• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Jaunzēlandes nacionālie svētki. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.1996., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28212

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mantojumu ziņas

Vēl šajā numurā

06.02.1996., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PASAULE AP MUMS

Jaunzēlandes nacionālie svētki

Šodien savus nacionālos svētkus — Vaitangi dienu (Waitangi Day) atzīmē mūsu valstij draudzīgā Jaunzēlande.

Šajā dienā 1840.gadā maoru cilšu un Lielbritānijas administrācijas pārstāvji parakstīja Vaitangi līgumu, kas noteica Lielbritānijas suverenitāti Jaunzēlandē, kā arī turpmākās attiecības starp vietējām ciltīm, baltajiem iedzīvotājiem un Lielbritānijas troni.

Jaunzēlande (New Zealand) ir salu valsts Okeānijas dinvidrietumos. Tās teritorija, kas aizņem 268,7 tūkstošus kvadrātkilometru, ir apmēram četras reizes lielāka par Latviju, bet iedzīvotāju (apm. 3,4 miljoni) ir 1,3 reizes vairāk nekā Latvijā.

Jaunzēlande ir parlamentāra monarhija, kuras valsts iekārtu nosaka jau minētais Vaitangi līgums un vesela virkne Lielbritānijas un Jaunzēlandes līgumu, kā arī daudzas paražas. Jaunzēlandes valsts galva ir Lielbritānijas karaliene, ko pārstāv ģenerālgubernators. Likumdevējs orgāns ir parlaments. Izpildvara formāli pieder ģenerālgubernatoram un Izpildu padomei, bet faktiski izpildvaru īsteno premjerministra vadītā valdība.

Jaunzēlandes daba ir ļoti daudzveidīga, jo trīs lielās Jaunzēlandes salas stiepjas apmēram 1 700 kilometru garumā, un tajās ir gan karstie avoti, dabasgāze un nafta, gan zelts, dzelzs, titāna, vara un urāna rūda, azbests un sērs. Mērenais klimats ir ļoti piemērots lauksaimniecībai, īpaši piena lopkopībai un aitkopībai.

Kad pēc Otrā pasaules kara traģiskajiem notikumiem un Latvijai draudošās trešās okupācijas prāva daļa latviešu bija spiesti atstāt savu tēvzemi, visai ievērojams skaits mūsu tautiešu no Vācijas četrdesmito gadu otrā pusē devās uz Austrāliju, taču netrūka arī tādu, kuri ceļoja vēl tālāk — uz Jaunzēlandi. Tā joprojām ir viņu mītnes vieta.

Jaunzēlande ir augsti attīstīta agrāri industriāla valsts. Apmēram 60 procentus no Jaunzēlandes eksporta veido lauksaimniecības produkcija, galvenokārt lopkopības produkti: sviests, liellopu gaļa, augstas kvalitātes vilna. Vilnas ražošanā Jaunzēlande ir vienā no pirmajām vietām pasaulē, bet gaļas ražošanā uz vienu iedzīvotāju tā ir līdere pasaules valstu vidū. Šajā valstī ir augsti attīstīta alumīnija ražošana un melnā metalurģija, laba reputācija starptautiskajā tirgū ir arī elektroniskās, papīra un celulozes rūpniecības produkcijai.

Latvijas Republikas valstisko neatkarību Jaunzēlande atzina 1991.gada 28.augustā, bet diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas 1991.gada 15.oktobrī.

Jānis Ėdris,
“LV” ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!