INFORMĀCIJA

Ar padomu. Ar ziņu. Ar labestību Nāk "Mana Īpašuma" jaunākā, februāra mēneša burtnīca Šajā lappusē — ieskats populārā mēnešraksta "Mans Īpašums" (konsultācijas, skaidrojumi, padomi) februāra numurā, kas patlaban top tipogrāfijā. Pirmdien tas būs iespiests, un, iespējams, jau otrdien — trešdien savu 64 lappušu apjomā dosies pie lasītājiem. Bet "Latvijas Vēstneša" lasītājiem "Mana Īpašuma" izdevēji atlauj to pārlapot šodien.

Dzīvoklis Rīgā: jauna kārtība īrēšanā, apmaiņā, izsolēs

VIESTURS PAULS KARNUPS, Rīgas Domes Īpašuma departamenta Dzīvokļu pārvaldes priekšnieks — "Manam Īpašumam"

Rīgā iedibināta jauna kārtība dzīvokļu uzskaitē, īrēšanā, piešķiršanā, mainīšanā, pirkšanā, izsolīšanā. Kur katrā gadījumā tagad būs jādodas tiem, kas gribēs šīs dzīvokļu lietas risināt? Kādi “sprunguļi” būs dzīvokļa gaidītāja ceļā, kādi cerību stariņi?

JAUNA INSTITŪCIJA — DZĪVOKŅU PĀRVALDE. Rīgas Domes Īpašuma departamenta Dzīvokļu pārvaldi nodibināja ar Rīgas Domes lēmumu pagājušajā gadā, bet oficiāli tā savu darbību sāka šā gada janvārī. Tādējādi notikusi funkciju pārdale starp jaundibināto Dzīvokļu pārvaldi un namu pārvaldēm vai to augstākstāvošām instancēm — rajonu vai priekšpilsētu valdēm.

Dzīvokļu pārvaldes kompetencē ietilpst, varētu teikt, četri kārtojamo jautājumu bloki: 1) dzīvokļu izīrēšana; 2) dzīvokļu apmaiņa; 3) īres tiesību izsole uz tiem dzīvokļiem, kurus atbrīvojuši no Latvijas izbraucošie uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs; 4) kooperatīvo dzīvokļu attiecību noformēšana. Tātad minētos jautājumus kārto tikai Dzīvokļu pārvalde.

Tagad — par visu to detalizētāk.

Ar ko nodarbojas dzīvokļu pārvalde?

Dzīvokļu pārvalde pārņem visas dzīvokļu piešķiršanas (precīzāk — izīrēšanas) funkcijas, kas agrāk bija pilsētas rajonu un priekšpilsētu valžu kompetencē. Tas nozīmē, ka tagad ar dzīvokļu piešķiršanu vai dzīvokļu apstākļu uzlabošanu nodarbojas Dzīvokļu pārvalde.

Šim nolūkam nepieciešama precīza un pareizi sakārtota uzskaite. Skaidrības labad piebildīšu, ka līdz šim lietotais termins rinda tagad aizstāts ar vārdu uzskaite.

Kā zinām, līdz šim katrā Rīgas rajonā un priekšpilsētā bija sava dzīvokļu rinda. Kopš augšminētās funkcijas pārņēmusi Dzīvokļu pārvalde, tiek veidota vienota uzskaite visā pilsētā.

Līdz šim, atkarībā no rajona (priekšpilsētas) iedzīvotāju skaita, arī “rindas” bija ļoti atšķirīgas. Visā Rīgā 1995.gada beigās savu dzīvokļa kārtu gaidīja 9500 cilvēku. Centra rajonā, arī Kurzemes rajonā, gaidītāju skaits bija samērā neliels. Turpretim Ziemeļu rajonā, Zemgales un Vidzemes priekšpilsētās gaidītāju lielā skaita dēļ cerības daudziem bija ļoti miglainas. Jā, tagad, vienotā uzskaitē, dažs no priekšgala būs nedaudz atbīdījies, toties tālīnākajiem un tādējādi agrāk bezcerīgākajiem izredzes pieaugs.Turklāt vispirms centīsimies maksimāli palīdzēt tiem, kam tas visvairāk nepieciešams. Šajā nolūkā izveidotas divas uzskaites pamatgrupas:

1) sociāli mazaizsargātie un maznodrošinātie;

2) pārējie.

Katru grupu uzskaitām atsevišķi. Precizēšanas nolūkos izdalītas arī apakšgrupas. Ko pie kuras grupas vai apakšgrupas pieskaitīt, nosaka 1993.gadā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kā arī MK noteikumi, kas precizē minētās apakšgrupas. Aplūkosim šo iedalījumu sīkāk.

SOCIĀLI MAZAIZSARGĀTIE. Tās ir ģimenes, kurās aug trīs vai vairāk bērni; ģimenes, kuras audzina bērnu — invalīdu; ģimenes, kurās visi pilngadīgie ģimenes locekļi ir pensionāri vai invalīdi; atsevišķi dzīvojošas pensijas vecuma personas, kurām nav apgādnieku, politiski represētie. Šai grupai piekļaujas

MAZNODROŠINĀTIE. Tie ir cilvēki, kuru mēneša ienākumi kopā ar valdības noteiktām piemaksām katram ģimenes loceklim nepārsniedz valdības noteikto minimālo ienākumu līmeni.

PĀRĒJIE. Tie, atbilstoši jau pieminētajam likumam, sadalās vairākās apakšgrupās. Tās ir sekojošas.

Neatliekamie. Tās ir personas,kas dzīvo mājās, ar kurām notikušas stihiskas nelaimes, kam ir avārijas stāvokļa dzīvokļi; personas, kurām ar valdības rīkojumu ir atsavinātas mājas un dzīvokļi ierādāmi citur; bāreņi; politiski represētās personas, kas atgriežas Latvijā, bet netiek atpakaļ savās mājās un viņiem nav kur citur dzīvot; cilvēki, kas atgriežas no ieslodzījuma vietām (arī viņu problēmas mēģinās risināt Dzīvokļu pārvalde).

Nākamā apakšgrupa ir

tie, kam nepieciešami dienesta dzīvokļi. Tie ir ministriju un citu valsts resoru — policijas, aizsardzības spēku — darbinieki, kuriem Rīgā nepieciešami dienesta dzīvokļi.

Apakšgrupa, kas ar katru gadu kļūst lielāka, ir īpašnieki, kuri pieprasījuši vienu dzīvokli savā atgūtajā mājā. Viņu tiesības nosaka likums “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”. Proti, ja namīpašnieks un viņa ģimene vēlas atgriezties savā namīpašumā un aizņemt vienu dzīvokli, tad šis dzīvoklis jāatbrīvo. Tas nozīmē, ka līdzšinējais īrnieks jāizvieto pašvaldības dzīvoklī.

Tās ir cilvēku grupas un apakšgrupas, ar kuru problēmām jānodarbojas Dzīvokļu pārvaldei. Mēs cenšamies pēc iespējas šīs rindas samazināt, piešķirot jeb izīrējot pašvaldību dzīvokļus. Minētie 9500, kas gaida savu dzīvokļa rindu, sadalās apmēram šādi: 2200 — mazaizsargātie un maznodrošinātie un 7300 — pārējie, kas uzskaitīti vispārējā rindā.

Pašlaik sastādām visu šo datu bāzi un paies vismaz trīs mēneši, iekams varēsim visus precīzi katrā grupā uzskaitīt.

Dzīvokļu pārvaldei katrā pilsētas rajonā un priekšpilsētā darbojas nodaļas.

Ar ko nodarbojas Dzīvokļu pārvaldes rajona (priekšpilsētas) nodaļa un ar ko — namu pārvalde?

Dzīvokļu pārvaldes rajona (priekšpilsētas) dzīvokļu nodaļa ir pirmais un galvenais saskares punkts ar iedzīvotājiem. Ja iedzīvotāji grib risināt jautājumus sakarā ar dzīvokļu izīrēšanu, viņiem vispirms jāgriežas savas dzīvesvietas dzīvokļu nodaļā. Tur viņi saņems atbildi — pozitīvu vai negatīvu. Jāpasvītro, ka ikvienam iesniedzējam ir tiesības saņemt rakstisku atbildi. Ja šī rakstiskā atbilde neapmierina, tad cilvēks var griezties Dzīvokļu pārvaldē Pērses ielā 10/12. Tāda ir secība. Pagaidām pret iesniedzējiem mēs izturamies elastīgi, bet drīzumā jebkuram cilvēkam, kas griezīsies pie mums īrēšanas jautājumos, pieprasīsim — vai viņš ir bijis sava rajona dzīvokļu nodaļā. Ja viņš nebūs bijis, mēs lūgsim viņu doties vispirms tur— saņemt rakstisku atbildi uz savu jautājumu.

NAMU PĀRVALDES un rajonu (priekšpilsētu) valdes risina visus jautājumus, kas saistīti ar dzīvokļu apsaimniekošanu — remontiem, īres maksām, kaimiņu problēmām, ar izlikšanu no dzīvokļa un tml.Kad dzīvokļu pārvalde dzīvokli piešķīrusi, precīzāk — izīrējusi, cilvēks iet uz savu namu pārvaldi vai tai ekvivalentu iestādi noslēgt īres līgumu. Kopš šī brīža visu, kas saistīts ar viņa dzīvokli, risina namu pārvalde vai tās augstākstāvošā instance, tas ir, rajona (priekšpilsētas) valde.

KUR CILVĒKAM JĀDODAS, JA VIŅŠ GRIB:

...DZĪVOKLI ĪRĒT

Kā jau minēju, vispirms jādodas uz sava rajona vai priekšpilsētas Dzīvokļu pārvaldes nodaļu.

...DZĪVOKLI MAINĪT

Jautājumus par dzīvokļu maiņu tagad izskatām tikai centralizēti. Šajos gadījumos iedzīvotājiem jāgriežas Dzīvokļu pārvaldes dzīvokļu maiņas nodaļā, kas atrodas centrālajā aparātā Pērses ielā. Rajonos un priekšpilsētās ar dzīvokļu apmaiņas jautājumiem vairs nenodarbojas.

...SAŅEMT KOMPENSĀCIJU PAR ATBRĪVOTO DZĪVOKLI VAI IEGŪT ĪRES TIESĪBAS IZSOLĒ

Tie cilvēki, kas grib izbraukt uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas, atbrīvo dzīvojamo platību un, atbilstoši likumam, pieprasa kompensāciju, griežas Dzīvokļu pārvaldes izsoles daļā Pērses ielā. Turpat jādodas arī tiem, kas vēlas šo dzīvokļu īres tiesības pirkt izsolē. Tātad arī izsoļu lietas jākārto tieši centrālajā aparātā.

...PIRKT KOOPERATĪVO DZĪVOKLI

Cilvēks, kas grib pirkt kooperatīvo dzīvokli, vispirms griežas pie sava kooperatīva valdes, lai saņemtu rekomendāciju, ka viņš var pirkt šo kooperatīvo dzīvokli. Kooperatīvu valde zina, kādas formalitātes jākārto. Pēc tam eventuālais pircējs nāk uz Dzīvokļu pārvaldi. Tālāko risināsim kopīgi.

...PRIVATIZĒT KOOPERATĪVO DZĪVOKLI

Ja cilvēks jau ir kooperatīvā un grib privatizēt šo savu dzīvokli, tad kārtot šos jautājumus viņam jādodas vispirms uz Dzīvokļu pārvaldes sava rajona (priekšpilsētas) nodaļu. Tātad — skaidrības labad — ja grib pirkt, iegādāties no jauna, jādodas uz Dzīvokļu pārvaldi Pērses ielā, bet, ja grib privatizēt savu kooperatīvo dzīvokli —uz Dzīvokļu pārvaldes sava rajona vai priekšpilsētas nodaļu.

KĀDA IR SITUĀCIJA JEB “APBURTAIS LOKS” UN CERĪBU STARIŅI

Reāli brīvie un patvarīgi aizņemtie dzīvokļi

Vispirms — mazliet statistikas. Uz šā gada 8.februāri Rīgā bija pieteikti 285 brīvi dzīvokļi— vienistabu, divistabu un trīsistabu. Tās ir reāli brīvās platības, ko, atbilstoši likumam, 7 dienu laikā pēc šo dzīvokļu atbrīvošanas mums piesaka namu pārvaldes.

Ko nozīmē “reāli brīvās”? Tas nozīmē, ka visi cilvēki, kas šajā dzīvoklī dzīvoja, ir izrakstīti — vai nu tāpēc, ka miruši vai pārcēlušies citur. Tas nozīmē, ka konkrētais dzīvoklis ir reāli brīvs, kaut arī, iespējams, tajā vēl ir atstātas mantas. Tas nozīmē arī to, ka tur neviens nav pierakstīts.

Diemžēļ ir kāda cita negatīva parādība, kas saistīta ar augšminēto. Likums nosaka — ja īrnieks nomirst vai izrakstās, tad apakšīrnieks zaudē visas tiesības uz šo dzīvokli. Bet daži domā, ka viņiem tomēr paliek tiesības uz šo platību, un viņi to vienkārši patvarīgi aizņem. Uz šā gada 8.februāri Rīgā bija 412 patvarīgi aizņemti dzīvokļi. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir līdzšinējie apakšīrnieki.

Īpašnieku rinda

Tie ir īpašnieki, kas gaida uz iespēju atbrīvot vienu dzīvokli savā īpašumā. 1995. gada nogalē tādu bija 615. Bet, kā jau minēju, Rīgā reāli brīvi ir 285 dzīvokļi.

Brīvu dzīvokļu skaits samazinās

Tam ir vairāki iemesli. Viens — dzīvojamais fonds tiek denacionalizēts. Denacionalizēta māja, kas atdota īpašniekam, vairs neietilpst pašvaldības dzīvojamā fondā.

Otrs — netiek būvētas jaunas dzīvojamās mājas, jo nav līdzekļu.

Trešais — dzīvojamais fonds fiziski nolietojas. Arī tam, lai to uzturētu, nav līdzekļu. Tas nozīmē, ka avārijas stāvoklī esošo vai sanitārtehniskām prasībām neatbilstošo ēku skaits pieaug.

Mazs cerību stariņš

Bet ir mazs cerību stariņš. Likums nosaka, ka cilvēkam, kas pieprasījis denacionalizēt viņa dzīvojamo māju, līdz 1996. gada 1. jūnijam jāiesniedz visi nepieciešamie dokumenti. Likumā par denacionalizāciju arī teikts, ka no tā brīža, kad cilvēks ir pieteicies atgūt savu māju, tajā nedrīkst iemitināt īrniekus. Arī tas “nogrieza” ievērojamu daļu no fonda. Parasti šīs dzīvojamās mājas ir tās, par kurām rindā stāvētāji mēdz pārmest pašvaldībām — lūk, Rīgā ir daudz brīvu dzīvokļu, kāpēc man nevar piešķirt? Vairums no šiem “brīvajiem” dzīvokļiem faktiski ir īpašnieku pieprasītās mājās, kurās likums līdz šim neatļāva iemitināt īrniekus.

Toties nesen likumā izdarītie grozījumi dod pašvaldībām un dzīvokļu pretendentiem plašākas iespējas un, proti, ja namīpašuma pieprasītājs līdz šā gada 1. jūnijam nebūs piestādījis visus paredzētos dokumentus, mēs varam šajā namīpašumā iemitināt īrniekus. Ceram, ka “uz šī rēķina” šogad varēsim pat dubultot izīrējamo dzīvokļu skaitu. Tomēr tie būs dzīvokļi tikai uz laiku, jo, iespējams, cilvēkam var būt attaisnojoši iemesli, kāpēc viņš nevar laikā iesniegt dokumentus. Bet, ja viņam, izņemot vēlmi, nekā vairāk nav, šis nams, protams, tiks atgriezts pašvaldības īpašumā. Tas gan ir tikai mazs stariņš tiem cilvēkiem, kas dzīvo mājās, kuras atgūt pieteikušies īpašnieki, bet tādu vai citu iemeslu dēļ līdz 1. jūnijam neiesniegs visus dokumentus.

Vienīgais atrisinājums — dzīvokļu privatizācija

Pastāv vēl viena problēma: kā uzturēt esošo dzīvokļu fondu? Te vienīgais risinājums — dzīvokļu privatizācija. Jo tad īpašnieks pats uzturēs savu dzīvokli. Pēc Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datiem Rīgas pilsētā privatizējamo dzīvokļu skaits ir 231 952.

Jā, daudzās citās valstīs pašvaldībām ir savs dzīvojamais fonds. Bet tas fokusējas galvenokārt uz sociāli mazaizsargātiem pilsoņiem. Pārējie, normāli strādājošie, domā par iespēju iegādāties dzīvokli savā īpašumā un gādāt par šo savu iegādāto īpašumu. Diemžēl mēs vēl dzīvojam padomju laika inercē. Tādu, kam dzīvoklis savā īpašumā — maz. Visi it kā gaida valsts žēlastību.

Lai sekmīgi risinātos dzīvokļu problēmas Latvijā, it īpaši Rīgā, trūkst divu nosacījumu.

Pirmais — dzīvokļu tirgus. Jārada apstākļi, lai cilvēks sava darba laikā varētu iekrāt kādu naudu, aizņemties normālā hipotēku bankā pārējo naudu un nopirkt dzīvokli.

Otrais — normāls dzīvokļu īres tirgus. Mums šī problēma nav atrisināta, tāpēc, ka dzīvokļi vispār ir deficīts. Tas īres tirgus, kas šobrīd eksistē, ir mazliet sašķobījies, jo lielākais “spēlētājs” tajā ir pašvaldība. Normālā īres tirgū, kur mājas un dzīvokļus izīrē īpašnieks, zemākas būs arī īres cenas, jo pastāvēs konkurence ar blakus īpašnieku, kas arī izīrē dzīvokļus. Īrnieks, protams, dosies tur, kur izīrēs lētāk. Un blakus īpašnieks būs spiests savas prasības pazemināt. Tā veidojas normāls īres tirgus, un tad īres cena nostabilizējas.

Ja lielākā daļa izīrējamo dzīvokļu pieder pašvaldībai, tad cilvēkam nav tā dzinuļa meklēt citu risinājumu. Jo viņš joprojām cer sagaidīt “brīnumu” no pašvaldības — gan jau viņa man sagādās dzīvokli! Un pašam neko nevajadzēs darīt. Protams, ja nav īres tirgus, nav arī citas izvēles — vienīgi doties uz pašvaldību. Pašlaik pie mums ir tāds apburtais loks. Tas atrisināsies tikai tad, kad namīpašnieki, kas atguvuši savus namus, normāli varēs ar tiem rīkoties. Bet tas būs nākotnē. Toties pašreizējā matemātika ir šāda: 285 dzīvokļi jāizdala uz 9500 pretendentiem.