Ministru kabineta noteikumi Nr. 319

Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 7. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķi "Palielināt lielo ostu drošības līmeni un uzlabot transporta tīkla mobilitāti" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Kohēzijas fonda projekta iesniedzējam;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. līguma par projekta īstenošanu vienpusēja uzteikuma nosacījumus;

1.7. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību.

2. Specifiskā atbalsta mērķis ir uzlabot drošības līmeni ostās un novērst problemātisko punktu radītos ierobežojumus Eiropas transporta tīkla infrastruktūras darbībā.

3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir visu transporta veidu satiksmes dalībnieki, kravu un pasažieru pārvadātāji.

4. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

4.1. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamais iznākuma rādītājs:

4.1.1. rekonstruēto hidrotehnisko būvju skaits – 4;

4.1.2. rekonstruēto ielu un dzelzceļa garums – 12 km;

4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim sasniedzamie rezultāta rādītāji:

4.2.1. laikapstākļu ietekmētās kuģu dīkstāves reidā vidēji gadā – 70 stundas;

4.2.2. sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošu pievadceļu īpatsvars samazināts no 62 % līdz 47 %;

4.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi 30 527 277 euro apmērā.

5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.

6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Satiksmes ministrija.

7. Specifiskajam atbalstam plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 87 191 324 euro, tai skaitā Kohēzijas fonda finansējums – 74 112 625 euro un privātais finansējums – vismaz 13 078 699 euro.

8. Maksimālais attiecināmais Kohēzijas fonda finansējuma apmērs ir 85 % no projektam plānotā kopējā attiecināmā finansējuma.

9. Maksimālais plānotais Kohēzijas fonda finansējums vienam projekta iesniedzējam ir 24 704 208 euro.

10. Pieejamais kopējais attiecināmais finansējums līdz 2018. gada 31. decembrim, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 81 797 085 euro, tai skaitā 69 527 522 euro – Kohēzijas fonda finansējums un ne mazāk kā 12 269 563 euro – privātais finansējums. Vienam projekta iesniedzējam līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais Kohēzijas fonda finansējums, lai slēgtu līgumus par projektu īstenošanu, ir 23 175 840 euro. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 7. un 9. punktā noteiktajam apmēram.

11. Ja projekts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var plānot piesaistīt citus publiskos līdzekļus snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, projekta iesniedzēja aizņēmums Valsts kasē, nepārsniedzot Eiropas Komisijas lēmumā par valsts atbalstu noteikto publisko līdzekļu finansējuma apjomu). Civiltiesiskajā līgumā par projekta īstenošanu nosaka projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 10. punktam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto publiskā finansējuma apmēru. Apliecinājumu par citu publisko līdzekļu pieejamību projekta iesniedzējs iesniedz sadarbības iestādē līdz civiltiesiskā līguma noslēgšanai par projekta īstenošanu un Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma piešķiršanu.

12. Ja projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai papildus Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, kas pieejams līdz 2018. gada 31. decembrim, var paredzēt privātos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 10. punktam sadarbības iestāde var palielināt Kohēzijas fonda finansējuma apmēru projektam.

II. Prasības projekta iesniedzējam

13. Projekta iesniedzējs ir Rīgas brīvostas pārvalde, Ventspils brīvostas pārvalde un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

14. Projekta iesniedzējs nevar pretendēt uz finansējumu, ja tas atbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam un uz to attiecas vismaz viens no šādiem kritērijiem:

14.1. tam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā komercdarbība ir izbeigta vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma pieprasītu maksātnespējas procedūru;

14.2. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja komersants ir kapitālsabiedrība) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras pieņemts uzskatīt par daļu no komersanta pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla;

14.3. tam uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu (ja kādam no dalībniekiem ir neierobežota atbildība par komersanta parādsaistībām) uzkrāto zaudējumu dēļ ir zaudēta vairāk nekā puse no grāmatvedības uzskaitē uzrādītā kapitāla;

14.4. pēdējos divus gadus saimnieciskās darbības veicēja (kas nav mazais un vidējais uzņēmums) parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5 un procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc peļņas pirms procentiem, nodokļiem un amortizācijas, ir bijusi mazāka nekā 1,0.

15. Projekta iesniedzējs, kas pēc projekta iesnieguma apstiprināšanas ir arī finansējuma saņēmējs (turpmāk – finansējuma saņēmējs), sagatavo un iesniedz sadarbības iestādei projekta iesniegumu saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām, pievienojot projektam veikto izmaksu un ieguvumu analīzi un Finanšu ministrijas sākotnējās izvērtēšanas atzinumu atbilstoši komercdarbības atbalsta kontroli regulējošiem normatīvajiem aktiem.

III. Atbalstāmās darbības un izmaksas

16. Specifiskā atbalsta īstenošanā ir atbalstāmas šādas darbības:

16.1. to molu, viļņlaužu, krasta nostiprinājumu un piestātņu pārbūve un atjaunošana, kas nav iznomātas vai ko nav plānots iznomāt komercdarbībai;

16.2. lielo ostu infrastruktūras kompleksam piederošo inženiertīklu būvniecība;

16.3. autotransporta un dzelzceļa pievadceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecība;

16.4. ar ugunsdzēsības un vides aizsardzības prasību ievērošanu saistīto iekārtu iegāde un infrastruktūras būvniecība.

17. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas, ja tās ir nepieciešamas projektā noteikto mērķu sasniegšanai:

17.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas radušās uz darba līguma vai uzņēmuma (pakalpojuma) līguma pamata, tai skaitā normatīvajos aktos noteiktās piemaksas un nodokļus, ņemot vērā, ka:

17.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas par tiem;

17.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

17.1.3. attiecināma ir ne mazāka kā 30 % noslodze, personāla iesaisti projektā nodrošinot saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

17.2. projekta iesnieguma pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, tai skaitā izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādes izmaksas, tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde un ietekmes uz vidi novērtējuma izmaksas;

17.3. būvprojekta izstrādes un ar to saistīto būvekspertīžu izmaksas;

17.4. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas un normatīvajos aktos noteiktās attiecīgo būvspeciālistu obligātās apdrošināšanas izmaksas;

17.5. jaunas būvniecības un/vai esošas būves pārbūves vai atjaunošanas izmaksas, tai skaitā:

17.5.1. virszemes un pazemes komunikāciju infrastruktūras pārbūves izmaksas – ne vairāk kā 15 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas. Izmaksas attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka, veicot projektā plānotās satiksmes pārvadu, ielu, ceļu, dzelzceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras būvniecības vai teritorijas labiekārtošanas darbības, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves un ieguldījumi pārbūvē tiek veikti, nemainot tehniskos parametrus un neradot priekšrocības to īpašniekiem;

17.5.2. satiksmes drošības aprīkojuma uzstādīšanas un atjaunošanas izmaksas (piemēram, ceļa zīmes, luksofori, signālstabiņi, aizsargbarjeras, gājēju barjeras, vertikālie un horizontālie ceļa apzīmējumi atbilstoši būvprojekta risinājumam) – ne vairāk kā 10 procentu no projekta attiecināmo izmaksu kopsummas;

17.5.3. labiekārtošanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam ir atbalstāmas tādā apmērā, lai izpildītu Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās minimālās prasības infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā;

17.6. ar obligāto ugunsdzēsības un citu drošības prasību ievērošanu saistītās izmaksas;

17.7. izmaksas vides aizsardzības prasību nodrošināšanai, ciktāl to paredz normatīvo aktu prasības;

17.8. zemes iegādes izmaksas, ja zemes iegāde ir tieši nepieciešama projektā paredzētās būvniecības īstenošanai (ne vairāk kā 10 procentu no attiecināmo izmaksu kopsummas);

17.9. informācijas un publicitātes pasākumu izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.

18. Šo noteikumu 17.3. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta būvdarbu līguma summas.

19. Šo noteikumu 17.2. un 17.4. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nepārsniedz 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

20. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmās izmaksas, ja tās nav atgūstamas atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem nodokļu politikas jomā.

21. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju 15 procentu apmērā no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā noteiktajām izmaksām:

21.1. ko aprēķina tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

21.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu.

22. Netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemēro projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

23. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums).

24. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas vides un informācijas pieejamības nodrošināšanas izmaksas atbilstoši būvprojekta risinājumam.

25. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas personu ar invaliditāti intereses pārstāvošo nevalstisko organizāciju ekspertu konsultācijas, tās paredzot projektēšanas vai būvniecības līgumu izmaksu ietvaros.

26. Specifiskā atbalsta atbalstāmo darbību ietvaros radušās izmaksas var uzskatīt par attiecināmām finansēšanai no Kohēzijas fonda, ja tās atbilst šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām un šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā noteiktajiem izmaksu apjoma ierobežojumiem, ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī un projekta ietvaros plānotās darbības saskaņā ar Finanšu ministrijas sākotnējās izvērtēšanas atzinumu nav kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

27. Ja projekta ietvaros plānotās darbības saskaņā ar Finanšu ministrijas sākotnējās izvērtēšanas atzinumu kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts, šo noteikumu 17. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas no dienas, kad Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par projekta saderību ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu.

28. Specifiskā atbalsta neattiecināmās izmaksas, kuras finansējuma saņēmējs sedz no saviem līdzekļiem, ir:

28.1. izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 17., 18., 19. un 21. punktā minētos izmaksu ierobežojumus;

28.2. izmaksas, kas nav minētas šo noteikumu 17. punktā un nav tieši saistītas ar šo noteikumu 16. punktā minētajām atbalstāmajām darbībām, bet ir nepieciešamas sekmīgai projekta īstenošanai un mērķa sasniegšanai atbilstoši būvprojektam;

28.3. šo noteikumu 17.2. un 17.3. apakšpunktā noteiktās izmaksas, ja projekta ietvaros plānotās darbības kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts.

IV. Specifiskā atbalsta un projekta īstenošanas nosacījumi

29. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

29.1. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.2. nodrošina sasniegto rezultātu uzturēšanu un nepieciešamos līdzekļus rezultātu uzturēšanai piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.3. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

29.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti vai līdzfinansēti, kā arī nav plānots tos finansēt vai līdzfinansēt no citiem valsts un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

29.5. atbilstoši projekta specifikai uzkrāj datus par projekta ietekmi uz šo noteikumu 4. punktā minētajiem rādītājiem un nodrošina vienotu metodoloģiju rādītāju uzskaitei pirms un pēc projekta īstenošanas;

29.6. ja projekta izmaksas ir pieaugušas, sedz projekta sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem;

29.7. nodrošina, ka infrastruktūra, kurā paredzēts veikt ieguldījumu, ir projekta iesniedzēja īpašumā vai valdījumā vai arī būvniecības iecere ir saskaņota ar projekta īstenošanai nepieciešamā nekustamā īpašuma īpašnieku atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu nosacījumiem;

29.8. atbilstoši projekta specifikai uzkrāj datus, kas raksturo vides piesārņojuma mazināšanos piecus gadus pēc projekta pabeigšanas;

29.9. uzkrāj datus par kopējo negadījumu skaita samazinājumu divus gadus pēc atbalsta veikšanas ostā, kurā veiktas investīcijas drošības infrastruktūras uzlabošanā;

29.10. uzkrāj datus par ostas darbspējas saglabāšanu, ja vēja ātrums ir līdz 14 m/s.

30. Pēc līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 90 procentus no projektam piešķirtā Kohēzijas fonda finansējuma. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

31. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtā līguma par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

31.1. finansējuma saņēmējs nepilda līgumu par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

31.2. citos gadījumos, kas noteikti līgumā par projekta īstenošanu.

32. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar līgumu par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

33. Specifiskā atbalsta īstenošanas vieta ir Rīga, Liepāja un Ventspils.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs