Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Muitas likums

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) drošības nauda — Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 9.oktobra regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk — regula Nr.952/2013) 92.panta 1.punkta "a" apakšpunktā minētā skaidras naudas iemaksa;

2) Latvijas Republikas muitas teritorija — visa Latvijas Republikas teritorija, ko veido sauszeme, teritoriālie un iekšējie ūdeņi un gaisa telpa, kā arī mākslīgo salu un būvju teritorijas;

3) muitas lietas — regulas Nr.952/2013 5.panta 2.punktā minētajos tiesību aktos muitas jomā (turpmāk — normatīvie akti muitas jomā) un nacionālajos normatīvajos aktos noteikto darbību un pasākumu kopums, kurus piemērojot tiek īstenota muitas politika;

4) muitas maksājumi — regulas Nr.952/2013 5.panta 20.punktā noteiktais ievedmuitas nodoklis un 21.punktā noteiktais izvedmuitas nodoklis (turpmāk – muitas nodoklis) un ar tiem saistītie maksājumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijas Republikas muitas teritorijā;

5) muitas maksājumu parāds — muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu, pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa parāds;

6) muitas nodokļa nokavējuma nauda — regulas Nr.952/2013 114.pantā minētie nokavējuma procenti;

7) muitas robeža — Latvijas Republikas muitas teritorijas robeža;

8) muitošana — pasākumi, kurus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic persona un muitas iestāde, piemērojot precēm muitas procedūru, reeksportu vai pagaidu uzglabāšanu;

9) Valsts ieņēmumu dienesta veikta pārbaude — pārbaude, ko nodokļu administrācija veic saskaņā ar likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteikto.

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir noteikt Latvijas Republikas kompetenci muitas lietās tiktāl, ciktāl muitas lietas nav noteiktas tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos.

3.pants. Muitas iestāde, muitas iestādes kods un muitas amatpersona

(1) Regulas Nr.952/2013 5.panta 1.punkta izpratnē muitas administrācija Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.

(2) Muitas iestāde ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" un citos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

(3) Ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.

(4) Muitas iestādes identifikācijas nolūkā muitas informācijas sistēmās tiek izmantots muitas iestādes kods, ko nosaka Valsts ieņēmumu dienests, un to veido četras zīmes, kas apzīmē konkrētu Latvijas Republikas muitas iestādi. Starptautiskajai apritei muitas iestādes kodu pārveido astoņu zīmju formā atbilstoši šādam principam:

1) pirmās divas zīmes ir Latvijas Republikas valsts kods "LV";

2) nākamās divas zīmes ir divas nulles;

3) pēdējās četras zīmes apzīmē Latvijas Republikas muitas iestādi.

(5) Muitas iestādes adresi, darba laiku un muitas iestādes kodu Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļa vietnē.

(6) Muitas amatpersona ir muitas iestādes ierēdnis, kas pilda normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā un likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" noteiktos uzdevumus muitas politikas īstenošanā.

(7) Muitas amatpersonai ir šajā likumā, likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", normatīvajos aktos muitas jomā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

4.pants. Muitas iestādes emblēma

Muitas iestādes emblēmu veido divi dzelteni diagonāli krustoti Merkura zižļi, virs kuriem ir mazais valsts ģerbonis. Emblēmu lieto uz muitas iestādes amatpersonas formas tērpa.

5.pants. Muitas lietu vadība

(1) Valsts ieņēmumu dienests administrē muitas lietas normatīvajos aktos muitas jomā, šajā likumā, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts ieņēmumu dienests izstrādā un publisko savā tīmekļa vietnē informatīvos materiālus muitas lietās, kas ir nepieciešami preču muitošanai un kas ietver visu ar muitas iestādes darbību un muitas procedūru piemērošanu saistīto informāciju, kā arī nodrošina savlaicīgu minētās informācijas aktualizēšanu.

6.pants. Ministru kabineta kompetence muitas lietās

Ministru kabinets nosaka:

1) komersanta reģistrācijas un identifikācijas numura (EORI) un pagaidu numura piešķiršanas un datu labošanas kārtību, kā arī numura struktūru;

2) papildus aizpildāmās ailes muitas deklarācijā;

3) dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtību;

4) kārtību, kādā nosaka zudumu apmērus muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām precēm;

5) preču uzskaites un identificēšanas kārtību muitas noliktavā;

6) atsevišķus nosacījumus attiecībā uz muitas procedūras — tranzīts — piemērošanas un noformēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā tranzīta deklarāciju atzīst par nederīgu;

7) Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikšanas kārtību un kārtību, kādā tās administrē Valsts ieņēmumu dienests;

8) kārtību, kādā piesaka muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī kārtību, kādā noraida citu Eiropas Savienības dalībvalstu iesniegtos iesniegumus par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu;

9) akcīzes preču Eiropas Savienības kopējā muitas tarifa (TARIC) nacionālos papildkodus un to piemērošanas kārtību;

10) kārtību, kādā muitas iestāde nodrošina Padomes 2002.gada 20.decembra regulas (EK) Nr.2368/2002 par Kimberli procesa sertifikācijas sistēmas īstenošanu starptautiskajā tirdzniecībā ar neapstrādātiem dimantiem prasību izpildi;

11) muitas procedūras — eksports — piemērošanas kārtību lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām;

12) kārtību, kādā persona, kuras darbībā ietilpst brīvajā zonā esošu preču uzglabāšana, apstrāde, pārstrāde, pārdošana vai pirkšana, veic preču krājumu uzskaiti;

13) kārtību, kādā ārpussavienības preces, kuras netiek apliktas ar akcīzes nodokli, pārvieto ar autotransportu starp Rīgas brīvostas, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vai Ventspils brīvostas daļām viena muitas kontroles punkta ietvaros;

14) kārtību, kādā piesaka preču reeksportu un iesniedz reeksporta paziņojumu, un paziņojumā norādāmās ziņas;

15) kārtību, kādā iestāžu un organizāciju ievestās preces atbrīvo no ievedmuitas nodokļa;

16) preču iznīcināšanas kārtību;

17) kārtību, kādā iesniedz iesniegumu par atteikšanos no precēm par labu valstij, iesniegumā norādāmās ziņas un tam pievienojamos dokumentus;

18) muitošanas kārtību, apgādājot kuģi (tajā skaitā karakuģi) un gaisa kuģi ar krājumiem, rezerves daļām un aprīkojumu.

7.pants. Muitas nodokļa summas noteikšana

Maksājamā muitas nodokļa summu nosaka euro un centos (ar divām zīmēm aiz komata), nepiemērojot regulas Nr.952/2013 101.panta 3.punktu.

8.pants. Atbrīvojums no paziņojuma par muitas parādu

Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar Komisijas 2015.gada 28.jūlija deleģētās regulas Nr.2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr.952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (turpmāk — regula Nr.2015/2446) 88.panta 1. un 2.punktu nepaziņo radušos muitas parādu, ja muitas maksājumu parāda summa par vienā deklarācijā ietvertajām precēm ir mazāka par 10 euro.

9.pants. Muitas nodokļa nokavējuma naudas aprēķināšana un iekasēšana

(1) Muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina un iekasē saskaņā ar regulas Nr.952/2013 nosacījumiem.

(2) Ja pēc preču izlaišanas Valsts ieņēmumu dienesta veiktā pārbaudē tiek aprēķināta muitas nodokļa nokavējuma nauda, tās samaksas termiņu nosaka, ievērojot likumā "Par nodokļiem un nodevām" minēto 30 dienu samaksas termiņu.

(3) Muitas nodokļa nokavējuma naudas likmi, kas tiek noteikta attiecīgajam periodam saskaņā ar regulas Nr.952/2013 114.panta 1.punktu, Valsts ieņēmumu dienests publicē savā tīmekļa vietnē.

(4) Ja nodokļu maksātājs izmanto savas tiesības precizēt muitas deklarāciju saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 33.² pantu un samaksā papildus aprēķināto muitas nodokļa summu, muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina līdz regulas Nr.952/2013 114.panta 1.punktā minētajai samaksas dienai.

10.pants. Kredīta atlikuma pielāgošana muitas nodokļa samaksai

Regulas Nr.952/2013 109.panta 1.punktā minēto kredīta atlikuma pielāgošanu muitas nodokļa samaksai Valsts ieņēmumu dienests īsteno, atļaujot novirzīt iemaksu atlikumus, kas nav izmantoti, lai segtu aprēķinātos muitas iestādes administrētos maksājumus, turpmākiem nodokļu, nodevu vai obligātajiem maksājumiem bez termiņa ierobežojuma.

11.pants. Gadījumi, kad Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu, lai parādniekam netiktu nodarīts nelabojams kaitējums

(1) Regulas Nr.952/2013 45.panta 2.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi aptur, ja pastāv kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem un ir saņemts viens no šādiem iesniegumiem:

1) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildes apturēšanu — uz laika periodu līdz sešiem mēnešiem;

2) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(2) Regulas Nr.952/2013 45.panta 3.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma izpildi aptur, neprasot iesniegt galvojumu, ja pastāv kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem un ir saņemts viens no šādiem iesniegumiem:

1) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpildes apturēšanu — uz laika periodu līdz sešiem mēnešiem;

2) iesniegums par Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma apstrīdēšanu — uz iesnieguma pirmstiesas izskatīšanas laiku.

(3) Regulas Nr.952/2013 112.panta 1.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests sadala termiņos uz laiku līdz pieciem gadiem Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes rezultātā aprēķinātā muitas nodokļa samaksu atbilstoši likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajai kārtībai par nodokļu samaksas termiņu pagarināšanu un, piemērojot regulas Nr.952/2013 112.panta 3.punktu, neprasa parādniekam iesniegt galvojumu un maksāt regulas Nr.952/2013 112.panta 2.punktā norādītos kredīta procentus, ja īstenojas kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(4) Regulas Nr.952/2013 114.panta 3.punktā minētajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests neprasa parādniekam maksāt muitas nodokļa nokavējuma naudu, ja īstenojas kāds no šā panta piektajā daļā minētajiem nosacījumiem.

(5) Parādnieks dokumentāri pamato, ka:

1) tam nepietiek apgrozāmo līdzekļu, lai izpildītu Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtajā lēmumā paredzētās prasības;

2) Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma izpilde parādnieku var novest pie maksātnespējas.

(6) Lai piemērotu šā panta pirmo, otro, trešo vai ceturto daļu, parādnieks ne vēlāk kā trīs darbdienas pirms maksājuma samaksas termiņa beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pamatotu iesniegumu un dokumentāru pamatojumu. Dokumentārajā pamatojumā parādnieks iekļauj bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu uz iesniegšanas mēneša pirmo datumu, sagatavojot to atbilstoši attiecīgajiem gada pārskatu sagatavošanu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

12.pants. Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikāti

(1) Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātus izsniedz Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un citas likumos noteiktās institūcijas.

(2) Ministru kabinets nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtību.

(3) Ministru kabinets paredz kritērijus, pēc kuriem nosaka valsti, kurā preces tika pilnībā iegūtas vai kurā ir notikusi to pēdējā būtiskā pārveide.

13.pants. Dokumentu iesniegšana muitas iestādei

(1) Regulas Nr.952/2013 6.panta 1.punktā minēto dokumentu un informācijas (turpmāk — dokumenti) iesniegšana un parakstīšana notiek Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā.

(2) Elektroniski iesniedzot un parakstot dokumentus, Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā izmantotos personas elektroniskās identifikācijas līdzekļus uzskata par personas pašrocīga paraksta aizstājēju.

(3) Elektroniski iesniegtu dokumentu uzskata par parakstītu iesniegšanas brīdī, un šādam dokumentam ir juridisks spēks arī tad, ja tas nesatur rekvizītu "paraksts".

(4) Eksporta un tranzīta deklarāciju var aizpildīt angļu valodā, ja deklarētā izvešanas, tranzīta vai galamērķa muitas iestāde ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai kopīgā tranzīta valsts muitas iestāde.

(5) Muitas deklarāciju var aizpildīt angļu vai krievu valodā, ja tas ir paredzēts starptautiskajos līgumos.

(6) Muitas deklarāciju var aizpildīt angļu valodā, piemērojot centralizēto muitošanu.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā tiek identificētas personas, kas iesniedz dokumentus elektroniski.

14.pants. Muitas kontrole

(1) Muitas kontroli visā Latvijas Republikas muitas teritorijā veic muitas amatpersona.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā muitas amatpersona vai Valsts robežsardzes amatpersona kontrolē atsevišķas akcīzes preces, kuras fiziskā persona pārvieto personīgajā bagāžā, kas par tādu uzskatāma Padomes 2009.gada 16.novembra regulas (EK) Nr.1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem 41.panta izpratnē;

2) kārtību, kādā īsteno muitas kontroles pasākumus intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai, kā arī lēmuma, ar kuru tiek apstiprināts lūgums muitas iestādei rīkoties attiecībā uz precēm, par kurām ir aizdomas, ka ar tām tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, saņēmēja pienākumus muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā;

3) kārtību, kādā muitas amatpersona veic transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un nogādā transportlīdzekli muitas iestādē muitas kontroles veikšanai;

4) tehniskās prasības preču identifikācijas līdzekļiem, kā arī to izmantošanas kārtību.

15.pants. Personas pārmeklēšana

(1) Lai pārliecinātos, ka pie personas neatrodas muitošanai pakļautās vai aizliegtās preces vai nedeklarēta skaidra nauda vai preces, uz kurām attiecas aizliegumi vai ierobežojumi, muitas amatpersona muitas kontroles laikā ir tiesīga veikt personas pārmeklēšanu, no ārpuses pārbaudot personas apģērbu un pieskaroties personai. Personu pārmeklē tā paša dzimuma muitas amatpersona.

(2) Nepilngadīgu personu, kas šķērso muitas robežu, pārmeklē tās likumiskā pārstāvja vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, ja attiecīgās personas ir.

16.pants. Personas aplūkošana

(1) Drīkst aplūkot tādu personu, par kuru ir pietiekams pamats uzskatīt, ka šī persona slēpj pie sevis muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, vai pastāv aizdomas, ka personas ķermenī ir norītas vai ievietotas muitošanai pakļautas preces vai aizliegtas vielas, tādā veidā pārkāpjot normatīvos aktus muitas jomā.

(2) Lēmumu par personas aplūkošanu pieņem Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pilnvarota muitas amatpersona.

(3) Lēmumā par personas aplūkošanu norāda tās muitas amatpersonas vārdu, uzvārdu un amata nosaukumu, kura veiks personas aplūkošanu, kā arī pamatojumu personas aplūkošanai.

(4) Ja aplūkošana saistīta ar personas ķermeņa atvērto dobumu un ķermeņa medicīnisko aplūkošanu, to drīkst izdarīt tikai ārstniecības persona ārstniecības iestādē.

17.pants. Personas aplūkošanas kārtība

(1) Personas aplūkošanu izdara lēmumā par personas aplūkošanu noteikta muitas amatpersona, kas ir tā paša dzimuma kā aplūkojamā persona. Aplūkošana izdarāma šim nolūkam paredzētā telpā, kas atbilst sanitārajām un higiēniskajām prasībām.

(2) Pirms personas aplūkošanas muitas amatpersona:

1) iepazīstina personu ar lēmumu par personas aplūkošanu;

2) iepazīstina personu ar tās tiesībām un pienākumiem, kas saistīti ar personas aplūkošanu:

a) personai ir tiesības iesniegt piezīmes un sūdzības par personas aplūkošanas gaitu,

b) personai ir pienākums izpildīt muitas amatpersonas pieņemtos lēmumus, dotos rīkojumus vai izvirzītās prasības;

3) piedāvā personai labprātīgi uzrādīt paslēptās muitošanai pakļautās preces, priekšmetus vai nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta.

(3) Nepilngadīgas personas aplūkošana notiek tās likumiskā pārstāvja vai citas personas klātbūtnē, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, ja attiecīgās personas ir tā paša dzimuma kā aplūkošanai pakļautā nepilngadīgā persona. Ja nepilngadīgā persona muitas robežu šķērso viena vai persona, kuras pavadībā tā šķērso muitas robežu, ir pretēja dzimuma, nepilngadīgās personas aplūkošanu izdara ārstniecības persona muitas amatpersonas klātbūtnē, kas ir tā paša dzimuma kā aplūkošanai pakļautā nepilngadīgā persona.

18.pants. Personas aplūkošanas protokols

(1) Par katru personas aplūkošanu sastāda personas aplūkošanas protokolu divos eksemplāros. Viens personas aplūkošanas protokola eksemplārs paliek muitas iestādē, bet otru nodod personai, kura tika pakļauta aplūkošanai.

(2) Personas aplūkošanas protokolā ieraksta visas personas aplūkošanas veicēja darbības tādā secībā un veidā, kādā tās veiktas, kā arī personas aplūkošanā noskaidroto. Personas aplūkošanas protokolā norāda visus personas aplūkošanā atrastos priekšmetus, preces un nedeklarētu skaidru naudu vai preces, priekšmetus vai vielas, kuru pārvietošana pāri valsts robežai ir aizliegta, norādot to nosaukumu un daudzumu (skaitu vai svaru).

(3) Personas aplūkošanas protokolu paraksta:

1) muitas amatpersona, kas izdarījusi personas aplūkošanu;

2) aplūkošanai pakļautā persona;

3) ārstniecības persona (ja aplūkošana saistīta ar personas ķermeņa atvērto dobumu un ķermeņa medicīnisko aplūkošanu);

4) ja aplūkošanai pakļauta nepilngadīga persona, — tās likumiskais pārstāvis vai cita persona, kuras pavadībā nepilngadīgā persona šķērso muitas robežu, vai ārstniecības persona.

(4) Ja aplūkošanai pakļautā persona atsakās parakstīt personas aplūkošanas protokolu, muitas amatpersona, kas izdarījusi attiecīgās personas aplūkošanu, norāda to personas aplūkošanas protokolā.

(5) Aplūkošanai pakļautajai personai ir tiesības ierakstīt personas aplūkošanas protokolā piezīmes un sūdzības par aplūkošanas gaitu.

19.pants. Muitošanas pabeigšana pēc citas valsts pārvaldes iestādes veiktās kontroles

Preču muitošana pabeidzama tikai pēc to obligātās veterinārās, fitosanitārās vai citas normatīvajos aktos paredzētās kontroles.

20.pants. Muitas iestādes rīcība ar precēm īpašos gadījumos

(1) Regulas Nr.952/2013 198.panta 1.punkta "a" apakšpunktā, "b" apakšpunkta "i" un "iv" ievilkumā un "c" apakšpunktā minētajos gadījumos muitas iestāde šajā pantā noteiktajā kārtībā aiztur preces līdz brīdim, kamēr saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā attiecībā uz precēm tiek nokārtots to stāvoklis muitā. Muitas iestāde ir tiesīga aizturētās preces pārvietot, prasot šā panta otrajā daļā minētajai personai segt izmaksas, kas rodas, pārvietojot aizturētās preces, vai likt minētajai personai pārvietot preces uz īpašu muitas iestādes uzraudzībā esošu vietu.

(2) Muitas iestādes preču aizturēšanas brīdī deklarētājam, preču īpašniekam vai personai, kurai ir līdzīgas tiesības rīkoties ar precēm, vai viņu pārstāvjiem, vai jebkurai citai personai, pie kuras atrodas aizturamās preces, izsniedz rakstveida paziņojumu par preču aizturēšanu. Paziņojumā muitas iestāde norāda preču aizturēšanas iemeslus, muitas iestādes norādījumus, kurus nepieciešams izpildīt, lai nokārtotu aizturamo preču stāvokli muitā, un termiņu, līdz kuram jāizpilda paziņojumā minētie norādījumi. Ja normatīvie akti muitas jomā neparedz citu termiņu, tad ar paziņojumu noteiktais muitas iestādes norādījumu izpildes termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 90 dienām.

(3) Ja šā panta otrajā daļā minēto paziņojumu preču aizturēšanas brīdī izsniegt nav iespējams, muitas iestāde nākamajā darbdienā pēc preču aizturēšanas nosūta šā panta otrajā daļā minētajai personai paziņojumu pa pastu ierakstītā sūtījumā vai uz attiecīgās personas norādīto elektronisko pastu.

(4) Muitas iestāde nekavējoties atbrīvo aizturētās preces, ja šā panta otrajā daļā norādītā persona minētajā termiņā izpilda muitas iestādes norādījumus vai muitas iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru atļauj reeksportēt preces no muitas teritorijas vai iznīcināt preces muitas uzraudzībā, vai atteikties no precēm par labu valstij saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas jomā.

21.pants. Pakalpojuma sniegšana muitas kontroles punktos

(1) Vietu pakalpojuma sniegšanai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā var iznomāt personai, kuras sniegtie pakalpojumi ir saistīti ar pakalpojumu pieejamības nodrošināšanu personām, kas uzturas muitas kontroles punkta teritorijā, un tās iznomāšana nav pretrunā ar Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumiem muitas politikas īstenošanā.

(2) Tikai tad, ja attiecīgajā muitas kontroles punktā tiek nodrošināti nepieciešamie muitošanas un apdrošināšanas vai apdrošināšanas starpniecības pakalpojumi, ciktāl iespējams nodrošinot pakalpojumu sniedzēju konkurenci, vietu pakalpojumu sniegšanai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā var iznomāt arī citiem pakalpojumiem.

(3) Kārtību, kādā tiek iznomāta vieta pakalpojumu sniegšanai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, ciktāl iespējams nodrošinot pakalpojumu sniedzēju konkurenci, nomas maksas noteikšanas metodiku un tās izņēmumus, kā arī nomas līgumu tipveida noteikumus nosaka Ministru kabinets.

22.pants. Garantijas asociācija

(1) Saskaņā ar 1975.gada 14.novembra Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975.gada TIR konvencija) 1.panta "q" punktu, kā arī 6.panta un 9.pielikuma I daļas noteikumiem Latvijas Republikā garantijas asociācija ir biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"".

(2) Biedrība "Autopārvadātāju asociācija "Latvijas auto"" izsniedz TIR karnetes turētāja atļauju.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē TIR karnetes turētāja atļauju.

23.pants. TIR procedūras vienkāršojums — pilnvarotais nosūtītājs TIR procedūrā

(1) Pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļauja ir Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta atļauja, kas dod tiesības atļaujas turētājam piemērot TIR procedūru, neuzrādot preces, transportlīdzekli un TIR karneti nosūtītāja muitas iestādei.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē pilnvarotā nosūtītāja TIR procedūrā atļauju, kā arī atļaujas izmantošanas kārtību.

24.pants. Beznodokļu tirdzniecības veikals

(1) Beznodokļu tirdzniecības veikals ir jebkura tirdzniecības vieta, kas atrodas Ministru kabineta noteiktajās Latvijas Republikas robežšķērsošanas vietās starptautiskās satiksmes lidostās aiz muitas kontroles un drošības kontroles punktiem un starptautiskās satiksmes jūras ostās aiz muitas kontroles, robežkontroles un drošības kontroles punktiem.

(2) Beznodokļu tirdzniecības veikalā, piemērojot atbrīvojumu no muitas nodokļa un citiem normatīvajos aktos paredzētajiem nodokļiem, tiek realizētas preces personām, kuras izbrauc no Eiropas Savienības muitas teritorijas.

(3) Ja beznodokļu tirdzniecības veikalā tiek realizētas ārpussavienības preces, beznodokļu tirdzniecības veikals vienlaikus ir arī privāta muitas noliktava.

(4) Elektroniskā kases aparāta čekā, kas apliecina pirkumu, reģistrē no Latvijas Republikas izbraucošās fiziskās personas izbraukšanas dokumenta numuru un tās lidostas vai jūras ostas nosaukumu, uz kuru persona dodas.

25.pants. Atļaujas, sertifikāti, pilnvaras, statusi un apstiprinājumi muitošanas darbību veikšanai

(1) Valsts ieņēmumu dienests izsniedz normatīvajos aktos muitas jomā noteiktās muitošanas darbību veikšanai nepieciešamās atļaujas, sertifikātus, pilnvaras, apstiprinājumus un piešķir attiecīgus statusus.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā izsniedz, groza, aptur, atjauno un anulē šā panta pirmajā daļā minētās atļaujas, sertifikātus, statusus, pilnvaras un apstiprinājumus;

2) atsevišķus jautājumus par vienkāršoto deklarēšanu, ierakstu deklarētāja reģistros un atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusa izmantošanu;

3) kārtību, kādā izpilda saistības pēc muitas noliktavas darbības atļaujas anulēšanas;

4) kārtību, kādā pieņem kopsavilkuma deklarāciju par pagaidu uzglabāšanu, kā arī pagaidu uzglabāšanā esošo preču uzskaites kārtību un kārtību, kādā pagaidu uzglabāšanā esošās preces pārvieto starp dažādām pagaidu uzglabāšanas vietām.

26.pants. Galvojums muitas maksājumu parāda nodrošināšanai

(1) Preču muitošanā muitas maksājumu parāda galvojumu muitas iestāde pieprasa tādos gadījumos, kad rodas vai var rasties muitas maksājumu parāds.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) muitas maksājumu parāda galvojuma iesniegšanas, piešķiršanas, piemērošanas, apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību;

2) muitas maksājumu parāda galvojuma apmēra noteikšanas, uzskaites un atbrīvošanas kārtību;

3) regulas Nr.952/2013 89.panta 9.punktā minētā atbrīvojuma piemērošanas kārtību;

4) kārtību, kādā iegūstams galvinieka statuss Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu muitas jomā izpratnē, un galvinieka tiesības un pienākumus;

5) muitas maksājumu parāda samaksas termiņa atlikšanas un atliktā muitas maksājumu parāda samaksas kontroles un uzskaites kārtību;

6) kārtību, kādā drošības naudu iemaksā, atmaksā un pārskaita valsts budžetā.

27.pants. Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā iemaksāto līdzekļu administrēšana

(1) Muitas maksājumus par preču laišanu brīvā apgrozībā persona var iemaksāt avansā Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā.

(2) Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā uzkrātās iemaksas, pamatojoties uz personas iesniegumu, atmaksā vai novirza citu nodokļu maksājumu segšanai triju gadu laikā no iemaksas veikšanas dienas.

(3) Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā uzkrātās iemaksas, kas veiktas vairāk nekā pirms trim gadiem, tiek ieskaitītas valsts budžeta ieņēmumu kontā šādos gadījumos:

1) fiziskā persona ir mirusi;

2) juridiskā persona ir likvidēta (izslēgta no Uzņēmumu reģistra reģistriem);

3) triju gadu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienests ir paziņojis lēmumu par Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā iemaksātās drošības naudas atmaksāšanu, persona nav iesniegusi informāciju par norēķinu rekvizītiem;

4) triju gadu laikā no dienas, kad Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā veikta iemaksa, kas nav izmantota muitas procedūras nodrošināšanai, persona nav iesniegusi informāciju par norēķinu rekvizītiem.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā administrē Valsts ieņēmumu dienesta deponēto naudas līdzekļu uzskaites kontā avansā iemaksātos muitas maksājumus.

28.pants. Nosacījums par nopietniem, atkārtotiem un maznozīmīgiem muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumiem un tā piemērošana muitas jomā

(1) Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot regulu Nr.952/2013, regulu Nr.2015/2446, Komisijas 2015.gada 24.novembra Īstenošanas regulu (ES) Nr.2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes regulā (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu un 1975.gada 14.novembra Konvencijas par starptautiskajiem preču pārvadājumiem, kuros izmanto TIR karneti (1975.gada TIR konvencija), par nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu uzskata tādu pārkāpumu:

1) par kuru persona ir administratīvi sodīta par muitas noteikumu pārkāpumu, kā rezultātā atbilstoši regulas Nr.952/2013 79. vai 82.pantam papildu nomaksai valsts budžetā noteiktais muitas nodokļa un ar to saistīto maksājumu parāds pārsniedz 10 000 euro vai arī pievienotās vērtības nodokļa vai akcīzes nodokļa parāds pārsniedz 20 000 euro;

2) par kuru komercsabiedrības dibinātājs vai komercsabiedrības amatpersona ar tiesībām pārstāvēt komercsabiedrību likumā noteiktajā kārtībā ir atzīta par vainīgu noziedzīgā nodarījumā par kontrabandu, par tādu preču un vielu pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai, kuru aprite ir aizliegta vai speciāli reglamentēta, par neatļautām darbībām ar muitošanai pakļautām precēm vai citām vērtībām, par aizliegtu uzņēmējdarbību, uzņēmējdarbību bez reģistrēšanas un bez atļaujas (licences) vai par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu samaksas;

3) kas konstatēts Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā pārbaudē, kuras rezultātā papildu nomaksai valsts budžetā noteikto nodokļu summa pārsniedz sešus procentus no personas attiecīgā pārskata gada apgrozījuma un nav mazāka par 10 000 euro;

4) par kuru persona ir administratīvi sodīta par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta noteikumu pārkāpšanu šādos gadījumos:

a) stratēģiskas nozīmes preces tiek pārvietotas uz valsti, uz kuru attiecas starptautiskas sankcijas,

b) tiek pārvietotas šā likuma pielikumā minētās preces.

(2) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par atkārtotu muitas noteikumu pārkāpumu ir uzskatāmi pēc būtības identiski muitas jomā izdarīti pārkāpumi, par kuriem personai gada laikā piemēroto naudas sodu kopsumma pārsniedz 60 procentus no maksimāli piemērojamā naudas soda par šādu pārkāpumu.

(3) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, atkārtots nodokļu likumu pārkāpums ir nosakāms saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 32.⁴ pantu.

(4) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par maznozīmīgu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīti šādi pārkāpumi:

1) pārkāpums, kas nepārsniedz šā panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā minētās robežvērtības un pieļauts vienu reizi novērtēšanas perioda laikā (attiecīgi — 12 mēneši par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pārkāpumiem un trīs gadi par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem pārkāpumiem);

2) pārkāpums, kuru persona pati pirms Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes ir atklājusi un nekavējoties par to informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, veicot nepieciešamos pasākumus šā pārkāpuma seku novēršanai;

3) jebkādas gadījuma rakstura kļūdas, kuras persona, aizpildot muitas deklarāciju, pieļāvusi vienu reizi, ar nosacījumu, ka minēto kļūdu dēļ nav ietekmēta samaksātā vai maksājamā muitas maksājuma parāda aprēķina pareizība;

4) muitas procedūras piemērošanas pārkāpums, ja šāda pārkāpuma dēļ netiek būtiski ietekmēta muitas procedūras izpilde.

(5) Piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par personu sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tautsaimniecībā.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Muitas likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 9.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 24.nr.; 2008, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 99.nr.; 2011, 88.nr.; 2013, 187.nr.; 2014, 123.nr.).

2. Līdz attiecīgo Ministru kabineta tiesību aktu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 30.decembrim ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi:

1) Ministru kabineta 2005.gada 6.septembra noteikumi Nr.669 "Kārtība, kādā muitas iestādes nodrošina Kimberlijas procesa sertifikācijas sistēmas prasību izpildi";

2) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.774 "Noteikumi par muitas iestāžu pakalpojumu valsts nodevu";

3) Ministru kabineta 2005.gada 18.oktobra noteikumi Nr.775 "Noteikumi par muitas nodrošinājumu";

4) Ministru kabineta 2005.gada 20.decembra noteikumi Nr.957 "Kārtība, kādā budžeta iestāžu un sabiedriskā labuma organizāciju ievestās preces tiek atbrīvotas no ievedmuitas nodokļa";

5) Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumi Nr.1004 "Noteikumi par transportlīdzekļa apturēšanu Latvijas Republikas muitas teritorijā muitas kontroles veikšanai un kārtību, kādā transportlīdzekli nogādā Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādē, ja konstatētas muitas noteikumu pārkāpumu pazīmes Latvijas Republikas muitas teritorijā";

6) Ministru kabineta 2006.gada 17.janvāra noteikumi Nr.60 "Preču uzskaites kārtība brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā";

7) Ministru kabineta 2006.gada 31.janvāra noteikumi Nr.98 "Muitas procedūras — izvešana — piemērošanas kārtība lauksaimniecības produktiem, kuri pretendē uz eksporta kompensācijām";

8) Ministru kabineta 2006.gada 2.maija noteikumi Nr.346 "Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta depozītu kontā avansā iemaksātā muitas nodokļa administrēšanu";

9) Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumi Nr.431 "Dabasgāzes un elektroenerģijas deklarēšanas kārtība";

10) Ministru kabineta 2007.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.239 "Nepreferenciālas preču izcelsmes sertifikātu izsniegšanas un izsniegto sertifikātu pārbaudes kārtība";

11) Ministru kabineta 2007.gada 29.maija noteikumi Nr.359 "Kārtība, kādā komersantam piešķir atzītā svaigu banānu svērēja statusu un izsniedz atļauju svaigu banānu svēršanai";

12) Ministru kabineta 2007.gada 14.augusta noteikumi Nr.556 "Noteikumi par preču pārkraušanas, pārvietošanas un uzglabāšanas procesā pieļaujamām zuduma normām";

13) Ministru kabineta 2008.gada 29.septembra noteikumi Nr.810 "Kārtība, kādā iesniedz iesniegumus par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu, kā arī sagatavo noraidījumus attiecībā uz citu Eiropas Savienības dalībvalstu iesniegtajiem iesniegumiem par muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu";

14) Ministru kabineta 2010.gada 16.marta noteikumi Nr.249 "Muitošanas kārtība kuģa un gaisa kuģa apgādē";

15) Ministru kabineta 2010.gada 6.aprīļa noteikumi Nr.333 "Noteikumi par vienotu Eiropas Savienības komersanta reģistrācijas un identifikācijas numuru";

16) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.506 "Kārtība, kādā izsniedz atļauju regulāro kuģu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai un atļauju vienkāršotās tranzīta procedūras piemērošanai, veicot pārvadājumus jūras satiksmē";

17) Ministru kabineta 2010.gada 8.jūnija noteikumi Nr.507 "Kārtība, kādā komersantam piešķir atzītā eksportētāja statusu un izsniedz pilnvaru patstāvīgi deklarēt preču izcelsmi";

18) Ministru kabineta 2010.gada 21.septembra noteikumi Nr.876 "Noteikumi par Eiropas Savienības tarifu kvotu pieteikšanu un administrēšanu";

19) Ministru kabineta 2010.gada 16.novembra noteikumi Nr.1048 "Noteikumi par vienkāršoto deklarēšanu un vietējo muitošanu, atzītā nosūtītāja un atzītā saņēmēja statusu, vienoto atļauju un atzītā komersanta sertifikātu";

20) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem";

21) Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumi Nr.691 "Noteikumi par nodokļu parāda galvojumu preču muitošanai";

22) Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumi Nr.731 "Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību";

23) Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumi Nr.1 "Kārtība, kādā uz autoceļa izveidotajā robežšķērsošanas vietā kontrolē atsevišķas personīgajā bagāžā pārvietojamās akcīzes preces";

24) Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.34 "Noteikumi par muitošanas režīma — preču iznīcināšana — piemērošanu";

25) Ministru kabineta 2013.gada 15.oktobra noteikumi Nr.1108 "Kārtība, kādā, muitojot preces, elektroniski iesniedz muitas normatīvajos aktos noteiktās deklarācijas";

26) Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumi Nr.1411 "Noteikumi par papildus aizpildāmajām ailēm muitas deklarācijā";

27) Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.601 "Pagaidu uzglabāšanas noteikumi";

28) Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumi Nr.603 "Muitas procedūras — tranzīts — piemērošanas kārtība";

29) Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumi Nr.57 "Muitas noliktavu darbības noteikumi";

30) Ministru kabineta 2015.gada 24.februāra noteikumi Nr.104 "Kārtība, kādā atsevišķām muitas uzraudzībā esošajām nefasētajām šķidrajām precēm piemēro dabisko zudumu apmērus";

31) Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumi Nr.396 "Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai";

32) Ministru kabineta 2015.gada 20.oktobra noteikumi Nr.602 "Preču atpakaļizvešanas paziņojuma iesniegšanas kārtība".

3. Nomas līgumi, kas noslēgti saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem", ir spēkā līdz minētajos līgumos norādītā termiņa beigām.

4. Konkursus, kas uzsākti līdz šā likuma 21.panta trešajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, pabeidz un nomas līgumus noslēdz saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumiem Nr.1154 "Noteikumi par kārtību, kādā tiek iznomāta vieta komercdarbībai valsts nekustamajā īpašumā muitas kontroles punkta teritorijā, un nomas līguma tipveida nosacījumiem".

5. Ja muitas nodokļa parāds radies līdz 2016.gada 30.aprīlim (ieskaitot), muitas nodokļa nokavējuma naudu aprēķina saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri ietverti regulas Nr.952/2013 114.pantā.

6. Šā likuma 28.panta ceturtā daļa stājas spēkā 2019.gada 2.maijā.

7. Līdz šā likuma 28.panta ceturtās daļas spēkā stāšanās dienai, piemērojot šā panta pirmās daļas ievaddaļā minētos normatīvos aktus muitas jomā, par maznozīmīgu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu tiek uzskatīti šādi pārkāpumi:

1) pārkāpums, kas nepārsniedz attiecīgi šā panta pirmās daļas 1. vai 3.punktā minētās robežvērtības un pieļauts divas reizes novērtēšanas perioda laikā (attiecīgi — 12 mēneši par šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem pārkāpumiem un trīs gadi par šā panta pirmās daļas 3.punktā minētajiem pārkāpumiem);

2) pārkāpums, kuru persona pati pirms Valsts ieņēmumu dienesta veiktās pārbaudes ir atklājusi un nekavējoties par to informējusi Valsts ieņēmumu dienestu, veicot nepieciešamos pasākumus šā pārkāpuma seku novēršanai;

3) jebkādas gadījuma rakstura kļūdas, kuras persona, aizpildot muitas deklarāciju, pieļāvusi vienu reizi, ar nosacījumu, ka minēto kļūdu dēļ nav ietekmēta samaksātā vai maksājamā muitas maksājuma parāda aprēķina pareizība;

4) muitas procedūras piemērošanas pārkāpums, ja šāda pārkāpuma dēļ netiek būtiski ietekmēta muitas procedūras izpilde.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 2.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 21.jūnijā

Muitas likuma
pielikums

Stratēģiskas nozīmes preces, kuru pārvietošanas noteikumu pārkāpums uzskatāms par nopietnu muitas vai nodokļu noteikumu pārkāpumu

Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot šā likuma 28.pantu, par nopietnu muitas vai nodokļu tiesību aktu pārkāpumu atzīst pārkāpumu, par kuru persona ir administratīvi sodīta par stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta, pārvietošanas vai tranzīta noteikumu pārkāpšanu, pārvietojot šādas preces:

1. Eiropas Padomes pieņemtajā Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces, izņemot:

1) ML1. d. — tikai optiskie tēmēkļi un tikai tie, kas ir izstrādāti sportam un medībām;

2) ML15. a., b. un c. — foto un video iekārtas;

3) ML17. a. — niršanas ekipējums.

2. Padomes 2009.gada 5.maija regulas (EK) Nr.428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei I pielikumā minētās šādas kategorijas preces:

1) 0.kategorija — kodolmateriāli;

2) 1.kategorija — visu veidu bruņas, ķīmisko ieroču detektorsistēmas un aizsargtērpi, viss, kas saistīts ar sprāgstvielām, un tās ķīmiskās vielas, kas iekļautas CWC (ķīmisko ieroču prekursori);

3) 5.kategorija — 5A002 — kriptogrāfijas iekārtas;

4) 7.kategorija (avioelektronika un navigācija);

5) 9.kategorija (kosmiskā aviācija).

3. Ministru kabineta noteiktajā Nacionālajā stratēģiskas nozīmes preču sarakstā minētās šādas kategorijas preces:

1) 10A901 — vītņstobra šaujamieroči munīcijai ar apmales (rantes) kapsulu, to sastāvdaļas, palīgierīces un munīcija;

2) 10A902 — lidaparātu komponentes, ierīces un daļas;

3) 10A906 — nakts redzamības monokļi, binokļi un tēmēšanas ierīces un to komponentes;

4) 10A907 — kājnieku mīnas (kājnieku mīnu eksports un tranzīts ir aizliegts);

5) 10E902 — militāra rakstura pakalpojumi (militāra rakstura pakalpojumi ietver jebkuru tehnisko palīdzību, kas saistīta ar militāro iekārtu ražošanu, pilnveidošanu, montāžu, izmēģināšanu, apkalpošanu vai jebkuru citu tehnisku pakalpojumu);

6) 10A903 — pneimatiskie ieroči ar enerģiju, lielāku par 12 džouliem;

7) 10A904 — 2., 3. un 4.klases pirotehniskie izstrādājumi;

8) 10A905 — sevišķā veidā veicamiem operatīvās darbības pasākumiem speciāli radītas vai pielāgotas iekārtas, ierīces vai instrumenti un to komponentes;

9) 10D901 — programmatūras, kas speciāli radītas vai pielāgotas informācijas iegūšanai no datoriem, datoru tīkliem vai citām informācijas sistēmām vai šīs informācijas iznīcināšanai vai izmainīšanai slēptā veidā;

10) 10E901 — tehnoloģijas 10A905 kategorijā minēto iekārtu pilnveidošanai, ražošanai un lietošanai.