Ministru kabineta noteikumi Nr. 293

Rīgā 2016. gada 10. maijā (prot. Nr. 22 22. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākumu "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase.

3. Pasākuma īstenošanu nodrošina sadarbības iestāde un Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde.

II. Pasākuma mērķis un sasniedzamie rādītāji

4. Pasākuma mērķis ir veicināt komersantu produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanu, izstrādājot un ieviešot ražošanā jaunus produktus un tehnoloģijas, kā arī palielinot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās atbilstoši Viedās specializācijas stratēģijai.

5. Pasākuma mērķa grupa ir komersanti un atbilstīgas lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvās sabiedrības.

6. Pasākuma ietvaros sasniedzamie uzraudzības rādītāji un to sasniedzamās vērtības:

6.1. iznākuma rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim:

6.1.1. atbalstīto komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 11;

6.1.2. to komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus, – 11;

6.2. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim:

6.2.1. atbalstīto komersantu skaits, kuri saņem grantus, – 30;

6.2.2. to komersantu skaits, kuri saņem atbalstu, lai laistu tirgū jaunus produktus, – 30;

6.3. iznākuma rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim veiktas privātās investīcijas vismaz 10 588 235 euro apmērā, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem;

6.4. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 9 000 000 euro apmērā.

7. Reizi gadā finansējuma saņēmēji iesniedz sadarbības iestādē šo noteikumu 54. un 55. punktā minētos papildus uzskaitāmos iznākuma rādītājus, kurus sadarbības iestāde nosūta atbildīgajai iestādei apkopošanai.

III. Pasākumam pieejamais finansējums

8. Pasākumam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 70 588 235 euro, tai skaitā publiskais finansējums – Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 60 000 000 euro apmērā un privātais finansējums 10 588 235 euro apmērā.

9. Projekta minimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 1 000 000 euro. Projekta maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs ir 16 000 000 euro.

10. Pasākuma ietvaros vienai projekta iesniedzēja saistīto personu grupai kopējais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums nepārsniedz 4 000 000 euro, un šis finansējums tiek sniegts granta formā.

IV. Prasības projekta iesniedzējam

11. Projekta iesniedzējs ir Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants vai atbilstīga lauksaimniecības vai mežsaimniecības kooperatīvā sabiedrība, kura ir reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.

12. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu un biznesa plānu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

13. Atbalstu piešķir projektu iesniedzējiem, kuri, ievērojot šo noteikumu 28. un 30. punktu, definē prasības eksperimentālajai tehnoloģijai, izgatavo vai komplektē to paši vai pasūta to ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem, uzstāda un testē to reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību.

14. Eksperimentāla tehnoloģija ir iekārta vai integrēta ražošanas līnija, kas sastāv no vairākām komponentēm vai iekārtām:

14.1. vienas tehnoloģiskās shēmas ietvaros var izveidot vairākas neatkarīgas ražošanas līnijas, ja tas nepieciešams pilna ražošanas cikla nodrošināšanai;

14.2. projekta iesniedzējam tiek nodrošinātas intelektuālā īpašuma tiesības vismaz uz tiem eksperimentālās tehnoloģijas unikālajiem elementiem, kas izgatavoti konkrētā projekta vajadzībām.

15. Projekta iesniedzējs vai atbilstoši projekta iesniedzēja definētajām prasībām izgatavo eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas vismaz 20 % apmērā no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām:

15.1. minētās izmaksas atbilst pētniecības un attīstības izmaksām eksperimentālajās ražotnēs;

15.2. eksperimentālo ražotņu galvenais mērķis ir pētniecība un attīstība, un to izmantošana nav komerciāla līdz projekta īstenošanas beigām.

16. Ne vairāk kā 80 % no eksperimentālās tehnoloģijas izmaksām veido komponentes vai iekārtas, kuras projekta iesniedzējs vai ārpakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs izvēlēsies no tādām, kas jau pieejamas tirgū.

17. Projekta iesniegumā skaidro, kādas pētniecības un attīstības darbības projekta iesniedzējs vai tā saistītās personas ir veikušas pēdējā gada laikā pirms projekta iesniegšanas gada, lai definētu hipotētiskās prasības eksperimentālajai tehnoloģijai un tās komponentēm vai iekārtām. Veiktās pētniecības un attīstības darbības pamato ar zvērināta revidenta apliecinājumu.

18. Sadarbības iestādei ir tiesības piesaistīt ekspertus, lai pārliecinātos par atbilstību šo noteikumu 15., 17., 28. un 30. punktā minētajiem nosacījumiem.

19. Ja projekta iesniedzējs piesaista ārpakalpojumu sniedzēju vai piegādātāju projekta īstenošanai, līgumam ar ārpakalpojumu sniedzēju vai piegādātāju pievienotajā tāmē, projekta iesniegumā un projekta iesniegumam pievienotajā projekta budžeta kopsavilkumā atsevišķi norāda, kuras eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas izgatavos atbilstoši projekta iesniedzēja definētajām prasībām. Projekta iesniegumam pievienotajā projekta budžeta kopsavilkumā atsevišķi norāda, kuras eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas ārpakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs izvēlēsies no tādām, kas jau pieejamas tirgū.

20. Ja projekta iesniedzējs pats izgatavo vai komplektē un uzstāda eksperimentālo tehnoloģiju, projekta iesniegumā un projekta iesniegumam pievienotajā projekta budžeta kopsavilkumā atsevišķi norāda, kuras eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas izgatavos projekta iesniedzējs vai arī tās tiks izgatavotas atbilstoši projekta iesniedzēja definētajām prasībām. Projekta iesniegumam pievienotajā projekta budžeta kopsavilkumā atsevišķi norāda, kuras eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas projekta iesniedzējs izvēlēsies no tādām, kas jau pieejamas tirgū.

21. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu sniedz apliecinājumu, ka:

21.1. izvērtēs visas projekta iesniedzēja izmaksas projekta īstenošanas laikā un pēc projekta īstenošanas termiņa beigām – vai tās var tikt atzītas par pētniecības, attīstības un inovāciju izmaksām eksperimentālajās ražotnēs;

21.2. projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja finansējuma saņēmējs atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, un piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielā komersanta statusam, iesniegs pārskatus par pētniecības, attīstības un inovāciju izmaksām Centrālajā statistikas pārvaldē tās noteiktajā formā un termiņā.

22. Sadarbības iestāde pieprasa Centrālajai statistikas pārvaldei sniegt informāciju par pasākuma ietvaros atbalstītajiem komersantiem, kuri iesnieguši pārskatus par pētniecības, attīstības un inovāciju izmaksām saskaņā ar šo noteikumu 21.2. apakšpunktu, reizi gadā projektu īstenošanas laikā un projektu pēcuzraudzības periodā.

23. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas:

23.1. atbilst Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 23. pantā noteiktajiem projektu iesniedzēju izslēgšanas noteikumiem;

23.2. atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 26. jūnijs, Nr. L 187) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 2. panta 18. punkta definīciju;

23.3. nav iesniedzis projekta iesniedzēja parakstītu apliecinājumu, ka:

23.3.1. tas neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "d" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

23.3.2. tas neatbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

24. Atbalsts netiek sniegts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punktā vai 13. panta "a" un "b" apakšpunktā noteiktajās neatbalstāmajās nozarēs, kuras iekļautas šo noteikumu pielikumā. Ja kāda no nozarēm, kurā darbojas projekta iesniedzējs, nav atbalstāma un projekta iesniedzējs pretendē uz projekta īstenošanu atbalstāmajā nozarē, projekta iesniedzējs skaidri nodala atbalstāmās nozares projekta īstenošanas finanšu plūsmas no citu darbības nozaru finanšu plūsmām projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja finansējuma saņēmējs atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, un piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielā komersanta statusam.

25. Uz projekta iesniedzēju neattiecas līdzekļu atgūšanas rīkojums, kas minēts Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā.

V. Atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas

26. Projekta atbalstāmās darbības ir eksperimentālu tehnoloģiju izgatavošana vai iegāde, kā arī uzstādīšana un testēšana reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, līdz tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) ieskaitot, bet nepārsniedzot šo līmeni. Tehnoloģiju gatavības līmenis Nr. 8 ir pēdējais tehnoloģijas attīstības līmenis un ir sasniegts, ja sistēma ir pabeigta un pārbaudīta: ir pierādīts, ka tehnoloģija darbojas tās galīgajā formā un plānotajos apstākļos.

27. Projekta īstenošanas laikā veic darbības, kas atbilst tehnoloģijas gatavības līmenim Nr. 4, 5, 6, 7 vai 8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013).

28. Projekta īstenošanas beigās eksperimentālā tehnoloģija atbilst tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013), bet nevar pārsniegt šo līmeni.

29. Ja projekta iesniedzējs vai tā saistītās personas ir īstenojušas, īsteno vai plāno īstenot citus projektus saistībā ar šajā projektā paredzēto eksperimentālo tehnoloģiju, projekta iesniegumā sniedz informāciju par visiem projektiem un skaidro, kā tiks novērsts dubultā finansējuma risks.

