Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Pēc 8. februāra plenārsēdes, Latvijas Radio tiešraidē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.1996., Nr. 28/29 (513/514) https://vestnesis.lv/ta/id/28275

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija par Saeimas Prezidija 1996.gada 12.februāra sēdi

Vēl šajā numurā

15.02.1996., Nr. 28/29 (513/514)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 8. februāra plenārsēdes, Latvijas Radio tiešraidē

M.Vītols (LZS, KDS, LDP):

Bieži vien sabiedrībā nav izpratnes, kāpēc ir nepieciešams veidot īpašu attieksmi pret vienā tautsaimniecības sektorā nodarbinātajiem cilvēkiem. Šeit es vēlos sniegt tikai tādu skaidrojumu, ka nav runa par pamatsubsīdiju, šeit ir runa par sociālā nodokļa palielinājumu amortizāciju, lai šis palielinājums zemniekiem nebūtu tik straujš un neizpostītu daudzas darba vietas lauksaimnieciskajā sektorā. Tāpat arī likuma “Grozījumi likumā “Par sociālo nodokli”” pārejas noteikumi nosaka, ka pārmaksātās nodokļu summas, kas ir iemaksātas attiecībā pret 38% likmi no 1. janvāra, tiks ieskaitītas nākošo periodu maksājumos. Tomēr mūsu frakcija uzskata, ka atbalsts zemniekiem ir jāturpina arī citos likumdošanas aktos un likumos. Un konkrēti esam vienojušies ar valdību, ka visdrīzākajā laikā, runājot tieši par sociālo nodokli, sociālais nodoklis tiks korekti sadalīts par apdrošināšanas veidiem, proti, nosakot, kādam apdrošināšanas veidam ir piemērojama cik liela sociālā nodokļa likme. Tad mēs varēsim, piemēram, zemniekus atbrīvot no obligātās apdrošināšanās pret bezdarbu, jo tas nav, mūsuprāt, loģiski, ka zemniekiem, kuri paši sevi nodarbina, būtu arī jāapdrošinās vēl pret bezdarbu. Tāpat būs iespējams nākotnē zemniekus, mūsuprāt, atbrīvot pret obligāto apdrošināšanos pret īstermiņa slimības gadījumiem, jo zemnieki ir tie, kas vismazāk izmanto šādas apdrošināšanas izmaksas īstermiņa slimības gadījumos.

Vēlos ar gandarījumu arī minēt to, ka Saeima pirmajā lasījumā pieņēma likumu par nodokļu atlaidēm uzņēmumiem, uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidēm tādiem uzņēmumiem, kuri nodarbina invalīdus. Un, mūsuprāt, tas ir ļoti būtisks atbalsts tieši invalīdiem, kuri ir nodarbināti uzņēmumos, jo sociālā nodokļa likumā, kurš stājās spēkā 1. janvārī, tika liegtas tās līdzšinējās privilēģijas, kas invalīdiem bija, proti, pazeminātā nodokļa likme. Tādēļ, lai saglabātu invalīdu darba vietas, ir ļoti svarīgi šo likumu apstiprināt. Un man ir prieks arī par Saeimas izpratni, jo par to nobalsoja pirmajā lasījumā ar lielu balsu vairākumu.

Protams, ka svarīgākais šīs nedēļas notikums ir budžeta izskatīšana, šeit, Saeimā, un tūlīt, pēc plenārsēdes beigām, turpināsies vai sāksies budžeta komisijas sēde, kurā tā izskatīs iesniegtos priekšlikumus. Šobrīd komisija ir atbalstījusi, ko es varu sacīt, Ministru kabineta budžeta samazinājumu divos posteņos, proti, ir samazināta uz pusi summa, kas bija paredzēta ierēdņu apmācībai, un uz pusi ir samazināti izdevumi valsts administratīvajai skolai, un šie līdzekļi ir novirzīti skolotāju algām. Tas pagaidām viss. Jūs droši vien no masu informācijas līdzekļiem tālāk arī uzzināsiet, kādas ir debates par šī gada budžetu.

J.Jurkāns (Tautas saskaņas partijas frakcija):

Godātie radio klausītāji! Patlaban blakus zālē joprojām turpinās šīsdienas plenārsēde, kurā ļoti kaislīgi tiek apspriests lēmumprojekts par Latvijas Komunistiskās partijas genocīda politikas izmeklēšanu. Šo projektu iesniedza “Tēvzemei un Brīvībai” deputāti, tie paši cilvēki, kuri ļoti rūpīgi strādā pie deklarācijas par okupācijas fakta atzīšanu, dokumentiem par čekas maisiem un kuri uzskata, ka svarīgākais valstij šobrīd ir šie vēsturiskie jautājumi. Tie ir tie paši deputāti, kuri tikpat dedzīgi balsoja par Tautas saskaņas partijas iesniegto likumprojektu “Par cilvēktiesību konvenciju”, kas paredz reāli Latvijas likumdošanu sakārtošanu pēc Eiropas standartiem, jo ko līdz mūsu izvirzītie lozungi un ko līdz mūsu runas par integrāciju Eiropā, ja mēs joprojām pretojamies mūsu likumdošanas sakārtošanai atbilstoši Eiropas standartiem. Es ceru, ka šis likumprojekts, izejot divus lasījumus, Saeimā tiks ratificēts un mēs varēsim sakārtot jau esošos likumprojektus pēc Eiropas standartiem, un, veidojot nākamo, stingri pieturēsimies pie tiem principiem, pēc kādiem dzīvo cilvēki Eiropā.

A.Saulītis (frakcija “Latvijai”):

Labdien godājamie radiožurnālisti! Ir, protams, ļoti skumji, ka nav žurnālistu, kas klausītos, kas pierakstītu, kam varētu stāstīt, kas varētu tālāk uzdot jautājumus. Žēl, protams, žurnālisti atrod ļoti dažādas akūtas tēmas un skatās kaut kādu varbūt mazsvarīgu personīgu jautājumu, bet tad, kad ir runa par kaut kādu konstruktīvu Saeimas darbu, diemžēl interese ir kaut kur citur. Bet es gribu teikt, ka arī pie tik neieinteresētas žurnālistu attieksmes pret mūsu frakcijas darbu, frakcija ir atradusi jaunas metodes, kā piesaistīt žurnālistu darbu, kā piesaistīt Latvijas televīziju, vadošās avīzes un presi. Un es domāju, ka mums tas ir izdevies ļoti veiksmīgi. Es gribētu minēt šo gadījumu ar Dunkera iesniegumu par dzīvokļa apmaiņu. Es gribu arī klausītājiem lūgt sekot, būs vēl jauna un jauna informācija. Būs jauni atmaskojumi, būs jauni interesanti fakti. Un es arī gribētu teikt — esiet modri, būs arī vēl jauni interesanti paņēmieni no mūsu frakcijas puses. Tas par žurnālistiem un sadarbību ar viņiem.

Šodien kā galveno jautājumu Tautas kustība Latvijai izvirzīja un pierādīja to, ka mēs esam par labklājību visiem. Visi mūs šodien kritizē par to, ka mēs neievērojam savus priekšvēlēšanu solījumus. Mēs bijām tie, kas teica, ka mēs iestāsimies par pensionāru un citu maznodrošināto grupu atbalstu. Tieši par bērniem. Un šodien, kā jūs zināt, tika ieteikts grozījums likumā “Par sociālo palīdzību”, kur tika ieteikts, lai šis likums stātos spēkā pēc gada. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka daudzām ģimenēm sociālie pabalsti tiks maksāti tikai pēc gada. Tātad šogadu 17. panta 3. punkts skan šādi : “Ministru kabinets nosaka ģimenes valsts pabalstu apmēru ģimenēm, kuras audzina vienu bērnu. Par otro un piekto bērnu ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts pusotrkārtīgā apmērā. Par trešo un ceturto bērnu ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts divkāršā apmērā. Par sesto un nākamajiem bērniem ģimenē šis pabalsts tiek izmaksāts tādā pašā apmērā kā par pirmo bērnu.” Tas nozīmē, ka daudzbērnu ģimenēm atkal un atkal veselu gadu vajadzēs gaidīt savu maizīti. Cerēsim, ka deputāti nāks pie prāta, mēs cīnīsimies, lai apturētu šo iniciatīvu, kas neļauj stāties spēkā šim likumam par sociālo palīdzību. Bet es tikai gribu atgādināt, ka šajā balsojumā mēs redzējām, ka daudzas nacionāli noskaņotas partijas un deputāti, kuri kaismīgi savās runās iestājās par Latvijas tautas izdzīvošanu, par Latvijas tautas nākotni, par mūsu bērniem, par viņu izglītošanu, par citām tēmām, tik vieglprātīgi, tik vienkārši savā tiešajā darba izpildē nobalsoja pret pabalstu šiem bērniem. Protams, 12 miljoni ir slogs budžetam, bet mūsu frakcija ir pilnīgi pārliecināta, ka šī summa nav jātaupa uz mūsu bērnu rēķina.

Nākošais. Mēs iesniedzām grozījumus Latvijas Kriminālkodeksā organizētās noziedzības apkarošanas pastiprināšanai. Tas arī, kā jūs zināt, bija mūsu priekšvēlēšanu programmas otrais punkts — cīnīties jeb paplašināt cīņu ar noziedzīgām organizācijām Latvijā. Mēs ieteicām labojumus, kas skan šādi: “Personas, kas sniegušas palīdzību tiesību aizsardzības institūcijām, atbrīvošana no kriminālatbildības.” Kaut vai 47. panta trešā apakšpunkta mūsu redakcijas ieteikums: “Atbrīvošana no soda par nodarījumiem, kas radušies, apkarojot sevišķi bīstamus noziegumus.” Šie labojumi bija ļoti svarīgi, viņi arī dotu plašāku iniciatīvu, lai beidzot šos visus blēžus varētu saukt pie kriminālatbildības. Kā mēs redzam, kārtējo reizi Saeima izrāda savu noraidošo nostāju, tātad es gribu pateikt, dārgie radioklausītāji, opozīcija strādā, viņi ir formā, viņa kāpina savu tempu.

I.Ķezbers (Demokrātiskās partijas Saimnieks frakcija):

Labvakar jūsmājās! Demokrātiskā partija Saimnieks, protams, uzskata pieņemtos labojumus un papildinājumus sociālā sfērā par ļoti principāli svarīgiem, bet es gribētu tomēr pasvītrot, ka šī diena Saeimas dzīvē ieies ar ļoti principiālu balsojumu attiecībā par Latvijas Satversmes attiecīga panta grozīšanu, papildināšanu un ar likumu “Par Satversmes tiesas” pirmajā lasījumā pieņemšanu, un šī likuma tālāku virzīšanu. Es domāju, ka tas ir ļoti rets gadījums, ka tad, kad tiek prasīts kvalificētais balsu vairākums no 72 zālē esošiem deputātiem, visi 72 nobalsoja “par”. Līdz ar to es gribētu teikt, ja Latvijas Satversme ir viena no vecākām Eiropā un par to mēs varam tā tīri vēsturiski pozitīvi skatīties un vērtēt, tas vēl nenozīmē, ka šī Satversme ir pietiekami moderna, mūsdienīga. Un tāpēc es domāju, ka Demokrātiskā partija Saimnieks, juristi, kuri strādā Juridiskajā komisijā, un citi speciālisti veica daudz darba, lai pavirzītu šo Satversmes tiesas likumu uz priekšu ar perspektīvu, ka tuvākā pusgada laikā Satversmes tiesa varētu sekmīgi izveidoties, un mēs praktiski varam runāt par šīs trešās varas nostiprināšanos. Vairāk negribu runāt par šo jautājumu, jo šeit tūlīt runās Endziņa kungs, kolēģis, kurš laikam personīgi ir ļoti daudz pūļu veltījis šī likuma tapšanā un izstrādāšanā, un tāpēc es domāju, ka viņš arī komentēs sīkāk, bet tas ir ļoti svarīgs notikums šīsdienas Saeimas dzīvē.

