Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Līgumu starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu

1.pants. 1920.gada 9.februāra Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām, un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu (turpmāk — Līgums) ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Zemkopības ministrija.

3.pants. Līgums stājas spēkā tā 10.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Līgums angļu valodā un tā tulkojums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 28.aprīlī.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 11.maijā

Treaty between Norway, The United States of America, Denmark, France, Italy, Japan, the Netherlands, Great Britain and Ireland and the British overseas Dominions and Sweden concerning Spitsbergen signed in Paris 9th February 1920.

The President of The United States of America; His Majesty the King of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas, Emperor of India; His Majesty the King of Denmark; the President of the French Republic; His Majesty the King of Italy; His Majesty the Emperor of Japan; His Majesty the King of Norway; Her Majesty the Queen of the Netherlands; His Majesty the King of Sweden,

Desirous, while recognising the sovereignty of Norway over the Archipelago of Spitsbergen, including Bear Island, of seeing these territories provided with an equitable regime, in order to assure their development and peaceful utilisation,

Have appointed as their respective Plenipotentiaries with a view to concluding a Treaty to this effect:

The President of the United States of America:

Mr. Hugh Campbell Wallace, Ambassader Extraordinary and Plenipotentiary of the United States of America at Paris;

His Majesty the King of Great Britain and Ireland and of the British Dominions beyond the Seas, Emperor of India:

The Right Honourable the Earl of Derby, K.G., G.C.V.O., C.B., His Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary at Paris;

And

for the Dominion of Canada: The Right Honourable Sir George Halsey Perley, K.C.M.G., High Commissioner for Canada in the United Kingdom;

for the Commomvealth of Australia:

The Right Honourable Andrew Fisher, High Commissioner for Australia in the United Kingdom;

for the Dominion of New Zealand:

The Right Honourable Sir Thomas MacKenzie, K.C.M.G., High Commissioner for New Zealand in the United Kingdom;

for the Union of South Africa: Mr. Reginald Andrew Blankenberg, O.B.E, Acting High Commissioner for South Africa in the United Kingdom;

for India:

The. Right Honourable the Earl of Derby, K.G., G.C.V.O., C. B.;

His Majesty the King of Denmark:

Mr. Herman Anker Bernhoft, Envoy Extraordinary and Minister Plenipotentiary of H.M. the King of Denmark at Paris;

President of the French Republic:

Mr. Alexandra Millerand, President of the Council, Minister for Foreign Affairs;

His Majesty the King of Italy:

The Honourable Maggiorino Ferraris, Senator of the Kingdom;

His Majesty the Emperor of Japan:

Mr. K. Matsui, Ambassador Extraordinary and Plenipotentiary of H.M. the Emperor of Japan at Paris;

His Majesty the King of Norway:

Baron Wedel Jarlsberg, Envoy Extraordinary and Minister Plenipotentiary of H.M. the King of Norway at Paris;

Her Majesty the Queen of the Netherlands:

Mr. John London, Envoy Extraordinary and Minister Plenipotentiary of H.M. the Queen of the Netherlands at Paris;

His Majesty the King of Sweden:

Count J.-J.-A. Ehrensvärd, Envoy Extraordinary and Minister Plenipotentiary of H.M. the King of Sweden at Paris;

Who, having communicated their full powers, found in good and due form, have agreed as follows:

Article 1.

The High Contracting Parties undertake to recognise, subject to the stipulations of the present Treaty, the full and absolute sovereignty of Norway over the Archipelago of Spitsbergen, comprising, with Bear Island or Beeren-Eiland, all the islands situated between 10° and 35° longitude East of Greenwich and between 74° and 81° latitude North, especially West Spitsbergen, North-East Land, Barents Island, Edge Island, Wiche Islands, Hope Island or Hopen-Eiland, and Prince Charles Foreland, together with all islands great or small and rocks appertaining thereto (see annexed map).

Article 2.

Ships and nationals of all the High Contracting Parties shall enjoy equally the rights of fishing and hunting in the territories specified in Article 1 and in their territorial waters.

Norway shall be free to maintain, take or decree suitable measures to ensure the preservation and, if necessary, the reconstitution of the fauna and flora of the said regions, and their territorial waters; it being clearly understood that these measures shall always be applicable equally to the nationals of all the High Contracting Parties without any exemption, privilege or favour whatsoever, direct or indirect to the advantage of any one of them.

Occupiers of land whose rights have been recognised in accordance with the terms of Articles 6 and 7 will enjoy the exclusive right of hunting on their own land: (1) in the neighbourhood of their habitations, houses, stores, factories and installations, constructed for the purpose of developing their property, under conditions laid down by the local police regulations; (2) within a radius of 10 kilometres round the headquarters of their place of business or works; and in both cases, subject always to the observance of regulations made by the Norwegian Government in accordance with the conditions laid down in the present Article.

Article 3.

The nationals of all the High Contracting Parties shall have equal liberty of access and entry for any reason or object whatever to the waters, fjords and ports of the territories specified in Article 1; subject to the observance of local laws and regulations, they may carry on there without impediment all maritime, industrial, mining and commercial operations on a footing of absolute equality.

They shall be admitted under the same conditions of equality to the exercise and practice of all maritime, industrial, mining or commercial enterprises both on land and in the territorial waters, and no monopoly shall be established on any account or for any enterprise whatever.

Notwithstanding any rules relating to coasting trade which may be in force in Norway, ships of the High Contracting Parties going to or coming from the territories specified in Article 1 shall have the right to put into Norwegian ports on their outward or homeward voyage for the purpose of taking on board or disembarking passengers or cargo going to or coming from the said territories, or for any other purpose.

It is agreed that in every respect and especially with regard to exports, imports and transit traffic, the nationals of all the High Contracting Parties, their ships and goods shall not be subject to any charges or restrictions whatever which are not borne by the nationals, ships or goods which enjoy in Norway the treatment of the most favoured nation; Norwegian nationals, ships or goods being for this purpose assimilated to those of the other High Contracting Parties, and not treated more favourably in any respect.

No charge or restriction shall be imposed on the exportation of any goods to the territories of any of the Contracting Powers other or more onerous than on the exportation of similar goods to the territory of any other Contracting Power (including Norway) or to any other destination.

Article 4.

All public wireless telegraphy stations established or to be established by, or with the authorisation of, the Norwegian Government within the territories referred to in Article 1 shall always be open on a footing of absolute equality to communications from ships of all flags and from nationals of the High Contracting Parties, under the conditions laid down in the Wireless Telegraphy Convention of July 5, 1912, or in the subsequent International Convention which may be concluded to replace it.

Subject to international obligations arising out of a state of war, owners of landed property shall always be at liberty to establish and use for their own purposes wireless telegraphy installations, which shall be free to communicate on private business with fixed or moving wireless stations, including those on board ships and aircraft.

Article 5.

The High Contracting Parties recognise the utility of establishing an international meteorological station in the territories specified in Article 1, the organisation of which shall form the subject of a subsequent Convention.

Conventions shall also be concluded laying down the conditions under which scientific investigations may be conducted in the said territories.

Article 6.

Subject to the provisions of the present Article, acquired rights of nationals of the High Contracting Parties shall be recognised.

Claims arising from taking possession or from occupation of land before the signature of the present Treaty shall be dealt with in accordance with the Annex hereto, which will have the same force and effect as the present Treaty.

Article 7.

With regard to methods of acquisition, enjoyment and exercise of the right of owner ship of property, including mineral rights, in the territories specified in Article 1, Norway undertakes to grant to all nationals of the High Contracting Parties treatment based on complete equality and in confirmity with the stipulations of the present Treaty.

Expropriation may be resorted to only on grounds of public utility and on payment of proper compensation.

Article 8.

Norway undertakes to provide for the territories specified in Article 1 mining regulations which, especially from the point of view of imposts, taxes or charges of any kind, and of general or particular labour conditions, shall exclude all privileges, monopolies or favours for the benefit of the State or of the nationals of any one of the High Contracting Parties, including Norway, and shall guarantee to the paid staff of all categories the remuneration and protection necessary for their physical, moral and intellectual welfare.

Taxes, dues and duties levied shall be devoted exclusively to the said territories and shall not exceed what is required for the object in view.

So far, particularly, as the exportation of minerals is concerned, the Norwegian Government shall have the right to levy an export duty which shall not exceed 1 % of the maximum value of the minerals exported up to 100.000 tons, and beyond that quantity the duty will be proportionately diminished. The value shall be fixed at the end of the navigation season by calculating the average free on board price obtained.

Three months before the date fixed for their coming into force, the draft mining regulations shall be communicated by the Norwegian Government to the other Contracting Powers. If during this period one or more of the said Powers propose to modify these regulations before they are applied, such proposals shall be communicated by the Norwegian Government to the other Contracting Powers in order that they may be submitted to examination and the decision of a Commission composed of one representative of each of the said Powers. This Commission shall meet at the invitation of the Norwegian Government and shall come to a decision within a period of three months from the date of its first meeting. Its decisions shall be taken by a majority.

Article 9.

Subject to the rights and duties resulting from the admission of Norway to the League of Nations, Norway undertakes not to create nor to allow the establishment of any naval base in the territories specified in Article 1 and not to construct any fortification in the said territories, which may never be used for warlike purposes.

Article 10.

Until the recognition by the High Contracting Parties of a Russian Government shall permit Russia to adhere to the present Treaty, Russian nationals and companies shall enjoy the same rights as nationals of the High Contracting Parties.

Claims in the territories specified in Article 1 which they may have to put forward shall be presented under the conditions laid down in the present Treaty (Article 6 and Annex) through the intermediary of the Danish Government, who declare their willingness to lend their good offices for this purpose.

The present Treaty, of which the French and English texts are both authentic, shall be ratified.

Ratifications shall be deposited at Paris as soon as possible.

Powers of which the seat of the Government is outside Europe may confine their action to informing the Government of the French Republic, through their diplomatic representative at Paris, that their ratification has been given, and in this case, they shall transmit the instrument as soon as possible.

The present Treaty will come into force, in so far as the stipulations of Article 8 are concerned, from the date of its ratification by all the signatory Powers; and in all other respects on the same date as the mining regulations provided for in that Article.

Third Powers will be invited by the Government of the French Republic to adhere to the present Treaty duly ratified. This adhesion shall be effected by a communication addressed to the French Government, which will undertake to notify the other Contracting Parties.

In witness whereof the abovenamed Plenipotentiaires have signed the present Treaty.

Done at Paris, the ninth day of February, 1920, in duplicate, one copy to be transmitted to the Government of His Majesty the King of Norway, and one deposited in the archives of the French Republic; authenticated copies will be transmitted to the other Signatory Powers.

Annex.

1.

(1) Within three months from the coming into force of the present Treaty, notification of all claims to land which had been made to any Government before the signature of the present Treaty must be sent by the Govern ment of the claimant to a Commissioner charged to examine such claims. The Commissioner will be a judge or jurisconsult of Danish nationality possessing the necessary qualifications for the task, and shall be nominated by the Danish Government.

(2) The notification must include a precise delimitation of the land claimed and be accompanied by a map on a scale of not less than 1/1.000.000 on which the land claimed is clearly marked.

(3) The notification must be accompanied by the deposit of a sum of one penny for each acre (40 ares) of land claimed, to defray the expenses of the examination of the claims.

(4) The Commissioner will be entitled to require from the claimants any further documents or information which he may consider necessary.

(5) The Commissioner will examine the claims so notified. For this purpose he will be entitled to avail himself such expert assistance as he may consider necessary, and in case of need to cause investigations to be carried out on the spot.

(6) The remuneration of the Commissioner will be fixed by agreement between the Danish Government and the other Governments concerned. The Commissioner will fix the remuneration of such assistants as he considers it necessary to employ.

(7) The Commissioner, after examining the claims, will prepare a report showing precisely the claims which he is of opinion should be recognised at once and those which, either because they are disputed or for any other reason, he is of opinion should be submitted to arbitration as hereinafter provided. Copies of this report will be forwarded by Commissioner to the Governments concerned.

(8) If the amount of the sums deposited in accordance with clause (3) is insufficient to cover the expenses of the examination of the claims, the Commissioner will, in every case where he is of opinion that a claim should be recognised, at once state what further sum the claiment should be required to pay. This sum will be based on the amount of the land to which the claimant's title is recognised.

If the sums deposited in accordance with clause (3) exceed the expenses of the examination, the balance will devoted to the cost of the arbitration hereinafter provided for.

(9) Within three months from the date of the report referred to in clause (7) of this paragraph, the Norwegian Government shall take the necessary steps to confer upon claimants whose claims have been recognised by the Commissioner a valid title securing to them the exclusive property in the land in question, in accordance with the laws and regulations in force or to be enforced in the territories specified in Article 1 of the present Treaty, and subject to the mining regulations referred to in Article 8 of the present Treaty.

In the event, however, of a further payment being required in accordance with clause (8) of this paragraph, a provisional title only will be delivered, which title will become definitive on payment by the claimant, within such reasonable period as the Norwegian Government may fix, of the further sum required of him.

2.

Claims which for any reason the Commissioner referred to in clause (1) of the preceding paragraph has not recognised as valid will be settled in accordance with the following provisions:

(1) Within three months from the date of the report referred to in clause (7) of the preceding paragraph, each of the Governments whose nationals have been found to possess claims which have not been recognised will appoint an arbitrator.

The Commissioner will be the President of the Tribunal so constituted. In cases of equal division of opinion, he shall have the deciding vote. He will nominate a Secretary to receive the documents referred to in clause (2) of this paragraph and to make the necessary arrangements for the meeting of the Tribunal.

(2) Within one month from the appointment of the Secretary referred to in clause (1) the claimants concerned will send to him through the intermediary of their respective Governments statements indicating precisely their claims and accompanied by such documents and arguments as they may wish to submit in support thereof.

(3) Within two months from the appointment of the Secretary referred to in clause (1) the Tribunal shall meet at Copenhagen for the purpose of dealing with the claims which have been submitted to it.

(4) The language of the Tribunal shall be English. Documents or arguments may be submitted to it by the interested parties in their own language, but in that case must be accompanied by an English translation.

(5) Ine claimants shall be entitled, if they so desire, to be heard by the Tribunal either in person or by counsel, and the Tribunal shall be entitled to call upon the claimants to present such additional explanations, documents or arguments as it may think necessary.

(6) Before the hearing of any case the Tribunal shall require from the parties a deposit or security for such sum as it may think necessary to cover the share of each party in the expenses of the Tribunal. In fixing the amount of such sum the Tribunal shall base itself principally on the extent of the land claimed. The Tribunal shall also have power to demand a further deposit from the parties in cases where special expense is involved.

(7) The honorarium of the arbitrators shall be calculated per month, and fixed by the Governments concerned. The salary of the Secretary and any other persons employed by the Tribunal shall be fixed by the President.

(8) Subject to the provisions of this Annex the Tribunal shall have full power to regulate its own procedure.

(9) In dealing with the claims the Tribunal shall take into consideration:

(a) any applicable rules of International Law;

(b) the general principles of justice and equity;

(c) the following circumstances:

(i) the date on which the land claimed was first occupied by the claimant or his predecessors in title;

(ii) the date on which the claim was notified to the Government of the claimant;

(iii) the extent to which the claimant or his predecessors in title have developed and exploited the land claimed. In this connection the Tribunal shall take into account the extent to which the claimants may have been prevented from developing their undertakings by conditions or restrictions resulting from the war of 1914-1919.

(10) All the expenses of the Tribunal shall be divided among the claimants in such proportion as the Tribunal shall decide. If the amount of the sums paid in accordance with clause (6) is larger than the expenses of the Tribunal, the balance shall be returned to the parties whose claims have been recognised in such proportion as the Tribunal shall think fit.

(11) The decisions of the Tribunal shall be communicated by it to the Governments concerned, including in every case the Norwegian Government.

The Norwegian Government shall within three months from the receipt of each decision take the necessary steps to confer upon the claimant whose claims have been recognised by the Tribunal valid title to the land in question, in accordance with the laws and regulations in force or the be enforced in the territories specified in Article 1, and subject to the mining regulations referred to in Article 8 of the present Treaty. Nevertheless, the titles so conferred will only become definitive on the payment by the claimant concerned, within such reasonable period as the Norwegian Government may fix, of his share of the expenses of the Tribunal.

3.

Any claims which are not notified to the Commissioner in accordance whith clause (1) of paragraph 1, or which not having been recognised by him are not submitted to the Tribunal in accordance with paragraph 2, will be finally extinguished.

Neoficiāls tulkojums

Līgums starp Norvēģiju, Amerikas Savienotajām Valstīm,  Dāniju, Franciju, Itāliju, Japānu, Nīderlandi, Lielbritāniju un Īriju, un Lielbritānijas aizjūras domīnijām un Zviedriju saistībā ar Špicbergenu, kas parakstīts Parīzē, 1920. gada 9. februārī.

Amerikas Savienoto Valstu prezidents; Viņa Majestāte Lielbritānijas un Īrijas un Lielbritānijas aizjūras domīniju karalis, Indijas imperators; Viņa Majestāte Dānijas karalis; Francijas Republikas prezidents; Viņa Majestāte Itālijas karalis; Viņa Majestāte Japānas imperators; Viņa Majestāte Norvēģijas karalis; Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene; Viņa Majestāte Zviedrijas karalis,

vienlaikus atzīstot Norvēģijas valdījumu pār Špicbergenas arhipelāgu, tostarp Lāču salu, un vēloties redzēt šajās teritorijās nodrošinātu taisnīgu režīmu, lai garantētu to attīstību un mierīgu izmantošanu,

ir iecēluši turpmāk minētās attiecīgās pilnvarotās personas ar mērķi noslēgt līgumu šajā sakarā:

Amerikas Savienoto Valstu prezidents:

Hjū Kempbelu Volasu (Mr. Hugh Campbell Wallace), Amerikas Savienoto Valstu ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Parīzē;

Viņa Majestāte Lielbritānijas un Īrijas un Lielbritānijas aizjūras domīniju karalis, Indijas imperators:

R.H. Dārbijas grāfu, K.G., G.C.V.O., C.B., viņa ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Parīzē;

un

attiecībā uz Kanādas domīniju: R.H. Seru Džordžu Helsiju Perliju (Sir George Halsey Perley), K.C.M.G., Kanādas Augsto komisāru Apvienotajā Karalistē;

attiecībā uz Austrālijas Savienību:

R.H. Endrū Fišeru (Andrew Fisher), Austrālijas Augsto komisāru Apvienotajā Karalistē;

attiecībā uz Jaunzēlandes domīniju:

R.H. Seru Tomasu Makenziju (Sir Thomas MacKenzie), K.C.M.G., Jaunzēlandes Augsto komisāru Apvienotajā Karalistē;

attiecībā uz Dienvidāfrikas Savienību: Redžinaldu Endrū Blankenbergu (Mr. Reginald Andrew Blankenberg), O.B.E, Dienvidāfrikas Augstā komisāra Apvienotajā Karalistē vietas izpildītāju;

attiecībā uz Indiju:

R.H. Dārbijas grāfu, K.G., G.C.V.O., C.B.

Viņa Majestāte Dānijas karalis:

Hermanu Ankeru Bernhoftu (Mr. Herman Anker Bernhoft), Viņa Majestātes Dānijas karaļa ārkārtējo vēstnieku un pilnvaroto ministru Parīzē;

Francijas Republikas prezidents:

Aleksanderu Mijerā, (Mr. Alexandra Millerand), Padomes priekšsēdētāju, Ārlietu ministru;

Viņa Majestāte Itālijas karalis:

Godājamo Madžiorno Ferrāri (Maggiorino Ferraris), karalistes senatoru;

Viņa Majestāte Japānas imperators:

K. Matsuji (Mr. K. Matsui), Japānas imperatora ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Parīzē;

Viņa Majestāte Norvēģijas karalis:

Baronu Vedelu Jarlsbergu (Wedel Jarlsberg), Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa ārkārtējo vēstnieku un pilnvaroto ministru Parīzē;

Viņas Majestāte Nīderlandes karaliene:

Džonu Londonu (Mr. John London), Viņas Majestātes Nīderlandes karalienes ārkārtējo vēstnieku un pilnvaroto ministru Parīzē;

Viņa Majestāte Zviedrijas karalis:

Grāfu J.J.A. Ērensvērdu (J.-J.-A. Ehrensvärd), Viņa Majestātes Zviedrijas karaļa ārkārtējo vēstnieku un pilnvaroto ministru Parīzē;

Kuri, ir paziņojuši par savām pilnvarām, kas konstatētas pareizā un pienācīgā apmērā, ir vienojušies par turpmāk minēto:

1. pants

Ievērojot šā līguma nosacījumus, Augstās Līgumslēdzējas puses apņemas atzīt pilnīgu un absolūtu Norvēģijas valdījumu pār Špicbergenas arhipelāgu, kas ietver Lāču salu jeb Beeren-Eiland un visas salas, kas atrodas starp 10° un 35° ģeogrāfisko garumu uz austrumiem no Griničas un starp 74° un 81° ziemeļu ģeogrāfisko platumu, jo īpaši Rietumu Špicbergenu, Ziemeļaustrumu zemi, Barenca salu, Edža salu, Vičes salas, Hopenas salu jeb Hopen-Eiland, un Prinča Čārlza zemesragu, kopā ar visām lielām vai mazām salām un klintīm, kas tajā ietilpst (skatīt pielikumā pievienoto karti).

2. pants

Visu Augsto Līgumslēdzēju pušu kuģiem un valstspiederīgajiem ir vienlīdzīgas tiesības uz zveju un medībām teritorijās, kas noteiktas 1. pantā, un to teritoriālajos ūdeņos.

Norvēģija var brīvi uzturēt un pieņemt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu minēto reģionu un to teritoriālo ūdeņu faunas un floras saglabāšanu un, ja nepieciešams, atjaunošanu; ir skaidri saprotams, ka šie pasākumi vienmēr ir piemērojami vienlīdzīgi visiem Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem bez izņēmumiem, privilēģijām vai īpašas labvēlības, tiešām vai netiešām priekšrocībām kādai no tām.

Zemes iedzīvotājiem, kuru tiesības ir atzītas saskaņā ar 6. un 7. panta noteikumiem, ir ekskluzīvas medību tiesības savā zemē: 1) viņu dzīvesvietu, māju, veikalu, rūpnīcu un tādu konstrukciju, kas būvētas ar mērķi attīstīt savu īpašumu, apkārtnē saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti vietējās policijas noteikumos; 2) 10 kilometru rādiusā ap to darba vietu vai uzņēmuma galveno biroju; un abos gadījumos, vienmēr ievērojot Norvēģijas valdības noteikumus, atbilstoši šajā panta paredzētajiem nosacījumiem.

3. pants

Visiem Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem ir vienlīdzīgas tiesības jebkāda iemesla vai mērķa dēļ piekļūt un ierasties 1. pantā noteiktās teritorijas ūdeņos, fjordos un ostās; ievērojot vietējo tiesību aktu noteikumus, un tur bez šķēršļiem veikt visa veida jūrniecības, rūpniecības, izrakteņu ieguves darbību un komercdarbību, pamatojoties uz absolūtas vienlīdzības principu.

Viņus ielaiž teritorijā ar vienlīdzīgiem nosacījumiem, lai veiktu un īstenotu visa veida jūrniecības, rūpniecības, izrakteņu ieguves darbību vai komercdarbību gan uz sauszemes, gan teritoriālajos ūdeņos, un nekāda iemesla dēļ netiek izveidots neviena uzņēmuma monopols.

Neatkarīgi no citiem noteikumiem attiecībā uz piekrastes tirdzniecību, kuri var būt spēkā Norvēģijā, Augsto Līgumslēdzēju pušu kuģiem, kas dodas uz 1. pantā noteiktajām teritorijām vai nāk no tām, ir tiesības ierasties Norvēģijas ostās pa ceļam uz teritorijām vai mājupceļā, lai uzņemtu vai izceltu krastā pasažierus vai kravu, kas dodas uz minētajām teritorijām vai nāk no tām, vai jebkāda cita nolūka dēļ.

Puses vienojas, ka visādā ziņā un jo īpaši attiecībā uz eksportu, importu un tranzītu, visu Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem, to kuģiem un precēm netiek noteikti nekādi maksājumi vai ierobežojumi, kas nav noteikti tās valsts valstspiedrīgajiem, kuģiem vai precēm, kurām Norvēģijā ir noteikts vislielākās labvēlības režīms; Norvēģijas valstspiederīgajiem, kuģiem un precēm, kas ir šim nolūkam pielīdzināti citu Augstās Līgumslēdzēju pušu pilsoņiem, kuģiem un precēm, un tiem nekādā ziņā nav noteikts labvēlīgāks režīms.

Nekāda papildu maksa vai ierobežojumi netiks uzlikti preču izvešanai uz jebkuru no Līgumslēdzēju valstu teritorijām vai noteikti apgrūtinošāki nosacījumi, nekā līdzīgu preču izvešanai uz jebkuru citu Līgumslēdzējas valsts teritoriju (tostarp Norvēģiju) vai uz jebkuru citu galamērķi.

4. pants

Visas publisko bezvadu telegrāfijas stacijas, kuras izveidojusi Norvēģijas valdība vai ar tās atļauju tiks izveidotas 1. pantā minētajās teritorijās, pamatojoties uz absolūtas vienlīdzības principu, vienmēr būs pieejamas saziņai jebkuras Augstās Līgumslēdzējas puses valstu karoga kuģiem un to valstspiederīgajiem, saskaņā ar nosacījumiem, ko paredz 1912. gada 5. jūlija Bezvadu telegrāfijas konvencija vai cita starptautiskā konvencija, kas varētu tikt pieņemta, lai to aizstātu.

Ievērojot starptautiskās saistības karastāvokļa gadījumā, zemes īpašnieki vienmēr varēs brīvi izveidot un savām vajadzībām izmantot bezvadu telegrāfijas iekārtas, pa kurām brīvi varēs sazināties privātos jautājumos ar fiksētajām vai mobilajām bezvadu stacijām, tostarp tām, kas atrodas uz kuģiem un lidaparātiem.

5. pants

Augstās Līgumslēdzējas puses atzīst starptautisko meteoroloģisko staciju izveidošanas lietderību 1. pantā noteiktajās teritorijās, kuru izveidošana būs nākamās konvencijas līguma priekšmets.

Konvencijas jānoslēdz, paredzot arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem minētajās teritorijās varēs veikt zinātniskos pētījumus.

6. pants

Saskaņā ar šā panta noteikumiem tiks atzītas Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgo iegūtās tiesības.

Prasības, kas izriet no zemes iegūšanas īpašumā vai tās apdzīvošanas pirms šā līguma noslēgšanas, izskata saskaņā ar šā līguma pielikumu, kam būs tāds pats spēks un ietekme kā šim līgumam.

7. pants

Attiecībā uz 1. pantā norādīto teritoriju īpašumtiesību, tostarp tiesību uz derīgajiem izrakteņiem iegādes metodēm un īpašumtiesību izmantošanu Norvēģija apņemas piešķirt tās visiem Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiederīgajiem, pamatojoties uz pilnīgas vienlīdzības principu un atbilstoši šā līguma noteikumiem.

Atsavināšanu var veikt tikai, pamatojoties uz sabiedrības vajadzībām un samaksājot pienācīgu kompensāciju.

8. pants

Norvēģija apņemas izdot izrakteņu ieguves noteikumus attiecībā uz 1. pantā minētajām teritorijām, jo īpaši attiecībā uz jebkāda veida nodokļiem, nodevām vai maksājumiem, un vispārējiem vai īpašiem darba apstākļiem, izslēdzot jebkādas privilēģijas, monopolstāvokli vai atbalstu par labu valstij vai jebkuras Augstās Līgumslēdzējas puses valstspiederīgajiem, tostarp Norvēģijai, un tajās nosaka garantijas visu kategoriju apmaksāta personāla atalgojumam un aizsardzībai, kas nepieciešama to fiziskajai, morālajai un intelektuālajai labklājībai.

Iekasētie nodokļi un nodevas paredzētas tikai un vienīgi minētajām teritorijām, un tās nepārsniedz to summu, kas nepieciešama šādiem mērķiem.

Tādējādi, jo īpaši, tā kā tas ir saistīts ar derīgo izrakteņu eksportu, Norvēģijas valdība ir tiesīga noteikt eksporta nodokli kas nepārsniedz 1 % no maksimālās eksportēto derīgo izrakteņu vērtības par apjomu līdz 100'000 tonnām, bet, ja tas pārsniedz šo daudzumu, nodoklis proporcionāli tiks samazināts. Vērtību nosaka navigācijas sezonas beigās, aprēķinot iegūto vidējo franko uz kuģa.

Trīs mēnešus pirms izrakteņu ieguves noteikumu stāšanās spēkā Norvēģijas valdība nosūta noteikumu projektu pārējām Līgumslēdzējām valstīm. Ja šajā laikā viena vai vairākas minētās valstis ierosina grozīt šos noteikumus, pirms tie tiek piemēroti, šādi priekšlikumi Norvēģijas valdībai jānosūta citām Līgumslēdzējām valstīm, lai tos var iesniegt komisijai, ko veido viens pārstāvis no katras minētās valsts un kas to pārbauda un pieņem lēmumu. Minētā komisija sanāk pēc Norvēģijas valdības uzaicinājuma un pieņem lēmumu trīs mēnešu laikā, skaitot no pirmās sanāksmes. Tā pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

9. pants

Saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no Norvēģijas uzņemšanas Tautu Savienībā, Norvēģija apņemas neveidot un nedot atļauju veidot jebkādas jūras kara bāzes 1. pantā minētajās teritorijās un nebūvēt nekādus nocietinājumus minētajās teritorijās, ko var izmantot kara nolūkiem.

10. pants

Līdz brīdim, kad Augstās Līgumslēdzējas puses atzīs Krievijas valdību, tās ļauj Krievijai ievērot šā līguma nosacījumus; Krievijas valstspiederīgajiem un uzņēmumiem ir tādas pašas tiesības kā Augsto Līgumslēdzēju pušu valstspiedrīgajiem.

Prasības no 1. pantā noteiktajām teritorijām, ko tās varētu izvirzīt, iesniedz saskaņā ar šajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem (6. pants un pielikums) ar Dānijas valdības starpniecību, kas ir paziņojusi par savu gatavību būt par vidutāju šim mērķim.

Šis līgums, kura teksts franču un angļu valodā ir vienlīdz autentisks, ir jāratificē.

Ratifikācijas dokumentus nodod glabāšanā Parīzē cik ātri vien iespējams.

Valstis, kuru valdība atrodas ārpus Eiropas, var ierobežot savu rīcību, informējot Francijas Republikas valdību ar sava diplomātiskā pārstāvja Parīzē starpniecību, apliecinot, ka ratifikācija ir dota, un tādā gadījumā tā iespējami drīz nosūta ratifikācijas dokumentu.

Šis līgums stāsies spēkā, ciktāl tas attiecas uz 8. panta noteikumiem, dienā, kad to ir ratificējušas visas parakstītājas valstis; un attiecībā uz visiem pārējiem aspektiem – tajā dienā, kad stājas spēkā pantā paredzētie izrakteņu ieguves noteikumi.

Francijas Republikas valdība aicinās trešās valstis stingri ievērot šo attiecīgi ratificēto līgumu. Līguma ievērošanu īsteno ar paziņojumu, kas adresēts Francijas valdībai, kura apņemas par to paziņot citām Līgumslēdzējām pusēm.

To apliecinot, iepriekš minētās pilnvarotās personas ir parakstījušas šo līgumu.

Sagatavots Parīzē, 1920. gada devītajā februārī divos eksemplāros, no kuriem viens eksemplārs jānosūta Viņa Majestātes Norvēģijas karaļa valdībai, bet viens – jānodod glabāšanā Francijas Republikas arhīvā; apstiprinātas kopijas tiks nosūtītas pārējām parakstītājām valstīm.

Pielikums:

1.

1) Paziņojumu par visām pretenzijām uz zemi, ko jebkura valdība ir izteikusi pirms šā līguma parakstīšanas, attiecīgās prasītājas valsts valdība triju mēnešu laikā pēc šā līguma spēkā stāšanās dienas nosūta komisāram, kura pārziņā ir šādu prasību izskatīšana. Komisārs būs tiesnesis vai jurists, Dānijas pilsonis, kam ir nepieciešamā kvalifikācija šāda uzdevuma veikšanai, un viņu ieceļ Dānijas valdība.

2) Paziņojumā jāiekļauj precīzas pieprasītās zemes robežas un jāpievieno karte mērogā, kas ir ne mazāks kā 1:1'000'000, un kurā pieprasītā zeme ir skaidri atzīmēta.

3) Papildus paziņojumam, jāveic naudas noguldījums viena pensa apmērā par katru akru (40 āriem) pieprasītās zemes, lai segtu izdevumus par prasību izskatīšanu.

4) Komisāram būs tiesības pieprasīt no prasītājiem papildu dokumentus vai informāciju, ko viņš uzskata par nepieciešamu.

5) Komisārs pārbaudīs šādi iesniegtās prasības. Šajā nolūkā viņš ir tiesīgs saņemt tādu ekspertu palīdzību, kādu viņš uzskata par nepieciešamu, un nepieciešamības gadījumā varēs veikt izmeklēšanu uz vietas.

6) Komisāra atalgojumu nosaka, Dānijas valdībai vienojoties ar pārējām attiecīgajām valdībām. Komisārs nosaka atalgojumu saviem palīgiem, kādus viņš uzskata par vajadzīgiem pieņemt darbā.

7) Pēc prasību izskatīšanas komisārs sagatavo ziņojumu, precīzi norādot tās prasības, kas pēc viņa ieskatiem ir atzīstamas uzreiz, un tās, kuras ir apstrīdētas vai kāda cita iemesla dēļ pēc viņa ieskatiem ir jāiesniedz šķīrējtiesā saskaņā ar turpmāk minētajiem noteikumiem. Šā ziņojuma kopijas komisārs nosūta attiecīgajām valdībām.

8) Ja summas, kas noguldīta saskaņā ar 3. apakšpunktu, apjoms nav pietiekams, lai segtu izdevumus par prasības izskatīšanu, katrā gadījumā, kad komisārs uzskata, ka prasība būtu atzīstama, uzreiz jānosaka, kāda papildu summa prasītājam būtu jāsamaksā. Šīs summas aprēķina pamatā būs tās zemes platība, uz kuru prasītāja īpašumtiesības ir atzītas.

Ja summas, kas noguldītas saskaņā ar 3. apakšpunktu, pārsniedz izdevumus par prasības izskatīšanu, atlikums tiek novirzīts turpmāk paredzētās šķīrējtiesas izmaksām.

9) Trīs mēnešu laikā no dienas, kad ir izdots šā punkta 7. apakšpunktā minētais ziņojums, Norvēģijas valdība veic nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru prasījumus komisārs ir atzinis, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības, nodrošinot ekskluzīvas īpašumtiesības uz attiecīgo zemi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai tādiem, kas jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās teritorijās, un uz to attiecas šā līguma 8. pantā minētie izrakteņu ieguves noteikumi.

Tomēr, ja atbilstoši šā punkta 8. apakšpunktam nepieciešams veikt papildu maksājumu, tiek nodotas tikai pagaidu īpašumtiesības, kuras kļūst galīgas pēc prasītāja papildu summas maksājuma saņemšanas tādā pamatotā termiņā, kuru nosaka Norvēģijas valdība.

2.

Prasības, kuras komisārs, pamatojoties uz kādu no iepriekšējā punkta 1. apakšpunktā minētajiem iemesliem nav atzinis par pamatotām, tiks risinātas atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem:

1) trīs mēnešu laikā pēc iepriekšējā punkta 7. apakšpunktā minētā ziņojuma izdošanas katra valdība, kuras pilsoņi ir iesnieguši prasības un kuras nav atzītas, ieceļ vienu šķīrējtiesnesi.

Komisārs būs šādi izveidotās tiesas priekšsēdētājs. Ja balsu sadalījums ir vienāds, viņam ir izšķirošā balss. Viņš izvirza sekretāru, kas saņems šā punkta 2. apakšpunktā minētos dokumentus, un veiks visus vajadzīgos pasākumus, kas nepieciešami tiesas sanāksmei.

2) Viena mēneša laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra iecelšanas attiecīgie prasītāji ar viņu attiecīgās valdības starpnieka palīdzību nosūta viņam paziņojumus, precīzi norādot savas prasības, kopā ar dokumentiem un argumentiem, ko viņi varētu vēlēties iesniegt kā apliecinājumu.

3) Divu mēnešu laikā pēc 1. apakšpunktā minētā sekretāra iecelšanas tiesa sanāk Kopenhāgenā, lai izskatītu tai iesniegtās prasības.

4) Tiesas valoda ir angļu. Dokumentus vai argumentus ieinteresētās personas tiesai var iesniegt dzimtajā valodā, bet tādā gadījumā jābūt pievienotam tulkojumam angļu valodā.

5) Prasītājiem ir tiesības, ja viņi to vēlas, tikt uzklausītiem tiesā, vai nu personīgi vai ar pārstāvja palīdzību un tiesa ir tiesīga aicināt prasītāju iesniegt tādus papildu paskaidrojumus, dokumentus vai argumentus, kādus tā uzskata par nepieciešamiem.

6) Pirms jebkuras lietas izskatīšanas tiesa pieprasa pusēm iemaksāt depozītu vai sniegt garantiju par tādu summu, kādu tā uzskata nepieciešamu, lai segtu katras puses tiesas izdevumu daļu. Nosakot šādas summas apmēru, tiesa pamatojas galvenokārt uz pieprasītās zemes platību. Tiesai ir arī tiesības pieprasīt papildu depozītu no pusēm gadījumos, kad iesaistīti īpaši izdevumi.

7) Šķīrējtiesnešu honorāru aprēķina par mēnesi, un to nosaka attiecīgās valdības. Sekretāra un citu tiesas nodarbināto personu algu nosaka priekšsēdētājs.

8) Saskaņā ar šā pielikuma noteikumiem tiesai ir visas pilnvaras reglamentēt savas procedūras.

9) Izskatot prasības, tiesa ņem vērā:

a) visus piemērojamos noteikumus un starptautiskos tiesību aktus;

b) vispārējos taisnīguma un vienlīdzības principus;

c) šādus apstākļus:

i) datumu, kurā pieprasīto zemi pirmo reizi ir aizņēmis prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči;

ii) datumu, kad prasība tikusi paziņota prasītāja valdībai;

iii) apmēru, kādā prasītājs vai viņa īpašumtiesību priekšteči ir izstrādājuši un izmantojuši pieprasīto zemi. Saistībā ar šo tiesa ņem vērā apmēru, kādā 1914.–1919. gada kara radītie apstākļi vai ierobežojumi prasītājiem varētu būt traucējuši attīstīt darbību.

10) Visus tiesas izdevumus sadala starp prasītājiem tādās proporcijās, kā to lemj tiesa. Ja saskaņā ar 6. apakšpunktu samaksāto summu apjoms ir lielāks par tiesas izdevumiem, atlikumu atdod pusēm, kuru prasījumi ir atzīti – tādās proporcijās, kā tiesa to uzskata par piemērotu.

11) Tiesa savus lēmumus paziņo attiecīgajām valdībām, tostarp jebkurā gadījumā Norvēģijas valdībai.

Norvēģijas valdība trīs mēnešu laikā pēc katra lēmuma saņemšanas veic nepieciešamos pasākumus, lai prasītājiem, kuru prasījumus tiesa ir atzinusi, piešķirtu likumīgas īpašumtiesības uz attiecīgo zemi atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem vai tādiem, kas jāpieņem šā līguma 1. pantā minētajās teritorijās, un uz to attiecas šā līguma 8. pantā minētie izrakteņu ieguves noteikumi. Tomēr šādi piešķirtās īpašumtiesības kļūst galīgas tikai pēc attiecīgā prasītāja tiesas izdevumu daļas samaksas tādā pamatotā termiņā, ko nosaka Norvēģijas valdība.

3.

Visas prasības, kas netiek paziņotas komisāram saskaņā ar 1. punkta 1. apakšpunktu, vai kuras viņš nav atzinis, saskaņā ar 2. punktu netiek iesniegtas šķīrējtiesai, tiek pilnībā anulētas.