Latvijas Republikas Komerclikuma projekts 13.turpinājums

(Nobeigums)

Sākums — “LV”, 30.01.1996., nr. 15/16.,
31.01.1996., nr. 17.; 1.02.1996., nr. 18/19.;
2.02.1996., nr. 20.; 6.02.1996., nr. 21.;
7.02.1996., nr. 22.; 8.02.1996., nr. 23.;
9.02.1996., nr. 24/25.;
15.02.1996., nr. 28/29.

2.apakšnodaļa. Pirkuma līguma sevišķie veidi

PIRKUMS AR PĀRBAUDI VAI APSKATI

4.4.— 14.pants. Pirkums ar pārbaudi vai apskati.

(1) Ja pirkuma līgumā pircējam noteiktas iepriekšējās pārbaudes vai apskates tiesības, tad pirkums uzskatāms par noslēgtu ar atliekošu nosacījumu, ka pircējs izlemj par lietas noderīgumu viņam.

(2) Šāds līgums pārdevēju saista no tā noslēgšanas brīža, bet pircējs to var vai nu atstāt spēkā, vai no tā atkāpties, pie kam pēdējā gadījumā viņam nav jāpaziņo atkāpšanās iemesls.

(3) Pārbaudes vai apskates tiesību realizāciju regulē Latvijas Civillikuma 2066.— 2068.pants.

MĒĢINĀJUMA PIRKUMS

4.4.— 15.pants. Mēģinājuma pirkums.

(1) Mēģinājuma pirkums ir neliela preču daudzuma iegāde ar nolūku iepazīties ar preces īpašībām, kā arī lai novērtētu tās derīgumu un lietošanas vērtību.

(2) Ja pirkuma līgumā noteikts, ka pircējs pērk preci iepazīšanās nolūkā, lai izlemtu par lielāka preču daudzuma pirkšanu, tad šāds noteikums dod pircējam tiesības turpmākos pirkumus pušu saskaņotu apjomu robežās veikt uz mēģinājuma pirkumā ietvertiem konkrētiem noteikumiem.

PIRKUMS AR VĒLĀKU SPECIFIKĀCIJU

4.4.— 16.pants. Pirkums ar vēlāku specifikāciju.

(1) Ja pirkuma līgums noslēgts ar nosacījumu, ka preču sortimentu vai citus pirkuma priekšmeta precizējošus rādītājus pircējs paziņos noteiktā termiņā vēlāk, pārdevējam ir pienākums izpildīt termiņā iesniegtās specifikācijas noteikumus.

(2) Pārdevējam ir tiesības pieprasīt specifikācijas iesniegšanu termiņā. Ja pircējs noteiktā termiņā neiesniedz specifikāciju, pārdevējam ir tiesības piegādāt līgumā paredzētās atvietojamās lietas vai atkāpties no līguma un pieprasīt no pircēja zaudējumu atlīdzību.

PIRKUMS IZSOLĒ

4.4.— 17.pants. Izsoles jēdziens.

(1) Pirkums izsolē ir pirkuma veids, kurā notiek preču pārdošana, piedaloties vairākiem pircējiem, un cena pirkumam tiek noteikta pēc sacensības principa. Tiesības uz preci iegūst pircējs, kurš piesolījis vislielāko cenu.

(2) Šī nodaļa attiecas uz preču labprātīgu no īpašnieka viedokļa izsoli. Jautājumos, kas nav regulēti šajā nodaļā, jāvadās no Civillikuma.

Piezīme: 1. Piespiedu izsole izdarāma pēc civilprocesa likuma noteikumiem.

2. Preču izsole piegādēm valsts vajadzībām izdarāma pēc likuma par darbiem un piegādēm valsts vajadzībām.

3. Preču izsole biržā izdarāma pēc likuma “Par biržām” un attiecīgās biržas apstiprinātiem noteikumiem.

 

4.4.— 18.pants. Līguma noslēgšanas brīdis izsolē.

Pirkums izsolē uzskatāms par noslēgtu, kad izsolītājs ir taisījis piesitumu par visaugstāko nosolīto cenu vai paziņojis par vairāksolījuma pieņemšanu.

 

4.4.— 19.pants. Izsolītāja atrunas tiesības.

(1) Izsolītājam ir tiesības pirms izsoles sākuma paziņot par to, ka viņš patur sev tiesības lemt par augstākās cenas pieņemšanu vai izsoles pasludināšanu par nenotikušu.

(2) Ja izsolītājs sev paturējis šādas tiesības, tad piesitums notiek tikai pēc tam, kad viņš paziņojis savu lēmumu vai nu paša noteiktā termiņā vai, ja viņš to nav noteicis, pēc vairāksolītāja lūguma tiesas noteiktā termiņā.

 

4.4.— 20.pants. Sekas, ja izsole paziņota par nenotikušu.

Ja izsole paziņota par nenotikušu, tam, kas nosolījis augstāko cenu, ir tiesības uz izdevumu atlīdzību saprātīgā apmērā sakarā ar piedalīšanos izsolē.

 

4.4.— 21.pants. Publiskas un privātas izsoles.

Labprātīga izsole var notikt publiski vai privātā kārtā, jebkurā gadījumā to veic no īpašnieka neatkarīgs izsolītājs.

 

4.4.— 22.pants. Solījuma saistošais spēks.

Katrs solītājs vai pārsolītājs ir saistīts ar savu solījumu, kamēr kāds viņu nepārsola. Kādam pārsolot, agrākais cenas solītājs atsvabinās no saistības.

 

4.4.— 23.pants. Izsolē noslēgtā līguma atcelšana.

Pirkuma līgumu, kas noslēgts ar piesitumu labprātīgā izsolē, var atcelt aiz tiem pašiem iemesliem, kā bez izsoles slēgtu pirkumu līgumu.

PREČU IZPĀRDOŠANA

4.4.— 24.pants. Preču izpārdošana (par pazeminātu cenu).

(1) Preču pārdošana par pazeminātu cenu (izpārdošana) komersantam jāizsludina vismaz 10 dienas pirms tās sākšanās, izliekot sludinājumu pārdošanas vietā.

(2) Precēm, kuras pārdod par pazeminātu cenu izpārdošanas (preču krājuma samazināšanas) nolūkā, jābūt skaidri nodalītām no precēm, kuru cenas nav mainītas.

(3) Aizliegts saistīt vienas preces pārdošanu par pazeminātu cenu ar pienākumu pircējam iegādāties vēl kādu preci.

(4) Aizliegts izsludināt un veikt vienu un to pašu preču izpārdošanu, ja nav pagājuši 5 mēneši pēc pēdējās izpārdošanas.

KOMPLEKSĀ ATSAVINĀŠANA

4.4.— 25.pants. Kompleksā atsavināšana (uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pārdošana).

(1) Par uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pārdošanu (komplekso atsavināšanu) uzskatāma uzņēmējorganizācijas (komersanta) mantas kopumā vai tās daļas pārdošanu sakarā ar uzņēmējorganizācijas darbības izbeigšanu. Kompleksā atsavināšana izpaužas ražošanas un kantora iekārtu, materiālu, preču un citu materiālo krājumu pārdošanā, kas nav atzīstama par atsavinātājam parastu komercdarbību.

(2) Kompleksās atsavināšanas mērķis ir nodrošināt kreditoriem iespēju saņemt savu prasījumu apmierinājumu no atsavinātāja mantas šīs mantas īpašnieku maiņas apstākļos.

(3) Uzņēmuma (tā nozīmīgas daļas) ieguvējs kļūst par iepriekšējā īpašnieka tiesībpēcteci un ir atbildīgs visiem kreditoriem, ja viņš nav ievērojis šajā nodaļā noteikto.

4.4.— 26.pants. Kompleksās atsavināšanas noteikumi.

(1) Šā panta noteikumi attiecas uz visiem komersantiem, kas nodarbojas ar preču tirdzniecību (pārdošanu), arī tiem, kas pārdod no noliktavas pašu ražoto produkciju.

(2) Nav piemērojami šā panta noteikumi gadījumos, kad:

— atsavināšana notiek ar mērķi nodrošināt saistību izpildi un ķīlu (hipotēku) tiesību realizāciju;

— atsavināšana izpaužas visas mantas nodošanā visiem kreditoriem;

— atsavināšanu veic likvidators, konkursa masas pārvaldnieks, mantojuma pārvaldnieks vai amatpersona, kas izpilda tiesas spriedumu;

— mantu atsavina citai fiziskai vai juridiskai personai, kas publiski uzņemas dzēst visus atsavinātāja parādus un ir maksātspējīgs šādas apņemšanās (saistības) izpildei;

— atsavina mantu, uz kuru pēc likuma nevar vērst piespiedu piedziņu.

4.4.— 27.pants. Kompleksās atsavināšanas veidi.

(1) Kompleksā atsavināšana var notikt izsoles kārtībā vai privātā veidā. Izsoles veicēja īpašie pienākumi un izsoles sekas ir noteiktas 4.4.—18. — 4.4.—23.pantā.

(2) Kompleksā atsavināšana, kas izdarīta privātā veidā, ir saistoša atsavinātāja kreditoriem tikai pie šādiem noteikumiem:

— atsavinātājs ir iesniedzis ieguvējam (vai ieguvējiem) kreditoru sarakstu, kas sastādīts atbilstoši šā panta noteikumiem;

— atsavinātājs un ieguvējs (ieguvēji) ir sastādījuši atsavināmās mantas sarakstu, kas satur pietiekami sīku mantas aprakstu tās identificēšanai;

— ieguvējs glabā šos sarakstus 6 mēnešus un pēc iespējamo kreditoru pieprasījuma tos uzrāda vai arī šos sarakstus nodod notariāta kantorī pēc atsavinātāja atrašanās vietas.

(3) Kreditoru sarakstā ierakstāmi visu atsavinātāja kreditoru vārdi, adreses, prasījumu apmērs. Sarakstā ietverami arī tie prasījumi, kas tiek apstrīdēti.

(4) Atbildību par kreditoru saraksta pareizumu un pilnību nes atsavinātājs. Atsavināšana nevar tikt atzīta par spēkā neesošu tādēļ, ka sarakstā atklājas nepilnības, ja vien netiks pierādīts, ka atsavinātājs par tām ir zinājis.

(5) Uzņēmuma vai tā nozīmīgas daļas pircējam ir pienākums ne vēlāk kā 10 dienas pirms līguma noslēgšanas izsūtīt visiem norādītajiem kreditoriem paziņojumus par gatavojamo pirkumu.

(6) Paziņojumā jānorāda:

— kāda uzņēmuma kompleksā atsavināšana notiks;

— pircēja apņemšanās segt atsavinātāja parādus kreditoriem un adrese, uz kuru izsūtāmi rēķini pēc saistību izpildes termiņu iestāšanās.

(7) Ja pircējs neuzņemas parāda dzēšanu konkrētiem kreditoriem, tad paziņojumā jānorāda adrese, kur var iepazīties ar mantas un kreditoru sarakstiem.

(8) Paziņojumi iesniedzami kreditoriem personiski pret parakstu vai nosūtāmi ierakstītā sūtījumā.

(9) Izsoles veidā kompleksā atsavināšana izdarāma, ievērojot šādus noteikumus:

— atsavinātājs izsniedz izsoles veicējam (izsolītājam) kreditoru un mantas sarakstus atbilstoši šā panta prasībām;

— izsolītājs ne vēlāk kā 10 dienas pirms izsoles paziņo par izsoli visiem zināmajiem kreditoriem (tiem, kas norādīti sarakstā, kā arī citiem iespējamiem kreditoriem, kas zināmi izsolītājam);

— tīrais ienākums no izsoles izlietojams pirmām kārtām, lai samazinātu atsavinātāja parādus, kas norādīti kreditoru sarakstā un kas papildu sarakstam pieteikti 30 dienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas (izsniegšanas) iespējamiem kreditoriem.

 

4.4. — 28.pants. Atsavinātāja kreditori.

Par atsavinātāja kreditoriem uzskatāmi arī tādi kreditori, kuru prasījuma tiesības radušās pēc paziņojuma izsūtīšanas kreditoriem. Viņiem ir tiesības pieteikt savus prasījumus vispārējā kārtībā.

 

4.4. — 29.pants. Kompleksās atsavināšanas noilguma termiņš.

(1) Noilguma termiņš prasījumiem sakarā ar mantu, kas kompleksi atsavināta, ir 6 mēneši, skaitot no dienas, kad ieguvējs nopirka mantu, ja vien pirkšana nav notikusi slepus;

(2) Ja pirkšana notikusi slepus, prasību var pieteikt 6 mēnešu laikā pēc tam, kad par atsavināšanu kļuva zināms.

3.apakšnodaļa. Piegāde

4.4. — 30.pants. Piegādes līguma jēdziens.

(1) Ar tirdznieciskās piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas nodot otrai (pasūtītājam)par atlīdzību preces (ķermeniskas lietas) vairākās partijās vai termiņā, kas nesakrīt ar līguma noslēgšanas brīdi.

(2) Piegādes līgumu var noslēgt gan par jau pastāvošām (esošām) precēm, gan par nākotnē vēl izgatavojamām vai iegūstamām precēm.

 

4.4. — 31.pants. Piegādes līguma būtiskās sastāvdaļas.

(1) Piegādes līgums uzskatāms par noslēgtu tiklīdz puses ir vienojušās par piegādes priekšmetu un maksu. Pie tam līguma noslēgšanai nav nepieciešams, lai piegādājamās preces, to veidi, daudzums, kā arī cenas un piegādes termiņi būtu konkrēti noteikti, ir pietiekami, ja puses vienojušās par paņēmienu (veidu), kā tos noteiks.

(2) Ja vienošanās par piegādes priekšmetu vai maksu ir galīgi neskaidra, tad līgums nav noslēgts.

 

4.4. — 32.pants. Piegādes līguma blakus nolīgumi.

Piegādes puses var ietvert blakus nolīgumu par to, kā izdarāmi līguma noteikumu par priekšmetu un cenu precizējumi vai grozījumi pārgrozījušos apstākļu dēļ, kā arī par preču nogādes, pieņemšanas un samaksas kārtību un citiem noteikumiem.

 

4.4.— 33.pants. Tiesiskās attiecības pēc lietas nogādes pircējam.

Kad piegādātājs pasūtīto lietu ir nogādājis pircēja pieņemšanai, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

4.apakšnodaļa. Maiņa

4.4.— 34.pants. Maiņas līgums komercdarbībā.

Maiņas līgums komercdarbības ietvaros ir divu personu abpusējs solījums dot vienu priekšmetu pret otru. Par tirdznieciskās maiņas priekšmetu var būt lietas, kas komercdarbībā var būt par tirdznieciska pirkuma vai piegādes līguma priekšmetu.

 

4.4.— 35.pants. Līguma slēdzēju tiesības un pienākumi.

Līdzēju savstarpējām tiesībām un pienākumiem maiņas līgumā attiecīgi piemērojami pirkuma līguma noteikumi.

 

4.4.— 36.pants. Trešo personu tiesību ievērošana.

Slēdzot līgumu, katrai pusei jāievēro trešo personu pirmpirkuma un izpirkuma tiesības attiecībā uz to lietu, ko viņa nodod otrai maiņas ceļā. Šo tiesību neievērošana nepadara maiņas līgumu par spēkā neesošu, bet neatbrīvo līdzēju no zaudējumu atlīdzības, kas trešām personām nodarīti viņu tiesību neievērošanas (pārkāpšanas ) dēļ.

5.apakšnodaļa. Komisijas līgums

4.4.— 37.pants. Komisijas līgums komercdarbībā.

(1) Pēc komisijas līguma viena puse (komitents) uztic otrai pusei (komisionāram), bet šī otra puse uzņemas savā vārdā komitenta labā un uz viņa rēķina pirkt vai pārdot preces.

(2) Komisijas līgumam piemērojami šī likuma noteikumi, bet, ja tādu nav — Civillikums un citi likumi.

 

4.4.— 38.pants. Tirdznieciskās komisijas līguma forma.

Tirdznieciskās komisijas līgums starp komisionāru un komitentu ir jāsledz rakstveidā, nodrošinot katrai no līgumslēdzējām pusēm vienu šā līguma eksemplāra izsniegšanu.

(Variants — līgums noslēdzams atbilstoši vispārējiem noteikumiem par līguma formu).

 

4.4.— 39.pants. Komitenta pienākums.

(1) Komitenta pienākums ir sniegt komisionāram visu nepieciešamo informāciju par pārdodamās preces daudzumu, kvalitāti un speciālām īpašībām, ja tam ir būtiska nozīme tās realizācijā.

(2) Uzliekot preces pirkšanu, komitentam ir pienākums dot komisionāram rīkojumus (norādījumus) par preces daudzumu, tās īpašībām īpašiem noteikumiem.

(3) Komitentam ir pienākums iepazīstināt ar preces uzglabāšanas un transportēšanas noteikumiem.

(4) Komitents var dot rīkojumus par iespējamo minimālo un maksimālo cenu.

 

4.4.— 40.pants. Komisionāra pienākumi.

(1) Komisionāram ir pienākums:

— izpildīt komitenta uzdevumu ar kārtīga komersanta rūpību un ievērojot komitenta intereses un rīkojumus;

— sniegt komitentam pēc viņa pieprasījuma visas ziņas par līguma izpildes gaitu;

— nekavējoties informēt komitentu par komisijas līguma izpildi, kā arī par jebkuru objektīvu neiespējamību izpildīt līgumu saskaņā ar komitenta gribu (precīzi ievērojot komitenta prasības);

— nodot komitentam visu, kas iegūts ar līguma izpildīšanu;

— iesniegt komitentam dokumentus, kas apliecina komisionāra izdevumu apmērus;

— atlīdzināt komitentam zaudējumus, ja tādi radušies komisionāra vainas dēļ, arī tos, kas radušies komisionāram uzņemoties galvojumu par trešo personu.

 

4.4.— 41.pants. Komisionāra pienākums izpildīt darījumu ar trešo personu.

(1) Komisionāram ir jāizpilda visi pienākumi un jārealizē tiesības, kas izriet no darījuma, ko viņš noslēdzis ar trešo personu.

(2) Komisionārs nav atbildīgs komitentam par to, vai trešā persona izpildījusi darījumu, kurš noslēgts ar šo personu uz komitenta rēķina, izņemot gadījumus, kad komisionārs uzņemas galvojumu, ka trešā persona šo darījumu izpildīs (delkredere).

(3) Ja trešā persona pārkāpj darījumu, kuru komisionārs ar to noslēdzis, izpildot komitenta uzdevumu, komisionāram bez kavēšanās par to jāziņo komitentam, kā arī jānodrošina attiecīgie pierādījumi.

(4) Komitents, kam ir paziņots, ka trešā persona pārkāpusi ar komisionāru noslēgtā darījuma noteikumus, ir tiesīga prasīt, lai viņam nodod komisionāra prasījumus pret šo personu pēc norādītā darījuma.

(5) Komisionārs, kurš galvo par trešo personu, uz līguma termiņa notecēšanas brīdi ir atbildīgs komitentam tādā apmērā, kādā izpildi var pieprasīt pēc noslēgtā līguma. Viņš var pieprasīt īpašu atlīdzību — (delkredere) par komisijas galvojumu.

 

4.4.— 42.pants. Komitenta rīkojumu obligātums.

(1) Komisionāram ir pienākums atlīdzināt komitentam zaudējumus, ja viņš nepilda uzdevumu atbilstoši komitenta rīkojumiem.

(2) Ja veicot uzdevumu, komisionārs nav ievērojis komitenta rīkojumus, komitents tiek atbrīvots no jebkādas atbildības un viņš var neatzīt komisionāra darījumu, kas noslēgts komitenta uzdevumā.

 

4.4.— 43.pants. Cena tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Komisionāram jāizpilda tirdznieciskās komisijas līgumā paredzētais uzdevums, ievērojot līgumā noteiktās (pušu apstiprinātās) cenas.

(2) Ja komisionārs nevar izpildīt komitenta uzdevumus pēc līgumā norādītajām cenām, viņam ir pienākums nekavējoties informēt komitentu par neiespējamību izpildīt noslēgto darījumu.

(3) Komisionāram, kas preci pārdevis par zemāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, jāatlīdzina komitentam starpība, ja vien komisionārs nepierāda, ka mantu nav bijis iespējams pārdot par noteikto cenu un ka mantas pārdošana par zemāku cenu novērsusi vēl lielākus zaudējumus.

(4) Ja komisionārs nopircis mantu par augstāku cenu, nekā viņam noteicis komitents, tad komitentam, kas šādu pirkumu nevēlas pieņemt, par to bez kavēšanās jāpaziņo komisionāram, tiklīdz saņemts paziņojums par darījuma noslēgšanu ar trešo personu. Pretējā gadījumā atzīstams, ka komitents pirkumu pieņēmis.

(5) Ja komisionārs paziņo, ka cenas starpību ņem uz sava rēķina, tad komitents nav tiesīgs atteikties no darījuma, kas slēgts viņa labā (viņa uzdevumā).

 

4.4.— 44.pants. Līguma noslēgšana uz komitentam izdevīgākiem noteikumiem.

(1) Izpildot tirdznieciskās komisijas līgumu, komisionāram jāievēro komitenta norādījumi un viņa uzdevumi jāpilda ar komitentam visizdevīgākiem noteikumiem.

(2) Ja komisionārs pārdevis preces par augstāku cenu, nekā līgumā norādījis komitents, vai arī iepircis preces par zemāku cenu, nekā noteicis komitents, tad ieguvumu saņem komitents, ja komisijas līgumā nav noteikts citādi.

 

4.4.— 45.pants. Preču kvalitāte tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Pēc tirdznieciskās komisijas līguma atļauts pirkt un pārdot, kā arī veikt citus darījumus tikai ar kvalitatīvām precēm, kurām nav izbeidzies garantijas vai derīguma termiņš.

(2) Komisionāram, pieņemot realizācijai preci no komitenta, kā arī iegādājoties preci no trešās personas komitentam, ir jāpārbauda preces kvalitāte. Komisionāram ir pienākums atteikties pieņemt nekvalitatīvu preci, ja vien no apstākļiem neizriet kas cits.

(3) Ja komisionārs, saņemot no trešās personas komitentam paredzētās preces, konstatē, ka tās ir bojātas vai nekvalitatīvas, viņam ir tiesības celt iebildumus vai pretenziju preču piegādātājam un/vai pārvadātājam. Komisionāram ir jārūpējas par bojājumu vai kvalitātes pārkāpumu pierādīšanu un par šiem faktiem nekavējoties jāinformē komitents.

4.4.— 46.pants. Atbildība par preču kvalitātes noteikumu neievērošanu tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Ja komisionārs pieņēmis realizācijai no komitenta nekvalitatīvu preci un realizējis to trešai personai, tad trešā persona var prasīt no komisionāra savu aizskarto mantisko pārkāpumu novēršanu.

(2) Ja komisionārs saņēmis no trešās personas komitentam paredzētās preces, kuras ir bojātas vai nekvalitatīvas un kurās saskatāmi atklāti defekti, bet nav izpildījis savus pienākumus celt iebildumus, tad viņš atlīdzina komitentam visus radušos zaudējumus.

(3) Komisionārs ir atbrīvojams no atbildības gadījumos, kad precei bijuši slēpti defekti, kurus var atklāt tikai ekspluatācijas procesā. Šādos gadījumos atbildīgs ir komitents.

4.4.— 47.pants. Komitenta pienākums, ja viņš atceļ uzdevumus.

Ja komitents pilnīgi vai daļēji atceļ komisionāram doto uzdevumu, pirms komisionārs noslēdzis attiecīgus darījumus ar trešajām personām, tad viņam jāsamaksā komisionāram komisijas atlīdzība par darījumiem, kurus komisionārs noslēdzis pirms uzdevuma atcelšanas, kā arī jāatlīdzina komisonāram izdevumi, kas viņam radušies pirms uzdevuma atcelšanas.

4.4.— 48.pants. Komisionāra atbildība par preču saglabāšanu.

Komisionārs nes atbildību par viņam nodotiem preču zudumiem un bojājumiem, ja vien zudumi un bojājumi nav radušies tādu apstākļu ietekmē, kas nav atkarīgi no komisionāra pasākumiem preču saglabāšanai.

4.4.— 49.pants. Preču apdrošināšana.

(1) Preču apdrošināšanu tirdznieciskās komisijas līgumā komisionārs veic tikai tad, ja komitents ir uzdevis viņam veikt šo darbību vai tas noteikts līgumā.

(2) Komitentam ir pienākums atlīdzināt komisionāram ar apdrošināšanu saistītos izdevumus.

4.4.— 50.pants. Komitenta pienākums apskatīt (pārbaudīt) preces un tiesības uzdot komisionāram nepieņemto preču uzglabāšanu un realizāciju.

(1) Ja komitents uzticējis komisionāram veikt preču iepirkšanu, tad pēc šādas iepirkšanas komitentam ir pienākums pašam preci apskatīt un informēt par atklātajiem trūkumiem.

(2) Komitents ir tiesīgs atteikties no tādu preču pieņemšanas, kurās viņš ir atklājis trūkumus. Šai gadījumā komitents nepieņemto preču uzglabāšanu var uzdot komisionāram.

(3) Komisionārs, kurš uzglabā komitenta nepieņemtās preces, ir tiesīgs šīs preces realizēt uz komitentam visizdevīgākajiem noteikumiem, lai novērstu šo preču bojāšanos vai bojāeju vai atdot pārdevējam.

 

4.4.— 51.pants. Prasības no tirdznieciskās komisijas līgumiem.

Komitents var vērst prasījumus pret komisonāra parādnieku tikai tad, ja komisionārs ir atteicies no savām prasījuma tiesībām.

 

4.4.— 52.pants. Avanss un kredīts tirdznieciskās komisijas līgumā.

(1) Ja komisionārs bez komitenta ziņas un piekrišanas ir izsniedzis trešajai personai avansu vai piešķīris kredītu, tad komisionārs ir rīkojies uz savu risku.

(2) Pārdodot preci trešajai personai, komisionārs ir tiesīgs pagarināt preces cenas samaksas termiņu, ja komitents nav noteicis citādi.

(3) Ja komisionārs pārdod preci uz kredīta bez komitenta piekrišanas, viņam ir pienākums kā parādniekam nomaksāt komitentam radušos zaudējumus. Ja prece pārdota par zemāku cenu, nekā bija norādīts līgumā, tad komisionāram ir pienākums atlīdzināt radušos starpību.

4.4.— 53.pants. Vekseļa indosaments.

Ja komisionārs uzņemas vekseļa pirkšanu un viņš to indosē, viņam ir pienākums šo vekseli indosēt parastā veidā un bez nosacījumiem.

 

4.4.— 54.pants. Komisionāra komisijas nauda.

(1) Komisijas atlīdzības apmērus nosaka, pusēm vienojoties.

(2) Komisijas naudu komisionārs ir tiesīgs pieprasīt pēc komisijas līguma izpildīšanas.

(3) Komisionārs ir tiesīgs saņemt no komitenta komisijas naudu arī tad, ja līgums nav izpildīts komitenta vainas dēļ.

 

4.4.— 55.pants. Komisionāra izdevumu atlīdzināšana.

Komitentam bez komisijas naudas samaksāšanas ir pienākums atlīdzināt komisionāram izdevumus par noliktavu telpu īri, līgumā paredzēto apdrošināšanu un preču transportēšanu, ja citādi nav noteikts līgumā.

 

4.4.— 56.pants. Komisionāra aizturējuma tiesības.

(1) Komisionārs var pierādīt savas tiesības uz viņa pārziņā esošajām komitenta precēm ar konosamenta, pavadzīmes vai noliktavas zīmes (kvīts) palīdzību.

(2) Komisionāram ir ķīlas tiesības uz komitenta precēm, ja komitents nav nokārtojis maksājumus par precēm, nav izsniedzis komisionāram līgumā paredzēto kredītu vai avansu, kā arī ja komitents atsakās maksāt komisijas naudu, delkredere vai atlīdzināt komisionāra izdevumus.

 

4.4.— 57.pants. Apmierinājums no aizturētajām precēm (komisionāra aizskarto mantisko interešu aizsardzība).

(1) Ja komisionārs 4.4.—56.panta noteiktajā kārtībā aizturējis preces un ja pēc šāda aizturējuma komitents nav nomaksājis komisionāram pienākošās summas, komisionārs tiesīgs aizturētās preces izmantot savu aizskarto mantisko tiesību atjaunošanai.

(2) Komisionārs var vērst savu prasījumu pret komitenta galvotāju, ja tāds līgumā ir bijis.

 

4.4.— 58.pants. Komisionāra tiesības preci pirkt savām vajadzībām un pārdot savu preci.

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, komisionārs pats sev drīkst pirkt preci, ko komitents viņam nodevis pārdošanai, ievērojot noteikumus par cenu. Komisionārs pie augstminētā nosacījuma drīkst arī pats pārdot viņam piederošo preci komitentam.

(2) Komisijas līguma izpildes gadījumā komisionāra pienākums atskaitīties par pirkšanu vai pārdošanu ir izpildīts, ja viņš pierāda, ka preces pirktas par līgumā paredzētajām cenām.

6.apakšnodaļa. Glabājums

4.4.— 59.pants.Glabājuma līguma komercdarbībā.

(1) Ar glabājuma līgumu viena puse, kurai glabāšana ir profesionāla darbība (komersants), uzņemas pret atlīdzību uzglabāt preci (kustamu lietu), ko viņam nodevusi otra puse (glabājuma devējs) un izsniegt to glabājuma devējam vai pēc viņa rīkojuma citai personai.

(2) Glabājuma līgumam komercdarbībā piemērojami šā likuma noteikumi, bet ja tādu nav — Civillikums un citi likumi.

4.4.— 60.pants. Komerciālie glabātāji.

Komerciālie glabātāji ir noliktavas, saldētavas, elevatori, citi uzņēmumi (personas), kas profesionālās darbības veidā veic preču glabāšanu vai glabāšanu un tirdzniecību.

4.4.— 61.pants. Glabājuma līguma noslēgšanas brīdis.

Glabājuma līgums uzskatāms par noslēgtu, tiklīdz glabājuma devējs iedevis glabājuma priekšmetu glabātājam.

4.4.— 62.pants. Komerciālā glabājuma dokumenti.

(1) Komerciālā glabājuma līgumam nav nepieciešama īpaša forma. To var noformēt rakstiska līguma veidā, kā arī izsniedzot noliktavas zīmi, kvīti vai citu glabājuma dokumentu.

(2) Glabājuma dokumenti var būt apgrozāmi un neapgrozāmi. Glabājuma dokuments (noliktavas zīme, konosaments u.c.) ir apgrozāms vērtspapīrs, ja:

— pēc tā noteikumiem preces ir izsniedzamas uzrādītājam vai pēc viņa pavēles, vai

— ārējā tirdzniecībā atzītos gadījumos, ja dokuments ir izrakstīts noteiktai personai vai viņas tiesībpārņēmējam (uz noteiktu personu vai viņas tiesībpārņēmēju).

(3) Citi dokumenti (noliktavas kvīts, parādzīme u.c.) ir neapgrozāmi.

(4) Konosaments, kurā norādīts konkrēts preces saņēmējs, nekļūst par apgrozāmu dokumentu arī tad, ja tajā ir atruna, ka prece izsniedzama pēc šīs personas vai citas konkrēti nosauktas personas rīkojuma (pavēles).

(5) Noliktavas zīmi var izsniegt jebkurš tirdznieciskais glabātājs. Noliktavas zīmei nav nepieciešama īpaša forma. Ja noliktavas zīmē nav kāda no zemāk norādītajiem punktiem, glabātājs atbild par zaudējumiem, kas tādēļ radušies jebkurai personai:

— glabātāja juridiskā adrese un viņa noliktavas atrašanās vieta;

— noliktavas zīmes izsniegšanas datums;

— noliktavas zīmes kārtas numurs;

— norāde uz to, vai glabājamās preces izsniedzamas noliktavas zīmes uzrādītājam, konkrētai personai vai konkrēti nosauktai personai un pēc viņas pavēles;

— glabāšanas un preču apstrādes (kopšanas) samaksas likmes;

— preces vai taras, kurā tā atrodas, apraksts;

— glabātāja vai viņa pilnvarotās personas paraksts;

— ja glabājamā prece ir glabātāja un citu personu kopīpašums — norāde uz to;

— norāde uz glabātāja ķīlas tiesībām un saistību nodrošinājuma pienākumiem sakarā ar glabājumu. Ja ķīlas tiesību un saistību nodrošinājuma izdevumu apmēri izdošanas brīdī noliktavas zīmē nav konkrēti nosakāmi, tad par to apmēra noteikšanas pamatu glabātājs var iekļaut noliktavas zīmē jebkurus citus noteikumus un atrunas, izņemot tādas, kas ir pretrunā ar šo likumu vai skar pienākumu atdot (izsniegt) preci un rūpēties par tās saglabāšanu.

4.4.— 63.pants. Komerciālā glabājuma līguma nodrošinājums.

Persona, kurai izsniegts vai kura labticīgi ieguvusi noliktavas zīmi vai citu preču rīcības dokumentu, izņemot konosamentu, ir tiesīga piedzīt no dokumenta izsniedzēja zaudējumus, kas radušies tāpēc, ka dokumentā norādītā prece nav saņemta vai bijusi nepareizi aprakstīta, izņemot gadījumu, ja dokumentā ir skaidri izteikts norādījums par to, ka dokumenta izsniedzējam nav zināms, vai noliktavā saņemta visa prece vai tās daļa, vai tā atbilst aprakstam, kas par preces veidu, daudzumu un stāvokli dots marķējumā vai uz birkas, vai kādā pavaddokumentā, kā arī ja preces saņemšana vai aprakstīšana izdarīta ar atrunām “saturs, stāvoklis un kvalitāte nav zināma”, “atbilstoši paziņotajam saturam” un tamlīdzīgi. Šādām atrunām ir juridiska nozīme tikai tad, ja atruna atbilst īstenībai vai par atrunātajiem faktiem līguma dalībniekam vai dokumenta ieguvējam ir zināms no citiem avotiem.

4.4.— 64.pants. Glabātāja tiesības.

(1) Glabātājam ir tiesības ar rakstveida paziņojumu pieprasīt, lai persona, kura glabā preci, vai cita persona, kurai ir tiesības uz šo glabājamo preci, samaksā noteikto atlīdzību un saņem preci pēc glabājuma dokumentā norādītā termiņa notecējuma, bet ja tāds nav norādīts, pēc viņa (glabātāja) noteiktā termiņa, kas nedrīkst būt mazāks par 30 dienām, notecējuma. Ja norādītajā termiņā preces nebūs izņemtas, glabātājam ir tiesības tās pārdot atbilstoši noteikumiem par ķīlu tiesību realizāciju un ieturēt sev pienākošās summas.

(2) Ja glabātājs labticīgi uzskata, ka šī panta pirmajā daļā norādītā paziņojumā noteiktajā preces realizācijas termiņā prece bojājusies vai tās vērtība samazināsies zemāk par ieķīlājuma summu, viņš var noteikt īsāku termiņu preces saņemšanai un, ja tajā prece nebūs izņemta, pārdot to publiskā izsolē. Izsole var notikt ne agrāk kā pēc vienas nedēļas pēc sludinājuma par pārdošanu izlikšanas vai publicēšanas.

(3) Ja prece tās īpašību vai stāvokļa dēļ var būt bīstama citām precēm, noliktavai vai apkārtējiem cilvēkiem un glabātājs par to ir uzzinājis pēc preces nodošanas glabājumā, viņam ir tiesības pārdot preces izsolē vai citādā veidā bez sludinājuma, bet savlaicīgi izsūtot paziņojumu visām viņam zināmām personām, kas var pretendēt uz šo preci.

(4) Ja glabātājam ar saprātīgām pūlēm neizdodas šādu preci pārdot, viņš var rīkoties citādā likumīgā veidā un nenes atbildību par šādu rīcību.

(5) Glabātājam līdz pārdošanai vai citādai rīcībai ar preci, tā jāizsniedz pēc attiecīga pieprasījuma katram, kam ir preces saņemšanas tiesības. No pārdošanā vai citādā rīcībā ar preci iegūtajiem ieņēmumiem glabātājam ir tiesības ieturēt sev no līguma izrietošo prasījuma apmierināšanai nepieciešamo summu. Atlikums jāsaglabā atdošanai personām, kurām pēc glabājuma līguma ir uz to tiesības.

