INFORMĀCIJA

Par nelielo dzīvojamo māju privatizēšanu

INDULIS KRAUZE, Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas atbildīgais sekretārs — "Manam Čpašumam"

“MČ” 1995. gada 12. numurā jau informējām lasītājus par to, ka pašreiz ir īstais brīdis, lai uzsāktu NELIELU valsts vai pašvaldības īpašumā esošu māju privatizēšanu par sertifikātiem, kamēr pašvaldības, līdzekļu trūkuma dēļ, nav masveidā uzsākušas daudzdzīvokļu māju privatizāciju. Turpat tika norādīts, ka nelielo māju privatizācijā iniciatīvu var izrādīt arī pats šādas mājas īrnieks (vai pat vairāki īrnieki). Šoreiz — nedaudz detalizētāk par to, kas tad būtu jādara tiem cilvēkiem, kuri pavisam nopietni nolēmuši ķerties klāt savu māju privatizēšanai par sertifikātiem un neatlikt šo jautājumu līdz 1999. gadam (t.i. pašreiz noteiktais privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš). Šeit minētais vienādi attiecināms gan uz viendzīvokļa mājām, gan uz divu un arī vairāku īrnieku apdzīvotām mājām.

Apskatot dzīvojamo māju privatizācijas gaitu konkrētāk, nevar noteikt viennozīmīgi precīzu privatizācijas secību attiecībā uz visām nelielajām mājām. Tāpēc centīsimies izklāstīt galvenās iezīmes, ar kurām sastapsies iespējamie dzīvojamo māju privatizētāji.

(I) Jānoskaidro — kā īpašumā ir māja

Ja dzīvojat īrētā viendzīvokļa mājā un domājat to privatizēt, vispirms ir jāsāk ar to, ka noskaidrojams vai precizējams šīs mājas pašreizējais īpašnieks. Pēdējos gados īpašuma reformas gaitā māju īpašnieki vai valdītāji ir nereti mainījušies tik bieži, ka paši īrnieki pat īsti nezin, kas ir viņu mājas saimnieks. No tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamā māja, ievērojami ir atkarīgs pats privatizācijas process.

1. Vienkāršākais variants šķiet, ja dzīvojamā māja pieder pašvaldībai,jo tad tās privatizēšanā īrniekam nāksies visus jautājumus pārsvarā kārtot tieši pašvaldības domē vai padomē.

2. Savukārt, ja māja ir valsts īpašums, tad īrniekam nāksies meklēt to valsts institūciju, kura pašreiz ir šīs mājas valdītājs (Valsts īpašuma fonds, ministrija, Privatizācijas aģentūra). Piemēram, ja dzīvojama māja ir virsmežniecības bilancē, nāksies griezties Zemkopības ministrijā, savukārt, ja māja ir dzelzceļa bilancē — Satiksmes ministrijā u.tml.

3. Vēl sarežģītāka ir dzīvojamās mājas privatizācija, ja tā pieder valsts akciju sabiedrībai. Šajā gadījumā privatizācija ir iespējama vienīgi tajā gadījumā, ja akciju sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā izlemj jautājumu par mājas nodošanu pašvaldībai privatizēšanai. No tiesiskā viedokļa šeit var būt runa par valsts akciju sabiedrības pamatkapitāla samazināšanu.

(II) Jānoskaidro — kā īpašumā ir zeme zem mājas

Nākošais jautājums, kas jānoskaidro — kā īpašumā atrodas zeme zem dzīvojamās mājas.

1. Te pats vienkāršākais risinājums mājas privatizēšanā ir tajos gadījumos, kad zeme zem dzīvojamās mājas jau ir noformēta lietošanā vai pat īpašumā dzīvojamās mājas īrniekam. Šajos gadījumos jau ir veikta zemes gabala iemērīšana un zemes robežu plāna izgatavošana.

2. Pārējos gadījumos, visi darbi, kas saistīti ar mājai piesaistītā zemes gabala noteikšanu un robežu nospraušanu, vēl jāveic. Atšķirīgi risinājumi būs atkarībā no tā, vai zeme zem dzīvojamās mājas pilnībā ir valsts vai pašvaldības īpašums vai arī ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības tās bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem (kaut vai tikai dzīvojamai mājai piesaistītā zemes gabala daļā).

Zemes jautājums ir noskaidrojams un risināms attiecīgajā pašvaldības institūcijā.

(III) Mājas sagatavošana privatizācijai

Tagad — par pašu mājas sagatavošanu privatizācijai un tās privatizācijas procedūru. Māju visos gadījumos privatizē pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisija.

Lai privatizētu valsts dzīvojamo māju, tā jāsagatavo privatizācijai un jānodod pašvaldībai. Tātad šādas mājas privatizācija vispirms ir atkarīga no tās valsts institūcijas, kuras valdījumā atrodas dzīvojamā māja. Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 14. novembra noteikumiem nr.342 “Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi” valsts dzīvojamās mājās jānodod pašvaldības īpašumā ar Ministru kabineta rīkojumu. Savukārt, lai pašvaldība pieņemtu savā īpašumā dzīvojamo māju, tai šajā jautājumā jāpieņem lēmums. Ministru kabineta rīkojumu gatavos un saskaņos valsts institūcija — patreizējais mājas valdītājs (Valsts īpašuma fonds, ministrija, Privatizācijas aģentūra).

Protams, pats darbietilpīgākais būs tieši dzīvojamās mājas sagatavošanas process privatizācijai. Čpaši tajos gadījumos, kad vajadzēs piesaistīt zemes gabalu dzīvojamai mājai, iemērīt tā robežas dabā un izgatavot zemes gabala robežu plānu, kurš apstiprināms arī pašvaldības domē vai padomē. Paredzami sarežģījumi, kārtojot zemes robežu nospraušanas jautājumus tām dzīvojamām mājām, zem kurām ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

Dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ir iespējams iegūt ziņas par dzīvojamās mājas īpašuma statusu, kā arī saņemt informāciju par to, kādā veidā kārtojama mājas privatizācija. Ja dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašums, varat lūgt pašvaldību noslēgt līgumu par dzīvojamās mājas privatizēšanu. Tas varētu būt gan pilnvarojuma līgums, ja esat ar mieru uzņemties kā pašvaldības pilnvarnieks kārtot zemes piesaistes un zemes gabala iemērīšanas lietas, gan arī līgums par šo darbu apmaksas kārtību, ja to veic pašvaldība.

Savukārt, ja māja ir valsts īpašums, tad informāciju par jūsu īrētās mājas tiesisko statusu var iegūt Valsts īpašuma fondā, kura pārziņā ir viss valsts īpašums. Arī attiecībā uz valsts mājām pilnvarojumu Jums darboties mājas sagatavošanā privatizācijai var dot attiecīgā ministrija vai Valsts īpašuma fonds, kas, starp citu, šādu pilnvarojumu var izsniegt arī pašvaldības domei vai padomei.

Ievērojot augstākminēto, dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īrniekam ir vairākas iespējas, kā rīkoties šobrīd:

• gaidīt, kamēr valsts iestāde vai pašvaldība sagatavo māju privatizācijai, valsts nodod dzīvojamo māju pašvaldībai (ja tā ir valsts dzīvojamā māja) un privatizācijas komisija visbeidzot piedāvā šo māju privatizēt tās īrniekam;

• griezties pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā ar iesniegumu iekļaut māju šī gada privatizācijas sarakstā. Šajā gadījumā, lai paātrinātu mājas sagatavošanas procesu privatizācijai, varat uzņemties pienākumu segt mājas sagatavošanas izdevumus;

• griezties attiecīgajā valsts iestādē, ja māja ir valsts īpašums, ar lūgumu slēgt jau iepriekš apskatīto līgumu par dzīvojamās mājas sagatavošanu privatizācijai. Arī šajā gadījumā var sevišķi vienoties par mājas sagatavošanas izdevumu segšanas kārtību.

Pirmajā gadījumā dzīvojamās mājas privatizēšana var aizkavēties. Savukārt, izvēloties otro vai trešo variantu, ir iespēja, ka par dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašnieku kļūsiet vēl šogad!