30. Biznesa plānu veido, balstoties uz teorētiskiem aprēķiniem un pieņēmumiem, par kuriem eksperimentālās tehnoloģijas komponenšu vai iekārtu ražotājs vai uzstādītājs sniedz apliecinājumu, ka šo noteikumu 30.3. un 30.6. apakšpunktā minētie parametri un vismaz viens no šo noteikumu 30.1., 30.2., 30.4., 30.5. vai 30.7. apakšpunktā minētajiem parametriem nav pārbaudīts reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, ilgstošas, intensīvas ekspluatācijas apstākļos:

30.1. nav ražošanas praksē pārbaudītu hipotēžu, uz kurām balstītas eksperimentālās tehnoloģijas komponenšu vai iekārtu tehniskās specifikācijas;

30.2. nav sagatavots speciālais aprīkojums un ražošanas struktūras, kas nepieciešamas, lai ekspluatētu eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas;

30.3. nav sagatavotas eksperimentālās tehnoloģijas komponenšu vai iekārtu lietošanas instrukcijas un rokasgrāmatas;

30.4. nav precedentu par eksperimentālās tehnoloģijas komponenšu vai iekārtu stabilu darbību ilgstošas, intensīvas ekspluatācijas apstākļos;

30.5. nav zināms, kā eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas darbojas, ja ražošanas jaudas ir atšķirīgas;

30.6. nav praksē pārbaudīts, cik bieži būs jāveic eksperimentālās tehnoloģijas komponenšu vai iekārtu apkope un remonts;

30.7. eksperimentālās tehnoloģijas komponentes vai iekārtas nav ražotas komerciālos nolūkos.

31. Publiskā līdzfinansējuma likme no projekta iesniegumā norādītajām kopējām attiecināmajām izmaksām ir 35 % saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 12. punktu.

32. Finansējuma saņēmējs, izmantojot savus resursus vai ārējo finansējumu, kas nav saistīts ar jebkādu komercdarbības atbalstu, projekta īstenošanā iegulda vismaz 25 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 14. punktu.

33. Pasākuma ietvaros ieguldījumi ir attiecināmi, ja tie:

33.1. atbilst sākotnējo ieguldījumu definīcijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. un 30. punktu un 49. punkta "a" apakšpunktu;

33.2. ir iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem no trešajām personām, kas nav saistītas ar pircēju;

33.3. pēc projekta īstenošanas tieši nodrošina ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu projekta īstenošanas nozarē;

33.4. pēc projekta īstenošanas tiek iekļauti finanšu pārskatos ilgtermiņa ieguldījumu sadaļā.

34. Sākotnējo ieguldījumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir saistītas ar jaunas ražotnes vai uzņēmējdarbības vietas izveidi, saimnieciskās darbības produkcijas dažādošanu ar produktiem, kuri iepriekš nav ražoti, vai būtiskām pārmaiņām esošas saimnieciskās darbības kopējā ražošanas procesā saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 49. punkta "a" apakšpunktu.

35. Ja atbalstu piešķir būtiskām pārmaiņām ražošanas procesā, saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 7. punktu attiecināmajām izmaksām jābūt lielākām nekā ar modernizējamo darbību saistīto aktīvu amortizācijai iepriekšējo triju fiskālo gadu laikā. Ja atbalstu piešķir, lai dažādotu darbības attiecīgajā saimnieciskās darbības vietā, attiecināmās izmaksas vismaz par 200 % pārsniedz atkārtoti izmantoto aktīvu uzskaites vērtību, kas reģistrēta iepriekšējā fiskālajā gadā pirms projektā paredzēto darbu sākšanas gada. Projekta sākšanas gadu nosaka saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā sniegto darbu sākuma definīciju.

36. Sākotnējie ieguldījumi ir attiecināmi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 5., 6. un 8. punktā minētajiem nosacījumiem.

37. Ja finansējuma saņēmējs atbilst lielā komersanta statusam, nemateriālo aktīvu izmaksas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 8. punktu ir attiecināmas 50 % apmērā no sākotnējā ieguldījuma kopējām attiecināmajām izmaksām.

38. Projekta attiecināmās izmaksas:

38.1. ieguldījumi materiālos aktīvos – iekārtu, aprīkojuma un materiālu izmaksas, kas nepieciešamas eksperimentālo tehnoloģiju izgatavošanai, uzstādīšanai un testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, līdz tehnoloģiju gatavības līmenim Nr. 8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) ieskaitot, bet nepārsniedzot šo līmeni;

38.2. ieguldījumi nemateriālos aktīvos:

38.2.1. programmatūras izmaksas, ja ir iesniegts iekārtas ražotāja apliecinājums, ka programmatūra tieši nodrošina projekta ietvaros paredzētās eksperimentālās tehnoloģijas darbību;

38.2.2. licenču un patentu iegādei, kas saistīta ar jaunas ražotnes vai uzņēmējdarbības vietas izveidi vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu.

