Kultūras ministrijas rīkojums Nr.2.5-1-119

Rīgā 2016.gada 20.maijā

Izdots saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa
noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11.punktu

Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" (turpmāk – Noteikumi Nr.473) 9. punktu un izvērtējot Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (turpmāk – Inspekcija) iesniegto Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta (turpmāk – Pieminekļu saraksts) grozījumu projektu, Kultūras ministrija ir konstatējusi:

1. Inspekcija ir iesniegusi Kultūras ministrijā rīkojuma projektu par Adatu fabriku, kas atrodas Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielā 1 (būves kadastra apzīmējums 6201 009 0115 001); Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Liepājas ielā 37 (būves kadastra apzīmējums 6201 009 0058 001); Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielā 4 (būves kadastra apzīmējums 6201 009 0114 001); Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielā 2 (būves kadastra apzīmējums 6201 009 0114 002); Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Liepājas ielā 39 (zemes vienības kadastra apzīmējums 6201 009 0108); Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielā (zemes vienības kadastra apzīmējums 6201 009 0142), (turpmāk – Objekts) iekļaušanu Pieminekļu sarakstā. Rīkojuma projektam klāt pievienoti šādi dokumenti:

1.1. izraksts no Inspekcijas Kultūras pieminekļu uzskaites komisijas 2015. gada 18. decembra sanāksmes protokola Nr.04-6.6/21 un 2016. gada 18. marta sanāksmes protokola Nr.04-6.6/5 uz 2 lp.;

1.2. informācija par Objekta nosaukumu;

1.3. informācija par Objekta atrašanās vietu;

1.4. Objekta atrašanās vietas shēma topogrāfiskajā plānā;

1.5. Objekta apraksts;

1.6. Objekta fotofiksācijas materiāli;

1.7. ziņas par Objekta īpašniekiem;

1.8. pamatojums Objekta iekļaušanai Pieminekļu sarakstā.

2. Noteikumu Nr.473 2. punktā noteiktajā kārtībā Inspekcijā saņemts Kuldīgas novada pašvaldības priekšlikums noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu un iekļaut to Pieminekļu sarakstā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.473 3. punktu Inspekcijā izvērtēta Objekta atbilstība kultūras pieminekļa statusam un pieņemts lēmums ierosināt iekļaut Objektu Pieminekļu sarakstā. Priekšlikums par Objekta iekļaušanu Pieminekļu sarakstā saņemts no Kuldīgas novada pašvaldības, tādējādi Kuldīgas novada pašvaldība ir paudusi savu pozitīvo attieksmi likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, kā arī ir noskaidrots Kuldīgas novada pašvaldības kā viena no īpašniekiem viedoklis saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu. Ēkas Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Liepājas ielas 37 īpašnieks SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi", saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu. No īpašnieka SIA "Kuldīgas komunālie pakalpojumi" nav saņemti iebildumi noteikt Objektam valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusu. Ēku Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielas 1, Kalpaka ielas 2 un Liepājas ielas 39 īpašnieks U.Tabors, saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta pirmo daļu un Administratīvā procesa likuma 62. panta pirmo daļu informēts par ierosinājumu. No īpašnieka U.Tabora saņemts lūgums atlikt uz vismaz 3 (trīs) mēnešiem lēmuma pieņemšanu par Objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā sakarā ar to, ka šobrīd tiek risināts jautājums par juridiskā statusa maiņu nekustamam īpašumam Kuldīgas novadā, Kuldīgā, Kalpaka ielā 1. 2016. gada 17. marta vēstulē Nr.2.10/591 Par Valsts nozīmes vēstures pieminekļa "Adatu fabrika" statusa piešķiršanu Kalpaka ielas apbūves ansamblim Kuldīgas novada pašvaldība norāda, ka "ņemot vērā, ka visi Kalpaka ielas ansambļa (Kalpaka iela 1, 2, 4, Liepājas iela 37, Kuldīgā) apbūvē ietilpstošie īpašumi nav Kuldīgas novada pašvaldības īpašumā, Kuldīgas novada pašvaldība apņemas risināt iespējamās neskaidrības un finansiāla rakstura jautājumus ar citiem Objekta īpašniekiem, ja tādi radīsies kultūras pieminekļa statusa iekļaušanas rezultātā, jo šī statusa piešķiršana Kuldīgas novada pašvaldībai ir izšķiroša attīstības projektu īstenošanā. Valsts nozīmes vēstures pieminekļa "Adatu fabrika" statusa piešķiršana Kalpaka ielas apbūves ansamblim Kuldīgā neradīs slogu Valsts budžetam."

3. Saskaņā ar likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pantu kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa – kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas, kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" (turpmāk – Noteikumi Nr.474) 10. punktu kā valsts nozīmes vēsturiska notikuma vietu var iekļaut teritorijas, ēkas un citus objektus, kas saistīti ar starptautiskā vai Latvijas mērogā nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem vai ievērojamām personām un kuriem ir izcila kultūrvēsturiska vai izglītojoša nozīme.

4. Objekta kultūrvēsturiskā vērtība atbilst Noteikumu Nr.474 10. punktā noteiktajiem kritērijiem. Vēsturisko ēku komplekss, kas atrodas Kuldīgas vēsturiskā centra teritorijā, savu darbību sāka 1854. gadā kā Hiršmaņa adatu fabrika, kura savā nozarē ir vecākā ražotne Latvijā. Objekts ir ievērojama arhitektoniska vērtība un ir liecība pilsētas infrastruktūras dinamiskai attīstībai 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā. Objekts ir nacionāli nozīmīga notikumu vieta, kas atspoguļo Latvijas vēsturē ievērojamus pārmaiņu procesus un ir saistīta ar Latvijas valstiskuma veidošanās, atjaunošanas piemiņas saglabāšanu, vērtējama kā kultūras mantojuma vieta. 1935. gada 12. maijā skvērā Kalpaka ielā 2/4 (tagad Liepājas iela 39), Latviešu veco strēlnieku biedrības Kuldīgas nodaļa ielika pamatakmeni piemineklim par Latviju kritušajiem karavīriem, kurš līdz Otrajam pasaules karam netika realizēts. Barikāžu laikā, 1991. gada janvārī Kuldīgas pasta ēkā atradās Latvijas radio atbalsta punkts ārpus Rīgas, un Objekta sargāšanai bija izveidotas barikādes līdzīgi kā Rīgā un Liepājā. Objekts veido vienotu, no pārējās Kuldīgas centra atšķirīgu, apbūves kompleksu pilsētas vēsturiskā centra pilsētbūvnieciskajā struktūrā. Objektam piemīt funkcionāla, būvniecības hronoloģijas un stilistiski vērtīgas eklektisma arhitektūras vienotība. Esošās pārbūves raksturojamas kā kvalitatīvi uzslāņojumi. Kompleksam ir Latvijas mērogam unikāla kultūrvēsturiska un pilsētbūvnieciska nozīme.

Objekta saglabājamās vērtības: ēku komplekss ar tuvākās apkārtnes telpisko izveidojumu, materiālas un nemateriālas liecības par vēsturiskiem notikumiem. Apbūves kompleksa vēsturiskā struktūra, apbūvi veidojošo ēku Kalpaka ielā 4 un Liepājas ielā 37 esošo apjomu (ar vēlākiem uzslāņojumiem) telpiskais risinājums pilsētvidē, ēkas Kalpaka ielā 1 vēsturiskā apjoma ar atjaunotu sākotnējo jumta formu telpiskais risinājums pilsētvidē, visu ēku fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums. Ēkas Kalpaka ielā 1 plānojums, ēkas Kalpaka ielā 4 plānojuma struktūra un dažādu būvperiodu saglabājušies interjera elementi.

5. Pamatojoties uz likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 14. panta otro daļu un Noteikumu Nr.473 9. punktu, kā arī uz iepriekš minēto konstatējumu, Kultūras ministrija nolemj:

6. Lēmuma pamatojums: likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 1. pants un 14. panta otrā daļa, Administratīvā procesa likuma 13. pants, 62. panta pirmā daļa, 66. panta pirmā daļa, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.474 "Noteikumi par kultūras pieminekļu uzskaiti, aizsardzību, izmantošanu, restaurāciju un vidi degradējoša objekta statusa piešķiršanu" 10. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 26. augusta noteikumu Nr.473 "Kārtība, kādā kultūras pieminekļi iekļaujami valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā un izslēdzami no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta" 3., 5. un 9. punkts, Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr.241 "Kultūras ministrijas nolikums" 9.11. punkts.

7. Rīkojums stājas spēkā nākamajā darba dienā pēc publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Mēneša laikā no šī rīkojuma spēkā stāšanās to var pārsūdzēt saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta pirmo daļu Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu namā (Lielā iela 4, Liepāja, LV–3401).

Kultūras ministre D.Melbārde