ATSAUCĒ IETVERT:
1. februāra sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.1996., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28224
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
1. februāra sēde. Stenogramma
Turpinājums. Sākums "LV" nr. 20.
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
O.Dunkers (TKL — runas turpinājums). Te ir dažas neprecizitātes, piemēram, ir prasīts izteikt 30.pantu šādā redakcijā, aizstāt pirmajā daļā vārdus “30.pantā minētajā nolikumā” ar vārdiem “Ministru kabineta”. Bet likumā jau ir šie vārdi “Ministru kabinets”, tur nekas nav jāaizstāj. Tas viss ir pareizi. Un turklāt izslēgt šī panta trešo daļu. Un atkal jau ar šo izslēgšanu tiek pavērtas durvis un lielas iespējas. Tāpat 34.panta redakcijā tiek piedāvāts ne vairs, ka desmit dienu laikā var pārsūdzēt atteikumu, bet jau mēneša laikā. Tātad šī persona var kārtīgi apdomāties veselu mēnesi un tad atkal griezties no jauna. Pats trakākais, kā es uzskatu, ir 39.pants. Paskatieties, lūdzu, šo pantu un jūs sapratīsit, par ko es runāju. 39.pantā likumā sacīts: “Ja izbraukšanas rīkojums ir izsniegts personai, kuras apgādībā ir citi ģimenes locekļi Latvijā, šiem ģimenes locekļiem jāizbrauc kopā ar šo personu. Izbraukšanas rīkojums neattiecas uz tiem ģimenes locekļiem, kuri ir Latvijas pilsoņi.” Tātad izbraukšanas rīkojums neattiecas tikai uz Latvijas pilsoņiem. Šeit tiek piedāvāts labot, tātad aizstāt 39.pantā vārdus “Latvijas Republikas pilsoņi” ar vārdiem “Latvijas pilsoņi un nepilsoņi”. Tas ir pilnīgs absurds. Es uzskatu, un tas ir mūsu frakcijas viedoklis, ka šie labojumi ir kaitīgi mūsu valstij un nav nododami nekādām komisijām, tie ir vienkārši noņemami no spēles laukuma, kā saka futbolā. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!
A.Jirgens (TB). Frakcija “Tēvzemei un Brīvībai” arī aicina noraidīt šo likumprojektu. Par motivāciju šeit jau ļoti daudz ko pateica Dunkera kungs, jo šeit tiešām šie likuma labojumi paver ārkārtīgi plašas papildu imigrācijas iespējas uz Latviju un draud pasliktināt jau tā nelabvēlīgo demogrāfisko situāciju Latvijā. Turklāt likumprojekta autori, atsaukdamies uz Eiropas cilvēktiesību konvencijas 12. pantu, šo pantu traktē paplašināti un tādā veidā ārkārtīgi nekorekti. Tiek rakstīts — lai saskaņotu ar šo cilvēktiesību konvencijas 12. pantu, kas nosaka visu iedzīvotāju, neatkarīgi no pilsonības, vienādas tiesības stāties laulībā, dibināt un apvienot ģimeni. Šis cilvēktiesību konvencijas 12. pants neparedz apvienot ģimeni, šis pants skan tā: “Pilngadību sasniegušiem vīriešiem un sievietēm ir tiesības stāties laulībā un dibināt ģimeni saskaņā ar valsts iekšējo likumdošanu, kas nosaka šo tiesību izmantošanas kārtību.” Šeit nekādā veidā šajā pantā nav uzsvērts, ka visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no pilsonības ir pilnīgi vienādi šie nosacījumi, un vēl jo mazāk te ir teikts par ģimeņu apvienošanu. Tātad sakarā ar visiem šiem minētajiem apstākļiem mēs arī aicinām šo likumprojektu noraidīt.
Sēdes vadītāja. Pēteris Tabūns, LNNK un LZP frakcijas deputāts!
P.Tabūns (LNNK, LZP). Cienījamie kolēģi! LNNK aicina noraidīt šo likumprojektu, tālāk nevirzīt, un es kategoriski protestēju pret šādiem mēģinājumiem, pret šādiem regulāriem mēģinājumiem, it īpaši no Tautas saskaņas partijas puses, paplašināt nepilsoņu tiesības. Šādi mēģinājumi daudzkārt ir bijuši 5. Saeimā, un par to es esmu runājis no Saeimas tribīnes, un tie turpinās arī tagad. Tas ir absolūti nepieļaujami. Mēs atceramies, ka vismaz 10 līdz 12 šādi likumprojekti tika iesniegti 5. Saeimas laikā, lai dažādā veidā paplašinātu nepilsoņu tiesības. Lai paplašinātu to tiesības, kuri šeit ieradušies dažādā veidā — gan kā okupanti, gan kā kolonizatori, gan kā rusifikatori. Un vienreiz par visām reizēm mums patiešām ir jāieņem daudz stingrāka stāja šajos jautājumos. Es pilnīgi piekrītu Dunkera kungam, kurš plaši, pa punktiem, runāja par šo likumprojektu, arī Jirgena kungam. Tas nav pieļaujams. Vai nepietiek šo vecīšu, kuri braukuši no Krievijas šurp dzīvot desmitiem tūkstošu, vai nepietiek, ka šeit apmetušies 90 tūkstoši atvaļināto virsnieku, turpina šeit dzīvot un līgumos ar Krieviju ir paredzēta vesela virkne privilēģiju viņiem. Saeimā šobrīd beidzot ir iesniegti materiāli par to, lai atzītu okupācijas faktu. Jā, es vēlreiz apstiprinu, ka ir pienācis laiks to darīt, ir pienācis laiks likvidēt okupācijas sekas. Un šis ir kārtējais mēģinājums nedarīt to. Es vēlreiz uzsveru, ka LNNK aicina noraidīt šo likumprojektu un tālāk nevirzīt. Paldies!
Sēdes vadītāja. Jānis Jurkāns, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts!
J.Jurkāns (TSP). Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Cik es zinu, visas frakcijas, kas atrodas šajā Saeimā, ir parakstījušas dokumentu, kas runā par to, ka mēs visi gribam pēc iespējas ātrāk iestāties Eiropas Savienībā. Ja mēs patiesi to gribam, un neesmu nekur lasījis, ka frakcija “Latvijai” ir izmainījusi savu ārpolitisko koncepciju, tad ir arī zināmi pienākumi mūsu likumdošanu harmonizēt jeb tuvināt Eiropas likumdošanai. Šajā gadījumā runa ir par Eiropas cilvēktiesību konvenciju, ko Latvija ir parakstījusi. Mēs gan to neesam šeit, Saeimā, ratificējuši, bet Tautas saskaņas partija ir iesniegusi tādu priekšlikumu, un es ceru, ka tas notiks tuvākajā laikā. Un visi šie grozījumi ir nepieciešami tieši, lai saskaņotu nepilsoņu tiesisko statusu citos likumos un saskaņotu Latvijas iekšējo likumdošanu ar Eiropas cilvēktiesību konvenciju. Un, redziet, šis balsojums, kas tagad notiks, lielā mērā parādīs, vai mēs tiešām nopietni kaut ko gribam izdarīt vai gribam ļoti nacionāli, patriotiski skanēt no šīs tribīnes un mīņāties uz vietas. Paldies!
Sēdes vadītāja. Dzintars Ābiķis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!
Dz.Ābiķis (LC). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es ilgi jūsu uzmanību nekavēšu, bet es savā laikā biju viens no šī likumprojekta autoriem, likums tika pieņemts Augstākās padomes laikā. Protams, es piekrītu Jurkāna kungam tādā nozīmē, ka Latvijas iekšējā likumdošana ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības likumu standartiem, bet es tomēr gribētu atzīmēt, ka tajā laikā, kad mēs pieņēmām šo likumu, konceptuāli galvenā likuma nostādne bija tāda, ka Latvija nav imigrācijas zeme, ņemot vērā to traģisko demogrāfisko situāciju, kas izveidojusies 50 un vairāk okupācijas gadu rezultātā. Es piekrītu, ka atsevišķi labojumi likumā būtu nepieciešami, saskaņojot to ar Eiropas Savienības likumdošanas standartiem, bet tomēr tas būtu jādara korektāk. Es gribētu teikt, ka Tautas saskaņas partijas iesniegtais likumprojekts faktiski konceptuāli Latviju pasludina par imigrācijas zemi un tāpēc ir noraidāms. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Saeimas Prezidija atzinumu nodot likumprojektu “Grozījumi likumā par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā” Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 46, atturas — 6. Likumprojekts netiek nodots.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas iesniegto likumprojektu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Aivars Endziņš “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!
A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Ir jau iesniegts Prezidijam iekļaušanai darba kārtībā nākamajā sēdē viens grozījums Kārtības rullī, un man bija saruna ar Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāju Bišera kungu, ka Juridiskā komisija tos priekšlikumus, kas ir izteikti šajā projektā, iekļaus minētajā grozījumā, gatavojot to otrajam lasījumam. Tāpēc es aicinu to nodot komisijām, un mēs to ņemsim kā priekšlikumu. Mandātu komisija tam piekrita.
Sēdes vadītāja. Mandātu komisija noņem no darba kārtības? Bišera kungs? Tātad jautājums netiek izskatīts sakarā ar to, ka Mandātu komisija kā iesniedzēja komisija noņem to no darba kārtības.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālprocesa kodekss””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Latvijas Kriminālkodekss””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidija atzinums par likumprojektu “Grozījumi likumā “Operatīvās darbības likums””. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ādamsona, Endziņa, Lagzdiņa, Čevera un Kaksīša iesniegto likumprojektu nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Pārejam pie darba kārtības otrās sadaļas — “Par amatpersonu ievēlēšanu un atbrīvošanu no amata”. Lēmuma projekts “Par S.Kalniņas apstip-rināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Juris Kaksītis — Juridiskās komisijas vārdā!
J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas iesniegtos dokumentus sakarā ar to, ka dažās rajonu tiesās ir vakantas tiesnešu vietas. Un sakarā ar to, ka Tiesnešu kolēģija ir izskatījusi dažu tiesnešu kandidātu iesniegumus un pārliecinājusies par viņu kvalifikāciju, Juridiskā komisija atbalsta lēmuma projektu “Par Signes Kalniņas apstiprināšanu par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi”. Es lūdzu cienījamo Saeimu nobalsot par Signes Kalniņas apstiprināšanu par šā rajona — Ziemeļu rajona — tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 3, atturas – 11. Signe Kalniņa apstiprināta par Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi. Nākamais...
J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Dinu Bonderi par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 6, atturas — 8. Dina Bondere iecelta par Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesi.
J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu iecelt par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi un vienlaikus atbrīvot no Liepājas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata Sandru Merteni.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 4, atturas — 7. Sandra Mertene iecelta par Liepājas pilsētas tiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Liepājas pilsētas tiesas administratīvās tiesneses amata.
J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu apstiprināt Zeltīti Mačukāni par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Balsojums ir slēgts, spuldzītes lūdzu neskatīties! Sekojiet tikai paši savai darbībai! Par — 58, pret — 3, atturas — 3. Zeltīte Mačukāne apstiprināta par Krāslavas rajona Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieci.
J.Kaksītis. Juridiskās komisijas vārdā es lūdzu iecelt Smaidu Gravu par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 3, atturas — 5. Smaida Grava iecelta par Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka vietnieci.
J.Kaksītis. Diemžēl Juridiskajai komisijai nācās izskatīt arī pretēja rakstura iesniegumu. Jūsu priekšā ir lēmuma projekts par Zemgales apgabaltiesas tiesneses Ineses Amerikas atbrīvošanu pirms termiņa no tiesneses amata. Mēs rūpīgi izskatījām šo iesniegumu, uzklausījām Amerikas kundzi, viņas objektīvos un zināmā mērā arī subjektīvos pamatojumus, kādēļ viņa ir iesniegusi šādu lūgumu atbrīvot. Juridiskā komisija atbalsta šo iesniegumu. Tādēļ es Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbrīvot pirms termiņa Inesi Ameriku no Zemgales apgabaltiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 57, pret — 3, atturas — 4. Inese Amerika atbrīvota pirms termiņa no Zemgales apgabaltiesas tiesneses amata pēc pašas vēlēšanās.
Nākamais — “Par Rudītes Leitenas deputāta mandāta apstiprināšanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu un iesniegumu komisijas atzinumu, ka Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Rudītes Leitenas deputātes pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Dainis Turlais pilda ministra pienākumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Rudītes Leitenas deputātes pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — 1, atturas — nav. Apsveicam Rudīti Leitenu 6.Saeimā! (Aplausi.)
Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā nākamais ir lēmuma projekts “Par Ģirta Valda Kristovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu un iesniegumu komisijai nav iebildumu pret Ģirta Valda Kristovska deputāta mandāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr Vilis Krištopans un Aija Poča pilda ministru pienākumus. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Ģirta Valda Kristovska deputāta pilnvaru apstiprināšanu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 1, atturas — 1. Sveicam Ģirtu Valdi Kristovski 6.Saeimā! (Aplausi.)
Atbilstoši izdarītajām izmaiņām darba kārtībā tagad izskatām jautājumu par to, ka Latvijas Republikas Saeima nolemj atsaukt deputātu Anatoliju Gorbunovu no Saimnieciskās komisijas. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Anatolijs Gorbunovs, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!
A.Gorbunovs (LC). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tātad lietas būtība jau ir faktiski par nākamo balsojumu — par Eiropas lietu komisiju. Es tomēr gribu lūgt šo lēmumu projektu izskatīšanu, abu lēmumu projektu izskatīšanu, atlikt uz nākamo sēdi, jo man vienkārši ir radušās dažas pārdomas, kuras es gribu izdomāt līdz galam. Proti, Eiropas lietu komisija tagad tiek veidota tāpat, kā mums bija ar Nacionālās drošības komisiju. Katru sēdi frakcijas piedāvā kolēģus, un tas ir pareizi. Šis jautājums ir ļoti svarīgs. Un acīmredzot tur arī deputātiem ļoti daudz jāstrādā, jo darba tur tiešām ļoti daudz. Bet, manuprāt, tomēr šīs komisijas tālākveidošanā ir jāpadomā. Proti, piemēram, Eiropas parlaments darbam ar Baltijas valstīm attiecībā uz viņu tālāko iestāšanos Eiropas Savienībā, jo mēs jau esam ieguvuši asociētā locekļa statusu, ir izveidota oficiāla delegācija. Un šai oficiālajai delegācijai ir vadītājs, kuram ir pilnvaras. Pilnvaras ir dotas, es nevaru apgalvot, kas viņam devis šis pilnvaras, bet vismaz viņš brauc šeit un uzrāda šīs pilnvaras, acīmredzot Eiropas parlamenta attiecīgās komisijas vai pat Eiropas parlamenta dotās pilnvaras. Es domāju, ka arī Eiropas lietu komisijai mūsu parlamentā, tās struktūrai un tālākajai darbībai tomēr ir jābūt koncentrētai nevis uz vispārīgām lietām, bet uz daudz konkrētākām lietām. Un acīmredzot tā, kā mums ir delegācija, piemēram, Rietumeiropas Savienībā, mums ir delegācija Eiropas Padomē, kaut kas līdzīgs jāveido arī darbam ar Eiropas Savienību, tas ir, ar Eiropas parlamentu. Un, lai šie jautājumi man būtu pašam līdz galam skaidri, kā tad mēs gribam tālāk veidot šo Eiropas lietu komisijas darbu, es lūdzu balsojumu par manu atsaukšanu no saimnieciskās komisijas un ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā atcelt uz nākamo sēdi. Paldies!
Sēdes vadītāja. Atbilstoši Kārtības ruļļa 117.pantam, ja celti iebildumi pret šāda priekšlikuma iekļaušanu, tad lemj par nākamo sēdi.
Nākamais dienas kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir “Par deputāta Jāņa Ādamsona ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Runātāju nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 3. Jānis Ādamsons ievēlēts Pilsonības likuma izpildes komisijā.
Nākamais jautājums — “Par Andra Saulīša ievēlēšanu Eiropas lietu komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 6, atturas — 18. Andris Saulītis ievēlēts Eiropas lietu komisijā.
Dienas kārtības trešā sadaļa — deputātu jautājumi un atbildes.
Pirmais jautājums... Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz deputātu Jurkāna, Urbanoviča, Staša, Amerika un Kuprijanovas jautājumu par PSRS 1990.gada mērķobligāciju dzēšanu.
Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!
A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Es šoreiz gribētu iepazīstināt ar atbildes saturu, jo tas ir jautājums, par kuru... Jums visiem tas ir arī izdalīts, bet tas tomēr ir jautājums, kas izsauc lielu interesi, un lai vienreiz būtu skaidra atbilde un to dzirdētu tomēr diezgan plaši.
Saskaņā ar bijušās PSRS Ministru padomes 1990.gada 21.decembra lēmumu “Par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligāciju izlaišanu” un Latvijas Republikas Ministru padomes 1990.gada 22.marta norādījumiem Latvijas Republikas Valsts Krājbanka realizēja valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijas iedzīvotājiem. Kopumā republikas iedzīvotājiem realizētas 16 veidu vairāk nekā 30 tūkstoši mērķaizņēmuma obligāciju par summu 56,4 miljoni rubļu jeb 285 tūkstoši latu. Lai kompensētu visu obligāciju vērtību preču pašreizējās cenās, nepieciešami apmēram 15,6 miljoni latu. Kā zināms, 1990.gada mērķaizņēmuma obligāciju izlaidi veica PSRS Ministru padome, bet garantijas preču iegādei solīja PSRS Tirdzniecības ministrija. Obligāciju izplatīšanas rezultātā saņemtie līdzekļi tika ieskaitīti PSRS valsts budžetā. Sabrūkot vienotajai PSRS, šie līdzekļi tika attiecināti uz bijušās PSRS iekšējo parādu. Iedzīvotājiem neatmaksātā mērķaizņēmuma obligāciju summa nav atzīta arī par Latvijas valsts iekšējo parādu. Tāpēc Latvijas Republikas valdība izvirzīja šo jautājumu Krievijas Federācijai starpvalstu sarunās un pieprasīja Krievijas Federācijai uzņemties šo parādu apkalpošanu. Krievijas Federācijas delegācijas vadība šādu iespēju noliedza un piedāvāja izskatīt šo jautājumu kompleksi bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros, kas Latvijas pusei nav pieņemams. Ministru kabineta Ekonomikas un finansu komitejas sēdēs vairākkārt tika izskatīts jautājums par 1990.gada valsts bezprocentu mērķaizņēmuma obligācijām. Tas tika darīts 1994.gada 25.aprīlī, 1994.gada 3.martā, 1995.gada 5.jūnijā, 1995.gada 3.jūlijā, un minētās saistības netika atzītas par valsts iekšējo parādu. Tagad, kad ir nodibināta gan parlamenta grupa sarunām ar Krieviju, gan Ministru kabineta darba grupa sarunām ar Krieviju, šis jautājums acīmredzot tiks pacelts, bet nav pašreiz, es domāju, nekādas vajadzības šo jautājumu kaut kādā pārprastā populistiskā veidā iedzīvotāju priekšā cilāt un saasināt, jo es domāju, ka šī atbilde ir pietiekami precīza. Latvijas valsts nav atbildīga par šiem parādiem, un mēs šo jautājumu varam risināt vienīgi starpvalstu sarunu ceļā. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav. Pirms pārejam pie nākamā jautājuma, es gribu atgādināt kā deputātiem, tā žurnālistiem, ka Saeimas sēžu zālē intervijas netiek sniegtas. Jūs varat intervēšanu veikt blakustelpās.
Nākamais. Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Liepas, Zelgalvja, Grīnberga, Čerāna, Saulīša, Stroda, Gannusas, Mauliņa un Rubina jautājumu par īpašuma atgūšanu vai tā kompensācijas nodrošināšanu netieši politiski represētajām personām.
Dzintars Rasnačs — tieslietu ministrs!
Dz.Rasnačs (tieslietu ministrs). Godātais Prezidij! Godātie Saeimas deputāti! Atbildi uz šo jautājumu ir sagatavojušas divas ministrijas — Finansu ministrija un Tieslietu ministrija. Atbilde iesniegta Latvijas Republikas Saeimai šā gada 23.janvārī un publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šā gada 30.janvārī. Tātad problēma tiešām ir aktuāla, un valdība nopietni ķērusies klāt šī jautājuma atrisināšanai. Un tas tiks atrisināts līdz ar 1996.gada budžeta pieņemšanu, kad tiks iedalīti līdzekļi vairākām šīm konkrētajām mērķprogrammām. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav. Nākamais. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Rudzīša, Čerāna, Liepas, Dunkera, Grīnberga, Saulīša, Grinberga, Gannusas un Rubina jautājumu par “Vņešekonombankas” Rīgas nodaļu.
Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!
A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Arī ar šo dokumentu es gribētu jūs iepazīstināt pilnībā. Tas jums ir izdalīts, bet iepazīstināt tieši tā iemesla dēļ, lai arī šeit pārpratumu pilni jautājumi netiktu cilāti no nedēļas uz nedēļu.
Kopš 1992.gada nav atrisināts jautājums par to juridisko un fizisko personu naudas līdzekļiem, kuri ir bloķēti bijušajā “Vņešekonombankā” un bijušajā PSRS Valsts bankā. Neskatoties uz to, ka Latvijas Banka un Finansu ministrija ir vairākkārt vērsusies pie Krievijas Centrālās bankas un “Vņešekonombankas” vadības, panākumu nav, jo Krievijas puse risinājumu saista ar Latvijas Republikas piedalīšanos PSRS ārējā parāda dzēšanā. No starpvalstu sarunām 1994.gada jūlijā izriet, ka Krievijas Federācija neuzņemas augstāk minētās saistības, bet gan piedāvā izskatīt šo jautājumu kompleksi, bijušās PSRS iekšējā un ārējā parāda apkalpošanas ietvaros, kas Latvijas pusei nav pieņemami. Šo problēmu sarežģī tas, ka Latvijas uzņēmumi nav atmaksājuši kredītus “Vņešekonombankai”, kuru summa pēc Krievijas puses informācijas ir vairāk nekā 46 miljoni ASV dolāru un 130 tūkstoši Vācijas marku. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kuriem ir nenomaksāti valūtas kredīti Maskavas “Vņešekonombankā”, atrodas finansiālās grūtībās, un kredītu piedziņa no šiem uzņēmumiem nav iespējama. Saskaņā ar kredītiestāžu iesniegtajiem datiem par juridisko un fizisko personu kontu atlikumiem 1992.gada 1.janvārī atlikumu kopsumma Latvijas kredītiestādēs, kas pārrēķināta ASV dolāros pēc Krievijas Centrālās bankas tajā laikā noteiktā dolāra kursa pret valūtas rubli, ir lielāka par 26 miljoniem ASV dolāru. Pamatojoties uz PSRS “Vņešekonombankas” 1992.gada 11.marta pavēli “Par operāciju pārtraukšanu ar PSRS un “Vņešekonombankas” iestāžu likvidāciju bijušās PSRS republiku teritorijās”, Latvijas Bankā tika pārtrauktas operācijas ar Latvijas juridisko un fizisko personu kontiem, kuros nauda bija ieskaitīta PSRS “Vņešekonombankas” uzdevumā. Pēc Latvijas Bankas rīcībā esošajiem datiem valūtas kontu atlikumi Latvijas Bankā 1992.gada 1.novembrī bija, kā šeit ir minēts, vairāk nekā 5 miljoni, tas ir, 5,996 miljoni ASV dolāru, fizisko personu kontos un 11 miljoni dolāru juridisko personu kontos. Tātad kopējā summa bija vairāk nekā 17 miljoni ASV dolāru.
