Ministru kabineta noteikumi Nr. 322

Rīgā 2016. gada 24. maijā (prot. Nr. 25 17. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
 struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Vides aizsardzības un resursu izmantošanas efektivitāte" 5.5.1. specifisko atbalsta mērķi "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" (turpmāk – specifiskais atbalsts);

1.2. specifiskā atbalsta mērķi;

1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta iesnieguma (turpmāk – projekts) iesniedzējam un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris), tai skaitā vienošanās par projekta īstenošanu vienpusējā uzteikuma nosacījumus;

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. valsts atbalsta komercdarbībai saņemšanas nosacījumus.

2. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā šādu atlases kārtu ietvaros:

2.1. pirmā atlases kārta "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai visā Latvijas teritorijā (tai skaitā Rīgā), izņemot pārējās Baltijas jūras piekrastes pašvaldības" (turpmāk – pirmā atlases kārta);

2.2. otrā atlases kārta "Ieguldījumi kultūras un dabas mantojuma attīstībai pašvaldībās, kuru administratīvā teritorija robežojas ar jūru (izņemot Rīgu)" (turpmāk – otrā atlases kārta).

3. Specifiskā atbalsta īstenošanu nodrošina Kultūras ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un sadarbības iestādi.

4. Lai nodrošinātu specifiskā atbalsta ieviešanu, Kultūras ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju pirms ierobežotas projektu iesniegumu atlases uzsākšanas nodrošina projektu ideju priekšatlasi.

5. Kultūras ministrija sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izveido projektu ideju priekšatlases vērtēšanas komisiju (turpmāk – vērtēšanas komisija).

6. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republika.

7. Specifiskā atbalsta mērķis ir saglabāt, aizsargāt un attīstīt pašvaldību attīstības programmās balstītu nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, attīstīt esošās funkcijas un piedāvāt jaunradītus pakalpojumus kultūras un dabas mantojuma objektos, nodrošinot investīciju ilgtspēju un ietekmi uz nozīmīgu kultūras un dabas mantojuma objektu sociālekonomiskā potenciāla attīstību un integrāciju vietējās ekonomikas struktūrā.

8. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir kultūras un dabas mantojuma objektu īpašnieki, tiesiskie valdītāji un turētāji, ar kultūras un dabas mantojuma objektu saistīto pakalpojumu sniedzēji, iedzīvotāji, vietējie un ārvalstu tūristi.

9. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

9.1. iznākuma rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim:

9.1.1. atbalstīto kultūras un dabas mantojuma objektu un tūrisma objektu apmeklējumu skaita paredzamais pieaugums, salīdzinot ar 2015. gadu, – ne mazāk kā 140 000 apmeklējumi;

9.1.2. atbalstīto dabas un kultūras mantojuma objektu skaits – ne mazāk kā 15 objekti;

9.1.3. jaunradīto pakalpojumu skaits atbalstītajos kultūras un dabas mantojuma objektos – ne mazāk kā 15 jaunradīti pakalpojumi;

9.2. rezultāta rādītājs – līdz 2023. gada 31. decembrim pavadītās naktis tūristu mītnēs Latvijas teritorijā gada laikā – ne mazāk kā 3 978 152 pavadītās naktis;

9.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi ne mazāk kā 8 325 212 euro apmērā.

10. Specifiskā atbalsta ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 41 400 654 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums granta veidā – ne vairāk kā 35 190 555 euro un nacionālais finansējums (valsts budžeta finansējums, pašvaldības finansējums un privātais finansējums) – ne mazāk kā 6 210 099 euro.

11. Specifisko atbalstu īsteno divās atlases kārtās ar šādu plānotā finansējuma sadalījumu pa atlases kārtām:

11.1. pirmās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 23 753 595 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 20 190 555 euro un nacionālais finansējums – 3 563 040 euro;

11.2. otrās atlases kārtas ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 17 647 059 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 15 000 000 euro un nacionālais finansējums – 2 647 059 euro.

12. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir ne mazāk kā 38 875 411 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 33 044 098 euro un nacionālais finansējums – ne mazāk kā 5 831 313 euro.

13. Specifiskā atbalsta ietvaros līdz 2018. gada 31. decembrim pieejamais kopējais attiecināmais finansējums sadalījumā pa atlases kārtām ir šāds:

13.1. pirmās atlases kārtas ietvaros ir ne mazāk kā 22 304 739 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 18 959 027 euro un nacionālais finansējums – 3 345 712 euro;

13.2. otrās atlases kārtas ietvaros ir ne mazāk kā 16 570 672 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – ne vairāk kā 14 085 071 euro un nacionālais finansējums – 2 485 601 euro.

14. Līdz 2018. gada 31. decembrim projekta iznākuma rādītājus plāno atbilstoši šo noteikumu 12. punktā minētajam kopējam attiecināmā finansējuma apmēram. No 2019. gada 1. janvāra atbildīgā iestāde pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi var ierosināt palielināt pieejamo attiecināmo finansējumu līdz šo noteikumu 10. punktā minētajam apmēram un ierosināt finansējuma saņēmējam projektā veikt grozījumus, ievērojot valsts atbalsta nosacījumus, vai ierosināt iesniegt jaunu projekta iesniegumu, attiecīgi palielinot šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minēto sasniedzamo iznākuma rādītāju vērtību proporcionāli šo noteikumu 10. punktā plānotajam kopējam attiecināmajam finansējuma apmēram.

15. Ja projekta iesniedzējs plāno pēc Eiropas Komisijas lēmuma par snieguma ietvara izpildi pieejamo snieguma rezerves finansējumu novirzīt jau uzsāktam projektam, tad, ja projekts ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai līdz 2018. gada 31. decembrim papildus pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam var piesaistīt citus publiskos līdzekļus snieguma rezerves finansējuma apjomā (piemēram, pašvaldības aizņēmumu Valsts kasē, nepārsniedzot projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru un ievērojot valsts atbalsta regulējumu). Projektam nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru nosaka vienošanās par projekta īstenošanu. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 14. punktā minētajam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru, nepalielinot sākotnēji noteikto projekta īstenošanai nepieciešamā publiskā finansējuma apmēru. Ja projekts nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs projekta īstenošanai līdz 2018. gada 31. decembrim papildus pieejamam Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumam var piesaistīt privātos vai publiskos līdzekļus, lai priekšfinansētu snieguma rezervi. Pēc snieguma ietvara izpildes atbilstoši šo noteikumu 10. punktā minētajam sadarbības iestāde var palielināt projektam Kohēzijas fonda finansējuma apmēru.

16. Eiropas Reģionālās attīstības fonda maksimālā finansējuma likme nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ja projekta iesniedzējs neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai.

17. Projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim, kas veic saimniecisko darbību un kam atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta mērķa ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, atbalsta summa, kas ietver Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un citu publisko finansējumu, atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Komisijas regula Nr. 651/2014), 53. panta 6. punktā noteiktajam nepārsniedz starpību starp šo noteikumu 42., 45. un 46. punktā norādītajām tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma.

18. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var saņemt ieguldījumu atbalstu no publiskā finansējuma, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. valsts iestādei, pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā neveic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz 100 procentus;

18.2. valsts iestādei, pašvaldībai, pašvaldības iestādei vai pašvaldības kapitālsabiedrībai, ja projektā īstenotajā infrastruktūrā veic saimniecisko darbību, kas kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, publiskais finansējums nepārsniedz šo noteikumu 17. punktā minētā aprēķina finanšu iztrūkumu.

19. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris nodrošina projekta līdzfinansējumu šādā apmērā:

19.1. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris neveic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana specifiskā atbalsta ietvaros tam nav kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera līdzfinansējums nav mazāks par 15 procentiem no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām, ieskaitot valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai;

19.2. ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzēja un sadarbības partnera privātā līdzfinansējuma apmēru nosaka, ņemot vērā, ka publiskais finansējums nepārsniedz aprēķināto finanšu iztrūkumu. Projekta iesniedzējs līdzfinansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

20. Specifiskā atbalsta ietvaros projekta iesniedzējs var iesniegt vienu projekta iesniegumu un ar sadarbības partneri slēdz sadarbības līgumu par projekta īstenošanu viena sadarbības projekta ietvaros. Ar projekta iesniedzēju, kas iesniedzis projekta iesniegumu specifiskā atbalsta ietvaros, vienlaikus nevar slēgt sadarbības līgumu kā ar sadarbības partneri cita projekta iesnieguma ietvaros.

21. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir pašvaldība vai pašvaldības iestāde, kura iekļauta Ministru kabineta apstiprinātajā projektu iesniedzēju sarakstā, kas izveidots pēc projektu ideju priekšatlases.

22. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris atbilst šādiem nosacījumiem:

22.1. tas neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punkta definīciju;

22.2. pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu par finanšu stabilizācijas pieteikuma iesniegšanu (attiecināms uz pašvaldību);

22.3. finanšu ministrs nav iecēlis pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa uzraugu attiecīgajā pašvaldībā (attiecināms uz pašvaldību).

23. Lai nodrošinātu teritorijas efektīvu sociālekonomisko attīstību, projekta ietvaros ir paredzēta sadarbība starp vairākām pašvaldībām. Projekta iesniedzējs projekta īstenošanā piesaista vienu vai vairākus sadarbības partnerus, kopīgā sadarbības projekta stratēģijā pamatojot projekta ietvaros plānoto investīciju sinerģiju.

24. Projekta iesniedzējs kā sadarbības partneri var piesaistīt pašvaldību, pašvaldības iestādi, pašvaldības kapitālsabiedrību, plānošanas reģionu, biedrību, nodibinājumu, reliģisku organizāciju, juridisku vai komercreģistrā reģistrētu fizisku personu, komersantu vai valsts pārvaldes iestādi, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā atrodas kultūras vai dabas mantojuma objekts, kurā plānotas investīcijas.

25. Finansējuma saņēmējs ar katru sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību projekta mērķa un rādītāju sasniegšanā atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

26. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā valdījumā, turējumā vai īpašumā esošu nekustamo īpašumu.

27. Pašvaldībai, kuras teritorijā īsteno projektu, projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta pašvaldības attīstības programma un projektā plānotās investīcijas ir pamatotas attiecīgās pašvaldības attīstības programmā, sasniedzamos iznākuma rādītājus norādot investīciju plānā. Pašvaldības attīstības programmā ir norādīta sasaiste ar citām publiskajām un privātajām investīcijām attiecīgajā teritorijā, ņemot vērā vietējos apstākļus un potenciālu, paredzot līdzsvarotu ilgtspējīgu teritorijas attīstību kopumā.

28. Projekta iesniedzējam un katram sadarbības partnerim projekta iesnieguma iesniegšanas dienā ir apstiprināta objekta darbības stratēģija vai attīstāmās infrastruktūras apraksts visiem objektiem, kuros ir plānoti ieguldījumi:

28.1. objektu darbības stratēģijas pamato pieprasījumu objektā nodrošinātajiem pakalpojumiem, kā arī paredz objekta uzturēšanu ilgtermiņā, neradot papildu finanšu slogu pašvaldībai un valstij;

28.2. attīstāmās infrastruktūras aprakstos sniegts pakalpojumu nepieciešamības pamatojums, sociālekonomiskie ieguvumi un ietekme uz šī specifiskā atbalsta sasniedzamajiem rādītājiem.

29. Projektu īsteno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.

30. Projekta iesniedzējs veic izmaksu un ieguvumu analīzi atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

31. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris nodrošina:

31.1. informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

31.2. projekta rezultātu ilgtspēju vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas.

32. Finansējuma saņēmējs ar valsts atbalstu komercdarbībai saistīta projekta dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad tam ir piešķirts pēdējais individuālais valsts atbalsts komercdarbībai saskaņā ar šiem noteikumiem.

33. Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus:

33.1. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.1. apakšpunktā minētajiem iznākuma rādītājiem;

33.2. par projekta ietekmi uz šo noteikumu 9.2. apakšpunktā minēto rezultāta rādītāju;

33.3. par objektu skaitu, kuros Eiropas Reģionālās attīstības fonda ieguldījumu rezultātā ir nodrošināta vides un informācijas pieejamība;

33.4. par objektu skaitu, kuros, īstenojot projektu, publiskajā iepirkumā izmantoti zaļā iepirkuma principi;

33.5. par enerģijas patēriņu pēc projekta īstenošanas (megavatstundas). Finansējuma saņēmējs projekta iesniegumā norāda būves enerģijas patēriņu pirms projekta īstenošanas.

