašvaldību izvirzītajām prioritātēm.

4. Pašvaldību budžeta ieņēmumu pieauguma temps pamatfunkciju veikšanai vidējā termiņā tiek nodrošināts līdzvērtīgi valsts budžeta ieņēmumu pieauguma tempam pamatfunkciju īstenošanai, nodrošinot iespējas sabalansētai valsts un pašvaldību attīstībai, iedzīvotāju interesēs.

  FM   Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktu jāiesniedz Saeimā 15.10.2016.;
15.10.2017.;
15.10.2018.)
Tautsaimniecības stiprināšana 022. 22.2. Turpināsim īstenot atbildīgu fiskālo politiku un fiskālo disciplīnu, kas paredz virzību uz ekonomiskajā ciklā sabalansēta budžeta ieviešanu, ievērojot Fiskālās disciplīnas likumā noteikto. Padarīsim Valsts ieņēmumu dienesta darbību efektīvāku, nostiprinot iekšējās un ārējās kontroles sistēmu. Pieaug VID darbības efektivitāte - viena iekasētā euro izmaksas 2016.gadā ir 0,0157 euro, 2018.gadā - 0,0130 euro.   FM (VID)   30.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 023. 23.1. Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. Sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes, īpašu uzmanību veltot nodokļu sloga pārnešanai no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. 1.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.

2.Nodokļu plaisas rādītājs strādājošam bez apgādībā esošām ar darba algu 67% apmērā no vidējās darba algas valstī 2021.gadā sasniegs 39,0% un strādājošam ar vienu apgādājamo sasniegs 34,0%.

3. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.

  FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS, ZM 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 023. 23.2. Izvērtēsim Latvijas nodokļu sistēmu. Kopīgi ar sociālajiem un sadarbības partneriem veidosim līdzsvarotu un paredzamu nodokļu politiku, kas palīdz sasniegt valsts izaugsmes stratēģiskos mērķus – ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un nevienlīdzības mazināšanu. Izvērtēt iespējas PVN likmes diferencēšanai pārtikai Sniegti priekšlikumi PVN likmes diferencēšanai pārtikai, veicinot vietējo pārtikas produktu patēriņu un Latvijas tautsaimniecības izaugsmi.   ZM FM; VM 31.12 2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 024. 24.1. Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. Izstrādāt pasākumu plānu valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2017.-2021.gadam īstenošanai. 1. 2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
2. 2021.gadā Pasaules bankas pētījumā "Doing Business" Latvijai 25.vieta pēc nodokļu maksāšanas rādītāja.
156, 245 FM VID, LM, EM, VARAM, SM, VM, PKC, LDDK, LTRK, LBAS, LPS 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 024. 24.2. Īstenosim nodokļu sloga pārnešanu no darbaspēka uz ienākumu no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu. Ņemot vērā kadastrālo vērtību strauju pieaugumu, izvērtēt NĪ politiku, paredzot samērīgu nodokļa sloga pieaugumu dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem. Samērīga NĪ nodokļa sloga nodrošināšana dzīvošanai paredzētiem nekustamajiem īpašumiem, neskatoties uz straujām kadastrālās vērības izmaiņām. 156, 245 FM TM 31.12.2016 (termiņš kadastrālās vērtības bāzes izstrādei)
Tautsaimniecības stiprināšana 025. 25.1. Veiksim budžeta programmu bāzes izdevumu pārskatīšanu un sasaisti ar plānošanas dokumentos noteiktajiem rezultātiem, sākotnēji īstenojot to pilotprojekta veidā kādā no nozarēm (pakāpeniski aizvien vairāk pārejot no bāzes finansēšanas uz samaksu par rezultātu). 1."Nodrošināta patstāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana ar mērķi optimizēt valsts budžeta izdevumus un izvērtēt to atbilstību attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

Pasākums tiks īstenots piešķirtā finansējuma ietvaros."

2.Pilnveidot likuma "Par valsts budžetu 2017.gadam" un turpmāko gadskārtējo valsts budžeta likumu paskaidrojumus, veicinot budžeta uztveramību, pārskatāmību, kā arī palielinot budžeta izdevumu sasaisti ar attīstības plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm un mērķiem.

1.Valsts budžeta politika tiek īstenota ekonomiskāk un efektīvāk, pastāvīgi un sistemātiski pārskatot valsts budžeta izdevumus. Veikts padziļināts izvērtējums Veselības nozarei, izstrādājot 2017.gada budžeta likumprojektu.

2.2018.gada budžeta paskaidrojumi un turpmāko gadu valsts budžeta likumu paskaidrojumi ir pārskatāmi un sniedz sabiedrībai uztveramu informāciju par valsts budžetu kā politikas realizācijas instrumentu.

  FM   Katru gadu saskaņā ar MK apstiprināto rīkojumu par likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvara un likumprojekta par gadskārtējo valsts budžetu sagatavošanas grafiku (Saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību Pārejas noteikumu 67.punktu jāiesniedz Saeimā 15.10.2016.;
15.10.2017.;
15.10.2018.)
Tautsaimniecības stiprināšana 026. 26.1. Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi par "aplokšņu algām" u. c.). 1.Īstenot valsts iestāžu un sociālo partneru darba plānu ēnu ekonomikas ierobežošanai, kas paredz ēnu ekonomikas mazināšanu visvairāk skartajās nozarēs (piem. IT risinājums piedziņas procesa uzlabošanai, VID informēšana par aizdomīgiem darījumiem – informācijas sniedzēju loka paplašināšana, APK sodu palielināšana, starptautiskie informācijas apmaiņas projekti un BEPS projekta rekomendāciju ieviešana), kā arī izvērtēt iespēju slēgt koplīgumus un ģenerālvienošanās sabiedriskā transporta, pasta un telekomunikāciju nozarēs, kā arī citās tautsaimniecības nozarēs, kur arodbiedrības to pieprasa.

2.Apkarot organizēto noziedzību un samazināt tās ietekmi valsts ieņēmumu un muitas jomā, īstenojot ikgadējā Tiesībaizsardzības iestāžu rīcības plāna, lai aktivizētu cīņu pret akcīzes preču nelikumīgu apriti Latvijā, izstrādes un īstenošanas koordinēšanu.

1.Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 23,6% (2015) līdz 21% (2018).

2.2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.

3.VID Klientu apmierinātības līmenis (pēc pētījuma rezultātiem) 2018.gadā ir ne zemāks kā 8 balles (10 baļļu skalā).

4.Samazinās PVN plaisa 2016.gadā 15%, 2018.gadā 10%.

5.Samazinās IIN plaisa no 2016.gadā 19%, 2018.gadā 17%.

6.Samazinās VSAOI plaisa 2016.gadā 19,5%, 2018.gadā 17,5% (pēc VID veiktajām prognozēm).

7.Mazināta organizētās noziedzības darbības aktivitāte akcīzes preču kontrabandas jomā. Samazinās akcīzes nodokļa plaisa cigaretēm 2016.gadā 25,5%, 2018.gadā 20,0%; degvielai 2016.gadā 9,5%, 2018.gadā 8,5% un alkoholiskajiem dzērieniem 2016.gadā 7,5%, 2018.gadā 6,0% (pēc VID veiktajām prognozēm).

157 FM Visas ministrijas un sociālie partneri, VID 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 026. 26.2. Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi par "aplokšņu algām" u.c.). Izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā. Izstrādāti Ministru kabineta noteikumi par iekšējās kontroles sistēmas pamatprasībām korupcijas un interešu konflikta riska novēršanai publiskas personas institūcijā, kas pilnveido iekšējo kontroles sistēmu pretkorupcijas jomā, tādējādi mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus publiskas personas institūcijās. 146 KNAB   31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 026. 26.3. Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi par "aplokšņu algām" u. c.). Izvērtēt ieguvumus un riskus iespējai ieviest obligāto notariālo formu darījumos ar nekustamo īpašumu un priekšlikumus iespējamajiem risinājumiem iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā, lai pilnveidotu nekustamā īpašuma darījumu procesu, kā arī īstenot citus pasākumus amatpersonu korupcijas risku novēršanai. Darījumos ar nekustamo īpašumu nodrošināta augsta tiesiskās drošības pakāpe, palielināta notāru pieejamība reģionos un samazinātas nekustamā īpašuma reģistrēšanas procesa izmaksas.   TM   30.09.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 026. 26.4. Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi par "aplokšņu algām" u. c.). Viedkaršu ieviešana kases aparātos 1. Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 23,6% (2015) līdz 21% (2018).
2. 2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
4. Samazinās PVN plaisa 2016.gadā 15%, 2018.gadā 10%.
5. Samazinās IIN plaisa no 2016.gadā 19%, 2018.gadā 17%.
157 FM Visas ministrijas
un sociālie partneri, VID
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 026. 26.5. Izšķirsimies par pasākumiem, kuru īstenošana sniegs lielāko ieguldījumu ēnu ekonomikas apkarošanā (kontrabandas apkarošana, cīņa pret krāpniecību ar PVN, cīņa pret starptautisko izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, manipulāciju ar kases aparātiem ierobežošana, stingrāki sodi par "aplokšņu algām" u. c.). Elektronisko preču pārvietošanas pavadzīmju un rēķinu tiešsaistes sistēmas izstrāde 1. Samazināts ēnu ekonomikas īpatsvars valstī no 23,6% (2015) līdz 21% (2018).
2. 2018.gadā kopējais nodokļu apjoms tuvojas 30% un 2020. gadā iekasēto nodokļu apjoms sasniegs 1/3 no IKP.
4. Samazinās PVN plaisa 2016.gadā 15%, 2018.gadā 10%.
5. Samazinās IIN plaisa no 2016.gadā 19%, 2018.gadā 17%.
157 FM Visas ministrijas
un sociālie partneri, VID
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 027. 27.1. Piemērosim samērīgus soda un prevencijas pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Mediācija nodokļu strīdu risināšanai. Soda naudas un nokavējuma naudas sistēmas pārskatīšana. Pēc mediatoru īstenotajiem pasākumiem, kopumā samazināsies nākamo instanču tiesvedības procesi līdz 8%.

Identificētas jomas, kurās nepieciešams mainīt noteikto soda naudas apmēru vai aizstāt ar citiem ietekmēšanas līdzekļiem.

Noteikt aktīvās piedziņas periodu 1,5 gadus no parāda izveidošanās un šajā brīdī apturēt nokavējuma naudas pieaugumu labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanas nolūkā.

157 FM VID 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 028. 28.1. Samērosim pušu atbildību nodokļu nemaksātāju shēmās. Izvērtēt solidārās atbildības noteikšanu (pilna ķēdes atbildība) būvniecības nozarē attiecībā uz nodokļu nomaksu, ja apakšuzņēmumam nodotā iepirkuma līguma daļa pārsniedz konkrēto apmēru. Nelegālās nodarbinātības samazināšana un pilna darba laika uzrādīšana.
Paaugstināta darba drošība, kā arī stiprinātas darba ņēmēju sociālo tiesību garantijas.

VID prognozējamās nodokļu plaisas apjoms VSAOI un IIN tiks samazināts attiecīgi par 1 % gadā. (2018.gadā rezultāts).
157 FM TM, EM, VID 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 029. 29.1. Paplašināsim reversā PVN piemērošanu. 1. Veikt izvērtējumu par spēkā esošās PVN "reversās" maksāšanas kārtības piemērošanas efektivitāti un novērtējumu par minētās kārtības piemērošanas nepieciešamību citām nozarēm.
2. Ieviest PVN reversās maksāšanas kārtību graudkopības nozarē (atbilstoši direktīvas 2006/112/EK 199A panta 1.punkta i) apakšpunktam).
Problemātiskajās nozarēs samazināts fiktīvo uzņēmumu apgrozījumu summas par 30%.

Atbilstoši izvērtējuma par spēkā esošās PVN "reversās", ieviesta PVN "reversās" maksāšanas kārtība citās nozarēs (2016.gadā graudkopības nozarē).
157 FM VID 1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 030. 30.1. Uzlabosim Valsts ieņēmumu dienesta Padziļinātās sadarbības programmu un palielināsim priekšrocības tās dalībniekiem, tai skaitā vērtēsim citu institūciju iesaisti programmā. Izvērtēta iespēja paplašināt Padziļinātās sadarbības programmas priekšrocību klāstu, tādējādi piesaistot aizvien plašāku komersantu loku. Pilnveidot programmas darbību, samazinot administratīvo slogu valsts iestādēm, mainot līdzšinējo informācijas aprites kārtību un komersantiem, kas ir Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieki. Padziļinātās sadarbības programmas dalībnieku pieaugums līdz 100 uzņēmumiem. Samazināts informācijas apritē iesaistīto dalībnieku skaits. 155, 157 FM VID 30.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 031. 31.1. Ieviesīsim darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, lai laikus pielāgotos darba tirgus vidēja termiņa izaicinājumiem. Veicināt darbaspēka piedāvājuma atbilstību tautsaimniecības pieprasījumam, izstrādājot un aktualizējot vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes. Izstrādāt starpnozaru darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, veidojot diskusiju platformu darba tirgus pārkārtojumu ieviešanai. 1.Iesniegts ikgadējs ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm, kurā identificētas iespējamās darba tirgus disproporcijas vidējā un ilgtermiņā un sniegti priekšlikumi nozaru politiku koriģēšanai.

2. Izveidota darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēma, tai skaitā izvērtējot nepieciešamās likumdošanas izmaiņas attiecībā uz sistēmas pilnvērtīgu ieviešanu.

246, 285, 288, 296 EM LM, IZM, NVA, nevalstiskās organizācijas 1) 15.05.2016.,
15.05.2017.,
15.05.2018.
2) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 032. 32.1. Izstrādāsim jaunu nodokļu un darbības nosacījumu regulējumu mazajiem un sīkajiem (mikro) uzņēmumiem to darbības sākumposmā (likumprojektu par atbalstu iesācējuzņēmumiem). Izstrādāt normatīvo regulējumu speciāla vienkāršota nodokļu režīma ieviešanai uzņēmējdarbības uzsācējiem (start-up) un maziem un mikro uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu. Izstrādāts likumprojekts, kas paredz radīt labvēlīgus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības uzsākšanai. n.a. EM FM, LM, TM 31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 033. 33.1. Īstenosim eksporta veicināšanas pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko līgumtiesisko bāzi. Īstenot eksporta veicināšanas pasākumus.. Sniegts atbalsts programmas "Starptautiskās konkurētspējas veicināšana" ietvaros (t.sk. atbalstīti 1480 komersanti līdz 2023.gadam), kas paredz 21 LIAA pārstāvniecības darbības nodrošināšanu (gadā vidēji apkalpojot 200 mērķa grupas klientus); gadā vidēji 16 nacionālo stendu organizēšanu starptautiskajās izstādēs ārvalstīs; uzņēmējdarbības veicināšanas un sagatavošanās ieiešanai jaunos ārējos tirgos pasākumu organizēšanu, t.sk. gadā vidēji 4 semināru, konferenču u.c. pasākumu organizēšanu (kopumā pasākumos piedalījušies 4000 dalībnieku) un tirgus pētījumu iegādi (gadā veiktas 60 izpētes); atbalsta nodrošināšanu Latvijas Republikā reģistrētu komercsabiedrību ražotņu un to produktu atbilstības novērtēšanai (150 mērķa grupas klienti veikuši ražotnes vai produkta atbilstības novērtēšanu); atbalsta nodrošināšanu dalībai 2400 nozaru izstādēs (izņemot dalībai nacionālajos stendos) ārvalstīs un ar uzņēmējdarbību saistītās individuāli izvēlētās konferencēs un semināros ārvalstīs; atbalsta nodrošināšanu dalībai 450 tirdzniecības misijās un Latvijas augstu valsts amatpersonu vizītēs ārvalstīs; konsultatīvu atbalstu par ārējiem tirgiem un dalību eksporta mārketinga aktivitātēs (gadā noorganizētas vismaz 6 mārketinga kampaņas). 99, 115,
125, 129
EM ĀM, SM, ZM 31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 033. 33.2. Īstenosim eksporta veicināšanas pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko līgumtiesisko bāzi. Izstrādāt mazo un vidējo uzņēmumu profesionālās izaugsmes un apmācību programmu internacionalizācijas vai eksporta spēju un prasmju attīstībai. Nodrošināts atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu internacionalizācijai (ieiešanai ārvalstu tirgos), sekmējot arvien lielāku skaitu mazo un vidējo uzņēmumu veikt eksporta aktivitātes, uzlabojot Latvijas eksporta apjomu.

Izstrādāti vismaz trīs tirgus pētījumi, identificējot gan atsevišķu nozaru, gan jaunizveidoto uzņēmumu internacionalizācijas iespējas un trūkumus.

99, 115,
125, 129
EM   31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 033. 33.3. Īstenosim eksporta veicināšanas pasākumus, tai skaitā paplašinot starpvalstu ekonomisko līgumtiesisko bāzi. Uzlabot un paplašināt starptautisko līgumtiesisko bāzi Latvijas eksportētājiem un aktivizēt ekonomisko sadarbību ar Latvijai prioritārajiem un potenciālajiem eksporta tirgiem. Noslēgti līgumi vai uzsāktas sarunas par divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu noslēgšanu ar Latvijai prioritāriem eksporta partneriem, t.sk. Apvienotiem Arābu Emirātiem, Kuveitu, Azerbaidžānu, Turkmenistānu, lai radītu priekšnosacījumus sadarbības projektu attīstībai uzņēmēju līmenī (2019.gadā sasniegts tirdzniecības apgrozījuma pieaugums par 18% salīdzinājumā ar 2016.gadu). 129 EM   30.10.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.1. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Sagatavot Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, lai attīstītu e-pārvaldes risinājumu plašāku pielietošanu, radītu pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi, nodrošinot likumdošanas procesa caurskatāmību un vienkāršību, nosakot tādas normas, kas neapgrūtina uzņēmumu darbību no uzsākšanas līdz izbeigšanai.
Veikt tautsaimniecības nozaru ierobežojošo normu detalizētu analīzi Tautsaimniecības padomes ietvaros izveidotajā sadarbības platformā.
2018.gadā uzņēmējdarbības vide Latvijā novērtēta vismaz:
1) Doing Business - 20.vietā;
2) Globālās konkurētspējas indeksā - 40.vietā.
143, 144,
155
EM nozaru ministrijas, LDDK, LTRK, LBAS, Ārvalstu investoru padome 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.2. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Paplašināt un pilnveidot administratīvo datu izmantošanu oficiālās statistikas nodrošināšanā, lai samazinātu iesaistītajām institūcijām administratīvo slogu. Būtiski samazināts administratīvais slogs (laiks un resursi) uzņēmējiem. Dati statistikas vajadzībām iegūti no administratīvajiem datu avotiem. 154, 155 EM CSP,
nozaru ministrijas
30.11.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.3. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018.gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Izstrādāt statistikas programmu vidējam termiņam, lai sniegtu statistisko informāciju politikas veidotājiem par īstenotās struktūrpolitikas ietekmi un pamatojumu turpmāko lēmumu pieņemšanai. Iesniegts MK noteikumu projekts par Oficiālās statistikas programmu 2017.-2019.gadam, kas nodrošinās datu lietotājus ar oficiālo statistiku par sabiedrībā notiekošajām ekonomiskajām, demogrāfiskajām un sociālajām parādībām un procesiem, kā arī par vidi. n.a. EM CSP,
nozaru ministrijas
30.11.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.4. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018. gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Lai efektivizētu parādu piedziņu, noteikt vienotu kārtību piespiedu izpildes (piedziņas) nodrošināšanai nepieciešamo datu abpusējas apmaiņas organizēšanai elektroniski starp izpildinstitūcijām (zvērinātiem tiesu izpildītājiem, Valsts ieņēmumu dienestu) un kredītiestādēm. Nodrošināta ātra un efektīva sprieduma izpilde. 143 TM FM 31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.5. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018. gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Izveidot vienoto tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālu (TAP) un izstrādāt valsts pārvaldes cilvēkresursu vadības un analīzes sistēmu (CIVIS) 1.Uzlabots valdības lēmumu pieņemšanas procesa caurspīdīgums un paplašinātas sabiedrības līdzdalības iespējas.
2. Samazināts slogs tiesību aktu projektu izstrādātājiem un pilnveidots tiesiskā regulējuma kvalitātes nodrošināšanas mehānisms.
3. Balstoties uz labāku analīzi, efektīvāk izmantoti valsts pārvaldes cilvēkresursi un kvalitatīvāk sagatavoti lēmumi.
4. Uzlabots Latvijas reitings Globālajā konkurētspējas indeksā tādās pozīcijās kā pārredzamība valdības politikas veidošanā, tiesiskā regulējuma radītais slogs un neefektīvu izdevumu samazināšana.
154 VK VARAM, VRAA, TM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 034. 34.6. Īstenosim ikgadējo uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, 2018. gadā nodrošinot iekļūšanu Doing Business reitinga TOP20 un Globālā konkurētspējas indeksa TOP40. Sagatavot reformu plānu mūsdienīgas un efektīvas valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstībai, lai sniegtu gudrus, mērķtiecīgus un savlaicīgus risinājumus sabiedrības vajadzībām 1) Izstrādāts reformu plāns – 31.08.2016.;
2) Latvijas publiskās pārvaldes darbības efektivitāte pēc GRICS indeksa (%) - 2017. gadā 80%
154, 145 VK Visas ministrijas 1) 31.08.2016.
2) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.1. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Ieviest stratēģiskas nozīmes preču eksporta licenču un kvotu atļauju Krievijas Federācijas izcelsmes skujkoku apaļkoku ievešanai pieteikumu pieņemšanu arī elektroniskā formā (vidēji gadā tiek saņemti vairāk nekā 850 pieteikumi). Atvieglota kārtība nepieciešamo dokumentu iesniegšanai; saīsināts nepieciešamais laiks licenču apstrādei.

 

  ĀM IeM, SAB, FM, EM, VARAM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.2. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-palapojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Pilnveidot VID elektronisko vidi atbilstoši jaunākajām informācijas tehnoloģijām, nodrošinot maksimālu elektronisku pakalpojumu pieejamību un elektronisku dokumentu apriti 1.Maksājumu uzskaitē ieviests uzkrājuma princips, vienotais konts un optimizēti darbības procesi, līdz 30.12.2018. tiks īstenoti 20% no plānotajiem projekta pasākumiem. 155 FM (VID)   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.3. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-palapojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Ieviest izmaiņas muitas informācijas sistēmās saistībā ar Savienības Muitas kodeksa (SMK) spēkā stāšanos 2016.gada 1.maijā un īstenot SMK darba programmā plānotos pasākumus noteiktajos termiņos. Muitas informācijas sistēmas pilnveidotas atbilstoši Savienības Muitas kodeksa un nacionālajām prasībām. Līdz 30.10.2018 tiks realizēti projekti:
1) "Muitas lēmumi" - projekta rezultātā komersantiem tiks nodrošināts jauns e-pakalpojums elektroniskai pieteikumu iesniegšanai 27 dažādu muitas atļauju veidiem, kā arī iespēja elektroniski saņemt piešķirtās atļaujas un apliecības.
2) "Reģistrētā eksportētāja sistēma (REX)" - tiks izveidota ES mēroga sistēma informācijas par reģistrētiem eksportētājiem pārvaldībai.
3) "Uzņēmēju tieša piekļuve Eiropas informācijas sistēmām (Vienota lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts)" - tiks nodrošināti vairāki e-pakalpojumi uzņēmējiem, kuri elektroniski varēs pieteikt un administrēt dažāda veida muitas dokumentus, kas tiks izsniegti, izmantojot centrālos ES risinājumus.
4) SMK projekts "Pārraudzība 3+" pirmais posms, aptvers galvenās daļas, kas nepieciešamas, lai pildītu SIT lietojuma kontroles saistības, izmantojot samazinātu datu kopu un saskaņošanu ar muitas lēmumu procesu.
155 FM (VID)   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.4. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Kadastra informācijas sistēmas modernizācija un datu pakalpojumu attīstība ar mērķi izveidot efektīvu kadastra datu ieguves sistēmu, izveidot klientu apkalpošanas procedūru atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principiem, attīstīt e-pakalpojumus, pilnveidot un paplašināt datu apmaiņas risinājumus ar citām valsts un pašvaldību informācijas sistēmām 1) Jauna Kadastra informācijas sistēmas un datu izplatīšanas sistēmas izstrāde, kas paredz pārkārtot nekustamā īpašuma reģistrācijas procesus, izveidot "vienas pieturas" aģentūras principiem atbilstošas klientu apkalpošanas procedūras un nodrošināt nekustamā īpašuma reģistrācijas procesu integrāciju starp Kadastra informācijas sistēmu, Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu, izstrādāt 7 jaunus e-pakalpojumus, izveidot 2 pilnībā automatizētus kadastra datu ieguves biznesa procesus, izslēdzot īpašnieku iesaisti un aizstājot manuālu datu ieguvi un ievadi.

2) Ieviestas 14 nekustāmā īpašuma reģistrācijas procesa integrētas procedūras, pilnveidojot normatīvo regulējumu (izstrādāti 3 likumprojekti, izstrādāti nosacījumi, ar kādiem izmaiņas, kuras iestāde veikusi savas kompetences datos, informācijas apmaiņas ietvaros aktualizējas otras iestādes informācijas sistēmā), administratīvais slogs personām samazinās, jo personai būs jāvēršas vienā iestādē, nevis divās, tiks samazināts laiks, kas nepieciešams konkrētā iesnieguma/lūguma apstrādei un reģistrēšanai/nostiprināšanai. Informācijas aprite notiek ātrāk, kā rezultātā iespējams vēl samazināt reģistrācijas procesam nepieciešamo laiku.

155, 143, 415 TM EM, VARAM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.5. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Tiesu Informatīvās sistēmas attīstība ar mērķi izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un komersantiem, efektivizēt tiesu darba procesu un samazināt informācijas sistēmas uzturēšanas izmaksas, kā arī veicināt Tiesu Informatīvās sistēmas attīstību, sadarbspēju, integrāciju un attīstīt elektronisko pakalpojumu sniegšanas tehnisko bāzi. Izveidots vienots un efektīvs tiesvedības elektroniskais process:
– Elektroniski iesnigto dokumentu skaits CPL un AP (2019.gadā 15 % );
– Elektroniski apstrādātas KL un APK lietas (2019.gadā 70%);
– DIS sadaļas "Manas lietas" lietotāju skaits (2015.gadā 615; 2019.gadā 1000);
– E-pakalpojuma "Tiesvedības datu monitorings" lietotāju skaits (2019.gadā 1000);
– E-pakalpojuma "Tiesas sēžu monitorings" lietotāju skaits (2019.gadā 200);
– Video konferenču izmantošanas skaits (2015.gadā 1700; 2019.gadā 1900).
415 TM   Pasākuma izpildes termiņš no projekta uzsākšanas brīža (projekta apstiprināšana un ERAF finansējuma saņemšanas ) – 36 mēneši.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.6. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Vienota digitālā arhīva izveide un pilnveidošana, nodrošinot elektronisko dokumentu ilgtspējīgu saglabāšanu, pieejamību un izmantošanu bez teritoriālā ierobežojuma ar mērķi palielināt dokumentu digitalizācijas jaudas un palielināt datu glabāšanas kapacitāti un dokumentu plūsmu caurlaidību, kā arī nodrošināt Kadastra informāciju elektroniskā veidā. 1) Digitalizācijas centra izveide visu VZD arhīva dokumentu digitalizācijai un e-pakalpojumu darbības nodrošināšanai;

2) Piekļuves nodrošināšana arhīva dokumentiem valsts un pašvaldību iestādēm to funkciju īstenošana.

415 TM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.7. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Uzņēmumu reģistra informācijas sniegšanas pakalpojumu attīstīšana, nodrošinot sabiedrības vajadzības iegūt publiski ticamu informāciju no komercreģistra un uzņēmumu reģistra žurnāla. Reģistra mājaslapā nodrošināta iespēja ikvienam interesentam iegūt publiski ticamus komercreģistra, uzņēmumu reģistra žurnāla ierakstus. Ieguvumi - sabiedrībai aktuālā informācija pieejama tūlītēji, bez maksas. Tādējādi tiks ietaupīts klientu laiks un resursi, vēršoties Uzņēmumu reģistrā pēc izziņas, kā tas ir pašlaik. 155, 143 TM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.8. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Patentu informācijas sistēmas izveide ar mērķi izveidot efektīvu, mūsdienīgu, uz modernām tehnoloģijām balstītu patentu administrēšanas informācijas sistēmu, kas iekļautos kopējā Patentu Valdes procedūru automatizācijas sistēmā, nodrošinātu datu automātisku sagatavošanu un nosūtīšanu Eiropas Patentu iestādei, iekļaujoties Eiropas patentu reģistrā, sagatavotu atskaites datus par Eiropas patentu ikgadējiem maksājumiem, ļautu sabiedrībai veikt meklējumus Latvijas patentu un papildu aizsardzības sertifikātu datu bāzēs, lai noskaidrotu attiecīgā pieteikuma vai patenta statusu. Ātrāks un ērtāks patentu iesniegšanas process un iespēja tiesību īpašniekam sekot līdzi pieteikuma statusam. 160, 143, 415 TM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana

035. 35.9. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Nodrošināsim Eiropas digitālā vienotā tirgus stratēģijas ieviešanu, attīstot digitālo pakalpojumu vidi un tās izmantošanu, Latvijas ekonomikas konkurētspējas celšanai, izveidosim uzlabotu valsts IKT pārvaldības sistēmu un elektroniskās pārvaldes koplietošanas platformas, nodrošināsim IKT procesu koordināciju, kā arī stiprināsim VARAM kapacitāti un funkcijas. 1) Portālā latvija.lv ieviesta elektroniskā vienas pieturas aģentūra, kas nodrošinās publiskos pakalpojumus, kā arī vienotu piekļuvi valsts e-pakalpojumiem. Līdz 30.10.2018 plānots sasniegt 650'000 portālā reģistrējušos personu skaitu un 35% iedzīvotāju to izmantos valsts pakalpojumu saņemšanai;

2) Realizētas digitālo prasmju attīstības aktivitātes, tai skaitā izglītošanas un informēšanas kampaņa plašas sabiedrības izglītošanai par e-pakalpojumu un digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējām;

3) Izstrādāta valsts iestāžu digitālās pārvaldes attīstības monitoringa sistēma (Latvijas eIndekss) un veikti ikgadējie novērtējumi, apzinot gan iestāžu attīstības līmeņa, gan lietotāju pieredzes novērtējumus. Pārskata periodā veikti 2 novērtējumi.

4) Izveidota oficiālā elektroniskā adrese, sasniedzot 1 miljonu uz e-adresi nosūtīto dokumentu apjomu. Izveidots atvērto datu portāls, sniedzot iespēju gan fiziskām, gan juridiskām personām izmantot publiskās pārvaldes atvērtos datus jaunu pakalpojumu radīšanai. Izstrādātas publisko pakalpojumu elektroniskās piegādes platformas, datu izplatīšanas platformas, kā arī valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas reģistra informācijas sistēmas projektējumi, lai paaugstinātu valsts informācijas sistēmu sadarbspēju un uzlabotu publiskās pārvaldes iestāžu reģistru datu apmaiņu un pieejamību.

5) Nodrošināta IKT procesu koordinācija un pārvaldība, paaugstināta VARAM kapacitāte, nodrošinot 38 ERAF līdzfinansēto projektu iekļaušanos publiskās pārvaldes vienotajā arhitektūrā.

415 VARAM   1) 30.10.2018.
2) 30.10.2018.
3) 30.10.2018.
4) 30.10.2018.
5) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 035. 35.10. Nodrošināsim IKT publisko investīciju un e-pakalpojumu orientāciju uz jaunu produktu un pakalpojumu veidošanu un komercializāciju. Ieviesīsim e-pārvaldi publisko iestāžu darbā un pakalpojumu sniegšanā. Ieviesīsim "vienas pieturas" aģentūras principu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā, tai skaitā, izmantojot informācijas tehnoloģiju iespējas, uzlabojot publisko pakalpojumu pieejamību un veicinot publiskās pārvaldes efektivitāti. 1) Nodrošināta līdz šim izveidotā Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla (turpmāk - KAC) darbība un attīstība 56 novadu nozīmes un 3 reģionālās nozīmes attīstības centru pašvaldībās, sniedzot iespēju, atbilstoši "vienas pieturas" aģentūras principam, vienuviet saņemt pašvaldības un pieprasītākos VID, VSAA, NVA, VZD, UR, PMLP, LAD, VDI pakalpojumus un konsultācijas, tādējādi nodrošinot klātienes publisko pakalpojumu pieejamību un samazinot administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Līdz šim populārākie klātienes pakalpojumi - iedzīvotāju ienākuma deklarācijas iesniegšana, slimības un apbedīšanas pabalstu pieteikšana.

2) Budžeta bāzes finansējuma ietvaros nodrošināta publisko pakalpojumu pieejamību visos reģionos:

2.1. izveidoti un uzturēti jauni 23 KAC novadu attīstības centros – līdz 30.12.2017

2.2. izveidoti un uzturēti jauni 10 KAC novadu attīstības centros - līdz 30.10.2018

2.3. izveidoti un uzturēti jauni 5 KAC reģionālās un nacionālās attīstītības centros – līdz 30.10.2018.

418 VARAM  

1) 30.10.2018.
2.1. 30.12.2017.
2.2. 30.10.2018.
2.3. 30.10.2018.

Tautsaimniecības stiprināšana 036. 36.1. Veicināsim kultūras kapitāla pārnesi uz citām jomām jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un publiskajā pārvaldē, kā arī sekmēsim Latvijas radošo industriju eksportspēju. Izveidot radošo industriju klasteri/puduru Tabakas fabrikā kā radošu vietu mākslas, zinātnes, izglītības, uzņēmējdarbības un tehnoloģiju mijiedarbībai jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un publiskajā pārvaldē un nodrošināt tā darbības uzsākšanu, kā arī sekmēt Latvijas radošo industriju eksportspēju. 1) Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem, studentiem, zinātniekiem, ieinteresētiem partneriem un sabiedrībai kopumā uzsākta radošo industriju klastera izveide Tabakas fabrikas projekta ietvaros atbilstoši Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas gaitai.

2) Uzsākta radošo industriju inkubatora darbība Rīgā un līdz 31.12.2018. nodibināti 10 jauni radošo industriju uzņēmumi, kuros kopā nodarbināti 20 darbinieki (līdz 31.12.2023, nodibināti 40 jauni radošo industriju uzņēmumi, kuros kopā nodarbināti 80 darbinieki (sasniegtie rādītāji - komersantu skaits, kuri saņem atbalstu inkubatora ietvaros).

3) Potenciālajiem un esošajiem radošo industriju uzņēmējiem pieejami Radošo industriju eksportspējas stiprināšanas pasākumi un atbalsta programmas.

130 KM 2) EM, LIAA 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 036. 36.2. Veicināsim kultūras kapitāla pārnesi uz citām jomām jaunu uzņēmumu un produktu izveidei un inovāciju rosināšanai ekonomikā, sociālajā un vides jomā un publiskajā pārvaldē, kā arī sekmēsim Latvijas radošo industriju eksportspēju. Izstrādāt un iesniegt apstiprināšanai Ministru kabinetā Intelektuālā īpašuma stratēģiju, kuras mērķis ir definēt turpmāk veicamos pasākumus intelektuālā īpašuma komercializācijas nodrošināšanai. Uzlabota Latvijas piešķirto patentu kvalitāte un veicināta Latvijas izgudrojumu konkurētspēju pasaulē:

1) Veikts detalizēts Latvijas intelektuālā īpašuma sistēmas izvērtējums, tai skaitā izvērtējot esošos un potenciāli nepieciešamos pakalpojumus, lai nodrošinātu inovāciju attīstību un produktu ražošanu ar augstu pievienoto vērtību;

2) Apskatīti iepriekšējos gados īstenotie un turpmākajos gados plānotie inovāciju veicināšanas pasākumi, stratēģijā iekļaujot turpmākās darbības virzienus inovāciju tālākam atbalstam;

3) Analizēti esošie pakalpojumi un identificēti nepieciešamie uzlabojumi, jaunizveidojami pakalpojumi.

4) Veicināta Latvijas izgudrojumu kvalitāte un konkurētspēja, stiprināts sadarbības līmenis starp valsts tiešās pārvaldes iestādēm (tai skaitā aģentūrām) turpmāko nākotnes iniciatīvu īstenošanā, kas saistās ar intelektuālo īpašumu un inovācijām;

5) Identificētas problemātiskās jomas intelektuālā īpašuma tiesību jomā, piedāvājot iespējamos situācijas risinājumus.

6) Nodrošināta intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmas attīstība.

160, 143 TM   31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 037. 37.1. Izstrādāsim būvniecības politikas plānošanas dokumentu tiesiskās vides pilnveidošanai, lai nodrošinātu būvniecības procesa kvalitāti, drošību un visu iesaistīto pušu atbildību. Izstrādāt Būvniecības politikas plānošanas dokumentu 2017.-2020.gadam, uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbības vides attīstību, konkurētspējas celšanu un atbalstu eksportorientētiem būvniecības pakalpojumiem, kā arī risinot jautājumu par nodarbināto identifikācijas kartēm būvlaukumos u.c. Iesniegts MK Būvniecības politikas plānošanas dokumenta 2017.-2020.gadam projekts, kurā paredzēti risinājumi ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai būvniecības nozarē, kas ietver arī nelegālo nodarbinātību; ģenerāluzņēmēja solidāras atbildības noteikšanu, veicinot iekšējo kontroles sistēmu par apakšuzņēmēju ķēdes pārvaldīšanu un atbildību par visu veikto būvdarbu izpildījumu atbilstību normatīvo aktu prasībām; saprātīgiem termiņiem būvniecības procesos; izglītības un prasmju attīstībai visos būvniecības līmeņos; administratīvā sloga mazināšanai; līgumisko attiecību standartizēšanai gan publiskajam, gan privātajam pasūtītājam, kas veicinātu vienlīdzīgu un godīgu konkurenci būvniecības pakalpojumu sniedzēju vidū.

Visi darbības rezultāti, kas pilnībā izrietēs no Būvniecības politikas plānošanas dokumenta 2017.-2020.gadam ieviešanas būs nodefinējami, līdz ar dokumenta galīgo izstrādi pēc tā publiskās apspriešanas nozarē. Kā pašreiz definējamie rezultatīvie rādītāji:

1. Būvniecības procesa dalībnieku pienākumu pārskatīšana būvniecības procesā - solidārās atbildības noteikšana – 30.12.2017.

2. Izstrādāti un ieviesti būvniecības standarta līgumi valsts un pašvaldību pasūtījumos - 30.12.2018.

3. Būvniecībā nodarbināto personu elektroniska reģistrēšana un to kustības uzskaite būvobjektā - 30.12.2020.

4. Būvizstrādājumu uzskaites organizēšanas sistēmas pilnveidošana būvniecības nozarē - 30.12.2017.

5. Pārskatīta un standartizēta atbilstoši Eiropas kvalitātes normām būvnormatīvu sistēma Latvijā – 30.12.2019.

n.a. EM LPS, FM 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana

038. 38.1. Veicinot policentrisku valsts attīstību, izveidosim pašvaldību sadarbības teritorijas, vairojot teritoriju ekonomiskās attīstības potenciālu un pašvaldību sadarbību publisko pakalpojumu sniegšanā, kā arī radot ekonomiskās sviras brīvprātīgai pašvaldību sadarbībai. Noteiksim valstī administratīvo teritoriju grupas, kuru ietvarā pašvaldības var sadarboties vai apvienoties. Izvērtēsim un noteiksim tās jomas un nozares, kurās valsts pārvaldes uzdevumu un funkciju decentralizācija būtu pamatojama un īstenojama. Lai īstenotu iepriekšminēto:

1) sagatavosim priekšlikumus par pašvaldību sadarbības teritoriālo ietvaru, kurā pašvaldības var sadarboties un brīvprātīgi apvienoties;

2) veiksim konsultācijas ar pašvaldībām;

3) izstrādāsim normatīvā akta projektu par sadarbības teritoriju noteikšanu;

4) izstrādāsim normatīvo aktu projektus pašvaldību sadarbības teritoriju institucionālai un funkcionālai darbībai;

5) balstoties uz izveidotajām sadarbības teritorijām izvērtēsim valsts tiešās pārvaldes funkciju decentralizācijas iespējas.

Izveidotas valsts pārvaldes (pašvaldību) institūciju sadarbības teritorijas, valsts teritoriālais strukturējums būs iedzīvotājiem saprotamāks un ilgtermiņā nodrošinās efektīvāku teritoriju pārvaldību un ekonomisko attīstību, racionāli izmantojot ES fondu, valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī radīs efektīvākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un investīciju piesaistei.

1) Izstrādāts pamatots pašvaldību sadarbības teritoriju projekts.

2) Veiktas konsultācijas ar pašvaldībām un noskaidrots un izvērtēts pašvaldību viedoklis, veiktas nepieciešamās korekcijas sadarbības teritoriju projektam.

3) Iesniegti grozījumi Administratīvi teritoriju un apdzīvoto vietu likumā par pašvaldību sadarbības teritorijām - administratīvo teritoriju grupām, nosakot tās minētā likuma pielikumā.

4) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos aktos, kuri regulē pašvaldību institucionālo un funkcionālo darbību sadarbības teritorijās.

5) Iesniegti attiecīgi priekšlikumi MK normatīvajos aktos.

6) Kvalitatīvāka un racionālāka publisko pakalpojumu nodrošināšana, ņemot vērā pakalpojuma pieprasījuma apjomu pašvaldībās.

7) Pašvaldībām sadarbojoties, iespējama tās rīcībā esošo resursu diversifikācija, tādejādi, nodrošinot iespējas radīt labākus priekšnosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai sadarbības teritorijās.

391 VARAM 1) VK un PKC;

2) Pašvaldības, LPS un LLPA;

5) attiecīgās ministrijas, kuru pārziņā ir decentralizējamās funkcijas

30.10.2018. kopējais izpildes termiņš
1) 31.05.2016.
2) 30.12.2016.
3) 31.03.2017.
4) 30.12.2017.
5) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 039. 39.1. Radīsim publiskā atbalsta instrumentus īres dzīvojamā fonda attīstībai, lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionu centros, nodrošinot uzņēmumus ar augstvērtīgiem speciālistiem un darbaspēku. Izvērtēt iespējas atjaunot mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldību īres namu būvniecībai un izstrādāt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Nodrošināta pašvaldību dzīvojamā fonda attīstība un veicināta īres namu būvniecību pašvaldībās. Risinājuma varianti:
1) Atjaunota valsts mērķdotāciju piešķiršana pašvaldībām;
2) Iesniegts MK noteikumu projekts par grozījumiem MK 05.04.2005. noteikumos Nr.237 "Kārtība, kādā pašvaldībām piešķiramas valsts mērķdotācijas dzīvokļa jautājumu risināšanai", paredzot noteiktā periodā kompensēt pašvaldībām būvniecības izdevumu daļu tādā apmērā, lai nodrošinātu iespēju izīrēt dzīvokļus par vidējo īres maksu pašvaldībā.
n.a. EM VARAM, LPS, FM, TM 31.07.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 040. 40.1. 40. Meklēsim iespējas sniegt sabalansētu finansējumu lauksaimniekiem, lai, pieaugot Eiropas Savienības fondu vienotajam platību maksājumam, saglabātu proporcionālu valsts atbalsta finansējumu. Sagatavot novērtējumu par pieejamo ES un valsts atbalsta finansējumu lauksaimniecībai

 

Iesniegti priekšlikumi Ministru kabinetā par nepieciešamo valsts atbalsta finansējumu Latvijas lauksaimniekiem, lai, pieaugot lauksaimniecības atbalstam Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinātu sabalansētu un proporcionālu valsts atbalsta finansējumu.   ZM   31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 041. 41.1. Pabeigsim tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas, izlīdzinot tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski izvērtēsim procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. Turpināt iesāktās tiesu teritoriju reformas, izlīdzinot tiesu noslodzi un efektivizējot tiesu darba organizāciju. (Info: Reformas būtība – viena tiesu apgabala ietvaros tiek apvienotas vairāku tiesu teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Reorganizācija nozīmē tiesu un to sastāvā esošo zemesgrāmatu nodaļu reformu organizatoriskā līmenī: tiesu vada viens tiesas priekšsēdētājs, tajā ir vienota lietu sadales sistēma un tiesnešu slodžu izlīdzināšana notiek pēc vienota principa.) 1. Veikta tiesu darba optimizācija un efektivitātes paaugstināšana, izveidots sabiedrībai lietderīgs tiesas procesa modelis, kas nodrošina kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda risinājumu:
– prasības kārtībā izskatāmo civillietu izskatīšanas ilgums līdz 12 mēnešiem visās 1.instances tiesās 2017.gadā ir ne mazāks kā 85 % no visām lietām;
– civillietu izskatīšanas vidējais ilgums 1.instancē samazinās (2015.gadā 8,6 mēneši)
– krimināllietu izskatīšanas vidējais ilgums 1.instancē saglabājas esošajā līmenī ar tendenci samazināties (2015.gadā 5,5 mēneši)
– administratīvo lietu izskatīšanas vidējais ilgums 1.instancē samazinās (2015.gadā 7,3 mēneši)

2. Paaugstinās Latvijas vieta tiesu efektivitāti raksturojošos reitingos:
– "Doing Business" indeksa komponentes "Līgumu izpilde: komerciālo strīdu izšķiršanas kvalitāte un efektivitāte" (angl. Enforcing contracts: efficiency and quality of commercial dispute resolution) vērtība 2018.gadā ir ne mazāka kā 75.
– "Doing Business" indeksa komponentes "Tiesu procesu kvalitāte" (angl. Quality of judicial processes index) vērtība 2018.gadā ir ne mazāka kā 13,5.
– Latvijas tiesu sistēmas vērtējumam tiesu sistēmu raksturojošos rādītājos Justice Scoreboard ir vērojams pastāvīgs progress.
142 TM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 041. 41.2. Pabeigsim tiesu teritoriju reformu, veidojot lielākas un spēcīgākas tiesas, izlīdzinot tiesnešu noslodzi, samazinot lietu izskatīšanas ilgumu un labāk nodrošinot tiesnešu specializāciju un nejaušības principu. Sistemātiski izvērtēsim procesuālo likumu normas, lai nodrošinātu gan tiesības uz taisnīgu tiesu, gan arī atbilstību mūsdienīgai izpratnei par ātru un efektīvu tiesas procesu. Lai veidotu optimāli funkcionējošu un sabiedrībai augsti lietderīgu tiesas procesa modeli, kas nodrošinātu kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi, veikt izpēti advokātu iesaistei atsevišķās civillietu kategorijās un izstrādāt konceptuālu ziņojumu par advokātu procesa iespējamo ieviešanu atsevišķās civillietu kategorijās, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus grozījumus normatīvajos aktos. Uzlabota tiesas procesa kvalitāte, nodrošinot kvalitatīvāku, ātrāku un efektīvāku strīda risinājumu, vienlaikus samazinot arī tiesu noslodzi.

1) Izvērtēti dažādi iespējami rīcības varianti advokātu procesa ieviešanai civillietās un valdībā notikusi izšķiršanās par ieviešamo variantu.

2) Izstrādāti nepieciešamie grozījumi normatīvajos aktos saskaņā ar valdības izšķiršanos par variantu advokāta procesa ieviešanai civillietās

142, 143 TM   1) 31.08.2016
2) 31.08.2017
Tautsaimniecības stiprināšana 042. 42.1. Definēsim maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus ilgtermiņā, valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, pārskatīsim Maksātnespējas administrācijas funkcijas un tiesas lomu. Pabeigsim maksātnespējas procesa administratoru profesijas reformu, kas uzlabos administratoru uzraudzību un atbildību Politikas plānošanas dokumentā definēt maksātnespējas politikā sagaidāmos rezultātus vidējā termiņā un valsts lomu maksātnespējas uzraudzības nodrošināšanā, identificējot problēmas un nepieciešamos pasākumus un precizējumus normatīvajā regulējumā, realizēt nepieciešamos pasākumus. 1) Ministru kabinetā apstiprināts politikas plānošanas dokuments, kurā definēti turpmākie politikas virzieni, mērķi, sagaidāmie rezultāti un ietverts turpmāko veicamo pasākumu kopums, tai skaitā maksātnespējas procesa reformas virzieni, lai paaugstinātu aktīvu atgriešanas tautsaimniecībā ātrumu, samazinātu procesa izmaksas, uzlabotu kreditoru interešu aizsardzību un nodrošinātu līdzsvaru starp maksātnespējīgo personu un kreditoru prasību apmierināšanu;
2) Paaugstinās Latvijas vieta tiesu efektivitāti raksturojošos reitingos:
– "Doing Business" indeksa komponentes "Maksātnespējas risināšana" (angl. Resolving Insolvency) vērtība 2018.gadā ir ne mazāka kā 65.
143, 144 TM   31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 043. 43.1. Izstrādāsim risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību daudzdzīvokļu mājās izbeigšanai, sabalansējot regulējuma ietekmi uz uzņēmējdarbību un sociālo vidi. Turpināt pilnveidot dalītā īpašuma tiesisko regulējumu, nodrošinot Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojekta precizēšanu un virzību Saeimā, lai novērstu zemes reformas un privatizācijas procesā radīto kļūdu un piedāvātu iespēju dzīvokļu īpašniekiem izbeigt dalītā īpašuma attiecība. Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana 30% gadījumos pēc jaunā regulējuma spēkā stāšanās. 143 TM EM, FM

Šobrīd likumprojektā piedāvāts, ka tas stāsies spēkā 2020.gadā

Tautsaimniecības stiprināšana 044. 44.1. Pabeigsim administratīvo pārkāpumu sistēmas reformu Nodrošināt Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojekta precizēšanu un virzību Saeimā, lai aizstātu padomju laikā pieņemto Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, nodrošināt precīzu pieņemtā likuma spēkā stāšanos un īstenot nozaru kodifikācijas pieeju administratīvajos pārkāpumos, izstrādājot Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektu pavadošos likumprojektus. Likumam stājoties spēkā, tas būs elastīgāks pret pārkāpumu izdarījušo personu, kā rezultātā šīs personas būs apmierinātas ar lietas rezultātu un nebūs nepieciešamības pārsūdzēt iestāžu lēmumus. Indikatīvi triju gadu laikā samazinās tiesā iesniegto sūdzību skaits par 10-20 %.   TM   31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 045. 45.1. Atvieglosim ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. Nodrošināt alternatīvā patērētāju strīdu risināšanas mehānisma ieviešanu Latvijā. Sadarbībā ar PTAC izveidota funkcionāla patērētāju sūdzību izskatīšanas sistēma, kas atbilst alternatīvas strīdu izskatīšanas principiem.
Rezultātu indikatīvi var vērtēt kā atrisinātas 50 lietas 2016.gadā un turpmāk aptuveni 200 lietas gadā (PTAC rādītājs).
  EM TM, PTAC 31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 045. 45.2. Atvieglosim ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību. Izveidot un ieviest jaunu zaudējumu atlīdzināšanas mehānismu par konkurences tiesību pārkāpumiem. Nodrošināts skaidrs un efektīvs mehānisms prasījuma celšanai tiesā par konkurences tiesību pārkāpumu rezultātā radīto zaudējumu atlīdzināšanu.
Rezultātu indikatīvi var vērtēt kā tiesā celto prasību skaitu par zaudējumu atlīdzināšanu attiecīgā laika periodā, t.i. tiesā celta viena prasība divu gadu laikā pēc jaunā atlīdzības mehānisma ieviešanas (attiecīgā normatīvā akta pieņemšanas).
  EM KP 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 045. 45.3. Atvieglosim ar komercdarbību saistīto strīdu izskatīšanas kārtību, tostarp veicinot alternatīvu strīdu risināšanas metožu attīstību Īstenot Tiesu varas un tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanas un kompetenču attīstīšanas plānā 2015.-2020.gadam noteiktos rīcības virzienus, lai īstenotu cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanu tiesu varā, tādejādi nodrošinot ātrāku, kvalitatīvāku lietu izskatīšanu komercdarbības vides uzlabošanas sekmēšanai. Samazinās strīdu risināšanas ilgums, samazinās strīdu risināšanas izmaksas komersantiem:
– samazināta civillietu skaita proporcija pirmās instances tiesās par parāda un zaudējumu piedziņu, kas izskatītas ilgāk par vienu gadu;
– Prasības kārtībā izskatāmo civillietu izskatīšanas ilgums līdz 12.mēnešiem visās 1.instances tiesās (2017.gadā 85 % no visām lietām)
158, 142 TM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 046. 46.1. Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai. Ieviest ANO Bērnu tiesību komitejas 71.sesijā 2016.gada 29.janvārī Latvijai izteiktās rekomendācijas attiecībā uz ANO Konvencijas "Par bērna tiesībām" un tās papildu protokola par bērnu iesaistīšanu bruņotos konfliktos, kā arī par papildu protokola par tirdzniecību ar bērniem, bērna prostitūciju un bērna pornogrāfiju īstenošanu, iesniegt MK Informatīvo ziņojumu, nosakot veicamās darbības līdz 2021.gadam (nākamā pārskata perioda beigas), atbildības sadalījumu un pienākumu ministrijām regulāri sniegt Labklājības ministrijai informāciju par paveikto. Rekomendāciju ieviešanas rezultātā sagaidāms, ka mazināsies māšu un zīdaiņu mirstība (mirušo zīdaiņu skaits uz 1000 dzīvi dzimušajiem - 4,5 2017.gadā, 4,3 2020.gadā);

uzlabosies primārās veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un drošība (pie ģimenes ārsta reģistrēto profilaktiski izmeklēto pacientu (vecumā 2-17 gadi) īpatsvars gadā pieaugs no 49,1% 2012.gadā līdz 60% 2016.gadā);

mazināsies priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riskam pakļauto bērnu skaits (obligātās izglītības vecumā esošo bērnu, kuri nav reģistrēti nevienā izglītības iestādē, īpatsvars: 5,4 % (2013.) līdz 3% (2020.); skolu nepabeigušo un izglītībā neiesaistīto iedzīvotāju īpatsvars vecuma grupā 18-24 gadi: 10 ,6 % (2013.) līdz 10% (2020.)); mazināsies atstumtības riskam pakļauto sociālo grupu segregācija izglītības procesā (izglītību agrīni pametušo romu īpatsvars: 10% (2012.) līdz 7% (2020.); 11 gadus vecu bērnu īpatsvars, kuri vismaz divas reizes pēdējo pāris mēnešu laikā cietuši no vienaudžu vardarbības izglītības iestādē: 23% (2010.) līdz 15% (2020.); integrēto izglītojamo skaita ar speciālām vajadzībām īpatsvars vispārizglītojošās izglītības iestādēs no kopējā izglītojamo skaita 4% (2012.) līdz 33% (2020.));

mazināsies noziedzīgu nodarījumu skaits, ko izdarījuši nepilngadīgie un nepilngadīgo personu skaits, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus (noziedzīgu nodarījumu īpatsvara, ko izdarījuši nepilngadīgie samazinājums salīdzinājumā ar 2012.gadu par 3% līdz 2019.g., nepilngadīgo personu skaita, kas izdarījušas noziedzīgus nodarījumus samazinājums salīdzinājumā ar 2012.gadu par 3% līdz 2019.g.); mazinās risks mazaizsargātajām bērnu grupām kļūt par tirdzniecības un ekspluatācijas upuriem (par cilvēku tirdzniecības riskiem, draudiem un sekām izglītoto skolēnu skaits (no 35 702 2012.g. līdz 37 000 2020.g.);u.c.

273, 274 LM TM, IeM, VM, IZM, EM, KM, SAM, ĀM, AIM, VARAM, FM 31.05.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 046. 46.2. Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai Atvieglot un efektivizēt uzturlīdzekļu valsts noteiktajā minimālajā apmērā saņemšanas procedūru, samazinot procesa soļu skaitu un gadījumos, kad persona vēlas saņemt uzturlīdzekļus valsts noteiktajā minimālajā apmērā un starp pusēm nepastāv strīds, radīt iespēju tos saņemt nevērošoties tiesā un pie zvērināta tiesu izpildītāja, bet uzreiz Uzturlīdzekļu garantiju fondā. Lai veicinātu demogrāfijas rādītāju uzlabošanos, tiek mazināts bērnu un vientuļo vecāku ģimeņu nabadzības risks, vidējais dienu skaits no pieteikuma par uzturlīdzekļu saņemšanu iesniegšanas līdz pirmās izmaksas saņemšanai samazināts 3 reizes.   TM   30.06.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 046. 46.3. Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai Atbilstoši ES standartiem izveidot jaunu personas datu aizsardzības sistēmu un normatīvo regulējumu Latvijā, kas nodrošina augstākas prasības un stiprina privātuma tiesību aizsardzību it īpaši digitālajā vidē, paredzot stingrus datu aizsardzības standartus gan privātajā, gan publiskajā sfērā. Nostiprinātas personu tiesības uz privātumu tiešsaistē, modernizēti jau pastāvošie personas datu aizsardzības principi, izveidojot vienotus datu aizsardzības noteikumus, kas būtu spēkā visā ES teritorijā, nodrošināta personu tiesību aizsardzība, ja personu dati tiek apstrādāti noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas vai kriminālsodu izpildes mērķiem   TM   Atbilstoši Regulas ieviešanas grafikam (2018.gads)
Tautsaimniecības stiprināšana 046. 46.4. Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai Izstrādāt Preventīvo piespiedu līdzekļu likumprojektu, lai ieviestu jaunus cietušo un apdraudēto personu aizsardzības mehānisma risinājumus un cīnītos ar vardarbības cēloņiem. Samazināta noziedzīgu nodarījumu izdarīšana, nodrošināta cietušā aizstāvēšana un atjaunots taisnīgums, panākta vardarbības mazināšanās sabiedrībā un lielāka sabiedrības drošība.   TM   30.06.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 046. 46.5. Stiprināsim cilvēktiesību ievērošanu, īpašu uzmanību tam pievēršot valsts pārvaldes, tiesībaizsardzības iestāžu darbā, likumdošanā un tiesu darbā, lai tuvinātu tās Eiropas Savienības tiesību telpai Reformēt esošo nepilngadīgo kriminālatbildību, paredzot, ka nepilngadīgai personai kriminālsods tiek piemērots tikai izņēmuma gadījumos, savukārt pārējos gadījumos nepilngadīgajām personām tiek piemēroti audzinoša rakstura piespiedu līdzekļi. Samazinās jauniešu likumpārkāpēju skaits, jauniešu veiksmīgāka integrācija darba tirgū (ņemot vērā, ka personai nav sodāmība), tiek uzlabotas jauniešu nodarbinātības iespējas.   TM   31.08.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 047. 47.1. Pilnveidosim valsts pārvaldes iestāžu un tiesībsarga sadarbību cilvēktiesību un pamattiesību nodrošināšanas jautājumos, paredzot efektīvus tūlītējus aizsardzības mehānismus Izstrādāt jaunu regulējumu par bērnu antisociālas uzvedības prevenciju, veicinot bērnu un jauniešu atturēšanos no pretlikumīgām darbībām. Samazinās tiesu noslodze, samazinās administratīvo lietu skaits, atkārtoti sodīto bērnu/jauniešu skaits.   TM   31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 048. 48.1. Aktivizēsim vērtspapīru tirgus izmantošanu alternatīvu finanšu resursu piesaistei privātajām un valsts kapitālsabiedrībām Modernizēt akciju reģistrācijas procesu un akcionāru uzskaiti, atvieglot un samazināt prasības, kas saistītas ar sabiedrības pamatkapitālu un vērtspapīru emisiju. Visas akcijas ir iegrāmatotas kontos, kas nodrošina augstāku akcionāru īpašumtiesību aizsardzību; atvieglota akciju un vērtspapīru emisija. 143 TM   31.03.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 049. 49.1. Palielināsim kapitāla ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot banku kredītlīdzekļiem alternatīvus finanšu instrumentus (tai skaitā no pensiju un ieguldījumu plāniem). 1. AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" īsteno valsts atbalsta programmu riska kapitāla pieejamības paaugstināšanai, veicinot riska kapitāla ieguldījumu veikšanu, piesaistot ieguldījumiem riska kapitālā pensiju un ieguldījumu plānu līdzekļus.

2. Veicināta kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamība, tai skaitā savstarpējo aizdevumu platformas un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības.

1. Līdz 2016.gada beigām izstrādāt un uzsākt atbalsta programmas, kuru ietvaros līdz 2020.gada beigām tiks nodrošināta kapitāla piesaiste uzņēmumiem 94,11 milj. euro apmērā, tai skaitā piesaistot privātos līdzekļus 14,11 milj. eiro apmērā un ERAF līdzekļus 80 milj. eiro apmērā.

2.Ieviesta savstarpējo aizdevumu platformu licencēšanas sistēma, stiprinot ieguldītāju aizsardzību savstarpējo aizdevumu platformu jomā - licencētas vairāk kā 5 platformas vidējā termiņā.

  FM (ALTUM) EM, FKTK 1) 31.12.2016.
2) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 049. 49.2. Palielināsim kapitāla ieplūšanu tautsaimniecībā, nodrošinot banku kredītlīdzekļiem alternatīvus finanšu instrumentus (tai skaitā no pensiju un ieguldījumu plāniem). Izstrādāt finanšu instrumentu valsts atbalsta programmas un nodrošināt finansējuma pieejamību komersantu izveidei un izaugsmei. Izstrādātas un ieviestas valsts atbalsta programmas finanšu instrumentu veidā, tostarp:
1. Aizdevumi uzņēmējdarbības uzsācējiem, mikrokredīti.
2. Mezanīna aizdevumi.
3. Aizdevumu garantijas.
4. Akselerācijas fondu ieguldījumi u.c. atbalsts.
5. Sēklas un sākuma kapitāla fondu ieguldījumi.
6. Izaugsmes kapitāla fondu ieguldījumi.
Nodrošināta atbalsta pieejamība saimnieciskās darbības veicējiem (līdz 2018.gadam atbalstīti 324 saimnieciskās darbības veicēji, no tiem 250 esoši uzņēmumi un 74 jaunizveidoti uzņēmumi, t.sk.:
- starta/ mikro aizdevumiem - 234 projekti (tostarp jaunizveidoti 60 saimnieciskās darbības veicēji);
- mezanīna aizdevumiem - 10 projekti;
- aizdevumu garantijām - 50 projekti;
- akselerācijas fondiem - 20 projekti;
- sēklas un sākuma kapitāla fondiem - 10 projekti).
Programmu realizācijā piesaistīts privātais līdzfinansējums:
- 2 milj.EUR biznesa eņģeļu līdzinvestīciju fondos,
- 4 milj.EUR sēklas un sākuma kapitāla, izaugsmes kapitāla fondos,
- 0,5 milj.EUR akselerācijas fondos.
110, 111, 115,
128
EM FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
1) 30.06.2016.,
2) 30.06.2016.,
3) 30.06.2016.,
4) 31.05.2016.,
5) 31.08.2016.,
6) 31.12.2017.
Tautsaimniecības stiprināšana 050. 50.1. Stiprināsim kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbību Veicināta kredītiestādēm alternatīva finansējuma pieejamība, tai skaitā savstarpējo aizdevumu platformas un kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības. Izstrādāts ietekmes novērtējums kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību darbības efektivitātes uzlabošanai un iesniegts Ministru kabinetā.   FM Nozares asociācijas, Latvijas Banka, FKTK un EM 30.09.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 051. 51.1. Koordinēti īstenosim steidzamus finanšu sektora politikas sakārtošanas pasākumus, definēsim sektora vidēja un ilgtermiņa attīstības redzējumu, īpašu uzmanību pievēršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas risku mazināšanai. Izstrādāt Finanšu sektora attīstības plānu 2017.-2019.gadam, definējot politikas ietvaru finanšu tirgus attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai, tai skaitā stiprinot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novēršanas sistēmu. Apstiprināts Finanšu sektora attīstības plāns 2017.-2019.gadam, kas paaugstina finanšu sektora drošību, stiprinot kontrolējošo institūciju spēju efektīvi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, ietver konkurētspējīgus pasākumus finansējuma pieejamības palielināšanai tautsaimniecībai, sabalansējot kreditēšanas attīstības tempu ar IKP izaugsmi - trīs gadu laikā pieaugot par 10%.   FM FKTK, Latvijas Banka, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests, TM 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 052. 52.1. Padziļināti vērtēsim finanšu instrumentu plašākas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu apjomīgāka un ilglaicīgāka valsts atbalsta pieejamību Izvērtēt valsts atbalsta finanšu instrumentu finansēšanas risinājumus, lai nodrošinātu mērķtiecīga un ilglaicīga valsts atbalsta pieejamību pēc ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda beigām. Sagatavota AS "Attīstības finanšu institūcijas Altum" darbības stratēģija, kas paredz pilnveidot finanšu instrumentu izmantošanas iespējas un izvērtēta vismaz 3 finanšu instrumentu izveide finansējuma piesaistei tirgus nepilnību novēršanai. 128 EM FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 052. 52.2. Padziļināti vērtēsim finanšu instrumentu plašākas izmantošanas iespējas, lai nodrošinātu apjomīgāka un ilglaicīgāka valsts atbalsta pieejamību Izstrādāt vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu garantijas instrumentu, deleģējot eksporta garantiju aģentūras funkcijas Attīstības finanšu institūcijai.

1. Nodrošināta atbalsta pieejamība komersantiem īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa eksporta kredītu garantijām. Izsniegto vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju apjoms no 2016.-2018.gadam 7,5 milj.EUR.

2. Izstrādāts modelis jaunā atbalsta instrumenta ieviešanai, nodrošinot pilna spektra eksporta kredīta pakalpojumu pieejamību, lai sniegtu tirdzniecības kredītrisku apdrošināšanas pakalpojumus, kā arī administrētu īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa eksporta kredīta garantiju instrumentu, pasargājot uzņēmumus no tirdzniecības, t.sk. starptautiskās tirdzniecības riskiem (politiskiem un komerciāliem), ņemot vērā finanšu tirgus dalībnieku jūtīgumu pret tirgus satricinājumiem, atbilstoši citu ES dalībvalstu praksei, izveidojot valsts piedāvātu drošības mehānismu.

99, 115,
125, 128
EM FM,
AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"
1) 31.12.2016., 31.12.2017., 31.12.2018.
2) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 053. 53.1. Radīsim darbinieku motivācijas instrumentu un veicināsim fizisko personu kapitāla nonākšanu saimnieciskajā apritē 1. Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas paredz ieviest jaunu institūtu par darbinieku akciju pirkuma tiesībām, lai rastu iespējas akciju sabiedrībām papildus motivēt sabiedrības darbiniekus iesaistīties saimnieciskajā apritē ar saviem līdzekļiem, piešķirot tiem tiesības pēc noteikta laika perioda iegūt sabiedrības akcijas par cenu, kāda tā bija darbinieku akciju pirkuma tiesību piešķiršanas brīdī.

2. Izvērtēt normatīvo regulējumu, kas paredz ieviest darbinieku akciju opcijas sabiedrībās ar ierobežotu atbildību.
Izstrādāti un apstiprināti MK grozījumi Komerclikumā, kas paredz ieviest darbinieku akciju pirkuma tiesības, tādējādi veicinot darbinieka ieinteresētību iesaistīties saimnieciskajā apritē un sekmēt sabiedrības izaugsmi.   TM FM, EM 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 054. 54.1. Mērķtiecīgi izskatīsim iespējas un izmantosim Eiropas Savienības un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus investīcijām Latvijā. 1.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" izstrādāt plānu, kas paredz papildus ES fondu finanšu resursiem, piesaistīt nepieciešamos līdzekļus no starptautiskajām finanšu institūcijām (piemēram, EIB, ZIB, EPAB) vai no finanšu tirgus, veicot obligāciju emisijas utml.

2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" nodrošināt mazo un vidējo komersantu valsts atbalsta programmu apjomu palielināšanu, piesaistot papildus finansējumu investīciju platformās no Stratēģisko investīciju fonda.

3.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošināt konsultācijas par līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj. eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.

4.Koordinēt EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu Saprašanās memorandu sagatavošanu, pārstāvot Latvijas intereses atbalsta jomu, apmēru un ieviešanas mehānismu definēšanā.

1. AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmu nepieciešamā apjoma palielināšana par 50 miljoniem euro valsts atbalsta programmām, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.

2.AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" programmas izstrāde finanšu pieejamības paaugstināšana maziem un vidējiem komersantiem par 75 miljoniem euro, piesaistot resursus (papildu ES fondiem) no starptautiskajām finanšu institūcijām vai kapitāla tirgū.

3. Finanšu pieejamības paaugstināšana lieliem investīciju projektiem AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā nacionālajam kontaktpunktam Latvijā sadarbībai ar Eiropas investīciju konsultāciju centru nodrošinot konsultācijas par līdzekļu piesaisti lielu investīciju projektu (virs 50 mlj. eiro) realizācijai no Eiropas Investīciju bankas Eiropas Stratēģisko investīciju fonda ietvaros.

4.Ar donorvalstīm uzsāktas un noslēgtas sarunas par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenta Saprašanās memorandu un investīcijām līdz 2021.gadam, nodrošinot finansējuma piesaisti līdz 102,1 miljoniem EUR.

  FM (ALTUM) ĀM, EM 1) 30.06.2017.
2) 31.12.2016.
3) 31.12.2016.
4) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 054. 54.2. Mērķtiecīgi izskatīsim iespējas un izmantosim Eiropas Savienības un citus ārvalstu finanšu palīdzības instrumentus investīcijām Latvijā. Izstrādāt ilgtermiņa valsts atbalsta programmas par valsts atbalstu klasteriem, inkubatoriem, ieguldījumiem ražošanas telpas izveidē, nodrošinot atbalstu ieguldījumiem inovācijās un MVK konkurētspējā. Nodrošināta atbalsta pieejamība komersantiem (klasteru ietvaros atbalstu saņēmuši 360 komersanti, reģionālajos biznesa inkubatoros un radošo industriju inkubatorā atbalstīti 148 jaunizveidoti komersanti, atbalstīti ieguldījumi ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei vai rekonstrukcijai 20 komersantiem). 99, 100, 101, 111, 114, 115, 125, 128 EM FM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 055. 55.1. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu programmu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī pastāvīgu uzraudzību, stiprinot Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības sistēmu. 1. Koordinēt ES fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifisko atbalsta mērķu un citas ārvalstu finanšu palīdzības programmu kvalitatīvu un ātru uzsākšanu un sekmīgu un savlaicīgu īstenošanu, nodrošinot šo programmu vadību; Indikatīvais pasākuma finansējums: ES struktūrfondi, valsts budžets (finansējums vidēja termiņā budžetā -2016, 2017, 2018.gadā- ir paredzēts, privātais līdzfinansējums.

2. Sagatavot un iesniegt Eiropas Komisijai grozījumus darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība".

1.1. MK apstiprināti MK noteikumi darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajiem atbalsta mērķiem un ES fondu uzraudzības komitejā apstiprināti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskajiem atbalsta mērķiem un to pasākumiem 4 miljardu EUR apmērā.

1.2. Līdz 2018.gada 30.oktobrim uzsākti Eiropas strukturālo un investīciju fondu projekti vismaz 2,4 miljardu EUR apmērā.

2. Nodrošināta darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" visu starpposma rādītāju sasniegšana vismaz 85% apmērā līdz 2018.gada oktobra beigām.

99, 100, 101, 111, 114, 115, 127, 128, 129, 130, 155, 186, 180, 378, 382, 388, 392, 393, FM Visas nozaru ministrijas
un sociālie partneri
1.1. 31.12.2017.,
1.2. 30.10.2018.,
2) 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 055. 55.2. Nodrošināsim Eiropas Savienības fondu programmu savlaicīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī pastāvīgu uzraudzību, stiprinot Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības sistēmu. Nodrošināta Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) un Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam (ZRP) īstenošanas uzsākšana pilnā apmērā un programmu īstenošanas uzraudzība. Pēc nepieciešamības sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām izdarīti grozījumi LAP un ZRP, kā arī to īstenošanai saistošajos nacionālajos normatīvajos aktos, lai sekmētu lauku attīstības un zivsaimniecības nozaru attīstību Atvērta pieteikšanās LAP un ZRP pasākumos, padarot pieejamus 60% no kopējā šo programmu īstenošanai plānošanas periodam 2014.-2020.gadam pieejamā publiskā finansējuma apmēra   ZM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 056. 56.1. Plānosim lielo būvniecības projektu savlaicīgu un sabalansētu īstenošanu, mazinot cenu svārstību un nozares pārkaršanas riskus nākotnē. Apkopot un publiskot informāciju par plānotajiem publiskajiem lielajiem būvniecības iepirkumiem un sadarbībā ar nozaru ministrijām nepieciešamības gadījumā veikt korekcijas publisko būvniecības projektu plānošanā. 1.Vienkopus pieejama informācija par plānotajiem lielajiem būvniecības projektiem.
2. Iesniegta informācija MK lēmuma pieņemšanai par plānoto lielo projektu, kas var izraisīt būvniecības nozares pārkaršanas risku, neuzsākšanu / uzsākto projektu pārtraukšanu vai atlikšanu.
  EM FM, SM, VARAM, IZM, KM, VM, IeM, AizM, TM 31.01.2017.,
31.01.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 057. 57.1. Nodrošināsim Latvijas nacionālo interešu pārstāvniecību visās starptautiskajās organizācijās, kurās Latvija ir iestājusies, tai skaitā piesaistot papildu finansējumu no starptautiskām finanšu institūcijām. Latvijas interešu pārstāvība Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) ES kopējās tirdzniecības politikas ietvaros, t.sk. esošo tirdzniecības sarunu veiksmīga noslēgšana (Vides preču nolīgums, Pakalpojumu Tirdzniecības nolīgums) un jaunu sarunu uzsākšana, kā arī noslēgto nolīgumu (Tirdzniecības veicināšanas nolīgums, Informācijas tehnoloģiju nolīgums) praktiska ieviešana. PTO nolīgumu ieviešana:

Informācijas tehnoloģiju nolīguma ieviešana - samazināti vai atcelti muitas tarifi Latvijas ražotājiem būtiskās produktu grupās kā raidaparatūra un uztveres iekārtas, medicīnas un ķirurģijas ierīces, dažādi elektrības vadītāji un slēdži, optiskās šķiedras izstrādājumi, antenas un reflektori, u.c. produkti.

Tirdzniecības veicināšanas nolīguma ieviešana - mazināti birokrātiskie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībā, uzlabojot importa un eksporta procedūras, kā arī vienkāršojot muitas procedūras.

Latvijas interešu pārstāvēšana vairākpusējās tirdzniecības sarunās ar PTO dalībvalstīm par:

Vides preču nolīgumu - ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz tarifu samazinājumu būtiskām eksporta un importa precēm.

Pakalpojumu tirdzniecības nolīgumu- panākta diskriminējošu pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumu atcelšana PTO dalībvalstu starpā, t.sk. fokusējoties uz Latvijai prioritārajiem eksporta tirgiem, svarīgām pakalpojumu nozarēm un sniegšanas veidiem.

  ĀM FM, VARAM, ZM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 058. 58.1. Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. Nodrošināt Latvijas iesaisti starptautiskajos procesos, atbalstot Latvijas dalību ANO misijās, kā arī veicināt Latvijas atpazīstamību un veikt lobija pasākumus, orientējoties uz Latvijas kandidēšanu uz ANO Drošības Padomi (2026.-2027.g.). Latvijas civilie un militārie eksperti nosūtīti dalībai ANO misijās. Līdz 31.12.2016.- vismaz 1, plānojot pieaugumu/ saglabājot esošo skaitu katru nākamo gadu.   ĀM AizM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 058. 58.2. Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. Izstrādāt un apstiprināt jaunu Latvijas attīstības sadarbības politikas vidēja termiņa plānošanas dokumentu "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam". MK apstiprināts jauns attīstības sadarbības politikas plānošanas dokuments "Attīstības sadarbības politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" ar mērķi turpmākajiem pieciem gadiem noteikt Latvijas stratēģiju, lai veicinātu ekonomisko un sociālo labklājību mazāk attīstītās valstīs, tajā skaitā ES Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs, tādejādi veicinot izaugsmi un drošību Latvijas tuvējā reģionā, kā arī veicinot Latvijas tirdznieciskos sakarus šiem reģioniem.

Noteikta Latvijas stratēģija, lai veicinātu izaugsmi un drošību, kā arī Latvijas ekonomisko sadarbību ar Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīm. Balstoties uz Latvijas ārpolitikas prioritātēm, Latvijas ekspertīzi un partnervalstu vajadzībām, tiek noteiks konkrēts sektoru skaits un iesaistes metodes Latvijas attīstības sadarbībai minētajos reģionos. Veicināta efektīva un caurspīdīga partnervalstu publiskā pārvalde, t.sk. cīņai ar korupciju un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu. Sekmēta privātā sektora iesaiste attīstības sadarbības mērķu sasniegšanā.

  ĀM   31.07.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 058. 58.3. Izmantosim Latvijas dalību Apvienoto Nāciju Organizācijā, Eiropas Savienībā un Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) kā ietvaru šā pamatuzdevuma izpildei un nodrošināsim Latvijas interešu īstenošanu divpusējo, reģionālo un globālo ārpolitikas izaicinājumu kontekstā. Uzturēt regulāru politisko dialogu ar ES un NATO dalībvalstīm. Identificēt līdzīgi domājošās valstis LV svarīgos jautājumos, rīkot konsultācijas ar mērķi veiksmīgāk aizstāvēt kopīgās intereses ES un NATO. Regulāras dažādu līmeņu vizītes un konsultācijas ar ES un NATO dalībvalstīm - vidēji 20 vizītes un konsultācijas gadā, paredzot līdzsvarotu pieeju iepretim ES un NATO dalībvalstīm. Rezultātā pieņemti Latvijas interesēm atbilstoši lēmumi, kas stiprinājuši reģionālo drošību.   ĀM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 059. 59.1. Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. Piedalīties diskusijā par Eiropas Savienības drošības vidi un tās tālākās rīcības stratēģiju. Latvijas interesēs ir panākt, lai ES Globālā ārpolitikas un drošības politikas stratēģija sekmētu saskaņotāku ES Kopējo ārējo un drošības politiku, ES globālās lomas nostiprināšanos; stabilitātes, drošības un attīstības nodrošināšanu ES kaimiņu reģionos; transatlantiskās saites t.sk. ES-NATO un ES-ASV sadarbības stiprināšanu; dalībvalstu un partneru noturības veicināšanu pret jaunajiem drošības izaicinājumiem, tostarp hibrīddraudiem. Eiropas Savienības Globālās ārpolitikas un drošības politikas stratēģijas izstrādes procesā aktualizētas Latvijas intereses   ĀM AizM 30.06.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 059. 59.2. Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. Turpināt aktīvu darbu pie Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) pilnveides. 1) Ekonomikas un monetārās savienības (Eirozonas) kā Latvijas tiešās ekonomiskās telpas pārvaldības spēcināšana, izvērtējot katras institucionālās izmaiņas praktisko pienesumu.
2) Stabilākas Ekonomikas un monetārā savienības veidošana, piemēram, caur Eiropas Noguldījumu apdrošināšanas shēmu, samazinot riskus banku sektorā, spēcinot Eiropas semestra procesu un Stabilitātes un izaugsmes pakta principu un vērtību ievērošanu.
3) Latvijas un tās sabiedrības ekonomisko ieguvumu analīze tālākajā EMS pilnveides procesā.
4) Uzmanības veltīšana sociālajiem jautājumiem, kā ilgtspējīgas ekonomiskās politikas un stabilas makroekonomiskās attīstības daļai.
  ĀM EM, FM, LM, TM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 059. 59.3. Aktīvi iestāsimies par Eiropas Savienības kā stipras nacionālu valstu kopienas pilnveidošanu. Aizstāvot nacionālās intereses, atbalstīsim Eiropas Savienības politisko un ekonomisko vienotību un efektivitāti, veicināsim kopīgas ārpolitikas, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu un eirozonas stabilitāti. Veicināsim Latvijas turpmāko integrāciju Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. Nodrošināt Latvijas nacionālo interešu identificēšanu un pārstāvību ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā un ES Vienotā tirgus stratēģijā paredzēto iniciatīvu īstenošanas ietvaros. 1. Identificētas uzņēmēju intereses, iesniegta MK informācija par diskusiju rezultātiem un formulēta Latvijas nostāja par ES Vienotā tirgus stratēģijā un ES Digitālā vienotā tirgus stratēģijā piedāvātajām 38 iniciatīvām.

2. Aizstāvot Latvijas intereses, veicināta ES vienotā, t.sk. digitālā vienotā, tirgus integrācija, kas, novēršot netarifu barjeras, Latvijai vidējā termiņā var dot 3% IKP pieaugumu un 9,2% tirdzniecības ar ES valstīm pieaugumu.

n.a. EM visas ministrijas 31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 060. 60.1. Stiprināsim stratēģisko partnerību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, tostarp drošības politikas, brīvās tirdzniecības, ekonomiskās sadarbības, Eiropas enerģētiskās drošības, kiberdrošības, stratēģiskās komunikācijas, izglītības, mediju un vārda brīvības jomā. Divpusējās attiecībās ar ASV turpināt darbu pie augsta līmeņa politiskā dialoga uzturēšanu, t.sk., plānojot valsts amatpersonu vizītes ar politisku un ekonomisku dimensiju. Padziļināt sadarbību jauno un netradicionālo drošības izaicinājumu apkarošanā un ierobežošanā. Iesaistīties kopīgos attīstības sadarbības projektos ar ASV trešajās valstīs, īpaši ES Austrumu kaimiņu valstīs un C-Āzijā, kā arī stiprināt sadarbību izglītības sfērā. Sekmēt ASV tālāku iesaisti Latvijas nacionālās un reģionālās drošības stiprināšanā. Veicināt ASV militāro klātbūtni un dalību regulārās militārajās mācībās Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Veicināt ASV ekspertu dalību NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrā un spēku deleģēšanu NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijai Baltijas valstīs. Padziļināt e-PINE formātu, tajā iekļaujot Baltijas - Ziemeļvalstu un ASV militāri politiskās drošības dialogu. Nodrošināta regulāra augsta līmeņa amatpersonu vizīšu apmaiņa un ASV militārā klātbūtne Latvijā un pārējās Baltijas valstīs, tai skaitā piedaloties regulārajās militārajās mācībās, izmantojot vizīšu un konsultāciju mehānismu, vismaz 15 reizes gadā. 129 ĀM AizM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 061. 61.1. Veicināsim maksimālu Eiropas Savienības un transatlantiskās tirdzniecības telpas integrāciju. Atbalstīsim sarunu intensificēšanos par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu, panākot labākus konkurētspējas apstākļus Eiropas Savienības ražotājiem un ņemot vērā Latvijas intereses attiecībā uz sensitīviem ražošanas un pakalpojumu sniegšanas sektoriem un produktiem. Veicināt ES-ASV Transatlantiskās Tirdzniecības un investīciju partnerības (TTIP) noslēgšanu un enerģētikas sadaļas iekļaušanu TTIP tekstā. Skaidrot sabiedrībai līguma būtību un mērķus, kas vērsti uz dzīves standartu uzlabošanu un labklājību, kā arī jaunām iespējām uzņēmējiem. Rasti abpusēji pieņemami risinājumi diskutablajos TTIP sarunu punktos, lai noslēgtu TTIP, t.sk. diskusijas ES padomes formātos – Tirdzniecības politikas komitejā, COREPER, Ārlietu ministru padomes sanāksmēs par tirdzniecības jautājumiem. Pieaugusi sabiedrības izpratne par TTIP noslēgšanas nozīmi. Notikuši informatīvi pasākumi, semināri, diskusijas, publikācijas par TTIP (vismaz četri pasākumi 2016. gadā, vadoties pēc sarunu gaitas).   ĀM AizM, EM, FM, IeM, IzM, KM, LM, SM, TM, VARAM, VM, ZM. 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 062. 62.1. Īstenosim Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus, veicinot stabilitāti un attīstību Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģionos - Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Turpināt padziļināt sadarbību ar Austrumu partnerības valstīm. 1. Organizētas regulāras dažādu līmeņu vizīšu apmaiņas, konsultācijas, Starpvaldību komisiju sēdes, pieredzes nodošanas u.c. pasākumi, vismaz 12 reizes gadā.
2. Turpināta kritiskās iesaistes politikas īstenošana Baltkrievijā.
3.Iesaiste progresu vīzu atvieglojumu un liberalizācijas jautājumos, sekmējot ekonomisko sadarbību, sniedzot ekspertīzi un cita veida palīdzību.
4. Veicināta Asociācijas līgumu ar Ukrainu, Moldovu un Gruziju īstenošana.
5.Veicināta ietvarlīgumu izstrāde ar Armēniju un Azerbaidžānu.
392 ĀM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 062. 62.2. Īstenosim Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus, veicinot stabilitāti un attīstību Latvijas ārpolitikas prioritāšu reģionos - Austrumu partnerības un Centrālāzijas valstīs. Turpināt padziļināt sadarbību ar Centrālāzijas valstīm gan divpusējo attiecību, gan ES ārējās politikas ietvaros. 1. Nodrošināta dažāda līmeņa vizīšu apmaiņa, SVK sēžu un politisko konsultāciju rīkošana, vismaz 2 reizes gadā.
2. Latvijas valdībā uzsākta Programmas BOMCA 9.fāzes īstenošana.
3. Aktīvi uzsākta profesionālās izglītības attīstības sekmēšana ES - CĀ Izglītības platformas ietvaros.
4. Sniegts atbalsts tīro tehnoloģiju ieviešanai reģionā, tostarp ūdens attīrīšanas un atkritumu apsaimniekošanas jomās.
5. Sniegts atbalsts labas pārvaldības principu ieviešanā CĀ valstu publiskās pārvaldes institūcijās.
  ĀM IeM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 063. 63.1. Pabeigsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016. gada beigām. Koordinēt un vadīt iestāšanās sarunas OECD saskaņā ar Latvijas pievienošanās Ceļa kartē norādītajiem uzdevumiem. Noslēgtas sarunas par Latvijas iestāšanos OECD. Latvijas dalība OECD veicina valsts atpazīstamību un veido pozitīvu Latvijas tēlu investīcijām. Latvija saņem OECD rekomendācijas un padomus valsts pārvaldes kvalitātes uzlabošanai gandrīz ikvienā ekonomiskās un sociālās politikas jomā. 143, 144, 145, 146 ĀM EM, FM, IZM, LM, SAM, TM, VM, VARAM, ZM, VK, CSP, KNAB, KP, PKC, FKTK 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 063. 63.2. Pabeigsim sarunas par Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), noslēdzot atlikušos atvērtos jautājumus līdz 2016.gada beigām. Tiks ieviests pienākums valsts amatpersonām tieši vai netieši izmantojot iekšēju mehānismu ziņot tiesībsargājošām institūcijām par pienākumu izpildē konstatētajiem iespējamajiem ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumiem. Izstrādāti grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", tādējādi veicinot sabiedrības uzticību valsts pārvaldes iestādēm, kā arī veicinot valsts amatpersonu gatavību atklāt un ziņot par negodprātīgajām amatpersonām. 146 KNAB   31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 064. 64.1. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Intensificēt politisko un ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Sekmējot Latvijas un Ķīnas divpusējās attiecības, kā arī Latvijas popularizēšanu formāta 16+1 ietvaros tiks noorganizēts 16+1 dalībvalstu samits ar Ķīnas premjera piedalīšanos. Biznesa kontaktu veicināšanai paralēli tiks organizēts arī Biznesa forums ar vairāk nekā 500 dalībnieku piedalīšanos, nodrošinot uzņēmējiem kontaktu iespējas ar potenciālajiem partneriem no 16+1 valstīm.
Tiks nospraustas Latvijas prioritātes sadarbībai ar Ķīnu transporta, loģistikas un investīciju jomā, kā arī sadarbības piedāvājumi tūrisma, kultūras, izglītības un zinātnes jomās. Tiks parakstīti līgumi ar Ķīnu izglītības, zinātnes, dubultā lietojuma preču eksporta jomās. Tiks radīta iespēja iesniegt Ķīna pusei valsts mēroga investīciju projektus visaugstākajā līmenī.
  ĀM EM, LIAA 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 064. 64.2. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Nodrošināt Latvijas interešu pārstāvību ES tirdzniecības attiecībās ar prioritārajiem partneriem, t.sk. Austrumu Partnerības valstīm, Brazīliju, Indiju, Japānu, Ķīnu un Krieviju, MERCOSUR UN ASEAN par starptautiskās tirdzniecības nosacījumu uzlabošanu un līdzšinējo tirgus pieejamības saistību ievērošanu. Diskutējot par ES ārējās tirdzniecības prioritātēm ES Padomes dažādos formātos (Tirdzniecības ministru padomē, Tirdzniecības politikas komitejā; u.c. padomes/komisijas darba grupās), ņemtas vērā Latvijas eksportētāju intereses eksporta tirgos (ASV, Japāna, Austrumu partnerības valstis, ASEAN valstis; Meksika un MERCOSUR), nodrošināta Latvijas sensitīvo nozaru interešu aizsardzība ES tirdzniecības nolīgumu sarunās. ES Padomes vai Eiropas Komisijas komiteju formāti izmantoti, lai risinātu tirdzniecības ierobežojumus trešajās valstīs. 129 ĀM ZM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 064. 64.3. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Rīkot regulārus informatīvos seminārus Latvijas uzņēmējiem par biznesa iespējām t.s. jaunajos tirgos sadarbībā ar LIAA, LTRK, LDDK u.c. institūcijām, kas veltīti Latvijas kokmateriālu, ķīmiskās rūpniecības, pārtikas rūpniecības, IT pakalpojumu, augstākās izglītības un tūrisma, kā arī citu nozaru eksportam. 1. Latvijas eksporta dažādošanas nolūkos organizēti vismaz 10 informatīvi semināri gadā uzņēmējiem par jauno eksporta tirgu specifiku kopumā vairāk nekā 300 uzņēmēju lielai auditorijai (katru gadu).
2. Sagatavots informatīvais ziņojums par risinājumiem, kā iegūt, apkopot un nodot ieinteresētajām pusēm (uzņēmējiem, valsts institūcijām) ārējo ekonomisko informāciju, kas skar uzņēmēju konkurētspējas paaugstināšanu tirgos un investīciju piesaisti.
129 ĀM 1. LIAA
2. EM,LIAA, nozaru ministrijas
1) 30.10.2018.
2) 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 064. 64.4. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Sadarbībai ar Ķīnu, 16+1 formāta ietvaros organizēt Biznesa forumu, lai atbalstītu Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos jaunajos eksporta tirgos. Radīti priekšnosacījumi uzņēmēju ārējo sakaru stiprināšanai ar Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu uzņēmējiem, ar mērķi atrast sadarbības partnerus un noslēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus. 99, 111, 114,
129
EM ĀM, SM, LIAA 31.12.2016.
Tautsaimniecības stiprināšana 064. 64.5. Sekmēsim valsts konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, īstenosim efektīvu un vienotu ārējo ekonomisko politiku. Aizstāvēsim ārējās ekonomiskās intereses un aktīvi atbalstīsim Latvijas uzņēmumu nostiprināšanos gan tradicionālajās partnervalstīs, gan arī jaunajos eksporta tirgos, veidojot ciešākas attiecības ar jaunajiem ekonomiskās izaugsmes līderiem. Nodrošināt noslēgto divpusējo ekonomiskās sadarbības līgumu ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju/ Apvienoto komiteju (SVK/AK) darbu ar partnervalstīm Latvijas uzņēmēju identificēto jautājumu risināšanai. 1. Identificēti uzņēmēju aktuālie divpusējās ekonomiskās sadarbības jautājumi SVK/AK partnervalstīs (Centrālāzijas, Austrumu partnerības un Līča valstīs).