Saskaņā ar 1994.gada 14.decembrī Maskavā panākto vienošanos par Latvijas — Krievijas starpvaldību komisijas izveidošanu ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1995.gada 5.jūlija rīkojumu tika izveidota Latvijas — Krievijas starpvaldību komisija. Komisija darba plānā atkārtoti iekļāvusi jautājumu par 1992.gada parāda saistību un prasību noregulēšanu, un es domāju, ka tas atkal ir jautājums, kas attiecināms vismaz uz Ministru kabineta izveidoto darba grupu sarunām ar Krieviju. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debašu atklāšanu nav.
Nākamais. Aizsardzības ministra Andreja Krastiņa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Rudzīša, Zelgalvja, Stroda, Grīnberga, Saulīša, Čerāna, Liepas, Rubina un Gannusas jautājumu par dienesta izmeklēšanas veikšanu par NBS komandiera vietas izpildītāja Zemessardzes pulkveža J.Eihmaņa noslēgto līgumu par automašīnu “Landrover” iegādi un tā tālāk.
Lūdzu! Andrejs Krastiņš — aizsardzības ministrs, LNNK un LZP frakcijas deputāts!
A.Krastiņš (aizsardzības ministrs). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Uz minētos deputātu jautājumiem ir dota rakstiska atbilde, kas ir iesniegta Saeimai un izdalīta visiem deputātiem. Šinī gadījumā es uzskatu, ka atbildes ir pietiekami plašas un vispusīgas un nav nepieciešamības pēc papildu ziņojuma pie atbildēm uz šo jautājumu.
Sēdes vadītāja. Pieteikumu atklāt debates nav.
Nākamais. Izglītības un zinātnes ministra Māra Grīnblata un izglītības valsts ministra Jāņa Gaigala atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Kostandas, Rudzīša, Stroda, Grīnberga, Saulīša, Zelgalvja, Liepas, Rubina un Gannusas jautājumiem par Latvijas Republikas izglītības koncepcijas vai kāda analoga dokumenta apspriešanu Ministru kabinetā vai arī Izglītības un zinātnes ministrijā 1995.gadā.
Vladimirs Makarovs — labklājības ministrs!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Izglītības koncepcija visiem ir izdalīta rakstveidā un ir pieejama. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu par debatēm nav. Nākamais. Čpašo uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās Aleksandra Kiršteina atbilde uz Saeimas deputātu Rubina, Kostandas, Rudzīša, Zelgalvja, Stroda, Čerāna, Grīnberga, Saulīša, Dunkera un Liepas jautājumiem par Baltās grāmatas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu sagatavošanai integrācijai Eiropas Savienības iekšējā tirgū tulkošanu latviešu valodā Eiropas integrācijas birojā.
Aleksandrs Kiršteins — īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās.
A.Kiršteins (īpašo uzdevumu ministrs Eiropas Savienības lietās). Godājamie deputāti! Baltās grāmatas tulkošanu neveic Eiropas integrācijas birojs, bet Finansu ministrijas organizēti, konkursa kārtībā izvēlēti un Eiropas komisijas apstiprināti tulki. Šis darbs saskaņā jau ar sniegto rakstisko atbildi ir pabeigts 29.janvārī. Pašreiz ir sagatavotas 500 grāmatas, 500 eksemplāri, un šīs grāmatas atrodas Finansu ministrijā, kas bija atbildīga par šī konkursa organizēšanu, Finansu ministrijas ārējo resursu plānošanas un koordinācijas vienībā. 500 eksemplāru Latvijas apstākļiem, protams, ir daudz par maz, bet diemžēl tā bija ierakstīts šajā līgumā, kas ir, un Saeimas deputātiem, es domāju, grāmata arī jau tagad ir pieejama, bet, teiksim, šeit, Saeimā, tā būs un, es domāju, arī koordinācijas birojā un visās ministrijās. Par tālāko izdošanu tiks pieņemts lēmums, izskatot PHARE programmas līdzekļu izlietojumu šim gadam. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav. Nākamais. Labklājības ministra Vladimira Makarova atbilde uz Saeimas deputātu Putniņa, Vītola, Prēdeles, Druvas un Rugātes jautājumu par parfimērijas preču realizāciju.
V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Esmu pateicīgs Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgo demokrātu savienības un Latgales demokrātiskās partijas deputātiem par ļoti trāpīgu un aktuālu jautājumu. Šis jautājums tika kārtots jau iepriekšējās Labklājības ministrijas vadības laikā, un 1995.gada maijā Zāļu reģistrā tika ieviesta speciāla sadaļa par ārstniecisko kosmētiku. Tikai un vienīgi tad, ja šī ārstnieciskā kosmētika tiek tirgota aptiekās, tā tiek atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa.
Plaša atbilde ir izsniegta jums rakstveidā. Labklājības ministrijas pārstāvji tikās ar attiecīgo frakciju un atbildēja uz visiem interesējošiem jautājumiem. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Kušneres, Gannusas, Liepas, Kazāka, Rubina, Zelgalvja, Grīnberga un Čerāna jautājumiem par investīciju un mērķdotāciju pielikumu 1996.gada budžetam.
Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!
A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Visiem ir izdalīta vēlreiz investīciju un mērķdotāciju programma. Vienreiz tā tika izdalīta jau kopā ar valsts budžetu. Valsts investīciju projektu sarakstā mēneša laikā ir iespējamas izmaiņas starp vienas ministrijas projektiem, kas saistītas ar minimālo līdzekļu mērķtiecīgāku izlietojumu. Izmaiņu gadījumā attiecīgā ministrija savus priekšlikumus iesniedz Ekonomikas ministrijai, kas gatavo šo sarakstu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Valsts investīciju programmā ir atšifrēti projekti, objektu atrašanās vietas un izmaksas. Investīcijas pasākumiem, kas iekļauti valsts investīciju projektu sarakstā, tiek iedalītas ministrijām, mērķdotācijas investīciju projektiem tiek izdalītas rajonu pašvaldībām un investīciju programmā tiek iekļautas pēc izskatīšanas nozaru ministrijās atbilstoši projektu nozīmei. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav? Nākamais — finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Gannusas, Kušneres, Grīnberga, Stroda, Kazāka, Rubina, Liepas un Zelgalvja jautājumiem par PSRS 1990.gadā izlaisto un pārdoto valsts mērķobligāciju atlīdzināšanu Latvijas iedzīvotājiem.
Aivars Kreituss, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, finansu ministrs!
A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Jautājums ir tieši vienāds ar jautājumu nr.15. Atbilde ir izsniegta jums visiem arī otrreiz. Starp dokumentiem... Tā ka vairāk neko, es domāju, man šeit paskaidrot klāt nevajadzētu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nākamais. Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Dunkera, Čerāna, Rudzīša, Grinberga un Grīnberga jautājumiem par 610 miljonu latu zaudējumu Latvijas lauksaimniecībā.
Vārds Albertam Kaulam — zemkopības ministram!
Gribu deputātus pirms tam informēt, ka frakcijas “Latvijai” deputāti ir iesnieguši sekojošu dokumentu: “Frakcijas “Latvijai” deputātiem pietiek ar zemkopības ministra Alberta Kaula rakstiskajām atbildēm (dokumenti nr.264, 216, 264a) uz frakcijas deputātu jautājumiem.”
A.Kauls (zemkopības ministrs). Augsti godātie deputāti! Tātad manas atbildes ir izdalītas jums, bet šajā laikā apstākļi ir mainījušies, un es tomēr gribētu jūs informēt papildus uzrakstītajam. Un šajā sakarībā, ja atļausiet izteikt papildinājumus uzrakstītajām atbildēm, es gribu teikt, ka stāvoklis graudu jautājumā — gan pārtikas, gan lopbarības — ir saasinājies. Rezervē, kas tika noteikta pagājušā gada oktobra mēnesī, bija paredzēts iepirkt 90 tūkstošus tonnu pārtikas graudu un 180 tūkstošus tonnu lopbarības graudu. Uz šodienu ir iepirkts 6000 tonnu pārtikas graudu un 17 tūkstoši tonnu lopbarības graudu. Šo jautājumu kārtošanai it kā ir izveidots Labības birojs. Ja labībai it kā daļēji būtu līdzekļi, tad lopbarībai šo līdzekļu nav, un tā rezultātā uz šodienu šis darbs nav uzsākts, kaut arī licences izdotas... Bet liekas, ka zināmu monopolu interesēs tiek aizkavēta lopbarības iepirkšana. Zemkopības ministrija centās spert ārkārtējus soļus, bet atkal ar šo ieinteresēto loku starpniecību presē parādījās kompromitējoši un patiesību degradējoši materiāli, un atkal šī lopbarības ievešana aizkavējas. Rezultātā uzsākta lopu izkaušana un apdraudēts Latvijas lopu genofonds. Liekas, ka šo darbu pastiprina vēl tādi apstākļi, ka nupat izmēģinājumu saimniecības, selekcijas stacijas un institūti saņēma ziņu, ka tie tiek pakļauti privatizācijai. Es, cienījamie deputāti, lūdzu jūs padomāt, jo šeit ir skaidri redzams pārdomāts uzbrukums mūsu ekonomikai un lauksaimniecībai, un latviešu tautas pastāvēšanas iespējamībai, tāpēc ka, iznīcinot lopus, radīsies nepieciešamība pavērt robežas... Un atjaunot lopkopību — tas gandrīz ir neiespējami. Un tad, lūk, piepildīsies darboņu domas, ka Latvijā lauksaimniecība nav vajadzīga. Bet Latvijas lauksaimniecība nav tikai tautsaimniecības nozare, tā ir arī latviešu tautas dzīvesvieta. Tādēļ, cienījamie deputāti, es lūgtu pie šī jautājuma atgriezties kā pie atsevišķa jautājuma par to, vai būt Latvijas laukiem un būt latviešu tautai vai nebūt.
Šodien, nobeidzot šo papildu paskaidrojumu, es lūdzu to pieņemt zināšanai un censties izprast. Un, ja ir vajadzīgi papildu paskaidrojumi, teikšu, ka zemkopības ministrs un Zemkopības ministrija veiks ārkārtējus pasākumus, lai tomēr nodrošinātu Latvijas lopkopību ar lopbarību un cilvēkus ar pārtiku, jo tas, ka ar janvāri ir pacēlušās mazei cenas vidēji par 18 procentiem, ir šo monopolu darbības rezultāts un rezultāts tam, ka arī valsts instances savā bezdarbībā nenodrošināja labības rezerves, kas spētu iedarboties uz cenu izmaiņām. Mēs piesaistīsim visus — gan firmas, gan privātpersonas, gan Latvijā, gan ārzemēs esošās — kas vien sekmēs šī jautājuma kārtošanu. Esam uzsākuši arī gatavošanos 1996.gada pavasarim un centīsimies attīstīt graudkopību kā vienu no svarīgākajām nozarēm, kas turpmāk nodrošinās arī mūsu ekonomisko patstāvību. Paldies! Lūdzu, ja ir jautājumi!
Sēdes vadītāja. Zemkopības ministra Alberta Kaula atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Mauliņa, Čerāna, Kazāka, Grinberga, Kostandas, Saulīša, Stroda, Liepas un Grīnberga jautājumiem par valsts graudu rezervi. Kaula kungs, jums jāatbild uz nākamo jautājumu! Jums vispirms bija jautājums par 610 miljonu zaudējumu, tagad ir jautājums par valsts graudu rezervi. Tie ir divi atsevišķi jautājumi.
A.Kauls. Ja par 610 miljoniem...
Sēdes vadītāja. Tas bija pirms tam.
A.Kauls. Jā, piedodiet!
Sēdes vadītāja. Tagad ir par valsts graudu rezervi.
A.Kauls. Jums šis materiāls arī visiem ir izdalīts, un tā ir sastāvdaļa no visas mūsu tautsaimniecības izlaupīšanas. Un, godātie deputāti, ja ir nepieciešams, ierosinu izveidot Saeimas komisiju, kas tālāk ar šī jautājuma izmeklēšanu nodarbotos. Zemkopības ministrija un tās institūti vajadzības gadījumā dos jums papildu informāciju.
Sēdes vadītāja. Pieteikumu debatēm nav? Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kostandas, Mauliņa, Kazāka, Čerāna, Saulīša, Gannusas, Stroda, Rubina, Zelgalvja un Liepas jautājumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim par Latvijas atkritumu savākšanas un pārstrādes plānu. Vārds motivācijai “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam Odisejam Kostandam! Vai, es lūdzu piedošanu — frakcijas “Latvijai” deputātam.
O.Kostanda (TKL). Godājamo priekšsēdētāj, kolēģi! Es gribētu motivēt, lai būtu skaidrs, ka šī problēma ir ļoti svarīga valstiskas nozīmes problēma. Un mēs gribam redzēt un dzirdēt skaidru atbildi par sekojošo. Jau 1995.gadā, vēl 5.Saeimas darbības laikā, deputāti uzdeva līdzīga rakstura jautājumus toreizējam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Emsim. Uz līdzīgiem jautājumiem tika saņemtas ļoti tādas nekonkrētas atbildes, piemēram, informācija, ka sadzīves atkritumu izgāztuves ierīkošanas projekti ir tapšanas stadijā, pēc tam apraksti par to, kā Indijā, Taizemē, Japānā, Deli... tātad Indijā... Bandungā — Indonēzijā, to risina. Bet mūs interesē nevis tas, kā to dara kaut kur Indonēzijā, bet tas, vai ministrijai ir skaidrs, ko darīs ar atkritumiem perspektīvā tūliņ un nākotnē šeit, Latvijā.
Faktiski šobrīd pēc līdz šim saņemtajām atbildēm no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir jāsecina, ka šai ministrijai nav noteikta viedokļa par atkritumu savākšanas un iznīcināšanas politiku, nemaz nerunājot par pilnīgi konkrētiem zinātniski un ekonomiski pamatotiem projektiem. Atkritumu problēma ir svarīga, kā jau es teicu, tāpēc, ka tā caur ļoti dažādiem aspektiem ir vērsta nākotnē. Kaut arī nav precīza plāna vai projekta, komisija vides aizsardzības ministra vadībā pieņem dažādus citu citam sekojošus akceptētus lēmumus par atkritumu izgāztuves būves vietām. Piemēram, atcerēsimies šos daudzreiz arī presē cilātos jautājumus par Olaini, Ādažiem un tamlīdzīgām vietām, kur ierīkot šādu izgāztuvi.
Uzsveru vēlreiz, ka atkritumu politika, atkritumu iznīcināšanas politika ir vērsta nākotnē un ir īpaši svarīga tādai nelielai valstij kā Latvija. Ņoti svarīga tāpēc ir principiālu, uz personīgām ambīcijām vai izdevīgumu nebalstītu valstisku lēmumu pieņemšana, konkrēti izlemjot, vai Latvijā atkritumi turpmāk tiks sadedzināti, vai mēs iesim citu ceļu un atkritumus uzkrāsim izgāztuvēs.
Tā vai citādi, bet ir absolūti nepieciešama godīga un valstiska nostāja šīs problēmas risināšanā, un tāpēc mēs uzdevām šos jautājumus vides aizsardzības ministram. Jo jocīgi, ka arī LNNK vadītā Rīgas Dome diezin kādēļ atbalsta atkritumu izgāztuves būvi, kaut arī nav šādas skaidras koncepcijas valstiskā līmenī. Pie tam pilnīgi tiek ignorēta citu nelielu valstu pieredze, piemēram, tiek ignorēts tas, ka tādā nelielā valstī kā Dānija 80 procenti atkritumu tiek sadedzināti. Vai šeit mēs nevaram ņemt piemēru? Gribētos dzirdēt skaidru analīzi. Dažās kalnainās valstīs vai valstīs ar milzīgu, lielu teritoriju, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, tā tas bija arī bijušajā PSRS, arī Norvēģijā, atkritumus uzkrāj, deponē kanjonos un sadedzina pavisam nelielā apjomā. Taču vienlaikus jāsaka, ka pasaulē lielum lielais vairākums valstu izvēlas tieši atkritumu sadedzināšanas ceļu un ar katru gadu pieaug sadedzināto atkritumu daudzums pasaulē. Tātad tā ir pasaules tendence šobrīd, un jāizšķir un jāizlemj, vai Latvija piemērosies tam vai turpinās taisīt lielas, lielas šmucbedres. Būtībā nav pamatotas atbildes… iebildes, ka it kā ļoti augsts ir mitruma saturs Latvijas atkritumos un tos tāpēc nav ekonomiski izdevīgi dedzināt. Tas nav principiāls jautājums. Bet ir jāuzsver vēl tas, ka šobrīd, konsultējoties ar ekspertiem, mūsu frakcijas deputāti pārliecinājušies par to, ka atkritumu sadedzināšanas rūpnīcas būvei, ja šādu ceļu mēs izvēlētos, varētu piesaistīt lielas investīcijas. Ja savukārt mēs gribam ierīkot šīs šmucbedres, atkritumu izgāztuves, atkritumu poligonus, tādā gadījumā par liela mēroga investīcijām nebūs ne runas. Tāpēc mēs uzskatām, ka beidzot ir jādefinē un jāsakārto šīs problēmas atrisināšanas plāni, kas saistīti ar atkritumu problēmām Latvijā un Rīgā, un tāpēc prasām no ministra Māra Gaiļa atbildes uz šiem jautājumiem.
Sēdes vadītāja. Līdz šim Saeimas Prezidijs nolasīja jautājumu saturu, bet tad mēs saņēmām deputāta Aivara Endziņa aizrādījumu, ka Kārtības ruļļa 120. pants no Prezidija prasa sekojošo. Prezidijs ziņo Saeimas sēdē par to, kas jautājumu ir iesniedzis un kam tas ir adresēts. Tāpēc Prezidijs turpmāk deputātus ar jautājumu saturu neiepazīstinās, it īpaši ņemot vērā to, ka šie jautājumi rakstiski ir izdalīti deputātiem un viņi var tos izlasīt. Tātad nododam jautājumu reģionālās attīstības ministram Mārim Gailim.
Saeimas deputātu Rubina, Saulīša, Gannusas, Zelgalvja, Mauliņa, Kazāka, Stroda, Čerāna, Liepas un Dunkera jautājumi labklājības ministram Vladimiram Makarovam par algu paaugstināšanu veselības aizsardzības un mācību iestāžu darbiniekiem, par pensiju paaugstināšanu un naudas līdzekļu izlietojumu sociālās palīdzības sniegšanai daudzbērnu ģimenēm, nepilnajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem invalīdiem. Andris Rubins, Tautas kustības “Latvijai” frakcijas deputāts, jautājuma motivācijai!
A.Rubins (TKL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Deputāti! Pēdējos gados Labklājības ministrijas aparāts ir pieņēmis milzīgus apmērus, tajā skaitā ir izveidoti deviņi departamenti, un tie būtu: Stratēģijas un attīstības departaments, Administratīvais departaments, Veselības departaments, Sociālās apdrošināšanas departaments, Sociālās palīdzības departaments, Darba departaments, Vides veselības departaments, Farmācijas departaments, Narkotiku kontroles departaments. Tie ir izvietoti četrās ēkās. Divas tuvākās ir savienotas ar stikla tuneli, īsts Pompidū centrs. To visu redzot, gribas jautāt, ar ko nodarbojas, piemēram, Stratēģijas un attīstības departaments, Administratīvais departaments, divi sociālie departamenti un pārējie. Cik daudz klerku ir kopsummā šajā ministrijā ar visiem departamentiem un nodaļām. Man ir ierosinājums izņēmuma kārtā uzsākt, izdarīt tādu eksperimentu — maksāt vienu mēnesi visiem šajā ministrijā strādājošajiem pensionāru pensijas vai invalīdu pabalstus, vai medmāsu algas, tad mēs redzētu, kāds būtu efekts, jo ministrijas ierēdņi tad varētu labāk izprast to “labklājību”, kādu valsts nodrošina invalīdiem, pensionāriem, jaunākajam un vidējam medicīnas personālam, jo, kā zināms, ja ir tukši kuņģi, labāk strādā smadzenes, un varbūt arī klerkiem rodas kāda laba ideja. Tad varbūt arī beidzot tiktu izstrādāta stratēģija kā medicīnas attīstībai, tā sociālajai palīdzībai valstī, jo līdz šim tā reāli nedarbojās, bet tas taču ir galvenais ministra uzdevums. Un rodas iespaids, ka Labklājības ministrija nodarbojās ar statistisko datu apkopojumu un tikai ar savu personīgo labklājību. Mans uzdevums ir grūts, es esmu cilvēks, kas pieradis darboties, rīkoties, atbildēt par saviem vārdiem. Tā kā Tautas kustības Latvijai frakcija ir nobīdīta malā un atrodas opozīcijā, man un mūsu frakcijas deputātiem ir pienākums neklusēt, runāt par negodīgumu, nelikumībām, postu un ļaunumu, un bailēm, ko nes līdzi pārvaldes aparāts. Labklājības ministrijas posts ir tas, ka pēdējo gadu laikā galvenie tās vadītāji, ministri ir bijuši un ir nekompetenti cilvēki, kas neko nekur nav sasnieguši, kas nav spējīgi sastādīt nevienu programmu, kur nu vēl to realizēt. Mums, Tautas kustībai Latvijai, katru dienu zvana, nāk un raksta cilvēki — arī no Latvijas invalīdu biedrības, Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrības, arī daudzi mediķi, kas ir bezizejā ne jau savas vainas dēļ, bet valsts piekoptās politikas dēļ, kas cilvēku vajadzības ir atstājusi pēdējā vietā. Attīstītajās Eiropas valstīs arī ar daudz lielāku labklājības līmeni iedzīvotāji politiķu nekompetences un augstprātības dēļ cieš no milzīgā birokrātiskā aparāta uzturēšanas.
Pašlaik Eiropā par prioritātēm tiek izvirzītas rūpes par veselības aizsardzību, izglītību un cilvēku nodarbinātību. Ja Latvijas mērķis ir atrasties Eiropas saimē, tad mums, tāpat kā Austrijai, Vācijai, Portugālei un citām valstīm, ir tūlīt jāsāk risināt šīs problēmas un jāpieņem tās kā vissvarīgākās. Ir vairāki ceļi, kā atrisināt veselības aprūpes jautājumus. Pirmkārt, atdalīt budžeta līdzekļus veselības aizsardzībai vai atjaunot Veselības aizsardzības ministriju. Otrkārt, samazināt Labklājības ministrijā visos departamentos strādājošo skaitu par divām trešdaļām un arī departamentu skaitu. Treškārt, ja pašreiz no budžetā izdalītajiem līdzekļiem veselības aprūpei ir 21 lats uz iedzīvotāju, tad arī tas 21 lats būtu tieši jāizmanto veselības aprūpei, neierēķinot tajā samaksu par apkuri, samaksu par elektrību, ūdeni un citiem pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar medicīnu, bet ko prasa no medicīnas iestādēm. Ceturtkārt, atbalstīt un veicināt privātmedicīnas attīstību. Piektkārt, panākt likuma pieņemšanu par peļņas nodokļu atvieglojumiem tiem uzņēmumiem, firmām un privātpersonām, kas sponsorē medicīnu. Labklājības ministriju iepriekšējā valdībā vadīja “Latvijas ceļa” biedrs Andris Bērziņa kungs, kurš tagad ir valsts ministrs, savukārt “Tēvzemei un Brīvībai” biedrs Makarova kungs, bijušais sociālo lietu valsts ministrs, tagad ir labklājības ministrs. Mūsu frakcija, Tautas kustības Latvijai deputāti, grib dzirdēt no jums, ministr Makarov, konkrētu atbildi uz mūsu jautājumiem, kā arī dzirdēt, kādi bija tie objektīvie vai subjektīvie iemesli, kuru dēļ mēs veselības aprūpē un sociālajā nodrošinājumā esam nonākuši tik dziļā purvā, dzirdēt reālu programmu tautas atveseļošanai. Paldies!
Sēdes vadītāja. Makarova kungs, jūs izmantosiet trīs minūtes? Vārds labklājības ministram Makarovam!
V.Makarovs (labklājības ministrs). Cienījamā Saeima! Labklājības ministrija izprot frakcijas “Latvijai” interesi par iedzīvotājiem aktuālām problēmām, tādēļ jau ļoti operatīvi sagatavoja atbildi — dokuments nr. 283a, kas ir pavairots un izdalīts visiem deputātiem. Lūdzu to uzskatīt par Labklājības ministrijas atbildi. Pirms apvienošanas dažādajās ministrijās bija 315 darbinieku, pēc apvienošanas, izveidojot Labklājības ministriju, ir 192 darbinieki. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pirms pārtraukuma vārds paziņojumam Alfredam Čepānim, Saeimas priekšsēdētājas biedram!
A.Čepānis (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Cienījamie kolēģi, es lūdzu tagad, pārtraukuma laikā, uz dažām minūtēm no katras Saeimas frakcijas pa vienam pārstāvim ieiet šeit blakus Sarkanajā zālē, lai mēs varētu pakonsultēties par jautājumu, kas saistīts ar Saeimas sēžu un preses konferenču radiotranslāciju nākotnē.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Saeimas priekšsēdētājas biedram Andrim Amerikam!
A.Ameriks (Saeimas priekšsēdētājas biedrs). Godātie kolēģi! Es lūdzu nelielu uzmanību atbilstoši desmit deputātu priekšlikumam! Šajā pārtraukumā, tātad pulksten 10.30, es aicinu visus tos deputātus, kuri vēlas darboties Latvijas un Ķīnas parlamentu sadarbības grupā, Prezidija zālē uz pirmo sēdi. Čečenu grupai ar Sinkas kungu jāvienojas.
Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam Jurim Sinkam, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputātam!
J.Sinka (TB). Tāpat šī pārtraukuma laikā lūdzu visus interesentus, kas pieteikušies Čečenijas grupā, arī sapulcēties. Un, tā kā divas lielās zāles mums ir aizņemtas, es tomēr lūgtu sapulcēties vienā stūrītī Sarkanajā zālē. Nebūs ilgi. Paldies!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valdis Birkavs, Oļegs Deņisovs, Juris Kaksītis, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Andris Rubins, Andris Tomašūns. Paldies!
Sēdes vadītāja. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.
(Pārtraukums)
Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.
Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet savas vietas! Turpinām darbu! Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas deputātu Lujāna, Bartaševiča, Kostandas, Rubina, Mauliņa, Kalnbērza un Kuprijanovas jautājums Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam par 5.Saeimas deputāta Alfrēda Rubika (apsūdzētā pēc Latvijas Republikas Kriminālkodeksa 59.panta) lietu. Modris Lujāns — jautājuma motivācijai!
M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Diemžēl vēl pagaidām Latvijas Kriminālkodeksā nav tāda panta par politieslodzītajiem, kaut gan, protams, tas ir arī diskusijas jautājums. Un šajā gadījumā diemžēl arī mums jāpaceļ sava balss un jādabū papildu informācija, jo šodien, tajā skaitā televīzijā, tika pasniegts kā liels sasniegums, ka, lūk, Rubika kungs ir pārvietots no Centrālcietuma izolatora uz kopīgo kameru. Un kādēļ šeit rodas papildu jautājumi? Savā laikā bija Drošības komitejas labi iestrādāts mehānisms, lai tiktu galā ar kādu cilvēku, bieži vien, kamēr cilvēks bija, tikmēr bija problēmas, ja cilvēka nav, tad nav arī problēmu. Diemžēl izskatās, ka šodien tāda metode tiek atkārtota, jo — būsim reālisti — šajā gadījumā Rubika kungu iesēdinās vienā kamerā ar tiem pašiem cilvēkiem, kas ir notiesāti par slepkavībām, izvarošanām. Un rezultāts, kāds var būt šajā gadījumā, kad ievieto vienā kamerā cilvēku, kas vairāk tomēr tiek apsūdzēts par savu politisko pārliecību vai darbību, var būt ļoti specifisks.
Protams, ja šajā gadījumā, jāsaka, diemžēl, valdība ir uzlikusi par mērķi kādu cilvēku iznīcināt, tad tas varbūt arī tiek veiksmīgi darīts. Bet, protams, arī nākotnē Saeimai būs jādomā — it sevišķi, ja tiks pielietota savā veidā tomēr politiska darbība, politiska izrēķināšanās ar tiem cilvēkiem, kas kādreiz veikuši darbību, kura pozīcijai nav patīkama, — būs laikam tomēr jādomā, jo diemžēl starptautiskajā praksē arī ir tāds jēdziens “politieslodzītais”. Tā kā Latvijā pagaidām oficiālā līmenī viņš ir viens, būs laikam tomēr Turlaja kungam jālūdz dot tādu atbildi un iespēju robežās risināt šo jautājumu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Nododam jautājumu Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlajam.
Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Grīnberga, Zelgalvja, Rubina, Kazāka, Gannusas, Saulīša, Stroda un Mauliņa jautājumi Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par valsts finansiālo stāvokli. Nododam jautājumus Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.
Saeimas deputātu Požarnova, Kuprijanovas, Vidiņa, Prēdeles, Saulīša, Čerāna, Stroda, Ozoliņa, Jurdža un Pētersona jautājums Latvijas Republikas finansu ministram Aivaram Kreitusam par kredītu ņemšanu un garantiju sniegšanu. Nododam jautājumu finansu ministram Aivaram Kreitusam.
Saeimas deputātu Kostandas, Čerāna, Saulīša, Grīnberga, Stroda, Rubina, Gannusas, Zelgalvja, Liepas un Mauliņa jautājums Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Bauskas zemessargu aizturēto kontrabandas cigarešu kravu. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts — jautājuma motivācijai!
O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Kolēģi! Šā gada 25.janvārī televīzijas “Panorāmā” Ministru prezidents Andris Šķēle, izteikdams savu viedokli par Bauskas zemessargu aizturēto kontrabandas cigarešu kravu, paziņoja, ka viņš uzskata par nepieciešamu iznīcināt visu kontrabandas ceļā ienākošo preci, jo neviena civilizēta valsts neatstājot šādu preci sev. Pēc Šķēles domām, kontrabandas ceļā ienākušo preci nedrīkst izmantot pārstrādei un pārdošanai gan iekšējā tirgū, gan ārējā tirgū. Izslēdzama arī iespēja izmantot konfiscētās kontrabandas preces slēgta tipa iestādēs — cietumos, slimnīcās. Tā to domu varētu turpināt. Acīmredzot arī armijā, veco ļaužu pansionātos un tā tālāk. Šādu paziņojumu drīzāk varētu izteikt, mūsuprāt, importa preču lobijs, nevis valsts amatpersona, kurai vajadzētu rūpēties par valsts budžeta papildināšanu, tai skaitā kā ienākuma avotu ietverot arī valsts robežu un muitas sistēmu. Daudzas valstis taču lepojas ar tiem ienākumiem, kurus dod precīzi noregulēta robežsargu un muitnieku darbība. Nostāšanās valsts mantas iznīcinātāja lomā drīzāk ir raksturīga privātuzņēmējam, kas ir noskaņots pret valsts konkurenci, nekā valsts amatpersonai, kuras pienākums ir rūpēties par valsts kases papildināšanu. Vai Šķēles kungs nezina, ka konfiscētā manta ar tās konfiskācijas brīdi pārstāj būt kontrabanda, bet ir jau valsts manta ar visām no tā izrietošajām sekām? Valsts ar šo mantu varētu rīkoties pēc saviem ieskatiem — izlietot valsts vai atsevišķu pilsoņu labā, realizēt, tātad pārdot to vai arī varbūt kādā atsevišķā gadījumā iznīcināt, protams. Taču nav saprotams, kāpēc konfiscētās preces nevarētu realizēt no speciālām vairumtirdzniecības bāzēm. Par valsts noteiktām cenām tās varētu iegādāties fiziskās un juridiskās personas, to skaitā arī privātuzņēmēji. Tas dotu iespēju ātri un efektīvi papildus iegūt naudu valsts budžetā.
Gribam atgādināt Šķēles kungam, ka viņa minētajās pasaules valstīs atsevišķas kontrabandas ceļā ievestās preces iznīcina tikai tajos atsevišķajos gadījumos, kad ir pašu ražoto preču pārprodukcija, tādējādi aizsargājot iekšējo tirgu. Bet Latvijā, kā mēs zinām, šobrīd dominē ārvalstīs ražotas preces. Līdz ar to nav iespējams nopietni runāt par vietējo ražotāju interešu aizsardzību tādā gadījumā, ja tiek vienkārši iznīcināta kontrabandas prece.
Nākošais. Nevar uzskatīt par nopietnu argumentu arī paskaidrojumu, ka kontrabandas atklājējiem, šajā gadījumā Bauskas zemessargiem, nevar izmaksāt viņiem pienākošos daļu, jo likumā atlīdzība zemessargiem nav paredzēta. Domāju, ka lielā juristu armija, kas ir šobrīd Ministru kabineta rīcībā, un Tieslietu ministrija ar savām pūlēm sagatavotu ļoti īsā laikā, dažu minūšu laikā, tās niecīgās izmaiņas likumos, kas šajā gadījumā būtu jāizdara, paredzot vienkāršus redakcionālus labojumus, — izmaksāt tik un tik procentus un tā tālāk no šo pārdoto preču summas kontrabandas ceļā ievesto preču atklājējiem. Ir paradoksāli, ka līdz šim nav sakārtota līdz galam nedz tiesiskā, nedz finansiālā puse, kas ļautu fiziskajām un juridiskajām personām saņemt sev pienākošos procentus par to, ka tās veicinājušas kontrabandas atklāšanu. Tikai ar nevēlēšanos acīmredzot ir izskaidrojams tas, ka šis jautājums gadiem ilgi nerod pozitīvu un ātru atrisinājumu. Iespējams, ka šo nesakārtotību nosaka to cilvēku ietekme un intereses, kas vēlas turpināt nekontrolētu preču ieplūdi Latvijā, jo šāds “bizness” dod viņiem kolosālus ienākumus.
Vai tiešām mūsu Ministru prezidents Šķēles kungs baidās no tā, ka valsts budžetā ienāktu papildu ienākumi uz pārdoto kontrabandas preču rēķina? Esmu pārliecināts, ka, saimnieciski izmantojot visas konfiscētās preces, varētu papildināt valsts budžetu un arī palīdzēt vietējiem ražotājiem, piemēram, atvieglojot viņiem izejvielu iegādi. Domāju, ka kontrabandas ceļā ienākošo preču iznīcināšana var tikt kvalificēta kā valsts mantas nelietderīga izmantošana vai tīša iznīcināšana ar visām no tā izrietošajām tiesiskajām sekām.
Un visbeidzot. Ja tomēr Ministru prezidents, izlasījis frakcijas “Latvijai” viņam iesniegtos jautājumus, sagatavos mums arī skaidras un konkrētas atbildes, būsim priecīgi, ja viņš būs varbūt pārvērtējis savus pārsteidzīgos izteikumus televīzijas “Panorāmā”, un pievienosies mūsu šeit izteiktajam satraukumam, kas pausts jautājuma formā. Un varbūt tad viņš ņems vērā arī vēl vienu priekšlikumu, kuru gribu izteikt, proti, ka viens no ceļiem, kā realizēt šādas konfiscētās kontrabandas preces, varētu būt arī tāds, ka mēs atjaunotu patreizējam Centrālajam universālveikalam agrāko ekonomiskā veikala statusu un tur varētu pārdot varbūt tieši šīs konfiscētās kontrabandas preces un iegūtos līdzekļus veltīt aizsardzības nostiprināšanas vajadzībām. Un arī mūsu atvaļinātajiem un šobrīd pensionētajiem represētajiem, no kuriem daudzi ir bijušie Latvijas armijas karavīri. Tātad gaidām no Šķēles kunga atbildes.
Sēdes vadītāja. Jautājumu nododam Ministru prezidentam Andrim Šķēlem. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka deputātus un žurnālistus lūdzu savstarpējās diskusijas un intervijas veikt ārpus Saeimas sēžu zāles.
Saeimas deputāti Kostanda, Saulītis, Strods, Rubins, Grīnbergs, Čerāns, Zelgalvis, Mauliņš, Rudzītis un Liepa jautā Latvijas Republikas iekšlietu ministram Dainim Turlā kungam par stāvokli cietumos. Jautājuma motivācijai neviens pieteicies nav. Jautājumu nododam iekšlietu ministram Dainim Turlajam.
Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Prēdeles, Vītola, Putniņa, Druvas, Nagļa, Rugātes, Grīga, Tabūna, Pētersona un Ābiķa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalīšanai Latvijā.
Juris Celmiņš Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, — Pieprasījumu komisijas vārdā!
J.Celmiņš (DPS). Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatījusi Saeimas deputātu Prēdeles, Vītola, Putniņa, Druvas, Nagļa, Rugātes, Grīga, Tabūna, Pētersona un Ābiķa pieprasījumu Ministru prezidentam A.Šķēlem par Ministru kabineta noteikumu izstrādāšanu humānās palīdzības sūtījumu ievešanai un sadalei Latvijā, dokuments nr. 179, un iepazinusies ar Finansu ministrijas pārstāvju sniegto informāciju, nolēma pieprasījumu virzīt tālāk kā Saeimas pieprasījumu. Pieprasījumu komisija šo lēmumu pieņēma vienbalsīgi.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par pieprasījuma pieņemšanu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 2, atturas — 21. Pieprasījums ir pieņemts. Pieprasījumu nododam Latvijas Republikas Ministru prezidentam Andrim Šķēlem.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis 16 deputātu parakstītu patstāvīgu priekšlikumu noteikt likumprojektam “Par valsts budžetu 1996.gadam” priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 1996.gada 8.februāri.Tātad iekļaujam darba kārtībā kā darba kārtības 49. jautājumu.
Nākamais — 31.jautājums. Deputātiem ir izdalīts dokuments nr. 314a, kur septiņi deputāti atsauc savus parakstus zem šī pieprasījuma. Tātad astoņi deputāti atsauc? Tad man ir viens jautājums — kurš tad ir vienīgais, kas paliek? Pēteris Tabūns arī atsauc? Līdz ar to zem šī pieprasījuma vairs nepaliek neviena deputāta paraksta un pieprasījuma izskatīšana nav iespējama.
Pārejam pie nākamā darba kārtības jautājuma — “Saeimas 25.janvāra sēdes darba kārtībā iekļautie neizskatītie jautājumi”.
Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”. Otrais lasījums. Dokumenti nr.160 un nr. 160a.
Vārds Jurim Kaksītim, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputātam, — Juridiskās komisijas vārdā.
J.Kaksītis (DPS). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Tāpat kā sēdes vadītāja, es arī vēršu jūsu uzmanību un lūdzu atrast dokumentu 160a un nevis apvienoto dokumentu nr. 160 un 160—a. Jo, pārrunājot ar kolēģiem zālē, es konstatēju, ka dažiem ir izdalīts arī otrs dokuments. Tātad es vēršu jūsu uzmanību, ka runa ir par 24.janvāri, dokumentu nr. 160a.
1995.gada 1.novembrī stājās spēkā grozījumi Latvijas Kriminālkodeksa 33.panta ceturtajā daļā. Tā rezultātā minētā panta ceturtā daļa ir izteikta tā, ka nāvessodu apžēlošanas kārtībā Valsts prezidents var aizstāt ar mūža ieslodzījumu. Līdz šim šis nosacījums bija tāds, ka nāvessodu apžēlošanas kārtībā var aizstāt ar brīvības atņemšanu uz laiku, ilgāku par 15 gadiem, bet ne ilgāku par 20 gadiem. Šajā sakarībā Prezidenta kancelejas apžēlošanas dienests griezās pie Saeimas Juridiskās komisijas ar lūgumu izskaidrot šo situāciju. Un šajā lūgumā bija teikts, ka Valsts prezidents vēlas, Valsts prezidenta kanceleja vēlas saņemt izskaidrojumu, kā piemērojams likums, kas paredz citu normu 23.panta ceturtajā daļā. Tā kā ir pagājis ilgs laika periods, kopš mēs pirmajā lasījumā skatījām šo jautājumu, tad es sniedzu jums arī šādu nelielu informāciju. Šajā laika periodā, kopš bija pirmais lasījums, mēs izskatām to steidzamības kārtībā otrajā un galīgajā lasījumā. No deputātiem priekšlikumi nav saņemti. Ir saņemts tikai viens vienīgs priekšlikums no prezidenta. Un prezidents šajā savā rakstā lūdz jeb faktiski atbalsta grozījumus, taču neatbalsta pārejas noteikumu formulējumu. Jūsu rīcībā ir šis dokuments, šī tabula, kurā ir norādīta gan Kriminālkodeksa iepriekšējā 23.panta redakcija, gan komisijas variants, gan arī prezidenta priekšlikumi. Komisija pirms otrā lasījuma nekādas būtiskas izmaiņas, izņemot redakcionālas, neizdarīja. Vienīgi mēs liekam priekšā izdarīt vēl vienu labojumu Kriminālkodeksa 23.panta septītajā daļā, proti, to, ka tur norādīts, ka brīvības atņemšana tiek noņemta gados, papildināt arī ar mēnešiem. Es domāju, ka, iepriekš izdarot labojumus Kriminālkodeksā 5.Saeimai, vai nu tehnisku iemeslu vai kādu citu iemeslu dēļ vienkārši ir aizmirsts pierakstīt, ka brīvības atņemšanas sods nosakāms mēnešos. Šo kļūdu ir noteikti nepieciešams labot. Tādēļ, ka tā nav tikai tehniska kļūda, bet tai var būt arī tālāk ejošas, tīri juridiskas sekas. Paldies!
Sēdes vadītāja. Tātad pārejam konkrēti pie iesniegto priekšlikumu izskatīšanas. Tā kā zālē nav Latvijas Valsts prezidenta, kas varētu uzturēt spēkā savu prasību piekrist vai nepiekrist komisijai, mums ir jābalso par prezidenta iesniegto labojumu.
(No zāles deputāts A.Endziņš: “Vispirms ir 23.panta grozījumi!”) Es atvainojos, es vienkārši pāršķīru dokumenta lapu.
J.Kaksītis. Es ierosinu vispirms nobalsot par izmaiņām Kriminālkodeksa 23.pantā tādā redakcijā, kā to iesniedz komisija, tas ir, izslēgt ceturto daļu un papildināt septīto daļu ar vārdu “mēnešos”.
Sēdes vadītāja. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu!
J.Kaksītis. Es domāju, tā kā nav neviens pieteicies runāt par šo jautājumu, tātad arī balsojums nav nepieciešams sakarā ar to, ka redakcija ir tā pati, kas pieņemta ir pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Paldies! Līdz ar to 23.pants ir pieņemts jaunajā redakcijā. Lūdzu, nākamo!
J.Kaksītis. Tātad par pārejas noteikumiem. Es jau sniedzu informāciju, un es lūdzu jūs atbalstīt pārejas noteikumus tādā redakcijā, kāda ir jūsu rīcībā, kā arī noteikt, ka Ministru kabinetam jāizstrādā likumprojekts par apžēlošanas kārtību.
Sēdes vadītāja. Par pārejas noteikumu 1.pantu Valsts prezidents ir iesniedzis savu labojumu, ko komisija nav atbalstījusi. Tā kā zālē nav Valsts prezidenta, kas varētu piekrist vai nepiekrist komisijas atzinumam, par šo labojumu ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Tātad deputāti balso par Valsts prezidenta priekšlikumu izslēgt pārejas noteikumus — atbalstīt vai neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 7, pret — 33, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.
Labojumu vairāk nav. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemšanu kopumā otrajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 4. Likums “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” pieņemts.
Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi”. Indulis Bērziņš — “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts, — Ārlietu komisijas vārdā!
I.Bērziņš (LC). Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Ja jūs atceraties, tad pagājušajā reizē mēs nenobalsojām šo likumprojektu otrajā lasījumā, kaut arī pieņēmām kā steidzamu, jo dažiem kolēģiem radās jautājumi par šī nolīguma 18.punktu jeb, vienkārši sakot, par to, kam tas ir izdevīgi, kurai valstij tas ir izdevīgi. Protams, slēdzot līgumu, mēs varētu formāli paziņot, ka izdevīgi tas ir abām valstīm, ja jau līgums ir noslēgts. Ārlietu komisija šinī sakarā atsevišķā sēdē izskatīja šo jautājumu. Tika vēlreiz pieaicināti speciālisti no ministrijas, kuri arī izskaidroja reālo situāciju. Un noskaidrojot reālo situāciju, izrādījās, ka tieši Latvijas pusei ir ļoti izdevīga šī punkta pastāvēšana dotajā līgumā. Jo pretējā gadījumā tieši Latvijas pusei tas izmaksātu daudz dārgāk. Un tieši Latvijas puses speciālisti, kas slēdz šo līgumu, daudz ko darījuši, lai attiecīgais 18.punkts tiktu ierakstīts šinī līgumā. Tātad tas izriet no tā, ka kravas pārvadājumi pa Krievijas teritoriju no Latvijas puses ir daudz lielāki, teritorija ir daudz lielāka, un no visa pārējā, kas ar to saistīts. Komisijā tika izskatīti visi jautājumi, kuri radās. Nekādus labojumus uz otro lasījumu komisija nav saņēmusi. Tāpēc es aicinātu nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 1, atturas — 3. Likums “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības nolīgumu par automobiļu starptautisko satiksmi” pieņemts.
Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Saeimas Prezidijs ir saņēmis sekojošu dokumentu. “Saeimas Prezidijam. Par 1.februāra sēdes 35.jautājumu — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Lūdzu atlikt minēto jautājumu uz vienu nedēļu sakarā ar papildu ziņu ievākšanu saskaņā ar Kārtības ruļļa 136.pantu.” Runāt par priekšlikumu neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu atlikt minētā jautājuma izskatīšanu sakarā ar papildu ziņu ievākšanu uz vienu nedēļu! Lūdzu rezultātu Par — 63, pret — 1, atturas — 3. Jautājuma izskatīšana tiek atlikta uz vienu nedēļu.
Nākamais dienas kārtības jautājums — “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. Ludmila Kuprijanova, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāte, — komisijas vārdā!
L.Kuprijanova (TSP). Cienījamie kolēģi! Mēs strādāsim ar dokumentu nr.241. Grozījumus Latvijas Darba likumu kodeksā mēs izskatām otrajā lasījumā, un uz otro lasījumu ir iesniegts viens priekšlikums no deputāta Kārļa Druvas kunga. Komisija, izskatot šo priekšlikumu, pēc būtības tam piekrita, bet tomēr liek priekšā jums pieņemt komisijas redakcijas variantu. Tas viss ir tabuliņā uzrādīts.
Sēdes vadītāja. Kuprijanovas kundze, jūs zināt, ka otrajā lasījumā mēs izskatām pa pantiem likumprojektu!
L.Kuprijanova. Jā! Mums ir tikai viens labojums un tikai 15.pantā. Mums vairāk nav ko skatīt. Nav nekādi priekšlikumi iesniegti.
Sēdes vadītāja. Kārlis Druva, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!
K.Druva (LZS, KDS, LDP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kad apspriedām valsts budžetu, mēs dzirdējām virkni deputātu izsakoties par mūsu iedzīvotāju labklājību. Tomēr neesmu dzirdējis nevienu deputātu izsakoties par to, ka Latvijā mēs katru dienu redzam un ignorējam klaju diskrimināciju pret tiem, kuriem joprojām ir visgrūtāk iztikt un iegūt labi atalgotu darbu, lai varētu gādāt par sevi, bērniem un savām ģimenēm. Tādēļ šodien es aicinu katru deputātu atbalstīt mūsu Darba likumu kodeksa sakārtošanu, lai visi Latvijas iedzīvotāji varētu kandidēt uz normālu darbu, neskatoties uz to, vai darba ņēmējs ir gados jauns vai vecs, vīrietis vai sieviete. Kā piemēru rādīju jums vienu sludinājumu, kuru jūs varējāt redzēt 17.janvāra “Dienā”, laikrakstā 6.lapā. Šeit vienkārši ir rakstīts, ka aicina darbā ekonomistu — vīrieti vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Un tad tomēr nākošais jautājums būtu — kā ir ar citiem vecumiem? Šādus sludinājumus jūs varat redzēt katru dienu gan katrā Latvijas laikrakstā, gan radio, gan televīzijā. Bet ko tad mēs darām priekš cilvēkiem, kuri ir 45 — 50 gadus veci vai vecāki? Ko mēs darām priekš sievietēm, kuras bez vīra mēģina audzināt savus un bieži vien mūsu pašu bērnus? Vēl bēdīgāk ir ar mūsu fiziski ierobežotiem invalīdiem. Zināms, šis likums neatbilst viņu prasībām, jo par darba pieejamību invalīdiem ir runāts darba aizsardzības likumā. Bet šodien mūsu invalīdiem iespēju iegūt atbildīgu, labi atalgotu darbu tikpat kā nav. Taču Amerikas Savienotajās Valstīs un citās attīstītajās valstīs statistika rāda, ka invalīdi kā grupa ir viena no visatbildīgākajām, kad runa iet par darbaspēku, kas ierodas strādāt katru dienu un savlaicīgi veic uzticēto darbu. No savas personīgās pieredzes varu apgalvot, ka fiziski ierobežoti invalīdi ir tikpat augstas klases profesionāļi un ražīgi kā mēs, pārējie, bez šādiem ierobežojumiem. Šāda diskriminācija netiek pieļauta nevienā Rietumeiropas valstī un citās attīstītās demokrātiskās valstīs. Šīs valstis rūpīgi dara visu, lai diskriminācija netiktu pieļauta jebkādā veidā, un, ja pārkāpumus atrod, tad valsts dod cietējiem iespēju saņemt atlīdzību tiesas ceļā. Sazinoties ar Valsts darba inspekcijas direktoru, sapratu, ka neviens cilvēks nav griezies pie Valsts darba inspekcijas ar sūdzību par to, ka nav pieņemts darbā vecuma vai dzimuma dēļ. Vēl bēdīgāks ir fakts, ka Valsts darba inspekcija nav vērsusies pret nevienu darba devēju par šādu klaju diskrimināciju. Ceru, ka tas ir vienīgi tādēļ, ka šobrīd mūsu likums par šādiem pārkāpumiem vienkārši klusē. Fakts arī ir tāds, ka šodien sods par likuma pārkāpumu vēl ir izteikts rubļos. Tātad sāksim ar šo likumu sakārtošanu un turpināsim. Lūdzu jūsu atbalstu manam iesniegumam, jo galu galā mans iesniegums runā par to, kāda konvencija ir pieņemta visā pasaulē. Un tātad lūdzu jūsu atbalstu manam priekšlikumam. Paldies!
Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte!
K.Lībane (LC). Cienījamie kolēģi! Es runāšu Juridiskās komisijas vārdā, jo Juridiskā komisija ir otra komisija, kas ir atbildīga par šo likumprojektu. Komisijas vārdā es gribu teikt, ka mēs noteikti sagatavosim priekšlikumus uz trešo lasījumu, bet šodien, izskatīšanas gaitā otrajā lasījumā es vienkārši pāris reižu īsi vērsīšu jūsu, un it sevišķi atbildīgās komisijas locekļu, uzmanību uz tiem pantiem, pret kuriem mums bija iebildumi.
Tātad par 15.pantu. Lai nerastos pretrunas starp šo un citiem Darba likumu kodeksa pantiem, kuri nosaka dažādas tiešas un netiešas priekšrocības ne tikai attiecībā uz darba ņēmēja vecumu, kā izriet no piedāvātās redakcijas, bet arī attiecībā, piemēram, uz dzimumu, tad būtu jāsvītro, mūsuprāt, vārdi “likumā paredzētā” un jāpapildina šī panta redakcija ar atrunu, kas skanētu aptuveni šādi: “Izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko paredz šis un citi likumi un normatīvie akti.” Un es lūgtu atbildīgo komisiju apsvērt šādu iespēju uz trešo lasījumu, un mēs to arī iesniegsim noteikti rakstiski. Paldies!
Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Lūdzu zvanu! Lūdzu, komisijas vārdā... Nevēlaties ...
L.Kuprijanova. Es gribētu tikai pateikt, ka es lūgtu atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, jo tas pēc būtības neatšķiras no deputāta Druvas varianta. Es paskaidrošu, kādēļ mēs mainījām, pielikām tos vārdiņus “kā paredzēts likumā”. Un arī šobrīd Juridiskā komisija vēl drusciņ grib precizēt, jo šajā pašā likumā ir 180.pants, kas runā par bērnu tiesību aizsargāšanu, proti, ka pieņemt pastāvīgā darbā var bērnus tikai no 15 gadiem, kā var izmantot bērnus, teiksim, līdz 15 gadiem, kādos darbos, un tā tālāk. Un, ja mēs ierakstām vienkārši vārdu “vecums”, kā piedāvā deputāts Druva, tad mēs varam nonākt pretrunā ar bērnu tiesībām, jo tad iznāk, ka mēs varam praktiski arī zīdaiņus sākt noformēt darbā un izmantot. Nu, tas ir varbūt tāds tīri juridisks moments, tādēļ es lūgtu atbalstīt komisijas variantu otrajā lasījumā. Un acīmredzot mēs jau esam saistījušies iepriekš ar Juridisko komisiju, trešajam lasījumam mēs vēl precīzāk noteiksim bērnu tiesību aizsardzību. Tādēļ es lūgtu nobalsot tomēr tieši par komisijas piedāvāto redakciju.
Sēdes vadītāja. Tātad vispirms balsojam par deputāta Kārļa Druvas iesniegto 15.panta redakciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 10, atturas — 22. 15.pants pieņemts Kārļa Druvas redakcijā.
L.Kuprijanova. Es neviļus maldināju jūs, cienījamie kolēģi, jo mums priekšlikumi nebija ienākuši, bet ir komisijas labojumi dažādos pantos, un tas ir gabaliņā pie dokumenta nr.65. Tie labojumi jums jau bija piestādīti uz pirmo lasījumu, kad mēs jums stāstījām principā, kādi ir labojumi šajā likumprojektā. Un pilnīga taisnība ir priekšsēdētājas kundzei, ka forumā mums vajadzētu nobalsot arī visus šos pantus. Tad mēs tos apspriedām jau pirmā lasījumā, bet formāli mums ir jābalso, un tādēļ... Tātad dokuments nr.65, un tas ir 16.pants. Es varu atgādināt būtību. Šis pants izraisīja lielas debates, jo tas runā par darba līguma termiņu. Un darba līguma termiņi mums bija noteikti sekojoši, un arī šobrīd tie ir, — darba līgumu slēdz uz nenoteiktu laiku, uz noteiktu laiku, uz noteikta darba izpildīšanas laiku. Un šīs trīs formas paliek. Bet, ņemot vērā pēdējos gados veidojušos praksi no darba devēju puses, kā arī ļoti, teiksim, motivētos arodbiedrību iebildumus un jau dažas tiesu prāvas, kas gan ir rets gadījums darba likumdošanā, bet šobrīd notikušas tieši sakarā ar šo pantu, komisija pievieno tam šādu nosacījumu: ja ar to pašu darba ņēmēju darba devējs ir noslēdzis pēc kārtas trešo darba līgumu uz noteiktu laiku, šis līgums, ja to pieprasa darbinieks, uzskatāms par darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku. Un es gribētu jums paskaidrot šīs atrunas ļoti vienkāršo būtību. Tas nozīmē, ka darba devējs slēdz līgumus uz noteiktu laiku, tad viņš tos pārtrauc un atkal slēdz. Un tas būtu normāli, ja tas patiešām būtu kaut kāds vienreizējs darbs jeb, nu, teiksim, vienreizēja darba izpildei vajadzīgais laiks. Bet šobrīd darba devējs izmanto šo pantu tādēļ, lai atlaišanas gadījumā jeb darba līguma pārtraukšanas gadījumā neizmaksātu sociālās garantijas, neizmaksātu atvaļināšanas pabalstu. Un tādēļ komisija ļoti ilgi debatēja par šo jautājumu un nolēma, ka mūsu pienākums tomēr būtu aizsargāt šajā gadījumā darba ņēmēju, un, ja uz vienu un to pašu vietu cilvēku trīs reizes pieņem uz noteiktu laiku, tad pēc darba ņēmēja prasības to var kvalificēt kā pieņemšanu uz nenoteiktu laiku un attiecīgi iestājas visas viņa tiesības tālāk. Es jums tik sīki pastāstu tāpēc, ka daudzi pārējie panti te ir tomēr diezgan tādi formāli, tehniskas dabas labojumi. Šis pants ir diezgan principiāls. Paldies!
Sēdes vadītāja. Kristiāna Lībane, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāte!
K.Lībane (LC). Jā, cienījamie kolēģi, šis ir otrais un pēdējais priekšlikums par ko es gribu šodien runāt šī likumprojekta sakarā. Lai gan Juridiskajai komisijai , protams, būs arī citi priekšlikumi uz nākamo lasījumu. Ar šo pantu, kolēģi, ir izveidojusies ļoti sarežģīta situācija. Pirmkārt, jau pati ideja, ka ar to pašu darba devēju noslēgtais pēc kārtas trešais darba līgums uz noteiktu laiku uzskatāms par darba līgumu uz nenoteiktu laiku, protams, ir diskutējama un ne tuvu nav viennozīmīga. Līdz šim Darba likumu kodeksā nebija normas, kas līdzinātos piedāvātajai normai. Tomēr, kā mums Juridiskās komisijas sēdē paskaidroja valdības izveidotās darba grupas, kas strādā pie likumu kodeksa projekta jaunā varianta, vadītāji, tad saturiski līdzīgu, taču darba ņēmēju intereses vēl vairāk aizsargājošu normu, tas ir, tādu normu, kas paredz nevis trīs pēc kārtas noslēgtus līgumus, bet tikai atkārtotus līgumus, tātad pietiktu ar diviem, Latvijas Republika ir pieņēmusi jau 1990.gadā, ratificējot 1978.gada konvenciju nr.151 par darba attiecībām. Un tātad situācija veidojas sekojoša. Kamēr mūsu valsts likumos nav iestrādāta ne šāda, ne līdzīga norma, jebkura persona var griezties tiesā un atsaukties uz ratificētu starptautisku līgumu, kas, kā zināms, prevalē pār nacionālo likumdošanu. Ja turpretī mēs iestrādājam šādu, maigi izsakoties, kompromisa normu starp šo ratificēto konvenciju un to, kas kodeksā ir pašlaik, tad mēs radām tādu, nezinu pat, kā to formulēt, tālejošu juridisku nekonsekvenci. Tāpēc Juridiskā komisija lūdz atbildīgo komisiju veltīt īpašu uzmanību šim pantam un arī apsvērt iespējas. Faktiski jau iespējas ir tikai divas — vai nu izslēgt šo 16.panta otro daļu, kas ir jau akceptēta pirmajā lasījumā, vai arī saskaņot to ar manis minētās konvencijas normu. Paldies!
Sēdes vadītāja. Lībanes kundze, tad lūdzu vēlreiz — jūs noraidāt šo izstrādāto labojumu un ierosināt atstāt pirmā lasījuma variantu vai piekrītat šobrīd otrajam lasījumam, kādu ir iesniegusi komisija?
K.Lībane. Tā kā Juridiskā komisija nav sagatavojusi rakstiskus priekšlikumus uz otro lasījumu, tad, apzinoties to, mēs piekrītam otrajā lasījumā saglabāt šo normu, taču lūdzam atbildīgo komisiju apsvērt šīs divas manis minētās iespējas — vai nu izslēgt šo normu vai saskaņot to ar manis minētās konvencijas normu.
Sēdes vadītāja. Tas ir, uz trešo lasījumu?
K.Lībane. Jā.
Sēdes vadītāja. Paldies! Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!
V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Jā, tik tiešām es arī atbalstītu savu kolēģu priekšlikumus saskaņot ar konvencijas normām, bet es vēlētos vērst uzmanību uz vienu citu lietu. Latvija ir starptautiski uzņemta un atzīta daudzās organizācijās, tajā skaitā arī Starptautiskajā darba organizācijā un Starptautiskajā darba devēju organizācijā. Latvijā eksistē arī Darba devēju konfederācija un formāli eksistē pat tripartu sistēma, kuru veido Ministru kabinets, Arodbiedrību padome un Bertrāna kunga vadītā Darba devēju konfederācija. Protams, ir ļoti interesanti, ka jautājums, kurš būtiski skar visas trīs puses, tripartu sistēmas puses, manuprāt, nav saskaņots ar Darba devēju konfederāciju. Te es atgriežos pie jautājuma, ka civilizētajā pasaulē, Eiropā un, es ceru, arī Latvijā, šie jautājumi tiek saskaņoti trīspušu sarunās. Un, protams, trīspušu sarunās vajadzēja parādīties momentam, ka Latvijas norma nedrīkst atšķirties no starptautiskās normas. Tāpēc es arī aicinātu, protams, neizmanīt šo formulējumu — trešais darba līgums, bet atbalstīt pirmajā lasījumā pieņemto. Paldies!
Sēdes vadītāja. Krisberga kungs, jūs zināt, ka labojumi likumprojektos ir jāiesniedz rakstiski komisijai, mēs par mutiskiem priekšlikumiem labot nevaram zālē balsot. Debates par 16.pantu beidzam.
L.Kuprijanova. Paldies debatētājiem! Es tomēr lūgtu atbalstīt uz otro lasījumu komisijas piedāvāto variantu, un, protams, komisija, varbūt pat kopīgā sēdē, var apspriest šo pantu ar Juridisko komisiju. Bet, lai arī nākamajos pantos nerastos, teiksim, dažādi komentāri, es gribētu pateikt tikai vienu — to, ka, protams, tā ir veca, ļoti veca kodeksa lāpīšana, mēģinot to tomēr, nu, kaut kā sakārtot šobrīd, jau otrajā Saeimas sasaukumā. Par nožēlu, ne no Tieslietu ministrijas, ne no valdības puses nenāk iekšā praktiski jauns Darba likumu kodekss, kaut gan darba grupas tika veidotas un taisītas. Nu, acīmredzot ir savas problēmas izveidot šo jauno Darba kodeksu, un tādēļ, lai tomēr veco kaut kādi samērotu ar pašreizējiem apstākļiem un arī pieņemtajiem jaunajiem likumiem, mums tas ir jālabo. Tādēļ es lūgtu šo argumentu visu laiku ņemt vērā. Tas nav jauns likumprojekts, nav moderns, nav saskaņots, kā teikt, ar visu, kas varbūt ir jaunajos likumos pieņemts. Un es lūgtu vēlreiz tomēr atbalstīt komisijas piedāvāto variantu, un uz trešo lasījumu tad mēs varam vēl precizēt. Paldies!
Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Jo, tā kā deputāts Krisbergs iebilda pret otrajā lasījumā iesniegto panta redakciju, lūdzu balsot par 16.panta... Krisberga kungs, jums ir priekšlikums atstāt pirmā lasījuma redakciju? Tātad balsot par deputāta Krisberga priekšlikumu atstāt 16.pantu pirmā lasījuma redakcijā... Es atvainojos, vārds Aivaram Endziņam, “Latvijas ceļa” frakcijas deputātam! Es atvainojos, Endziņa kungs, es sapratu savu kļūdu, mēs balsojam par redakciju, kāda mums ir 16.pantam iesniegta. Paldies!
Tātad, deputāti, balsojam par 16.panta jauno redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 4, atturas — 20. 16.pants pieņemts jaunajā redakcijā.
L.Kuprijanova. Paldies! Nākamos ļoti daudzos pantus es arī mēģināšu attiecīgi jums lasīt pantu kārtībā. Tātad 20.pantā aizstāt vārdus “Ministru padome” attiecīgajā locījumā...
Sēdes vadītāja. Lūdzu, Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!
A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Būtībā rakstveida priekšlikums bija tikai pie viena panta, ja, un šeit viss, kas ir tabulā, ir tas pats pirmais lasījums. Un šeit jau Lībanes kundze no Juridiskās komisijas teica, ka šeit veselā virknē citu pantu ir ļoti daudzas neprecizitātes, pat nepareizs teksts ar spēkā esošo likumu ir dots, kā arī no juridiskās tehnikas viedokļa ir vairākas kļūdas, bet par to Juridiskā komisija dos konkrētus priekšlikumus uz trešo lasījumu. Pašreiz mums ir tikai tāds variants, kāds bija pirmajā lasījumā, neviens priekšlikums rakstveidā iesniegts nav. Līdz ar to mums pa pantiem nav ko iet, mēs varam balsot tikai par šo projektu otrajā lasījumā kā tādu un dot savus priekšlikumus uz trešo lasījumu, un tad ir viss.
Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, bet ir komisijas izdarītie labojumi pirmajā lasījumā, kas mums ir apkopoti trešajā sadaļā... Nu, kā tad nav, paskatieties 28.pantu, tas neatbilst tai pirmā lasījuma sadaļai!
A.Endziņš. Bet tādā gadījumā, es atvainojos, šeit nekur nav uzrādīts, ir viens un ir otrs. Tas, kas ir ielikts iekšā, — 28.pants nav uzrādīts, ka šeit būtu labojums. 16.pantā, kas ir ar treknāku dots, par ko mums bija nupat diskusija un par ko arī Krisberga kungs aizrādīja, ir tas pats, kas ir otrajā ailītē, kāds bija pirmajā lasījumā. Šeit, šajā gadījumā 28.pantā, jā, te ir otrajā daļā neliels, kā saka, grozījums, bet visos citos pamatā tādas lietas nav.
Sēdes vadītāja. Tātad paldies, Endziņa kungs, mēs tagad darba kārtībā izskatīsim šo nelielo 28.panta grozījumu. Tālākajos pantos šo grozījumu nebūs, un tad balsosim par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā. Paldies! Komisijas vārdā vārds deputātei Kuprijanovai, Tautas saskaņas partijas frakcija!
L.Kuprijanova (TSP). 28.pantā ir papildinājums, ir runa par pagaidu pārcelšanu dīkstāves laikā. Un esošajā likumā pateikts, ka dīkstāves laika izmantošanas kārtību nosaka darba koplīgums. Komisija piedāvā pie šī teksta pievienot arī iekšējos darba kārtības noteikumus. Tāda ir labojuma būtība.