Ministru kabineta noteikumi Nr. 268

Rīgā 2016. gada 3. maijā (prot. Nr. 21 10. §)

Latvijas Republikas valsts robežas joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma
13. panta 3.¹ daļu

1. Noteikumi nosaka prasības Latvijas Republikas valsts robežas joslas (turpmāk – valsts robežas josla) iekārtošanai un uzturēšanai uz Eiropas Savienības ārējās robežas.

2. Noteikumos lietoti šādi termini:

2.1. robežzīmju novērošanas zona – astoņus metrus plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto, sākot no valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijas, un kas paredzēta robežzīmju vizuālai uzraudzībai un kontrolei, žoga ierīkošanai, robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;

2.2. patruļtakas zona – divus metrus plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto ne tuvāk par astoņiem metriem no valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijas un kas paredzēta Valsts robežsardzes amatpersonu patrulēšanai un robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;

2.3. brīvās novērošanas zona – divus metrus plata valsts robežas joslas daļa, kuru iekārto ne tuvāk par 10 metriem no valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijas un kas paredzēta valsts robežas vizuālajai un tehniskajai novērošanai, žoga ierīkošanai, kā arī robežuzraudzības tehnisko līdzekļu – klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu – uzstādīšanai;

2.4. pēdu kontroles josla – ne vairāk kā astoņus metrus plats atsevišķs papildus apstrādāts un iekārtots posms, kuru izveido robežzīmju novērošanas zonā, sākot no valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijas, un kas paredzēts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas pazīmju (tajā skaitā pēdu nospiedumu) konstatēšanai un fiksēšanai;

2.5. žogs – vismaz divus metrus augsta inženierbūve (norobežojums), kuras augšējā daļa ir papildināta ar dzeloņstiepli un kuru ierīko robežzīmju novērošanas zonā vai brīvās novērošanas zonā paralēli valsts robežas, ūdensteces krotes vai krasta līnijai, bet ne tuvāk kā četrus metrus no tās, lai aizkavētu un novērstu valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumus.

3. Visā Eiropas Savienības ārējās robežas garumā iekārto robežzīmju novērošanas zonu, patruļtakas zonu un brīvās novērošanas zonu.

4. Valsts robežas joslu iekārto, attīrot to no kokiem, krūmiem, to saknēm un nolīdzinot augsnes virsējo kārtu.

5. Valsts robežas joslas posmus, kuros pastāv augsts valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas risks, var iekārtot:

5.1. uzstādot klātbūtnes uztveršanas sistēmas un novērošanas iekārtas, – robežzīmju novērošanas zonā, patruļtakas zonā un brīvās novērošanas zonā;

5.2. ierīkojot pēdu kontroles joslu, – robežzīmju novērošanas zonā;

5.3. ierīkojot žogu, – robežzīmju novērošanas zonā vai brīvās novērošanas zonā.

6. Robežzīmju novērošanas zonā uzstāda robežzīmes.

7. Robežzīmju novērošanas zonā pieļaujamais zāles augstums nedrīkst pārsniegt 0,3 metrus.

8. Patruļtakas zonā izveido patruļtaku divu metru platumā ar segumu, kas nodrošina brīvu pārvietošanos kājām, ar kvadriciklu vai sniega motociklu.

9. Ja patruļtakas zonā ir dabiski šķēršļi, kuru dēļ nav iespējams izveidot patruļtaku, to izveido brīvās novērošanas zonā.

10. Ja patruļtaka šķērso nelielas ūdenstilpes (piemēram, strautus, upes) vai citas grūti šķērsojamas vietas (piemēram, slīkšņas, meliorācijas grāvjus, purvus, applūstošas teritorijas), uz patruļtakas ierīko laipas, caurtekas, tiltus.

11. Brīvās novērošanas zonā uzstāda valsts robežas joslas informatīvās norādes.

12. Brīvās novērošanas zonā pieļaujamais zāles augstums nedrīkst pārsniegt 0,3 metrus.

13. Pēdu kontroles joslu iekārto valsts robežas joslas posmos ar irdenu augsni.

14. Iekārtojot pēdu kontroles joslu, to 0,15 metru dziļumā pilnīgi atbrīvo no augu segas, uzarot un frēzējot augsnes virsējo kārtu.

15. Pēdu kontroles joslu regulāri atjauno un uztur tās funkcionalitāti, ievērojot meteoroloģisko faktoru, dzīvnieku un citu faktoru ietekmi.

16. Pēdu kontroles joslu neiekārto purvos un applūstošās teritorijās (piemēram, ūdensteces ielejās, kas palos vai plūdos pilnīgi vai daļēji applūst).

17. Valsts robežas joslas posmos, kuros ir izveidotas robežšķērsošanas vietas, minimālais nepārtraukta žoga posma garums uz katru pusi no robežšķērsošanas vietas teritorijas nožogojuma ir divi kilometri.

18. Žogs var būt aprīkots ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām un novērošanas iekārtām.

19. Ja žogu dabisku šķēršļu dēļ nav iespējams ierīkot robežzīmju novērošanas zonā, to ierīko brīvās novērošanas zonā.

20. Novērošanas iekārtas uzstāda labi pārredzamos valsts robežas joslas novērošanas posmos.

21. Valsts robežas joslu uztur tādā stāvoklī, lai tā visā garumā būtu labi pārredzama un netraucētu Valsts robežsardzes amatpersonām brīvi pārvietoties gar valsts robežu kājām vai ar transportlīdzekli.

22. Valsts robežas joslas uzturēšanai veic:

22.1. robežzīmju atjaunošanu un pārbūvi;

22.2. informatīvo norāžu nomaiņu;

22.3. žoga, laipu, caurteku un tiltu atjaunošanu un pārbūvi;

22.4. pēdu kontroles joslas augsnes virsējās kārtas apstrādi;

22.5. attīrīšanu no kokiem, krūmiem un to saknēm;

22.6. zāles pļaušanu;

22.7. patruļtakas atjaunošanu;

22.8. klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu tehnisko apkopi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis