Ministru kabineta rīkojums Nr. 328

Rīgā 2016. gada 7. jūnijā (prot. Nr. 28 30. §)

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050), izskatot ekonomikas ministra izvirzītā pārstāvja Ventspils ostas valdē Gata Eglīša 2016. gada 20. maija iesniegumu ar lūgumu atļaut savienot Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – finanšu institūcija) iepirkuma komisijas locekļa amatu, konstatēja:

1.1. ar Ministru kabineta 2016. gada 10. marta rīkojumu Nr. 181 "Par Gata Eglīša iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā" ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis G. Eglītis iecelts Ventspils ostas valdes locekļa amatā;

1.2. likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4. panta 2.³ daļā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostas valdes locekļa amatu;

1.3. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta 5.¹ daļu ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu tikai ar:

1.3.1. amatu, kuru tas ieņem saskaņā ar likumu, Ministru kabineta noteikumiem un rīkojumiem;

1.3.2. amatu biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā;

1.3.3. pedagoga, zinātnieka, ārsta, profesionāla sportista un radošo darbu;

1.3.4. citu amatu, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpildi, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.4. saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.¹ panta pirmo daļu personai, kura, stājoties valsts amatpersonas amatā, vienlaikus ieņem citu amatu un šāda amatu savienošana ir pieļaujama, saņemot amatpersonas (institūcijas) rakstveida atļauju, ir pienākums pirms iecelšanas, ievēlēšanas vai apstiprināšanas amatā rakstveidā iesniegt šai amatpersonai (institūcijai) lūgumu atļaut valsts amatpersonas amatu savienot ar citu amatu. Par amatu šajā pantā uzskatāma arī saimnieciskās darbības veikšana, uzņēmuma līguma vai pilnvarojuma izpilde;

1.5. saskaņā ar Likuma par ostām 8. panta trešo daļu Ventspils ostas valdē ir astoņi valdes locekļi: četri attiecīgās pašvaldības pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo ar attiecīgās pilsētas domes lēmumu, un četri ministru (ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra) izvirzīti pārstāvji, kurus amatā ieceļ un no amata atbrīvo Ministru kabinets;

1.6. ņemot vērā šā rīkojuma 1.4. apakšpunktā minēto, Ministru kabinets ir institūcija, kas saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 7. panta 5.¹ daļas 4. punktu ir kompetenta izsniegt atļauju Ventspils ostas valdes locekļa amatu savienot ar citu amatu;

1.7. ņemot vērā šā rīkojuma 1.3.4. apakšpunktā minēto, Ventspils ostas valdes loceklim ir atļauts savienot valsts amatpersonas amatu ar finanšu institūcijas iepirkuma komisijas locekļa amatu, ja to savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta tās valsts amatpersonas vai koleģiālās institūcijas rakstveida atļauja, kura attiecīgo personu iecēlusi, ievēlējusi vai apstiprinājusi amatā;

1.8. no Ventspils brīvostas likuma 2. panta izriet, ka Ventspils brīvosta ir izveidota, lai veicinātu Latvijas līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā, investīciju piesaisti, ražošanas un pakalpojumu attīstību, kā arī jaunu darba vietu radīšanu;

1.9. saskaņā ar Likuma par ostām 7. panta otrajā daļā noteikto ostas pārvaldīšanu nodrošina ostas pārvalde, kura kā publisko tiesību subjekts veic šādas valsts pārvaldes funkcijas:

1.9.1. nosaka ostas maksu un tarifu robežlīmeņus Likuma par ostām 15. pantā minētajiem pakalpojumiem;

1.9.2. nosaka apsardzes un caurlaižu režīmu ostā;

1.9.3. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas noteikumu ievērošanu;

1.9.4. savas kompetences ietvaros kontrolē ostas komercsabiedrību darbības atbilstību likumiem, Ministru kabineta normatīvajiem aktiem un attiecīgās ostas pārvaldes nolikumam;

1.9.5. kontrolē ostas teritorijas aizsardzību pret piesārņojumu, nodrošina ostas teritorijā radušos piesārņojuma seku likvidēšanu, piedalās piesārņojuma seku likvidēšanā jūrā, organizē kuģu radīto atkritumu un piesārņoto ūdeņu pieņemšanu, kā arī izstrādā kuģu radīto atkritumu apsaimniekošanas plānu ostās;

1.9.6. nodrošina ziemas navigāciju ostā;

1.9.7. nosaka Starptautiskā kuģu un ostu iekārtu aizsardzības kodeksa (ISPS) prasību izpildi ostā un kontrolē ostas teritorijā izvietoto organizāciju darbību atbilstoši ostu iekārtu aizsardzības plāniem;

1.9.8. pieņem lēmumu par atļauju uzsākt paredzēto darbību ostas teritorijā atbilstoši likumam "Par ietekmes uz vidi novērtējumu";

1.10. atbilstoši Likuma par ostām 7. panta trešajai daļai Ostas pārvalde privāto tiesību jomā veic šādas funkcijas:

1.10.1. izstrādā ostas attīstības programmas projektu atbilstoši apstiprinātajai Latvijas ostu attīstības koncepcijai un attiecīgās pašvaldības attīstības programmai un teritorijas plānojumam;

1.10.2. nodrošina Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē akceptētās ostas attīstības programmas īstenošanu;

1.10.3. apsaimnieko īpašumā esošo vai valdījumā nodoto īpašumu – hidrotehniskās būves, piestātnes, kuģu ceļus, navigācijas iekārtas un ierīces ostā, akvatoriju un navigācijas ierīces Satiksmes ministrijas noteiktajos apsaimniekošanas rajonos, kā arī ar ostas darbību saistīto infrastruktūru;

1.10.4. izstrādā un ostas pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā apstiprina finanšu līdzekļu izlietojuma tāmes projektu nākamajam kalendāra gadam un turpmākajiem pieciem gadiem un, ja nepieciešams, precizējumus iepriekšējā gadā iesniegtajā perspektīvajā finanšu līdzekļu izlietojuma tāmē;

1.10.5. organizē ostas izbūvi un ar ostas darbību saistītās infrastruktūras izbūvi ostas teritorijā atbilstoši ostas attīstības programmai;

1.10.6. veic ostas pakalpojumu pieprasījuma un piedāvājuma izpēti;

1.10.7. slēdz līgumus ar komercsabiedrībām par to darbību ostā, lai nodrošinātu un pilnveidotu ostas pakalpojumu kompleksu atbilstoši ostas pārvaldes nolikumam un ostas attīstības programmai;

1.10.8. savu pilnvaru ietvaros rīkojas ar ostas zemi un uz tās esošajiem valdījumā nodotajiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektiem;

1.10.9. nodrošina tās īpašumā esošās vai valdījumā nodotās infrastruktūras uzturēšanu un attīstību, kā arī piedalās ar ostas darbību saistītās infrastruktūras attīstīšanā;

1.10.10. nodrošina ostas maksas un nomas (īres) maksas iekasēšanu;

1.11. atbilstoši Ventspils Brīvostas likuma 5. panta pirmajai daļai Brīvostas pārvaldīšanu veic Brīvostas pārvalde, kuras statuss noteikts Likumā par ostām. Brīvostas pārvaldes kompetenci nosaka Ventspils brīvostas likums, Likums par ostām, Ventspils brīvostas pārvaldes nolikums un Ventspils brīvostas noteikumi, kas reglamentē Brīvostas iekšējo režīmu. Ventspils brīvostas likuma 6. panta pirmā daļa nosaka, ka Brīvostas pārvaldes augstākā lēmējinstitūcija ir Brīvostas valde;

1.12. saskaņā ar Attīstības finanšu institūcijas likuma 3. pantā noteikto finanšu institūcija ir kapitālsabiedrība, kurā visas balsstiesīgās akcijas pieder valstij. Finanšu institūcijas 40 procentu akciju turētājs ir Finanšu ministrija, 30 procentu akciju turētājs – Ekonomikas ministrija un 30 procentu akciju turētājs – Zemkopības ministrija;

1.13. saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 9. aprīļa rīkojuma Nr. 180 "Par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" statūtu apstiprināšanu" pielikuma 2. punktu sabiedrības komercdarbība saskaņā ar NACE klasifikatoru ir šāda: 1) citi kreditēšanas pakalpojumi (64.92); 2) citur neklasificētas finanšu pakalpojumu darbības, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (64.00); 3) centrālo biroju darbība, konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70); 4) vadības konsultāciju pakalpojumi (70.22); 5) konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās (70.22); 6) tirgus un sabiedriskās domas izpēte (73.2);

