Projekts

Ventspils augstskola

Pamatprincipi

Ievads

Latvijas Republikas atjaunošana un demokrātijas ideju pārākuma skaidrais apliecinājums pasaulē ir atgriezis mūsu tautu pasaules un Eiropas politiskajā, kulturālajā un saimnieciskajā apritē.

Mēs vienmēr esam lepojušies ar savu tradicionāli labo izglītību, kura bija viena no valsts neatkarības atjaunošanas avotiem. Taču šodienas asās problēmas, piemēram, nepietiekošie ekonomiskās attīstības tempi un zemās algas, ik brīdi skaidri pierāda, ka mūsu augstākā izglītība vairākos aspektos neatbilst šodienas prasībām. Nereti tautsaimniecības speciālistiem ir nepilnvērtīga izglītība un profesionālisms padomju laika dogmātiski un ideoloģiski orientētās augstākās izglītības dēļ. Latvijā ir ļoti maz tautsaimniecības un tautsaimniecības tiesību speciālistu, kuri būtu studējuši tirgus ekonomikas un demokrātiskas valsts organizācijas pamatus; mums gandrīz nav speciālistu ar pabeigtu augstāko izglītību šajā jomā.

Arī inženierzinātņu un dabaszinātņu fakultāšu absolventiem trūkst šādas zināšanas. Modernās pasaules tehnoloģiskā un sociālā attīstība ir radījusi tādu situāciju, ka Latvijas saimniecības atsevišķi sektori un tajos strādājošo speciālistu izglītība ir atpalikusi par daudziem gadiem.

Pašlaik brīvā pieeja jaunlaiku tehnoloģijām bez pietiekošas prasmes tās atbildīgi un konkurētspējīgi izmantot strauji palielina valsts parādu nastu, kuri var kļūt par attīstības bremzētāju.

Iepriekš minētais kopumā lielā mērā izskaidro atjaunotās Latvijas brīvvalsts ekonomiskās un politiskās problēmas.

Vēsture jau vairākkārt ir pierādījusi, ka Latvijā ir attīstības avoti un intelektuālās rezerves, kas nodrošina iespēju strauji apgūt sava laika modernās pasaules pieredzi un līdz ar to kārtējo reizi panākt veiksmīgu valsts iekļaušanos Eiropas un pasaules saimnieciskajā apritē uz konkurētspējas un savstarpēja izdevīguma principiem.

Viens no vissvarīgākajiem uzdevumiem šobrīd ir Latvijas izglītības sistēmas modernizēšana, lai tā spētu nodrošināt tādu speciālistu sagatavošanu, kuri spēj prasmīgi izvēlēties, izdevīgi pārņemt, kā arī atbildīgi un radoši izmantot mūsdienu sasniegumus tehnoloģijas, darba organizācijas un sociālajā jomā.

Minētās problēmas pilnībā attiecas gan uz valsti, gan uz atsevišķiem novadiem un pašvaldībām. Latvijas pašvaldību iniciatīvas rāda un Eiropas moderno valstu pieredze apstiprina, ka ātrākais šo problēmu risināšanas ceļš Ventspilij un Ziemeļkurzemes reģionam ir jaunas tautsaimnieciski orientētas augstskolas dibināšana, kurā studiju process būtu loģiski un pragmatiski saistīts ar reģiona problēmu analītisku izvērtējumu un pētniecību un tās absolventi būtu ievirzīti kļūt par profesionāļiem ar dziļām zināšanām pamatspecializācijā. Tie būtu sagatavoti analītiskā, sistēmpieejā balstītā domāšanā, kā arī ievirzīti un mācīti strādāt starpdisciplināri un nepārtraukti papildināt savas zināšanas darba procesā.

Statistika rāda, ka studentu skaits Latvijā sāk pieaugt. Tas viss kopā ir aicinājums Latvijas akadēmiskajai sabiedrībai radīt tādas augstākās izglītības iespējas, kuras ar savu pieejamību un kvalitāti spētu nodrošināt Latvijas vispusīgu atgriešanos Eiropas moderno valstu saimē.

Darbs jaunajā augstskolā jāsāk uz stingri definētiem ētiskiem un racionāliem principiem, piemēram:

• mācāmies domāt analītiski un sintētiski;

• mācāmies strādāt ar informāciju un risināt problēmas patstāvīgi;

• mācāmies mācīties visu mūžu;

• mācāmies sev, ne pasniedzējiem;

• mācāmies uzņemties atbildību, riskēt un atbildēt par saviem lēmumiem;

• pasniedzēji un studenti ir viena saime, kuras mērķis ir atbalstīt jaunus meklējumus un palīdzēt neveiksmēs.

Lai izvērtētu augstskolas izveidošanas iespējas un pamatotību, pēc Ventspils pilsētas domes iniciatīvas tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās RTU, LU, LZA, Augstākās izglītības un zinātnes departamenta, Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes, Ventspils pašvaldības un Ziemeļvalstu informācijas biroja speciālisti.

Darba grupa 3 mēnešu laikā izpētīja ap 40 praktiski orientētās augstākās izglītības jautājumus Eiropā, Latvijā un Ziemeļkurzemē tajos aspektos, kuri ir saistīti ar Ventspils augstskolas dibināšanas jautājumiem. Grupas pārstāvji apmeklēja Vāciju un Norvēģiju, kur iepazinās ar praktiski orientētu augstskolu darbu.

Darba grupa šajā laikā ir savākusi plašu materiālu un izdarījusi tā primāro analīzi. Tā veica Ventspils tautsaimniecības speciālistu un Kurzemes skolēnu socioloģisko aptauju par viņu attieksmi pret augstskolas dibināšanas ideju.

Darba grupas materiāli un iegūtie secinājusi tiek apkopoti plašā pārskatā.

Apkopotā materiāla saturs ir sekojošs:

1. Studētgribētāju kontingents.

1.1. Studijām sagatavoto jauniešu skaits.

1.2. Situācija ar pārkvalificēšanos augstākās izglītības līmenī.

1.3. Vidējās izglītības attīstības tendences pasaulē.

2. Iestāšanās noteikumi augstskolās.

3. Ar studijām saistītā migrācija.

4. Studentu skaits.

4.1. Studentu skaita dinamika Eiropas valstīs.

4.2. Studentu skaits Latvijā 1995./96.m.g.

4.3. Augstākās izglītības iespējas un attīstības tendences Latvijā un Ventspilī.

5. Studiju ilgums.

6. Studiju pabeigšana un augstskolas diploms.

7. Augstskolu absolventi un darba tirgus.

7.1. Nodarbināto kvalifikācijas struktūra un tās izmaiņu prognozes dažādās valstīs.

7.2. Darba tirgus un absolventu darba iespējas.

7.3. Kopskata informācija par augstskolu absolventu pieprasījumu un darba iespējām.

8. Augstskolu attīstības mērķi un stratēģija.

8.1. Mērķi un stratēģija Eiropā.

8.2. Mērķi un stratēģija Latvijai.

8.3. Augstākās izglītības statistiskie indikatori attīstītās pasaules valstīs.

9. Jauno studiju vietu sadalījums.

9.1. Jaunas augstskolas un specializācijas Eiropā.

9.2. Praktiski orientētu augstskolu dibināšanas pieredze Norvēģijā un jaunajās federālajās zemēs Vācijā.

9.3. Augstskolu plānošanas prioritātes reģionālā un valsts līmenī Latvijā.

10.Augstskolu telpas, iekārtas un investīcijas.

11. Augstskolu akadēmiskais un apkalpojošais personāls.

12. Modernā informācijas tehnoloģija, bibliotēkas un literatūra.

13. Studentu apmešanās iespējas un studiju iespējas.

14. Studentu stipendijas.

15. Zinātniskais darbs augstskolās. Profesionālas ievirzes augstskolas.

16. Skaitliska ilustrācija kopsakaram — augstskolas, sabiedrība, tautsaimniecība Eiropā un pasaulē.

Šajā materiālā Ventspils augstskola. Pamatprincipi sniegtās atziņas ir apspriestas darba grupas sēdēs; to avoti ir gan darba grupas izpratne par modernu valsti un sabiedrību, gan līdzšinējā Latvijas un citu Eiropu valstu augstākās izglītības pieredze.

 

Augstskolas dibināšanas nepieciešamība

Vajadzību pēc augstskolas Ventspilī nosaka šādi apstākļi:

1. Liepājas, Jelgavas un Daugavpils augstskolu pieredze rāda, ka studijas tuvākā augstskolā izvēlas ap 50% atbilstošo novadu studētgribētāju un 80% no pēdējo gadu abiturientu skaita.

2. Ventspilī un Ziemeļkurzemes novadā demokrātiskas valsts attīstības un tautsaimniecības pārveides procesu sekmīgai norisei ir vajadzīgi analītiski domājuši, profesionāli sagatavoti un praktiski orientēti speciālisti, kas prastu konkurētspējīgi izmantot modernās pasaules sasniegumus un to radītās iespējas.

3. Eiropas un Ziemeļvalstu darbaspēka kvalifikācijas izmaiņu prognozes rāda, ka turpina ātri augt vajadzība pēc speciālistiem ar augstāko un augstāko profesionālo izglītību. Turklāt daudziem cilvēkiem rodas vajadzība pēc pārkvalificēšanās augstākās izglītības līmenī. Arī Latvijā statistika rāda, ka LU 1994./95. mācību gadā 21% pirmā kursa studentu jau ir viena augstākā izglītība (Latvijā 7%). Bezdarba statistika savukārt rāda, ka bezdarbs relatīvi mazāk skar speciālistus ar augstāko izglītību. Tādējādi Ventspils augstskola ir vajadzīga, lai nodrošinātu studiju iespējas maksimāli lielam studētgribētāju skaitam un dotu pārkvalificēšanās iespējas cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar studēt attālākās augstskolās.

4. Ventspils augstskola ir vajadzīga arī kā ekonomisko, sociālo un kultūras dzīvi rosinošs faktors novadā ar ostas pilsētu un lielām nākotnes iespējām Eiropas Savienības Baltijas jūras ekonomiskajā un politiskajā reģionā.

5. Ventspils augstskola ir vajadzīga, lai rosinātu praktiski orientētu Ventspils un Ziemeļkurzemes novada pētniecību, kuras rezultāti dotu impulsus saimnieciskai rosmei, t.i., ražošanai, dažādu pakalpojumu attīstībai, iekšējai un ārējai tirdzniecībai, cietzemes un jūras transportam; tā dotu prasmi veiksmīgi izvēlēties modernās pasaules produkciju un pakalpojumus par optimālām cenām gan no īstermiņa, gan no ilgtermiņa attīstības viedokļa.

6. Ventspils augstskolas dibināšana atbilst modernas demokrātiskas valsts veidošanas stratēģijai, saskaņā ar kuru decentralizācija ir aksioma un ekonomiski spēcīgi novadi ir valsts kopējā potenciāla pamats.

7. Aplēses un analīze, kuras pamatā ir citu Latvijas novadu augstskolu pieredze, studentu skaita attīstības dinamika Latvijā un Eiropā rāda, ka Ventspilī iespējams veidot augstskolu ar 900—1300 studentiem. Šis studentu skaits ir pietiekams, lai būtu iespējams nodrošināt Eiropas standartiem atbilstošu studiju kvalitāti.

 

Augstskolas struktūra

Augstskolā perspektīvā tiek plānotas trīs fakultātes:

• Tautsaimniecības organizācija un vadība

• Tautsaimniecības inženierzinības

• Humanitārā fakultāte

 

Uzņemšana augstskolā notiek

• uz vispārējo vidējo izglītību apliecinošu dokumentu konkursa pamata, ņemot vērā testu rezultātus.

 

Studiju programmas augstskolā paredzētas 8—9 semestriem un ietver:

1. Pamatpriekšmetu studijas pirmajos 3 semestros saskaņā ar studiju programmām —

• matemātika, datortehnika un tās izmantošana; datorrakstīšana un datorprojektēšana; birojtehnika un tās izmantošana;

• fizikas un ķīmijas pamati; ievads elektrotehnikā un elektronikā;

• valsts pārvalde demokrātiskā valstī; sabiedrības dzīves organizācija;

• humanitārās un sociālās zinātnes;

• tirgus ekonomikas principi; uzņēmējdarbība individuālā un mazā uzņēmumā; projektu vadīšana; saimniecisko tiesību pamati; līgumu slēgšana;

• svešvalodas;

• vismaz četru nedēļu prakse 3. semestra beigās.

2. Studijas specialitātēs fakultāšu attiecīgo mācību programmu ietvaros 4—5 semestru apjomā.

3. Praktiskā darba semestri Latvijā vai ārzemēs.

4. Starpdisciplinārās studijas brīvās izvēles priekšmetos programmā paredzētā apjomā.

5. Vairāku kursa darbu izstrādi mācību semestru laikā, daļu no tiem veicot 3—5 cilvēku grupās. Kursa darbi ieteicami ar pētniecisku ievirzi.

6. Bakalaura grāda iegūšanas iespēju nodrošina papildu studiju programma.

7. Studiju noslēguma diplomdarbu un tā izstrādes semestri.

Studijās ir pieļaujami pārtraukumi vai samazinātas intensitātes studijas, bet tas nenozīmē prasību līmeņa pazemināšanu augstskolas beidzējiem.

 

Fakultāšu studiju programmas, uzsākot Ventspils augstskolas darbu

Tautsaimniecības organizācija un vadība

• Tautsaimniecības informācija, pārvalde un saimniecisko tiesību pamati;

• Ostu un transporta saimniecība;

• Iekšējā un ārējā tirdzniecība.

 

Tautsaimniecības inženierzinības

• Ostu un transporta tehnoloģijas un organizācija;

• Informācijas iegūšana un apstrāde; datortehnika un informācijas tehnoloģijas;

• Pilsētsaimniecība un vides aizsardzība.

 

Tehniskā tulkošana

• Tehniskā tulkošana angļu valodā.

• Tehniskā tulkošana vācu valodā.

 

Tālmācība

Tiek veidots tālmācības centrs (nodaļa), kas nodrošina gan atsevišķu priekšmetu apguvi tālmācības veidā klātienes studentiem, gan kvalifikācijas celšanas pasākumus un pēcdiploma apmācības kursus.

 

Ventspils augstskolas diploms

Ventspils augstskolas absolventi, kuri ir izpildījuši visas mācību programmu prasības, saņem augstākās profesionālās izglītības kvalifikāciju apliecinošu dokumentu — Ventspils augstskolas diplomu. Papildus var saņemt bakalaura akadēmisko grādu.

 

Studiju uzsākšana Ventspils augstskolā

Studenti:

• Pirmajā uzņemšanā tiek plānots imatrikulēt līdz 100 studentiem atkarībā no pretendentu skaita.

• Ventspilī nedzīvojošiem studentiem tiek nodrošināta studentu viesnīca vai privātas istabas īre.

• Studiju laikā sekmīgie studenti saņem augstskolas stipendiju.

 

Akadēmiskais personāls:

• Akadēmiskais personāls veidojas uz konkursu pamata. Konkursu noteikumos jāiestrādā Latvijas tagadējās akadēmiskās inteliģences struktūras īpatnības, radot iespējas pretendentiem noteiktā laikā pārkvalificēties un apgūt Rietumu pasniegšanas metodes, ja viņu zinātniskā kvalifikācija ir nozarēs, kuras atbilst štata vietai tikai daļēji. Mums ir diezgan daudz augstas kvalifikācijas speciālistu, kuriem šobrīd neatrodas stabilas, pietiekoši apmaksātas darba vietas Latvijas augstskolās un kuri tādēļ pašlaik strādā Rietumu universitātēs. Šādu modernu pieredzi apguvušu speciālistu stabila piesaiste Ventspils augstskolai ir viens no topošās augstskolas administrācijas uzdevumiem.

• Ventspils augstskolas akadēmiskajam personālam ir iespējas saņemt atbalstu, lai izstrādātu mācību programmas un sagatavotos attiecīgo lekciju kursu nolasīšanai un praktisko nodarbību pasniegšanai Eiropas standartu līmenī, izmantojot papildināšanās iespējas Latvijā un ātrzemēs.