Valsts prezidents — pie selekcionāra Viktora Orehova

Jēkabpilī, Pārdaugavas privātmājā, pie 88 gadus vecā liliju un gladiolu selekcionāra Viktora Orehova vakar, 14.februārī, ieradās Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis un pasniedza viņam V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, kas šim godājamajam vīram piešķirts par īpašiem nopelniem Tēvijas labā. Viņa uzvārds savulaik, kad bija jāizņem pase, bija radījis sarežģījumus, jo varasvīri dokumentā tautības ailē bija ierakstījuši “krievs”, taču pusaudzis atkārtoti izņēmis pasi, kā viņš izteicās, “nepieļaujot piespiedu pārkrievošanu”.

Par šī vīra raksturu liecina arī fakts, ka viņš nekad nav ļāvis sevi iesaistīt kādā partijā un atteicies no vilinājumiem ieņemt kādu vadošu amatu. Toties viņš ar savu roku un sirds darbu ir pabijis tālu aiz Dzimtenes robežām, tā teikt, ar puķi izgājis pasaulē. Dārzkopja profesiju Viktors Orehovs apguvis Vecbebru sovhoztehnikumā. Ziedaudzētāja specialitāti izvēlējies, varbūt likteņa vadīts. Jāteic, liktenis šo vīru nav lutinājis. Puika būdams, viņš ziemas laikā ielūzis Daugavas ledos un knapi ticis malā. Šis negadījums atstājis paliekošu iespaidu uz viņa veselību, un faktiski nav bijis cerību izārstēties no ļaunas nieru kaites. Taču palīdzējusi tautas gudrība un paša rakstura stingrība. Viņam ieteikts līdz ar medikamentiem uzturā ilgstoši lietot tikai pienu, dažkārt atļaujot sev kādu baltmaizes gabaliņu. Jaunais cilvēks ļoti gribēja dzīvot. Varbūt par spīti, varbūt par laimi savos 88 gados viņš tā arī nav baudījis alkoholu, tam pretī liekot burvīgu ziedu smaržu un skaistuma reibumu. Ziedkopja selekcionāra darbā aizritējis bagāts mūžs, pirmajiem skaistākajiem hibrīdiem dots viņa dzīvesbiedres Jadvigas vārds. Ir audzētas dažādas puķes, koptas arī istabas mirtes. Simti un tūkstoši viņa roku un sirds izloloto puķu aug Latvijas dārzos, kalpo kā mūsu valsts mazās vizītkartītes neskaitāmu selekcionāru vidū ārvalstīs.

Viktors Orehovs kopš daudziem gadiem redzot tikai krāsainus sapņus. Un naktī redzētos krāsu toņus viņš centies iegūt un iedzīvināt savā liliju dārzā. Arī šobrīd, kad veselība vairs neļauj aktīvi strādāt, viņa dārzniecībā sazēluši jauni liliju hibrīdi, kas gaida jaunus vārdus un arī jaunus selekcionārus, lielā meistara Viktora Orehova darba turpinātājus.

Pasniedzot ordeni, Valsts prezidents teica, ka tā ir ne tikai valsts atzinības zīme, bet arī tautas mīlestības apliecinājums. Guntis Ulmanis neatvadījās no gaviļnieka, bet aicināja viņu pavasarī apmeklēt un aplūkot atjaunoto Rīgas pils daļu un solīja atrast laiku, lai pabūtu vēlreiz šajās mājās liliju laikā.

Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri sirsnīgi sveica arī Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētājs Jānis Lācis, pilsētas domes priekšsēdētāja Laima Miltuze, Jēkabpils ģimnāzijas pārstāvji un tuvinieki.

Valsts prezidenta preses dienests
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Selekcionārs, kam tagad jau ir 88 gadi, dzimis Ukrainā, uz dzīvi Latvijā pārcēlies 1922. gadā. Beidzis Vecbebru biškopības un dārzkopības skolu.

Liliju audzētāji viņu uzskata par liliju selekcijas darba celmlauzi. Laikā, kad V. Orehovs pievērsās liliju audzēšanai, tas ir, pēc Otrā pasaules kara, Latvijā nebija materiālu šādam mērķim.

V. Orehovs vienlaicīgi uzsāka gan liliju introdukciju, gan liliju selekciju. Jau 1967. gadā Vissavienības liliju audzētāju sanāksmē Rīgā V. Orehova liliju kolekcija tika novērtēta kā viena no vērtīgākajām un lielākajām tā laika Padomju Savienībā. Selekcionārs ir izveidojis simtiem dažādu liliju šķirņu, veicot sarežģītus krustojumus starp attāli radnieciskām lilijām. Viņš ir izveidojis arī vairākas jaunas gladiolu šķirnes. V. Orehovs vienmēr dāsni dalās pieredzē ar kolēģiem gan Latvijā, gan ārpus tās.