Otrs moments. Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, godājamie radioklausītāji, tam, ka šodien Saeimas sēdē notika tādas fragmentāras atskaites par to, kurā ekonomiskā jeb lejupslīdes punktā mēs pašlaik ar jums atrodamies. Atceraties, kad Šķēles kungs sāka pildīt savus pienākumus, viņš teica, ka sekos šāda situācijas inventarizācija. Tagad tā ir sākusies, un man gribētos šeit pieminēt finansu ministra Kreitusa kunga atskaiti par valsts finansiālo stāvokli. Man ļoti gribētos, lai ne tikai “Latvijas Vēstnesis”, bet arī mūsu žurnālisti nopublicētu šo īso ziņojumu, kura būtība ir sekojoša, ka patiešām šodien mēs varam teikt: ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā, kā konstatē finansu ministrs, ir sasniedzis apmēram 35% no visas ekonomikas. Protams, to var dažādi izskaitļot, bet ir runa par tiem nodokļiem, kuri neienāk mūsu kasē. Patiešām trauksmes pilns stāvoklis ir ar akcīzes nodokļa nemaksāšanu. Līdz 80% nemaksā akcīzes nodokli, un lielākie akcīzes nodokļa nemaksātāji ir naftas produktu kontrabandas realizētāji jeb fiktīvā tranzītorganizētāji un tā tālāk. Otrajā vietā seko alkohola kontrabanda un trešajā — tabakas izstrādājumu kontrabanda. Bez tam par pēdējo var teikt, ka Dānijas ārlietu ministrs, kurš šajās dienās bija Latvijā, konstatēja, ka patiešām 80% no Latvijā tirgotās tabakas izstrādājumiem ir nelegālas izcelsmes un nav pakļauta akcīzes nodokļa nomaksai. Ar to es gribu pasvītrot, ka, savedot kārtībā tranzītu un šos kontrabandas ceļus aizšķērsojot, mums patiešām ir iespējas lielā un salīdzinoši ātrā veidā palielināt mūsu ienākumus.

Un nobeigumā varu pateikt, ka pagājušajā gadā turpināja samazināties valsts iekšzemes kopprodukts un ir konstatēts, ka pagaidām īpaši uzlabojumi nav gaidāmi.

Un vēl viens moments. Jūs zināt, mēs ar jums patiešām esam sašutuši tad, kad esam spiesti iznīcināt šo konfiscēto tabaku un citas preces. Šobrīd tiek darīts viss, tātad radīts šis tirdzniecības mehānisms, lai viņu realizētu trešajās valstīs. Tātad nevis iznīcinot un barbariski likvidējot šīs preces, kuras, ja ir normālas izcelsmes, ir lietojamas.

Un vēl par to, kāda ir situācija mūsu valstī. Te ir iekšlietu ministra Turlā kunga atbilde par situāciju šodien ar ieslodzītiem un arī interesanti konstatējumi. Latvijas cietumos šobrīd atrodas 9878 ieslodzītie. Šeit interesanti, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir tikai 2850, un satraucoši ir tas, ka vairums notiesāto un ieslodzīto šodien Latvijas cietumos — 3500 — ir bez noteiktas valstiskas piederības, tas ir, viņi nav nekādā reģistrā reģistrēti. Tāda ir šī situācija. Dotā brīdī tātad pāriet uz kameru sistēmu. Un faktiski visos cietumos tiek veikts rekonstrukcijas darbs. Protams, mēs zinām, ka vēl tas neatbilst tiem standartiem, ko prasa Rietumeiropa. Es jums gribu pateikt vienu skaitli, kas man izsauca tādas sarežģītas pārdomas: šodien viens ieslodzītais, pareizāk sakot, viņa pabarošana un apsildīšana, izmaksā 2 lati 5 santīmi diennaktī. Padomājiet, cik daudz cilvēku šodien, esot normāli sabiedrības locekļi, nevar atļauties to izlietot dienā, un Eiropa mums prasa izdot 7 dolārus dienā cietumnieka aprūpei, lai atbilstu Eiropas standartiem. Tas finansiāli nav paceļams.

J.Dobelis (LNNK un LZP frakcija):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Atļaujiet sveikt LNNK vārdā un vispirms izteikt varbūt ne tik daudz piezīmes par dažiem konkrētiem dokumentiem, par kuriem jūs jau dzirdējāt, cik tādus dažus vispārīgus novērtējumus. Man šķiet, ka Saeimas deputātiem jāpieiet ir lietišķi savam darbam un pirmām kārtām tas attiecas uz dokumentu noformēšanu un uz dokumentu iesniegšanu. Ir ļoti nožēlojami tomēr skatīties, ka iesniedz ārkārtīgi nesagatavotus dokumentus tikai viņu iesniegšanas dēļ, juridiski absolūti nenoformulētus, bet ar it kā ārkārtīgi skaistu ideju. Tas ir sakāms par tiem dokumentiem, kurus iesniedza Zīgerista partijas pārstāvji, runājot par grozījumiem Kriminālkodeksā, un uz āru izskatās ļoti glīti — mēs esam pret organizēto noziedzību, mēs esam par uzņēmējdarbības sakārtošanu, mēs esam tur, un mēs esam tur. Taču tajā pašā laikā šāds pieņemtais dokuments absolūti nepalīdz šo problēmu atrisināt. It īpaši jocīgi ir tas, ka līdzīgi dokumenti jau tiek izskatīti komisijās, un, protams, ka nav nekādas jēgas kaut ko tamlīdzīgu skatīties otrreiz un veltīgi tērēt laiku. Tā kā tomēr vajadzētu mēģināt sašķirot problēmas būtību, kā viņu risina un vēlēšanos izrādīties. Piebilstot pie jau dzirdētā, ir ļoti svarīgi tas, ka tika šodien pieņemti grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā. It īpaši mani iepriecina tas, ka ir dotas lielākas pilnvaras pašvaldību policijai, jo, kā jūs zināt, Latvijas lielākajās pilsētās pašvaldību policija darbojas ļoti aktīvi, un Rīgas pilsētās šīs policijas darbinieku skaits drīz sasniegs 700. Un viņi nestrādā, izmantojot valsts budžetu, kā reizēm kļūdaini tiek stāstīts, jo pašvaldību policija saņem naudu tikai no pašvaldības līdzekļiem.

Un vēl viens neliels izteikums par pieņemtajiem grozījumiem likumā “Par nodarbinātību”. Mūsu frakcija uz otro lasījumu ir sagatavojusi projektu, kurā paredz, ka tomēr bezdarbnieku statusu nedrīkst piešķirt tādiem Latvijas teritorijā dzīvojošiem, kuri neprot latviešu valodu, jo, ja jau viņš šeit ir ilgi bez darba un it īpaši, ja viņš pirms tam ir pietiekoši ilgi nodzīvojis, viņam ir bijušas visas iespējas iemācīties mūsu valodu. Ja šis cilvēks pretendē uz valsts atbalstu, viņam ir jāizrāda arī cieņa pret šo valsti un pret šīs valsts valodu. Es domāju, ka šodienas sēde ļoti bieži parādīja, ka ir iespējama arī sadarbība tad, ja tiešām ir zināma prasme jautājumu precīzi noformulēt. Es arī ar lielu prieku atzīmēju šo īpašo balsojumu tādos ļoti svarīgos jautājumos, kuri skāra izmaiņas Satversmē, tie ir ļoti nopietni jautājumi, un, kā redzams, deputāti tomēr lielā vienprātībā atbalstīja šādus projektus.

J.Vidiņš (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”):

Labvakar, cienītie radioklausītāji! Man šķiet, šīsdienas plenārsēdē tapa pieņemts nozīmīgs labojums likumprojektā “Par Zemessardzi”. Kamdēļ tas šķiet nozīmīgs? Tas, pirmkārt, ir tādēļ, ka Zemessardzei budžeta projektā ir atvēlēti par 60 000 latu mazāk līdzekļu nekā pagājušogad. Bet tagad, vismaz pēc šī likuma labojuma, Zemessardze saņems daļu no materiālajām vērtībām, ko viņa konfiscēs likumpārkāpējiem, un pēc tam šīs materiālās vērtības realizēs.

Bēdīgi bija tas, ka nepieņēma Saeimas lēmumu “Par Komunistiskās partijas noziedzīgās darbības izmeklēšanu”. Šeit atrada ļoti interesantu ieganstu, ka apspriežamais jautājums it kā neesot Saeimas kompetencē. Tas mūs, protams, ļoti apbēdināja. Par šo lēmumu balsoja 19 cilvēki un pret viņu faktiski pārējie no 72 klātesošajiem deputātiem.

Jo ilgāk strādāju šeit, Saeimā, jo man arvien vairāk rodas priekšstats, ka atsevišķi deputāti ļoti daudz runā ne pēc būtības un runā, cienītie radioklausītāji, jūsu ausīm, lai sevi popularizētu. Tās aiziešanas no tēmas un vispārējo vērtību apspriešana, tās dažreiz, liekas, ir pat neiegrožojamas. Atsevišķu deputātu godkāre ir neizmērojama tādā ziņā.

Kā frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvis es gribētu visiem radioklausītājiem atgādināt, ka ir palikušas tikai dažas dienas, kad jūs varat parakstīties par alternatīvo Pilsonības likumu, kas, mūsuprāt, pasargātu latviešu tautu no politiskās varas zuduma nākošā gadsimta sākumā.

R.Apalups (Vienības partijas frakcija):

Labvakar, cienītie radioklausītāji! Atļaujiet man nodot jums sveicienu no Vienības partijas frakcijas. Manu sarunu ar jums saīsināja Vītola kunga teiktais par grozījumiem sociālajā nodoklī. Mūsu frakciju, protams, gandarī tas, ka šie grozījumi tika pieņemti ļoti lielā vienprātībā — no 80 deputātiem, kuri piedalījās sēžu zālē, par šiem grozījumiem nobalsoja 78. Mūsu frakcijas priekšlikums, bez šaubām, sākumā bija ar lielākām atlaidēm lauksaimniekiem, bet, saprotot saspringto stāvokli valsts budžetā, mēs arī izprotam situāciju un esam priecīgi, ka tika izdarītas tādas izmaiņas, kas tomēr lauksaimniekiem dod zināmus atvieglojumus. Mūsu uzmanības lokā pašreiz ir jautājums par obligāto transportlīdzekļu apdrošināšanu. Mēs neesam pret šī nodokļa ieviešanu un realizēšanu, bet esam pret tām likmēm, kādas pašreiz ir paredzētas projektā. Un te mēs lūdzam arī izteikt jūs savus priekšlikumus. Kaut gan jāsaka, ka šie priekšlikumi jau daudzi ir saņemti, gan arī tie ir izteikti masu informācijas līdzekļos.

Uzklausot vēlētāju vēlmi, es gribu jums pateikt, ka mēs griezīsimies pie Valsts Radio un Televīzijas vadības, lai tiktu pagarināts raidījums lauksaimniecības darbiniekiem, kas skan no rītiem bez piecpadsmit minūtēm septiņos. Daudzi no jums ir izteikuši priekšlikumus, lai šim raidījumam atvēlētu iepriekšējo raidlaiku, un tas laikam ir pamatoti.

Mūsu frakcija lūdz lauku iedzīvotājus atbalstīt tās iniciatīvas, kuras ir izteikusi un cenšas īstenot Zemkopības ministrija attiecībā uz zemnieku izglītošanu un gatavošanos pavasara lauku darbiem.

A.Endziņš (frakcija “Latvijas ceļš”):

Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Pirms runāt konkrēti par jautājumiem, ko izskatīja Saeima šodien savā sēdē, es gribētu piekrist Dobeļa kunga izteiktajai replikai par to, ka bieži vien nodošanai komisijām tiek iesniegti nekvalitatīvi sagatavoti likumprojekti. Konkrēti šajā gadījumā ir runa par diviem grozījumiem Kriminālkodeksā. Bet Saeima noraidīja šo likumprojektu nodošanu komisijām, ko iesniedza frakcija “Latvijai” jeb Zīgerista partijas frakcija. Ne jau tāpēc, ka Saeima ir pret cīņas pastiprināšanu pret organizēto noziedzību vai pret nesakārtotību uzņēmējdarbībā. Bet gan tāpēc, ka jau ir darba kārtībā komisijās grozījumi Kriminālkodeksā, pie tam viens grozījums jau ir zināmā mērā saistīts tieši ar šo organizēto noziedzību, ar cīņu pret organizēto noziedzību. Un principā šī frakcija var iesniegt tos kā priekšlikumus. Mēs diemžēl šodien patērējam ļoti daudz laika, jo no 8 likumprojektiem, kas tika ierosināti nodot komisijām, netika nodoti 5 likumprojekti. Tikai tāpēc, ka Saeimā vai nu ir jau dienas kārtībā viens likumprojekts, kurš tika izskatīts šodien pirmajā lasījumā, viens likumprojekts tika izskatīts šodien otrajā lasījumā, un tie nāca kā patstāvīgi jauni priekšlikumi, lai mums nebūtu desmit grozījumi vienā un tajā pašā likumā, tikai ar pāris nedēļu nobīdi. To visu var izdarīt, izmantojot Kārtības rullī paredzētās tiesības, jo pat viens deputāts var iesniegt jebkuru priekšlikumu, nerunājot jau nemaz par 5 deputātiem vai frakcijām. Tāpēc es uzskatu, ka Saulīša kungs tomēr maldina cienījamos radioklausītājus, ka, lūk, Saeima, uzstājas pret šo cīņas pastiprināšanu pret organizēto noziedzību.

Es gribu arī precizēt, ko teica Vidiņa kungs attiecībā par atvieglojumiem un par izmaksām, kas ir paredzētas Zemessardzei. Viņš to pasniedza, ka šis likums ir pieņemts. Nē, šis grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” šodien tika nodots komisijām izskatīšanai, tātad nevajag saprast, ka jau ar šo brīdi uzreiz šīs priekšrocības un atvieglojumi ir jau pieņemti.

Bet, lai neatkārtotu, to, ko jau teica mani kolēģi, es gribētu tomēr uzsvērt, manuprāt, nozīmīgāko šodienas notikumu Saeimas sēdē. Tas tik tiešām ir tas grozījums, ko Saeima pirmajā lasījumā akceptēja Latvijas Republikas Satversmē, konkrēti, izteica Satversmes 85. pantu jaunā redakcijā, kas nosaka, ka Latvijā pastāv Satversmes tiesa, kura darbojas uz sevišķa likuma pamata un kāda ir arī būtībā galvenā Satversmes tiesas kompetence. Ņoti apsveicami ir tas, ka šo grozījumu Saeima šodien pieņēma vienbalsīgi.

Otrs, neapšaubāmi ar iepriekšējo saistīts, ir likumprojekts “Par Satversmes tiesu”. Cienījamiem radioklausītājiem ir iespēja iepazīties ar likumprojektu, kādu to akceptēja pirmajā lasījumā, jo tas ir publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, iespējams, ka arī citi preses izdevumi pievērsīs tam uzmanību un publicēs. Es domāju, ka tas ir ļoti nopietns solis, lai mēs radītu ļoti nepieciešamu institūciju demokrātijas atbalstā.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”, nr. 49

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!