Finansu ministra skaidrojums
1996. gada 1. februārī
Par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanu
Sakarā ar to, ka Finansu ministrija vairākkārt saņēmusi jautājumus par likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 12. un 13. panta un Ministru kabineta 1994. gada 19. aprīļa noteikumu nr. 85 “Par neapliekamā mēneša minimuma apmēriem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli” (“Ziņotājs”, 1994, 9. nr.) piemērošanu attiecībā uz ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, pamatojoties uz Ministru kabineta 1994. gada 14. jūnija noteikumiem nr. 120 “Ministru kabineta iekšējās kārtības un darbības noteikumi” (“Ziņotājs”, 1994, 14. nr.) 130. punktu, paskaidroju:
grozījumi likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atsevišķos pantos, kas stājušies spēkā no 1996. gada 1. janvāra, nosaka, ka, sākot ar 1996. gada 1. janvāri, piemērojams tikai viens neapliekamais minimums — paša iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja neapliekamais minimums 22,50 latu apmērā.
Likums tāpat nosaka, ka šis neapliekamais minimums piemērojams arī, aprēķinot nodokļa maksātāja ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu par apgādājamiem un papildu atvieglojumu sakarā ar invaliditāti un politiski represētās personas statusu (saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13. pantu).
Tādējādi nodokļa maksātājam par apgādājamiem ar nodokli neapliekamais minimums ir 11,25 lati.
Ja kāds līdz šim kļūdaini aprēķinājis ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma apmēru, kļūda koriģējama, veicot iedzīvotāju nākamā mēneša ienākuma nodokļa aprēķinu.
Finansu ministrs A. G. Kreituss