8. februāra sēde
Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 24/25., 26., 27.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

I.Bišers (DPS). Tā... 45.1. pantā ir daži grozījumi. Pirmkārt, mēs liekam priekšā izņemt no 1. panta... no panta virsraksta un pirmās daļas vārdu “darbaspējas”, jo mums tur tālāk nāk pants par citām ekspertīzēm. Gribējām ierakstīt jaunu pantu arī par medicīniska rakstura ekspertīzēm, un mēs nolēmām izņemt “darbaspējas ekspertīzi”, lai zem šī ietu visas medicīniska rakstura ekspertīzes, lai varētu sodīt saskaņā ar šo pantu.

Un otrkārt. Mēs mazliet samazinājām tās summas, ko lika priekšā Sociālo un darba lietu komisija, tos soda apmērus, jo pašreizējie soda apmēri ir noteikti mazāk nekā gadu atpakaļ un pēc dažiem mēnešiem paaugstināt soda summas desmit reizes mums izklausījās pārmērīgi. Tāpēc mēs liekam pirmajā daļā 100 latus un otrajā daļā 250 latus.

Sēdes vadītāja. Bišera kungs, sāksim vēlreiz no gala! Tātad ir mainīts panta nosaukums, svītrojot vārdu ...

I.Bišers. Gan nosaukumā, gan arī panta pirmajā daļā — “darbaspējas”.

Sēdes vadītāja. Deputātiem?.. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Mums vienkārši ir medicīniskās ekspertīzes un darbaspēju komisija...

Sēdes vadītāja. Apiņa kungs, lūdzu mikrofonā!

P.Apinis. Mums vienkārši jau komisija saucas darbaspēju ekspertīzes komisija, un ekspertīzes ir pietiekami daudzas un ļoti dažādas. Un šinī gadījumā jautājums, par kuru te tiek konkrēti runāts, ir ekspertēt, vai šis cilvēks ir spējīgs vai nespējīgs strādāt, kādā apjomā, un tā tālāk. Tas ir ļoti bieži svarīgs ne tik daudz no medicīniskā, kā no sociālā viedokļa, kad mēs novērtējam invaliditātei un visu pārējo. Paldies! Es domāju, ka nebūtu mērķtiecīgi izmest laukā.

Sēdes vadītāja. Kāds ir jūsu priekšlikums?

P.Apinis. Atstāt vārdu “darbaspējas”, kā bija pirmajā...

Sēdes vadītāja. Atstāt panta nosaukumu pirmajā redakcijā?

I.Bišers. Tā... Es gribētu...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos, Bišera kungs, debates turpinās!

I. Bišers. Es atvainojos!

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es gribētu izteikt komisijas viedokli, par cik šis bija komisijas iesūtītais priekšlikums par to, ka ekspertīzes komisijas medicīnā ir dažādas. Šī darbaspējas ekspertīzes komisija attiecas tieši uz invaliditātes noteikšanu, bet visas pārējās būtu, pieņemsim, uz darba kvalitātes ekspertīzi, uz tiesu medicīnisko, tiesu psihiatrisko ekspertīzi... Tās ir pilnīgi dažādas komisijas, un tādēļ mūsu priekšlikums būtu atstāt komisijas iesniegto priekšlikumu saglabāt darbaspēju ekspertīzes komisiju.

Sēdes vadītāja. Tātad pirmajā lasījumā iesniegto nosaukumu. Požarnova kungs, lūdzu precizējiet, ko jūs saprotat ar komisijas iesniegto nosaukumu!

A.Požarnovs.Komisija iesniedza laikā starp pirmo un otro lasījumu... Pirmajā lasījumā to nebija, respektīvi, šie ir papildinājumi. Mūsu priekšlikums ir iesniegt tā, kā ir komisijas...

Sēdes vadītāja. Es atvainojos... Lūdzu nolasiet, ko ir iesniegusi jūsu komisija, par ko mēs balsosim šobrīd!

A.Požarnovs.Medicīnas aprūpes, medicīnisko atzinumu un darbaspējas ekspertīzes pārkāpumi.

Sēdes vadītāja. Tā ir pirmā lasījuma redakcija, es neredzu šeit, dokumentā, kur jūsu komisija to ir iesniegusi.

A.Požarnovs.Debatēs Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie kolēgas! Ja jūs būtu uzmanīgi ieklausījušies Bišera kunga teiktajā, kāpēc Juridiskā komisija izslēdza ārā šo vārdu “darbaspējas”. Tāpēc, ka tas, ko piedāvāja Sociālo un darba lietu komisija, tas faktiski būtu vēl jauns Administratīvo pārkāpumu kodeksa pants, kas reglamentētu un paredzētu atbildību atsevišķam ekspertīzes veidam — tiesu psihiatriskajai ekspertīzei vai kādam citam. Nu, tādā gadījumā mēs varam nonākt pie situācijas, ka jebkura ekspertīze... Tādā gadījumā, ja mums būs autotehniskā ekspertīze, tai vajag savu pantu, savu sankciju. Būs tiesu psihiatriskā — savu pantu, savu sankciju, darba ekspertīze — atkal savu pantu un savu sankciju. Šeit ir priekšlikums apvienot vienā pantā, kur nāk iekšā viss, kas skar medicīnisko aprūpi, visi medicīniskie atzinumi, kā arī visas ekspertīzes, ko veic mediķi. Tas ir divās daļās... Un šeit, kā saka, motivācija... ka pats bargākais sods, ko var uzlikt, Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikts 250 lati. Es nezinu, kāpēc mums visur ir tendence likt maksimālo sodu. Ja kāds no klātesošajiem vai ierosinātājiem varētu pateikt, cik reāli šos sodus iekasē... Vai tiešām, kā saka, mums arī dakteri ir tik bagāti, ka viņi ir spējīgi samaksāt šo sodu? Man liekas, ka ir vajadzīga nevis soda bardzība, bet soda nenovēršamība, un lai reāli arī varētu to izpildīt. Nu diemžēl mums tāda prakse ir, ka mēs tagad mēģinām visur uzlikt šo milzīgi augsto sankciju. Nu nav taču tie cilvēki nemaz tik bagāti! Un šeit it sevišķi ir viens vesels pants.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts! Otro reizi — piecas minūtes.

P.Apinis (LC). Pateicos deputātam Endziņam par izskaidrojumu. Ir situācija tomēr mazliet atšķirīga, jo mēs uzskatām, ka nav visas ekspertīzes pilnīgi vienādas, nevar salīdzināt darbaspēju ekspertīzi, piemēram, ar tiesu psihiatrisko ekspertīzi, kur mums, kā zināms, Latvijā ir diezgan rūgta pieredze... Mums ir diezgan rūgta pieredze savā laikā ar to, ka tiesu psihiatriskajai ekspertīzei bijuši pakļauti daudzi cilvēki, piemēram, politisku jautājumu dēļ. Mums ir zināmas atšķirības, un šis jautājums ir nevis tādēļ, lai visu apvienotu, bet lai tomēr dotu kādu diferenci, jo medicīna nav jāsaliek kopā ar auto... apmēram tā jūs teicāt... kaut kādu autoekspertīzi, kā arī vēl dažiem citiem ekspertīzes variantiem. Te nav jautājums par frakcijas... (Starpsauciens no zāles: “Vienojieties paši!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus nesarunāties savstarpēji no zāles un tribīnes!

P.Apinis. Es neuzspiežu, bet es ļoti lūdzu balsot par to redakciju, kas bija nākusi no komisijas jau pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam.

I.Bišers. Tad es lūdzu tomēr vērst uzmanību uz to, ka nākamajā lappusē, 4.lappusē, tie paši mediķi liek mums priekšā vēl tiesu medicīnisko ekspertīzi un tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Cienījamais kolēģis Apiņa kungs teica, ka viņiem tādas ekspertīžu komisijas esot daudzas, un es nedomāju, ka katrai ekspertīzes komisijai mums būtu kodeksā jāieved savs pants. Tāpēc mēs arī likām priekšā, lai tās visas apvienotu vienā pantā, it sevišķi, ja šeit ir tā vai tā noteikts maksimālais soda apmērs, ko viņi liek priekšā. Tāpēc es neredzu un arī komisija neredzēja nekādu iemeslu dalīt vairākos pantos vienu un to pašu. Cits jautājums — kas šos sodus uzliks, tas ir cits jautājums — viena komisija vai vairākas, bet soda apmērs būtu noteikts vienā pantā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas 45.1. panta redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Papriekšu mēs balsojam priekšlikumus un tikai pēc tam atbildīgās komisijas redakciju kā pēdējo. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 35, atturas — 15. Nav pieņemts.

Lūdzu deputātus balsot par Juridiskās komisijas sniegto panta redakciju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 64, pret — 2, atturas — 5. Pieņemta Juridiskās komisijas redakcija 45.1. pantam.

I.Bišers. Tālāk nākamais — 45.2.pants. Juridiskās komisijas priekšlikums ir 45. 2. pantu izslēgt... nepieņemt par 45.2. pantu, jo šajā gadījumā jau sodu paredz 41.pants, kas runā par darbu un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu. Un šeit šīs obligātās veselības pārbaudes arī ir viena no darba aizsardzību regulējošām normām. Tāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja jautājumu par šāda panta iekļaušanu likumprojektā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Jūs vēlaties runāt? Andrejs Požarnovs, frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāts!

A.Požarnovs (TB). Godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Es vienkārši gribēju divos vārdos komentēt, ko nozīmē šis pants. Respektīvi, ir noteikts, kuros gadījumos ir jāiziet obligātā medicīniskā pārbaude, un, ja, pieņemsim, bērnudārza audzinātājai būs sifiliss vai gonoreja vai, pieņemsim, kādai ēdnīcas darbiniecei būs dizentērija, tad viņi, šie cilvēki, var inficēt citus — gan apmeklētājus, gan varbūt arī citus darbiniekus. Un tādēļ Labklājības ministrija nosaka, kam ir jāiziet, un tas ir noteikts ārstniecības noteikumos. Tā kā ārstniecības noteikumos ir šis pants, tad arī Sociālās komisijas priekšlikums ir šo pantu ieviest. Tātad es vienkārši lūgtu jūs nobalsot.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos... Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Man atkal ir jāoponē šajā gadījumā Požarnova kungam, jo Bišera kungs jau teica, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir 41.pants, pēc kura varēs saukt pie atbildības un kurš paredz šo atbildību. Vai tad tiešām mums jāiet tāds ceļš, ka, tikko būs kaut kas jauns, tā mēs speciāli arī tam adresēsim pantu Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Kriminālkodeksā, vai kaut kur citur. Ir jau normas, kuras darbojas, kuras vajag piemērot, nevis kā saka tagad, ka mums vienmēr ir tā kā mazam bērnam ar pirkstu jāparāda… ja tur virsrakstā nebūs, tātad šī ārstniecības noteikumu norma nedarbojas. Tā darbojas, ir 41.pants Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas ir spēkā, un tas ir jāievēro. Un es tieši tāpēc arī aicinātu tomēr atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Požarnova kungs, jūs pieprasāt balsojumu savam priekšlikumam? Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par priekšlikumu izteikt 45. 2. pantu dotajā redakcijā! Lūdzu balsošanas režīmu! Deputātiem panti ir izdalīti, lūdzu, tekstam sekojiet paši un lasiet to! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 36, atturas — 14. Nav pieņemts. Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par Juridiskās komisijas priekšlikumu pantu svītrot! Endziņa kungs, lūdzu tribīnē! Aivars Endziņš, frakcijas “Latvijas ceļš” deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Tas bija Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kuru Saeima neatbalstīja, un neatbalstīja to arī Juridiskā komisija. Tāpēc arī vēlreiz balsot — vai atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu vai svītrojumu — nav vajadzīgs. Saeima noraidīja šo priekšlikumu, un neatbalstīja to arī Juridiskā komisija. Līdz ar to mēs vienkārši ejam tālāk, vairāk balsojums nav vajadzīgs, šeit ir jau...

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, es skatos likumprojektā 4.aili, kurai ir virsraksts “Juridiskās komisijas priekšlikumi”. Tātad mēs esam 4.ailē vai arī kaut kas nav pareizi šoreiz sadalījumā, kā ir noformēti priekšlikumi?

A.Endziņš.Cienījamā priekšsēdētāja! Šajā 3.ailītē ir priekšlikums papildināt kodeksu ar 45.2. līdz 45.9. pantu šādā redakcijā, un tie tiek uzskaitīti. 45.2.pants ir obligāto veselības pārbaužu kārtības neievērošana, 45.3. — kārtība, kādā ārstniecības iestādēm ir jāizsniedz ziņas, un tā tālāk, un turpinās arī vēl nākamajā lappusē. Un labajā ailītē ir Juridiskās komisijas atzinums, ka daļēji pieņemt...

Sēdes vadītāja. Endziņa kungs, tur ir rakstīts “Juridiskās komisijas priekšlikumi”, būsim precīzi, izlasiet virsrakstu! Tas ir “Juridiskās komisijas priekšlikumi”. Ja tas tā nav, tad ir jālabo šis virsraksts.

A.Endziņš. Te ir “priekšlikumi”, un tas ir priekšlikums šajā 3.ailītē, ko ir izteikusi Sociālo un darba lietu komisija. Un pēdējā, ceturtajā ailītē ir Juridiskās komisijas priekšlikums daļēji pieņemt. Bet šeit jau mēs nobalsojām. Šādā redakcijā 45.2. pantu Juridiskā komisija neatbalstīja, Saeima tam piekrita, un tālāk Juridiskā komisija piedāvā jau saistībā ar to, kas nāk 45.3. pantā, jo šeit mainās, kā saka, tā numerācija. To mēs neatbalstām, bet tas, kas ir no Sociālo lietu komisijas 45.3., tas ir tagad kā 45.2., ko daļēji atbalsta Juridiskā komisija, dodot to precizētā redakcijā.

I.Bišers. Es domāju, ka ir jāatvainojas, jo tiešām laikam ir ne visai precīzi uzrakstīts šis teksts, kas var radīt pārpratumus, bet mēs apspriedām patlaban Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu iekļaut 45.2 . pantu tādā redakcijā, ko nepieņēma, un es domāju, ka tātad Juridiskā komisija neko neprasa, tā arī prasīja tikai noraidīt šo priekšlikumu. Tā ka es domāju, ka tas vairs nav jābalso, jo nekas jau nav. Ja noraidīts ir priekšlikums par 45.2. pantu, tad citu priekšlikumu nav, tad vairs tas nav jābalso.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tātad mēs esam precizējuši, kas ir 4.ailīte šajā likumprojekta sadalījumā, kas mums ir iesniegts otrajam lasījumam. Līdz pārtraukumam ir viena minūte, tātad pārtraukums līdz pulksten 15.30. Lūdzu deputātus… Es atvainojos, Andris Saulītis, frakcijas “Latvijai” deputāts, grib sniegt īsu paziņojumu.

A.Saulītis (TKL). Lūdzu Sociālo un darba lietu komisiju uz īsu brīdi sapulcēties Prezidija zālē tepat. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts, tāpat lūdz vārdu paziņojumam.

V.Krisbergs (DPS). Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju lūdzu pulcēties mūsu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Tagad gan pārtraukums līdz pulksten 15.30.

 

(Pārtraukums)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Lūdzu referentu! Lūgums deputātiem pievērst uzmanību tagad vairākiem pantiem, kur nav atdalījuma atbilstības 3. un 4. ailītei. Tāpēc, lūdzu, uzmanīgi sekosim, ko saka ziņotājs! Lūdzu, Bišera kungs!

I.Bišers (DPS). Nākošais pants 45.3. Un tam atbilst tieši pretim 45.2. Mēs principā atbalstām Sociālo un darba lietu komisiju, bet ienesam dažus precizējumus. Pirmkārt, mēs nepieņemam ārstu reģistru, jo mums tā arī neizdevās noskaidrot, kā to īsti sauc. Vienā dokumentā ir “ārstu reģistrs”, otrā — “ārstniecības personu reģistrs”, trešajā dokumentā — “praktizējošo ārstu reģistrs” un tā tālāk. Mēs tāpēc pieņēmām to formulējumu, kāds ir likumā, tas ir, atvainojiet, ārstniecības noteikumos, kur šī ziņošanas kārtība ir paredzēta Labklājības ministrijai, un tad Labklājības ministrija lai novirza tai struktūrvienībai, kur šī reģistrācija faktiski notiek. Pārējo mēs visu atbalstām. Tas ir vienīgais labojums. Izslēgtas ir pašvaldības, jo mums neizdevās atrast nevienu dokumentu, kas uzliktu par pienākumu šīm ārstniecības iestādēm ziņot par praktizējošiem ārstiem pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 45.4. pants. Šis pants ir par reklāmu. Kā jau es teicu, 17.lappusē ir atrodams 204.4.pants — jauns pants, kas apvieno visus reklāmas noteikumu pārkāpumus. Tāpēc mēs neieslēdzam pantus par atsevišķiem reklāmas veidiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.45.5.pants — “Neatļauta ārstniecība”. Mēs atbalstījām priekšlikumu par šā panta iekļaušanu kopumā, bet izslēdzām trešo daļu, jo mēs uzskatījām, ka šo pārkāpumu aptver pirmā un otrā daļa. Vai nu viņām nav medicīniskās izglītības vai viņas nav reģistrējušās Labklājības ministrijā, kura acīmredzot tad var noteikt, kādas personas reģistrē un kādas nē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.6.pants, kur ir mēģināts atšifrēt, kas ir nelikumīga ārstniecība. Mēs Juridiskajā komisijā uzskatām, ka to visu aptver 45.3. pants un ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā mēs nevaram uzskaitīt visas tās metodes, kādas izmanto visi šie pūšļotāji. Ārstniecības noteikumos tāds mēģinājums ir. Ja uzskata, ka ārstniecības noteikumos var uzskaitīt, par to mēs neapņemamies spriest, bet šeit jebkurā gadījumā ir personas, kurām nav medicīniskās izglītības. Tas jau ir 45.3. pants un tas visu to aptver. Ja mums parādīsies kaut kādi, kas ārstēs ar kosmiskajiem stariem vai ar vēl kaut kādu metodi, ko neaptver šis pārskaitījums, tad mums atkal būs jāmaina likums. Pietiek, ka viņam nav medicīniskās izglītības un viņš nodarbojas ar ārstēšanu. Kādas metodes viņš izmanto — mēs neuzskatām, ka tam būtu būtiska nozīme.

Sēdes vadītāja. Andrejs Požarnovs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

A.Požarnovs (TB). Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Es atvainojos, ka es tik bieži nāku uz tribīni! Ja iepriekšējie jautājumi varbūt nebija tik ļoti principiāli, es skatījos no medicīniskā viedokļa un Juridiskajai komisijai bija labāk saprotams no juridiskā viedokļa, kā to labāk izklāstīt, tad šis gan ir principiāls jautājums. Jo šim jautājumam ir, var teikt, divas puses vai divi viedokļi.

Viens. Respektīvi, vai viņam ir medicīniskā izglītība vai nav medicīniskā izglītības. Un otrs — ko viņš dara? Ja gadījumā viņš bez medicīniskās izglītības ārstē, tādā gadījumā tas ir iepriekšējā pantā, bet, ja viņš nodarbojas ar kaut ko tādu, ko nevar nosaukt par ārstniecību, tādā gadījumā viņš ies zem šī panta. Jo Darba kvalitātes ekspertīzes komisija ļoti bieži ir izskatījusi gadījumus par šādu pūšļotāju darbību, un viņi argumentē to tā: “Bet mēs jau neārstējam. Mēs dziedinām.” Tādā gadījumā viņš neiet zem šī panta apakšā un viņam nevar piemērot sodu. Tas apmēram būtu tas pats, ja mēs... Nu, kādu salīdzinājumu... Pieņemsim, ka mums būtu aizliegts nodarboties ar brīvu celtniecību šeit, Saeimas priekšā Jēkaba ielā, bet viens izraktu grāvi un teiktu — bet es jau neceļu, es roku grāvjus! Un tieši tādā pašā veidā šajā pantā ir mēģināts definēt, kas ir šī dziedināšana. Respektīvi, te ir bioenerģētiskā lauka korekcija, kodēšana un hipnoze un tā tālāk, un tā joprojām. Es pieļauju, ka šī definīcija nav pārāk korekta. Bet vispārībā nekur, nevienā citā likumdošanas aktā nekādas citas definīcijas nav. Vienīgā šāda definīcija ir ārstniecības noteikumos, un šis pants saucas tieši tādā veidā, kā ārstniecības noteikumos tas ir definēts. Tāpēc es tiešām lūdzu vismaz šajā gadījumā pieņemt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu un par šo jautājumu nobalsot pozitīvi.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Es ļoti lūdzu atbalstīt daktera Andreja Požarnova priekšlikumu, atbalstīt Sociālo lietu komisijas priekšlikumu. Jautājums ir ļoti būtisks, jo visas šīs metodes, kas ir diezgan precīzi šeit uzskaitītas, iet zem dažādiem citiem lozungiem parasti un atstāj diezgan lielu ietekmi ne tikai uz cilvēku veselību, bet visbiežāk uz psihi. Visas tās metodes, kuras mēs parasti uzskaitām kā biokorekcijas, kodēšanas, alkoholisma ārstēšanas un dažādas citas metodes, pašlaik ir ļoti izplatītas. Un tā ir tāda nabagu valsts nelaime, ka viņi parādās milzīgos kvantumos, viņi ierodas no visdažādākajām valstīm ar visdažādākajiem dokumentiem, viņi mēģina uzrādīt dažādus izglītības diplomus no neesošām augstskolām vai no neesošām asociācijām, vai arī šeit pat rada dīvainas asociācijas, kuras izsniedz kuplākos un skaistākos sertifikātus. Šis jautājums ir vienkārši jādefinē daudz nopietnāk, jo tas ļaunums, ko viņi nodara, un tie daudzie līķi, kas mums diemžēl ir, pateicoties tam, ka mūsu cilvēki pašlaik tiešām notic šādiem šarlatāniem un kaktu ārstiem, un tas, ka viņi ne tikai notic, bet arī ilgstoši ārstējas... Mēs neārstējam ilgstoši vēžus un endokrinoloģiskās slimības, īpaši daudzas, kas saistītas ar cukura diabētu. Es lūdzu jūs atbalstīt šo jautājumu, jo tas ir diezgan specifisks šobrīd Latvijai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Viktors Kalnbērzs, Vienības partijas frakcijas deputāts!

V.Kalnbērzs (LVP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātie deputāti! Es arī vēlos atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu, jo man kaut kā gribētos pasargāt Saeimas deputātus, kā arī visu mūsu tautu no tādiem, teiksim, pūšļotājiem un varbūt pilsoņiem, kuriem nav diploma, kuriem nav tiesību, bet kuri var ļoti stipri ietekmēt cilvēku veselību. Mēs saprotam, ka ar hipnozi var nodarboties cilvēks, kurš ir pilnīgi medicīniski nesagatavots. Kas no tā var iznākt, mēs varam arī paredzēt. Un pat tā akupunktūra. Es nerunāju par efektivitāti, bet tur var neievērot sterilitāti un tā tālāk. Un tomēr tās ir ļoti nopietnas metodes, un es uzskatu, ka tikai speciāla sagatavošana, tikai medicīniskā izglītība var dot iespēju nodarboties ar tādām ārstēšanas metodēm. Es gribu pasargāt tautu no nelaimes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Protams, patīkami ir būt tribīnē pēc tāda augsta un zinoša ārsta atrašanās šeit, bet arī Juridiskajā komisijā mēs ilgstoši patiešām diskutējām šo jautājumu un radās ļoti paradoksāla situācija. Vai cienījamie ārstu kungi necenšas atrisināt bieži vien savas kastas jautājumu? Šeit jau vajadzēja tad paralēli pateikt vēl tādu jautājumu, kādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji vairs nevar aiziet pie jums. Vienkārši tāpēc, ka viņiem nav naudiņas. Tādēļ viņi meklē, teiksim, kaut kādu iespēju. Bet, redziet, šeit man gribas uzdot tādu nedaudz naivu, bērnišķīgu jautājumu, protams. Ja es cienījamajam Požarnova kungam ieteikšu — “Klausies, ja tev ir klepus, iedzer šņabi!” — vai tā būs pūšļošana vai ārstēšana? Saprotiet, te ir arī cita lieta, kam es arī pilnīgi kolēģiem Juridiskajā komisijā piekritu. Pirmkārt, nedrīkst šajā gadījumā jaukt jebkura individuāla cilvēka tiesības. Tad jau drīz mēs ieliksim Administratīvajā kodeksā lēmumu, ka cilvēks nedrīkst pakārties aiz grūtas dzīves. Par to 250 latu soda nauda. Vajag saprast loģiku. Ir tiesības. Ir cita lieta, ja es sākšu veikt šīs darbības jau pastāvīgi, par to ņemšu naudu, bet tas nebūs mans hobijs vai kā. Bet, atvainojiet, ja Leopolds Ozoliņa kungs gribēs nākt pie manis, tad tās būs viņa tiesības.

Un ir cita lieta. Tiklīdz es veicu uzņēmējdarbību, tad atkal tas ir cits pants Administratīvajā kodeksā. Ir cita lieta — šodien šie panti netiek kārtīgi izmantoti. Tāpat, piedodiet, Požarnova kungs, ja mani kāds nolems noindēt vai man iedos, piedodiet, tur kaut ko iedzert un es pats to gribēšu darīt, tad tā būs vai nu mana privātā darīšana, vai tā jau būs kriminālatbildība manas nāves gadījumā. Bet jābūt tad vai nu manam pieteikumam kaut kur par to, ka es esmu tāpēc ļoti cietis, un tās ir manas tiesības, ja es par to arī ciestu. Bet, ja es pats to gribēšu darīt, tad tā ir mana darīšana. Vai nu lēkāt uz vienas kājas vai nelēkāt. Un, ja valsts mēģinās šeit iejaukties, tad diez vai te būs demokrātija? Protams, var jau saprast ārstu kungu protestu pret to, bet tas ir pavisam cits pants un tā ir uzņēmējdarbība, kas tiek nelegāli veikta un par ko ir jāsoda. Un tur ir tāda pati soda maksa, aptuveni tik pat, kā jūs prasāt, bet te ir drīzāk tas, ka jūs cenšaties radīt sava veida klanu, lai vairāk dzītu tos cilvēkus pie sevis. Es saprotu, tā arī ir normāla biznesa parādība. Bet es vēlreiz saku — es tomēr uzskatu, ka to nevar atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Juris Vidiņš, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

J.Vidiņš (TB). Cienītais Prezidij! Cienītā Saeima! Jebkuru nopietnu lietu var pārvērst par farsu, kā tas veiksmīgi ir izdevies mūsu kolēģim Lujāna kungam. Lujāna kungs, es esmu ilgstoši strādājis par galveno ārstu, es esmu redzējis tādus ielaistus vēžus, ka, ja es jums viņus parādītu, jūs fiziski neizturētu, skatīdamies uz šiem nelaimīgajiem cilvēkiem. Tā ka nevajag šīs lietas uzskatīt par kaut kādas kastas aizstāvēšanu. Nedod Dievs, ja jūs tiktu pie kāda tāda kārtīga, kurš “sņimajet s glaz”, “durnoj glaz” un tamlīdzīgi, kas iet visu laiku SM reklāmā. Jeb, ja jūs tā vēlaties šo dziedniecību atbalstīt, jūs jau runājāt...

Sēdes vadītāja. Deputāti, lūdzu!

J.Vidiņš. Ja jūs šo dziedniecību taisāties atbalstīt, es jums ieteiktu aiziet pie Latvijas slavenā dziednieka Ata Silarozes, tas ir viens. Ja jūs viņš neapmierina, es jums ieteiktu aizlaisties uz Āfriku pie kāda šamaņa, lai viņš jūs paārstē, un tādā veidā. Katrā ziņā mēs šoreiz tiešām neaizstāvam kastu, un es ļoti lūgtu visus deputātus šai lietai pieiet ar atbildības sajūtu, lai jūs mums ļautu palīdzēt ārstēt cilvēkus. Tas, ka viņiem nav naudas, ka viņi nevar nākt pie mums... Tad saskaitiet, cik viņi izdod naudas no savas kabatas pārpilnīgi neefektīvu ārstēšanu, ko ņem tie dziednieki, ko ņem tie ekstrasensi, ko ņem tagad jaunais virziens — dianetika, un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ka es ļoti deputātus aicinu atbalstīt Požarnova kunga priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

I.Bišers. Vēlreiz es vēršu jūsu uzmanību, ka Juridiskajai komisijai ne mazāk kā cienījamajiem ārstu kungiem rūp tas posts, ko mums nodara neprofesionāli ārstētāji, un mēs nekādā ziņā negribam viņus aizstāvēt. Bet ir mums tādi cilvēki, kas bez diploma ārstē. Ja lasām iepriekšējo pantu, ko mēs tikko izskatījām, par tādu personu nodarbošanos ārstniecībā, kurām nav medicīniskās izglītības, — tur ir atbildība. 250 latu. Vairāk mēs nevaram uzlikt. Tālāk saka, ka mums brauc no ārzemēm cilvēki, kuriem ir neesošu universitāšu diplomi un tā tālāk, un tā tālāk. Lasām: “Par tādu personu nodarbošanos ārstniecībā, kuras nav reģistrējušās Labklājības ministrijā”. Ja Labklājības ministrija šādām personām dod tiesības un reģistrē šādas personas ar neeksistējošu augstskolu diplomiem, tad katrā ziņā neviens administratīvo pārkāpumu kodekss nelīdzēs.

Un treškārt. Ko darīt tad, ja attiecīgais mediķis, kuram ir diploms un kurš ir reģistrējies, nodarbojas ar tādu ārstniecības veidu, kurš viņam nav atļauts, kurā viņš nav speciālists. Tad mums šeit ir pēdējā daļa par personām, kurām nav speciālista prakses, nav tiesību attiecīgajā specialitātē. Arī noteikta atbildība. Tātad viss ir. Par ko ir šeit strīds? Šeit mums jau skaidri izskaidroja, lai mēs Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktu, kas ir ārstniecība un kas ir dziedniecība. Es domāju, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss nav tas likums, kur tas būtu jāizdara. Pie tam tas ir jau izdarīts. Viss šis teksts, ko mums liek priekšā, jau ir ierakstīts ārstniecības noteikumos, kuri ir apstiprināti 81.panta kārtībā un kuriem tātad ir likuma spēks. Un tātad piemērojams. Mēs uzskatām, ka viss tas te ir un ka nav mums jāapstiprina. Tāpat kā nav mums jāapstiprina Administratīvo pārkāpumu kodeksā, vai grāvja rakšana ir celtniecība vai nav celtniecība. To acīmredzot izdara citā likumdošanas aktā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par 45.6. pantu Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 33, atturas — 10. Nav pieņemts.

I.Bišers.Tā kā šis pants pirmo lasījumu nav izgājis, tad par to vairāk nekādu balsojumu nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, Bišera kungs!

I.Bišers.Tālāk ir 45.7.pants — “Konfidenciālu ziņu par pacienta, viņa laulātā, tuvāko radinieku vai likumīgo pārstāvju privāto dzīvi nelikumīga izpaušana”. Mēs šo pantu saglabājām tikai izteicām mazliet īsākā, skaidrākā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.8.pants — “Psihisko slimību ārstēšanas un psihiatriskās palīdzības sniegšanas noteikumu neievērošana”. Tas atkal atgriež mūs pie 45.1. panta, kas runā par medicīniskās aprūpes, medicīnisko atzinumu un ekspertīzes pārkāpumiem un ko mēs apstiprinājām. Mēs nevaram noteikt acīmredzot par katru slimības veidu. Par sirds slimību ārstēšanas noteikumu, psihisko slimību un vēl kādu slimību ārstēšanas noteikumu pārkāpšanu. Protams, savā laikā ir bijušas problēmas ar psihiskajām slimībām, bet šīs problēmas jau mēs šeit nerisinām un šis soda mērs jau tā vai tā paliek tas pats maksimālais. Augstāku mēs šeit to nenosakām. Tā ka mēs uzskatām, ka par atsevišķiem slimību veidiem palīdzības sniegšanas noteikumu pārkāpumus nebūtu nepieciešams ieviest kodeksā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk 45.9.pants, kurš ir iesniegts, burtiski atkārto 45.7.pantu, kuru jau mēs pieņēmām citā redakcijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.10.pants, kas burtiski atkārto 45.8.pantu, par kuru mēs jau tikko izlēmām.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 45.11.pants. — “Tiesu medicīniskās un tiesu psihiatriskās ekspertīzes”. Šo jautājumu mēs jau izdebatējām pie 45.1.panta. Mēs noņēmām tur vārdu “darbaspējas”, un tātad visas medicīniskās ekspertīzes pārkāpumi ir sodāmi pēc 45.1.panta. Un pēc šī panta vairs nav vajadzīgs.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk ir 46.1.pants. Šeit mums laikam būs jāizskata atsevišķi pirmā daļa.

Sēdes vadītāja. Lūdzu!

I.Bišers. Mēs ierosinām izslēgt 46.1.panta pirmo daļu: “par zāļu ražošanu vai izplatīšanu, ja nav attiecīgas licences farmaceitiskai darbībai”. Tā ir nelikumīga uzņēmējdarbība, kurai ir nepieciešama licence. Ja tā tiek veikta bez licences, tad mums jau kodeksā ir 166.2.pants, kurš paredz dažādus uzņēmējdarbības veidus bez attiecīgas licences saņemšanas un kurā ir paredzēta ne mazāka atbildība, kā šeit tiek piedāvāts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Tālāk — par šī panta nākošajām daļām. Šeit ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir iekļaut šajās daļās vēl vārdus bez zālēm un prekursoriem, kas bija līdz šim, “zāļu līdzekļi”. Pret šo priekšlikumu mums iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Otrs priekšlikums ir paaugstināt šeit soda mērus. Mūsu viedoklis ir, ka šie soda mēri ir noteikti nepilnu gadu atpakaļ, un tas, ka mēs ieslēdzam papildus vārdus “zāļu līdzekļi”, viens pats par sevi nerada nepieciešamību paaugstināt atbildību. Tāpēc mēs neatbalstām priekšlikumu par soda apmēra paaugstināšanu visos gadījumos līdz 250 latiem.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir sakarā ar paaugstinātu bīstamību, tieši ar to, ka joprojām tiek tirgotas, izplatītas zāles ar notecējušiem termiņiem, tādas, kas nav reģistrētas, bieži vien ražotas pagrīdes uzņēmumos, ievestas kontrabandas ceļā, bieži vien no Tuvajiem Austrumiem un no Indijas. Bieži vien ir dažādas problēmas ar šīm zālēm, jo neviens īsti nezina, nav dokumentu un nav pamatojuma, kā ar tām rīkoties. Sakarā ar paaugstinātu bīstamību mēs uzskatām, ka ir nepieciešams noteikt nopietnu soda mēru, mazliet paaugstināt šo soda mēru, un pie tam tie, kas izplata šīs zāles, nav atzīstami par tām nabaga personām, par kurām pirms tam Bišera kungs teica — no kā jūs gribat paņemt tos 250 latus, kad runājam par darbaspēju ekspertīzi. Paldies! Lūdzu atbalstīt 250 latus.

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Vārds referentam!

I.Bišers. Es negribu diskutēt ar cienījamo Apiņa kungu, lai arī viņš pierakstīja man vārdus, kurus es netiku teicis. Bet man nav saprotams — tad, kad deputāts Apinis bija veselības valsts ministrs, viņš neuzskatīja to par tik bīstamu, bet kāpēc pēc nedaudz mēnešiem, kad viņš ir kļuvis par Saeimas deputātu, viņš pēkšņi uzskata, ka tas ir ārkārtīgi bīstami.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu 46.1.pantā — uzliek naudas sodu līdz 250 latiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 19, atturas — 18. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Un tad nākošajā lappusē ir šī panta beigas. Tātad, teiksim, šajā lappusē par pirmajām divām rindkopām mums iebildumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Es atvainojos! Aivars Endziņš, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

A.Endziņš (LC). Cienījamā priekšsēdētāja! Mēs nobalsojām, ka tagad par narkotisko un psihotropo zāļu, zāļu līdzekļu vai prekursoru ražošanas vai izplatīšanas noteikumu pārkāpšanu naudas sods ir 250 latu. Bet ir nākošā daļa — par Latvijas Republikā nereģistrētu zāļu izplatīšanu. Šeit Sociālo un darba lietu komisija piedāvā 250 latus, Juridiskā komisija — 100 latus. Šeit arī nākošajā daļā ir analoģiski. Šīs sankcijas nesakrīt. Tā ka nākošajā lapā jau ir cits. Šinī lapā nav.

Sēdes vadītāja. Paldies, Endziņa kungs! Tātad, lūdzu, Sociālo un darba lietu komisija uztur balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Tātad balsojam par priekšlikumu par 250 latiem, konfiscējot nereģistrētas zāles! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 6, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

Uzliek naudas sodu līdz 250 latiem, konfiscējot šīs zāles vai zāļu līdzekļus. Sociālo un darba lietu komisija uztur balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 7, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts.

Lūdzu tālāk!

I.Bišers. Tātad mēs esam nonākuši līdz 6.lapaspusei. Pirmā rindkopa. Par pirmo rindkopu Juridiskā komisija atbalsta Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Par nākošo rindkopu tāpat tika atbalstīts šis priekšlikums. Vienīgi jautājums, ka mēs uzskatījām, ka šeit, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, nav nepieciešams paaugstināt sodu, kas ir noteikts tikai dažus mēnešus atpakaļ, tikai tāpēc, ka ieslēdz vārdus “zāļu līdzekļus”.

Sēdes vadītāja. Bet šeit arī nav. Līdz 100 latiem, konfiscējot. Abās daļās ir.

I.Bišers. Komisija piedāvā 200 latus. Esošajā ir 100 lati.

Sēdes vadītāja. Tad tā ir jau ceturtā rindkopa?

I.Bišers. Tas ir 6.lapaspusē...

Sēdes vadītāja. Kura rindkopa 6.lapaspusē?

I.Bišers. Otrā rindkopa.

Sēdes vadītāja. Otrajā rindkopā uzliek sodu līdz... Nē, redziet, ja mēs dalām rindkopas tā, kā gramatiski dala, tad tā sākas katrreiz ar atkāpi. Tad, Bišera kungs, es saprotu, ka jūs runājat par ceturto rindkopu. Bet jūs dalāt arī tā. Skaidrs.

I.Bišers.Respektīvi, pantu mēs dalām daļās.

Sēdes vadītāja. Tātad otrā daļa, ceturtā rindkopa. Otrā daļa. Tātad līdz 200 latiem. Sociālo un darba lietu komisija uztur balsojumu? Uztur. Lūdzu zvanu!

Tātad uzliek naudas sodu līdz 200 latiem, konfiscējot šīs zāles vai zāļu līdzekļus, vai bez konfiskācijas. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 14, atturas — 7. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Tā... Nākošā — trešā daļa, kas ir izvietota šajā lappusē. Mēs daļēji atbalstām Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu, bet mēs lūdzam izslēgt reklāmu, par kuru mums būs, kā jau teicu, atsevišķs pants.

Sēdes vadītāja. Sociālo un darba lietu komisija uztur balsojumu par savu redakciju? Nē. Paldies! Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Nākošā panta daļa. Par noteiktās informācijas nesniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu. Šis jautājums jau ir izdebatēts iepriekšējās Saeimas laikā, kad tika ieslēgts 175. pants, kurš paredz atbildību par informācijas nesniegšanu attiecīgajām kontrolējošajām iestādēm. Tāpēc mēs uzskatām, ka šis pants nav vajadzīgs... ka šī panta daļa nav vajadzīga.

Sēdes vadītāja. Sociālo un darba lietu komisija prasa balsojumu par savu redakciju? Nē. Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Nākošais ir par neziņošanu, par aptieku vai farmaceitu nolaidību vai ļaunprātības pazīmēm. Šinī gadījumā Juridiskā komisija neatbalsta šo priekšlikumu, jo, pirmkārt, mums sakaņā ar mūsu likumdošanu par neziņošanu soda tikai par smagiem noziegumiem, ierobežotu noziegumu skaitu. Otrkārt, es arī neredzu... mēs neredzējām praktiski iespēju, kā pierādīs, ka šis konkrētais ārsts ir saskatījis kaut kādas ļaunprātības pazīmes, bet nav par tām ziņojis. Mēs domājām, ka tā būtu mirusi panta daļa, kas nekad nevarētu tikt piemērota.

Sēdes vadītāja. Sociālo un darba lietu komisija piekrīt? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk pēdējā daļa — par recepšu veidlapu izgatavošanas noteikumiem un tā tālāk. Mēs uzskatām, ka recepšu izrakstīšanas kārtību jau aptver 45.1. pants, kas nosaka medicīniskās aprūpes noteikumu pārkāpšanu un ietver arī recepšu izrakstīšanas kārtību. Bet, kas attiecas uz recepšu veidlapu izgatavošanu, tad mēs neatradām tādus noteikumus, kas paredzētu recepšu veidlapu izgatavošanas kārtību. Cik mums zināms, šobrīd tās izgatavo dažādi un pati tukšā veidlapa jau vēl pati par sevi neko nenozīmē, ir svarīgs ārsta paraksts, attiecīgie zīmogi un tā tālāk.

Sēdes vadītāja. Pēteris Apinis, “Latvijas ceļa” frakcijas deputāts!

P.Apinis (LC). Cienījamie kolēģi! Recepšu veidlapu izgatavošanas un izrakstīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi. Jautājums ir par to, ka ir atsevišķas recepšu veidlapas, kuras ir domātas , lai izsniegtu zāles par diferencētu samaksu, vai tas nozīmētu, ka zāles dažām slimnieku grupām izraksta bez maksas, tas ir finansiāls jautājums. Un otrs. Ir speciālas recepšu veidlapas, kuras ir paredzētas narkotisko un psihotropo zāļu izrakstīšanai, un tā ir atkal zināma juridiska norma... Ar vienu vārdu sakot, mums ir pašlaik pāreja uz jaunām recepšu veidlapām, kurā ir individualizēts receptes izrakstīšanas princips. Recepti izraksta katrs ārsts, nevis kāda mistiska poliklīnika vai slimnīca. Receptes būtiska daļa ir tā, kurā noteikts, kas ir šis ārsts, kur ir viņa prakses atrašanās vieta, viņa rekvizīti un tamlīdzīgas lietas. Es jūs ļoti lūdzu atstāt šo punktu, jo tas mums ir ļoti būtisks pašreizējā medicīnas reformā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos nav. Debates beidzam.

I.Bišers. Tā... Nu tad jāsaka, ka nelaime ir tā, ka diemžēl šī projekta autori nepiedalījās pie šīs apspriešanas, neskatoties uz mūsu lūgumiem, un acīmredzot, ja tas tiktu izskaidrots, varbūt komisijas lēmums būtu savādāks. Tāpēc es paskaidroju, ka komisijas lēmums šajā gadījumā varētu būt savādāks, ja ir tāds dokuments, kur šī recepšu izgatavošana ir noteikta ar Ministru kabineta lēmumu. Bet mums vismaz neizdevās to atrast. Nu varbūt, teiksim... (Starpsauciens no zāles: “Izgatavotu recepšu nav!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu: par recepšu veidlapu izgatavošanas noteikumu un recepšu izrakstīšanas kārtības neievērošanu uzliek naudas sodu līdz 100 latiem. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 19, atturas — 12. Priekšlikums pieņemts.

I.Bišers. Tā... Jautājums ir par 46.2. pantu. Mēs principā pieņemam šo pantu, tikai mēs norādām, ka mēs neuzskatām par vajadzīgu, ka ir divas panta daļas, kuras praktiski ne ar ko neatšķiras viena no otras. Jo par atkārtotu pārkāpumu ir paredzēts tāds pats sods kā par pirmo reizi. Un kāpēc tad ir vajadzīga vēl otra daļa?

Sēdes vadītāja. Sociālo un darba lietu komisija balsojumu neprasa? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Tālāk 101. pants. Tas ir pieņemts pirmajā lasījumā, mums iebildumu nav.Un citus arī mēs neesam saņēmuši.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats par 102. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats par 102.2. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats par 103. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tas pats par 120. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I. Bišers. Tas pats par 121. pantu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Oskars Grīgs, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts!

O.Grīgs (TB). Cienījamo Saeimas priekšsēdētāj, Prezidij, cienījamie kolēģi! Sākas interesantākā daļa — par administratīvajiem sodiem tiem, kas vada automobiļus. Jā, es neesmu pretī pret sodiem pūšļotājiem un visiem citiem sodiem, ko tur viņiem uzliek, bet par transporta vadīšanu... nu, zināmā mērā var rasties iebildes, jo visi mēs caurmērā vadām — gan dāmas, gan deputāti, gan ministri, gan ārsti, gan visi citi — vadām transporta līdzekļus.

Ir 121. pantā interesants punkts. Par tādu transporta līdzekļu vadīšanu, kuri nav reģistrēti noteiktajā kārtībā, kuriem valsts numura zīmes nav sakoptas un kuru simboli stāvošam transporta līdzeklim nav salasāmi vismaz no 40 metru attāluma gaišā diennakts laikā vai no 20 metru attāluma tumšā diennakts laikā... Un te ir sods līdz 10 latiem. Nu nekas jau nebūtu pret to sodu, bet, ziniet, no prakses un arī no jūsu daudzu prakses... Es negribu apgalvot, ka ir negodīgi policisti, ir daļa godīgu policistu un ir augsta intelekta policisti, kas ļoti precīzi fiksē šādus momentus, bet tagad puteņainā laikā vai dubļainā laikā ik pēc kilometra, pusotra varētu būt, ka gaišā dienas laikā tas numurus ir noputējis, apputeņojies vai ... Un, ziniet, šeit nu paveras lieliskas iespējas policistam, kas pašlaik arī dežurē uz ceļiem, nepārtraukti iekasēt desmit latiņus... Un, ziniet, no manas prakses un arī no jūsu prakses... Te paveras iespējas tiem negodīgajiem policistiem, ziniet, teikt tā: ziniet, 10 latus... es jums nedošu čekiņu, dod man piecīti un brauc vesels! Ko es ar to gribu sacīt? Es neesmu pretī pret sodiem, var jau uzlikt kaut simt latus, bet tikai vai no tā piepildīsies budžets? Es par to šaubos. Jo lielāks sods — jo mazāk ir budžetā. Tāda diemžēl ir loģika. Var būt, ka tiešām, nu, vajadzētu mazāku sodu, jo mazāk par 5 latiem nevar uzlikt, var būt, ka pamēģināt vairāk... Nu, tas nav mans priekšlikums, es domāju, pie trešā lasījuma varētu būt tas. Un tāpat arī turpmāk. Šeit tie sodi ir diezgan... Lai man nebūtu jānāk tribīnē un jāatkārtojas, te ir vairāki tādi ļoti interesanti administratīvie sodi par tādiem slideniem jautājumiem, bet tas nenozīmē, ka es esmu konceptuāli pret sodiem. Tikai vajadzētu padomāt, vai tā soda palielināšana dos budžetā papildinājumu. Es gan personīgi domāju, ka ne. Labāk varbūt palikt pie mazākiem sodiem un tos rūpīgāk ievākt. Jo tad jau policists vēl mazāk nevar uzlikt nemaz faktiski. Nu, varbūt mana loģika nav precīza, es negalvoju par to, bet no manas pieredzes diemžēl arī par ātrumu, kad ir tur 20 vai 40 kilometru ātrums pārsniegts, man pašam ir bijis personīgi naktī... neatļautā vietā... policists tumsā, neesmu fiksējis to, esmu risinājis jautājumus ar Ādamsona kungu, mēs esam risinājuši jautājumus par tādiem negodīgiem policistiem. Viņš saka: draudziņ, 20 lati par tiem pārsniegtajiem ātrumiem, nu... ja tev nav — 10 lati, un brauc tālāk. Nu ko tas dod? Ne budžetā, ne šis, ne tas. Vai tie sodi... ziniet, es apšaubu, kaut gan varētu pie trešā lasījuma iesniegt... Var būt, ka es arī iesniegšu šos labojumus... Es atvainojos par tādu... Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Bet, tā kā otrajā lasījumā mutiskos priekšlikumus nebalso un arī konkrēti viņi neizskanēja, Grīga kungs, cerams, iesniegs tos trešajam lasījumam. Citu iebildumu deputātiem nav. Pieņemts.

I.Bišers. Jā... Grīga kungs arī skāra manas autovadītāja sirds jūtas, bet es lūdzu visus autovadītājus rūpīgi iepazīties ar to, ko mēs šodien pieņēmām, un iesniegt savus iespējamos priekšlikumus uz trešo lasījumu.

Tā... 122. pants. Priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122.1. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122.2. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 122.3. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 123. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 124. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 125. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126. 1. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126.2. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 126.3. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 129. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 130. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 131. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 134. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 140. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 141. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. 142. pants — priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tālāk — 166.18. pants. Mēs uzskatījām, ka šajā vietā šo pantu vispār nevar iestrādāt, jo jau ir bijis cita satura 166.18. pants. Lai gan tas ir atcelts, tomēr mums ir princips, ka mēs viena satura panta vietā neliekam pantu ar citu saturu, jo tas var novest pie dažādiem pārpratumiem. Tāpēc mēs minētos priekšlikumus iestrādājam, ieviešot jaunu pantu — 204.5. pantu, kuru tālāk uz priekšu apspriedīsim nākošajā lappusē.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Tā... Par 174.1. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Par 179. pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums par kodeksa papildināšanu ar 204.4. pantu, kas runā par reklāmas noteikumu pārkāpšanu, paredz atbildību par noteiktās kārtības pārkāpšanu reklāmas sniegšanā vai izplatīšanā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav? Pieņemts.

I.Bišers. Un 204.5. pants, kas ir jauns pants. Kā es jau minēju, tas ir par filmu izplatīšanas un publiskas demonstrēšanas noteikumu pārkāpšanu. Te ir par pamatu ņemti Ministru kabineta noteikumi, kas pieņemti 81. panta kārtībā, bet tie ir mazliet vienkāršoti un izslēgts tas, ka tur bija paredzēts, ka Nacionālais kino centrs varētu izdot kaut kādus normatīvus noteikumus, kas būtu saistoši visiem pilsoņiem. Pēc mūsu uzskata šādus noteikumus var pieņemt tikai Ministru kabineta līmenī.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 213.panta ir priekšlikums papildināt ar 204.4. un 204. 5. pantu sakarā ar to, ka mēs ienesām šos divus jaunos pantus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 214.panta priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Pie 214. 1.panta mūsu komisija atbalstīja daļēji deputāta Dobeļa priekšlikumu, bet mēs uzskatījām, ka ne visus tos sodus, kurus var uzlikt, varētu nodot pašvaldību policijai un ka no šā priekšlikuma daži panti jāizslēdz. Četrus pantus mēs piedāvājam izslēgt. Viens ir 167.pants — sīkais huligānisms, kurš ir visai sarežģīts kvalifikācijas ziņā, arī juristiem ne vienmēr ir iespējams tikt skaidrībā ar šo pantu, un tāpēc principā sodu uzliek tiesa un valsts policijas priekšnieks. Tāpēc mēs uzskatījām, ka to nebūtu ieteicams nodot pašvaldību policijai, kur diemžēl vēl pagaidām teorētiskā sagatavotība ir diezgan pavāja. Tāpat mēs uzskatījām, ka nebūtu pamatoti uzdot pašvaldību policijai jautājumus par bērna audzināšanas un izglītošanas pienākumu nepildīšanu, ko paredz 173.pants. Tāpat mēs uzskatījām, ka nevar nodot pašvaldību policijai 174. 3. pantu un 204. 2. pantu, tas ir, par sapulču, mītiņu, ielu gājienu un demonstrāciju organizēšanas un norises kārtības pārkāpšanu un vēlēšanu aģitācijas kārtības un ierobežojumu pārkāpšanu, kas šobrīd ir tikai tiesas kompetencē. Tas ir saistīts ar politisko tiesību aizsardzību, un mēs uzskatām, ka labāk lai tā paliktu tikai tiesas kompetencē.

Sēdes vadītāja. Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts! Nav zālē, līdz ar to debatēs piedalīties nevar. Deputātiem iebildumu pret šo pantu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir priekšlikums par 215. 6. pantu, ko iesniedz Sociālo un darba lietu komisija. Mēs principā to pieņemam, tikai ar nelieliem redakcionāliem labojumiem.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Ir 221.pants, kur ir vienkāršs neliels redakcionāls labojums, bija pazudis no “ceļu satiksmes drošības iestādes” vārds “ceļu”. Tātad pārējais viss paliek, kā iepriekš pieņemts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.Jautājums par 228.pantu. Tātad, paplašinot medicīniskās aprūpes un darbaspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekciju, mēs paredzam, teiksim, nodot dažus papildu pantus. Varbūt te vajadzēs mazliet pantu numurus precizēt saskaņā ar jūsu šīsdienas balsojumu, bet principā mēs atbalstām, ka komisijai varētu uzlikt šos attiecīgos sodus.

Sēdes vadītāja. Tātad tas ir 228. 1. pants. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. 228. 2. pants. Priekšlikums ieslēgt farmācijas inspekciju. Ir izveidota šāda kontrolējošā iestāde, un tātad mēs lūdzam šās inspekcijas... atbalstām priekšlikumu, ka šai inspekcijai būtu tiesības dot... Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers. Par 235.pantu priekšlikumu nav.

Sēdes vadītāja. Par 230.5. pantu, — tā jāsaka. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.Jautājums par 236.5. pantu. Mēs neatbalstām, un mēs jau esam nobalsojuši par 204.5. pantu, ka tādus jautājumus kā filmu konfiskācija un tā tālāk izlems tikai tiesa.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Oļģerts Dunkers, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Dunkers (TKL). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es šeit saskatu nelielu diskrimināciju, jo, ja jau farmācijas inspekcijai ir tiesības uzlikt administratīvos sodus farmācijas inspekcijas vārdā, tad kāpēc gan kino centram nav tiesību uzlikt tādus pašus sodus kino centra vārdā? Es vienkārši nesaprotu šeit loģiku.

Sēdes vadītāja. Lūdzu jūsu priekšlikumu!

O.Dunkers. Es ierosinu šo... Es neatbalstu šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Kuru jūs neatbalstāt?

O.Dunkers. Par to, lai izslēgtu šo pantu...

Sēdes vadītāja. Tātad jūs lūdzat balsot par Ministru kabineta iesniegto priekšlikumu. Skaidrs. Lūdzu zvanu! Referents runās pirms... Nē. Balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot par 236.5. panta Ministru kabineta iesniegto redakciju. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 32, atturas — 12. Nav pieņemts.

I.Bišers. Tālāk — 287.pants. Ir priekšlikums tātad papildināt ar 204.4. pantu, un, par cik mēs nobalsojām par 204. 5., tad būtu nepieciešams arī... bet tas ir jāatstāj uz nākamo lasījumu acīmredzot.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

I.Bišers.Institūcijas un iestādes, kas izpilda lēmumu par konfiskāciju. Tātad ir priekšlikums par farmācijas inspekcijas un Nacionālo kino centru. Tātad uzticēt tiesu izpildītājam šīs funkcijas mēs liekam priekšā un par farmācijas inspekciju un Valsts augu aizsardzības inspekciju — mēs atbalstām šos priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts!

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Iepriekšējā reizē pēc Dunkera kunga lūgumu mēs taču atzinām to, ka kino centrs arī var nodarboties ar konfiskāciju... Jeb nē?

Sēdes vadītāja. Neatbalstījām iepriekšējo, priekšlikums tika noraidīts. Paldies!

I.Bišers. Un vēl ir komisijai priekšlikums papildināt šo likumprojektu ar pārejas noteikumiem, kas satur divus punktus. Pirmais punkts. Tātad mēs ietilpinām vēl šos noteikumus par filmām, kur mēs ieslēdzām šo attiecīgo pantu un izlēmām, kādā veidā tiks izpildīti šie lēmumi, tātad ieslēgt, ka zaudē spēku šie noteikumi, kas bija pieņemti 81.panta kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

I.Bišers. Un otrs pārejas noteikums. Mēs to ieslēdzām papildus tāpēc, ka tur bija dažos priekšlikumos paredzēts ietilpināt Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas sastāda protokolus par attiecīgiem pārkāpumiem. Tā kā Administratīvo pārkāpumu kodekss šo jautājumu vispār attiecībā uz citiem pantiem neregulē, tad mēs noraidījām šo priekšlikumu ieslēgt. Bet, lai šis jautājums nepaliktu neregulēts, mēs liekam priekšā Ministru kabinetam izlemt šo jautājumu, kas par jauniem pārkāpumu veidiem būs tiesīgi sastādīt administratīvos protokolus.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Līdz ar to ir izskatīti visi panti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — 3, atturas — 9. Likums otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu datumu, līdz kādam iesniegt priekšlikumus trešajam lasījumam! (No zāles deputāts I.Bišers: “Līdz 17. februārim.”) Lūdzu, Bišera kungs, tribīnē, lai dzird visi deputāti!

I.Bišers. Lūdzu atvainot nepieredzējušu deputātu! Komisijas vārdā lūdzu līdz 17.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav, tātad 17. februāris.

Godātie deputāti, lūdzu atrast dokumentu nr.187b, jo, pieņemot likumprojektu par sociālo nodokli, mēs mazliet pakļāvāmies Zelgalvja kunga maldinošai informācijai un strādājām ar dokumentu nr. 187a. Līdz ar to mēs neizskatījām visus priekšlikumus līdz galam, ja arī mēs... Tik un tā, Zelgalvja kungs, mums ir jāizskata otrajā lasījumā, neskatoties uz to, ka tas ir pēdējais. Tomēr pa pantiem mēs neesam izskatījuši 4.lappusi, lai gan tur visi priekšlikumi ir pieņemti. Tāpēc lūdzu vēlreiz deputātus uzmanīgi paņemt dokumentu nr.187b “Grozījumi likumā par sociālo nodokli”. Uzšķiriet, lūdzu, 4.lappusi, un vārds Zelgalvja kungam, frakcijas “Latvijai” deputātam, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

E.Zelgalvis (TKL). Runa ir par pārejas noteikumu papildinājumu — 8.punktu, jaunu punktu ieviest. Šeit tātad bija divi priekšlikumi — deputātu grupas (deputātu Gorbunova, Grīga, Gannusas, Druvas un Rubuļa) priekšlikums un arī darba lietu valsts ministra Bērziņa priekšlikums. Kāds šeit ir risinājums atrasts? Tātad komisija atbalsta valsts ministra Bērziņa priekšlikumu, un tas ir iestrādāts kā pārejas noteikumu punkts. Tātad komisija šo priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk — pārejas noteikumu 9.punkts. Arī ir līdzīga situācija, arī ir valsts ministra Bērziņa kunga priekšlikums un deputāta Vītola priekšlikums, un arī šeit ir iestrādāts Bērziņa kunga priekšlikums, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk — pārejas noteikumu 10.punkts. Deputāta Bartaševiča priekšlikums. Šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

E.Zelgalvis. Tālāk — 4.punkts. Uzskatīt pārejas noteikumu līdzšinējo 6. un 7.punktu attiecīgi par 8. un 9. Un šeit arī ir deputātu grupas priekšlikums. Tāpat ir arī valsts ministra Bērziņa priekšlikums un deputāta Vītola priekšlikums. Šie arī visi ir iestrādāti, un komisija atbalsta deputāta Vītola priekšlikumu, kurā ir iepriekšējie priekšlikumi iestrādāti.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Tā, nu mēs esam izpildījuši Kārtības ruļļa prasības, izskatījuši otrajā lasījumā visus pantus, arī tos, kurus komisija ir atbalstījusi, un tāpēc lūdzu deputātus vēlreiz balsot par likuma “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pieņemšanu. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 2. Likums pieņemts.

E.Zelgalvis.Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā”. Pirmais lasījums. Dokumenti nr.134 un nr.322. Māris Vītols, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts, — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā!

M.Vītols (LZS, KDS, LDP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie Saeimas deputāti! Lūdzu jūs sameklēt 134.dokumentu, tas ir likumprojekts “Par uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā”. Šo likumprojektu Budžeta un finansu komisijai ir iesniedzis Ministru kabinets. Un īsā ziņojumā vēlos raksturot šī likumprojekta būtību. Likumprojektu ir izstrādājis Ministru kabinets saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 21.pantu, kurā noteikts, ka invalīdu biedrību uzņēmumi un medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumi pēc Ministru kabineta iesniegta un Saeimas apstiprināta saraksta tiek atbrīvoti no nodokļu maksāšanas, ja tie pārskaita minētajiem fondiem vai organizācijām summas, kuras ir lielākas par aprēķinātajām šā nodokļa summām. Un likumprojekta 2.pantā šī norma ir arī precizēta un atkārtota, to šeit nosakot. Ar pašu sarakstu, kā šis saraksts ir ticis veidots, jūs varat nedaudz iepazīties klātpievienotajā Labklājības ministrijas anotācijā, kurā cita starpā arī Labklājības ministrija nosaka, ka tā ir izvērtējusi iepriekšējo uzņēmumu sarakstu un ir aktualizējusi to uz pašreizējo momentu.

Sarakstā pavisam ir ietverti 18 uzņēmumi, kā arī minēts, cik būtisks šis likums ir no finansiālā atbalsta viedokļa šīm organizācijām.Tad kā parasti, kad šāda veida likumprojekti tiek izskatīti, arī rodas jautājumi par minēto summu atbrīvojumu kontroli jeb uzraudzību, un šajā likumā tādēļ ir arī iestrādāti 4. un 3.pants, kur noteikts mehānisms, kā tiek veidota kontrole pār šīm maksājumu summām un kā atskaitās organizācijas, konkrēti nosakot, ka pārskaitāmo summu saņēmējas sabiedriskās organizācijas Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz pārskatu par saņemtajām summām un to izlietojumu vienlaikus ar finansiālās darbības pārskatu likumā par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām noteiktajā kārtībā. Ievērojot to, cik būtisks ir šis likums invalīdu organizāciju un citu organizāciju dibinātiem uzņēmumiem, Budžeta un finansu komisija ir lēmusi par šī likumprojekta atbalstīšanu pirmajā lasījumā. Es arī lūdzu Saeimu lemt par Budžeta un finansu komisijas atzinumu un pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Debatēs deputāti pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts “Par uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi invalīdu biedrību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), medicīniska rakstura, kā arī citu labdarības fondu uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) 1995. un 1996.gadā” pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu datumu, līdz kādam iesniedzami priekšlikumi otrajam lasījumam!

