No ministra redzespunkta
"Latvijas Vēstnesim”

Valsts ieņēmumu valsts ministre AIJA POČA:

Par nodokļu sistēmu, muitas darbu, Valsts ieņēmumu dienesta statusu un reālijām, Latvijas dzelzceļa devumu valsts kasē un pārējo

— Kā valstij saņemt to, kas tai pienākas, un pilsonim — to, kas viņam pienākas?

— Mēs savu darbību pilnveidojam trīs galvenos virzienos: nodokļu administrēšanā, muitas darba uzlabošanā un nesamaksāto nodokļu piedziņas sistēmas nostiprināšanā. Tas viss ir saistīts ar likumdošanas pilnveidošanu, kuras nozīmība īpaši pieaug patlaban, kad gatavojamies iestāties Eiropas Savienībā, jo mūsu likumdošanas akti un normatīvi ir jāsaskaņo ar Eiropas Savienības prasībām. Līdz ar to priekšplānā izvirzās jautājumi par darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu un nodokļu maksātāju informētību. Ņoti smaga problēma ir ieņēmumu dienesta un tā atsevišķo struktūru materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošana. Ja mūsu rīcībā nebūs attiecīgu instrumentu un vajadzīgā datoru skaita, tad datu apstrādes un pārraides sistēmas nespēs tikt galā ar darba apjomu un mēs nespēsim izpildīt plānoto.

Protams, ka ieņēmumu dienestam ir jāsastrādājas ar citām institūcijām, pirmām kārtām ar Finansu ministrijas Nodokļu likumdošanas departamentu, Grāmatvedības metodisko padomi, ar kuru kopā pilnveidojam grāmatvedības uzskaites sistēmu un normatīvo aktu pieņemšanas kārtību. Tas savukārt ir cieši saistīts ar Uzņēmumu reģistru un Sociālās apdrošināšanas fonda sociālo nodokļu maksātāju reģistru. Viens no nākotnē veicamajiem uzdevumiem ir izveidot vienotas pieejas sistēmu šīm datu bāzēm.

Ja runājam par problēmām mūsu struktūru darbā, tad tās jāskata ciešā saistībā ar nodokļu iekasēšanu. Šis darbs ir ievērojami jāuzlabo. Čpaši — akcīzes nodokļu iekasēšana. Nupat notikušajā valdības sēdē mēs iesniedzām savus priekšlikumus, kā pilnveidot akcīzes preču — alkohola, tabakas un naftas produktu — nodokļa nomaksu. Ir notikušas nopietnas diskusijas par Spirta monopola pārvaldes darbu, jo izveidojies viedoklis, ka šī institūcija nav strādājusi pietiekami efektīvi. Un 13.februāra sēdē tika nolemts izveidot Spirta monopola padomi. Pilnīgi nesakārtots jautājums vēl nesen bija naftas produktu tirgotāju un uzņēmējsabiedrību licencēšana. Tagad mūsu rīcībā ir Ministru kabineta noteikumi par šo licenču piešķiršanas kārtību, un šis darbs mums jāpabeidz līdz 1.jūnijam. Jāpilnveido arī nodokļu ievākšana no tirgošanās ar tabaku. Vispār, mūsuprāt, kontrole pār šo triju produktu tirgu jākoncentrē vienās rokās, nevis tā, kā tas ir šobrīd, kad ar alkohola licencēšanu nodarbojas Spirta monopola pārvalde, ar tabakas licencēšanu — Tabakas marķēšanas daļa, bet ar naftas produktu licencēšanu līdz šim īsti nenodarbojas neviens. Šobrīd lielākais šķērslis šīs idejas realizēšanai ir datu bāzu atšķirtība un informācijas apmaiņas ierobežotība.

Lielas problēmas sagādā līdzšinējā muitas darbība. Protams, ka tai daudz ko pārmet un var pārmest. Taču, ja nav tehniskā nodrošinājuma un normālu darba apstākļu, tad grūti prasīt pilnvērtīgu rīcību. Vispirms jau datoros esošā informācija ir visai nabadzīga: uzņēmumu reģistrs, datu bāze, ko īpaši veido, — un viss. Galvenais trūkums, ka nav iespējas tiešai informācijas apmaiņai par nodokļu maksātāju. Informācijas apmaiņa ir ārkārtīgi lēna: muitas punktā pienāk krava, kravas deklarācija tiek ievadīta datorā, tad tā tiek arhivēta disketē, reizi nedēļā disketes tiek nogādātas rajonā un pēc tam uz Informācijas centru. Varat iedomāties, cik ļoti aizkavējusies ir šāda informācija. Tātad mūsu galvenā problēma ir nodrošināt “OM—LINE” sistēmas (momentāna informācijas nogāde) ieviešanu. Tas nozīmē sasaistīt visus muitas punktus vienotā sakaru tīklā ar attiecīgām ieņēmumu dienesta nodaļām, rajonu inspekcijām un centru. Šāda sistēma nodrošinātu informācijas apmaiņas automatizāciju. Tikai tādos apstākļos ievērojami pieaugs kontroles efektivitāte. Prakse ir pierādījusi, ja kontrole ievelkas, tad notiek dažādas nelikumības, piemēram, dokumentu nomaiņa ar viltotiem, kravas izņemšana un citas.

Daudz problēmu rodas tāpēc, ka mums nav pienācīgas informācijas par Latvijas dzelzceļa sistēmu, konkrēti, kā notiek kravu apgrozība un kravas kustība iekšzemē. Tāpat trūkst informācijas par kravu apgrozību ostās un nav pieejamas ostu dienestu un jūras administrācijas datu bāzes. Tādējādi rodas iespēja tranzīta kravām nekontrolēti palikt Latvijā, veidojot ar nodokļiem neaplikto, faktiski kontrabandas preču tirgu. Valsts ieņēmumu dienesta un Muitas departamenta speciālisti ir secinājuši — ja no ostām un “Latvijas dzelzceļa” iepriekš saņemtu informāciju, kad un kādas kravas ieplūdīs Latvijā un caur kuru muitas punktu, tad varētu veikt šī procesa savlaicīgu kontroli un novērst nelikumības.

Joprojām aktuāla ir muitas punktu celtniecība, jo bez normāliem apstākļiem nav sagaidāms normāls darbs. Tikpat svarīgs ir jautājums par muitas darbiniekiem. Šobrīd ir reģioni, kur nepietiek šo ierēdņu, par viņu kvalifikāciju un morālajām īpašībām jau nemaz nerunājot. Varbūt ar laiku, kad ieviesīsim automatizēto informācijas apriti, ierēdņu skaitu varēs samazināt vai pārvietot viņus uz citiem objektiem. Piemēram, daudziem uzņēmējiem ļoti izdevīgi izmantot muitas noliktavas, tā ietaupot apgrozāmos līdzekļus. Proti, uzņēmējs ieved valstī savu preci, novieto to muitas noliktavā glabāšanā un nodokļus var nomaksāt, laižot preces brīvā apgrozījumā, laižot tik daudz preču, cik viņam tas ir nepieciešams. Šādā noliktavā jābūt precīzai datu uzskaitei un jāstrādā muitniekam. Bet, tā kā trūkst muitnieku, mēs nevaram uzturēt pietiekami daudz šādu noliktavu. Savā ziņā mēs pat bremzējam uzņēmējdarbību. Turpretim, ja noliktavas būs bez stingras kontroles, iekšējā tirgū parādīsies preces, kas nav tikušas apliktas ar nodokļiem, un tādējādi tas nelabvēlīgi iespaidos preču konkurenci tirgū.

Aktuāls jautājums ir jaunās harmonizētās preču vērtības noteikšanas sistēmas ieviešana (“Preču harmonizētā sistēma — 96”). Ar to ceram panākt, ka produkts, kas importēts no Rietumvalstīm, ceļā nav samainīts.

Būtiski ir pilnveidot nodokļu maksātāju kontroles mehānismu. Samērā neizstrādāta Valsts ieņēmumu dienestā ir informācijas analīzes sistēma. Nevar teikt, ka informācijas analīze šodien nenotiktu. Tā risinās gan rajonu līmenī, gan centrālajā aparātā. Tomēr bez matemātiskās analīzes metodēm mēs efektīvus rezultātus neiegūsim. Bet mums jau šobrīd jāatrod jūtīgie punkti — uzņēmumi, vietas, kas varētu dot valstij papildu nodokļu ieņēmumus.

— Jūs jau nedaudz pieskārāties sadarbībai ar citām institūcijām. Vai jūs, lūdzu, varētu nedaudz raksturot sadarbību likumdošanas jomā?

— Te es gribētu piebilst, ka institūcijām, kas izstrādā likumus, ir jāsastrādājas ar tiem, kas šos likumus realizēs, — ar nodokļu inspektoriem, nodokļu iekasētājiem, nodokļu administrētājiem. Tam ir svarīga nozīme, jo likumam jābūt tik skaidram, lai to nevajadzētu skaidrot, tāpēc, ka tas tiek dažādi izprasts. Tas likuma pielietošanu padara par darbietilpīgu un sarežģītu procesu.

Nesen valdība pieņēma likumu par kredītiestādēm. Tātad jārada jauns likums arī par kredītiestāžu gada pārskatiem, arī pie tā mums jāstrādā. Tāpat jāizstrādā likums par apdrošināšanas sabiedrību gada pārskatiem, lai tie naudas līdzekļi, kas tur parādīsies, būtu pareizi arī no nodokļu iekasētāju viedokļa. Muitas lietās ļoti būtiski ir izstrādāt jaunu Muitas kodeksa redakciju, kas atbilstu Eiropas Savienības prasībām, jo mūsu darbs jāveido tā, lai tas atbilstu Eiropas vienotā tirgus noteikumiem.

Ceram, ka, izdarot nepieciešamās izmaiņas likumdošanas aktos, beidzot tiksim galā ar vecajiem uzņēmumu parādiem, kas ik dienas joprojām pieaug un krājas. Valdībā par to jau tiek spriests, un tur ir zināms mūsu viedoklis: ja valdība tos nedzēsīs pilnīgi vai daļēji — atkarībā no objektīvo un subjektīvo faktoru pārsvara parādu rašanās gaitā, uzņēmumi turpinās maksimāli slēpt savus kārtējos maksājumus un ienākumus. Pirmais, kas jāizdara, ir soda naudas dzēšana. Līdzīgi kā tas bija noteikts par neizpildīto valsts pasūtījumu un 1992.gada parādiem, kad tos ļāva norakstīt uz valsts rēķina.

Mēs domājam arī par paša ienēmumu dienesta iekšējās struktūras pārveidošanu sakarā ar izmaiņām likumdošanā un jauniem likumiem, sakarā ar kuriem mums rodas jaunas funkcijas. Piemēram, lai veiktu visas jaunās funkcijas, kuras saistās ar antikorupcijas likuma ieviešanu, papildus ir vajadzīgi 144 cilvēki, kas kontrolētu ierēdņus. Protams, pret korupciju jācīnās. Taču iegūstamais efekts ir jāsalīdzina ar ieviešamā pasākuma izmaksām. Ja izmaksas ir lielākas par administrēšanas rezultātā iegūto efektu, tad tam visam zūd jēga. Ja mums būtu modernākas informācijas apstrādes un kontroles iespējas, tad šo darbinieku skaitu, protams, varētu samazināt. Pašlaik mums tādu iespēju nav.

— Kāda ir Valsts ieņēmumu dienesta sadarbība ar citām Baltijas valstīm?

— Latvija arvien ir bijusi tranzīta zeme. Tātad varam pelnīt uz tranzīta kravu apgrozījuma un šajā jomā nodrošināt cilvēkiem darba vietas. Bet, ja muitas procedūras nebūs pietiekami ātras un labi organizētas, tranzīta kravu īpašnieki izvēlēsies citus ceļus. Loģiski, ka tā spriež arī mūsu kaimiņi igauņi un lietuvieši. Darba kārtībā ir jautājums par Baltijas valstu muitas ūnijas izveidošanu jeb vienotas muitas sistēmas radīšanu visā Baltijā. Ar to mēs ceram paātrināt tranzīta operācijas.

Lai veicinātu kravu plūsmas ātrumu un vienlaikus pastiprinātu kontroles efektivitāti ar Igauniju un Lietuvu, ir panākta vienošanās, ka tranzīta kravas viens deklarācijas eksemplārs “pavadīs” kravu cauri Baltijas valstīm. Tādā veidā būs iespējams kontrolēt, vai ceļā ar kravu nenotiek kādas izmaiņas.

Nesen es apmeklēju kādu rajona nodaļu, kur muitnieki mani iepazīstināja ar “klasisku variantu”, kā krava, kas vienā valstī noformēta atbilstoši tās saturam, otras valsts teritorijā, nomainot muitas deklarāciju ar viltotu, no spirta kravas pārvērtusies par minerālvates kravu. Ir svarīgi, kurā valstī būtu palikusi nelegālā spirta krava, bet būtiski ir arī tas, ka tāda iespēja patlaban pastāv.

Ir arī doma izveidot apvienotus muitas punktus starp Latviju un Igauniju un starp Latviju un Lietuvu. Līdz ar to tiktu ietaupīti līdzekļi un nodrošināta labāka muitas procedūra. Protams, tas ir saistīts ar muitas dokumentu un pašas procedūras unifikāciju, kā arī izmaiņām normatīvajos dokumentos. Tas ir liels darbs, kas mums jāpaveic tuvākajā laikā.

Mums ir informācija, ka Valsts statistikas komiteja veikusi pētniecisku darbu par ēnu ekonomiku Latvijā. Līdzīgs darbs veikts arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs esam ieinteresēti iepazīties ar datiem par muitu, jo šie statistiskie rādītāji Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi — vienas valsts informācija par kādu preču eksportu kardināli atšķiras no otras valsts datiem par to pašu preču importu no tās pašas valsts. Šādai datu atšķirībai var būt gan objektīvi, gan subjektīvi cēloņi. Subjektīvi tāpēc, ka katra valsts var uzrādīt lielāku eksportu nekā importu uz otru valsti, to dara negodīgi uzņēmēji, lai saņemtu atpakaļ pievienotās vērtības nodokli, kas šādā gadījumā par eksportu nav jāmaksā. Tā ir liela problēma. Esam konsultējušies ar citu valstu ekspertiem, jo arī citur ir izplatīts šāda veida “viltus eksports”. Tas ir nepatīkams abām valstīm, kas saistītas ar šo parādību, tāpēc vienīgā izeja meklējama abu, respektīvi, visu triju, Baltijas valstu ieņēmumu dienestu un valdību ciešākā sadarbībā.

— Vai ļoti sarežgītajā ieņēmumu dienesta darbā ir jūtama arī pieredzējušo Rietumvalstu palīdzība?

— Jā, mūsu darbā būtiska ir sadarbība ar starptautiskām organizācijām, kas mums sniedz lielu palīdzību. Tā tiek saņemta gan no Eiropas Savienības programmas PHARE ietvaros, gan no ASV Kases departamenta, gan Pasaules muitas organizācijas un Eiropas muitas organizācijas. Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Zviedrijas muitas padomi, kas tieši pašlaik palīdz mums muitas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un dažādos Eiropas Savienības likumdošanas izpratnes jautājumos. Drīzumā zviedri gatavojas mācīt mūsu muitniekiem pārbaudes metodes. Ar Zviedriju izveidojusies cieša sadarbība tāpēc, ka tā tikai nesen kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti un divus trīs gadus ir intensīvi gatavojusies šim procesam. Līdz ar jaunām prasībām stipri pārveidosies muitnieku darbs, kas līdz šim vairāk balstījās uz fizisko kontroli. Ar laiku to aizstās informācijas kontrole.

Zviedri mums palīdz izstrādāt arī mācību programmas muitniekiem, tāpat piegādā mācību līdzekļus Rīgas Tehniskajai universitātei, kur notiek muitnieku sagatavošana.

Ja runājam par finansiālo palīdzību, tad vispirms gribu pieminēt programmas PHARE piešķirto naudu. Taču noteikumi pieprasa, lai arī otra puse liktu pretī savu naudu. Bet tās mums trūkst, tāpēc iepriekšējos trīs gados muitas punktu celtniecībai piešķirto naudu esam varējuši izmantot ļoti nepilnīgi. Pagājušajā gadā mēs pieprasījām investīcijas aptuveni 900 tūkstošu latu apmērā, taču budžetā mums atstāja 600 tūkstošus, bet beigu beigās saņēmām nedaudz mazāk par 300 tūkstošiem. Par šo naudu nevarēja pat iesākt Terehovas muitas punkta celtniecības projekta izstrādi. Šogad mums piešķirti 600 tūkstoši latu. Par šo naudu ceram pabeigt Grenstāles muitas punkta celtniecību. Tas ir ļoti būtiski, jo ir vienošanās ar Lietuvu, ka lietuviešu muitnieki strādās Grenstāles muitas punktā, bet mūsu muitnieki — lietuviešu celtajā muitas punktā Medumos. Tā ir konkrēta izpaus

Lai veicinātu kravu plūsmas ātrumu un vienlaikus pastiprinātu kontroles efektivitāti ar Igauniju un Lietuvu, ir panākta vienošanās, ka tranzīta kravas viens deklarācijas eksemplārs “pavadīs” kravu cauri Baltijas valstīm. Tādā veidā būs iespējams kontrolēt, vai ceļā ar kravu nenotiek kādas izmaiņas.

Nesen es apmeklēju kādu rajona nodaļu, kur muitnieki mani iepazīstināja ar “klasisku variantu”, kā krava, kas vienā valstī noformēta atbilstoši tās saturam, otras valsts teritorijā, nomainot muitas deklarāciju ar viltotu, no spirta kravas pārvērtusies par minerālvates kravu. Ir svarīgi, kurā valstī būtu palikusi nelegālā spirta krava, bet būtiski ir arī tas, ka tāda iespēja patlaban pastāv.

Ir arī doma izveidot apvienotus muitas punktus starp Latviju un Igauniju un starp Latviju un Lietuvu. Līdz ar to tiktu ietaupīti līdzekļi un nodrošināta labāka muitas procedūra. Protams, tas ir saistīts ar muitas dokumentu un pašas procedūras unifikāciju, kā arī izmaiņām normatīvajos dokumentos. Tas ir liels darbs, kas mums jāpaveic tuvākajā laikā.

Mums ir informācija, ka Valsts statistikas komiteja veikusi pētniecisku darbu par ēnu ekonomiku Latvijā. Līdzīgs darbs veikts arī Lietuvā un Igaunijā. Mēs esam ieinteresēti iepazīties ar datiem par muitu, jo šie statistiskie rādītāji Baltijas valstīs ir ļoti atšķirīgi — vienas valsts informācija par kādu preču eksportu kardināli atšķiras no otras valsts datiem par to pašu preču importu no tās pašas valsts. Šādai datu atšķirībai var būt gan objektīvi, gan subjektīvi cēloņi. Subjektīvi tāpēc, ka katra valsts var uzrādīt lielāku eksportu nekā importu uz otru valsti, to dara negodīgi uzņēmēji, lai saņemtu atpakaļ pievienotās vērtības nodokli, kas šādā gadījumā par eksportu nav jāmaksā. Tā ir liela problēma. Esam konsultējušies ar citu valstu ekspertiem, jo arī citur ir izplatīts šāda veida “viltus eksports”. Tas ir nepatīkams abām valstīm, kas saistītas ar šo parādību, tāpēc vienīgā izeja meklējama abu, respektīvi, visu triju, Baltijas valstu ieņēmumu dienestu un valdību ciešākā sadarbībā.

— Vai ļoti sarežgītajā ieņēmumu dienesta darbā ir jūtama arī pieredzējušo Rietumvalstu palīdzība?

— Jā, mūsu darbā būtiska ir sadarbība ar starptautiskām organizācijām, kas mums sniedz lielu palīdzību. Tā tiek saņemta gan no Eiropas Savienības programmas PHARE ietvaros, gan no ASV Kases departamenta, gan Pasaules muitas organizācijas un Eiropas muitas organizācijas. Esam noslēguši sadarbības līgumu ar Zviedrijas muitas padomi, kas tieši pašlaik palīdz mums muitas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanas un dažādos Eiropas Savienības likumdošanas izpratnes jautājumos. Drīzumā zviedri gatavojas mācīt mūsu muitniekiem pārbaudes metodes. Ar Zviedriju izveidojusies cieša sadarbība tāpēc, ka tā tikai nesen kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti un divus trīs gadus ir intensīvi gatavojusies šim procesam. Līdz ar jaunām prasībām stipri pārveidosies muitnieku darbs, kas līdz šim vairāk balstījās uz fizisko kontroli. Ar laiku to aizstās informācijas kontrole.

Zviedri mums palīdz izstrādāt arī mācību programmas muitniekiem, tāpat piegādā mācību līdzekļus Rīgas Tehniskajai universitātei, kur notiek muitnieku sagatavošana.

Ja runājam par finansiālo palīdzību, tad vispirms gribu pieminēt programmas PHARE piešķirto naudu. Taču noteikumi pieprasa, lai arī otra puse liktu pretī savu naudu. Bet tās mums trūkst, tāpēc iepriekšējos trīs gados muitas punktu celtniecībai piešķirto naudu esam varējuši izmantot ļoti nepilnīgi. Pagājušajā gadā mēs pieprasījām investīcijas aptuveni 900 tūkstošu latu apmērā, taču budžetā mums atstāja 600 tūkstošus, bet beigu beigās saņēmām nedaudz mazāk par 300 tūkstošiem. Par šo naudu nevarēja pat iesākt Terehovas muitas punkta celtniecības projekta izstrādi. Šogad mums piešķirti 600 tūkstoši latu. Par šo naudu ceram pabeigt Grenstāles muitas punkta celtniecību. Tas ir ļoti būtiski, jo ir vienošanās ar Lietuvu, ka lietuviešu muitnieki strādās Grenstāles muitas punktā, bet mūsu muitnieki — lietuviešu celtajā muitas punktā Medumos. Tā ir konkrēta izpausme, kā abās pusēs var taupīt līdzekļus.

Pagājušajā gadā programmas PHARE ietvaros saņēmām tehnisko aprīkojumu muitai, šogad — 150 datorus, kurus uzstādīs PHARE rīkotajā konkursā uzvarējusī angļu firma. Jau ieradies pārstāvis, lai iepazītos ar konkrēto situāciju. Tā ir jautājuma tehniskā puse, bet ir otra, daudz sarežģītāka, — programmas datu apstrāde un analīze. Programmas maksā dārgi, taču tās mēs varētu pasūtīt arī Latvijā, bet PHARE organizē starptautisku konkursu un ne vienmēr Latvijas pārstāvji tajā uzvar. Nelielu palīdzību 2,3 miljonu kronu apjomā pavisam nesen mums piešķīrusi Dānijas valdība.

— Kā jūs vērtējat Pašvaldību savienības nostāju par atsevišķu nodokļu administrēšanas funkciju uzticēšanu pašvaldībām, kas tagad izskan, apspriežot valsts budžeta projektu?

— Ir runa par tiem nodokļu veidiem, kurus var saukt par pašvaldību nodokļiem. Tie ir: iedzīvotāju ienākuma nodoklis, zemes nodoklis, īpašuma nodoklis un daļēji arī dabas resursu nodoklis. Vienīgi par zemes nodokļa ievākšanu bija atbildīgas pašvaldības. Iedzīvotāju ienākuma nodokli administrēja Valsts ieņēmumu dienests. Pašvaldības uzskata, ka ieņēmumu dienests ar šā nodokļa iekasēšanu pienācīgi nenodarbojas un ieņēmumus varētu ievērojami palielināt, ja šī nodokļa administrēšana nonāktu pašvaldību rokās. Pagājušajā gadā to veica Daugavpils, Ventspils un Rēzeknes pašvaldības. Taču patlaban tā vēl nav reāla administrēšana. Notiek vienīgi ātrāka iekasētās naudas ieskaitīšana šo pilsētu pašvaldību kontos. Administrēt nozīmē pārņemt daļu no Valsts ieņēmumu dienesta funkcijām, piemēram, visu šā nodokļa maksātāju uzskaiti, visas atskaites un uzskaites, kā arī nodokļa piedziņas tiesības un soda uzlikšanas tiesības.

Manuprāt, patlaban daudzas pašvaldības nav gatavas šim darbam gan kvalificētu darbinieku, gan finansu trūkuma dēļ. Taču ir domāts par to, lai pašvaldības ātrāk saņemtu naudu un varētu piedalīties nodokļu administrēšanā. Ir jau sagatavoti Ministru kabineta noteikumi par sadarbību šo nodokļu administrēšanā. Pēdējā noteikumu redakcija Pašvaldību savienību apmierināja. Tas nozīmē, ka notiks pakāpeniska šo nodokļu administrēšanas tiesību nodošana pašvaldībām. Kad ieviesīs nekustamā īpašuma nodokli, arī tas nonāks pašvaldību pārziņā. Iepriekšējā gadā iekasētās naudas ceļš, līdz tā nonāca pašvaldības kontos, bija visai garš un sarežģīts. Tagad par pamatu pieņemts proporcionalitātes princips, vadoties no iepriekšējā gada ieņēmumiem. Četras reizes mēnesī no kopējā konta pašvaldībām tiks pārskaitīta nauda atbilstoši aprēķinātajam procentam. Pašvaldību finansiālās problēmas ir ļoti smagas, tāpēc ir nepieciešami mēģinājumi sakārtot pašvaldību ienākumu sistēmu.

— Ar kādiem strukturāliem pārkārtojumiem Valsts ieņēmumu dienesta darbā saistās jūsu ieceres mazliet tālākā perspektīvā?

— Par akcīzes nodokļu pārvaldes izveides iespēju es jau stāstīju. Mēs vēl gribētu nostiprināt informācijas un analīzes daļu, kā arī neatkarīgās revīzijas daļu. Aktuāls ir jautājums par finansu policijas izveidi, kurā strādātu kvalificēti speciālisti, kas pārzina likumdošanu. Tai būtu jāpiešķir visas policijas tiesības. Finansu policists tāpat labi orientētos finansu dokumentos un normās, un tas dotu iespēju ātrāk atklāt ekonomiskos noziegumus. Šādas struktūrvienības ir daudzās attīstītās valstīs.

Otrs jautājums, kas varētu izraisīt zināmas iebildes, ir tā sauktās nodokļu tiesas, kurās tiesneši specializējušies tieši nodokļu jautājumos. Tās ir sarežģītas lietas, tāpēc rodas problēmas, jo tiesnesim labi jāpārzina finanses, grāmatvedība un citas specifiskās nozares.

Kā redzat, Valsts ieņēmumu dienesta darbs nav šķirams no attīstības.