Saeimas ārpolitika iespēju robežās

Piektdien, 2. februārī, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks preses konferencē stāstīja par mūsu parlamenta pašreizējām un gaidāmajām ārpolitiskajām aktivitātēm, turklāt solot žurnālistiem, ka turpmāk katra mēneša sākumā tikšot sniegta šāda informācija.

Nupat sestajā Saeimā ir apstiprinātas visas sešas Latvijas parlamenta pastāvīgās delegācijas dažādās nozīmīgās starptautiskās organizācijās, proti, Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, Ziemeļatlantijas asamblejā, Rietumeiropas Savienībā, Baltijas asamblejā un Parlamentu savienībā. Šo delegāciju aktivitātes, piemēram, līdzdalība daudzo komisiju sēdēs, būšot atkarīgas no Saeimas finansu iespējām.

Bet līdztekus šīm oficiālajām, valstiski nepieciešamajām delegācijām pēc pašu Saeimas locekļu iniciatīvas ir nodibinātas arī skaitliski dažādas deputātu grupas sadarbībai ar 14 citu valstu parlamentu deputātiem. Piektās Saeimas laikā tādas bija astoņas un tās dēvēja par atbalsta grupām. Kā izteicās Andris Ameriks, ne Saeimas Prezidijs, ne Ārlietu ministrija nav ierosinājuši veidot sadarbības grupas. Līdz ar to šo grupu saraksts visai precīzi parāda Saeimas deputātu ārpolitiskās intereses. Līdz šim apliecināta vēlme padziļināt kontaktus ar Francijas, Itālijas, Izraēlas, Korejas Republikas (Dienvidkorejas), Krievijas, Kuveitas, Ķīnas Tautas Republikas, Lielbritānijas, Polijas, Portugāles, Ukrainas, Uzbekistānas, Vācijas parlamentiem un arī ar Čečeniju. Tuvākajā laikā varētu izveidoties arī deputātu grupas sadarbībai ar Dāniju, Zviedriju un Tadžikistānu.

Bet tikai laiks, pēc A.Amerika domām, parādīšot, vai deputāts kādā no grupām iesaistījies ar cerību nākotnē doties “ekskursijā” uz vēl neapmeklētu zemi vai arī patiešām vēlas veicināt Latvijas sadarbību ar attiecīgo valsti. Pagaidām nav paredzēts atvēlēt naudas līdzekļus parlamentārajām sadarbības grupām to ārpolitisko aktivitāšu īstenošanai.

Informējot par Saeimas starptautiskajām aktivitātēm tuvākā mēneša laikā, A.Ameriks pirmām kārtām pieminēja divas ārvalstu parlamentu vadītāju vizītes Latvijā. Jau nākamās nedēļas sākumā, 12. un 13. februārī, notiks Dānijas Karalistes Folketinga spīkera Erlinga Olsena un citu Folketinga prezidija locekļu oficiālā vizīte Latvijā. Bet marta pirmajās dienās Rīgā ieradīsies Ukrainas Augstākās padomes priekšsēdētājs Oleksandrs Morozs.

Šomēnes paredzēta arī Saeimas apstiprināto mūsu valsts pastāvīgo delegāciju līdzdalība vairākos starptautisko organizāciju pasākumos. 14. un 15. februārī Viļņā notiks Baltijas asamblejas komiteju un sekretariāta kopīgā sēde. 22. un 23. februārī Londonā paredzēta Rietumeiropas Savienības ārkārtas sesija, pirms kuras 21. februārī notiks RES Aizsardzības komitejas sēde. Visbeidzot, 26. februārī plānota Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Ekonomikas lietu un attīstības komitejas sēde (Londonā) un Migrācijas, bēgļu un demogrāfijas komitejas sēde (Briselē). Par Saeimas deputātu piedalīšanos EPPA komiteju sanāksmēs tiks lemts, ņemot vērā to tematiku un esošās finansu iespējas.

Pastāv varbūtība, ka Latvijas parlamenta pārstāvji dosies komandējumos arī uz citām valstīm, jo regulāri tiekot saņemti oficiāli uzaicinājumi piedalīties dažādos starptautiskos forumos. Taču viss atkarīgs no paplānā budžeta asignējumu maciņa. Tādējādi Saeimas ārpolitiskās aktivitātes, pēc A.Amerika domām, ir ne vien politisks, bet arī ekonomisks jautājums.

Mintauts Ducmanis,
“LV” Saeimas un valdības
lietu redaktors