39. Pasākuma ietvaros finansē tikai tādas attiecināmās izmaksas, kuras tieši saistītas ar projekta ietvaros veiktajām darbībām, ir samērīgas, pamatotas un atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulas Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2012. gada 26. oktobris, Nr. L 298/1), 30. panta prasībām.

40. Pasākuma ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām, ievērojot šo noteikumu 48. punktā minētos nosacījumus.

41. Projekta neattiecināmās izmaksas ir:

41.1. izmaksas, kas nav saistītas ar projekta mērķi un nav noteiktas kā attiecināmas;

41.2. kravu iekraušanas, izkraušanas, celšanas, pārvadāšanas un glabāšanas iekārtu iegādes izmaksas;

41.3. lietotu iekārtu iegādes izmaksas;

41.4. operatīvais līzings, kā arī samaksa par aizdevuma vai līzinga izskatīšanu, noformēšanu un rezervēšanu, procentu maksājumi, līgumsods, nokavējuma procenti, maksa par finanšu darījumiem;

41.5. izmaksas, kas saistītas ar tādu iekārtu aizstāšanu ar jaunām iekārtām, kuru parametri neatšķiras un kas nenodrošina ražošanas paplašināšanu, izmaiņas produktā vai tehnoloģiskā procesa racionalizāciju, modernizāciju vai diversifikāciju;

41.6. sākotnējie ieguldījumi, kas nav saistīti ar jaunas ražotnes vai uzņēmējdarbības vietas izveidi vai esošas saimnieciskās darbības paplašināšanu, produkcijas dažādošanu ar jauniem produktiem vai ražošanas procesa būtisku maiņu;

41.7. izmaksas, kuras radušās pēc līguma par projekta īstenošanu termiņa beigām vai kuru maksājumi veikti vēlāk nekā mēneša laikā pēc projekta īstenošanas termiņa beigām;

41.8. izmaksas, kuras radušās pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē;

41.9. izmaksas, kuras radušās, pirms tiek parakstīts līgums par sākotnējo ieguldījumu iegādi;

41.10. izmaksas, kas nav sākotnēji paredzētas vai nav nepieciešamas projekta īstenošanai un nav tieši saistītas ar ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas procesu projekta īstenošanas nozarē;

41.11. pievienotās vērtības nodoklis, izņemot gadījumu, ja finansējuma saņēmējs nevar to atgūt no valsts budžeta, muitas nodokļi, nodevas un līgumsoda maksājumi;

41.12. transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu iegādes izmaksas;

41.13. pārvietojamās tehnikas iegādes izmaksas, izņemot gadījumu, ja vienlaicīgi īstenojas šādi nosacījumi:

41.13.1. pārvietojamai tehnikai nav nepieciešama reģistrācija Ceļu satiksmes drošības direkcijā vai Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras Traktortehnikas reģistrā;

41.13.2. pārvietojamā tehnika ir saistīta ar projekta īstenošanu;

41.13.3. pārvietojamās tehnikas izmaksas nepārsniedz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

41.14. sākotnējo ieguldījumu izmaksas, ja ārpakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs ir reģistrēts valstīs, kas minētas normatīvajos aktos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām;

41.15. pētniecības un attīstības darbību izmaksas, kuras veiktas, lai definētu prasības eksperimentālajai tehnoloģijai;

41.16. vispārīgās izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma sagatavošanu, tai skaitā konsultāciju pakalpojumiem, un projekta administrēšanas izmaksas;

41.17. apdrošināšanas izmaksas;

41.18. iekārtu rezerves daļu iegāde;

41.19. ēku un būvju un iekārtu un aprīkojuma uzturēšanas izmaksas;

41.20. apgrozāmo līdzekļu iegādes izmaksas;

41.21. zemes iegādes izmaksas;

41.22. iekārtu amortizācijas izmaksas;

41.23. atlīdzības izmaksas;

41.24. programmatūras izmaksas, ja nav iesniegts iekārtas ražotāja apliecinājums, ka programmatūra tieši nodrošina projekta ietvaros paredzētās eksperimentālās tehnoloģijas darbību;

41.25. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas.

42. Ja projekta īstenošanas laikā rodas papildu izdevumi vai sadārdzinājuma izmaksas, finansējuma saņēmējs sedz tos no saviem līdzekļiem.

43. Atbalstu nepiešķir Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā minētajos gadījumos.

VI. Projekta īstenošanas nosacījumi

44. Projekta īstenošanas vieta šo noteikumu izpratnē ir vieta, kur projekta iesniedzējs ražo savu produkciju vai sniedz pakalpojumus. Projektu var īstenot vairākās adresēs, ja šajās adresēs ir izvietota vienota ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ķēde. Projektu īsteno Latvijas Republikas teritorijā.

45. Lai noslēgtu līgumu ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu, projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē vienu no šādiem finansējuma pieejamību apliecinošiem dokumentiem:

45.1. līgums, kas noslēgts ar Eiropas Savienībā reģistrētu kredītiestādi, par projekta īstenošanai nepieciešamā aizdevuma piešķiršanu vismaz 50 % apmērā no projekta kopējām izmaksām;

45.2. līgums, kas noslēgts ar saistīto personu par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu, ja saistītās personas pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām;

45.3. projekta iesniedzēja valdes lēmums par projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma nodrošināšanu no pašu līdzekļiem, ja projekta iesniedzēja pēdējā noslēgtajā gada pārskatā norādītais pašu kapitāls veido vismaz 100 % no projekta kopējām izmaksām.

46. Šo noteikumu 45. punktā minētos apliecinājuma dokumentus par finansējuma nodrošināšanu projekta īstenošanai var iesniegt katru par daļu no projekta kopējām izmaksām, ja to kopējā summa ir vienāda ar projekta īstenošanai nepieciešamo finansējumu.

47. Lai noslēgtu līgumu ar sadarbības iestādi par projekta īstenošanu, īpašums, tai skaitā zeme, kurā projekta ietvaros veiks sākotnējos ieguldījumus, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai projekta iesniedzējam uz to ir zemesgrāmatā reģistrētas nomas tiesības uz visu projekta īstenošanas un uzraudzības periodu.

48. Projekta iesniegumā paredzētās atbalstāmās darbības var uzsākt saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā sniegto darbu sākuma definīciju pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 6. panta 2. punktu.

49. Ja projekta iesniegumā paredzētās atbalstāmās darbības ir uzsāktas saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 23. punktā sniegto darbu sākuma definīciju pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē, tās nevar pabeigt, pirms sadarbības iestāde ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu.

50. Pēc projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādei ir tiesības izlases veidā veikt pirmspārbaudes projekta īstenošanas vietā.

51. Projektu īsteno ne ilgāk kā trīs gadus no dienas, kad projekta iesniedzējs noslēdzis līgumu ar sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. decembrim.

52. Projekta mērķis ir sasniegts un projekts ir pabeigts, kad eksperimentālā tehnoloģija ir izgatavota, nogādāta Latvijā, uzstādīta projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā, ir darba kārtībā un tiek izmantota projektā paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai, veicot saimniecisko darbību atbilstoši projekta iesniegumam. Tehnoloģiju gatavības līmenis Nr. 8 (atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 16290:2013) paredz eksperimentālās tehnoloģijas testēšanu reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību:

52.1. ja eksperimentālās tehnoloģijas testēšanu var veikt reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, divu mēnešu laikā, nepieciešamos testus veic līdz projekta noslēguma pārskata iesniegšanai;

52.2. ja eksperimentālās tehnoloģijas testēšanai reālā ražošanas vidē, veicot saimniecisko darbību, ir nepieciešami vairāk nekā divi mēneši, noslēguma pārskatu iesniedz divus mēnešus pēc saimnieciskās darbības uzsākšanas un testus turpina projekta pēcuzraudzības periodā. Vienlaikus projekta iesniedzējs sniedz apliecinājumu, ka viņa rīcībā ir pietiekami finanšu līdzekļi, lai turpinātu saimniecisko darbību testa režīmā līdz brīdim, kad tiks gūta pilnīga pārliecība, ka eksperimentālā tehnoloģija atbilst plānotajiem kvalitātes, ražīguma un citiem parametriem, uz kuriem ir balstīts biznesa plāns;

52.3. pēc projekta īstenošanas beigām (noslēguma pārskata iesniegšanas) eksperimentālo tehnoloģiju var izmantot komerciāliem mērķiem.

53. Sadarbības iestāde var izbeigt līgumu par projekta īstenošanu, un finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt izmaksāto finansējumu sadarbības iestādes norādītajā kontā līgumā par projekta īstenošanu noteiktajos gadījumos, kā arī:

53.1. ja sešu mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem par vismaz 10 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

53.2. ja 12 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, finansējuma saņēmējs nav noslēdzis līgumus ar ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem par vismaz 50 % no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

53.3. ja 18 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestādē nav iesniegti starpposma maksājumu pieprasījumi par vismaz 35 % no līgumā par projekta īstenošanu norādītā kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra;

53.4. ja finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma mērķi vai atbalsta mērķa pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu.

54. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, un piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielā komersanta statusam, reizi gadā sadarbības iestādes noteiktajā termiņā un formā iesniedz sadarbības iestādē turpmāk minētos papildus uzskaitāmos iznākuma rādītājus. Šo rādītāju neizpildes gadījumā tiek piemērota finanšu korekcija saskaņā ar vadošās iestādes izstrādātajām vadlīnijām par finanšu korekcijām:

54.1. informāciju par specifiskā atbilstības kritērija Nr. 8 "Projekta iesniegumā ir apliecināts, ka projekta īstenošanas laikā vai projekta uzraudzības periodā projekta iesniedzējs radīs vismaz vienu jaunu produktu un to ieviesīs ražošanā" izpildi;

54.2. informāciju par kvalitātes kritērija Nr. 3.1. "Plānotie ieguldījumi pētniecībā un attīstībā" izpildi;

54.3. informāciju par kvalitātes kritērija Nr. 3.3. "Komersantā radītās P&A darba vietas" izpildi.

55. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam, un piecus gadus pēc projekta īstenošanas, ja tas atbilst lielā komersanta statusam, reizi gadā sadarbības iestādes noteiktajā termiņā un formā iesniedz sadarbības iestādē informāciju par specifiskā iznākuma rādītāja – jaunradīto produktu un tehnoloģiju skaits atbalstītajos finansējuma saņēmējos pēc atbalsta saņemšanas – faktiski sasniegtajām vērtībām.

56. Pasākuma ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos, ievērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

57. Pēc projekta īstenošanas finansējuma saņēmējs sadarbības iestādē iesniedz informāciju, kādas darbības īstenotas, lai veicinātu vides piesārņojuma mazināšanos, un kādi rādītāji ir sasniegti.

58. Finansējuma saņēmējs nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 115. pantam un XII pielikumam un normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

VII. Maksājumu veikšanas nosacījumi

59. Finansējuma saņēmējs var saņemt avansa maksājumu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā plāno valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un veic maksājumus 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdz 35 % no līgumā par projekta īstenošanu norādītā kopējā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmēra. Saņemtais avanss ir jāizlieto 18 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu.

60. Avansu izsniedz, ja sadarbības iestāde gūst pārliecību par avansa pilnīgas un efektīvas izmantošanas iespējām šo noteikumu 59. punktā noteiktajā termiņā un kredītiestādes garantijas saņemšanas nosacījumi neliedz izmantot avansu projektā nepieciešamajiem maksājumiem ārpakalpojumu sniedzējiem vai piegādātājiem.

61. Lai saņemtu avansa maksājumu, finansējuma saņēmējs iesniedz sadarbības iestādē Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes pirmā pieprasījuma garantiju par avansa summu. Minētās garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc līgumā par projekta īstenošanu paredzētā projekta īstenošanas beigu datuma.

62. Attiecināmajās izmaksās iekļauj tikai tos ilgtermiņa ieguldījumus, par kuriem projekta noslēguma vai starpposma pārskata iesniegšanas dienā ir pilnā apmērā samaksāts, kuri uz projekta noslēguma brīdi ir finansējuma saņēmēja īpašumā Latvijā projekta iesniegumā norādītajā projekta īstenošanas vietā un kuri tiek izmantoti projektā paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai. Starpposma attiecināmajās izmaksās var iekļaut arī atbilstoši projekta iesniegumam faktiski veiktos izdevumus par ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vēl nav finansējuma saņēmēja īpašumā Latvijā, ja sadarbības iestāde ir konstatējusi, ka ir iestājies šo noteikumu 63. punktā minētais gadījums, vai ja par starpposma pārskatā norādīto finansējuma apmēru ir iesniegta Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes pirmā pieprasījuma garantija, ka ilgtermiņa ieguldījumi projekta noslēguma pārskata iesniegšanas dienā būs pilnā apmērā samaksāti, būs finansējuma saņēmēja īpašumā Latvijā un tiks izmantoti projektā paredzētās saimnieciskās darbības veikšanai. Kredītiestādes pirmā pieprasījuma garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc līgumā par projekta īstenošanu paredzētā projekta īstenošanas beigu datuma.

63. Sadarbības iestādei ir tiesības izmaksāt starpposma maksājumu, kurā ietvertas attiecināmās izmaksas par atbilstoši projekta iesniegumam faktiski veiktajiem izdevumiem par ilgtermiņa ieguldījumiem, kas vēl nav finansējuma saņēmēja īpašumā Latvijā, ja sadarbības iestāde, ievērojot drošas finanšu vadības principu, gūst pārliecību, ka nepastāv apstākļi, kas liecina par būtiskiem riskiem projekta īstenošanā, tai skaitā finansējuma saņēmēja iepriekšējā noslēgtā finanšu pārskata gada neto apgrozījums vismaz trīs reizes pārsniedz apstiprinātā projekta attiecināmās izmaksas vai ir vismaz 4 745 000 euro un projektā paredzētais ārpakalpojumu sniedzējs vai piegādātājs ir no Eiropas Savienības vai Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts.

VIII. Kredītiestādes garantijas vēstule

64. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz sadarbības iestādē Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes izsniegtu pirmā pieprasījuma līguma izpildes garantijas vēstuli par summu, ne mazāku kā četri procenti no pieprasītā publiskā finansējuma, kas nodrošina garantijas summas izmaksu šo noteikumu 67. punktā norādītajos gadījumos.

65. Garantijas vēstules garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc projekta iesniegumā norādītā projekta īstenošanas beigu datuma. Ja līgumā ar sadarbības iestādi noteikts projekta īstenošanas beigu datums, kas ir atšķirīgs no sākotnēji iesniegtajā projektā noteiktā datuma, projekta iesniedzējs nodrošina, ka garantijas vēstules garantijas termiņš ir vismaz divi mēneši pēc līgumā noteiktā projekta pabeigšanas datuma.

66. Sadarbības iestādei ir pienākums nodot atpakaļ projekta iesniedzējam šo noteikumu 64. punktā minēto garantijas vēstuli vai rakstiski informēt projekta iesniedzēju un Eiropas Savienībā reģistrēto kredītiestādi, kas izsniegusi garantijas vēstuli, par to, ka šāda garantija vairs nav nepieciešama, tādējādi atbrīvojot garantijas vēstulē norādīto summu pirms šo noteikumu 65. punktā noteiktā termiņa, šādos gadījumos:

66.1. ja sadarbības iestāde pēc projekta iesnieguma vērtēšanas ir pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu vai parakstījusi atzinumu par projekta iesniedzēja iesniegtās informācijas neatbilstību lēmumā par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu ietvertajiem nosacījumiem;

66.2. ja sadarbības iestāde ir konstatējusi, ka finansējuma saņēmējs 18 mēnešu laikā no dienas, kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestādē ir iesniedzis starpposma maksājuma pieprasījumu vismaz par 35 % no pieprasītā publiskā finansējuma apmēra, un tas atbilst tā līguma nosacījumiem, kurš noslēgts starp sadarbības iestādi un finansējuma saņēmēju;

66.3. ja projekta īstenošana nav iespējama force majeure apstākļu dēļ.

67. Garantijas vēstulē norādīto summu kredītiestāde izmaksā pēc pirmā sadarbības iestādes pieprasījuma šādos gadījumos:

67.1. ja līgums par projekta īstenošanu tiek izbeigts pēc finansējuma saņēmēja vai sadarbības iestādes iniciatīvas, tai skaitā šo noteikumu 53. punktā minētajos gadījumos;

67.2. ja projekta iesniegumā paredzētie ilgtermiņa ieguldījumi netika iegādāti atbilstoši tirgus nosacījumiem, ievērojot iepirkuma procedūras nosacījumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iepirkuma procedūru un tās piemērošanas kārtību pasūtītāja finansētiem projektiem.

68. Šo noteikumu 67. punktā noteiktajā kārtībā iegūtos finanšu līdzekļus ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

IX. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi

69. Finanšu atbalstu šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. un 14. pantā noteikto reģionālā atbalsta mērķi.

70. Komersanta statuss tiek fiksēts atbilstoši situācijai, kāda ir vērtēšanas komisijas nolēmuma par projekta iesnieguma virzīšanu apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu vai noraidīšanai pieņemšanas dienā:

70.1. sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti šo noteikumu izpratnē ir projektu iesniedzēji, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā ietvertajai definīcijai;

70.2. lielie komersanti šo noteikumu izpratnē ir projektu iesniedzēji, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā ietvertajai definīcijai.

71. Saistītās personas šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. pielikumā ietvertajai saistīto uzņēmumu definīcijai. Projekta iesniedzēja saistīto personu grupas statuss tiek fiksēts atbilstoši situācijai, kāda ir vērtēšanas komisijas nolēmuma par projekta iesnieguma virzīšanu apstiprināšanai, apstiprināšanai ar nosacījumu vai noraidīšanai pieņemšanas dienā.

72. Piešķirot atbalstu, vērtē, vai projekts atbilst Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktam. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu sniedz apliecinājumu, ka visi projekta iesniedzēja (grupas līmenī) īstenotie un plānotie sākotnējo ieguldījumu projekti, kuri ir kvalificējami kā vienotais ieguldījumu projekts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 14. panta 13. punktu, nepārsniedz 50 000 000 euro.

73. Pasākuma ietvaros atbalstu vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nevar apvienot ar atbalstu, kas sniegts citā valsts atbalsta programmā un projektā, tai skaitā nevar apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai projektā sniegto de minimis atbalstu, kā arī nevar apvienot ar citā valsts atbalsta programmā vai projektā sniegto atbalstu nodokļu atlaižu veidā.

74. Ievērojot Komisijas regulas Nr. 651/2014 8. panta 4. punktu, atbalstu, ko sniedz šo noteikumu ietvaros, var apvienot ar atbalstu, ko sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 21. un 22. pantu un kura izmaksas nav nosakāmas, ar nosacījumu, ka netiek pārsniegta pieļaujamā kopējā finansējuma summa un intensitāte, kas noteikta šajos noteikumos.

75. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus.

76. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantā noteiktos uzraudzības nosacījumus.

77. Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistīto dokumentu glabāšanu 10 gadus pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantu.

78. Lēmumu par finanšu atbalsta piešķiršanu šo noteikumu ietvaros var pieņemt līdz 2020. gada 31. decembrim saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 59. pantu.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
labklājības ministrs Jānis Reirs

Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 10. maija
noteikumiem Nr. 293

Nozares, kurām darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privātā sektora investīcijas P&A" 1.2.1.4. pasākuma "Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā" ietvaros finansējums netiek sniegts

1. Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. G "Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts" (izņemot G 45.2 "Automobiļu apkope un remonts")).

2. Finanšu starpniecība (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. K "Finanšu un apdrošināšanas darbības").

3. Komercpakalpojumi (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. L "Operācijas ar nekustamo īpašumu" un N 77 "Iznomāšana un ekspluatācijas līzings").

4. Azartspēles un derības (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. R 92 "Azartspēles un derības").

5. Zivsaimniecība un akvakultūra. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "a" apakšpunktā noteiktajai definīcijai (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. A 03.1 "Zvejniecība", A 03.2. "Akvakultūra" un C 10 "Pārtikas produktu ražošana").

6. Lauksaimniecība. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 3. punkta "b" un "c" apakšpunktā un 2. panta 9., 10. un 11. punktā noteiktajām definīcijām (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. A 01 "Augkopība un lopkopība, medniecība un saistītās palīgdarbības", A 02 "Mežsaimniecība un mežizstrāde", C 10 "Pārtikas produktu ražošana" un C 11 "Dzērienu ražošana").

7. Kuģubūve (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. C 30.11 "Kuģu un peldošo iekārtu būve"):

7.1. atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 13. panta "a" apakšpunktam;

7.2. ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumā Nr. 2011/C 364/06 "Kuģu būves valsts atbalsta nostādnes" (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2011. gada 14. decembris, Nr. C 364) ietvertās definīcijas, kuģubūve ir pašpiedziņas komerciālo kuģu būve. Pašpiedziņas komerciālie kuģi ir kuģi, kuriem, izmantojot savu paša dzinējspēku un vadību, ir visas īpašības, lai tie būtu piemēroti patstāvīgai kuģošanai atklātā jūrā vai pa iekšzemes ūdensceļiem, un kuri pieder pie vienas no šādām kategorijām:

7.2.1. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto pasažieru un/vai preču pārvadāšanai;

7.2.2. jūras kuģi, kas nav mazāki par 100 bruto tonnām, un līdzvērtīga izmēra iekšzemes ūdensceļu kuģi, ko izmanto īpašu pakalpojumu sniegšanai (piemēram, bagarkuģi un ledlauži);

7.2.3. velkoņi, kuru jauda nav mazāka par 365 kW;

7.2.4. šā pielikuma 7.2.1., 7.2.2. un 7.2.3. apakšpunktā minēto kuģu nepabeigti korpusi, kas ir peldoši un pārvietojami.

8. Ogļu rūpniecība. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 13. punktā noteiktajai definīcijai (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. B 05 "Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve").

9. Tērauda rūpniecība. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 43. punktā noteiktajai definīcijai (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. C 24 "Metālu ražošana").

10. Sintētisko šķiedru ražošana. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 44. punktā noteiktajai definīcijai (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. C 20.6 "Sintētisko šķiedru ražošana").

11. Energoinfrastruktūras un enerģijas ražošanas nozares sabiedrības. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 130. punktā un 13. panta "a" apakšpunktā noteiktajām definīcijām (piemēram, komersanti, kas ietilpst NACE 2. red. D "Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana" un H 49.5 "Cauruļvadu transports").

12. Transporta nozare un ar to saistītā infrastruktūra. Atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 45. punktā un 13. panta "a" apakšpunktā noteiktajām definīcijām (ierobežojumus nosaka saskaņā ar NACE 2. red. H 49 "Sauszemes transports un cauruļvadu transports" (izņemot H 49.32 "Taksometru pakalpojumi", H 49.42 "Individuālie kravu pārvadāšanas pakalpojumi", H 49.5 "Cauruļvadu transports"), H 50 "Ūdens transports" un H 51 "Gaisa transports" (izņemot H 51.22 "Kosmiskais transports").

Ministru prezidenta biedra,
ekonomikas ministra vietā –
labklājības ministrs Jānis Reirs