Viss darba mūžs V. Orehovam kopš Vecbebru lauksaimniecības skolas pabeigšanas bijis saistīts ar radošo dārznieka specialitāti. Vispirms tas bija dārznieka darbs Latgalē, veidojot krāšņus apstādījumus uz Latvijas robežām, vēlāk, pēc kara, Jēkabpils dārzniecībā (vēlākajā “Jēkabpils ziedā”), kur laika gaitā, būdams šī uzņēmuma selekcionārs, kļuva arī par tā direktoru.

1970. gadā V. Orehovs kopā ar V. Nesauli publicēja Latvijā pirmo grāmatu speciālajā literatūrā ar nosaukumu “Lilijas”, tai sekoja aptuveni 20 zinātniski raksti par liliju agrotehniku, pavairošanu un selekciju žurnālā “Dārzs un Drava”. V. Orehovs lasījis lekcijas visos Latvijas novados un ikvienā bijušās Padomju Savienības liliju audzētāju seminārā.

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa domes 1995. gada 8. novembra lēmumu selekcionārs Viktors Orehovs iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri (ordeņa V šķira).

— pie jēkabpiliešiem

Vakar, 14.februārī, tiekoties ar Jēkabpils sabiedrību, Valsts prezidents Guntis Ulmanis konstatēja, ka vislielākās bažas šajā novadā saistās ar gaidāmo palu laiku Daugavas krastos. Atbildot uz daudzajiem jautājumiem šajā sakarā, Guntis Ulmanis aicināja vietējo vadību par to ļoti nopietni domāt, un ar preses palīdzību griezās pie atbildīgām valsts amatpersonām nekavējoties nosūtīt uz visiem plūdu apdraudētajiem rajoniem kvalificētas valsts komisijas, lai savlaicīgi izpētītu situāciju un laikus sagatavotos stihijas apkarošanai. Kā atzīmēja rajona vadītāji, viņu rīcībā nav ne naudas līdzekļu, ne helikopteru, ne piemērotas modernas tehnikas. Jēkabpils pašvaldība atgādināja, ka astoņdesmitajos gados uzceltais aizsargdambis tādos iespējamo plūdu apstākļos, kādi var būt sagaidāmi šogad, neizturēs, un piecpadsmit minūtēs pilsēta var nonākt ūdens stihijas varā. Jauna un stipra dambja celtniecībai nepieciešami vismaz 100 tūkstoši latu.

Jēkabpils kultūras nams, kur bija pulcējusies plaša sabiedrība, rīdziniekus sagaidīja ar latviešiem agrāk neraksturīgo Valentīna dienas simboliku un krāsām. Arī bērnu pašdarbības koncertā bija šīs jaunās noskaņas.

Toties saruna ar rajona iedzīvotājiem bija ļoti nopietna un smaga. Pirmkārt prezidents sniedza atbildes uz jau iepriekš pašvaldībā iesūtītajām iedzīvotāju vēstulēm, taču pēc rajona un pilsētas vadības ziņojumiem un pēc atklātajām debatēm centās atbildēt arī uz daudziem citiem jautājumiem. To skaitā par problēmām, kas rodas, ja tiek pieņemts pavirši izstrādātais likums par automašīnas vai tā vadītāja obligāto apdrošināšanu. Te kategoriski izskanēja prasība, ka likumā jāiestrādā īpašas atlaides attiecībā uz invalīdiem un viņu transportu.

Pensionāri atgādināja, šķiet, bezcerīgi aizmirsto iepriekšējās valdības solījumu kādreiz iekrāto bēru naudu rubļos tagad atmaksāt latos. Daudzi runāja par bezdarba postu, kas smagi piemeklē šādas nelielas apdzīvotas vietas. Iedzīvotāji nesaprot arī, kā var iekasēt naudu par apkuri 100% apmērā, ja līgumā ar namu pārvaldēm 18 grādu paredzētā siltuma vietā dzīvokļos ir labi ja 9 grādi. Kā teica Valsts prezidents, arī viņam tas nav skaidrs, jo arī viņa tuvinieki salst. Salīdzinājumam — normālās Rietumvalstīs līguma punkti attiecībā pret īrniekiem tiek ievēroti precīzi. Pie mums tas vēl ir tāls sapnis.

Sarunas gaitā ar Jēkabpils iedzīvotājiem Valsts prezidents pieskārās arī politiskajām norisēm valstī, apsprieda saimnieciska rakstura problēmas. Uz daudziem citiem būtiskiem jautājumiem, kas radās sanāksmes laikā, prezidents atbildēs tad, kad būs iepazinies ar tiem tuvāk.

Valsts prezidenta preses dienests

Tikšanās reizē: Jēkabpils pilsoņi un —(no kreisās) Jēkabpils pašvaldības vadītājs Jānis Lācis, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta direktors Juris Kuzma un Valsts prezidents Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"