 

4.4.— 65.pants. Preču uzglabāšanas noteikumi.

(1) Ja noliktavas zīmē nav paredzēts citādi, glabātājam jāsaglabā preces pēc katras noliktavas zīmes atsevišķi tā, lai tās varētu jebkurā brīdī identificēt un izsniegt. Izņēmuma kārtā atļauta atvietojamu preču partiju glabāšana nenošķirti un to savstarpējā apmaiņa.

(2) Ja atvietojamu preču partijas netiek glabātas nošķirti, tad visām personām, kam ir tiesības uz to saņemšanu, ir kopīpašuma tiesības. Glabātājs ir atbildīgs katram glabājuma devējam viņam pienākošās daļas apmērā. Ja par glabājumā esošām precēm ir izdotas glabājuma zīmes, kas pārsniedz glabājumā esošo atvietojamo preču daudzumu, tiesības uz precēm ir tām personām, kurām glabājuma zīmes ir pienācīgi negociētas.

 

4.4.— 66.pants. Preces saglabāšanas pienākums.

Ja pircējs pieļauj termiņa nokavējumu piegādes pieņemšanā, vai tajos gadījumos, kad cenas samaksai un preces piegādei jānotiek vienlaicīgi, ja pircējs nesamaksā cenu, bet prece vai nu atrodas pārdevēja valdījumā, vai pārdevējs ir spējīgs citādā veidā kontrolēt tās valdījumu, pārdevējam ir jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pircējs nekompensē viņa saprātīgos izdevumus.

 

4.4.— 67.pants. Preces saglabāšanas priekšnoteikumi.

(1) Ja pircējs ir saņēmis preci un nolemj realizēt tiesības atteikties no tās, pamatojoties uz līgumu vai likumu, viņam jāveic tādi pasākumi, kādi dotajos apstākļos būtu saprātīgi preces saglabāšanai. Viņam ir tiesības aizturēt preci, kamēr pārdevējs nekompensēs viņa saprātīgos izdevumus.

(2) Ja pircējam nosūtītā prece tika nodota viņa rīcībā piegādei paredzētā vietā un viņš realizē tiesības atteikties no tās, pircēja pienākums ir sākt preces valdīšanu uz pārdevēja rēķina ar noteikumu, ka tas var tikt izdarīts bez cenas samaksas un bez nesaprātīgām neērtībām un nesaprātīgiem izdevumiem. Šie noteikumi netiek piemēroti gadījumā, ja pārdevējs vai persona, kas pilnvarota saņemt preci uz viņa rēķina, atrodas preces piegādei paredzētā vietā. Ja pircējs sāk valdīt preci, pamatojoties uz šo punktu, viņa tiesības un pienākumus regulē iepriekšējā punkta noteikumi.

 

4.4.— 68.pants. Saglabājamās preces nodošana trešai personai.

Puse, kurai jāveic pasākumi preces saglabāšanai, var to nodot trešās personas noliktavā uz otras puses rēķina, ja tikai ar to saistītie izdevumi nav nesaprātīgi.

 

4.4.— 69.pants. Preces glabātāja pienākumi.

(1) Puse, kuras pienākums ir veikt pasākumus preces saglabāšanai saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, var to pārdot jebkurā pienācīgā veidā, ja otra puse nesaprātīgi kavējusies sākt valdīt preci vai pieņemt to atpakaļ, vai samaksāt cenu vai saglabāšanas izdevumus, ar noteikumu, ka otrai pusei tiks nosūtīts savlaicīgs paziņojums par apņemšanos pārdot preci.

(2) Ja prece ātri bojājas vai ja tās saglabāšana rada nesaprātīgus zaudējumus, pusei, kurai jāsaglabā prece saskaņā ar iepriekšējiem pantiem, ir jāveic saprātīgi pasākumi tās pārdošanai. Viņai iespēju robežās jānosūta otrai pusei paziņojums par savu apņemšanos veikt pārdošanu.

(3) Pusei, kura pārdod preci, ir tiesības ieturēt no pārdošanā iegūtās summas to daļu, kura ir vienāda ar saprātīgiem izdevumiem par preces saglabāšanu un pārdošanu. Atlikums viņai ir jānodod otrajai pusei.

7.apakšnodaļa. Preču ekspedīcijas līgums

4.4.— 70.pants. Preču ekspedīcijas līguma jēdziens.

Pēc preču ekspedīcijas līguma viena puse (ekspeditors) uzņemas veikt savā vārdā uz otras puses (preču nosūtītāja) rēķina preču nosūtīšanu un ar to saistītas tehniskas un juridiskas darbības, izmantojot kravas pārvadātāja transporta pakalpojumus, bet preču nosūtītājs apņemas samaksāt noslēgto samaksu, līgumā paredzētos gadījumos izsniedzot avansu. Ja šajā likumā nav noteikts cits, ekspeditoram ir tādas tiesības un pienākumi kā komisionāram, it īpaši attiecībā uz preču saņemšanu, uzglabāšanu un apdrošināšanu.

 

4.4.— 71.pants. Ekspeditora tiesības.

(1) Ekspeditoram ir tiesības līguma izpildei piesaistīt starpekspeditorus. Ja ekspeditors izmanto starpekspeditora pakalpojumus, tad pēdējam ir jārealizē iepriekšējam ekspeditoram piederošās tiesības, arī viņa ķīlas tiesības.

(2) Ekspeditoram var būt dotas tiesības rīkoties ar precēm, pamatojoties uz konosamentu, kravas pavadzīmi vai apgrozāmu noliktavas zīmi.

(3) Atlīdzība par ekspedīciju un ekspeditoram radušies izdevumi samaksājami pēc preces nodošanas pārvadāšanai, ja citādi nav noteikts līgumā.

(4) Ekspeditoram nav tiesību prasīt no preču nosūtītāja augstāku maksu, nekā tā, kādu viņš nolīdzis ar pārvadātāju.