2. Aizstāvētas Latvijas uzņēmēju intereses SVK/AK partnervalstīs.

3. Organizētas 3-7 SVK/AK gadā.

129 EM   31.12.2016.,
31.12.2017.,
31.12.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 065. 65.1. Stiprināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši drošības, transporta un enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu sadarbību. Veidot ciešu sadarbību ar stratēģiskajiem partneriem reģionā – Baltijas, Ziemeļvalstīm, kā arī ar Višegradas grupas valstīm ar regulāru politisko dialogu un ekspertu konsultācijām gan divpusējā, gan daudzpusējā līmenī. 2016. gadā pilnvērtīgi izmantot Latvijas kā NB8 koordinējošās valsts iespējas, lai stiprinātu drošību reģionā un sniegtu atbalstu Austrumu partnerībai. 129, 392 ĀM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 065. 65.2. Stiprināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši drošības, transporta un enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu sadarbību. Īstenot Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē 2016.gadā. 2016. gadā pilnvērtīgi izmantot Latvijas prezidentūru Baltijas Ministru padomē, lai sekmētu drošību reģionā, veicinātu stratēģisko komunikāciju un attīstītu transporta un enerģētikas infrastruktūru Baltijas valstīs. 129, 392 ĀM EM 30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 065. 65.3. Stiprināsim Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību (īpaši drošības, transporta un enerģētikas jomā), izmantojot Baltijas Asamblejas, Baltijas Ministru padomes un Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) ietvarus. Veicināsim tālāku Ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Višegradas grupas valstu sadarbību. Organizēt Baltijas Ministru padomes Enerģētikas komitejas sanāksmes kā arī reģionālās gāzes grupas sanāksmes par aktuālajiem jautājumiem enerģētikā. Organizēt pasākumus Ziemeļvalstu sadarbības (NB8) formāta ietvaros 2016.gadā par enerģētisko drošumu un enerģijas tirgus attīstību reģionā. Veiktas ES Stratēģijas Baltijas Jūras reģionam politikas jomas "Enerģētika" koordinējošās valsts funkcijas, veicinot reģionālas nozīmes enerģētikas projektu attīstību Baltijas jūras valstīs. 1. Īstenota uz daudzpusējām interesēm balstīta un sabalansēta reģionālā enerģētikas politika, tajā skaitā reģionālas nozīmes enerģētikas projekti, kas ir nozīmīgi Baltijas jūras reģiona valstīm.
2. Veikta elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu Baltijas reģionā salīdzinošā analīze. Izstrādāta un panākta vienošanās par Baltijā kopējiem šo tarifu noteikšanas principiem.
n.a. EM SPRK, AS "Augstsprieguma tīkls" 31.12.2016.,
31.12.2017.,
30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 066. 66.1. Veidosim attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, pamatojoties uz starptautisko tiesību principu ievērošanu, savstarpēju cieņu un Eiropas Savienības vērtībām. Sekmēsim Krievijas izraisītā konflikta Ukrainā politisko noregulējumu, iestājoties par vienotu un konsekventu Eiropas Savienības politiku attiecībās ar Krieviju, lai panāktu starptautisko tiesību principu ievērošanu no Krievijas puses. Turpināsim konsekventu pretlikumīgās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku. Veicināt vienotu un konsekventu ES politiku attiecībās ar Krieviju. Vienlaicīgi turpināt pragmatiskas attiecības ar Krieviju Latvijai svarīgos jautājumos. Divpusējās sadarbības ietvaros veicināt Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas darbu. Uzturēt sadarbību starp abu valstu ārlietu dienestiem. Turpināt Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas procesu. Latvija konsekventi uztur pozīciju par vienotu ES divu ceļu politiku attiecībās ar Krieviju un nepieciešamību to turpināt līdz pilnīgai Minskas vienošanos izpildei. Uzturēta Krimas prettiesiskās aneksijas neatzīšanas politika.

Organizēts SVK darbs un Ārlietu ministriju konsultācijas. Tiek turpināti Latvijas un Krievijas robežas demarkācijas pasākumi.

392 ĀM   30.10.2018.
Tautsaimniecības stiprināšana 066. 66.2. Veidosim attiecības ar Eiropas Savienības kaimiņvalstīm, pamatojoties uz starptautisko tiesību principu ievērošanu, savstarpēju cieņu un Eiropas Savienības vērtībām. Sekmēsim Krievijas izraisītā konflikta Ukrainā politisko noregulējumu, iestājoties par vienotu un konsekventu Eiropas Savienības politiku attiecībās ar Krieviju, lai panāktu starptautisko tiesību principu ievērošanu no Krievijas puses. Turpināsim konsekventu pretlikumīgās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku. Saskaņā ar 2005.gada 11.maija Saeimas deklarācijā "Par Latvijā īstenotā Padomju sociālistisko republiku savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu" Ministru kabinetam dotajiem uzdevumiem, turpināt okupācijas radīto zaudējumu aprēķināšanu, kas balstītos uz vienotu Baltijas valstu metodoloģiju, un izvērtēt iespējamo juridisko pamatojumu starptautiskas prasības celšanai. 1) Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" katru gadu sagatavo ziņojumu par tās darba rezultātiem konkrētajā laika posmā.
2) Veikta tiesisko problēmjautājumu izpēte juridiskās argumentācijas izstrādei starptautiskas prasības celšanai
  TM Komisija "PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai" 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 067. 67.1. Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku. Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus. Veicināt Baltijas Mediju izcilības centra darbību, palīdzot nodibināt kontaktus ar donorvalstīm, organizācijām, apmācību sniedzējiem un saņēmējiem. Atbalstīta mediju profesionāļu apmācības organizācija citiem žurnālistiem, stiprinot mediju neatkarību, profesionalitāti un kvalitāti Baltijas valstīs un ES Austrumu partnerības valstīs. 342 ĀM KM 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 067. 67.2. Pieņemsim un īstenosim plašsaziņas līdzekļu politiku. Īstenosim Latvijas informācijas telpu stiprinošus pasākumus. Apstiprināt "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plānu", nodrošinot elektronisko mediju jomas pārvaldības reformu. Pieņemtas "Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam" un "Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāns" (līdz 31.08.2016.), kurā tostarp paredzēts precizēt sabiedriskā pasūtījuma īstenošanas principus, kā arī vienoties par kompleksu, uz attīstību vērstu elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) jomas pārvaldību. 342 KM   31.08.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 068. 68.1. Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību programmu (2017.-2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas stiprina Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu. Sadarbībā ar pašvaldībām mērķtiecīgi īstenot Eiropas Savienības fondu atbalsta programmu kultūras un dabas mantojuma saglabāšanai un iekļaušanai aktīvā ekonomiskā apritē, radot jaunas darbavietas un pakalpojumus sabiedrībai, akcentējot Latvijas kultūras mantojuma ceļu attīstību. Īstenojot kultūras un dabas mantojuma atjaunošanas projektus, veicot investīcijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanā, aizsardzībā un attīstībā, sasniegti sekojoši rādītāji (5.5.1.SAM ietvaros līdz 31.12. 2023.):
- atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu paredzamā skaita pieaugums – ne mazāk kā 140 000 apmeklējumi;
- atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā 15 objekti;
- jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā 15 jaunradīti pakalpojumi;
- pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā – ne mazāk kā 3 978 152 pavadītās naktis.
436 KM VARAM 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte

Stiprināt Latvijas sabiedrībā valstiskās piederības sajūtu un atbildību par nacionālās kultūras ilgtspēju

068. 68.2. Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību programmu (2017.–2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas stiprina Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu. Latviešu valodas apguve pieaugušajiem.

Nostiprinātas latviešu valodas prasmes mazākumtautību pārstāvjiem, nepilsoņiem ar mērķi nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu.
2016. gadā īstenoti projekti – 14, mācības uzsākušas 1200 personas.
2016.gada 3.ceturksnī tiks izsludināts atklāts konkurss mācību periodam 2017.gadam. Latviešu valodu apguvušas vismaz 1000 personas gadā.
340, 335 SIF   31.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 068. 68.3. Īstenosim daudzveidīgu, visu Latviju aptverošu Latvijas valsts simtgades svinību
programmu (2017.–2021. gadā). Veidosim un atbalstīsim pasākumus, kas stiprina
Latvijas sabiedrības saliedētību, piederības sajūtu savai valstij un mīlestību pret savu
zemi. Pastiprināsim Latvijas vēstures pētniecību un skaidrošanu un vienotas sociālās atmiņas veidošanu.
Izstrādāt un īstenot Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plānu un tā publicitātes aktivitātes, koordinēt Latvijas valsts simtgades aktivitāšu ietvaru, nodrošinot dažādu nozaru un sabiedrības iesaisti. 1) Līdz 2016.gada 1.jūlijam sagatavots, MK iesniegts un apstiprināts Latvijas valsts simtgades svinību pasākumu plāns, tā finanšu aprēķini un publicitātes plāns (2017-2021) un nodrošināta tā īstenošana Latvijā un ārvalstīs;
2) Nodrošināta simtgades svinību komunikācija un publicitāte dažādām mērķauditorijām Latvijā un ārvalstīs, sniedzot plašai sabiedrībai pieejamu informāciju par simtgades svētku aktivitātēm un norisēm un nodrošinot līdzdarbības iespējas;
3) 2016., 2017. un 2018.gadā sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu īstenota mērķprogramma "Latvijai 100", atbalstot ~100 simtgadei veltītu un simtgades svinību mērķiem atbilstošu projektu Latvijā, tās reģionos un ārvalstīs;
4) Nodrošināta Latvijas dalība Londonas grāmatu tirgū viesu valsts statusā 2018.gadā - 48 Latvijas literatūras darbu izdošana ārvalstu valodās t.sk. 40 % angļu valodā; Latvijas literatūras darbu izdošanas konkursi ārvalstu izdevējiem ik gadus; nodrošināta vismaz 25 Latvijas literāro darbu pilnu tulkojumu izveide angļu valodā; saziņa ar vismaz 70 ārvalstu izdevējiem gadā;
5) Latvijas mantojuma institūcijās izveidoti simtgadei veltīti pasākumi (t.sk. jaunas ekspozīcijas, izstādes, konferences, datu bāzes, publikācijas u.c.) un nodrošināta to pieejamība plašai sabiedrībai;
6) Atbalstīta svētkiem veltītu jaunrades darbu tapšana visās kultūras nozarēs;
7) Atbalstīta Latvijas vēstures izpēte un popularizēšana sabiedrībā, nodrošinot plašu pētnieku iesaisti, t.sk. sagatavots Latvijas Nacionālās enciklopēdijas elektronisko izdevums;
8) Definēts minimālais bezmaksas kultūras pakalpojumu klāsts bērniem un jauniešiem katrā vecuma posmā, tajā skaitā atbalstot sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu un jauniešu kultūras patēriņu, un izveidots projekts "Latvijas skolas soma", uzsākot tā īstenošanu 2018. gadā;
9) Īstenota nozīmīgāko valsts institūciju – Latvijas Universitāte, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālā opera, Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mūzikas akadēmija, Latvijas Mākslas akadēmija u.c. – simtgadei veltītu pasākumu programma;
10) 2016.gadā izsludināta Latvijas vēstures, īpaši saistībā ar Latvijas valstiskuma tapšanu saistītu pētījumu grantu programma un līdz 2018.gadam sabiedrībai pieejami vismaz 7 pētījumi un to radoša publicitāte.
290; 322; 337 KM; visas ministrijas (attiecībā uz 1., 2 punktu) pašvaldības (attiecībā uz 1., 2.punktu) 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 069. 69.1. Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli. Īstenot aktualizēto un pilnveidoto valsts programmu "Mantojums 2018" kultūras infrastruktūras uzlabošanai, nodrošinot nacionālās kultūras infrastruktūras saglabāšanu un attīstību. 1) Nodrošināta rekonstruētā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja atvēršana un izstāžu darbības uzsākšana;

2) Nodrošināta Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcija ;

3) Nodrošināta Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija;

4) Nodrošināta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) restaurācija , laikus plānojot kvalitatīva satura nodrošinājumu;

5) Īstenota pilna Muzeju krātuvju kompleksa Pulka ielā 8, Rīgā, būvniecība;

6) Uzlabots arhīvu infrastruktūras stāvoklis, nodrošinot dokumentārā mantojuma saglabāšanu (Latvijas Nacionālā arhīva Rīgas reģiona centra izveide Skandu ielā);

7) Nodrošināta Tabakas fabrikas kvartāla kompleksa attīstība (Miera iela 58A, A.Briāna iela 13), tai skaitā nodrošinot priekšnosacījumus Latvijas Kultūras akadēmijas pārcelšanai no pašvaldības īpašumā esošām nomātām telpām uz valsts īpašumu, izveidojot dizaina prototipēšanas darbnīcu;

8) Latvijas Nacionālās operas un baleta skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa izveide Lubānas ielā 80;

9) VEF kultūras pils atjaunošana;

10) Nodrošināta sadarbība ar nodibinājumu "Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds" 2014.gada 30.oktobrī parakstītā nodomu protokola par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības ieceres īstenošanu ietvaros.

11) Kultūras infrastruktūras atjaunošanas programmas aktualizēšana līdz 31.12.2016.

389

1) KM, RD

2)-8) KM, FM (VAS "VNĪ")

9) KM, RD

10) KM, privātais investors

11) KM

11) FM (VAS "VNĪ") 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 069. 69.2. Sagaidot valsts simtgadi, pilnveidosim nacionālo kultūras infrastruktūru. Vienosimies par mūsdienīgas akustiskās koncertzāles projekta uzsākšanu Rīgā. Sadarbībā ar privātiem mecenātiem veidosim Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Nodrošināsim Latvijas Okupācijas muzeja, Jaunā Rīgas teātra un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (Rīgas pilī) atjaunošanu un izveidosim Ventspils Mūzikas vidusskolu ar koncertzāli. Noslēgt akustisko koncertzāļu tīkla izveidi Latvijā. 1) Pieņemts konceptuāls lēmums par Rīgas akustiskās koncertzāles īstenošanas modeli un projekta realizācijas vietu, sagatavots informatīvais ziņojums iesniegšanai MK, uzsākta projekta īstenošana.
2) Izveidota Ventspils Mūzikas vidusskolas un koncertzāles ēka.
248; 389 KM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 070. 70.1. Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi. Īstenot Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģijā paredzētos pasākumus. Īstenojot Kultūras un sporta kvartāla Grīziņkalnā teritorijas attīstības stratēģiju, līdz XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norisei sagatavots Deju svētku norisei atbilstošs mūsdienīgs nacionālais stadions.   IZM VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", IZM, KM, RD 30.06.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 070. 70.2. Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi. Pārskatīt ar XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanu un organizēšanu saistīto normatīvo regulējumu un veikt sagatavošanas darbus, savlaicīgi nodrošinot svētku mākslinieciskās koncepcijas, logo un svētku pasākumu plāna un koprepertuāra izveidi, un nodrošināt svētku veiksmīgu norisi. Veikti XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas darbi, izstrādāta svētku mākslinieciskā koncepcija, logo, svētku pasākumu plāns un koprepertuārs un nodrošināta veiksmīga svētku norise, tostarp īstenojot pasākumu kopumu, kas sekmē Latvijā dzīvojošo mazākumtautību un latviešu kopienu ārvalstīs līdzdalību XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos. 337 KM, LNKC   31.07.2018.
  070. 70.3. Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi. Atjaunot Dziesmu un deju svētku infrastruktūru - īstenot Mežaparka Lielās estrādes būvniecības projekta 1.posmu. Atjaunota Dziesmu un deju svētku infrastruktūra - īstenots Mežaparka Lielās estrādes būvniecības projekta 1.posms (A daļa). Īstenots līgums starp RD un "J.Pogas arhitektu birojs" par Mežaparka lielās estrādes būvniecības projektu. 389 RD, KM LNKC 30.06.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 071. 71.1. Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu. Izstrādāt tiesību aktu par valsts atbalsta sistēmu sakrālā mantojuma atjaunošanai. Uzsākta priekšlikumu izskatīšana un apspriešana (līdz 31.12.2016), izstrādāts tiesību akts par valsts atbalsta sistēmu sakrālā mantojuma atjaunošanai un līdz 30.06.2018 izveidota speciāla Sakrālā mantojuma finansēšanas programma, gadā uzlabojot ne mazāk kā 5 sliktā stāvoklī esošu valsts nozīmes sakrālā mantojuma pieminekļu situāciju. 337 KM (VKPAI)   30.06.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 071. 71.2. Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu. Izveidot digitālā kultūras mantojuma kompetences tīklu, nodrošināt digitalizētā un digitāli dzimušā kultūras mantojuma ilglaicīgu saglabāšanu atmiņas institūcijās un tā plašu pieejamību sabiedrībai.

 

1) Nodrošināta koordinēta kultūras satura digitalizācija un saglabāšana un e-pakalpojumu veidošana;

2) Uzlabota digitālā kultūras satura pieejamība, t.sk. publiskajās bibliotēkās un kultūras centros, un izmantošanas iespējas ekonomiskajā darbībā;

3) Digitālais kultūras saturs tiek izmantots tematisku kolekciju, izstāžu un informācijas produktu veidošanā, t.sk. piedaloties ES digitālā kultūras mantojuma projektā Europeana;

4) Izveidota mašīntulkošanas platforma publisko pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai, tulkošanas procesa kvalitātes un efektivitātes uzlabošanai, kā arī sadarbības veicināšanai publiskās pārvaldes un Eiropas mērogā.

415, 188 KM LNB, KISC 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 071. 71.3. Padziļināsim kultūras un kultūras mantojuma vērtības izpratni Latvijas sabiedrībā. Nodrošināsim izcilu un daudzveidīgu kultūras pakalpojumu izveidi un pieejamību pēc iespējas lielākai sabiedrības daļai, tai skaitā pilnveidojot Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeli. Atbalstīsim Latvijas reģionu kultūras un valodas savdabības kā kopīgās nacionālās identitātes nozīmīgas daļas uzturēšanu. Pilnveidot Valsts kultūrkapitāla finansēšanas modeli. Nodrošināta kultūras pakalpojumu pieejamība Latvijā un uzlabots VKKF līdzekļu sadales mehānisms, nodrošinot reģionālo pārklājumu un mērķtiecīgu līdzekļu ieguldījumu, audzis apstiprināto kultūras projektu skaits reģionālā griezumā (atjaunotas reģionālās mērķprogrammas, īstenota Latvijas valsts simtgades projektu mērķprogramma, nodrošināts atbalsts reģionālo daudzfunkcionālo centru projektiem, uzsākta ilggadējo projektu (t.sk. pilsētu īstenotu festivālu atbalstam) īstenošana). 337 KM   31.12.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 072. 72.1. Pabeigsim radošo profesiju un radošo profesionālo organizāciju statusa un darbības atbalsta tiesiskā regulējuma izstrādi. Iesniegt Saeimā likumprojektu "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums" Iesniegts Saeimā likumprojekts "Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums", izveidojot atbalsta sistēmu ~4000 Latvijas profesionālo mākslinieku, nodrošinot ikgadēju atbalstu ~100 personām. 238 KM   31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 073. 73.1. Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzības. Profesionālajā kultūrizglītībā izveidot vismaz piecus profesionālās izglītības kompetenču centrus un nodrošināt to materiālās bāzes uzlabošanu, piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus. 1) Veikta Kultūras ministrijas padotībā esošo profesionālās vidējās izglītības iestāžu reorganizācija, izveidojot vismaz piecus profesionālās izglītības kompetenču centrus;

2) Uzsākta vismaz 5 kultūrizglītības profesionālās izglītības kompetenču centru modernizācijas projektu īstenošana ES fondu finansējuma ietvaros - līdz 31.12.2018 īstenoti 2 projekti (uzlabota mācību vide un nodrošināta praktiskās apmācībās balstīta izglītības vide vismaz 600 izglītojamiem; līdz 31.12.2021 turpināti 3 projekti (uzlabota mācību un nodrošināta praktiskās apmācībās balstīta profesionālā izglītība vismaz 700 izglītojamiem).

248 KM, LNKC   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 073. 73.2. Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzības. Definēt nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos. Veikts pētījums un, pamatojoties uz tā rezultātiem, atbilstoši Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzībām noteiktas prioritātes kultūrizglītībā, plānojot valsts budžeta dotāciju kultūrizglītības iestādēm un nepieciešamās budžeta vietas. 248 KM, LNKC   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 073. 73.3. Definēsim nacionālo pasūtījumu kultūrizglītībā visos izglītības līmeņos, ņemot vērā Latvijas kultūras attīstības un darba tirgus vajadzības. Organizēt bērnu un jauniešu iesaisti kultūrizglītības interešu programmās, nodrošinot Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku procesu un tradīciju, uzsākot gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem 2020.gadā. Procesā iesaistīti 80% izglītojamo. 322, 323, 324, 337 IZM VISC 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 074. 74.1. Īstenosim atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām, aktivizējot pilsonisko sektoru sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā. Atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, paplašinot mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos. Turpināt attīstīt sabiedrisko palīgu institūtu Valsts valodas centrā, nodrošinot, ka sabiedriskie palīgi darbojas visā Latvijas teritorijā, preventīvi novēršot valsts valodas normu pārkāpumus un uzlabojot valsts valodas lietojumu publiskajā telpā. Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu sniegtais atbalsts iedzīvotājiem un uzņēmējiem pareizam latviešu valodas lietojumam pieejams visos novados un republikas pilsētās   TM   31.12.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 074. 74.2. Īstenosim atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām, aktivizējot pilsonisko sektoru sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā. Atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, paplašinot mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos. Sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu īstenot atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām – Latvijas Nevalstisko organizāciju fonda darbības nodrošināšana sabiedrības līdzdalības veicināšanai caur to. Īstenoti mērķa pasākumi NVO kapacitātes celšanai visos plānošanas reģionos un sniegts atbalsts NVO darbības nodrošināšanai - vismaz 20 projektu katrā plānošanas reģionā, sekmēta NVO līdzdalība un interešu aizstāvība sabiedriski politiskajos procesos, tai skaitā politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu projektu izstrādē, īstenošanā un uzraudzībā. 338, 339 KM SIF 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 074. 74.3. Īstenosim atbalsta programmu nevalstiskajām organizācijām, aktivizējot pilsonisko sektoru sabiedrībai aktuālu izaicinājumu risināšanā. Atbalstīsim mazākumtautību nevalstiskās organizācijas, paplašinot mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos. Sekmēt sabiedrības saliedētību, īstenojot izglītojošus un informējošus pasākumus dažādu sabiedrības mērķa grupu (mazākumtautības, bēgļi, jaunieši u.c.) starpkultūru dialoga veicināšanai un paplašinātas mazākumtautību iespējas aktīvi piedalīties Latvijas kultūras un sabiedriskās dzīves procesos, tajā skaitā atbalstot mazākumtautību nevalstiskās organizācijas. 1) Sniegts regulārs atbalsts informatīvi izglītojošu pasākumu īstenošanai, izveidota informācijas platforma un nodrošināta komunikācija ar Latvijas mazākumtautību organizācijām (Latvijā reģistrētas 306 mazākumtautību NVO) un nodrošināta informācijas pieejamība mazākumtautību pārstāvjiem (859 996 iedzīvotāji - mazākumtautību pārstāvji), sniedzot arī plašai sabiedrībai pieejamu informāciju par aktivitātēm, nodrošinot līdzdarbības iespējas un sekmēta starpkultūru sapratne (katru gadu nodrošināts vismaz viens nacionāla līmeņa pilsoniskās līdzdalības pasākums, starpkultūru dialoga pasākums vai kultūras mantojuma izziņas un popularizācijas pasākums - konferences, semināri, festivāli, nometnes).
2) Pastāvīgi nodrošināta atbalsta programma mazākumtautību NVO reģionos, sekmējot mazākumtautību līdzdalību pilsoniskas sabiedrības aktivitātēs, tai skaitā atbalstot starpkultūru dialoga veicināšanu un savstarpēju sadarbību, stiprinot NVO reģionālo resursu centru kapacitāti pastāvīga, kvalitatīva atbalsta sniegšanai mazākumtautību NVO (tostarp atbalsts mazākumtautību NVO projektu īstenošanai visā Latvijā, īstenojot ne mazāk kā 60 projektus gadā).
339 KM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 075. 75.1. Izvērtēsim sabiedrības integrācijas politikas un tās ieviešanas efektivitāti. Pilnveidosim Sabiedrības integrācijas fonda darbību. Veikt sabiedrības integrācijas politikas ieviešanas, t.sk. institucionālās pārvaldības, un pārraudzības efektivitātes izvērtējumu, par virsmērķi nosakot Latvijas valstiskuma stiprināšanu. Veikts Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas mehānisma izvērtējums un izstrādāti priekšlikumi sabiedrības integrācijas politikas koordinēšanas uzlabošanai (t.sk. nepieciešamās valdības darba strukturālās izmaiņas un izmaiņas atbildības sadalījumā) un sabiedrības integrācijas politikas vienotai un mērķtiecīgai pārvaldībai. Priekšlikumi iesniegti izskatīšanai MK. 338, 339 KM   31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 076. 76.1. Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Organizēt apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018", NBS kaujas gatavības, reaģēšanas un kaujas spēju pārbaudei. Organizētas apvienotās bruņoto spēku mācības "Namejs 2018". Praktiski pārbaudīta visu, t.sk. Zemessardzes un rezerves karavīru, bruņoto spēku kaujas gatavību veikt valsts aizsardzību.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 076. 76.2. Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Uzsākt netiešā uguns atbalsta spējas attīstību Sauszemes kājnieku brigādē un Zemessardzē. Izstrādāts netiešā uguns atbalsta spējas ieviešanas plāns. Noslēgti līgumi spējas ieviešanas uzsākšanai. Uzsākta personāla apmācība un integrācija NBS struktūrā.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 076. 76.3. Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Sasniegt Sauszemes kājnieku brigādes mehanizētā bataljona sākotnējo kaujas gatavību. Viena rota ir nokomplektēta ar personālu un ekipējumu. Veikta individuālā un kolektīvā apmācība, rotas līmeņa izvērtēšanas mācības, kā arī sertifikācijas mācības.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 076. 76.4. Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Attīstīt pretgaisa aizsardzības spēju, uzlabojot gaisa telpas novērošanas radaru pārklājumu un pretgaisa aizsardzības komandvadības spējas, kā arī modernizējot esošās pretgaisa aizsardzības sistēmas. Sākta integrētas, ar NATINAMDS (NATO Integrated Air and Missile Defence System) savietojamas, pretgaisa aizsardzības sistēmas ekipējuma ieviešana, nodrošinot gaisa telpas labāku novērošanu un uzlabojot NBS rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības ieroču pilnu kaujas gatavību.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 076. 76.5. Uzlabosim Latvijas pašaizsardzības spējas, stiprinot Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavību un reaģēšanas un kaujas spējas, kā arī plašāku klātbūtni Latvijas austrumu reģionā. Lai uzlabotu NBS reaģēšanas spējas un nodrošinātu efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, pastāvīgi izvietot NBS apakšvienību Latgalē. Izvietota NBS apakšvienība Latgalē   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 077. 77.1. Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Nodrošināt 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadu izveidi. Izveidoti 18 paaugstinātas gatavības Zemessardzes vadi.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 077. 77.2. Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Veikt individuālo ieroču sistēmu nomaiņu paaugstinātas gatavības Zemessardzes vienībām. Zemessardzes paaugstinātas gatavības kājnieku vienības nodrošinātas ar individuālajām ieroču sistēmām.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 077. 77.3. Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Izveidot divus reģionālā līmeņa poligonus, uzlabojot apstākļus Zemessardzes vienību kolektīvās apmācības īstenošanai. Izveidoti divi reģionāla līmeņa poligoni (Kurzemē un Latgalē).   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 077. 77.4. Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Izstrādāt priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, lai motivētu viņu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Izstrādāts pasākumu plāns, lai nodrošinātu darba devēju atbalstu zemessargu un rezerves karavīru dalībai kolektīvajā apmācībā, tādējādi nodrošinot 8000 zemessargu pilnīgu apmācību.   AizM   30.06.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 077. 77.5. Stiprināsim Zemessardzes kapacitāti un lomu valsts aizsardzībā, attīstot tās kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot Zemessardzes ekipējumu un palielinot rekrutēto zemessargu skaitu, kā arī meklējot ekonomiskos stimulus uzņēmējiem, kas nodrošina savu darbinieku regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās. Izveidot jaunu Zemessardzes bataljona līmeņa vienību Bauskā. Izveidota Zemessardzes bataljona līmeņa vienība Bauskā.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 078. 78.1. Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu. Nodrošināt visiem jaunsargiem iespēju piedalīties nometnēs, lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu saskaņā ar Informatīvo ziņojumu par "Par Jaunsardzes attīstību 2015. –2024. gadā". Nodrošināta iespēja katram no 7200 jaunsargiem piedalīties vismaz vienā nometnē mācību gada laikā.   AizM   30.11.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 078. 78.2. Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu. Palielināt Jaunsardzes apmācības kapacitāti, nodrošinot spēju apmācīt līdz 11000 jauniešu, lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu saskaņā ar Informatīvo ziņojumu par "Par Jaunsardzes attīstību 2015. –2024. gadā". Nodrošināta spēja Jaunsardzē apmācīt līdz 11000 jauniešu   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 078. 78.3. Atbalstīsim jauniešu izglītošanu par valsts aizsardzību, veicinot jaunatnes pilsonisko apziņu un patriotisko audzināšanu, tajā skaitā stiprinot Jaunsardzes kustību, padarot to pieejamu Latvijas skolu jaunatnei, nodrošinot jaunsargus ar jaunu ekipējumu un turpinot Jaunsardzes vienību skaita palielināšanu. Nodrošināt Jaunsardzes pieejamību lielākajos novados un republikas nozīmes pilsētās, īpašu uzmanību pievēršot Jaunsardzes stiprināšanai Rīgā, lai veicinātu jaunatnes patriotisko audzināšanu. Piesaistīti instruktori un izveidotas apmācības iespējas lielākajos novados un republikas nozīmes pilsētām.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 079. 79.1. Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās. Attīstīt NBS mācību infrastruktūru, t.sk. Ādažu un Lāčusila poligonus, lai nodrošinātu nepieciešamās prasības plašāka mēroga apvienoto militāro mācību organizēšanai. Ādažu poligona teritorija ir paplašināta, kā arī Ādažu bāzes infrastruktūra un Lāčusila poligons ir attīstīti, lai nodrošinātu kaujas šaušanu bataljona lieluma vienībai un manevrus brigādes lieluma vienībai.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 079. 79.2. Līdzdarbosimies NATO kolektīvās aizsardzības sistēmas stiprināšanas pasākumos, nodrošinot uzņemošās valsts atbalstu sabiedroto spēku klātbūtnei Latvijas teritorijā, paplašinot sabiedroto spēju uzņemšanai nepieciešamo infrastruktūru un apmācību iespējas, kā arī piedaloties starptautiskajās mācībās, misijās un operācijās. Nodrošināt Latvijas karavīru dalību ANO, NATO, ES un koalīcijas spēku operācijās, NATO ātrās reaģēšanas spēkos, ES kaujas grupās un Apvienotajos reaģēšanas spēkos vismaz 2016.gada līmenī. Nodrošināta Latvijas karavīru dalība operācijās Resolute Support, EUTM Mali, ATALANTA, SOPHIA, MINUSMA, Inherent Resolve, kā arī Apvienotajos reaģēšanas spēkos (JEF), NRF VJTF un NRF IFFG.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 080. 80.1. Izveidosim nacionālo militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu. Iekļaut prasību piesaistīt vietējos apakšuzņēmējus lielo līgumu izpildē, sekmējot vietējo uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību nodrošināšanā Prasība iekļauta līgumos, kuru summa ir ne mazāka kā 3 miljoni EUR.   AizM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte. 080. 80.2. Izveidosim nacionālo militāri-industriālo bāzi Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām, izmantojot vietējās tautsaimniecības un zinātnes potenciālu. Nodrošināt Latvijas uzņēmumu iesaisti NATO piegādes ķēdēs un ES līmeņa atbalsta programmās, tādejādi sekmējot konkurētspējīgu, jaunu un inovatīvu aizsardzības produktu un militāro tehnoloģiju radīšanu. Izstrādāt nacionālās aizsardzības un drošības industrijas atbalsta politiku, sekmējot vietējo uzņēmumu iesaisti aizsardzības vajadzību nodrošināšanā Sagatavots nacionālās aizsardzības un drošības industrijas atbalsta konceptuālais ziņojums. Balstoties uz ziņojumu uzsākta praktisku industrijas atbalsta pasākumu realizācija:
1) Iepirkumu informācijas pieejamība - Industrijas diena, regulāras tikšanās ar uzņēmējiem un tos pārstāvošajām nozaru organizācijām;
2) NBS infrastruktūras pieejamība - precizēta normatīvā bāze uzņēmēju pieejas nodrošināšanai NBS infrastruktūrai un materiāltehniskajiem līdzekļiem produkcijas testēšanas nolūkos;
3) Atbalsts pētniecībai - skaidri definēti NBS prioritāri nepieciešamie pētniecības virzieni un kārtība, kādā pētniecības iestādes saņem atbalstu attiecīgo projektu realizācijai;
4) Uzsākta kārtības izstrāde, saskaņā ar kuru tiek sniegts atbalsts militāru vai duālas pielietojamības preču ražošanai Latvijā.
  AizM   31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 081. 81.1. Stiprināsim valsts kiberdrošību, ieviešot vienotas minimālās drošības prasības visām valsts un pašvaldību iestādēm. Izstrādāt atbildīgas ievainojamības atklāšanas politikas vadlīnijas un nepieciešamos grozījumus normatīvos aktos, kā arī uzsākt politikas ieviešanu praksē valsts un pašvaldību iestādēs. Sagatavotas atbildīgas ievainojamības atklāšanas politikas vadlīnijas. Veikti nepieciešamie grozījumi normatīvos aktos. Atbildīgas ievainojamību atklāšanas politika nosaka, ka ikviens drošības pētnieks (ētiskais hakeris) var ziņot CERT.LV par atrastajām ievainojamībām jeb drošības nepilnībām informācijas sistēmās vai elektronisko sakaru tīklos, taču drošības pētniekam ir jāievēro konkrēta kārtība un nosacījumi šo ievainojamību meklēšanā un ziņošanā. Ja tie netiek ievēroti, drošības pētniekam nav iespējams savu rīcību klasificēt kā attaisnojamu profesionālo risku Krimināllikuma izpratnē.   AizM   31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 082. 82.1. Stiprinot Eiropas un NATO Ziemeļaustrumu reģiona drošību, strādāsim pie ilgtermiņa NATO sabiedroto klātbūtnes nodrošināšanas Baltijā. Panākt pozitīvu lēmumu NATO Varšavas samitā par nozīmīgu sabiedroto ilgtermiņa militāro klātbūtni reģionā. Pieņemts lēmums par NATO spēku pastāvīgu izvietošanu reģionā.   AizM ĀM, TM 31.07.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 083. 83.1. Sniegsim ieguldījumu Eiropas un globālajā drošībā, piedaloties un atbalstot cīņu ar terorismu, novēršot hibrīdo apdraudējumu, stiprinot robežu drošību, kiberdrošību un stratēģiskās komunikācijas jomas. Stiprināsim Eiropas Savienības un NATO sadarbību minētajās jomās. Izveidot un ieviest Pasažieru datu reģistra sistēmu, t.sk. izstrādājot attiecīgu normatīvo regulējumu, lai palielinātu gaisa satiksmes drošību un valsts iekšējo drošību, kā arī lai sekmētu teroristu nodarījumu un smagu noziegumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.

Uzlabota gaisa pārvadājumu drošība, robežkontroles pasākumu veikšana, stiprināta valsts drošība, sabiedriskā kārtība un drošība, nodrošinot gaisa kuģu pasažieru datu apstrādi noziegumu novēršanai, atklāšanai, pierādīšanas nodrošināšanai, kā arī valsts drošības, sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumu novēršanai.   IeM   31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.1. Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. Modernizēt muitas tehnisko aprīkojumu uz Eiropas Savienības ārējās robežas kontroles punktiem, lai nodrošinātu atbilstošus apstākļus ātrai robežšķērsošanai un vienlaikus - efektīvai kontrolei.
2016.gadā plānots uzstādīt un nodot ekspluatācijā:
3 kravas kontroles rentgeniekārtas:
1) Silenes MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta MB 1215LC;
2) Indras MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta RF9010;
3) Kārsavas MKP - dzelzceļa kravas kontroles rentgeniekārta RF6010.
4) Terehovas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
5) Vientuļu MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC.
6 bagāžas kontroles rentgena iekārtas:
1) Liepājas ostas MKP - CX100100TI;
2) Ventspils ostas MKP – CX100100TI;
3) Vientuļu MKP - CX100100TI;
4) Rīgas Lidostas MKP (Latvijas pasts) - CX100100TI;E273+E273
5) Rīgas Lidostas MKP C termināls - CX100100D;
6) Rīgas Lidostas MKP E termināls - CX100100D.
2017.gadā plānots uzstādīt un nodot ekspluatācijā:
2 kravas kontroles rentgeniekārtas:
1) Liepājas ostas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
2) Ventspils ostas MKP - stacionārā kravas kontroles rentgeniekārta NUCTECH MB 1215LC;
3 bagāžas kontroles rentgena iekārtas:
1) Grebņevas MKP;
2) Terehovas MKP;
3) Silenes MKP.
Samazināts kontrabandas apjoms.
Samazinās akcīzes nodokļa plaisa cigaretēm 2016.gadā 25,5%, 2018.gadā 20,0%; degvielai 2016.gadā 9,5%, 2018.gadā 8,5% un alkoholiskajiem dzērieniem 2016.gadā 7,5%, 2018.gadā 6,0% (pēc VID veiktajām prognozēm).
157 FM (VID)   30.12.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.2. Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. Turpināt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas valsts robežas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot valsts robežas joslas infrastruktūras izveidi un iekārtošanu Uzturēta un attīstīta valsts ārējās robežas kontrole un aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana uz identificētiem draudiem (terorisms, trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija), jo pārrobežu noziedzības veidi, korupcija, smagi noziegumi, ekonomikas apdraudējumi, kā arī sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku veselības apdraudējumi, godprātīgas prakses nodrošināšana tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku) prasa integrētu pieeju valsts robežas drošībai.   IeM ĀM, AiM, FM, SM, TM, VARAM, ZM 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.3. Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. Veikt Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas izbūvi un aprīkošanu, pabeidzot valsts robežas joslas infrastruktūras izveidi un iekārtošanu Uzturēta un attīstīta valsts ārējās robežas kontrole un aizsardzība atbilstoši Eiropas Savienības ārējām robežām izvirzītajām prasībām. Nodrošināta savlaicīga reaģēšana uz identificētiem draudiem (terorisms, trešo valstu pilsoņu nelikumīga pārvietošana (nelegālā imigrācija), jo pārrobežu noziedzības veidi, korupcija, smagi noziegumi, ekonomikas apdraudējumi, kā arī sabiedrības veselības, augu un dzīvnieku veselības apdraudējumi, godprātīgas prakses nodrošināšana tirdzniecībā ar dzīvnieku barību un pārtiku) prasa integrētu pieeju valsts robežas drošībai.   IeM ĀM, AiM, FM, SM, TM, VARAM, ZM 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.4. Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. Organizēt valsts līmeņa civilās aizsardzības mācības STORMEX 2016, lai pārbaudītu katastrofu pārvaldīšanā iesaistīto valsts institūciju, pašvaldības institūciju un komersantu sagatavotību un reaģēšanas spējas, pārbaudītu civilās aizsardzības plānos noteiktās savstarpējās sadarbības iespējas, amatpersonu prasmes novērtēt situāciju un pieņemt atbilstošus lēmumus. Uzlabotas institūciju reaģēšanas spējas, kā arī veicināta sabiedrībā nepieciešamā izpratne par katastrofām, ārkārtējiem gadījumiem un sagatavotība tiem. Izvērtēti civilās aizsardzības plānos paredzētie pasākumi institūcijām attiecīgo katastrofu gadījumos saistībā ar civilās aizsardzības mācībās STORMEX 2016 gūto pieredzi. Atbilstoši izdarītajiem secinājumiem un atziņām precizēti civilās aizsardzības plāni, kā arī noteikti konkrētie uzdevumi, lai uzlabotu institūciju rīcībspēju un sadarbības mehānismus.   IeM EM, VARAM, ZM, AizM 31.10.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.5. Izbūvēsim un aprīkosim Eiropas Savienības un Latvijas austrumu robežu, lai novērstu valsts drošības apdraudējumu. Veikt sagatavošanas darbus, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu mācību poligona izveidi, nodrošinot pilnvērtīgu un kvalitatīvu apmācību procesa īstenošanu, taktisko iemaņu pilnveidošanu, jaunās tehnikas un aprīkojuma apgūšanu, tādējādi veicinot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbības augstāku efektivitāti.

 

Izveidots mācību poligons. IeM sistēmas iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana un sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Nodrošināta personāla apmācība rīcībai dažādos ārkārtas apstākļos.   IeM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 084. 84.6. Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu resursus. Izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā konceptuālā ziņojuma projektu "Par valsts materiālo rezervju veidošanu". Pilnveidota valsts materiālo rezervju sistēmas darbība, izveidota valsts materiālo rezervju pārvaldīšanas sistēma, kas balstīta uz iespējamiem apdraudējumiem un riska novērtējumu konkrētā nozarē. Nodrošināta savlaicīga resursu iesaistīšana valsts apdraudējuma situāciju pārvarēšanas pasākumu izpildē, palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem.   IeM VARAM, EM 30.09.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 085. 85.1. Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu resursus. Sadarbībā ar citām valsts institūcijām izstrādāt Nacionālās drošības plāna un grozījumus Nacionālā pretterorisma plānā projektus un pēc to apstiprināšanas uzsākt tajos paredzēto pasākumu īstenošanu. Iesniegts Ministru kabinetā plānu projekti. Novērsts Latvijas iekšējās drošības apdraudējums.   IeM ĀM, AiM, ZM, IZM, TM, KM, SM, FM, EM, ĢP, SAB 30.11.2016. – plānu izstrāde. 30.10.2018. – plānu īstenošana.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 085. 85.2. Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu resursus. Veikt pasākumu kompleksu, nodrošinot Valsts policijas attīstības koncepcijā paredzēto mērķu un uzdevumu īstenošanu, lai realizētu Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskus pamatvirzienus, kā arī turpmākai attīstībai nepieciešamus konceptuāli atrisināmus starpdisciplināru problēmjautājumu risinājumus jomās, kurās tie tieši attiecas vai ietekmē citas valsts nozares. Valsts policijas struktūrvienību darbības efektivitātes paaugstināšana un sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana. Veicināta sabiedrības drošības apdraudējumu un likumpārkāpēju efektīvākā novēršana, attīstot ciešāku sadarbību ar likumpārkāpēju novēršanā iesaistītām institūcijām, tai skaitā ar pašvaldības policiju un dažādām sabiedrības grupām. Tiks pilnveidota izmeklēšanas darba organizācija, vienkāršota kriminālprocesu izmeklēšana, samērojot to ar noziedzīgā nodarījuma smagumu. Nodotas Valsts policijai neraksturīgas funkcijas citām institūcijām.   IeM TM, ĢP 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 085. 85.3. Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu resursus. Konceptuālā ziņojuma sagatavošana iesniegšanai Ministru kabinetā, atspoguļojot tajā pašreizējo situāciju ugunsdrošības jomā un nosakot turpmākās darbības pamatprincipus, mērķus, veicamo pasākumu kopumu un sasniedzamos rezultātus, kas vērsti uz ugunsdrošības situācijas uzlabošanu valstī.

 

Tiks noteiktas prioritātes ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai valstī, kas veicinās savlaicīgu ierašanās notikumu vietā, līdz ar to mazinot cietušo un bojāgājušo skaitu. Noteikts valsts ugunsdrošības uzraudzības ietvaros veicamo preventīvo pasākumu saturs. Izvērtētas iespējas iesaistīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizāciju, pašvaldību un citu institūciju ugunsdzēsības dienestus ugunsdrošības un ugunsdzēsības jomās. Paaugstināta ugunsdrošības uzraudzības darba efektivitāte un kvalitāte.   IeM   31.12.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 085. 85.4. Attīstīsim un stiprināsim pretterorisma spējas, efektīvi izmantojot drošības un tiesībaizsardzības iestāžu resursus. Turpināt veikt pasākumu kompleksu, nodrošinot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa (NKIM) izveidi un ieviešanu tiesībaizsardzības un valsts drošības iestādēs, kas vērsts uz informācijas un zināšanu iegūšanu par noziedzību ietekmējošiem faktoriem, dinamiku un ietekmi (apdraudējumu), lai savlaicīgi novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un noskaidrotu tos izdarījušās personas, kā arī objektīvi definētu noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritātes, kas nākotnē samazinās noziedzības pieaugumu un tās izraisītās sekas kopumā. Tiesību aizsardzības un valsts drošības iestādēs ievests Nacionālais kriminālizlūkošanas modelis. Paaugstināta tiesībaizsardzības institūciju darbības efektivitāte.   IeM FM, TM, AiM, KNAB, SAB, ĢP 30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 086. 86.1. Pabeigsim uzsākto uz jauniem principiem balstītās atalgojuma sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Paaugstināsim sodu izpildes iestāžu personāla kapacitāti (algas, pensijas, apmācības u. tml.). Turpināt īstenot uz jauniem principiem balstītas darba samaksas sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana un valsts iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības stiprināšana. Nodrošināta motivācija uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Apturēta pieredzējušu amatpersonu atvaļināšanos no dienesta un aizplūšana uz citām institūcijām un privāto sektoru. Saistībā ar jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanu, tiks izstrādāti šādi jauni normatīvo aktu projekti:

- likumprojekts "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā";

- likumprojekts "Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā";

- MK noteikumu projekts "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālo dienesta pakāpi amatu katalogs";

- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālajām piemaksām;

- MK noteikumu projektu par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtību.

  IeM TM 31.12.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 086. 86.2. Pabeigsim uzsākto uz jauniem principiem balstītās atalgojuma sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Paaugstināsim sodu izpildes iestāžu personāla kapacitāti (algas, pensijas, apmācības u. tml.). Paaugstināt soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietu un probācijas dienesta) personāla kapacitāti, uzsākot darbinieku apmācību sistēmas un atlases kritēriju reformēšanu, t.sk. izmantojot Eiropas Sociālā fonda sniegtās iespējas, izstrādājot normatīvo regulējumu, lai ieviestu Valsts probācijas dienesta darbinieku un ieslodzījuma vietu ārstniecības darbinieku izdienas pensijas un nodrošinātu līdzvērtīgu atalgojumu ieslodzījuma vietās un Valsts probācijas dienestā. 1) Brīvības atņemšanas soda izpilde ir moderna un droša, samazinot ieslodzīto un probācijas klientu sūdzības un tiesvedības pret soda izpildes iestāžu personālu dažādu līmeņu tiesās.

2) Soda izpildes iestāžu (ieslodzījuma vietas un Valsts probācijas dienests) darbinieki ir atbilstoši apmācīti, atalgoti un motivēti turpināt darbu sodu izpildes iestādēs, tiem ir darba riskiem adekvāta sociālo garantiju sistēma.

3) ESF projekta ietvaros līdz 31.12.2018. apmācīti 250 ieslodzījuma vietu un probācijas speciālistu, kas strādā ar ieslodzītajiem un bijušajiem ieslodzītajiem, no kuriem 200 ir ieslodzījuma vietu darbinieki un 50 Valsts probācijas dienesta darbinieki.

‒ izstrādāts regulējums, lai ieviestu VPD amatpersonu un darbinieku un ieslodzījuma vietu ārstniecības darbinieku izdienas pensijas un nodrošinātu VPD amatpersonu līdzvērtīgu atalgojumu.

251 TM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 086. 86.3. Pabeigsim uzsākto uz jauniem principiem balstītās atalgojuma sistēmas ieviešanu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm. Paaugstināsim sodu izpildes iestāžu personāla kapacitāti (algas, pensijas, apmācības u. tml.). Turpināt attīstīt brīvprātīgā darbu Valsts probācijas dienestā un ieslodzījuma vietās, t.sk. izmantojot ESF sniegtās iespējas. Nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgie sniedz nozīmīgu ieguldījumu brīvības atņemšanas soda izpildē, veidojot valsts un nevalstiskā sektora sinerģiju atkārtotu noziegumu recidīva samazināšanai. 251 TM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 087. 87.1. Atbilstoši mūsdienu sabiedrības prasībām attīstīsim izmeklētāju un operatīvo darbinieku izglītības saturu un veicināsim attiecīgo studiju programmu pilnveidošanu, lai ar kvalificētu personālu nodrošinātu operatīvās darbības subjektus un iestādes ar kriminālprocesa veikšanas tiesībām, tai skaitā izveidosim Valsts policijas vecāko virsnieku otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības sistēmu atbilstoši jaunizveidotajam profesijas standartam. Konceptuālā ziņojuma "Par Valsts policijas vecāko virsnieku sagatavošanu" izstrāde un iesniegšana valdībā, ar mērķi definēt ilgtermiņa risinājumu turpmākajai Valsts policijas vecāko virsnieku (t.sk. izmeklētāju un operatīvo darbinieku) profesionālajai sagatavošanai, kas atbilstu profesiju standarta prasībām un iekšlietu nozares vajadzībām.

 

Sabiedrībai sniedzamo pakalpojumu uzlabošana un valsts iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības stiprināšana. Sekmēta IeM iestāžu personāla izglītības ieguves motivācija, panākot, lai amatpersonas būtu ieinteresētas izglītības līmeņa paaugstināšanā un karjeras attīstībā un veicināt Valsts policijas struktūrvienību vadītāju izpratni par amatpersonu kvalifikācijas paaugstināšanas nepieciešamību.   IeM   30.10.2016.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 088. 88.1. Lai samazinātu riskus, ko ieslodzītie rada sabiedrības un cietumu personāla drošībai, un uzlabotu ieslodzīto veiksmīgas resocializācijas izredzes, uzbūvēsim jaunu cietumu Liepājā Pabeigt jaunā cietuma būvniecību uz valsts īpašumā esošā nekustamā īpašuma Alsungas ielā 29, Liepājā. Samazināti draudi sabiedrības drošībai, vienlaikus uzlabojot resocializācijas pasākumus, samazināta atkārtotu noziegumu veikšana:
– Nodrošināta 1200 ieslodzīto personu soda izciešana mūsdienu drošības standartiem atbilstošos apstākļos (2-vietīgās kamerās), samazinās sūdzību skaits par ieslodzījuma vietas apstākļiem.
– Samazinās Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla resursu izmantojums ieslodzīto uzraudzībai un apsardzei ieslodzījuma vietās, palielinot resocializācijas iespējas tai un radot drošu darba vidi personālam.
– Attīstoties ieslodzījuma vietu sistēmas personāla apmācību sistēmai, jaunajā cietumā tiek nodrošināta modernai izpratnei atbilstoša soda izpilde. Jaunā cietuma personāls ir apmācīts pēc jaunām programmām kopā ar probācijas personālu, lai nodrošinātu kvalitatīvi vienādu pieeju klientam visā brīvības atņemšanas soda izpildes gaitā, gan izciešot sodu cietumā, gan pēc tam, atrodoties probācijas uzraudzībā.
– Paaugstinās resocializācijas efektivitāte, samazinās atkārtoti ieslodzīto pieaugušo skaits (recidīvu skaits).
– Samazināts agresijas un vardarbības gadījumu skaits pret ieslodzījumu vietu darbiniekiem.
– Samazinās vardarbības vai vardarbības draudu gadījumu skaits ieslodzīto vidū.
  TM   30.10.2018.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 089. 89.1. Respektējot jau pieņemtos Latvijas valdības lēmumus Eiropas Savienības solidaritātes mehānisma ietvaros, īstenosim to praktisko realizāciju, rūpējoties par imigrācijas radīto risku un negatīvo seku būtisku mazināšanu. Balstoties uz Latvijas integrācijas un administratīvās kapacitātes apstākļiem, uzskatām, ka ar līdzšinējiem lēmumiem Latvija ir izsmēlusi iespējas uzņemt valstī papildus patvēruma meklētājus Eiropas Savienības patvēruma meklētāju pārvietošanas mehānisma ietvaros. Tāpēc attiecībā uz fizisku personu pārdali starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un pārvietošanu no trešajām valstīm atbalstīsim tikai tādu pozīciju, kas pieļauj Eiropas Savienības dalībvalstīm brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus, bet nerada pienākumu vai spiedienu to darīt. Iekšlietu ministrijas kompetences ietvaros veikt pasākumu kompleksu, kas ir vērsts uz LV interešu aizstāvēšanu un skaidrošanu visos atbilstošos formātos un institūcijās, lai nodrošinātu Latvijas tiesības tikai brīvprātīgi uzņemt patvēruma meklētājus.

 

Sagatavota un ES institūcijās savlaicīgi tiek pausta pozīcija atbilstoši Patvēruma likuma 69.pantā noteiktajām ("Jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijas Republikā no citām dalībvalstīm vai trešajām valstīm, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz Eiropas Savienības ārējām robežām, izveidoto patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu ietvaros, kā arī mehānismu izstrādes ietvaros, Ministru kabinets pieņem lēmumus un pauž Latvijas valsts nostāju (arī Eiropas Savienības institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumiem").   IeM ĀM 30.10.2017.
Valsts drošība un nacionālā identitāte 090. 90.1. Izvērtēsim ikvienu Latvijā nonākušu patvēruma meklētāju, ņemot vērā valsts drošības, sabiedriskās kārtības un iekļaušanās aspektu. Iekšlietu ministrijai kompetences ietvaros veikt pasākumu kompleksu, lai nodrošinātu "Rīcības plānā personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā" paredzēto mērķu un uzdevumu īstenošanu, ņemot vērā pieeju, ka Rīcības plānā paredzētais attiecināms uz visiem patvēruma meklētājiem, neatkarīgi no to ierašanās veida Latvijā. Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide un tās efektīvas darbības nodrošināšana patvēruma meklētāju uzņemšanai. Uzņemti patvēruma meklētāji.   IeM   31.12.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 091. 91.1 Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti. Izvērtēt pasākumus, lai:

- veicinātu atbalstu uzskatam, ka laulībā balstīta ģimene ir vērtība;

- veicinātu adopciju;

- dažādotu darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas;

- mazinātu šķēršļus preču, pakalpojumu un vides pieejamībai ģimenēm;

- mazinātu apdraudējuma riskus bērna fiziskai un emocionālai integritātei;

- mazinātu ģimeni destabilizējošos faktorus;

- panāktu, ka pēc ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma saņemšanas bērns ir apguvis sociālās prasmes un ir spējīgs kļūt par pilnvērtīgu sabiedrības locekli ar neizkropļotu izpratni par ģimeni, tās dibināšanu, vecāku lomu tajā un bērnu audzināšanu.

 

Palielinās noslēgto laulību skaits (6,7 uz 1000 iedzīvotājiem 2017.gadā. Arī turpmākie rādītāji plānoti uz 31.12.2017.).

Mazinās šķirto laulību skaits (2,0 uz 1000 iedzīvotājiem).

Palielinās dzimstība (10,8 jaundzimušie uz 1000 iedzīvotājiem).

Palielinās dzimstība ekonomiski aktīvajās ģimenēs - pieaug vecāku pabalsta saņēmēju skaits.

Palielinās adopcija (adoptētāju skaits - 200. Latvijā adoptēto bērnu īpatsvars no juridiski adopcijai pieejamiem bērniem - 11 %).

Komersanti kļūst ģimenei "draudzīgāki" (20 komersantiem piešķirts "Ģimenei draudzīga komersanta" statuss).

Uzlabojas vardarbības ģimenē atpazīstamība, pieaug gadījumu atklāšanas un ziņošanas skaits, samazinās ierosināto krimināllietu skaits par nodarījumiem pret tuviniekiem (no vardarbības ģimenē cietušo personu, kuras guvuša traumas un vērsušās veselības aprūpes iestādēs skaits - 210).

Ārpusģimenes aprūpē esošo bērnu īpatsvars vecuma grupā 0-17 - 2,0 %; ārpusģimenes aprūpes institūcijā ievietoto bērnu īpatsvars - 15 %; aizbildņu ģimenē ievietoto bērnu īpatsvars - 65 %; audžuģimenē ievietoto bērnu īpatsvars - 20 %.

156, 245, 269, 270, 271, 272, 273/78, 238, 239, 240, 258, 261, 262, 265, 266, 267, 304 LM TM, VARAM, FM, EM, VM, IZM, IeM, PKC, SIF, Plānošanas reģ., PMLP, VBTAI, NVA, JPA, Latvijas SOS Bērnu ciematu asoc., "Demogrāfisko lietu centrs" 31.12.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 091. 91.2 Sadarbībā ar nevalstisko sektoru un ekspertiem izstrādāsim visaptverošu un mērķtiecīgu valsts atbalsta programmu ģimenēm, kurās audzina bērnus. Tās īstenošanu uzsāksim līdz Latvijas valsts simtgadei, veidojot Latviju par ģimenēm draudzīgāko valsti. Izvērtēt esošos atbalsta instrumentus un jaunus priekšlikumus, lai nodrošinātu efektīvāko tautas ataudzes atbalsta pasākumu īstenošanu un pilnveidošanu atbilstoši pieejamai fiskālai telpai. Skatīt arī 91.1, 92.2, 94.1, 98.1, 100.1, 102.2, 103.3 Izstrādāts efektīvākais pasākumu kopums atbalsta sniegšanai ģimenēm, kurās audzina bērnus. Īstenošana uzsākta līdz 2018.gadam. 156, 245, 269, 270, 271, 272, 273/78, 238, 239, 240, 258, 261, 262, 265, 266, 267, 304 "Demogrāfisko lietu centrs", PKC LM, TM, VARAM, FM, EM, VM, IZM, IeM, SIF, Plānošanas reģ., PMLP, VBTAI, NVA, JPA, Latvijas SOS Bērnu ciematu asoc., 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 092. 92.1. Palielināsim mājokļu pieejamību, turpinot un paplašinot mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm un ģimenēm, kurās audzina bērnus, tai skaitā izstrādāsim jaunu dzīvojamo telpu īres attiecību regulējumu, kā arī sekmēsim publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamību. Izstrādāt likumprojektu "Dzīvojamo telpu īres likums", precizējot un pilnveidojot spēkā esošās normas, lai nodrošinātu līdzvērtīgu īrnieku un izīrētāju pienākumu un tiesību apjomu, kā arī citus ar īres tiesībām saistītos jautājumus, kuru piemērošanā ir konstatētas problēmas.

Iesniegts MK likumprojekts "Dzīvojamo telpu īres likums". Izveidots jauns īres tiesiskais regulējums, nodrošinot sabalansētu īrnieku un izīrētāju tiesību un pienākumu apjomu. n.a. EM TM, LPS, FM 31.12.2016.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 092. 92.2. Palielināsim mājokļu pieejamību, turpinot un paplašinot mājokļa atbalsta programmu jaunajām ģimenēm un ģimenēm, kurās audzina bērnus, tai skaitā izstrādāsim jaunu dzīvojamo telpu īres attiecību regulējumu, kā arī sekmēsim publiskā sektora īres dzīvokļu pieejamību. Izstrādāt informatīvo ziņojumu par mājokļu galvojumu atbalsta programmu ģimenēm, izvērtējot ar mājokļu galvojumu atbalsta programmas turpināšanas iespējām saistītos jautājumus, ievērojot programmas īstenošanai pieejamo finansējumu. Iesniegts MK informatīvais ziņojums par mājokļu galvojumu atbalsta programmu ģimenēm, lai nodrošinātu galvojumu piešķiršanu ģimenēm, kurām ir nepieciešama palīdzība pirmās iemaksas nodrošināšanā.
Esošā finansējuma ietvaros rasts risinājums, lai atbalsta programma tiktu attiecināta primāri orientētajai mērķgrupai - kredītspējīgām ģimenēm, kurām ir problemātiski iekrāt pirmo iemaksu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, sniedzot atbalstu aptuveni 1200 ģimenēm (ar bērniem) gadā.
n.a. EM FM, TM, PKC, LM 31.12.2016.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.1. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Organizēt un atbalstīt projektus un pasākumus diasporas atbalstam Latvijā un diasporas mītnes zemēs. Katru gadu realizēti vairāk nekā/vismaz 50 ĀM un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību ārzemēs projekti diasporas organizāciju atbalstam kultūras, izglītības, zinātnes, ekonomikas un sporta jomās, tostarp pasākumi diasporas jauniešu auditorijai. 341 ĀM IZM, KM 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.2. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Nodrošināt sadarbībā ar PBLA Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma darbības pēctecību. 2016. un 2017. gadā II Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma rezultātu īstenošana. 2018.gadā noorganizēts III Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums. Veicinātas Latvijas eksportu un investīciju iespējas. Iesaistīta Latvijas diaspora Latvijas ekonomikā. Latvijas ekonomiskās izaugsmes veicināšanas nolūkā stiprināta sadarbība starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē, veicināta zināšanu pārnese un finanšu kapitāla piesaiste Latvijai. 322, 332, 341 ĀM EM 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.3. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Veicināt pētniecību diasporas un migrācijas jomā. Atbalstīta pētījumu veikšana diasporas un migrācijas jomā ar mērķi objektīvāk izvērtēt pētīto jautājumu. Pētījumu rezultāti ir publiski pieejami un palīdz veikt korekcijas un uzlabot politikas plānošanu. 341 ĀM IZM 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.4. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Vadīt Darba grupu diasporas politikas jautājumos. Noorganizētas un novadītas Darba grupas diasporas politikas jautājumos sēdes, koordinējot un stiprinot Latvijas institūciju un diasporas organizāciju sadarbību, izstrādājot saskaņotu diasporas politiku un rīcības plānu. 341 ĀM   30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.5. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Koordinēt Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013.-2016.gadam īstenošanas gaitu.

Īstenoti Reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā 2013.-2016.gadam paredzētie pasākumi un iesniegts MK pasākumu izpildes izvērtējums (nodrošināta informācija politikas veidotājiem par īstenoto pasākumu ietekmi un pamatojums turpmāko lēmumu pieņemšanai). 341 EM ĀM, IeM, IZM, KM, LM, VARAM, VK, SIF 31.03.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.6. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Pilsoniskās līdzdalības veicināšanas programma (atbalsta programmu diasporas NVO darbības atbalstam) Programmas ietvaros veicināta no Latvijas emigrējušo saiknes saglabāšana ar Latviju, stiprinot viņu nacionālo identitāti, veicināta diasporas pašorganizēšanās, kā arī veicināta diasporas pilsoniskā līdzdalība Latvijas sabiedriski politiskajā dzīvē.
Katru gadu īstenoti projekti – 15.
341, 333 SIF ĀM 31.12.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 093. 93.7. Atbalstīsim pasākumus ārvalstīs dzīvojošo tautiešu politiskai un pilsoniskai līdzdalībai un iesaistei Latvijas ekonomiskajā un kultūras dzīvē, izglītībā un zinātnē. Paredzēsim atbalstu ārvalstīs dzīvojošām Latvijas ģimenēm, kuras apsver iespēju atgriezties Latvijā, nodrošināsim ciešākas saites ar Latviju un mērķorientētu valsts atbalsta politiku atgriešanās īstenošanai. Latviešu valodas apguve reemigrantiem un viņu ģimenes locekļiem. Programmas ietvaros veicināta reemigrantu un viņu ģimenes locekļu (pieaugušie un bērni), kuri kopā ar reemigrantu pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā reemigrācija Latvijā. Kursu noslēgumā vismaz 80% kursantu būs paaugstinājuši valsts valodas prasmi par vienu pakāpi (A1→A2→B1→B2→C1).
2016. gadā īstenoti projekti – 4, mācībās mācības uzsākušas 219 personas.

Iesniegta JPI 2016.gadā, kas paredz latviešu valodas kursus vismaz 200 personām gadā (2017., 2018. un 2019.)
341, 332 SIF ĀM 31.12.2016.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 094. 94.1. Virzīsimies uz mērķtiecīgu "trešā bērna" politiku. Pakāpeniski palielināsim ģimenes valsts pabalstu tādā apmērā, kas veicinātu otrā un – īpaši – trešā un nākamā bērna dzimstību. Mazināt ienākumu nepietiekamību ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu ģimenēm, veidojot mērķtiecīgu nodokļu atbalsta politiku (Valdības deklarācijas 23.uzdevums) un plānojot adekvātu sociālo pabalstu apmēru,

a) nosakot ģimenes valsts pabalsta bāzes apmēru;

b) diferencējot ģimenes valsts pabalsta koeficientu par trešo un nākamajiem bērniem un c) pagarinot pabalsta izmaksas periodu, to turpinot līdz bērna 20 gadu vecuma sasniegšanai, kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē.

Diferencēts Ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu, par otro un par trešo un nākamajiem bērniem. Pagarināts pabalsta izmaksas periods kamēr tiek iegūta izglītība vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē

271/257, 258 LM "Demogrāfisko lietu centrs" 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 095. 95.1. Īstenosim visaptverošus un inovatīvus risinājumus bērnu aprūpes nodrošināšanai, lai veicinātu ģimenes un darba dzīves saskaņošanu, tai skaitā vecākiem, kuri nodarbināti maiņu darbā. Sekmēt darba devēju un pašvaldību interesi attīstīt risinājumus darbinieku bērnu aprūpes nodrošināšanai, eksperimenta veidā izmēģinot publisko līdzfinansēšanas shēmu ar kuponiem, kas nodrošinās bērnu uzraudzības pakalpojumu daļēju apmaksu darba ņēmējiem. Eksperimentālā kārtā uzņēmumos Rīgā, Jelgavā un Valmierā ar nestandarta darba laika grafiku (darbs vakara stundās, brīvdienās vai maiņās) strādājošiem 150 vecākiem ar bērniem no gada līdz 7 gadu vecumam 10 mēnešus nodrošināts elastīgs bērnu uzraudzības pakalpojums.
Izpētīta jaunās bērnu aprūpes formas ieviešanas lietderība, ietekme uz privāto uzņēmumu pašregulācijas prakses attīstību un vecāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanas iespējas.
269/265, 266, 267 LM Rīgas pilsētas dome, Valmieras pilsētas dome, Jelgavas pilsētas dome, biedrība "Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūts" 31.10.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 096. 96.1. Izvērtēsim iesākto deinstitucionalizācijas procesu, apzinoties ilgtermiņa ieguvumus, zaudējumus un iespējamās izmaksas, saglabājot valsts finansējumu funkcijas īstenošanai. Sagatavot informatīvo ziņojumu MK - Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādņu 2014.-2020.gadam īstenošanas izvērtējumu (vidusposma izvērtējums). Uzlabojoties sociālo pakalpojumu daudzveidībai un pieejamībai dzīvesvietā (aprūpe mājās, dienas aprūpes centrs vai dienas centrs, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums, specializētās darbnīcas pakalpojums, speciālistu konsultācijas un individuālais atbalsts, atbalsta grupa un grupu nodarbības, asistenta pakalpojums, sociālā mentora pakalpojums, kā arī īslaicīgās sociālās aprūpes pakalpojums (līdz 30 dienām gadā, lai atslogotu ģimenes locekļus, kuru aprūpē savus piederīgos)), samazinās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits, jo īpaši to, kuri nemeklē darbu pašu slimības, ievainojuma vai invaliditātes dēļ, kā arī dēļ pienākuma aprūpēt darbnespējīgus ģimenes locekļus (2015.gadā slimības, ievainojuma vai invaliditātes dēļ darbu nemeklēja 14,2 % ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju (67,4 tūkst. no 473,2 tūkst.)).

Kā uzsver OECD - lai Latvija nodrošinātu turpmāku izaugsmi, esošo cilvēkresursu pilnvērtīga izmantošana ir viens no galvenajiem uzdevumiem.

LM 30.06.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 097. 97.1. Īstenojot sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību, izvērtēsim elastīgu nodarbinātības formu popularizēšanu (daļēja laika nodarbinātība, attālinātais darbs). Veikt padziļinātu izpēti par jauno nodarbinātības formu (elastīgais darbs, attālinātais darbs, darbs mājās, u.c.) izplatību un ieviešanu darba tirgū. Izvērtēta jauno nodarbinātības formu iespējamība, tiesiskums, praktiskā piemērotība elastdrošības kontekstā - apzināti veidi, piemērošanas apstākļi, nozares vai jomas, kur tās var pielietot, nodarbinātie, kuriem šādas nodarbinātības formas varētu būt piemērotas un atbilstošas (piemēram, vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, personas, kuras dzīvo tālu no biznesa centriem, personas ar invaliditāti u.c.), iespējamais atbalsts šādām jaunām formām no darba devēju un nodarbināto puses, ekonomiskais ieguvums vai zaudējumi, ietekme uz nodarbināto karjeru, ienākumiem, veselību, kā arī piemērotība esošajai tiesiskajai un sociālajai situācijai valstī (pētījums).

Pasākums vērsts uz atbalstu vecāku pienākumu īstenošanai, jo jaunu un elastīgu nodarbinātības formu ieviešana veicinās ģimenes un darba dzīves saskaņošanas iespējas.

Vienlaikus pasākuma īstenošanas rezultātā varētu palielināties arī kopējais nodarbinātības līmenis. Komersantiem rastos iespējas nodarbināt papildus darbiniekus, jo jaunas nodarbinātības formas radītu iespēju radīt jaunas darba vietas. Jaunas nodarbinātības formas varētu būt motivējošas arī indivīdiem, kuriem pašlaik iespēju iesaistīties darba tirgū ierobežo dažādi šķēršļi, piemēram, ģimenes pienākumi, attālums no mājām uz darbu, ceļā pavadītais laiks un izmaksas u.c. Padziļinātā izpēte ļaus arī jau savlaicīgi noteikt un novērst šādu nodarbinātības formu ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kā arī tehnoloģiskās attīstības un digitalizācijas radītās iespējas un riskus šajā jomā.

 

269/265, 266, 267 LM VDI, LBAS, LDDK 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 098. 98.1. Turpināsim ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību pašvaldībās. Pilnveidosim adopcijas un ārpusģimenes aprūpes sistēmu, tai skaitā sekmējot specializēto audžuģimeņu attīstību valstī, novēršot bez vecāku gādības palikušo bērnu nabadzību. Īstenot Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (MK 04.12.2013. rīk. Nr.589) paredzētos pasākumus 2016.-2018.gadā, t.sk., attīstīt infrastruktūru ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam bērnu aprūpei (no 2017.gada). Sāktas aktivitātes "Jauniešu māju" un ģimeniskai videi pietuvinātu ārpus institūcijas aprūpes pakalpojumu (līdz 8 bērniem grupā) sniedzēju izveidei ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem.

Līdz 2022.gadam ieskaitot izveidotas un/ vai labiekārtotas vietas 654 bērniem aprūpei ģimeniskā vidē (35 "Jauniešu mājas" (350 vietas) un 38 Bērnu SOS ciemata tipa mājas (38 grupiņas)).

Iespēja bez vecāku gādības palikušam bērnam saņemt aprūpi ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojumā veido viņa izpratni par ģimeniskām vērtībām un prasmi socializēties, kas sekmē indivīda pilnvērtīgu attīstību.

272/ 258, 261, 262 LM Plānošanas reģioni, pašvaldības 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 099. 99.1. Turpināsim un attīstīsim vardarbībā cietušu bērnu rehabilitāciju, sniegsim atbalstu ģimenēm, kurās konstatēta vardarbība, sniegsim atbalsta pasākumus cietušajām personām. Pievienoties Eiropas Padomes Konvencijai par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija). Krimināli sodāma būs arī vajāšana, psiholoģiskā vardarbība un sieviešu dzimumorgānu kropļošana.
Pašvaldību maksāto vienreizējo pabalstu ārkārtas situācijā varēs piešķirt arī ar vardarbību ģimenē saistītos gadījumos.
Seksuālas vardarbības upuriem tiesu medicīnas ekspertīze pieejama notikuma dienā.
273/265, 266, 267 LM TM, IeM, VM, IZM 1) 30.06.2016.
2) 31.08.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 100. 100.1 Vērtēsim iespējas palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju kapitālā pilnā apmērā no vecāku pabalsta par bērna kopšanas laiku. Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai grozījumus normatīvajos aktos izmaiņām ar 2018.gadu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšanā par bērna kopšanas laiku. Vispusīgi izvērtētas iespējas palielināt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu apjomu, ko valsts sedz bērna kopšanas laikā nestrādājošai vecāku pabalstu saņemošai personai, tādējādi nodrošinot augstāku aizsardzības līmeni sociālo risku iestāšanās gadījumā, un šāda risinājuma ietekme uz sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, ļaujot valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko rīcību. 265,266,267 LM "Demogrāfisko lietu centrs" 31.03.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 101. 101.1. Ieviesīsim iedzīvotāju garantēto minimālo ienākuma līmeni motivējošam atbalstam, sasaistot to ar darbaspēka nodokļiem, sociālo palīdzību, valsts sociālajiem pabalstiem, minimālo valsts pensiju un bezdarbnieka pabalstu.

Nodrošināsim pakāpenisku pāreju no sociālajiem pabalstiem uz patstāvīgiem darba ieņēmumiem.

1. Sagatavot priekšlikumus, paredzot pakāpeniski ieviest pasākumus attiecībā uz:

minimālo vecuma pensijas apmēru

un

valsts sociālajiem pabalstiem (pārskatot pabalstu mērķētību un apmēru adekvātumu);

2. izstrādāt jaunu pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu grozu dažādiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Mazināta ienākumu nepietiekamības iespējamība pensijas vecuma cilvēkiem, īpaši, kuri dzīvo vieni, ģimenēm ar bērniem, īpaši daudzbērnu un viena vecāka ģimenēm.

Izmaiņas varētu skart 20,5 tūkst. 2017.gadā, 21,4 tūkst. 2018.gadā un 25,3 tūkst. 2019.gadā pensijas vecuma cilvēku un ~ 317 tūkst. ģimenes valsts pabalsta saņēmējus (2016.gadā vidēji mēnesī plānotais skaits).

271/ 78, 238, 240, 265, 266, 267, 304 LM 30.12.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 102. 102.1. Sekmēsim personu ar invaliditāti tiesību un iespēju nodrošināšanu, veicinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību un fiziskās vides pielāgošanu, tādējādi sniedzot līdzdalības iespēju sabiedrībā bez jebkādas diskriminācijas.
Izvērtēsim iespēju nodrošināt atbalstu bērniem apgādnieka darbspēju zaudējuma gadījumā.
Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai grozījumus normatīvajos aktos, lai ar 2018.gadu ieviestu jaunu valsts sociālās apdrošināšanas vai valsts sociālo pabalstu. Vispusīgi izvērtētas iespējas personai, kuras apgādībā ir bērns, kļūstot par personu ar invaliditāti tādā līmenī, ka darbspēju zaudējuma apmērs liedz iespēju tās (darbspējas) atgūt tādā mērā, kas ļauj integrēties darba tirgū un atgriezties apgādnieka statusā, sniegt valsts finansiālu atbalstu papildus jau esošajiem atbalsta ģimenēm ar bērniem mehānismiem, ļaujot valdībai pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko rīcību. 265, 266, 267 LM "Demogrāfisko lietu centrs" 31.03.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 102. 102.2. Sekmēsim personu ar invaliditāti tiesību un iespēju nodrošināšanu, veicinot sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu attīstību un fiziskās vides pielāgošanu, tādējādi sniedzot līdzdalības iespēju sabiedrībā bez jebkādas diskriminācijas.

Izvērtēsim iespēju nodrošināt atbalstu bērniem apgādnieka darbspēju zaudējuma gadījumā.

Īstenot Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam (MK 04.12.2013. rīk. Nr.589) paredzētos pasākumus 2016.-2018.gadā, t.sk.:

ilgstošās aprūpes institūciju skaita samazināšanai un bērnu, bērnu ar invaliditāti un pilngadīgu personu ar garīga rakstura traucējumiem nonākšanas institūcijās novēršanai – klientu individuālo vajadzību izvērtēšana un atbalsta plānu sagatavošana, deinstitucionalizācijas plānu izstrāde, informatīvi un izglītojoši pasākumi sabiedrības attieksmes maiņai, audžuģimeņu un aizbildņu skaita palielināšanai, ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveide ārpusģimenes aprūpes iestādēs esošiem bērniem, valsts sociālās aprūpes centru klientu sagatavošana pārejai uz dzīvi sabiedrībā, sabiedrībā balstītu pakalpojumu izveide un nodrošināšana personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgai dzīvei sabiedrībā, sociālās rehabilitācijas pakalpojumi bērniem ar invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, individuālā budžeta modeļa izstrāde un ieviešana, speciālistu apmācība sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanai; atbalsta personu pakalpojuma izveide un ieviešana personām ar garīga rakstura traucējumiem.

2100 pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un 1760 bērniem bērnu aprūpes iestādēs veikts individuālo vajadzību izvērtējums.

700 personu ar garīga rakstura traucējumiem uzsāk patstāvīgu dzīvi ārpus ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas.

Institucionālā aprūpē esošo bērnu skaits samazinās par 60%.

Slēgtas 3 valsts sociālās aprūpes centru filiāles.

(rādītāji sasniedzami līdz 2023.gadam)

249, 250/261, 262, 265, 266, 267 LM Plānošanas reģioni, pašvaldības 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 103. 103.1. Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.
Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.
Ar 2017.gadu pensiju indeksācijā ņemt vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma (50% līdzšinējo 25 % vietā). Pensiju indeksācijas rezultātā pieaug vecuma pensijas, pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā un izdienas pensijas, ko maksā saskaņā ar Ministru Padomes 26.03.1992. lēmumu Nr.104 "Par izdienas pensijām", apmērs, nodrošinot šo pensiju saņēmēju pirktspējas uzlabošanos. LM 31.03.2016.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 103. 103.2. Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.

Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.

Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.

Ar 2018.gadu valsts vecuma pensiju indeksācijā piemērot diferencēšanu, ņemot vērā kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu. Pensiju indeksācijas rezultātā straujāk vecuma pensijas apmērs pieaug pensionāriem ar lielāku darba stāžu, nodrošinot pirktspējas uzlabošanos. LM

31.08.2016.

Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 103. 103.3. Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma.
Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.
Visaptveroša un mērķtiecīga valsts atbalsta ģimenēm ar bērniem plānošanai sagatavot konceptuālu ziņojumu un/vai grozījumus normatīvajos aktos, lai ar 2018.gadu izvērtētu iespēju priekšlaicīgi pensionēties visiem daudzbērnu vecākiem. Izvērtēta iespēja tiem daudzbērnu vecākiem, kuriem ir trīs un četri bērni (pašlaik priekšlaicīgi pensionēties var daudzbērnu ģimeņu vecāki, kuri vismaz 8 gadus aprūpējuši 5 vai vairāk bērnus) pensionēties ātrāk, riskējot vecuma pensiju saņemt mazākā apmērā salīdzinot ar apmēru, ja dotos pensijā sasniedzot vispārējo pensionēšanās vecumu.
Valdība informēta par šāda risinājuma ietekmi uz sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti un ilgtspēju, ļaujot pieņemt pamatotu lēmumu par tālāko rīcību.
  LM "Demogrāfisko lietu centrs" 31.03.2017.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 103. 103.4. Turpmākajos gados veiksim visu veidu pensiju regulāru indeksāciju vienu reizi gadā, ņemot vērā lielāku daļu no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma. Vērtēsim iespēju valsts vecuma pensiju indeksācijā ņemt vērā arī kopējo valsts sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžu un priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas visiem daudzbērnu vecākiem.
Nodrošināsim valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti, ilgtspēju un taisnīgumu.
Noteikt (konceptuāls ziņojums) un īstenot visaptverošu stratēģiju darba mūža pagarināšanai un uzlabošanai. Uzlabota aktīvās novecošanās situācija nodarbinātības, izglītības, veselības un sociālās drošības jomā, veicinot gados vecāko iedzīvotāju ilgāku un labāku darba mūžu (darbspēju saglabāšana, konkurētspēja darba tirgū un atbilstoša darba vide). 249/238, 243 LM VM, IZM, EM 31.08.2016.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 104. 104.1. Izstrādāsim sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu. Īstenot "Koncepciju par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā" (MK 30.10.2014. rīk. Nr.618), ieviešot ESF projektu "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" (2015.- 2022.):

1. veidot sabiedrības izpratni par sociāliem uzņēmumiem, to nozīmi un iespējamo ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmes un sabiedrības attīstības veicināšanā, kā arī šādu sociālo uzņēmumu atbalsta sistēmas veidošanas pasākumiem;

2. izstrādāt sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēmu;

3. veicināt sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu;

4. piemērot sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentus un īstenot sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānus.

1. Diskusijas, domnīcas, semināri, konferences.

2. Izstrādāti:

sociālās uzņēmējdarbības pazīmju un to piemērošanas metodika,

pasākuma dalībnieku sociālās uzņēmējdarbības reģistra prototips,

sociālo uzņēmumu atbalsta instrumentu un atbalsta sniegšanas metodika.

3. Īstenots sociālās uzņēmējdarbības ideju konkurss un sniegtas konsultācijas sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju biznesa plānu izstrādei.

4. Sniegts finansiāls atbalsts komersantiem, biedrībām, nodibinājumiem, fiziskām personām, kuru biznesa idejas apstiprinātas konkursa atlasē.

Rezultātā - noteikti un pārbaudīti optimālie risinājumi sociālo uzņēmumu izveidei un attīstībai, tai skaitā daba integrācijas sociālo uzņēmumu atbalstam, lai palielinātu nodarbinātības iespējas nelabvēlīgākā situācijā esošiem bezdarbniekiem, personām ar invaliditāti un personām ar garīga rakstura traucējumiem (līdz 2018.gada beigām plānots iesaistīt 80 bezdarbniekus, tostarp ilgstošos bezdarbniekus).

Kopumā sociālās uzņēmējdarbības atbalsta sistēma viesīs skaidrību - kas ir un kas nav sociāls uzņēmums; esošie uzņēmumi, kuri atbildīs sociālā uzņēmuma statusam, turpinās savu darbību darba vietu un pakalpojumu nodrošināšanā riska grupām un paplašinās darbību; tiks veidoti jauni uzņēmumi (jaunas darba vietas) un izmēģinātas jaunas pieejas sociālo problēmu risināšanā; tiks efektīvi un inovatīvi risinātas prioritāras sociālās problēmas, piem., mazapdzīvotu teritoriju problēmas, depopulācija, ilgstošs bezdarbs, sabiedrības novecošanās, neredzīgu cilvēku nodarbinātība); uzlabosies sadarbība starp publisko un privāto sektoru.

247/238, 243 LM AS Attīstības finanšu institūcija "Altum" 30.10.2018.
Demogrāfiskās situācijas uzlabošana, ģimenes dzīves kvalitāte un sociālais nodrošinājums 105. 105.1. Stiprināsim iniciatīvas grupu darbību ģimeņu iesaistei tautas sporta pasākumos un veselīga dzīvesveida popularizēšanā. Prioritāro veselības jomu ietvaros īstenot veselības veicināšanas pasākumus fizisko aktivitāšu popularizēšanai sabiedrībā (pasākums tiks īstenots līdz 31.12.2022.). Nacionālajā veselīgo pašvaldību tīklā esošajās pašvaldībās it īpaši veselības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām tiek īstenoti slimību profilakses un veselības veicināšanas pasākumi par veselīgu uzturu, fizisko aktivitāšu popularizēšanu un atkarību mazināšanu, lai virzītos uz mērķa sasniegšanu 2020.gadā:
1) palielinās veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaits, sasniedzot vidējo rādītāju: vīriešiem - 57 gadi, sievietēm 60 gadi;
2) samazinās potenciāli zaudēto mūža gadu (uz 100 000 iedz.) skaits, sasniedzot rādītāju 5 300 gadi;
3) 40 % iedzīvotāju vismaz 1-2 reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
311, 306, 308, 309 VM VM, VARAM, 28.02.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 106. 106.1. Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. Pilnveidot normatīvo regulējumu par valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai sadali, kā arī noteikt izglītības pakāpju finansēšanas koeficientus un modificēt pašvaldību savstarpējos norēķinu sistēmu par izglītības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Darbojas ilgtspējīgas skolu tīkls, kur
(1) transporta maršrutu tīkls tiek salāgots ar skolu tīklu;
(2) pedagogu darba samaksa pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs paredz izglītības pakāpju finansēšanas koeficientus un finansējuma sadales principus ņemot vērā iedzīvotāju teritoriālo blīvumu;
(3) izveidoti izglītības iestāžu pieejamības kritēriji un atbalsta pasākumi;
(4) darbojas vienošanās par pašvaldību savstarpējo norēķinu par iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem sistēmas modificēšana, nodrošinot, ka sākumskolas izglītību iegūst iespējami tuvu dzīvesvietai, pamatizglītību un vidējo izglītību konkurētspējīgā izglītības iestādē.
  IZM FM, SM, VARAM, LM, VM 1) 31.08.2016.
2) 31.01.2017.
3) 30.10.2018.
4) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 106. 106.2. Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" un 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa "Modernizēt profesionālās izglītības iestādes, nodrošinot mācību vides atbilstību tautsaimniecības nozaru attīstībai un uzlabojot profesionālās izglītības pieejamību" ietvaros attiecīgi uzsākta vispārējās izglītības mācību vides un profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācija . 1. Palielināts izglītojamo skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta vispārējās izglītības mācību vide. 100-115 pilnībā modernizētas vispārējās izglītības iestādes (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajās vispārējās izglītības iestādēs, ieskaitot tās, kuras īsteno profesionālās izglītības programmas - 47206 personas (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
2. Palielinājies audzēkņu skaits, kuriem ir pieejama pilnībā modernizēta profesionālās izglītības iestāžu infrastruktūra atbilstoši tautsaimniecības nozaru attīstībai. Pilnībā modernizētu profesionālās izglītības iestāžu īpatsvars to kopskaitā 70-80% (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Pakalpojumu sniegšanas veiktspēja atbalstītajā profesionālās izglītības infrastruktūrā - 10800 personas (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
248, 290, 417 IZM KM, FM, CFLA 1) 30.10.2018.
2) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 106. 106.3 Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. Izstrādāt pakalpojumu izmaksu modeli bērniem ar speciālām vajadzībām. Izstrādāts pakalpojumu izmaksu modelis bērniem ar speciālām vajadzībām, kas sekmēs iekļaujošās izglītības attīstību un veicinās bērnu un jauniešu ar speciālām vajadzībām integrāciju izglītībā, kas cita starpā ietekmēs arī priekšlaicīgi mācības pametušo skaitu.   IZM FM, SM, VARAM, LM, VM 1) 31.08.2016.
2) 31.01.2017.
3) 30.10.2018.
4) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 106. 106.4 Lai nodrošinātu iespēju katram skolēnam iegūt kvalitatīvu izglītību, veidosim ilgtspējīgu skolu tīklu, īstenojot kompleksu pieeju reformas veikšanai, tai skaitā mobilitātes nodrošināšanai, iespējai darbu zaudējušajiem atgriezties darba tirgū un kompensējoša sociālā atbalsta sniegšanai. Izstrādāt risinājumus to skolu, kuras varētu skart likvidācija vai reorganizācija, pedagogu atbalstam darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem Vismaz 160 pedagogiem darba zaudēšanas gadījumos vecumā no 60 līdz 63 gadiem ir pieejams finansiāls atbalsts citas nodarbinātības uzsākšanai   IZM LM 31.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 107. 107.1. Veiksim visaptverošu izglītības satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu sabiedrībā. Pilnveidot un aprobēt vispārējās izglītības saturu kompetenču pieejā un uzsākt tā ieviešanu pirmsskolā un pamatizglītībā - SAM 8.3.1. "Attīstīt kompetenču pieejā balstītu vispārējās izglītības saturu" 8.3.1.1.pasākuma "Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura aprobācija un ieviešana" ietvaros, uzsākta mācību un metodisko, t.sk. digitālu, līdzekļu izstrāde. Apstiprinātas pirmsskolas izglītības vadlīnijas un valsts pamatizglītības standarts un valsts vispārējās vidējās izglītības standarts, kas nodrošina kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura īstenošanu (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Vadlīniju un valsts standartu skaits vispārējā izglītībā, kuru aprobācijai un ieviešanai saņemts ESF atbalsts - 3 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Kompetenču pieejā balstītu mācību un metodisko līdzekļu izglītojamajiem (t.sk. izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem) un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts - 61 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un pedagogiem paredzētu mācību un metodisko līdzekļu skaits, kuru izstrādei piešķirts ESF atbalsts - 15 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Aprobēts un ieviests kompetenču pieejā balstīts mācību saturs, izstrādāti darba organizācijas modeļi un metodika mācību un metodiskie līdzekļi izglītojamajiem, izstrādāti un aprobēti kompetenču pieejai atbilstoši diagnostikas instrumenti, īstenots sistēmisku pasākumu komplekss pedagogu profesionālās kompetences pilnveides nodrošināšanai un kompetenču pieejas ieviešanas nepieciešamības skaidrošanai. 280, 281, 290, 292 IZM VISC 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 107. 107.2. Veiksim visaptverošu izglītības satura reformu vispārējā izglītībā, lai nodrošinātu skolas beidzējus ar nepieciešamajām prasmēm dzīvei zināšanu sabiedrībā. Pēc pakāpeniskas pārejas uz kompetenču pieejā balstītas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības saturu, plānot jaunus kompetenču pieejā veidotus mācību līdzekļus, tajā skaitā mācību grāmatas. Nodrošināts atbalsts mācību grāmatu iegādei pašvaldībām, lai optimāli varētu ieviest kompetenču pieejā balstītu mācību saturu   IZM VISC 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 108. 108.1. Izvērtēsim iespēju ieviest izglītības iestādēs trešo sporta stundu un veselības mācību. Kompetenču pieejā balstīta vispārējās izglītības satura izstrādes kontekstā izstrādāt, aprobēt un ieviest jaunu sporta un veselības izglītības mācību saturu, attīstot vienu no pamatkompetencēm - "Fiziskā aktivitāte un veselība". Uzsākt diskusijas par vispārējās izglītības ieguvei paredzētā mācību gada ilguma pagarināšanu par divām nedēļām, lai vispārējās izglītības programmā trešo sporta stundu varētu ieviest jau ar 01.09.2017. Izstrādāts, aprobēts un ieviests jauns sporta un veselības izglītības mācību saturs, kurš iekļauts pirmsskolas vadlīnijās un vispārējas izglītības standartos. Izstrādāti un izskatīšanai MK iesniegti nepieciešamie tiesību aktu projekti.   IZM VISC, VM 31.08.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 109. 109.1. Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās. Izstrādāt jaunu pedagogu profesijas standartu, t.sk. saistībā ar jauno kompetenču pieejā balstītā vispārējās izglītības satura ieviešanu. Restrukturizēt augstākās izglītības studiju programmas pedagoģijā atbilstoši augstskolu specializācijai un nodrošināt uzņemšanu pedagogu studiju programmās pēc paaugstinātiem kritērijiem. Paaugstināta pedagoģijas studiju programmu kvalitāte, mērķtiecīgi izmantots tām paredzētais valsts budžeta finansējums. Pedagoģijas studiju programmās uzņemti tikai spējīgākie pretendenti ar pārliecinošāko izaugsmes potenciālu. Nodrošināti augsti kvalificēti speciālisti visām Latvijas skolām. Atjaunots pedagoga profesijas prestižs.   IZM   31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 109. 109.2. Veidosim sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki. Reorganizēsim jauno pedagogu sagatavošanas programmas pedagoģijas augstskolās, rūpīgi atlasot jaunos pedagogus, veidojot praksē balstītas mācības un nodrošinot profesionālo atbalstu skolās. Lai pilnvērtīgi ieviestu pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmu, kā arī piesaistītu jaunus pedagogus strādāt profesijā, izstrādāt pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiku, pamatojoties uz veiktajām reformām izglītībā un pilnveidoto pedagogu darba samaksas modeli. Saskaņā ar Izglītības likuma 53.pantu un fiskālo finanšu situāciju, veidojot valsts budžetu, izstrādāts pedagogu atalgojuma paaugstināšanas grafiks un uzsākta tā īstenošana, tādējādi nodrošinot pakāpenisku pedagogu algu paaugstināšanu.   IZM   31.12.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 110. 110.1. Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.2.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt atbalstu vispārējās izglītības iestādēm izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai" ietvaros uzsākt atbalsta pasākumus izglītojamo snieguma paaugstināšanai, t.sk. talantīgiem izglītojamajiem un izglītojamajiem ar mācību grūtībām un mācīšanās traucējumiem. Nodrošināta izglītības pakalpojuma daudzveidība, uzlabojot bērnu un jauniešu kompetences un mācību sasniegumus. 200 vispārējās izglītības iestādes ieviesušas individuālu pieeju izglītojamo kompetenču attīstībai (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 200 vispārējās izglītības iestādes saņēmušas ESF atbalstu personalizētas mācību pieejas attīstībai un ieviešanai izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 291, 292 IZM FM, CFLA, VISC 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 110. 110.2. Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Lai paaugstinātu pedagogu profesionālo kapacitāti, nodrošināt pedagogu profesionālo pilnveidi novada un reģionālā līmenī 2018.gadā pedagogu īpatsvars, kas iesaistīti tālākizglītības aktivitātēs, % no kopējā pedagogu skaita ir vismaz 70%. (2017.gadā - 65%)   IZM   30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 110. 110.3. Veidosim sistēmu kvalitatīvas vispārizglītojošo skolu vadītāju un pedagogu profesionālās pilnveides nodrošināšanai un inovatīvu mācīšanas pieeju attīstībai un izplatībai, lai uzlabotu izglītības kvalitāti. Nodrošināt pedagogu profesionālā pilnveidi, stiprinot valsts ģimnāzijas un speciālās izglītības attīstības centrus kā reģionālos metodiskos centrus un pedagogu tālākizglītības centrus. 1. 27 valsts ģimnāzijas īsteno pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi atbilstoši valsts noteiktajām prioritātēm, vienmērīgi pārklājot visus Latvijas reģionus un nodrošina reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra darbību kompetenču pieejā veidota vispārējās izglītības satura īstenošanas kontekstā.
2. 12 speciālās izglītības iestādes - attīstības centri īsteno metodiskā un konsultatīvā atbalsta funkciju atbilstoši normatīvajam regulējumam un finansējumam vienmērīgi pārklājot visus Latvijas reģionus.
  IZM   30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 111. 111.1. Veidosim sistēmu skolu darba kvalitātes izvērtēšanai saskaņā ar nozīmīgiem izglītības mērķiem. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.6.1.pasākuma "Dalība starptautiskos pētījumos un nacionālo izglītības pētījumu veikšana" un 8.3.6.2.pasākuma "Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izveide" ietvaros uzsākt skolu darba kvalitātes izvērtēšanas sistēmas izveidi Ieviesta izglītības kvalitātes monitoringa sistēma - 1 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Atbalstīto starptautisko pētījumu skaits - 5 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Atbalstīto nacionāla mēroga pētījumu vispārējā izglītībā, profesionālajā izglītībā un augstākajā izglītībā skaits - 9 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Atbalstīto pētījumu skaits augstākās izglītības pārvaldības pilnveidei - 1 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2018.gadam). 289, 293 IZM FM, CFLA, IKVD 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 111. 111.2. Veidosim sistēmu skolu darba kvalitātes izvērtēšanai saskaņā ar nozīmīgiem izglītības mērķiem. Attīstīt izglītības kvalitātes monitoringa īstenošanu vispārējā, profesionālajā un augstākajā izglītībā Ieviesti vispārējās, profesionālās un augstākās izglītības kvalitātes indikatori, uzsākta izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības vērtēšana. 289, 293 IZM FM, CFLA, IKVD 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 112. 112.1. Noteiksim termiņu pārejai uz obligātu vidējo – vispārējo vai profesionālo – izglītību. No 2019./2020. mācību gada ieviest obligāto vidējo izglītību, līdztekus pakāpeniski ieviešot mācības 1.klasē no 6 gadu vecuma. Sagatavoti un pieņemti Izglītības likuma grozījumi, pēctecīgi nodrošinot normatīvo aktu grozījumus, tādējādi veicinot uz 21.gs. kompetencēm orientētas sabiedrības veidošanu un ilgtspējīgu valsts izaugsmi.   IZM   31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 113. 113.1. Īstenosim pasākumus izglītības kvalitātes paaugstināšanai dabaszinātņu un matemātikas jomā. Novērtēt izglītojamo sasniegumus STEM mācību priekšmetos, organizējot 2015./2016.m.g.un 2016./2017.m.g. diagnosticējošos darbus matemātikā, dabaszinātnēs, fizikā un ķīmijā. Veikt pilotprojektu eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās satura izstrādi un organizēt piloteksāmenu norisi 2015./2016.m.g.un 2016./2017.m.g.

Izstrādāt saturu centralizētajiem eksāmeniem fizikā, ķīmijā un dabaszinībās atbilstoši jaunajiem mācību priekšmetu standartiem.

Nodrošināta 8., 9., 10. un 11.klases diagnosticējošo darbu STEM mācību priekšmetos satura izstrāde, organizēta to norise un veikta rezultātu analīze. Nodrošināta 2015./2016.m.g. piloteksāmenu izglītojamo darbu novērtēšana un rezultātu analīze, 2016./2017.m.g. piloteksāmenu satura (fizikā, ķīmijā un dabaszinībās) izstrāde, izglītojamo darbu novērtēšana un rezultātu analīze, 2017./2018.m.g.centralizēto eksāmenu fizikā, ķīmijā un dabaszinībās satura izstrāde.   IZM VISC 31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 114. 114.1. Vienosimies par ilgtermiņa risinājumu pirmsskolas pedagogu finansēšanā. Vienoties par principiem pirmsskolas pedagogu darba samaksas nodrošināšanai. 1. Panākta vienošanās par pirmsskolas pedagogu un vispārējās izglītības pedagogu līdzvērtīgām algu likmēm
2. Piedāvāts risinājums pirmskolas pedagogu atalgojuma finansēšanai no valsts budžeta, brīvpusdienu finansēšanai no pašvaldību budžeta
  IZM   1) 30.06.2016.
2) 31.12.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 115. 115.1. Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību. Veikt profesionālās izglītības satura reformu un izveidot patstāvīgi strādājošu, kvalitatīvu, tautsaimniecības nozaru attīstības vajadzībām atbilstošu un darba vidē balstītu mācību attīstošu profesionālās izglītības satura nodrošināšanas sistēmu, kas spēj ātri reaģēt uz darba tirgus pieprasījumu, regulāri izvērtējot un atjaunojot profesionālās izglītības saturu atbilstoši regulāri aktualizētajai nozaru kvalifikāciju struktūrai. 1. Pabeigta profesionālās izglītības satura reforma, izstrādāti 160 profesiju standarti/ profesiju kvalifikācijas prasības, kas nodrošinās aptuveni 400 NEP deleģētu ekspertu līdzdalību darba tirgus prasību noteikšanā, nodrošināts 14 nozaru monitorings (nozares kvalifikācijas struktūru izstrāde atbilstoši 8 Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem), kas ir mehānisma daļa darba devēju iesaistei, nosakot darba tirgus prasības, izstrādātas profesionālās izglītības modulārās programmas 184 profesionālajām kvalifikācijām un izstrādāts kvalifikācijas eksāmena saturs 210 profesionālajām kvalifikācijām, iesaistot NEP deleģētus ekspertus, kas nodrošinās kvalitatīva profesionālās izglītības satura ieviešanu darba vidē balstītās mācībās.
2. Uzsākts profesionālās izglītības satura reformas īstenošanas pārraudzība.
284, 296 IZM VISC 31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 115. 115.2. Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību. Izveidot normatīvo bāzi darba vidē balstītu mācību īstenošanā reģionālās attīstības kontekstā un nozaru ekspertu padomju darbībai un nodrošināt darba vidē balstītu mācību īstenošanā iesaistīto pušu solidāra atbildība un pašvaldību līdzdalība. 1.Sekmēta darba devēju iesaiste profesionālajā izglītībā.
2.Tiek paaugstināta profesionālās izglītības iestāžu darbības kvalitāte, pilnveidojot gan profesionālās izglītības pedagogu profesionālo kompetenci, gan prakšu vadītāju pedagoģisko kompetenci. Audzēkņu īpatsvars, kuri ieguvuši profesionālo kvalifikāciju, vērtējums profesionālās kvalifikācijas eksāmenos ir no septiņām līdz 10 ballēm (bāzes vērtība 2012.gadā 58%; mērķis 2023.gadā: 66%).
  IZM   1) 31.12.2016.
2) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 115. 115.3. Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.5.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt kvalificētu profesionālās izglītības iestāžu audzēkņu skaitu pēc to dalības darba vidē balstītās mācībās vai mācību praksē uzņēmumā" ietvaros uzsākts atbalsts dalībai darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē uzņēmumā. Pieaudzis audzēkņu skaits, kuri pēc dalības darba vidē balstītās mācībās un mācību praksē uzņēmumā ir ieguvuši profesijas apguves vai kvalifikāciju apliecinošu dokumentu un sešu mēnešu laikā pēc kvalifikācijas ieguves ir nodarbināti. 3150 audzēkņu iesaistīti darba vidē balstītās mācībās ESF atbalsta ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 11025 audzēkņu piedalījušies mācību praksē uzņēmumā ESF atbalsta ietvaros (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 296 IZM FM, CFLA, LDDK, LBAS 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 115. 115.4. Paplašināsim darba vidē balstītu mācību ieviešanu profesionālajā izglītībā, tai skaitā motivējošu mehānismu izstrādi un ieviešanu, lai nodrošinātu darba devēju aktīvu līdzdalību. Pārskatīt profesionālās izglītības programmu finansēšanas kārtību, kritērijus un principus, pēc kuriem finansē valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādes. Izveidots profesionālās izglītības programmu izmaksu modelis saskaņā ar vienošanos par profesionālās izglītības finansēšanas principiem, veikta profesionālās izglītības izmaksu aktualizēšana, valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu finansēšanas nosacījumi, īstenojot profesionālās izglītības programmas, atbilst darba vidē balstītu mācību īstenošanas nosacījumiem   IZM   31.12.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 116. 116.1. Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. Nodrošināt izglītībā vai apmācībā neiesaistītu neaktīvu personu, kā arī nodarbinātībā iesaistītu personu dalību 1-gadīgo un 1,5-gadīgo profesionālās izglītības programmu apguvē, mērķstipendiju piešķiršanu, karjeras atbalsta pasākumus un vispārējo pamatprasmju, profesionālās pilnveides un profesionālās tālākizglītības programmu apguvi jauniešiem ieslodzījuma vietās Jauniešu garantijas SAM 7.2.1.2. projekta ietvaros. 6500 (nodarbinātībā neiesaistīti jaunieši vecumā no 17-29 gadiem) iegūs profesionālo kvalifikāciju, 1496 (nodarbinātībā iesaistīti jaunieši) iegūs profesionālo kvalifikāciju, tai skaitā saņems karjeras konsultācijas. 248 IZM VIAA 31.08.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 116. 116.2. Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. Nodrošināt karjeras izglītības pakalpojumu pieejamību vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.3.5.specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot pieeju karjeras atbalstam izglītojamajiem vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs" ietvaros. Izveidota karjeras izglītības atbalsta sistēma izglītības iestādēs. Vismaz 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes saņēmušas ESF atbalstu karjeras izglītībai un karjeras attīstības atbalstam (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 328 vispārējās un profesionālās izglītības iestādes nodrošina karjeras izglītības atbalstu izglītojamajiem (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Karjeras atbalsta pasākumi ietver praktiskas nodarbības sadarbībā ar darba devēju 13 tautsaimniecības nozarēs, izmēģinot profesiju un veicot praktiskus darba uzdevumus (t.i. ar profesijas saturu saistītas darbības). Katru gadu organizēti nacionālie jauno profesionāļu meistarības konkursi, to ietvaros rīkoti profesiju paraugdemonstrējumi vispārējās izglītības iestāžu izglītojamajiem. Nodrošināta 8 Latvijas konkursantu sagatavošana un dalība starptautiskajos jauno profesionāļu meistarības konkursos. 248, 290 IZM FM, CFLA, VIAA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 116. 116.3. Īstenosim karjeras izglītības un atbalsta pasākumus visos izglītības līmeņos. NVA nereģistrēto NEET jauniešu prasmju attīstīšana, ļaujot mācības pametušajām personām atsākt izglītības iegūšanu un mācības un veicinot NEET jauniešu iesaisti izglītībā, darba tirgū un nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā. 5262 NEET jauniešiem (vecumā no 15 līdz 29 gadiem) attīstītas prasmes un veicināta viņu iesaiste izglītībā, tai skaitā pie aroda meistara, NVA un VIAA Jauniešu garantijas projektu pasākumos un NVA īstenotajos aktīvajos nodarbinātības vai preventīvajos bezdarba samazināšanas pasākumos, ka arī nevalstisko organizāciju vai jauniešu centru darbībā, tādējādi sekmējot viņu iesaistīšanos nodarbinātībā. 248 IZM JSPA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 117. 117.1. Veidosim ilgtspējīgu profesionālā sporta atbalsta sistēmu, tai skaitā reģionos. Sagatavot izskatīšanai Latvijas Nacionālajā sporta padomē priekšlikumus par iespēju sporta nozarei piesaistīt papildus līdzekļus, izmantojot nodokļu politikas instrumentus, kā arī paplašināt valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sporta nozares attīstības veicināšanai apjomu. Paplašinātas iespējas sporta nozarei piesaistīt papildus finansēšanas avotus, tādējādi veicinot sporta politikas mērķu sasniegšanu.   IZM   31.08.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 117. 117.2. Veidosim ilgtspējīgu profesionālā sporta atbalsta sistēmu, tai skaitā reģionos. Izstrādāt Valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepciju MK apstiprināta Valsts nozīmes sporta infrastruktūras koncepcija, kas iezīmē valsts nozīmes sporta infrastruktūras tīklu, kuram jānodrošina iespēju iedzīvotājiem (t.sk. augstas klases sportistiem) nodarboties ar sportu modernās sporta bāzēs, kā arī jānodrošina iespēju Latvijā rīkot augsta līmeņa starptautiskas sporta sacensības.   IZM   31.07.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 118. 118.1. Īstenosim "trīs pīlāru" finansēšanas modeli (tai skaitā pēc Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma veikšanas izstrādāsim augstākās izglītības un zinātnes finansēšanas plānu), kur pirmais pīlārs balstās uz studiju un pētniecības bāzes finansējuma nodrošināšanu augstskolu pamatdarbības studijās un pētniecībā, tai skaitā palielinot budžeta vietu skaitu valsts prioritārajos izglītības (STEM jomas) virzienos, otrais pīlārs ir snieguma finansējums, kas tiek piešķirts par sasniegtajiem darbības rezultātiem (tai skaitā grādu un kvalifikāciju ieguvušo personu monitoringa sistēmas izveide pēc augstskolas absolvēšanas), un trešais pīlārs ir finansējums, kas paredzēts augstākās izglītības un pētniecības piedāvājuma attīstībai atbilstoši institūcijas stratēģiskajai specializācijai un pētniecības programmai. Stiprināsim reģionālās augstskolas. Sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku veikt augstskolu iekšējās pārvaldības izvērtējumu un ieviest augstskolās uz rezultātiem balstītas pārvaldības un finansēšanu, tādējādi nodrošinot ieguldītā finansējuma efektīvu pārvaldību, kvalitātes uzlabošanu un sistēmas orientāciju uz produkta eksportspējas celšanu, kā arī augstskolu finansēšanas sasaisti ar izglītības un pētniecības kvalitāti atbilstoši ES Padomes rekomendācijām, nodrošināt kvalitatīvas augstākās izglītības pieejamību un atbilstību tautsaimniecības vajadzībām un darba tirgus prasībām, un stiprinātu saikni ar zinātni un pētniecību (prioritārs, lai novērstu budžeta līdzekļu sadrumstalotību un ļautu sasniegt NAP 2020 mērķus). Uz rezultātiem balstītas pārvaldība un finansēšana nodrošinās Latvijas valsts dibināto augstskolu stratēģisku specializāciju un konkurētspēju, finansēšanas avotu diversifikāciju un sadarbību ar ārējiem partneriem, studiju programmu un studiju virzienu efektīvu īstenošanu, akadēmiskā personāla izaugsmi, atjaunotni un inovācijas spēju, akadēmisko integritāti un augstākās izglītības procesa internacionalizāciju. Augstskolām no 01.01.2017. uzsākts pārejas process uz LIZDA rekomendēto atalgojuma skalu akadēmiskajam personālam, paredzot aptuveni 30% pieaugumu visiem amatiem, sākot no asistenta līdz profesoram, pieejamo papildu finanšu resursu ietvaros. 182, 184, 189, 190 IZM   31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 119. 119.1. Pārdefinēsim kvalifikācijas prasības un nodrošināsim akadēmiskajam un zinātniskajam personālam karjeras izaugsmes iespējas augstākās izglītības sistēmā. Līdz 2017.gada 31.decembrim sadarbībā ar Starptautisko Rekonstrukcijas un attīstības banku veikt akadēmiskā personāla attīstības novērtējumu un sagatavot rekomendācijas ES fondu ieguldījumu programmu nosacījumu izstrādei. Līdz 2018.gada 30.oktobrim sagatavot jaunus MK noteikumus par akadēmiskā personāla kvalifikācijas novērtēšanas un ievēlēšanas akadēmiskā amatā kārtību, tai skaitā stiprinot mākslas augstskolu mācībspēku konkurētspēju un motivāciju Latvijas augstākās izglītības sistēmas kvalitātes uzlabošanai. Tiks stiprināts augstskolu akadēmiskais personās, t.sk. līdz 2018.gada beigām Latvijas augstskolām būs iespēja piesaistīt vismaz 70 doktorantus, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā un 50 ārvalsts pasniedzējus, kas saņēmuši ESF atbalstu darbam augstākās izglītības institūcijā Latvijā. 189, 190 IZM KM 1) 31.12.2017.
2) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 120. 120.1. Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē. Izstrādāt atbilstošu ārējo normatīvo regulējumu stipendiju piešķiršanai ārzemniekiem pētniecībai un dalībai Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās. Noteikt prioritāro un stratēģiski svarīgo mērķa reģionu stipendiju kvotas. Nodrošināt nepieciešamo valsts budžeta bāzes finansējumu stipendijām ārzemniekiem 2019.gadā un turpmāk saskaņā ar Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020.g. sasniedzamo rezultatīvo rādītāju (Rīcības virziens: 3.4. Izglītības starptautiskā konkurētspēja - Piesaistīti ārvalstu studenti - Ārvalstu studentiem piešķirto stipendiju skaits, gadā: 2020.g. 150). Stimulēta ārzemnieku iesaiste pētniecībā un dalība Latvijas augstskolu organizētajās vasaras skolās, tādējādi veicinot augstākās izglītības un pētniecības vides internacionalizāciju. Piešķirto stipendiju skaits ārzemniekiem studijām Latvijā 2019.gadā - 120; 2020.gadā - 150. Stipendijas sadalītas atbilstoši valsts izvirzītajiem mērķa reģioniem. Sadarbībā ar augstskolām īstenoti informatīvi pasākumi valsts noteikto mērķa reģionu valstīs.   IZM VIAA 31.08.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 120. 120.2. Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 8.2.1.specifiskā atbalsta mērķa "Samazināt studiju programmu fragmentāciju un stiprināt resursu koplietošanu" 1.kārtas ietvaros uzsākts atbalsts kopīgo doktorantūras studiju programmu un studiju programmu ES valodās izstrādei, aprobācijai un akreditācijai. Uzlabota augstākās izglītības studiju programmu kvalitāte un konkurētspēja, konsolidējot un attīstot AII īstenotās studiju programmas, veidojot kopīgas doktorantūras studiju programmas un studiju programmas ES valodās. Atbalstīto jauno kopīgo doktorantūras studiju programmu skaits, kuras saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju (15 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Atbalstīto jauno studiju programmu ES valodās, kas nav latviešu valoda, skaits, kas saņēmušas EQAR aģentūras akreditāciju (80 programmas, plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 189 IZM FM, CFLA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 120. 120.3. Veicināsim Eiropas Savienībā un Ziemeļeiropas reģionā virzītu akadēmisko mobilitāti, arī likumā palielinot minimālo ārvalstu studējošo īpatsvaru un minimālo citu Eiropas Savienības valstu akadēmiskā viespersonāla īpatsvaru. Attīstīsim sadarbību ar diasporu akadēmiskajās un zinātniskajās institūcijās visā pasaulē. Uzsākt pasākumus sadarbības attīstībai ar diasporu (ASV, Kanāda, Austrālija, Āzija, Austrumeiropa, Skandināvijas valstis, Spānija, Portugāle, Itālija un Latīņamerika) pasaulē. Izveidota dinamiska datu bāze par diasporas pārstāvjiem dažādos reģionos pasaulē, nominēti un strādā pētniecības atašeji (piem. ASV, Briselē, kādā no E-Ziemeļvalstīm). Latvijas zinātniskās institūcijas aktīvi sadarbojas ar diasporu. 170 IZM VIAA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 121. 121.1. Aktivizēsim augstākās izglītības iestāžu sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinot tautsaimniecības attīstību ar tai nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Sagatavot ar nozari saskaņotu redzējumu par augstākās izglītības sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, stiprinot 1. līmeņa augstākās profesionālās izglītības līmeni un veidojot ciešāku sinerģiju starp koledžas izglītību un profesionālās izglītības programmām. Tiks nodrošināta sasaiste ar vidējo profesionālo izglītību un augstāko izglītību, kas veicinās profesionālās izglītības kvalitatīvu īstenošanu. 190 IZM   31.05.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 121. 121.2. Aktivizēsim augstākās izglītības iestāžu sadarbspēju ar profesionālās izglītības iestādēm, tādējādi sekmējot profesionālās izglītības kvalitāti un tās atbilstību darba tirgus prasībām un nodrošinot tautsaimniecības attīstību ar tai nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Apstiprināšanai MK iesniegti normatīvo aktu grozījumi, lai ieviestu valsts vienoto jurista kvalifikācijas eksāmenu ar mērķi paaugstināt un vienādot prasības jurista kvalifikācijas iegūšanai. Atbilstoši eksaminēti būs visi kvalifikāciju "jurists" iegūstošie, kas ilgtermiņā nodrošinās vienotu juristu profesionālās kvalifikācijas teorētisko un praktisko sagatavotību.   TM   31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 122. 122.1. Īstenosim Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un kopīgi ar uzņēmējiem veiksim uz augstāku pievienoto vērtību un efektīvāku vietējo resursu izmantošanu vērstus ieguldījumus, tai skaitā izvērtējot sektorālas investīciju platformas izveidi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmai. Izstrādāt konceptuāli jaunus nosacījumus un piešķirt papildu finansējumu pētniecībai tautsaimniecības ražīguma un produktu vērtības palielināšanai atbilstoši Latvijas tautsaimniecības attīstības vajadzībām Valsts Pētījumu programmu ietvaros un Fundamentālo un lietišķo pētījumu īstenošanai. Nodrošināts tautsaimniecības nozaru ar augstu pievienoto vērtību attīstībai atbilstošs valsts pasūtījums pētniecībā, piemērojot caurskatāmus pētījumu projektu un programmu atlases un vērtēšanas nosacījumus un nodrošinot pētniecības ilgtspējai atbilstošu finansējumu. Izveidota jauna Valsts pētniecības programma "Enerģētika" un jauna Fundamentālo un lietišķo pētījumu programma. Uzsākts pārejas periods bāzes finansējuma palielināšanai zinātnē, pieejamo papildus finanšu resursu ietvaros. 183, 187 IZM EM 31.12.2017.
Reformas izglītībā un zinātnē 122. 122.2. Īstenosim Latvijas viedās specializācijas stratēģiju un kopīgi ar uzņēmējiem veiksim uz augstāku pievienoto vērtību un efektīvāku vietējo resursu izmantošanu vērstus ieguldījumus, tai skaitā izvērtējot sektorālas investīciju platformas izveidi Latvijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju konkurētspējas programmai. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa 1.1.1.6.pasākuma ietvaros uzsākts atbalsts Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) pārvaldībai, tai skaitā atbalsts RIS3 nozares ekspertu darbībai (indikatīvi), RIS3 progresa analīzei un ES fondu finansēto P&A programmu kvalitātes vadībai. 1. Sagatavoti priekšlikumi ES fondu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā nosacījumu precizēšanai (2017., 2019., 2021. un 2023.gadā);
2. Pieaudzis valsts un augstākās izglītības sektora piesaistītais ārējais finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam (līdz 160,6 MEUR 2023.gadā) un privātā sektora investīcijas P&A (līdz 265,68 MEUR 2023.gadā).
182 IZM FM, EM, CFLA, VIAA 1) 30.06.2017.
2) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 123. 123.1. Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai. Izstrādāt zinātnes un inovāciju infrastruktūras un pētnieciskās darbības Latvijas Viedās specializācijas jomās ieguldījumu teritoriālo kartējumu, tādā veidā palielinot Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti, kā arī spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā. 20 zinātniskās institūcijas veiksmīgi konkurē Eiropas pētniecības telpā un rada Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības attīstībai nepieciešamās zināšanas. 101 IZM EM 31.07.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 123. 123.2. Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai. Īstenot Pēcdoktorantūras pētniecības atbalsta programmu, attīstot jauno zinātnieku prasmes, palielinot zinātnisko kapacitāti un nodrošinot jauno zinātnieku karjeras iespējas zinātniskajās institūcijās un pie komersantiem. Izveidotas 96 jaunu pētnieku amata vietas pilna laika ekvivalenta izteiksmē, publicēti 192 zinātniskie raksti, izstrādāts 41 komercializējams produkts vai tehnoloģija, piesaistītas privātās investīcijas 640 000 EUR apmērā. 172, 173, 182 IZM VIAA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 123. 123.3. Koncentrēsim zinātnes resursus, izstrādājot zinātnes un inovācijas pētniecības teritoriālo kartējumu. Noteiksim infrastruktūras ieguldījumu prioritātes un īstenosim cilvēkresursu attīstības pasākumus zinātnisko institūciju konkurētspējas un kritiskās masas palielināšanai. ES struktūrfondu 2014.-2020. plānošanas perioda 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" ietvaros uzsākts atbalsts cilvēkresursu kapacitātes stiprināšanai un zinātnisko institūciju konkurētspējas palielināšanai. 1. Jaunu pētnieku skaits atbalstītajās vienībās (pilnas slodzes ekvivalents) - 700 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
2. Privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem - 3,1 MEUR (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
3. To pētnieku skaits, kuri strādā uzlabotos pētniecības infrastruktūras objektos (pilnas slodzes ekvivalents) - 2163 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
4. Virs kvalitātes sliekšņa novērtēto un ERAF atbalstīto Apvārsnis 2020 projektu pieteikumu skaits, t.sk. BalticBonus iniciatīvas ietvaros - 1029 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam).
182, 183 IZM FM, CFLA, VIAA 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 124. 124.1. Attīstīsim nacionālas nozīmes valsts pētniecības infrastruktūru stratēģiski svarīgu jautājumu izpētei, tai skaitā valsts un sabiedrības drošībai. Izveidot nacionālas nozīmes infrastruktūras objektu sarakstu un izstrādāt programmu to uzturēšanai. Izveidots spēcīgs nacionālas nozīmes valsts pētniecības infrastruktūras objektu tīkls, kas ir pieejams Latvijas un ārvalstu zinātniekiem stratēģisku, valsts attīstībai un drošībai nozīmīgu jautājumu izpētei. 101, 186 IZM   30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 125. 125.1. Izstrādāsim un ieviesīsim pieaugušo izglītības pārvaldības modeli. Pieaugušo izglītības politikas īstenošanas modeļa izstrāde, paredzot pieaugušo izglītības pārvaldības padomes izveidi un tajā ietverot iesaistīto ministriju un organizāciju pārstāvjus. Lai nodrošinātu SAM 8.4.1. uzsākšanu, Ministru kabinetā pieņemts Pieaugušo izglītības pārvaldības modeļa ieviešanas plāns 2016.-2020.gadam, izveidota pieaugušo izglītības pārvaldības padome. 2.Uzsākta SAM 8.4.1. īstenošana, lai palielinātu nodarbināto iedzīvotāju skaitu, kas paaugstinājuši kvalifikāciju vai pārkvalificējušies atbilstoši mainīgajām darba tirgus prasībām. Nodarbināto personu skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās, izņemot nodarbinātos ar zemu izglītības līmeni - 14568 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). Nodarbināto personu ar zemu izglītības līmeni skaits vecumā no 25 gadiem, kas pilnveidojuši kompetenci pēc dalības ESF mācībās - 9934 (plānotā vērtība, kas sasniedzama līdz 2023.gadam). 249, 288 IZM VIAA 1) 30.06.2016.
2) 30.10.2018.
Reformas izglītībā un zinātnē 126. 126.1. Īstenosim elastīgas apmācību programmas, kas ir salāgotas ar darba un mācību grafiku. Izstrādāt Pieaugušo izglītības pārvaldības plānu, lai secīgi īstenotu elastīgu pieaugušo izglītības programmu piedāvājumu, sniedzot atbalstu darba devēju iesaistīšanai uz darba vietu balstītā mācību procesā, kas attīstītu nodarbināto darbā nepieciešamās prasmes, izmantojot elastīgāku darba laiku un dažādotu mācību veidu pieaugušajiem. Izstrādāts un ieviests Pieaugušo izglītības pārvaldības plāns, kas nosaka atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā kritērijus šāda atbalsta saņemšanai un atbalsta pasākumu īstenošanas kārtību.   IZM   30.06.2016.
Reformas izglītībā un zinātnē 127. 127.1. Izstrādāsim motivācijas mehānismus, lai veicinātu darba devēju ieguldījumu darbinieku profesionālās kompetences paaugstināšanā. Izvērtēt atbalsta pasākumus darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā Sagatavoti priekšlikumi atbalsta pasākumiem darba devējiem darbinieku papildu izglītošanā, tai skaitā panākta vienošanās par iespējamiem kritērijiem atbalsta saņemšanai.   IZM EM, FM 30.10.2018.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 128. 128.1. Izstrādāsim obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas modeli, nosakot veselības obligāto iemaksu bāzes avotu un likmes apmēru. 1) Izstrādāt jaunu veselības aprūpes finansēšanas modeli, tai skaitā veicinot līdzekļu piesaisti no ārvalstu norēķiniem par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
2) Veikt jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa aprobāciju
1) Iesniegts MK konceptuālais ziņojums par jauna veselības aprūpes finansēšanas modeļa izveidi;
2) Veikta jaunā veselības aprūpes finansēšanas modeļa aprobācija.
312, 313, 304, 305 VM FM, LM, sociālie partneri 1) 01.07.2016;
2) 31.12.2017.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 129. 129.1. Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Pēc Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma izskatīsim iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. Lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un stabilu finansējumu nozarei, veikt reformas veselības nozarē, kas ietver šādus galvenos soļus:
1) veselības pakalpojumu finansējuma un pieejamības pārskatīšana (skat.129.2., 133.1. un 133.2.pasākumu);
2) jauna veselības finansēšanas modeļa izstrāde (skat.128.1. pasākumu);
3) veselības sistēmas un pakalpojumu sniedzēju struktūras pārskatīšana (skat. 130.1 un 130.2.pasākumu);
4) e-veselības sistēmas izveide un attīstība (skat. 131.1.pasākumu)
Uzsāktas veselības nozares reformas, lai nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju un veselības nozares finansējuma stabilitāti, tai skaitā nesamazinot veselības nozares valsts finansiālo apjomu zemāk par 3,02 % no IKP un paredzot atbilstošu finansējumu veselības reformas rezultātu īstenošanai. 312, 313, 304, 306 VM FM, sociālie partneri 30.10.2018.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 129. 129.2. Pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus, nosakot valsts apmaksāto pakalpojumu grozu. Pēc Latvijas nodokļu sistēmas izvērtējuma izskatīsim iespēju palielināt veselības nozares finansējuma proporciju no IKP. 1) Pārskatīt no valsts budžeta finansētos veselības aprūpes pakalpojumus;
2) Izvērtēt un noteikt pakalpojumu grozu un pārskatīt tarifus veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai
1) Sagatavots tarifu pārskats un aprēķini par nepieciešamo tarifu apjomu;
2) izstrādāti jauni tarifi, sasaistot tos ar DGR apmaksas sistēmu:
3) noteikts "veselības pakalpojuma grozs" atbilstoši pieejamam valsts budžeta finansējumam;
4) izstrādāts priekšlikums rindu mazināšanai, paredzot papildus finansējumu 2017.g. noteiktiem pakalpojumiem (bērniem, onkoloģijas pacientiem , u.c.), sasaistot ar jaunajiem tarifiem (piemēram, "zaļā koridora " ieviešana uz izmeklējumiem visiem onkoloģijas pacientiem, sakārtojot nosūtījumu uz izmeklējumiem un rindu organizēšanu).
312, 313, 304, 306 VM FM, sociālie partneri 1) 01.07.2016. 2) 31.12.2018.; 3) 30.05.2016; 4) 30.07.2016.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 130. 130.1. Lai nodrošinātu vienmērīgu sistēmas pakalpojuma kvalitāti, pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, ievērojot integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstības pieeju. 1) Izstrādāt veselības aprūpes tīklu vadlīnijas un vienotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmu prioritārajās veselības aprūpes jomās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselības) veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai visos veselības aprūpes līmeņos un uzsākta to ieviešana (aktivitāte tiks īstenota līdz 31.12.2022.).
2) Nodrošināt veselības aprūpes tīklu vadlīniju ieviešanu, attīstot infrastruktūru prioritārajās (sirds un asinsvadu, onkoloģijas, perinatālā un neonatālā perioda un garīgās veselības) veselības aprūpes jomās (aktivitāte tiks īstenota līdz 31.12.2022.).
1) Veikts pētījums, kura ietvaros: - identificēti un novērtēti veselības sistēmas galvenie trūkumi un to cēloņi; - sagatavoti priekšlikumi inovatīviem risinājumiem attiecībā uz slimību profilaksi un prevenciju, agrīnu diagnostiku, katra aprūpes līmeņa kompetenci, tehnoloģisko nodrošinājumu, pakalpojumu sniegšanas organizēšanu, pakalpojumu apmaksas sistēmas attīstību u.c.
2) Uzsākta vienotas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas veselības aprūpes jomā izstrāde un ieviešana, kuras ietvaros noteikts valstī izvirzīto prasību, pasākumu kopums un institucionālais ietvars, kas ilgtermiņā nodrošinās kvalitatīvu, t.i. efektīvu, drošu un uz pacientu vērstu veselības aprūpes attīstību, veicinot sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos.
313, 304, 305 VM VM padotības iestādes, LM, soc.partneri, FM, CFLA 30.12.2016.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 130. 130.2. Lai nodrošinātu vienmērīgu sistēmas pakalpojuma kvalitāti, pārskatīsim veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu un pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, ievērojot integrētas veselības aprūpes pakalpojumu attīstības pieeju. 1) Izvērtēt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru un pārvaldību;
2) uzlabot un attīstīt veselības pakalpojumu plānošanu un koordinēšanu veselības sistēmā, attīstot kompleksu un integrētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
1) Izstrādāts veselības pakalpojumu sniedzēju kartējums ("māsterplāns"), nosakot reģionālo, lokālo u.c. līmeņu ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu klāstu;
2) Pārskatīta un noteikta atbildība starp VM un Nacionālo veselības dienestu par veselības pakalpojumu plānošanas funkciju.
313, 304, 305 VM VM padotības iestādes, sociālie partneri, pašvaldības 1) 31.12.2016.
2) 01.09.2016.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 131. 131.1. Pabeigsim vienotās veselības nozares elektroniskās informācijas sistēmas ieviešanu, nodrošināsim pilnvērtīgu tās darbību un attīstību. 1) Uzsākt vienotās veselības nozares informācijas sistēmas darbu un
2) nodrošināt tās tālāku attīstību, kā arī īstenot veselības nozares IKT centralizāciju piesaistot ES fondu 2014.-2020.gada finansējumu (pasākums tiks īstenots līdz 31.12.2022.).
1) Izstrādāts sistēmas projekts:

- personas elektroniska identifikācija pakalpojumu saņemšanai ("nauda seko identificētam pacientam"; - veselības nozares datu centralizēta pārvaldība, datu noliktava; - reģistru modernizācija un integrācija ar e-veselības informācijas sistēmu);

2) 2017.gadā uzsākta projekta ieviešana.

415 VM VARAM, VM padotības iestādes 31.12.2016.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 132. 132.1. Ierobežosim veselībai kaitīgo produktu un ieradumu izplatību. 1) MK apstiprināt normatīvo regulējumu par transtaukskābju ierobežošanu pārtikas produktos;
3) Izstrādās politikas plānošanas dokuments alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanai;
4) Izstrādāt normatīvo regulējumu, kas pastiprina prasības smēķēšanas ierobežošanai un Eiropas Parlamenta Padomes direktīvas "Par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu" prasību pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Nodrošināta virzība uz Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2014.-2020. izvirzīto mērķu sasniegšanu :
1) Samazinājies liekā svara un aptaukošanās īpatsvars bērniem 7 gadu vecumā 2020.gadā sasniedzot rādītāju 21,5%;
2) Samazinājies to jauniešu (15 – 16 gadu vecumā) īpatsvars, kas lietojuši alkoholu riskantā veidā (60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā reizē) pēdējā mēneša laikā 2019.gadā sasniedzot rādītāju 43%;
3) Ikdienas smēķētāju (15-64 g.v.) īpatsvars samazinājies 2020.gadā sasniedzot rādītāju 28%;
4) Samazinājies regulāri (vismaz reizi nedēļā) smēķējošu 15-gadīgu skolēnu īpatsvars 2018.gadā sasniedzot rādītāju 22%.
315, 304, 305, 308 VM FM 31.10.2018.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 133. 133.1. Īstenosim mērķtiecīgu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politiku (īpaši reģionos), sakārtojot veselības nozares darbinieku atlīdzības un profesionālās pilnveides sistēmu. Izstrādāt politikas plānošanas dokumentu par veselības nozares cilvēkresursu attīstību un nodrošināt ārstniecības personu, tai skaitā budžeta iestādēs strādājošo, darba samaksas sistēmas sakārtošanu un pakāpeniski līdz 2020.gadam izskaust "pagarināto normālo darba laiku" slimnīcās un neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā. 1) Sagatavots darba samaksas modelis un aprēķināts finansējums 2017.-2022.g. un iesniegts MK;
2) Plānotas 50 jaunas rezidentūras vietas no 2017.g.:
3) VM iesniegts priekšlikums IZM par studiju un studējošo kredītu dzēšanas gadījumu skaita palielināšanu ārstniecības personām 2016.gadam (studiju kredīta dzēšana 50 ārstniecības personām).
313 VM Soc.partneri 1) 01.09.2016.
 2) 30.02.2017.
3) 31.12.2016.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 133. 133.2. Īstenosim mērķtiecīgu veselības aprūpes cilvēkresursu attīstības politiku (īpaši reģionos), sakārtojot veselības nozares darbinieku atlīdzības un profesionālās pilnveides sistēmu. Nodrošināt tālākizglītības pieejamību ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām un farmaceitiskās aprūpes speciālistiem, kā arī īstenot pasākumus ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu piesaistei reģionos (aktivitātes tiks īstenotas līdz 31.12.2022.). Nodrošināta ārstniecības personu, ārstniecības atbalsta personu un farmaceitiskās aprūpes speciālistu kvalifikācijas pilnveidošana tālākizglītības ietvaros līdz 2018.gadam- 57 tūkst. personām, kā arī uzlabota pieejamība ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas (līdz 2018.gadam atbalstu saņēmušas 474 personas). 313 VM Soc.partneri 28.02.2018.
Reformas veselības aprūpes sistēmā 134. 134.1. Veselības aprūpes reformu un strukturālu izmaiņu gaitā stiprināsim produktīvu sadarbību un dialogu ar veselības nozares darba ņēmēju un darba devēju organizācijām, kā arī profesionālajām asociācijām. Noslēgt sadarbības memorandu ar ārstniecības personu profesionālajām asociācijām, kā arī atjaunot Veselības nozares stratēģiskās padomes darbību. 1) Veselības politikas stratēģisko lēmumu izvērtēšanā un lēmumu pieņemšanā tiek iesaistītas pacientu, ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un universitātes;
2) Uzlabota informācijas apmaiņa un sadarbība starp Veselības ministriju, veselības nozares organizācijām, valsts un pašvaldību institūcijām u.c.
n.a. VM VM padotības iestādes, sociālie partneri 28.02.2018.
Reformas veselības aprūpes sistēmā

135

135.1

Sekmēsim veselības tūrisma kā eksportspējīgas nozares attīstību, pilnveidojot pakalpojumu piedāvājumu, tai skaitā attīstot kurortoloģiju Sniegt atbalstu ārvalstu tūristu piesaistei Latvijas veselības un darījumu tūrisma nozarē. 1. Līdz 31.12.2018. paredzamais rezultatīais rādītājs – plānotajās mārketinga aktivitātēs sniegts finansiāls atbalsts 139 komersantiem.

2. Līdz 2017.gada beigām plānots palielināt ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaitu līdz 1,65 milj.

n. a.

EM

VM, VARAM, LIAA

1) 31.12.2018.,
2) 31.12.2017.

Reformas veselības aprūpes sistēmā

135

135.2

Sekmēsim veselības tūrisma kā eksportspējīgas nozares attīstību, pilnveidojot pakalpojumu piedāvājumu, tai skaitā attīstot kurortoloģiju Izvērtēt un sagatavot nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu tūrisma attīstības iespējas. Izstrādāts normatīvā akta projekts veselības aprūpes pakalpojumu tūrisma jomā.

n. a.

VM

VM padotības iestādes sociālie partneri

31.12.2016.

 


Apstiprināti ar
Ministru kabineta
2016. gada 3. maija
rīkojumu Nr. 275

Ministru kabineta prioritārie rīcības virzieni tautsaimniecības attīstībai

ES un globālie ekonomiskie un sociālie procesi aktualizē arī izaicinājumus Latvijas atvērtās ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai. Turpinās zemo izmaksu produktu un segmentu dominance un lielais ēnu ekonomikas īpatsvars (23,6 % no IKP), valsts budžeta telpa jebkādām atbalsta un modernizācijas iniciatīvām ir ļoti ierobežota, publisko pakalpojumu kvalitāte joprojām ir zema. Neizbēgams ir tālāks darbaspēka izmaksu pieaugums vidējā termiņā un ES fondu finansējuma apjoma krass samazinājums 2022. gadā.

Straujākai tautsaimniecības izaugsmei (sabalansēts IKP pieaugums 5 % robežās katru gadu no 2018. gada) ir nepieciešams veikt tautsaimniecības strukturālo transformāciju, aktivizēt uzņēmējdarbības attīstību un paaugstināt produktu konkurētspēju. Balstoties tikai uz brīvā tirgus spēkiem un stimuliem, to panākt būs neiespējami. Ir nepieciešama efektīva struktūrpolitika un saskaņota atbildīgo institūciju darbība, vienojoties par prioritātēm, kuru īstenošanai katra iesaistītā ministrija izpilda savus uzdevumus. Tādēļ valdības rīcības plānā tiek īpaši akcentēti rīcības virzieni, kuru izpildei visvairāk nepieciešama horizontāla vairāku resoru iesaiste izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Katrā no rīcības virzieniem tiek aprakstītas nepieciešamās darbības, norādot vadošo ministriju un ministrijas, kuru uzdevums ir sniegt atbalstu darbības kopējā mērķa sasniegšanai. Virzība uz kopējo katra rīcības virziena izpildi tiek īstenota, vadošajai ministrijai izveidojot un vadot rīcības virziena koordinācijas darba grupu, kā arī iesaistot sociālos partnerus. Vadošajai ministrijai un iesaistītajām atbalsta ministrijām noteikto uzdevumu izpildes monitoringu īsteno ar Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra un, ja nepieciešams, Ministru prezidenta vadīto attīstības padomju palīdzību. Prioritāro valdības rīcības virzienu progress tiek analizēts divas reizes gadā pēc rezultāta uz 1. janvāri un 1. jūliju, saskaņojot ar sociālajiem partneriem sociālā dialoga ietvaros Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē un tās apakšpadomēs un progresu izskatot Nacionālās attīstības padomē un Ministru kabinetā.

Nr.p. k. Rīcības virzieni un nepieciešamās darbības Vadošā ministrija Atbalstošās ministrijas
1. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana ar mērķi nodrošināt straujāku un sabalansētāku ekonomikas izaugsmi un iekļūt Doing Business top 20 un Globālā konkurētspējas indeksa top 40 valstu grupās 2018. gadā EM  
1.1. Konceptuāla piedāvājuma izstrāde un īstenošana valsts/pašvaldību plašākām iespējām uzņēmējdarbības atbalstam un infrastruktūras pieejamībai VARAM EM, FM, ZM, TM
1.2. Ārvalstu investīciju piesaistes un labvēlīgas investīciju vides attīstīšanas stratēģija, stratēģisko investīciju (>50 miljoni euro) projektu portfeļa izveide, identificējot prioritārās nozares EM SM, IeM, VM, LM, VARAM, FM, ZM, IZM
1.3. Normatīvās vides pilnveidošana, tiesu sistēmas caurskatāma un efektīva darbība (tai skaitā efektivizējot maksātnespējas procesu un nodrošinot līdzsvaru starp maksātnespējīgo personu un kreditoru interesēm) TM EM, FM
1.4. Publiskā iepirkuma sistēmas optimizācija: lielākas iespējas vietējam ražotājam un pakalpojumu sniedzējam, zaļais iepirkums vietējā pašpatēriņa/pieprasījuma nodrošināšanai FM EM, SM, ĀM, LM, VARAM, IZM, ZM
1.5. Ekonomiski nozīmīgu vietējo resursu (mežs, aramzeme, ūdens, vējš, nemetāliskie derīgie izrakteņi u. c.) izmantošanas intensifikācija, pastiprinot privātā sektora ilgtspējīgu iesaisti šo resursu izmantošanā VARAM ZM, EM, FM, TM
1.6. Valsts īpašumā esošo aktīvu caurskatāma un efektīva pārvaldības modeļa izstrāde un ieviešana PKC FM, SM, ZM, EM, KM, VM
1.7. Valsts informācijas sistēmu integrācija (pastiprinot datu vispārpieejamību un atkalizmantošanu), un uz tām bāzēti efektīvi publiskie pakalpojumi VARAM EM, ZM, FM
1.8. Finanšu un kapitāla tirgus ilgtspējīgas attīstības koncepcijas izstrāde ar mērķi ieviest inovatīvus finanšu pakalpojumus (t. sk. fintech) un pozicionēt Latviju kā bāzi starptautisko finanšu pakalpojumu sniegšanai FM EM, TM
2. Līdzsvarota un prognozējama nodokļu politika, sasniedzot iekasēto nodokļu apjomu 33 % apmērā no IKP 2020. gadā FM  
2.1. Ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu apkarošana, samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru valstī par 3 procentpunktiem līdz 2018. gadam FM EM, ZM, VARAM, SM, TM, LM, IeM
2.2. Ilgtspējīgas nodokļu sistēmas izveide, tai skaitā nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma, uz patēriņu, uz nekustamo īpašumu un uz dabas resursu izmantošanu FM Visas ministrijas
3. Inovācija kā ekonomikas transformācijai nepieciešams priekšnoteikums, privātā sektora motivācija ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā 47 % apjomā no kopējiem ieguldījumiem 2018. gadā EM  
3.1. Nacionālās inovāciju sistēmas pilnveidošana, cilvēkresursu attīstība, motivācijas pasākumu izstrāde pētniekiem un biznesam un viņu kopdarbības stimulēšana, resursu koordinēšana, koncentrācija un vispārpieejamība EM IZM, FM, VM, ZM, VARAM
3.2. Konkurētspējīgu inovatīvu produktu un procesu radīšanas/pilnveidošanas un eksportspējas atbalsts kā Latvijai tradicionālajās nozarēs un procesos, tā augsto un vidējo tehnoloģiju nozarēs EM IZM, ZM, VM, VARAM, KM, ĀM
4. Darbinieku prasmju un zināšanu uzlabošana produktivitātes un IKP pieauguma sasniegšanai un vienlaikus iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai EM  
4.1. Demogrāfiskās situācijas uzlabošanas pasākumi visos saistītajos aspektos: dzimstības veicināšana, prognozējamā un darbīgā mūža garuma palielināšana, LM VM, EM, IZM, FM
4.2. Ekonomiskās emigrācijas samazinājums un reemigrācija, vadāma terminēta augstas kvalifikācijas speciālistu imigrācija EM LM, KM, IZM, IeM, ĀM, SIF, VARAM
4.3. Veselības aprūpes sistēmas reforma, nodrošinot visiem Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgi pieejamus no valsts budžeta līdzekļiem apmaksātus kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, palielinot vidējo veselīgi nodzīvoto mūža gadu skaitu 2020. gadā līdz 57 gadiem vīriešiem un 60 gadiem sievietēm VM FM, LM, VARAM
4.3.1. Veselības pakalpojumu finansējuma un pieejamības pārskatīšana: definēts veselības aprūpes pakalpojumu apjoms, kurus valsts nodrošina atbilstoši pieejamajiem budžeta līdzekļiem; kvalitatīva veselības pakalpojuma nodrošināšanai tiks pārskatīta veselības aprūpes cilvēkresursu pieejamība, izstrādājot un pakāpeniski īstenojot samaksas modeli VM FM, LM, VARAM
4.3.2. Konceptuāls priekšlikums par jaunu veselības finansēšanas modeli, piedāvājot vairākus iespējamos scenārijus finansējuma avotiem un ietverot apdrošināšanas komponentu; izvēlētā modeļa aprobācija 2017. gadā un ieviešana 2018. gadā, nodrošinot ilgtspējīgu un stabilu finansējumu kā proporcionālu daļu no IKP vispārpieejamiem kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem VM FM, LM
4.3.3. Veselības pakalpojumu sniedzēju kartējuma izstrāde, nosakot nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu klāstu un pieejamību un pārskatot atbildības sadalījumu par veselības pakalpojumu plānošanu starp Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu VM FM, LM, VARAM
4.3.4. E-veselības sistēmas un portāla izveide, uzsākot e-receptes un elektroniskās darbnespējas lapas obligāto lietošanu 2016. gada beigās, paredzot personas elektronisko identifikāciju pakalpojumu saņemšanai un optimizējot veselības nozares datu centralizētu pārvaldību VM FM, LM, VARAM
4.4. Sociālo garantiju un palīdzības sistēmas izvērtēšana ar mērķi nodrošināt atbilstību minimālajam patēriņa grozam un vienlaikus motivēt cilvēkus atgriezties darbā LM VM, EM, IZM, FM
4.5. Strukturālas izmaiņas izglītības sistēmā, uzsākot īstenot 21. gadsimtam atbilstošu izglītības saturu un radot izglītības resursu efektīvu un pārdomātu izmantošanu IZM  
4.5.1. Vispārējās izglītības skolu tīkla transformācija, nodrošinot kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un izglītojamo telpiskās mobilitātes (izglītības iestādes fiziskas pieejamības) kompleksu risinājumu IZM VARAM, SM, LM, VM, FM
4.5.2. Izglītības kvalitātes paaugstināšana, paaugstinot iegūtās pamatizglītības kvalitātes vērtējumu Globālās konkurētspējas indeksā un izstrādājot un ieviešot pasākumus visaptverošai jauno talantu selekcijai skolās (īpaši lauku reģionos) IZM LM, EM, VM
4.5.3. Profesionālās izglītības modernizēšanas pasākumi un pieaugušo motivācija tālākizglītībai, intensīva esošās modernās infrastruktūras izmantošana nodarbināto un bezdarbnieku kvalifikācijas celšanai ar mērķi nodrošināt darbaspēka kopējā kvalitātes līmeņa atbilstību šodienas prasībām IZM LM, EM
5. Latvijas atvērtās ekonomikas drošības nostiprināšana un apdraudējumu novēršana, resursu optimāla sadale starp drošības un attīstības prioritātēm AiM  
5.1. Drošības diplomātisko aspektu tālāka pilnveidošana, tai skaitā nepieciešamo ārējo priekšnoteikumu nodrošināšana, daudzpusējo līgumu saistību konverģence ar nacionālajām interesēm, mērķa finansējums ārējās robežas nostiprināšanai ĀM AiM, IeM, FM
5.2. Nacionālo bruņoto spēku kaujas gatavības un Zemessardzes kapacitātes paaugstināšana, palielinot aizsardzības budžetu līdz 1,7 % no IKP 2017. gadā un līdz 2 % no IKP 2018. gadā, investīcijām plānojot ne mazāk kā 20 %, bet personāla izdevumiem – ne vairāk kā 50 % no aizsardzības budžeta AiM FM, IeM, ĀM
5.3. ES un Latvijas austrumu robežas izbūve un aprīkošana valsts un ekonomiskās drošības draudu (nelegāla preču un finanšu plūsma, kontrabanda, nelegālā patvēruma meklētāju migrācija u. c.) novēršanai IeM FM, ĀM, VARAM
5.4. Iekšējās drošības pastiprināšana, tai skaitā kritiskās infrastruktūras (enerģētika, elektroniskie sakari, transports) aizsardzība, sentimentu analīze, aktivizēta cīņa ar iekšējiem draudiem (tai skaitā ar ekonomisko attiecību kriminalizāciju, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu) IeM AiM, ĀM, FM, EM, SM
5.5. Valsts kiberdrošības stiprināšana, ieviešot vienotas minimālās drošības prasības, īpaši attiecībā uz informācijas sistēmām un lielo datu krātuvēm AiM SM, VARAM, FM, IeM, ĀM, LM, TM
5.6. Kompensācijas darījumu (off-set) un/vai analoga principa izstrāde un ieviešana Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes uzturēšanas un apgādes vajadzībām sadarbībā ar uzņēmējiem un pētniecības institūcijām, Latvijas uzņēmumu iesaiste NATO piegādes ķēdēs un Eiropas Savienības līmeņa atbalsta programmās AiM FM, EM, IZM, ZM, IeM, SM, VARAM
6. Kultūras un uzņēmējdarbības sintēze ar mērķi nostiprināt nacionālo identitāti, piederības sajūtu Latvijas valstij, tās valodai, kultūrai un pamatvērtībām KM  
6.1. Radošās industrijas attīstība, tradicionālo un moderno tehnoloģiju izmantošana radošo produktu izstrādē ar mērķi komercializēt kultūras ekonomisko potenciālu KM EM, IZM, ĀM, VARAM, FM
6.2. Nacionālās informācijas telpas attīstība un stiprināšana, drukāto un elektronisko plašsaziņas līdzekļu politikas pieņemšana un īstenošana; Latvijas informācijas pieejamība lielajās valodās KM EM, VARAM, TM, FM
6.3. Daudzveidīgas Latvijas valsts simtgades svinību programmas sagatavošana un īstenošana (2017.–2021.), tai skaitā Mežaparka Lielās estrādes un Daugavas stadiona sagatavošana sadarbībā ar Rīgas domi XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku norisei KM IZM, ĀM, VARAM, FM
6.4. Nacionālās kultūras infrastruktūras pilnveidošana, akustiskās koncertzāles projekta uzsākšana Rīgā, Laikmetīgās mākslas muzeja un Ventspils mūzikas vidusskolas (ar koncertzāli) veidošana, tai skaitā izmantojot modernās informācijas tehnoloģijas KM VARAM, FM

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!