ES un Latvijas parlamentārās komitejas sēdē

Pirmdien, 5.februārī, Briselē darbu sāka Eiropas Savienības (ES) un Latvijas apvienotā parlamentārā komiteja. Šī ir jau sestā sēde kopš apvienotās parlamentārās komitejas nodibināšanas 1997.gada novembrī.

Vakar notika diskusija starp Latvijas valdības, parlamenta, Eiropas Komisijas (EK) un Eiropas Parlamenta pārstāvjiem par jautājumiem, kas skar Nicas sanāksmes rezultātus, Zviedrijas prezidentūras ES prioritātes un Latvijas virzību uz iestāšanos Eiropas Savienībā.

Sēdes sākumā apvienotās parlamentārās komitejas līdzpriekšsēdētājs Alfreds Gomolka atzīmēja Latvijas panākto progresu ekonomikā — iekšzemes kopprodukta pieaugumu un zemo inflācijas līmeni, kas ir vieni no labākajiem rādītājiem Austrumeiropas valstu vidū. Minēts arī paveiktais sabiedrības integrācijā.

Latvijas valdības vārdā ar referātu uzstājās vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Vladimirs Makarovs. Viņš sacīja, ka Latvija ir gandarīta par Nicas sanāksmes rezultātiem, jo tie uzskatāmi pierāda, ka ES paplašināšanās ir realitāte un atbilst Latvijas formulētajām nacionālajām interesēm. Īpaši ministrs akcentēja lēmumu, ka katrai dalībvalstij būs viens komisārs. "Tas nodrošinās iespēju visām dalībvalstīm uz vienlīdzīgiem principiem piedalīties Eiropas Komisijas darbā," sacīja V.Makarovs.

Analizējot līdzšinējo Latvijas virzību uz iestāšanos ES, ministrs uzsvēra, ka kopš 2000.gada 15.februāra, kad tika atklātas ES un Latvijas sarunas, tajās panākti būtiski rezultāti — atvērtas sešpadsmit sarunu sadaļas un deviņas no tām slēgtas. Nākamais pusgads mūsu valstij varētu būt izšķirošs, lai panāktu iespējamo iestāšanos ES jau pirmajā paplašināšanās vilnī. V.Makarovs sacīja, ka Eiropas Komisijas progresa novērtējums ļauj Latvijai atvērt visas atlikušās sarunu sadaļas jau Zviedrijas prezidentūras laikā un iespējami vairāk no tām slēgt, jo visas sarunu pozīcijas jau iesniegtas EK.

V.Makarovs pauda pārliecību, ka tālākais progress Latvijai labvēlīgā sarunu attīstībā lielā mērā atkarīgs no mūsu valsts spējas nodrošināt pietiekamu informācijas apjomu EK un dalībvalstīm, lai tās varētu pieņemt atbilstošus lēmumus par sarunu slēgšanu atsevišķās sadaļās. Savas uzrunas nobeigumā ministrs uzsvēra, ka Latvija plāno kļūt par ES dalībvalsti, vēlākais, 2004.gadā un piedalīties jau nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

ES Padomes prezidējošās valsts vārdā uzstājās Zviedrijas vēstnieks Latvijā Tomass Bertelmans. Viņš atkārtoti akcentēja, ka Zviedrijas prezidentūras galvenā prioritāte ir sekmīga paplašināšanās procesa norise un ka ir būtiski dot tam jaunu impulsu, tādējādi nodrošinot sekmīgu institucionālās reformas gaitu un jaunu dalībvalstu uzņemšanu ES jau pēc nākamās starpvaldību konferences. Vēstnieks uzsvēra, ka Latvijas iestāšanās ES atkarīga no mūsu valsts spējas pārņemt un ieviest ES likumdošanas kopumu un iespējami īsā laikā veikt citas tam nepieciešamās reformas.

Par Latvijas un ES attiecībām runāja ES Paplašināšanās ģenerāldirektorāta direktore Fransuāza Godanzī—Objē. Arī viņa akcentēja Latvijas panākto progresu, uzsverot, ka pēc Nicas starpvaldību konferences Latvijas un ES attiecības sasniegušas būtisku punktu, tomēr joprojām ir jomas, kurās ES sagaida labākus rezultātus.

Pēc šiem ziņojumiem notika diskusija par dažādiem ar Latvijas eirointegrāciju saistītiem jautājumiem. Eiropas Parlamenta deputātus interesēja, kā Latvijā tiek risinātas problēmas, kas saistītas ar nepilngadīgo atrašanos iepriekšējās izmeklēšanas izolatoros. Latvijas delegācijas loceklis Andris Bērziņš atzina, ka šāda problēma pastāv, tomēr daudz tiek darīts, lai panāktu sekmīgu tās risinājumu. Viņš uzsvēra, ka mūsu valsts likumdošanā tiek veiktas izmaiņas, lai maksimāli aizsargātu nepilngadīgos — audzinoša rakstura pasākumu ieviešana, alternatīvas programmas darbam ar pusaudžiem, kas veikuši noziedzīgus nodarījumus, kā arī speciāli projekti, pie kuriem strādā Tieslietu ministrija kopā ar ārvalstu speciālistiem un Latvijas sabiedriskajām organizācijām.

Pārrunāti arī jautājumi, kas skar administratīvo un tiesu sistēmu Latvijā, kā arī nodarbinātības problēmas.

Saeimas preses dienests