M.Vītols. Lūdzu iesniegt priekšlikumus otrajam lasījumam līdz 22.februārim.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad 22.februāris.

M.Vītols. Paldies!

 

Sēdes vadītāja. Nākamā šodienas darba kārtības sadaļa — Patstāvīgie priekšlikumi.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu”. Odisejs Kostanda, frakcijas “Latvijai” deputāts!

O.Kostanda (TKL). Cienījamā priekšsēdētāja! Prezidij! Godājamie kolēģi! Es aicinu tātad balsot pret šo lēmuma projektu un motivēšu arī, kāpēc.

Pirmkārt. Nu, ko tad šeit prasa frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, kas ir iesnieguši šo parlamenta lēmuma projektu? Varam lasīt, ka Komunistiskās partijas darbība, īstenojot genocīda politiku sociāli ekonomisku un citu pasākumu veidā, tika realizēta arī vēlākajā laikā līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai. Saskaņā ar starptautiskajiem likumiem cilvēktiesību jautājumos tādas politikas izstrādāšana un tai atbilstošu darbību realizēšana atzīstama par noziegumu pret cilvēci. Tāpēc ir nepieciešams konstatēt, ka šī partija atzīstama par noziedzīgu organizāciju, un jāsagatavo materiāli partijas atzīšanai vēl par šo noziedzīgo organizāciju, kas izstrādājusi un īstenojusi genocīdu pret Latvijas pilsoņiem. Nav skaidrs, teiksim, kāpēc šis lēmuma projekts tapis. Vai tāpēc, ka ir radušās šaubas par to, ka šīs Komunistiskās partijas veiktie pasākumi ir bijuši vērsti pret cilvēkiem? Ka tas ir noziegums pret cilvēci, ka nav noilguma šiem noziegumiem, parlaments jau šeit ir šādus lēmumus pieņēmis. Un es arī tos tūlīt nocitēšu. Tātad iespējams, ka ir ierosinājums pārbaudīt materiālus un pēc tam sekos jauns lēmuma projekts, kas teiks, ka nē, viņa nemaz nav noziedzīga. Nav saprotama jēga, kāpēc iesniegts šāds lēmuma projekts. Paskatīsimies atpakaļ mūsu parlamenta lēmumus. 1991.gada 23.augusta lēmums “Par Latvijas Komunistiskās partijas antikonstitucionālo darbību Latvijas Republikā”. Vienu citātu: “Kopš 1940.gada iekļāvusies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā kā tās teritoriāla vienība, Latvijas Komunistiskā partija izveidoja vienpartijas monopolu un totalitārās varas sistēmu Latvijā, kļuva par valsts varas un pārvaldes noteicošu sastāvdaļu. Līdz ar to Latvijas Komunistiskā partija ir atbildīga par tās vadībā realizēto genocīdu pret Latvijas tautu.” To ir jau konstatējis šajā lēmumā mūsu parlaments 1991.gada 23.augustā.

Un te lēmuma 1.punkts ir tālāk: “Atzīt Latvijas Komunistiskās partijas darbību par antikonstitucionālu.”

4.punkts: “Uzdot Latvijas Republikas Prokuratūrai ierosināt krimināllietas par noziegumiem, ko izdarījušas Latvijas Komunistiskās partijas amatpersonas.” Prokuratūrā tika izveidota pēc tam sevišķa pārvalde, kas ar šiem uzdevumiem nodarbojās. Mēs te gribam diez kāpēc iegrožot prokuratūras darbību, uzdot tai sešos mēnešos kaut ko veikt. Nu kāpēc sešos? Tai varbūt vēl ir vajadzīgi septiņi mēneši. Varbūt gads būs vajadzīgs vēl. Varbūt divi gadi. Mēs te gribam ierobežot sešos mēnešos. Punkts, un viss.Viss cauri. Nemeklēsim arī nacistiskās okupācijas laikā pastrādātos noziegumus, tas te vispār netiek skarts. Te tikai paredzēts par Komunistisko partiju ātri kaut ko pārbaudīt. Es domāju, ka tā nevar.

Tālāk paskatīsimies! Parlaments 1991.gada 10.septembrī pieņēma lēmumu izbeigt Latvijas Komunistiskās partijas darbību kā antikonstitucionālu.

1992.gada 25.martā — parlamenta lēmums “Par konvencionālo tiesību normu izpildi Latvijā attiecībā uz noziegumiem pret cilvēci”. Tā ka tas, ko šeit frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” desmit deputāti prasa, jau šeit ir pieņemts. Šeit ir Augstākās padomes lēmums, parlamenta lēmums. 1.punkts: “Saskaņā ar konvencionālām tiesību normām uzskatīt Padomju Savienības Komunistiskās partijas un Latvijas Komunistiskās partijas organizētās un vadītās politiskās represijas pret Latvijas pilsoņiem, kā arī Latvijas valsts un tās vērtību iznīcināšanu un deformēšanu pret tautas gribu par noziegumiem pret cilvēci.” Gluži tāpat kā uz nacionālsociālistu līdzīgu rīcību neattiecināt uz šiem noziegumiem noilgumu. Mums nav vajadzīgs vēl kādus papildu materiālus tagad vākt un vēlreiz tagad šādu pašu analogu lēmumu pieņemt. Mēs to esam šeit, parlamentā, augstākajā likumdevējā iestādē, jau izdarījuši. Tagad no šī iesniegtā lēmuma projekta, protams, var redzēt, ka acīmredzot frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātus nomācis kāds zināms satraukums, jo darbs varbūt rit ne pārāk ātri. Acīmredzot ir konstatējuši arī to, ka Daiņa Vanaga vadītā Augstākās padomes savā laikā, 1992.gadā, izveidotā komisija nav strādājusi pietiekami nopietni pēdējos gados. Ir samazinājies vairāk nekā uz pusi šīs komisijas sastāvs. Ir saņemtas sūdzības arī šeit, parlamentā, gan no nacistu, gan no komunistiskā režīma cietušo pilsoņu organizāciju puses. Tā šeit ir no Salaspils nometnes ieslodzīto biedrības saņemtas vēstules parlamentā, ir saņemtas sūdzības no politrepresēto klubiem, piemēram, no Aizkraukles rajona par pārkāpumiem un nepilnībām šīs tā saucamās Vanaga komisijas darbā. Uz to, protams, mums, deputātiem, ir jāreaģē. Un es domāju, ka patlaban, ja vērtējam šīs komisijas darba likumīgo pusi un finansēšanu no valsts budžeta, tad ir pretruna ar spēkā esošajiem likumiem. Ir pretruna konkrēti ar Saeimas Kārtības rulli. Bet tāpēc jau arī šodien 35 Saeimas deputāti ir snieguši savu atbalstu Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas veidošanai. Pa vienam deputātam no katras frakcijas. Nākošajā ceturtdienā tiks attiecīgs lēmuma projekts Saeimā balsots. Tāpēc es uzskatu, ka nav nekādas vajadzības šodien balsot par šo frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” deputātu sagatavoto lēmuma projektu. Tātad pēc būtības teksts neatbilst pašreizējai situācijai, un tāpēc es vēlreiz savas runas nobeigumā aicinu balsot pret šo lēmuma projektu un nākošajā ceturtdienā izskatīt savukārt pēc būtības jau komisijas izveidošanu šajā sakarā.

Sēdes vadītāja. Tā kā tuvojas sēdes beigas, ziņoju, ka Prezidijā ir sekojošs dokuments: “Lūdzam pagarināt Saeimas sēdi līdz jautājuma izskatīšanai bez pārtraukuma”. Desmit deputātu paraksti. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par šo priekšlikumu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 24, atturas — 14. Priekšlikums pieņemts. Saeimas sēde, ja tā būs ilgāka par pulksten 17.00, ilgs līdz šī jautājuma izskatīšanai.

Juris Vidiņš, “Tēvzemes un Brīvības” frakcijas deputāts.

J.Vidiņš (TB). Cienījamais Prezidij! Cienījamā Saeima! Cienījamais deputāt Kostanda! Es ļoti pateicos par jūsu spīdošo runu, kā jūs pamatojāt, kādēļ šo jautājumu nevajag izskatīt. Galu galā, ja Augstākā padome ir pieņēmusi kādus lēmumus, jūs kā abu Saeimas sasaukumu deputāts varējāt to ierosināt un šo jautājumu pacelt. Jums neviens to netraucēja.

Cienītie kolēģi! Es ceru, ka starp mums un arī pat starp bijušajiem partijas funkcionāriem, kuri šeit sēž, nav šaubu par to, ka PSKP filiāle, Latvijas Komunistiskā partija, ir noziedzīga pēc būtības. To mums vajadzētu pieņemt kā aksiomu. Vismaz manā uztverē kā bijušam šīs partijas biedram tā tāda ir. Civilizētās pasaules skatījumā tā nebija politiska partija, bet gan kā pēc struktūras, tā arī pēc funkcijas bandītiski mafiozs veidojums, kas savus murgainos mērķus un pasaules kundzību centās realizēt ar terora un genocīda palīdzību. Miljoniem nošauto, desmitiem miljonu nomocīto koncentrācijas nometnēs, veselu tautu deportācijas, Otrā pasaules kara izraisīšana, lūk, nebūt ne pilnīgs šo noziegumu pārskaitījums. Un par šiem noziegumiem līdz šim laikam Komunistiskā partija nav sodīta. PSKP dvīņu māsu — Vācijas nacionālsociālistisko strādnieku partiju tiesāja Nirnbergas starptautiskais tribunāls, un tās vadoņus pakāra. Vācija realizēja denacifikāciju, partijas bosu lietas caurskatīja tiesā, tiem piemēroja amatu aizliegumus. Vācu tauta attīrījās no brūnās sērgas, un varbūt tieši šeit slēpjas, Kostandas kungs, pēckara ekonomisko panākumu atslēga.

Bet kas ir noticis pie mums? Notiesāts LKP genocīda politikas realizētājs Alfons Noviks, bet tie, kuru gribu un pavēles viņš pildīja, un viņu idejiskie mantinieki ir sveiki un veseli. Tie netraucēti darbojas dažādās partijās un dažbrīd pat ar lepnumu deklarē — kāds komunists ir bijis, tāds palicis. Piemēram, Filips Stroganovs — Sociālistiskās partijas līdzpriekšsēdētājs. Politiskais komentētājs, kurš gadu desmitiem televīzijas ekrānā un presē slavinājis kompartijas ģeniālos darbus un pamatojis masu deportāciju nepieciešamību, pēdējā laikā sasirdzis ar uzmācīgu ideju kā “padomju Latvijas iznīcinātājs”. Viņam tiek dāsni dota iespēja publicēties presē un izrādīties televīzijā, lai kārtējo reizi mums iedzītu smadzenēs kārtējos murgus par mūsu izdzīvošanas nespēju bez austrumu kaimiņa. Izbijušais LKP ideoloģiskais sekretārs kopā ar izbijušo padlatvijas tā saucamo ārlietu ministru pārtapuši par televīzijas politiskajiem komentētājiem, lai pareizā, pēc viņu domām, virzienā skolotu Latvijas iedzīvotājus. Kas tā par skolu, to mēs varam dzirdēt.

Es griežos pie jums, cienījamie padomju skolās skolotie juristi, marksisma—ļeņinisma pasniedzēji, panaģeļi, kuri rakstīja čekas nagu maucējiem, LKP dažādu rangu izbijušajiem sekretāriem un funkcionāriem, lūgumu rakstītājiem Maskavai par latviešu trimdinieku apmeklējumu samazināšanu. Es vēlreiz griežos pie jums un aicinu, kā Bībelē teikts: “Kaisiet pelnus sev uz galvas un sakiet “mea culpa”.” (Aplausi.) Un balsojiet tomēr par šo lēmumu! Attīrīšanās visvairāk ir vajadzīga jums, jūsu sirdsapziņai, tajā skaitā jums, Saulīti, jūsu kristietībai!

Novika tiesas spriedumā ir rakstīts: “Laikā no 1940.gada 15.jūnija līdz 1953.gada 7.martam Noviks, būdams par minēto represiju iestāžu vadītāju, “tas ir, par NKVD vadītāju”, realizēja genocīdu pret Latvijas iedzīvotāju grupām, kuras totalitārais režīms uzskatīja par sociāli bīstamām un šim režīmam kaitīgām. Tas tika darīts ar nolūku pilnīgi vai daļēji iznīcināt šīs iedzīvotāju grupas, nogalinot to locekļus, nodarot nopietnus miesas bojājumus, kā arī tīši radot tādus dzīves apstākļus, kas pilnīgi vai daļēji viņus fiziski iznīcināja, atņemot vai ierobežojot ekonomiskās, politiskās un sociālās cilvēktiesības. Un konkrēti:

1. Realizējot Latvijā Vissavienības komunistiskās boļševiku partijas centrālās komitejas un PSRS tautas komisāru padomes 1941.gada 14.maija lēmumu “Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Baltkrievijas un Moldāvijas “un PSRS valsts drošības tautas komisariāta trešā ranga komisāra Serova 1939.gada 11.oktobra pavēli nr.00123 “Par pretpadomju elementu deportācijas procedūru Lietuvā, Latvijā un Igaunijā”, kā arī izpildot Latvijas PSR tautas komisāru padomes un Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas centrālās komitejas rīkojumus, Novika vadībā Latvijas PSR iekšlietu tautas komisariāts kopā ar Latvijas PSR valsts drošības tautas komisariātu, piedaloties vietējiem komunistiem, komjauniešiem un padomju aktīvistiem, 1941.gada jūnijā veica masveida represijas pret Latvijas iedzīvotājiem, viņus apcietinot un izsūtot uz attāliem un mazapdzīvotiem PSRS apgabaliem un novadiem, kā rezultātā daudzi no viņiem, atrodoties necilvēcīgos, cilvēku cieņu un godu pazemojošos apstākļos, no bada un slimībām nomira.”

LKP noziegumi nebeidzās ar 1953.gadu, kā šajā tiesas spriedumā ir rakstīts. Noziegumi, kurus var kvalificēt kā genocīdu, turpinājās arī septiņdesmitajos gados. Kaut vai veselu sociālo slāņu piespiedu pārvietošana no viensētām uz ciematiem. Un to jums, cienītais deputāt Golubov, vajadzētu atcerēties! Es ar jums pārtraukumā runāju. Filips Stroganovs šajā procedūrā pats personīgi piedalījās.

Es nerunāju par tādām lietām, kuras no juridiskā viedokļa grūti formulēt. Un šeit būtu minama iedzīvotāju masveida robotizācija ne tikai ar propagandas līdzekļiem vien, bet arī ar represīvo orgānu palīdzību. Mēs varam runāt par psihotropo medikamentu pielietošanu, mēs varam runāt par piespiedu ārstēšanu psihiatriskajās slimnīcās un daudz daudz ko citu.

Laikā, kad prokuratūra izmeklē LKP noziedzīgo darbību, es neesmu ar mieru, ka viņiem mēs dotu, kā Kostandas kungs liek priekšā, pusgadsimtu, bet es lieku priekšā tikai sešus mēnešus, un tanī laikā es iesaku Saeimai izmainīt likumdošanu, lai mēs varētu tiesāt organizāciju. Tas nenozīmē, ka katrs Komunistiskās partijas biedrs kļūs par noziedznieku, kas būtu jātiesā. Mums ir no kā mācīties, ir starptautiska pieredze ar denecifikāciju Vācijā, un mums nav, man liekas, nekāds jauns ritenis jāizgudro. Un tas, ko man tagad iebildīs, ka Augstākā padome jau ir pieņēmusi, un tā tālāk, un tā tālāk. Lūdzu, uzlieciet man priekšā — vai kaut viens bandas loceklis, kas pavēlēja Novikam izpildīt genocīdu pret latviešu tautu, ir tiesāts. Jo Noviks savā aizstāvēšanās runā galvenokārt min, ka viņš ir izpildījis tikai augstākstāvošo orgānu pavēles.

Tas pats, kas bija Nirnbergas procesā. Bet, ja viņš ir šīs pavēles izpildījis, tad tie pavēlētāji arī ir jāsoda. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Modris Lujāns, pie frakcijām nepiederošs deputāts! Bet, pirms runā Lujāna kungs, es gribu atgādināt frakciju pārstāvjiem, ka pulksten 17.00 preses konference notiks un radiotranslācija tiek pārslēgta uz preses konferenci. (Aplausi.)

M.Lujāns (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamie kolēģi! Ir patīkami aplausus dzirdēt. Es nezinu, vai man vai kādam citam, bet šinī gadījumā es varu būt dziļi satriekts, man nebūs kā Vidiņa kungam jākaisa pelni. Man laikam nebūs, jo Komunistiskajā partijā neesmu sastāvējis kā viņš. Tas ir pirmais.

Protams, varbūt vajadzētu pastiprināti, bet tad jau vajag tiesāt visus komunistus, tad varbūt arī varētu pajautāt, kur viens no LNNK līderiem — Berklava kungs bija 1941.gadā vai 1949.gadā un uz priekšu.

Bet, kā es pareizi atceros, pagājušajā sēdē šo jautājumu mēs neesam izskatījuši, un bija uzrakstīts virsū “Patstāvīgie priekšlikumi”. Un tad šodien, lai mēs ātrāk varētu izbeigt šo diskusiju, es gribu iesniegt protestu. Un es gribu atgādināt, ka šīsdienas laikā vismaz divas reizes Prezidija vadība ir pārkāpusi Kārtības rulli, un es uz 117.panta pamata lūdzu pārtraukt šodien šo diskusiju un izvirzu lūgumu šinī gadījumā nosūtīt kārtējo reizi uz Saimniecisko komisiju šo jautājumu.

Sēdes vadītāja. Lujāna kungs, es nesapratu, pret ko jūs protestējat!

M.Lujāns. Nu kā, 117.pantā “Patstāvīgie priekšlikumi” ir uzrakstīts, ka patstāvīgais priekšlikums iesniedzams vismaz ar desmit deputātu parakstiem. Tas ir izdarīts, cik es atceros, Saeimas lēmuma projekta veidā un apspriežams vienā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Jā, es to saprotu. Bet pret ko jūs protestējat? Es saprotu, ka jūs teicāt, ka jūs Saeimas Prezidijam protestējat. Ko mēs esam nepareizi izdarījuši?

M.Lujāns. Šinī gadījumā es lūdzu pārtraukt diskusiju. Tā ka es izvirzu pavisam citu tēmu, es izvirzu apspriešanai jautājumu, vai mēs pārceļam uz nākošo sēdi šo jautājumu vai mēs to novirzām uz Sociālo , pardon, nevis uz Sociālo, bet uz Saimniecības komisiju.

Sēdes vadītāja. Jā, Lujāna kungs, viss ir skaidrs. Jūs iebilstat pret šī jautājuma izskatīšanu šodienas sēdē un ierosināt šo jautājumu nodot Saimnieciskajai komisijai. (No zāles deputāts A.Jirgens: “Es ceļu iebildumus!”)

Lūdzu zvanu! Aigars Jirgens, “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijas deputāts, 54.panta kārtībā! Jūs varat runāt “par” vai “pret”.

A.Jirgens (TB). Godātie deputāti! Šajā gadījumā nav piemērojams 117.pants, jo 117.pants runā par to, ka apspriešana notiek tajā pašā sēdē, kurā priekšlikums ir iesniegts, ja tam piekrīt iesniedzēji un neviens deputāts neceļ iebildumus. Šis priekšlikums nav iesniegts šīsdienas sēdē, šis priekšlikums ir iesniegts pirms nedēļas ar lūgumu iekļaut šīs sēdes, 8.februāra sēdes, darba kārtībā. Tā ka šajā gadījumā nav piemērojams 117.pants par izskatīšanas atlikšanu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem gribu atgādināt, ka dokuments nr. 326 ir iesniegts 31.janvārī 1996.gadā pulksten 9.10. Tātad tas bija pirms iepriekšējās sēdes. Līdz ar to tas patiešām atbilstoši Jirgena kunga teiktajam nav šajā sēdē iesniegts. Tūlīt uzklausīsim Juridisko biroju. Bet tas neizslēdz iespēju balsot par deputāta Modra Lujāna priekšlikumu. Tas ir Kārtības ruļļa 136.pants: pirms balsošanas pēc būtības izšķirami priekšlikumu par lietas atlikšanu, nodošanu atpakaļ komisijai, papildu ziņu ievākšanu un tamlīdzīgi. Tā ka šis priekšlikums paliek spēkā.

Valdis Krisbergs, Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcijas deputāts!

V.Krisbergs (DPS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie pārpalikušie kolēģi! Mēs esam maz, un tomēr. Es aicinu balsot pret šo projektu, bet pavisam ar citu domu. Jā, es varētu vēlreiz citēt to pašu, ko teica mans cienījamais kolēģis Odisejs Kostanda. Ne jau tur ir tā sāls. Mēs esam šeit Latvijas tautas ievēlēti deputāti. Un netēlosim nezinīšus un nesapratnīšus, ka ne jau Latvijas neatkarības atjaunošana, ne jau LKP paziņošana par antikonstitucionālu Augstākajā padomē, ne jau LKP reālās pastāvēšanas beigas un ne jau Rubika ieslodzīšana cietuma kamerā pārtrauca šīs noziedzīgās organizācijas darbību. Neaizmirsīsim, ka eksistē attiecīgā PSRS kontrizlūkošanas nodaļa. Es ceru, ka šeit zālē nav neviena, kas būtu bijis šīs nodaļas aģents. Manuprāt, ne. Lai gan ir varbūt arī citas domas. Un nav nekāds noslēpums, ka inspirēta darbība bija gan 1988.gada 1.jūnijā, gan šodien un būs arī rīt. Tāpēc es varu uzticēties tikai parlamentārai komisijai ar zināmu cerību, ka mēs varbūt tik tiešām pie kaut kāda rezultāta un skaidrības varētu tikt.

Kāpēc man ir šī pārliecība? Man arī, tieši tāpat kā Lujāna kungam, ir ļoti viegli runāt. Es gan līdz šim esmu bijis vienā partijā kopā ar Danosa kungu, mēs savā laikā dibinājām Latvijas Liberālo partiju. Bet tā nu laikam ir cita.

Man gribētos arī pateikt, ka šeit sēž tie cilvēki, kuri nav noziedzīgās partijas ideoloģijas nesēji. Jā, varbūt man ir viena nostādne, citiem bija mazliet savādāka, bet šeit varbūt ir tie bijušās LKP biedri, kuri ir pieņēmuši tā laika spēles noteikumus. Šeit, protams, ir arī cilvēki, kuri nebija pieņēmuši pat tā laika spēles noteikumus. Un šodien šeit nebūtu tik būtiski tos šķirot no tiem cilvēkiem, kuri izveidoja tā laika spēles noteikumus un tiem lika pakļauties. Vai nu pakļaujieties karjerai ar attiecīgo sarkano grāmatiņu kabatā, vai arī iztieciet bez šīs karjeras! Daudzi cilvēki nolēma savus talantus aprakt. Daudzi ne. Bet tie bija tie cilvēki, kuri, Latvijai atgūstot neatkarību, publiski nolika savas biedru kartes uz galda un pateica, ka viņiem ar šo noziedzīgo organizāciju nav pa ceļam. Diemžēl tādu bija ļoti maz. Ņoti daudzi klusi un mierīgi nolika savas partijas biedru kartes pažobelē. Daudzi varbūt vēl šodien pat maksā biedru naudu. Kāpēc es par to esmu tik pārliecināts? Ņoti daudzi cilvēki ir cietuši no šīs noziedzīgās organizācijas — nošauti, nomocīti, aizdzīti emigrācijā. Ņoti daudziem liktenis ir sagandēts dažādos citos veidos.

