Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr. 312a

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par nodarbinātību””

Iesniedz Saeimas Sociālo un darba lietu komisija

Izdarīt likumā “Par nodarbinātību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 4./5. nr.; 1993, 20. nr.; Latvijas Vēstnesis, 1994, 1. nr.; 1995, 93. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “valsts noteiktā minimālā darba alga” (attiecīgajā locījumā) ar vārdiem “valsts noteiktā minimālā mēnešalga” (attiecīgajā locījumā).

2. 6. pantā:

2.1. izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Lēmumu, ar kuru persona tiek atzīta par bezdarbnieku, pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienesta vadītājs četrpadsmitajā dienā pēc personas reģistrācijas nodarbinātības valsts dienestā.”

2.2. papildināt pantu ar trešo, ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu, ja viņš:

1) noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ilgāks par diviem mēnešiem;

2) saskaņā ar likumiem iegūst tiesības uz vecuma pensiju;

3) saskaņā ar likumiem iegūst tiesības uz invaliditātes pensiju vai cita veida pensiju, izņemot vecuma pensiju, vai pabalstu, ja šo ienākumu apmērs ir lielāks par valsts noteikto minimālo mēnešalgu;

4) nonāk pilnīgā valsts apgādībā;

5) iestājas mācību iestādes dienas nodaļā;

6) divas reizes pēc kārtas atsakās no piemērota darba piedāvājuma;

8) divas reizes pēc kārtas atsakās no profesionālās apmācības vai pārkva-lificēšanās;

9) bez attaisnojoša iemesla neapmeklē profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās nodarbības vai nepilda darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

10) sniedzis nepatiesas ziņas bezdarbnieka statusa iegūšanai;

11) pārceļas uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienesta vadītājs.

Bezdarbniekam, kas bezdarbnieka statusu zaudējis šā panta trešās daļas 6., 8., 9. un 10. punktā minēto iemeslu dēļ, ir tiesības bezdarbnieka statusu iegūt no jauna ne ātrāk kā pēc sešiem mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas dienas.”

3. Izteikt 7. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Bezdarbnieka pienākums ir:

1) patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts dienesta palīdzību meklēt darbu;

2) reizi mēnesī ierasties nodarbinātības valsts dienestā;

3) ierasties nodarbinātības valsts dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;

4) piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā apmācībā un pārkvalificēšanās kursos, darba meklētāju kluba darbā, pildīt individuālo darba plānu u.c.), kā arī pildīt darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

5) ziņot nodarbinātības valsts dienestam:

a) trīs darbadienu laikā — par pārmaiņām, kas ir pamats bezdarbnieka statusa zaudēšanai;

b) trīs darbadienu laikā — par dzīvesvietas maiņu;

c) trīs nedēļu laikā no slimošanas sākuma — par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām.”

4. Izteikt 8. panta ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pabalstus nepiešķir bezdarbniekiem, kuri:

1) pārtraukuši darba attiecības uz personīgā uzteikuma pamata vai ar kuriem izbeigtas civildienesta attiecības, atbrīvojot viņus pēc pašu vēlēšanās, izņemot šā likuma 9. panta sestajā daļā minētos bezdarbniekus;

2) atlaisti no darba par darba līgumā vai iekšējās darba kārtības noteikumos paredzēto pienākumu nepildīšanu vai atlaisti no valsts civildienesta sakarā ar disciplinārsoda piemērošanu.”

5. 9. pantā:

5.1. izteikt pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“Bezdarbnieka pabalstu piešķir, sākot ar dienu, kad bezdarbnieks iesniedzis visus nepieciešamos dokumentus attiecīgā rajona vai pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldē. Lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītājs. Bezdarbnieka pabalstu mācību iestāžu absolventiem piešķir, sākot ar trešo mēnesi no bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Kopējais bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš ir seši mēneši divpadsmit mēnešu periodā no pabalsta piešķiršanas dienas. Ja divpadsmit mēnešu perioda laikā no bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas dienas persona atkārtoti iegūst tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, pabalsts tiek piešķirts, ņemot vērā iepriekšējā bezdarbnieka pabalsta saņemšanas ilgumu, izņemot gadījumus, kad persona minētā perioda laikā ir strādājusi un par viņu šajā periodā ne mazāk kā sešus mēnešus ir izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

Nodarbinātības valsts dienesta izveidotajai komisijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības iesniegumu, atzīt pašvaldības teritoriju par tādu teritoriju, kurā dzīvojošajiem bezdarbniekiem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa pagarinājumu līdz divpadsmit mēnešiem. Lēmumu par minētā termiņa pagarināšanu, pamatojoties uz attiecīgās pašvaldības iesniegumu, par katru bezdarbnieku atsevišķi pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītājs. Termiņa pagarinājuma laikā bezdarbniekam ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu, ja viņš ne mazāk kā 20 stundas nedēļā vai 81 stundu mēnesī piedalās neapmaksātos sabiedriskajos darbos, kurus organizē attiecīgā pašvaldība. Ja šādi darbi netiek organizēti, bezdarbnieka pabalstu izmaksā no pašvaldības budžeta.”;

5.2. svītrot ceturto daļu;

5.3. izteikt sestās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

“5) pēc invaliditātes ir atguvis darbspēju.”

6. Izteikt 9.1 pantu šādā redakcijā:

“9.1 pants. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas apturēšana un bezdarbnieka pabalsta zaudēšana

Bezdarbnieka pabalsta izmaksu aptur, ja pabalsta saņēmējs:

1) noslēdz darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;

2) noslēdz darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem;

3) bezdarbnieka pabalsta saņemšanai noteiktajā termiņā saslimst un slimo ilgāk par divām nedēļām.

Bezdarbnieks zaudē tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, ja viņš zaudē bezdarbnieka statusu.”

7. Papildināt 10. panta pirmo daļu aiz vārda “bezdarbniekam” ar vārdiem “kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu”.

8. Izteikt 12. pantu šādā redakcijā:

“12. pants. Bezdarbnieka profesionālā apmācība vai pārkvalificēšanās

Bezdarbniekam, kurš ir sasniedzis 18 gadu vecumu, ir tiesības uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos ar nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu ne biežāk kā reizi piecos gados, ja viņš:

1) nevar atrast darbu profesionālo zināšanu trūkuma dēļ;

2) nevar atrast darbu iepriekš apgūtajā profesijā vai specialitātē;

3) ir zaudējis profesionālās iemaņas.

To bezdarbnieku apmācība, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, tiek veikta no speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem, bet to bezdarbnieku apmācība, kuri ir jaunāki par 18 gadiem, — no profesionālajai izglītībai paredzētajiem valsts pamatbudžeta līdzekļiem.”

9. Izteikt 13. panta otro daļu šādā redakcijā:

“Ar bezdarbniekiem, kuri vēlas strādāt algotu pagaidu sabiedrisko darbu, tiek noslēgts darba līgumu uz laiku līdz diviem mēnešiem ar tiesībām pagarināt minētā līguma termiņu. Algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanas ilgums kopā ar termiņa pagarinājumu nedrīkst būt garāks par septiņiem mēnešiem divpadsmit mēnešu periodā no šo darbu izskatīšanas dienas.”

10. Izteikt 17. pantu šādā redakcijā:

“17. pants. Nelikumīgi saņemtā bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) atmaksāšana

Bezdarbniekam, kurš bezdarbnieka pabalstu (stipendiju) ir saņēmis nelikumīgi, nelikumīgi saņemtā summa jāatmaksā speciālajā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā saskaņā ar attiecīgā rajona vai pilsētas sociālās apdrošināšanas pārvaldes vadītāja lēmumu. Ja nelikumīgi saņemtā bezdarbnieka pabalsta (stipendijas) summa labprātīgi netiek atmaksāta, to piedzen likumos noteiktajā kārtībā.”

Dokumenti nr. 352, 353, 354

Par grozījumiem zemes komisiju, valsts civildienesta un sociālās palīdzības likumos

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatot Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par valsts budžetu 1996. gadam”, konstatēja, ka likumprojekta pārejas noteikumu 5., 6. un 8. punkti paredz grozījumu izdarīšanu likumos “Par zemes komisijām”, “Par valsts civildienestu” un “Par sociālo palīdzību”, kas no likumdošanas tehnikas viedokļa nebūtu atbalstāms. Tādēļ Juridiskā komisija ir iesniegusi priekšlikumu otrajā lasījumā minētos likumprojekta pārejas noteikumu punktus izslēgt un saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 79. pantu iesniedz likumprojektus “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””, “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu”” un “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””.

Pielikumā:

1) likumprojekts “Grozījums likumā “Par zemes komisijām””;

2) likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””;

3) likumprojekts “Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””.

Ar cieņu, —

1996. gada 31. janvārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

 

Likumprojekts

“Grozījums likumā “Par zemes komisijām””

Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par zemes komisijām” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 31. nr.; 1991, 27./28. nr., 1992, 2., 6. nr.; 1993, 18./19. nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 28., 34. nr.; 1994, 16. nr.; 1995, 22. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt 9. pantu šādā redakcijā:

“9. Izdevumi pagastu, pilsētu un rajonu zemes komisiju uzturēšanai tiek segti no valsts pamatbudžeta 50 procentu apmērā un no pašvaldību budžetiem — 50 procentu apmērā. Izdevumi Latvijas Republikas Centrālās zemes komisijas uzturēšanai tiek segti no valsts pamatbudžeta.”

Likums stājas spēkā līdz ar likuma “Par valsts budžetu 1996. gadam” stāšanos spēkā.

 

Likumprojekts

“Grozījumi likumā “Par valsts civildienestu””

Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par valsts civildienestu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 10. nr.; 1995, 12. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 15. panta pirmajā daļā vārdu “divus” ar vārdu “trīs” un vārdu “četrus” ar vārdu “piecus”.

2. Pārejas noteikumu 8. punktā:

1) izslēgt 2. apakšpunktā vārdus “Iekšlietu ministrijas centrālajā aparātā”;

2) izslēgt 3. apakšpunktā vārdus “Iekšlietu ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs un”.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

 

Likumprojekts

“Grozījums likumā “Par sociālo palīdzību””

Iesniedz Saeimas Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par sociālo palīdzību” (Latvijas Vēstnesis, 176. nr.) šādu grozījumu:

Izteikt likuma “Par sociālo palīdzību” pārejas noteikumu 3. punktu šādā redakcijā:

“3. 17. panta otrā un trešā daļa stājas spēkā ar 1997. gada 1. janvāri.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

  

Dokuments nr. 363

Par grozījumiem Kriminālkodeksā nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai

Saeimas Prezidijam

Lūdzam iekļaut Saeimas nākamās plenārsēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” — nekārtīgas uzņēmējdarbības novēršanai”.

O. Kostanda,

1996. gada 23. janvārī Frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs

 Likumprojekts

“Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”

Iesniedz frakcija “Latvijai”

1. 7.1. pants. Atbilstoši izmaiņām Kriminālkodeksa sevišķā daļā, —

papildināt 7.1. pantu pēc skaitļa un vārdiem “(146. pants otrā daļa)” ar tekstu: “izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (148.1. pants otrā un trešā daļa).”

2. Izteikt 148.1. pantu šādā redakcijā:

148.1. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, kā arī par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu (samazināšanu), ja šī darbība veikta atkārtoti gada laikā pēc administratīvo līdzekļu pielietošanas, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar naudas sodu 30 minimālo mēnešalgu apmērā.

Par tām pašām darbībām, ja nodarīti lieli zaudējumi valstij (pašvaldībai) vai arī ja to izdarījusi persona, kas agrāk sodīta par minētiem vai citiem mantkārīgiem noziegumiem, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Par tām pašām darbībām, ja tās veiktas īpaši lielos apmēros un nodarījušas ievērojamus zaudējumus valstij (pašvaldībai), —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu.

3. Papildināt 161.9. pantu ar otru daļu šādā redakcijā:

“Par tām pašām darbībām, kas nodarījušas lielus zaudējumus kredītiestādei vai tās klientiem, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no pieciem līdz septiņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas”.

4. Papildināt 161.10. pantu ar otru daļu šādā redakcijā:

“Par tām pašām darbībām, ja tās nodarījušas ievērojamus zaudējumus kredītiestādes klientiem vai akcionāriem, vai valstij (pašvaldībai), —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību vai ieņemt noteiktus amatus kredītiestādēs no pieciem līdz septiņiem gadiem.

5. Izteikt 195. pantu šādā redakcijā:

“195. pants. Patvarība”.

Par kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā vai citā normatīvā aktā noteikto kārtību, ja šīs darbības tiesiskumu apstrīd un par to brīdina valsts vai pašvaldības iestāde vai cita persona un, ja šī darbība saistīta ar būtiska kaitējuma nodarīšanu (patvarība), —

soda ar naudas sodu līdz desmit minimālām mēnešalgām vai ar sabiedrisko nopēlumu.

Par tādu pašu darbību, ja tā saistīta ar varas lietošanu vai piedraudējumu, vai ja tā nodarījusi zaudējumus lielā apmērā, —

soda ar brīvības atņemšanu.

Saeimas deputāti: O. Kostanda, J. Mauliņš, O. Grinbergs, E. Grīnbergs, J. Strods, A. Rubins, E. Zelgalvis, A. Saulītis, I. Liepa, J. Kazāks.

 

Par grozījumu nepieciešamību

148.1. pants. Izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas.

Uzskatām, ka atbildība par nodokļu nemaksāšanu jāpaaugstina līdz “civilizēto” valstu līmenim šinī jomā.

161.9. pants. 161. 10. pants. Kredītiestādes krāpšana.

Šis likumpants, protams, būs par jaunu jāgroza, kad tiks pieņemts normāls kredītlikums, bet šobrīd, lai kaut cik pasargātos no jauniem finansiāliem satricinājumiem valstī un cilvēku apkrāpšanām, atbildība vienkārši jāpastiprina.

195. pants. Patvarība.

Pants grozāms gan kā novecojis (pēdējais grozījums 1982. gadā), gan tāpēc, ka patvaļīga rīcība uzņēmējiem sāk "atmaksāties”, proti, sods par patvarību kļuvis lētāks par ieguvumu, — kas gan biznesmenim ir 10 minimālās mēnešalgas vai sabiedrisks nopēlums?