(5) Ekspeditoram ir aizturējuma tiesības uz viņa valdījumā nodotām precēm apmērā, kāds atbilst viņa tiesībām uz samaksu par ekspedīciju, atlīdzību par izdevumiem un izmaksām, kas saistīti ar ekspedīciju un pārvadājumu, kā arī avansiem, ko līguma izpildei ekspeditors izsniedz citām personām.

(6) Sākotnējā ekspeditora prasījumi un aizturējuma tiesības attiecīgā apmērā pāriet uz starpekspeditoru, ja pēdējais apmierina sākotnējā ekspeditora prasījumus sakarā ar līguma izpildes izdevumiem un samaksu. Tas pats ir spēkā arī attiecībā uz pārvadātāja prasījumiem un aizturējuma tiesībām, ja tās apmierinājis ekspeditora (starpekspeditora) prasījumus.

(7) Ja līgumā nav noteikts citādi, ekspeditoram ir tiesības pašam veikt preču pārvadāšanu (nogādi). Ja viņš šo tiesību izmanto, viņam ir pārvadātāja tiesības un pienākumi, arī tiesības uz parasto maksu par kravas pārvadāšanu un parasto ar pārvadāšanu saistīto izdevumu atlīdzību. Šī samaksa neizslēdz maksu par ekspedīciju. Ja ekspeditors un preču nosūtītājs ir vienojušies par kādu noteiktu pārvadāšanas izdevumu tāmi, ietverot tajā ekspedīcijas izdevumus, tad ekspeditors, kas veic pārvadājumus, var prasīt samaksu par ekspedīciju tikai tad, ja tāda īpaši paredzēta līgumā.

(8) Ja ekspeditors veic preču pārvadāšanu kopā ar citu nosūtītāju precēm (kopkravas pārvadāšanas līgums, kas noslēgts uz ekspeditora rēķina) un vienošanās par pārvadāšanas izdevumu likmi nav notikusi, tad ekspeditors drīkst prasīt apstākļiem atbilstošu pārvadāšanas samaksu, bet ne augstāk par parasto samaksu, kāda būtu par atsevišķu preču sūtījuma pārvadājumu.

 

4.4.— 72.pants. Noilguma termiņi ekspedīcijas līgumā.

(1) Prasības noilguma termiņš prasījumiem pret ekspeditoru par preču nozaudēšanu, zudumu vai bojājumu, kā arī nogādes nokavējumu ir viens gads. Šo noilguma termiņu atļauts ar līgumu pagarināt.

(2) Noilgums prasījumiem par preču bojājumu vai zudumu sākas ar tās dienas notecēšanu, kurā nogāde ir notikusi, bet par preču nozaudēšanas un nogādes nokavējumu — ar tās dienas notecēšanu, kurā precēm vajadzēja būt nogādātām saņēmējam.

(3) Šā likuma noteikumi ir piemērojami arī tad, ja kāds komersants, kurš nav profesionāls ekspeditors, savas komercdarbības ietvaros uzņemas uz citas personas rēķina savā vārdā izdarīt kādu preču nosūtīšanu, izmantojot kravas pārvadātāju pakalpojumus.

PIEKTĀ GRĀMATA

LR UN ĀRVALSTU LIKUMU PIEMĒROŠANA. KOLĪZIJU NORMAS.

5.— 1.pants. Komerclikuma piemērošana.

Šī likuma noteikumi piemērojami, ciktāl starptautiskos līgumos un konvencijās, kurās piedalās Latvija, nav noteikts citādi.

 

5.— 2.pants. Pušu vienošanās komercdarījumos.

(1) Komercdarījumos un citās saistībās, uz kurām attiecināms šis likums, vispirms jāapsver, vai puses nav vienojušās par to, pēc kādiem likumiem apspriežamas viņu savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Latvijas likuma pavēlošām vai aizliedzošām normām.

(2) Ja vienošanās nav bijusi, tad jāpieņem, ka līdzēji pakļāvuši savu saistību pēc satura un sekām tās valsts likumam, kur saistība jāpilda.

(3) Ja saistības izpildīšanas vieta nav noteicama, piemērojams līguma noslēgšanas vietas likums.

 

5.— 3.pants. Likuma piemērošana ārpuslīgumiskām saistībām.

Saistība, kas nepamatojas uz līgumu, apspriežama satura un seku ziņā pēc tās vietas likuma, kur radies tas pamats, no kura izriet saistība. Saistība, kas izriet no neatļautas darbības, apspriežama pēc tās vietas likuma, kur neatļauta darbība izdarīta.

 

5.— 4.pants. Darījumu forma.

Tiesisku darījumu formai var piemērot gan darījumu noslēgšanas, gan tā izpildes vietas likumu, izņemot darījumus ar Latvijā esošo nekustamu īpašumu. Darījumos ar Latvijā esošu nekustamo īpašumu piemērojami Latvijas likumu noteikumi par formu (noformēšanu un nostiprināšanu).

 

5.— 5.pants. Ārvalstu likuma piemērošana.

(1) Gadījumos, kad Latvijas likums atļauj piemērot ārvalstu likumu, tad tā saturu noskaidro Civilprocesa likumos noteiktajā kārtībā. Ja tas nav iespējams, tad pieņemams, ka attiecīgās valsts tiesiskā iekārta apspriežamajā tiesiskajā jautājumā atbilst Latvijas tiesiskajai iekārtai.

(2) Ja atbilstoši šīs nodaļas pantiem piemērojams ārvalstu likums, bet tas savukārt nosaka, ka piemērojams Latvijas likums, tad jāpiemēro pēdējais.

(3) Ārvalsts likums nav piemērojams Latvijā, ja tas runā pretim Latvijas sabiedriskajai iekārtai vai labiem tikumiem, vai likuma pavēlošajām vai aizliedzošajām normām.

 

5.— 6.pants. Ārvalstu komersantu tiesībspēja un rīcībspēja.

Ārvalstu komersantu tiesībspēju un rīcībspēju, tām Latvijā slēdzot darījumus, noteic pēc tās valsts likuma, kur nodibināts uzņēmums vai organizācija. Ārvalstu komersantu tiesības un pienākums, veicot komercdarbību Latvijā, bez šī likuma nosaka arī likums “Par ārvalstu investīcijām Latvijā” un citi Latvijas Republikas likumi.