Ārsti piekritīs — vai visi trakomājas iemītnieki bija traki? Man liekas, ka bija arī pietiekoši daudz politiski savādāk domājošo, ja tā varētu teikt. Vai visi bija notiesāti par kriminālnoziegumiem pamatoti? Daudzi, kas atrodas čekas maisos, uzskata, ka viņu līdzdalība netiks pierādīta, nav pamatdokumentu. Bet ko darīt tiem cilvēkiem, kuri negribēja būt aģenti, kuri negribēja būt “stukači” un kurus mēģināja piespiest ar jebkuru metodi? Tiem attaisnošanās iespējas vispār nav, jo tādu maisu nav. Bet atliek tikai pacelt balsi par to, ka vajag publicēt čekas maisus, par to, ka jāapskatās vēl vakar noziegumus iztaisījušās valdības vai bijušo deputātu noziegumi pret Latvijas ekonomiku savu kabatu piepildīšanai, kā rodas uzreiz reakcija, nejaušības pēc. Atvainojiet, nebūsim tik naivi — nejaušības šodien nenotiek. Un inspirēto darbību mēs ļoti labi jūtam. Tāpēc es pilnīgi piekrītu 35 deputātu parakstītajam paziņojumam, ka ir jāveido tikai parlamentārā komisija. Un pilnīgi pareizi Odisejs Kostandas kungs pateica — kam pēkšņi šodien atkal ievajadzējies izveidot šo dokumentu, par ko mums šodien jārunā? Varbūt tik tiešām nav bijusi nekāda noziedzīga organizācija un Augstākā padome nebija laba, nu, tur bija emociju uzplūdi? Bet varbūt kādam jāsavāc milzīgs punktu daudzums, lai nepaskatītos, kur ir inspirējums, jo ir jau tāds labs teiciens — ķeriet, ķeriet! — un kolosāli smuki aizmūk pa priekšu pūlim. Es jau nu nesaukšu nevienu vārdā, bet šķiet, ka ir bijušas partijas, kur manā uztverē un arī ļoti daudzu cilvēku uztverē kāds konkrēts čekists jau nu bija zināms. Nu, bet nepierādījās, nu nepierādījās, ko lai dara! Šķiet, ka pie tiesas mani nevarēs saukt, jo es nevienu vārdu konkrēti nenosaucu. Tāpēc es aicinu deputātus — nebūsim naivi, šī partija darbojas, un darbojas daudz kas cits! Mums atliek tikai būt godprātīgiem Latvijas tautas ievēlētiem deputātiem un nepakļauties, atklāti sakot, es ceru, mūsu biedru muļķībai, ka vēlreiz ir kaut kas jāizvērtē. Tas viss ir izvērtēts, to izvērtēs arī visa mūsu tauta, un ar to jau nu politiķiem plusi nav jāpelna, tas ir tāpat zināms. Bet to, ka mums, parlamentāriešiem, varbūt tik tiešām derētu kaut vienu sīkumiņu atklāt no šīs kustības, kā mans cienījamais kolēģis, laikam deputāts Dobelis, šodien teica, kuram es reti piekrītu, bet šodien piekritīšu. Ir nelegālas organizācijas, un ir legālas organizācijas, kuras interesētu šeit atkal panākt to pašu režīmu un varbūt ar tām pašām metodēm kā 1940.gadā — lai tauta pati it kā to ļoti vēlētos. Tāpēc varbūt arī tiem cilvēkiem, kuri nebūt netaisās klusēt un liegties un neatceras to, kas ir bijis pirms gadsimta ceturkšņa, bet ļoti labi un daudz ko zina, kas ir bijis vakar, tiem jāsāk bāzt mutes ciet. Un tādu šeit sēž pietiekoši daudz. Ir ķēpājušies ar G—24 kredītiem, un kādam deputātam ar to var mēģināt muti aizbāzt, tas jau nav svarīgi, ka viņš nav vainīgs. Ir kāda māja uzbūvēta, ne jau vienam vien, bet citam pieķeras klāt — vai tikai jūs kaut ko neesat uzbūvējuši. Un tādu piemēru var atrast daudz. Tā nav nejaušība vai ir nejaušība? Atvainojiet, man nav tik zems intelekts, lai to uzskatītu par nejaušību. Tātad es aicinu balsot pret to, kur, vienalga, nekādas skaidrības nebūs, drīzāk varbūt var panākt pretējo rezultātu, kaut ko samīkstināt, kā Odiseja kungs arī pateica, ja sešu mēnešu laikā, tā žigli, kaut kas jāizdara. Nē, es aicinu tik tiešām deputātus atcerēties, ka tikai mēs esam īstais Latvijas spēks, kas šajā gadījumā varbūt ir kaut kur tuvu taisnībai un kaut ko varēs pateikt arī tautai, ja to mums atļaus.

Sēdes vadītāja. Andris Ameriks, Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāts! Ādamsona kungs, visi nobalsoja ar vairākumu, ka mēs turpinām līdz jautājuma izskatīšanai.

A.Ameriks (TSP). Godātie kolēģi! Es gribētu runāt pēc būtības. Tik tiešām šis dokuments ir ļoti nopietns, taču es vēroju šobrīd iesniegtā projekta lēmējdaļu — uzdot Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Vai Saeima šajā gadījumā var uzdot? Vai mēs neiejaucamies šobrīd nākošajā etapā — uzdot tiesai vai arī... Principā jautājums ir tikai par vienu — vai šajā gadījumā, pieņemot konkrētu lēmumu, mēs varam pieņemt likumus... Mēs varam pieņemt lēmumus, bet šajā gadījumā mēs nevaram iejaukties neatkarīgu institūciju darbībā, kuras pašas seko likumu izpildei. Šajā gadījumā es vienkārši... Es saprotu, ka ir iesniegti arī priekšlikumi par deputātu komisijas izveidošanu, bet šo lēmumu atbilstoši tam, ka Saeima pieņem lēmumus un par šiem lēmumiem atbild un Prokuratūra pēc tam atbilstoši šiem lēmumiem strādā... Bet mēs vienkārši nevaram pakļaut neatkarīgu institūciju, šajā gadījumā Ģenerālprokuratūru, šādu lēmumu brīvai traktācijai. Līdz ar to es 135.panta kārtībā lūdzu šo jautājumu vienkārši neizskatīt pēc būtības.

Sēdes vadītāja. Debatēs vairāk pieteikušos... Paulis Kļaviņš, LZS, KDS un LDP frakcijas deputāts!

P.Kļaviņš (LZS, KDS, LDP ). Cienījamais Prezidij un cienījamie kolēģi! Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to tā vienkārši nobīdītu pie malas, bet es redzu, ka šeit sastopas kaut kāds nepabeigts darbs ar mēģinājumu atkal iesākt to pašu no gala. Augstākā padome savā laikā izveidoja, kā jau kolēģis Kostanda uz to norādīja, Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju. Ja šī komisija ir zaudējusi locekļus, nedarbojas, tad mums būtu jāpārdomā, vai te nav vajadzīgs atjaunot šādu komisiju, to pastiprināt, dot tai jaunu virzību, bet nevis vienkārši konstatēt — nu, tāda komisija mums vairs nav vajadzīga, nu, tagad jau viss ir skaidrs, tā sakot, pats par sevi saprotams, mēs visi zinām, kas bija, un te nekas vairs nav jādara. Prokuratūra, protams, nevar veikt šādu darbu, izmeklēt Komunistiskās partijas genocida politikas sekas, tas ir pārāk liels darbs, lai to varētu izdarīt. Bet atstāt to vienkārši tā un paslaucīt zem tepiķa, tas nebūtu tas īstais risinājums. Un pie tam šis jautājums ir jāsaista arī ar jau iesākto, bet nepabeigto mēģinājumu noteikt pretošanās kustības personas statusu. Tas varbūt ir pat vēl nozīmīgāk nekā mēģināt šos vecos un daudzos grēkus tagad pacelt un apgaismot, un izgaismot, un izsvērt, un izmērīt. Tas būs ārkārtīgi grūts uzdevums, un diez vai tas kaut kur vedīs. Bet dot godu upuriem, nosaukt vārdā tos vismaz, kuri ir iznīcināti, kuru dzīve sakropļota, un atzīt, ka latviešu tauta ir pretojusies abiem totalitārajiem režīmiem, noteikt šo personu statusu, tas varētu būt nozīmīgāk. Taču principā pret šādu genocīda izvērtēšanu man nav nekas iebilstams, ir tikai jautājums, kādā formā to darīt.

Sēdes vadītāja. Gundars Valdmanis, Vienības partijas frakcijas deputāts!

G.Valdmanis(Vienības partijas frakcija). Mīļie deputāti! Mums ir likumos sods par genocīdu, mums ir likumos sods par krāpšanu, par tautas aplaupīšanu un vēl, tad kad Augstākā padome bija, bija arī likums par tautas mantas izlaupīšanu. Tas gan tika veselās sekcijās svītrots kaut kāda iemesla dēļ. Bet tie likumi netiek piemēroti. Un it kā mēs esam tautas reprezentanti, it kā tas ir mūsu darbs, lai redzētu, ka likumi strādā. Bet mēs pakļaujamies kādam kriminālam elementam, kas neatļauj jeb negrib to likumu piemērot, ir likumi par ierēdņu nolaidību. Ir likumi par viskautkādām lietām, bet tie sodi un tie likumi netiek piemēroti. Un es pilnīgi nepieņemu to argumentāciju, ka mums šeit ir jāsēž un jāskatās tas cirks, ka likums ir, grēcinieks ir, bet nekas nenotiek. Kas te mēs esam? Mēs tautai uzliekam virsū kaut kādu cietumu, mēs nevaram tautas vārdā izteikties un ievirzīt tos likumus. Mana runa nav motivēta ar to, cik tur jārakņājas pagātnē. Es domāju par Baltijas bankas krīzi un par to aplamo domu, ka mums ir jāskatās, kā mūsu tauta tiek šodien apzagta, bet mums nav atbildības par to, ka esošie likumi netiek piemēroti. Es jums prasu, lai jūs padomājat, kas un kādas pilnvaras dos speciālām izmeklēšanas komisijām. Kad lietas nedarbojas, tad mums ir jāpakļaujas tiem, kas nodrošina, ka tās lietas nedarbojas. Es saku — nē! Pagājušo sestdienu es biju, kur Latvijas inteliģence it kā sapulcējās, un katru reizi, kad runāja par linča tiesām un par viskautkādām mežonīgām atriebības sistēmām, šī inteliģence aplaudēja, un aplaudēja skaļi. Vai mēs patiešām gribam šai tautai uzvērst tādus nemierus jeb mēs esam atbildīgi par to, lai tādi likumi, kuri ir, tiek iedarbināti? Es vienu laiku it kā biju mūsu “Baltijas” bankas izmeklēšanas komisijā starp pieciem, kas domāja līdzīgi. Šodien es esmu viens, bet es ceru, ka šeit, Saeimā, es neesmu viens, kad tie, kas mūs mēģina uzvilkt tā, ka mēs nevaram redzēt, nevaram rīkoties it kā kaut kādas likumības dēļ, it kā likums mums liedz pateikt, ka mēs gribam, lai likums tiek iedarbināts. Un, lūdzu, mīļais tiesnesi, ja tu to tiesas lēmumu neiztaisi tā, kā tas bija domāts, tad mums ir tiesības tevi koriģēt. Ja mēs paliksim šitādā te veidā un neiekustināsim kaut ko, mīļie draugi, mēs tautai nekādā veidā nespēsim kalpot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Valdmaņa kungs, lūdzu, kāds ir jūsu konkrētais priekšlikums par doto jautājumu?

G.Valdmanis. Es domāju, ka es piekrītu, ka varbūt tieši šo likumu nevajadzētu... projektu nevajadzētu atbalstīt. Ir jāatrod Saeimā tādi cilvēki, kas to lietu izmeklēs. Bet 50 gadu veca atriebība — tā ir viena lieta, tas rekords ir jānostāda, no tā ir jāizņem, cik daudz pozitīva vien var. Bet es domāju, ka daudz svarīgāk ir domāt par šodienas nelietībām.

Sēdes vadītāja. Tātad jūs esat par šī lēmuma projekta noraidīšanu. Paldies! Vairāk debatēs deputāti pieteikušies nav. Debates beidzam.

Atbilstoši Kārtības ruļļa 135. pantam, ja kāds deputāts iesniedz priekšlikumu, ka attiecīgā lieta pēc būtības nav apspriežama Saeimā, tad šāds priekšlikums balsojams vispirms. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 19, atturas — 10. Priekšlikums pieņemts. Lieta pēc būtības nav apspriežama.

Lūdzu zvanu! Lūdzu reģistrācijas režīmu! Ja deputātiem kādam vēl ir kas sakāms vai paziņojams, lūdzu to darīt no tribīnes! Lūdzu deputātus reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāru Imantu Daudišu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

I.Daudišs (Saeimas sekretārs). Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies šādi deputāti: Juris Celmiņš, Kārlis Čerāns, Ziedonis Čevers, Kārlis Jūlijs Druva, Aivars Endziņš, Ervids Grinovskis, Ernests Jurkāns, Juris Kaksītis, Ēriks Kaža, Aleksandrs Kiršteins, Andrejs Krastiņš, Janīna Kušnere, Ivars Ķezbers, Leopolds Ozoliņš, Andrejs Panteļējevs, Jānis Priedkalns, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Straume. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas 8. februāra sēdi pasludinu par slēgtu. Nākamā sēde 15. februārī pulksten 9.00.