Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Likumprojektu iesniegumi - Par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā" - Par politiski represētās personas statusu - Likumprojekts par grozījumiem likumā "Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu" - Par likumprojektu "Grozījumi un papildinājumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.02.1996., Nr. 28/29 (513/514) https://vestnesis.lv/ta/id/28276

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru atbildes

Vēl šajā numurā

15.02.1996., Nr. 28/29 (513/514)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojektu iesniegumi

Dokuments nr.393

Par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”

Saeimas Prezidijam

Aizsardzības un iekšlietu komisijai

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā” (reģ.nr.97; dok. nr.212), konstatēja:

1. Atbildība par mantas zādzību jau ir noteikta Kriminālkodeksa spēkā esošās redakcijas 139. un 141.pantā. Izdalīt atsevišķi atbildību par satiksmes līdzekļa zādzību nav lietderīgi, tāpēc kodeksa papildināšana ar šo pantu nebūtu atbalstāma.

2. Kriminālkodeksa 197.pantā paredzētie noziegumu sastāvi pēc būtības dublē kodeksa 139. un 141.pantā paredzētos noziegumu sastāvus, jo persona, kas aizbraukusi mehānisko transporta līdzekli vai buru kuģi, ir prettiesiski izņēmusi to no īpašnieka vai citas personas valdījuma un rīkojusies ar šo mehānisko transporta līdzekli vai buru kuģi kā ar savu, tāpēc 197.panta izslēgšana no kodeksa būtu atbalstāma.

3. Likumprojekts neparedz, kā risināms jautājums par to personu atbildību, kuras līdz brīdim, kad stājas spēkā likums par 197.panta izslēgšanu, izdarījušas šai pantā paredzētos noziegumus.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms, un aicināt Saeimu to noraidīt.

2. Saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt izskatīšanai pirmajā lasījumā alternatīvu likumprojektu “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Pielikumā:alternatīvais likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

Ar cieņu,—

1996.gada 12.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”

Iesniedz Juridiskā komisija

Izdarīt Latvijas Kriminālkodeksā šādu grozījumu:

“Izslēgt 197.pantu.

Pārejas noteikumi

1. Personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai izdarījušas nelikumīgu mehānisko transporta līdzekļu vai buru kuģu aizbraukšanu, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta.

2. Personas, kas līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai notiesātas par nelikumīgu mehānisko transporta līdzekļu vai buru kuģu aizbraukšanu, turpina izciest sodu pēc Latvijas Kriminālkodeksa 197.panta.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.”


Dokuments nr.395

Par politiski represētās personas statusu

Saeimas Prezidijam

LNNK un LZP frakcijas deputāti iesniedz likuma projektu “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.

LNNK un LZP frakcijas

1996. gada 12. februārī priekšsēdētāja vietnieks J.Kalviņš

Likumprojekts:

“Grozījumi Latvijas Republikas likumā

“Par politiski represētās personas statusa noteikšanu

komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””

1. Papildināt likuma 2. pantu aiz vārdiem “latvieši un līvi” ar “bijušie Lietuvas vai Igaunijas pilsoņi, kuri šobrīd dzīvo Latvijas Republikā”.

6. Saeimas deputāti: J.Dobelis, J.Kalviņš, A.Lambergs, A.Seile, P.Tabūns


Dokuments nr.402

Saeimas Prezidijam

Lūdzu iekļaut Saeimas nākamās plenārsēdes darba kārtībā grozījumus likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”.

O.Kostanda,

1996.gada 12.februārī Frakcijas “Latvijai” priekšsēdētājs

Likumprojekts

par grozījumiem likumā

“Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu”

Iesniedz frakcija “Latvijai”

Šā likuma desmito pantu izteikt šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, ko Saeima ievēlējusi par Valsts prezidentu, saņem no valsts: 1) ikmēneša pensiju 1.kategorijas ierēdņa algas apmērā.

No desmitā panta 1.punkta izslēgt otro, trešo un ceturto apakšpunktu.

(2) Par to, vai personai, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, vēl gadu pēc šā amata atstāšanas nepieciešama apsardze, katrā atsevišķā gadījumā lemj Ministru kabinets.”

Saeimas deputāti: O.Kostanda, A.Saulītis, E.Grīnbergs, J.Strods, J.Rubins, M.Rudzītis, G.Gannusa, J.Kazāks, E.Zelgalvis, K.Čerāns

 

Par likumprojektu

Uzskatām, ka Valsts prezidenta pensijas apmēra samērošana ar minimālo mēnešalgu valstī pozitīvi ietekmēs gan prezidenta strādātgribu, gan tautas noskaņu.

Šā panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktu (Par valsts apmaksātu dzīvokli, automašīnu un sekretāru) izslēgšana nepieciešama tāpēc, ka valsts novesta bankrotā. Minētās priekšrocības var piešķirt prezidentiem, kuru nominācijas laikā valsts saimniecība normāli attīstījusies.


Dokuments nr.391

Par likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Saeimas Prezidijam

Juridiskā komisija, izskatījusi likumprojektu “Grozījumi un papildinājumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” (reģ. nr.91; dok. nr.203), konstatēja:

1. Nav atbalstāms likumprojekta 1.pants, jo, papildinot likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu ar likumprojektā piedāvāto piekto daļu, kas paredz maksājumu par komunāliem pakalpojumiem veikšanu bez izīrētāja starpniecības, rodas pretruna starp šo daļu un 11.panta ceturto daļu, kas paredz, ka “ja īrnieks un izīrētājs savstarpēji vienojas par komunālajiem pakalpojumiem, izīrētājs var saņemt no īrnieka maksu par šiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem pats”.

2. Nav atbalstāms likumprojekta 2.pants, jo šāds grozījums tikai veicinātu ļaunprātīgu īres un komunālo maksājumu nemaksāšanu, pasliktinot to īrnieku stāvokli, kas godprātīgi tos maksā.

3. Ir atbalstāma likumprojekta 3.panta pamatdoma, taču likumprojektā ietvertā redakcija nav pieņemama, jo satur virkni nepilnību:

1) nav noteikts, kam un kādā kārtībā jāpierāda, ka attiecīgā persona (ģimene) atbilst maznodrošinātas personas (ģimenes) kritērijiem;

2) nav noteikts, vai likuma 29.panta pirmās daļas 2.punktā paredzētie iemesli nav piemērojami tikai tām personām (ģimenēm), kuras likumā noteiktā kārtībā atzītas par tūcīgām personām (ģimenēm), bet dažādu no viņām neatkarīgu iemeslu dēļ nav saņēmušas attiecīgos pabalstus, kas tām pienākas, vai jebkurai personai, kas griezusies, bet nav saņēmusi pabalstu, tātad arī gadījumos, kad šāds pabalsts personai nepienākas.

4. Nav atbalstāms likumprojekta 4.pants, jo tas rada pretrunu starp likuma 29.pantu un 32.pantu. Tā 29.panta pirmajā daļā noteikts, ka uzskaitītajos gadījumos izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, bet likumprojekts paredz, negrozot 29.panta pirmo daļu, noteikt 32.pantā, ka “personām, kuras izliek no dzīvojamām telpām šā likuma 29.pantā paredzētajos gadījumos, izīrētājam jāierāda cita dzīvošanai piemērota dzīvojamā telpa”.

Ņemot vērā konstatēto, Juridiskā komisija nolēma:

1. Atzīt, ka likumprojekts iesniegtajā redakcijā nav atbalstāms.

2. Izstrādāt un saskaņā ar Kārtības ruļļa 85.pantu iesniegt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Pielikumā alternatīvais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””.

Ar cieņu,—

1996.gada 9.februārī Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Kaksītis

Likumprojekts:

“Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri””

Iesniedz Juridiskā komisija

Izdarīt likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 7.nr.) šādus grozījumus:

“29.pantā:

papildināt ar jauno trešo daļu šādā redakcijā:

“Šā panta pirmās daļas 2.punkts nav piemērojams tām personām (ģimenēm), kuras likumā paredzētā kārtībā ir atzītas par trīcīgām (sociāli mazaizsargātām vai maznodrošinātām) personām (ģimenēm). Šīs personas (ģimenes) izliekamas, ierādot citu dzīvojamo telpu.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par ceturto un piekto daļu.”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!