Latvijas Universitātes rektora prof. Jura Zaķa uzruna:

“Šis akadēmiskais gads Latvijas vēsturē ir rekordgads”

Augsti godātais Valsts prezident! Ekselences! Viesi un kolēģi! Dāmas un kungi!

Man ir tas gods atklāt Latvijas Universitātes 2. akadēmiskās konferences plenārsēdi. Šai sēdei ir īpaši izvēlēta tēma, kas atspoguļo pašreizējo stāvokli ne tikai Latvijas Universitātē, bet arī valstī un augstākajā izglītībā Latvijā. Ceru, ka ar šo tēmu saistīto jautājumu izskatīšana izrādīsies sekmīga. Čpašu pamatu šai cerībai man dod Valsts prezidenta klātbūtne, kurš laipni piekrita mūsu aicinājumam teikt akadēmisko runu. Esmu ļoti gandarīts, redzot zālē daudzu Latvijas augstskolu vadītājus un pārstāvjus. Ceru, ka tas liecina par mūsu savstarpēju tuvināšanos Latvijai, tās tautai un augstākajai izglītībai aktuālo kopējo problēmu risināšanā. Uzskatu to par liecību tam, ka padomju laikā kultivētā un šodien vēl diezgan dzīvā augstākās izglītības sašķeltība pa nozarēm, kas toreiz bija būtiska Latvijas un tās tautas vienotības nepieļaušanai un vieglākai tās pakļaušanai centra kontrolei, jau sāk zust. Un tomēr tas tā būs tikai tad, ja spēsim katrs aiz savas specifikas saskatīt to, kas mums visiem kopīgs.

Esmu pārliecināts, ka jūs zināt, ka studentu skaita ziņā Latvijas augstskolās šis akadēmiskais gads iegājis Latvijas vēsturē kā rekordgads. Tas liecina par mūsu tautas strauji pieaugušo tieksmi kļūt izglītotai. Pretēji daudzu politiķu paziņotajai, bet valdības tā īsti neievērotajai izglītības prioritātei tauta pati pierādījusi, kas ir tās īstā prioritāte. Un tas noticis apstākļos, kad valsts budžeta finansējums augstākajai izglītībai nav pieaudzis pat plānos un reāli katru gadu ir par 10-15% mazāks. To nevar interpretēt citādi kā izglītības atbalsta vārdā savākto nodokļu maksājumu novirzīšanu citur, uz ko tauta ir reaģējusi ar gatavību no saviem jau tā “apcirptajiem” ienākumiem pēc brīvas gribas finansiāli atbalstīt tieši augstāko izglītību. Dziļu neizpratni un bažas mūsos rada valsts varas un pārvaldes tīkojumi arī šos līdzekļus pakļaut savai kontrolei. Kāpēc tas būtu jādara? Laikam jau tāpēc, lai arī tos novirzītu citām prioritātēm. Nav grūti saprast, ka pēc šāda soļa, atņemot tautai tiesības pašai izšķirties par to, kas visvairāk nepieciešams, mēs varam pilnīgi zaudēt tās uzticēšanos.

Es negribētu atgādināt jums, kādas studijas un kādās Latvijas augstskolās ir kļuvušas vispopulārākās. To var uzzināt no Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotā pārskata. Gribu tikai atzīmēt, ka ļoti pieaugušais studējošo skaits mums visiem uzliek jaunus, smagus pienākumus. Tauta mums ir uzticējusies. Nu ir pienākusi mūsu kārta attaisnot šo uzticēšanos. Vai mēs to spēsim? Kas un kā mums jādara? To noskaidrot, pēc manām domām, ir šīs konferences galvenais mērķis. Lai mums visiem labi veicas tā sasniegšanā!

Paldies par uzmanību!