1.14. atbilstoši Attīstības finanšu institūcijas likuma 2. panta otrajā daļā noteiktajam finanšu institūcija īsteno programmas šādās jomās un šādiem mērķiem: 1) mazo un vidējo komersantu attīstībai, kā arī komercdarbības uzsākšanai; 2) mikrokreditēšanai; 3) mājokļu būvniecībai, rekonstrukcijai un renovācijai; 4) valsts un pašvaldību infrastruktūras attīstībai; 5) vides aizsardzībai; 6) komercdarbības infrastruktūras attīstībai; 7) tehnoloģiju attīstībai un inovācijai; 8) riska kapitāla veidošanai; 9) lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes, lauku teritoriju, zivsaimniecības un mežsaimniecības attīstībai; 10) sociāli jūtīgo iedzīvotāju grupu nodarbinātības veicināšanai un citu sociālā atbalsta programmu īstenošanai; 11) kooperācijas veicināšanai; 12) īpaši atbalstāmo reģionu atbalstam; 13) eksporta veicināšanai; 14) Eiropas Savienības programmu un projektu īstenošanai un līdzfinansēšanai; 15) starptautisku finanšu institūciju programmu un projektu īstenošanai un līdzfinansēšanai, kā arī citās normatīvajos aktos noteiktajās atbalsta jomās un citiem normatīvajos aktos noteiktajiem mērķiem;

1.15. saskaņā ar finanšu institūcijas 2016. gada 14. marta vēstuli Nr. 2.10.8/21 "Par iepirkuma komisijas locekļu deleģēšanu" Ekonomikas ministrijai lūgts deleģēt iepirkuma komisijas locekli 2014.–2020. gada plānošanas perioda riska kapitāla fondu pārvaldnieku atlasēm (turpmāk – iepirkuma komisija). Ar Ekonomikas ministrijas 2016. gada 12. maija vēstuli Nr. 321-1-4462 "Par iepirkuma komisijas pārstāvi" Ekonomikas ministrija darbam finanšu institūcijas iepirkuma komisijā deleģē Ministru prezidenta biedra, ekonomikas ministra ārštata padomnieku Gati Eglīti;

1.16. atbilstoši likuma 13. panta pirmajā daļā noteiktajam 2014.–2020. gada plānošanas perioda riska kapitāla fondu pārvaldnieku iepirkums tiks finansēts no Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

1.17. atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 23. un 24. pantā noteiktajam iepirkuma komisijas kompetencē ir šādi jautājumi:

1.17.1. nodrošināt iepirkuma procedūras dokumentācijas izstrādāšanu;

1.17.2. atbildēt par iepirkuma procedūras norisi un tās gaitu;

1.17.3. izvērtēt pretendentus un to iesniegtos piedāvājumus saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un iepirkumu procedūras dokumentāciju;

1.17.4. piedalīties lēmuma pieņemšanā par iepirkuma procedūras rezultātiem.

2. Izvērtējot Likuma par ostām 7. pantā un Ventspils brīvostas likuma 2. pantā noteiktās Ventspils brīvostas pārvaldes funkcijas kopsakarā ar finanšu institūcijas Iepirkuma komisijas locekļa pienākumiem, secināms, ka Ventspils brīvostas valdes locekļa amata un finanšu institūcijas iepirkuma komisijas locekļa amata savienošana interešu konfliktu nerada, kā arī nav pretrunā ar valsts amatpersonai saistošām ētikas normām un nekaitēs valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai.

3. Ņemot vērā minētos apsvērumus un likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 8.¹ panta piekto daļu, atļaut G. Eglītim savienot Ventspils ostas valdes locekļa amatu ar finanšu institūcijas iepirkuma komisijas locekļa amatu.

4. Atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" vispārīgajam regulējumam valsts amatpersona pati ir atbildīga par interešu konflikta nepieļaušanu un valsts amatpersonas ētikas normu ievērošanu, tāpēc, neraugoties uz kompetentās institūcijas doto atļauju savienot amatus, G. Eglītim ir pienākums jebkurā brīdī izvērtēt interešu konflikta iespējamību un rīcības atbilstību amatpersonas ētikas normām, ja, pildot pienākumus, pastāv iespēja, ka G. Eglītis var nonākt interešu konflikta situācijā.

5. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 188. panta otro daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā, ievērojot Administratīvā procesa likuma 189. panta pirmo daļu, mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidenta vietā –
finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Ministru prezidenta biedrs,
ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens