INFORMĀCIJA

Juristu atbildes lasītājiem

Arī mantojumu kārtojot, valsts nodeva jāmaksā, turklāt tikai naudā

Labdien!

Rakstu Jums juridiskā jautājumā. Pagājušā gada 29. septembrī mums notika tiesas spriedums, t.i., testamenta apstiprināšana. Tātad mums, brālim un man, mantojumā tapa māja un tantes sertifikāti.

Mēs ar brāli esam 5. pakāpes mantinieki. Mūsu vecmāmiņa bija šīs tantes māsīca. Līdz ar to mums ir jāmaksā 20% nodoklis no mājas vērtības un sertifikātiem, tāpēc ka esam tāli radi. Kopumā man un brālim jāmaksā ir 800 latu. Mums tādas naudas nav. Tāpēc jautājam: vai varam nomaksāt šos 800 latus ar šiem mantotajiem sertifikātiem. Ja var, tad vai par nominālo sertifikātu vērtību, vai par patreizējām pirkšanas pārdošanas cenām.

Lūdzu atbildiet mums, esam visur iztaujājuši, bet velti.

I.Šmīdenberga, Kuldīgā

Par dažādu juridisku jautājumu kārtošanu valsts nodeva ir jāmaksā. Pirms neilga laika mēs “Manā Čpašumā” jau stāstījām par valsts nodevu, kas ir jāmaksā par notariālo darbību izpildīšanu. Likums nosaka valsts nodevu arī par mantojuma lietu kārtošanu tiesā, tas ir, arī tajos gadījumos, kad notiek mantojuma sadale, un arī tad, kad kādas personas tiek apstiprinātas mantošanas tiesībās. Valsts nodeva ir jāmaksā gan tajos gadījumos, kad mantinieki tiek apstiprināti mantošanas tiesībās pēc likuma (tas ir, kad tiek noteikts, kāda domājamā daļa no mantojuma pienākas katram mantiniekam), gan arī tajos gadījumos, kad mantinieki tiek apstiprināti mantošanas tiesībās pēc testamenta (tas ir, kad stājas spēkā testamentārā mantošana), nodeva ir jāmaksā.

Lasītāja jautā, vai tiešām tā nodeva ir jāmaksā? Jā, ja radniecība nav tuva, tad ir jāmaksā 20% nevis nodoklis, kā rakstīts vēstulē, bet gan valsts nodeva.

Ir jāpiebilst, ka Ministru kabineta noteikumi vai likums diemžēl neparedz, ka valsts nodevu būtu iespējams maksāt kā savādāk nekā naudā, piemēram, ar sertifikātiem. Ir noteikts, ka šis maksājums notiek tikai naudā, tātad valsts nodeva jāmaksā latos.

Es neņemos dot kādu konkrētu padomu, ieteikumu. Un tomēr pastāv iespēja, kā palīdzēt cilvēkam, kam ir ļoti slikti materiālie apstākļi: tiesa kopā ar attiecīgām finansu iestādēm varētu izskatīt jautājumu un noteikt kādus atvieglojumus. Tomēr tas ir tiesas kompetencē — kā tiesa šo jautājumu risinās.

Noskaidrot to, kāds ir valsts nodevas apmērs gadījumos, kad jākārto mantojuma lietas, var iepazīstoties ar likumu par grozījumiem Latvijas Republikas Civilprocesa kodeksā, kas ir pieņemts 1995. gada 13. septembrī un stājās spēkā tā paša gada 15. oktobrī. Šo grozījumu 80. pantā ir noteikta valsts nodeva un apmērs gan par tām lietām, ko skata tiesa attiecībā uz mantojuma lietām, gan arī par pārējām lietām, kas tiek skatītas tiesā.

Skaidrīte Krūmiņa,

Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja

Pieteikšanās termiņš nokavēts

Lūdzu paskaidrot, vai reabilitācijas izziņu par represētajiem radiniekiem var saņemt tikai viens no dzīvi palikušajiem mantiniekiem. 1991.g. mana mātes māsa saņēma reabilitācijas apliecību par brāli. Mātes māsa tajā pašā gadā nomira. Kad es griezos LR Iekšlietu daļas reabilitācijas nodaļā, man izsniedza mātes mātei izsniegtās apliecības norakstu. Šāda izziņa it kā derīguma termiņa izbeigšanās dēļ man iesniegšanai Domē neder. Kāpēc es nevaru saņemt attiecīgo izziņu uz sava vārda, datētu ar to gadu, kad tā pieprasīta?

Zigrīda Kauliša, Ventspilī

 Saskaņā ar 1989.gada 29.augustā apstiprināto nolikumu “Par kārtību, kādā atdodama manta vai atlīdzināma tās vērtība personām, kuru administratīvā izsūtīšana no Latvijas PSR atzīta par nepamatotu” pamats jautājuma izskatīšanai par mantas atdošanu vai tās vērtības atlīdzināšanu ir par nepamatoti izsūtītām atzīto personu vai to mantinieku pieteikumi, kuri iesniegti ne vēlāk kā trīs gadus pēc tam, kad izsūtīšana atzīta par nepamatotu.

Ar ko un kā pierādīt īpašumtiesības

Nevaru arhīvos atrast 1944.gada pirkšanas līgumrakstu. Pārējie dokumenti ir kārtībā. 1944.g. Bērziņas k–dze, būdama mājas pārvaldnieka sieva, nopērk no īpašnieka māju, kurš spiests izbraukt uz Ameriku. Namīpašuma kartītē reģistrēts 1944.g. jau uz Bērziņas J. vārda kā privātīpašums. Arī nacionalizācijas aktā 1948.gadā uzrādīts, ka īpašums nacionalizēts kā piederošs Bērziņai J. 1955.gadā Bērziņa J. nomirst. Vienīgais mantinieks paliek laulāts vīrs. Vīrs nomirst un paliek sieva — otrā laulība. Viņa pieprasa sava vīra māju. No 1992.g. nav bijis iespējams vienoties denacionalizācijas komisijā, lai atgrieztu īpašumu ar jau esošajiem dokumentiem. Esmu gājusi pie vairākiem advokātiem. Vieni saka, ka pietiek ar dokumentu, jo ir pierādījums, bet otri saka, ka obligāti vajag pirkšanas dokumentus. Skaidrības nav, un komisija neko negrib dzirdēt par citu variantu.

Rita Minkēviča, Liepājā

Likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā” noteikts, ka jāiesniedz īpašumtiesības apliecinošs dokuments vai arhīva izziņa par īpašuma piederību nacionalizācijas brīdī. Diemžēl ne namīpašuma kartīte, ne nacionalizācijas akts par īpašumtiesības apliecinošiem dokumentiem atzīti netiek. Tādēļ Jums jāgriežas tiesā, lai konstatētu faktu, ka nacionalizācijas brīdī namīpašums piederēja J.Bērziņai. Tiesas spriedums tad arī būs īpašumtiesības apliecinošs dokuments.

Kompensācija par bijušo mantu

Man tika denacionalizēts namīpašums. Sakarā ar to, ka savā laikā, paplašinot ielu, tika nojaukta mana mūra māja un šķūņi, denacionalizācijas komisija man paziņoja, ka par uzrādītajām nojauktajām ēkām aprēķinātā kompensācija sastādot 30,7 sertifikātus. Nav pilnīgi izprotama nesamērīgā atšķirība starp to, ko valsts maksā par nojauktajiem dzīvokļiem un ko prasa tautai maksāt par dzīvokļu privatizāciju.

B.Dortāne, Rīgā

Kompensāciju aprēķināšanas kārtību reglamentē MK 11.07.1995. pieņemtie Noteikumi nr.197 “Par bijušo īpašnieku mantas kompensācijas vērtības noteikšanu un tās salīdzināšanu ar privatizējamo objektu (mantas) pašreizējo vērtību”. Noteikumu 5.punktā minēts, ka īpašuma sākotnējā vērtība nacionalizācijas brīdī tiek noteikta, pamatojoties uz pirmajiem pēckara pamatlīdzekļu inventarizācijas aktiem (sākot ar 1944.gadu) vai citiem dokumentiem, kurus iesniedz bijušais īpašnieks un kuros norādīta pamatlīdzekļu vērtība, savukārt saskaņā ar minēto noteikumu 8.punktu pašreizējās cenās izteikto kompensācijas vērtību sertifikātos pārrēķina atbilstoši valdības apstiprinātajai viena sertifikāta nominālvērtībai kompensācijas piešķiršanas brīdī.

Neadoptētais nav mantinieks

Mans tēvs vācu laikā otrreiz apprecējās ar lauku mājas un zemes īpašnieci, taču es adoptēts netiku. Mans īstais tēvs nomira astoņus gadus ātrāk nekā pamāte, un rakstisks testaments man nav atstāts. Vai man ir tiesības saņemt kompensāciju arī par zemi, jo esmu vienīgais mantinieks. Pieprasījumu esmu iesniedzis savlaicīgi, bet atbildi neesmu saņēmis. Varbūt var palīdzēt tiesa, kam jāmaksā izdevumi, un vai vispār jau nav par vēlu.

Broms, Rīgā

Diemžēl no juridiskā viedokļa Jūs nevar atzīt par savas pamātes mantinieku, ja nebijāt adoptēts. Līdz ar to kompensācija par zemi Jums nepienākas. Protams, ja pamāte būtu Jums ar testamentu novēlējusi savu mantojumu, tad Jums tiesības pieprasīt kompensāciju par īpašumu būtu.

Dāvināšana aiz bailēm — jāpierāda tiesā

Mana vīra vectēva brālim piederēja nams. 1950.g. viņš to atdāvināja LPSR Izglītības ministrijai, tāpēc, ka tēvocis bija aizsargs un baidījās no deportācijām, kā arī tāpēc, ka cēlās un krita par tautas izglītošanu. Vīrs iesniedza visus dokumentus, bet tagad dome prasa pierādīt tiesā, ka nams atdāvināts aiz bailēm. Pļaviņās nams tika uzcelts uz 3600 m2 zemes gabala. Tas bija pirkts. Dāvinājuma līgumā zeme nav minēta. Vai mums ir tiesības saņemt to mantojumā bez sarežģījumiem?

Lilita Zariņa, Ķesterciemā

Šāda Domes prasība tomēr ir pamatota, jo likumdošana paredz īpašuma tiesību atjaunošanu vai nu uz nacionalizētiem namīpašumiem, vai arī uz namīpašumiem, kuri atņemti bez atlīdzības īpašnieka tiesību ignorēšanas un administratīvas patvaļas rezultātā. Faktu, ka īpašnieks dāvinājis savu īpašumu valstij, vairoties no iespējamām represijām vai cita veida nelabvēlīgām sekām, var konstatēt tikai tiesas ceļā. Šajā gadījumā tiesā būs jāpierāda, ka dāvinājuma līgums nav noslēgts aiz brīvas gribas, un jāprasa atzīt to par spēkā neesošu no noslēgšanas brīža. Pēc tam, kad būsiet nokārtojuši šo namīpašuma jautājumu, ar zemi vairs nekādiem sarežģījumiem nevajadzētu rasties.

Andris Grūtups,
zvērināts advokāts