34. Pēc tam kad noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 40 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

35. Ja ar saimniecisko darbību nesaistīts projekts tā ieviešanas gaitā vai uzraudzības periodā pēc tā pabeigšanas kļūst par projektu, kas saistīts ar saimniecisku darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei visu saņemto publisko finansējumu. Ja projektam, kas saistīts ar saimniecisku darbību un kvalificējams kā valsts atbalsts komercdarbībai, nav piemērota atbilstoša valsts atbalsta summa, bet ir ievēroti pārējie nosacījumi par valsts atbalstu komercdarbībai, finansējuma saņēmējs no privātā finansējuma atmaksā sadarbības iestādei publiskā finansējuma starpību starp sākotnēji piemēroto atbalsta summu un to atbalsta summu, kas jāpiemēro pēc faktiskās situācijas atbilstoši šo noteikumu 19.2. apakšpunktam.

36. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās jebkurā no šādiem gadījumiem:

36.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķa vai specifiskā atbalsta mērķa uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

36.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

37. Projektā iekļauj atbalstāmās darbības, kas sekmē šo noteikumu II nodaļā minētā specifiskā atbalsta mērķa un šo noteikumu 9. punktā noteikto uzraudzības rādītāju sasniegšanu un ir iekļautas pašvaldības attīstības programmas investīciju plānā:

37.1. valsts nozīmes arhitektūras, arheoloģijas, vēstures, kā arī pilsētbūvniecības pieminekļu atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija;

37.2. ar kultūras un dabas mantojumu saistītās infrastruktūras būvju atjaunošana, konservācija, pārbūve, restaurācija vai jaunu infrastruktūras būvju būvniecība un publiskās ārtelpas attīstīšana atbalstāmo objektu apkārtnē, kas ir vērsta uz kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, aizsardzību un attīstību;

37.3. jaunu pakalpojumu izveide, paplašinot kultūras un dabas mantojuma saturisko piedāvājumu;

37.4. projekta vadības nodrošināšana;

37.5. publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu.

38. Projekta ietvaros ir atbalstāma vides prasību integrācija preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkumos (zaļais publiskais iepirkums), lai nodrošinātu atbilstību horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijam.

39. Objekti, kuros plānotas investīcijas, atrodas projekta iesniedzēja vai sadarbības partnera īpašumā, turējumā vai valdījumā.

40. Izdevumi ir attiecināmi no vienošanās par projekta īstenošanu noslēgšanas dienas, izņemot šo noteikumu 42.2. apakšpunktā minētās izmaksas, kas ir uzskatāmas par attiecināmām finansēšanai no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma, ja tās ir radušās ne agrāk kā 2014. gada 1. janvārī.

41. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 42.1.1. apakšpunktā minētajām izmaksām, ko aprēķina:

41.1. tikai tām izmaksām, kas radušās uz darba līguma pamata;

41.2. neiesniedzot sadarbības iestādei izmaksas pamatojošos dokumentus par netiešo attiecināmo izmaksu izlietojumu;

41.3. netiešo izmaksu vienoto likmi nepiemērojot projektiem, kas kvalificējami kā valsts atbalsts komercdarbībai.

42. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

42.1. tiešās personāla izmaksas:

42.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas, kas tieši saistītas ar projektu īstenošanu un mērķa sasniegšanu un radušās uz darba līguma vai uzņēmuma līguma (pakalpojuma līguma) pamata, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas no apliekamajām attiecināmajām izmaksām, ņemot vērā, ka:

42.1.1.1. tās nepārsniedz 56 580 euro gadā, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir vienādas ar pieciem miljoniem euro vai lielākas;

42.1.1.2. tās nepārsniedz 24 426 euro gadā, pieskaitot 0,64 procentus no tiešajām attiecināmajām izmaksām, neieskaitot tiešās projektu vadības personāla izmaksas, ja tiešās attiecināmās izmaksas ir mazākas par pieciem miljoniem euro;

42.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas, ievērojot, ka attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze noteiktā laikposmā (vismaz viens mēnesis), ja personāls iesaistīts projektā saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu (attiecināms, ja izmaksas radušās uz darba līguma pamata);

42.2. projekta pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas, izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas:

42.2.1. būvprojekta, būvniecības ieceres dokumentācijas, būvprojekta minimālā sastāvā, apliecinājuma kartes vai paskaidrojuma raksta izstrāde visām projektā paredzētajām darbībām;

42.2.2. kultūrvēsturiskās un arheoloģiskās izpētes un kultūrvēsturiskās inventarizācijas izmaksas;

42.2.3. pastāvīgās ekspozīcijas un tehniskā projekta izstrādes izmaksas akreditētam valsts vai pašvaldības muzejam. Ja valsts vai pašvaldības muzeju projekta ietvaros paredzēts izveidot no jauna, izmaksas attiecināmas ar nosacījumu, ka, slēdzot vienošanos par projekta īstenošanu, tiek noteikts, ka valsts vai pašvaldības muzeja akreditācija atbilstoši normatīvajiem aktiem muzeju akreditācijas jomā ir paredzēta ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī;

42.2.4. audita, ekspertīzes un izpētes izmaksas, ja to veikšana ir priekšnosacījums būvprojekta, būvdarbu ieceres dokumentācijas vai būvprojekta minimālā sastāvā izstrādei;

42.2.5. izmaksu un ieguvumu analīzes izstrāde;

42.2.6. normatīvajos aktos par ietekmes uz vidi novērtējumu noteikto dokumentu sagatavošana;

42.3. būvuzraudzības, autoruzraudzības, arheoloģiskās uzraudzības izmaksas;

42.4. būvdarbu izmaksas:

42.4.1. esošas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras un dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (ielu, gājēju ceļu, gājēju tiltu, labiekārtotu laukumu ar segumu, laipu, kāpņu), atjaunošana, konservācija, pārbūve vai restaurācija un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

42.4.2. jaunas būves, tai skaitā infrastruktūras, kas nodrošina kultūras un dabas mantojuma objekta sasniedzamību un pieejamību (ielu, gājēju ceļu, gājēju tiltu, labiekārtotu laukumu ar segumu, veloceļu, izziņas taku, laipu, kāpņu), būvniecība un ar to saistītās publiskās ārtelpas attīstība;

42.4.3. šī specifiskā atbalsta mērķa ietvaros atjaunoto, konservēto, pārbūvēto, restaurēto vai uzbūvēto būvju funkcionalitātes nodrošināšanai nepieciešamā ārējā ūdensvada, sadzīves kanalizācijas, lietus ūdens kanalizācijas, elektrības, vājstrāvas, siltumtrases pieslēgumu atjaunošana un pārbūve vai būvniecība;

42.5. telpu aprīkošana un pielāgošana vēsturisko priekšmetu glabāšanai, restaurācijai un pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā tūrisma informācijas centra izveides izmaksas un izmaksas, kas nepieciešamas būves vai tās daļas pieņemšanai ekspluatācijā, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

42.6. ekspozīcijas izmaksas, aprīkojuma iegādes un uzstādīšanas izmaksas:

42.6.1. kultūras pieminekļa pastāvīgās ekspozīcijas izmaksas, nepārsniedzot septiņus procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām;

42.6.2. akreditēta valsts vai pašvaldības muzeja vai baznīcas tematisko izstāžu un tādu mākslas darbu, iekārtu un kultūrvēsturisko un mākslas priekšmetu restaurācijas izmaksas, kuri atrodas atjaunojamā kultūrvēsturiskā objektā un kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai cita ar kultūras mantojuma objektu saistīta kultūras vērtība. Ja valsts vai pašvaldības muzeju projekta ietvaros paredzēts izveidot no jauna, izmaksas attiecināmas ar nosacījumu, ka, slēdzot vienošanos par projekta īstenošanu, tiek noteikts, ka valsts vai pašvaldības muzeja akreditācija atbilstoši normatīvajiem aktiem muzeju akreditācijas jomā ir paredzēta ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī;

42.7. izmaksas, kas saistītas ar būves nodošanu ekspluatācijā;

42.8. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, ja tās nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām attiecināmajām tiešajām izmaksām. Ja projekta iesniegumā plānotās darbības kvalificējamas kā valsts atbalsts, publicitātes izmaksas nav attiecināmas.

43. Šo noteikumu 42.2. un 42.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 10 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

44. Šo noteikumu 42.5. un 42.6. apakšpunktā minētās izmaksas kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

45. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz piecus procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, un to izlietošanu finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos.

46. Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi, kas tiešā veidā saistīti ar projektu, ir attiecināmas izmaksas, ja finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt normatīvajos aktos par pievienotās vērtības nodokli noteiktajā kārtībā.

47. Šo noteikumu 42., 45. un 46. punktā minētās izmaksas ir attiecināmas, ja tie ir ieguldījumi materiālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 29. punktā, un (vai) nemateriālajos aktīvos, kā noteikts Komisijas regulas Nr. 651/2014 2. panta 30. punktā, un ir saistīti ar pamatlīdzekļa vērtību.

48. Projekta neattiecināmās izmaksas:

48.1. ir izmaksas, kas pārsniedz šo noteikumu 41. punktā, 42.1., 42.2., 42.5., 42.6., 42.6.1. un 42.8. apakšpunktā, 43., 44. un 45. punktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru un ir nepieciešamas saskaņā ar šo noteikumu 42.2. apakšpunktā izstrādāto dokumentāciju;

48.2. ir izmaksas, kas nav noteiktas šo noteikumu 41., 42., 45. un 46. punktā;

48.3. sedz projekta iesniedzējs;

48.4. nefinansē no publiskajiem resursiem, ja paredzēts valsts atbalsts komercdarbībai.

49. Ja projekta iesniegumā paredzēta jauna pašvaldības vai valsts muzeja izveide, plānotās investīcijas atbilst nosacījumam, ka sociālekonomiskie ieguvumi no jaunizveidotā muzeja ir lielāki par objekta uzturēšanas izmaksām.

50. Projekta iesniegumā plānotās izmaksas nesedz ar izmaksām, kas paredzētas darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" citu specifisko atbalsta mērķu vai citu ārvalstu finanšu palīdzības instrumentu aktivitāšu ietvaros.

51. Ja projekta izmaksas ir pieaugušas, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no privātā finansējuma. Ja projekta iesniedzējs un sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā valsts atbalsts komercdarbībai, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris privāto finansējumu nodrošina no tādiem komerciāliem vai pašu līdzekļiem, par kuriem nav saņemts nekāds publisks atbalsts.

52. Valsts atbalstu komercdarbībai šo noteikumu ietvaros sniedz saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu.

53. Projekts, kas saistīts ar saimnieciskās darbības veikšanu, nav kvalificējams kā komercdarbības atbalsts un tam netiek piemēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta nosacījumi, ja izveidotās infrastruktūras amortizācijas periodā no visiem sniegto pakalpojumu saņēmējiem gadā vismaz 85 procenti pakalpojumu saņēmēju ir Latvijas iedzīvotāji.

54. Valsts atbalstu komercdarbībai projekta iesniedzējam un sadarbības partnerim piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014, ja ievēroti visi šajā punktā minētie nosacījumi:

54.1. atbalstāmā darbība atbilst vienam vai vairākiem Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 2. punkta "a" vai "b" apakšpunktā norādītajiem mērķiem un darbībām un ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 2. punkta "c" un "d" apakšpunktā, 1. panta 3. punktā un 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā minētie nosacījumi;

54.2. viena projekta ietvaros piešķirtais atbalsts nepārsniedz 100 miljonus euro atbilstoši Komisijas regulas Nr. 651/2014 4. panta "z" apakšpunktā noteiktai paziņošanas robežvērtībai ieguldījumu atbalstam kultūrai;

54.3. attiecībā uz valsts atbalstu komercdarbībai, kurš tiek sniegts saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. pantu vienam vai vairākiem 53. panta 2. punkta "a" un "b" apakšpunktā minētajiem mērķiem vai darbībām, papildus ir ievēroti visi šajā apakšpunktā minētie nosacījumi:

54.3.1. atbalstu nesniedz Komisijas regulas Nr. 651/2014 53. panta 10. punktā minētajām nozarēm;

54.3.2. ir ievēroti Komisijas regulas Nr. 651/2014 1. panta 5. punkta nosacījumi;

54.3.3. ir ievērots nosacījums, ka vismaz 80 procentus no infrastruktūras gada jaudas laika vai platības izteiksmē izmanto kultūras mērķim.

55. Valsts atbalstu šo noteikumu ietvaros drīkst apvienot ar citu valsts atbalstu, tai skaitā ar de minimis atbalstu, par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot šo noteikumu 17. punktā minēto starpību starp tiešajām attiecināmajām izmaksām un pamatdarbības peļņu no ieguldījuma, kā arī citā valsts atbalsta programmā, individuālajā atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā noteikto maksimālā atbalsta summu un atbalsta intensitāti.

56. Lēmumu par atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 651/2014 var pieņemt līdz Komisijas regulas Nr. 651/2014 darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.

57. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 9. panta 1. un 4. punktā noteiktos publicitātes pasākumus.

58. Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr. 651/2014 12. pantā noteikto nosacījumu izpildi.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministre Dace Melbārde