Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvija līdz 2010.gadam reģionālā un Eiropas kontekstā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.1996., Nr. 23 (508) https://vestnesis.lv/ta/id/28249

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ventspils augstskola (Projekts)

Vēl šajā numurā

08.02.1996., Nr. 23 (508)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zinātnes un dialoga centra direktors prof. Dr.habil.mat. Andris Buiķis:

"Latvija līdz 2010.gadam reģionālā un Eiropas kontekstā”

Priekšlasījums konferencē Ventspilī 1996.gada 26.janvārī

 Neatkarīgi no pašreizējām aktivitātēm Latvijā Baltijas reģiona, Eiropas un pasaules mērogos noris ilglaicīgas attīstības plānošana un prognozēšana, kurā Latvija tiek ņemta vērā gan kā politiski neatkarīga valsts, gan kā sociālekonomisks faktors. Latvija nevar nerēķināties un ignorēt kopējās tendences pasaulē, Eiropā un jo īpaši Baltijas jūras reģionā. Tas nozīmē, ka ir svarīgi zināt un sekot līdzi visu veidu aktivitātēm un likt lietā šīs zināšanas gan Latvijas kā valsts, gan atsevišķu tās novadu attīstības veicināšanai. Runājot tēlaināk, var teikt, ka principam “Domā globāli, darbojies lokāli” ir pozitīvs ekonomisks pamats.

1. Starptautiskā darba dalīšana

Pasaulē starptautiskā darba dalīšana pastāv kopš seniem laikiem. Tomēr šī gadsimta otrajā pusē sasniegti pārsteidzoši rezultāti, kas ļāvuši atrisināt daudzas problēmas pasaules sabiedrībā kopumā. Tā sasniegusi neredzētus attīstības tempus, realizējusi tehnikas revolūciju, transformējusi politiku un valstu politiskās sistēmas globālā līmenī. Šis process turpināsies arī nākošajā gadsimtā, un arī Latvija būs šī procesa aktīva dalībniece.

Var diezgan droši prognozēt, ka, piemēram, 2010.gadā Latvija būs ievesta šajā starptautiskā kapitāla apritē, ja vien mēs kā sabiedrība būsim tam gatavi un Latvijā būs tāda darba ņēmēju kvalifikācija, kas nodrošina efektīvu investīciju izmantošanu. Diemžēl pašlaik Latvija nav pati efektīvākā investīciju piesaistītāja un izmantotāja.

Labi zināms, ka starptautiskās darba dalīšanas galvenie dalībnieki ir transnacionālās uzņēmējsabiedrības ar milzīgu kapitāla potenciālu. Tomēr, raugoties nākamā gadsimtā un vērojot pašreizējos procesus tautsaimniecībā, redzams, ka mūsdienu informācijas, komunikāciju un transporta sistēmas paver milzu iespējas arī maziem un vidēja lieluma uzņēmumiem piedalīties starptautiskajā darba dalīšanā. Pateicoties minēto sistēmu progresam, nākošais gadsimts sola tiem vēl lielākas iespējas.

Maziem un vidējiem uzņēmumiem mūsdienu pasaulē ir viena liela priekšrocība — mobilitāte un ātrs lēmumu pieņemšanas process. Šī tendence Latvijas uzņēmējiem dod potenciālas iespējas sacensties un atrast savu vietu pasaules tirgū, un acīmredzot tas tā arī notiks nākošajā gadsimtā. Būtībā vienīgais nepieciešamais nosacījums tam ir izglītība — profesionāli sagatavoti darba devēji un darba ņēmēji ar analītisku un plašu skatu uz Latviju, Baltijas reģionu, pasauli un tajā notiekošiem procesiem.

2. Eiropas Savienība un tās reģionalizācijas procesi

Šodien nav viegli ļoti precīzi iezīmēt Eiropas Savienības attīstību, bet ir samērā viegli ievērot, ka Baltijas jūras reģions ir uzsācis procesu, kuram var būt noteicoša loma Eiropas Savienības nākotnē — t.i., Eiropas Savienības reģionalizācijā atbilstoši transnacionālām saimnieciskām interesēm. Eksperti prognozē, ka ļoti līdzīgi var iezīmēties Ziemeļfrancijas un DR Vācijas reģions, Vidusjūras reģions, Višegradas grupa utt. Tomēr pašreizējās aktivitātes Baltijas jūras reģionā atbilst ilglaicīgām Baltijas jūras valstu un visas Eiropas interesēm. Pirmkārt, saimnieciskā integrācija reģionā, kurš vēsturiski ir bijis daudzu konfliktu norises lauks, dod būtisku ieguldījumu mieram Eiropā. Otrkārt, Eiropas Savienības valstis ir ieinteresētas iesaistīt saimnieciskā apritē jaunus resursus un teritorijas, kas ceļ Eiropas Savienības konkurētspēju.

Baltijas jūras reģionā integrācijas galvenais dzinējspēks, protams, ir tirgus ekonomika. Var paredzēt, ka tieši tirgus ekonomika un brīva iniciatīva virzīs Latviju uz ciešāku integrāciju, neskatoties uz līdzšinējo Saeimas un Ministru kabineta diezgan nepārliecinošo praktisko darbību.

 

3. Latvijas kā attīstītas valsts resursi, iespējas un vajadzības

Mēs esam raduši skatīties uz pašreizējo, pārejas posma grūtībās it kā bezcerīgi iestigušo Latviju, vai arī atskatīties uz pirmskara Latviju kā sava veida ideālu. Bet varbūt ir saprātīgi pamēģināt paskatīties uz Latviju kā attīstītu, modernu valsti nākotnē un pavērtēt tās resursu iespējas un vajadzības.

Resursi: Modernā pasaule pašlaik risina problēmu par neatjaunojamo dabas resursu izmantošanas būtisku samazināšanu un pāreju uz atjaunojamo dabas resursu līdzsvarotu izmantošanu. Šī tendence vai process ir ļoti labvēlīgs Latvijai, kuras iedzīvotāji kopš senseniem laikiem ir bijuši spiesti ļoti taupīgi lietot trūcīgos “derīgos izrakteņus” un vienmēr ir prasmīgi lietojuši atjaunojamos dabas resursus. Protams, modernā valstī šī vēsturiskā pieredze praktiskā nozīmē mums daudz palīdzēt nevar, tomēr tā ir būtiska kā nepārtraukta tradīciju ķēde. Nākošā gadsimtā Latvija ar savu salīdzinoši lielo teritoriju un vidēju iedzīvotāju blīvumu tiks vērtēta kā valsts, kurai ir ievērojamas iespējas izmantot un eksportēt atjaunojamo dabas resursu pārstrādes produktus.

Ir zināmi nosacījumi un vajadzības, lai varētu izmantot resursus un likt lietā iespējas. Starp tiem kā svarīgākos varētu minēt:

• brīvu līdzdalību starptautiskajā darba dalīšanā;

• brīvu pieeju informācijai par modernās pasaules tehnoloģijām un to progresu;

• brīvu tirdzniecību pasaules līmenī, kurā preces cena ietver sevī maksu par dabas resursu nesamērīgu patēriņu;

• moderna izglītības sistēma un labi izglītoti darba devēji un ņēmēji.

Attīstīta valsts — tas nozīmē efektīvi funkcionējošu tautsaimniecību un to apkalpojošās valstiskās struktūras, izglītības sistēmu un taisnīgu, cilvēka labklājību nodrošinošu veselības un sociālās aprūpes sistēmu visu vecumu cilvēkiem. Attīstīta, moderna Latvija nav vīzija. Mums ir resursi un iespējas, bet ir vajadzīgs cilvēku darbs, lai to izveidotu, tāpat kā to ir izdarījuši dāņi Dānijā vai somi Somijā.

 

4. Latvijas vieta Rietumu — Austrumu politiskā, sociālā un tautsaimnieciskā mijiedarbībā

Latvijas ārpolitiku lielā mērā nosaka tās ģeopolitiskais stāvoklis, un tas nozīmē, ka jebkurā attīstības līmenī Latvijai būs būtisks gan A—R dialoga statuss un forma, gan arī iespējas sekot līdzi tā norisei un līdzdalība tajā. Skatoties uz attīstību Eiropā no optimistiskās puses, nonākam pie secinājuma, ka Latvijas ģeopolitiskais stāvoklis beidzot var dot ļoti pozitīvus rezultātus. Tas ir pavisam droši, ja Eiropā, tai skaitā arī Austrumeiropā, turpināsies demokratizācijas un decentralizācijas procesi, kas aizvien vairāk iniciēti tā saucamā “grassroot” līmenī.

Politiskās pārmaiņas Krievijā demokrātijas virzienā vienlaicīgi būs ieguvums sociālajā un tautsaimnieciskajā jomā. Tās noņems spriedzi cilvēku savstarpējām attiecībām nacionālā un reliģiskā plānā un radīs vajadzību pēc attīstības un aktīvas darbības tautsaimniecībā.

Latvija teritoriāli, tās dabas resursi un vieta Baltijas reģionā ir papildu resursi, kuri paver iespējas Latvijai kā attīstītai valstij gūt papildu dividendes no A—R mijiedarbības. Tas kļūst diezgan skaidri redzams, ja pamēģinām iedomāties, kā mainīsies pašreizējās transporta plūsmas nākošā gadsimtā.

 

Atzīmēsim šeit tikai vienu konkrētu Latvijai nozīmīgu aspektu, kas izriet no shēmā atspoguļotām investīciju plūsmām starp trim galvenajiem pasaules ekonomiskajiem centriem — ASV, ES un Japānu. Salīdzinoši vismazākā plūsma ir no ES uz Japānu. Tātad pārdomāta un tālredzīga Latvijas tautsaimnieciskā un ārējā politika Rietumu — Austrumu mijiedarbībā var būtiski palielināt Latvijas lomu “lielajā trijstūrī”. Šajā procesā Kurzemes ostas un Latvijas dzelzceļa loma būtu ļoti nozīmīga. Latvijas kā tranzīta koridora loma nākotnē varētu vēl palielināties saistībā ar ceturtā potenciālā pasaules industriālā centra — Ķīnas — attīstību.

 

5. Kopsavilkums. Latvijas darba devēji un darba ņēmēji pasaules darba tirgū

Šādā griezumā pasniegts skatījums uz Latvijas attīstību mūs noved pie loģiska secinājuma — galvenais nosacījums Latvijas attīstībai un augstam labklājības līmenim ir Latvijas darba devēju un darba ņēmēju kvalificēta līdzdalība pasaules darba tirgū. Panākumi būs atkarīgi no viņu zināšanām un prasmes būt starp labākajiem Baltijas reģionā, Eiropas Savienībā un kopā ar Eiropu — arī pasaulē. Lielus mērķus sasniedz tikai tie, kas to tiešām grib!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!