Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

1.pants. 2008.gada 15.oktobrī Bridžtaunā, Barbadosā, parakstītais Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses (turpmāk — Nolīgums), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

2.pants. Nolīgumā paredzēto saistību izpildi koordinē Ārlietu ministrija.

3.pants. Nolīgums stājas spēkā tā 243.pantā noteiktajā laikā un kārtībā, un Ārlietu ministrija par to paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

4.pants. Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Līdz ar likumu izsludināms Nolīgums latviešu valodā.

Likums Saeimā pieņemts 2016.gada 9.jūnijā.

Valsts prezidents R.Vējonis

Rīgā 2016.gada 29.jūnijā

 

EKONOMISKO PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS
STARP CARIFORUM VALSTĪM, NO VIENAS PUSES,
UN EIROPAS KOPIENU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO OTRAS PUSES

ANTIGVA UN BARBUDA

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBA,

BARBADOSA,

BELIZA,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA,

GRENĀDA,

GAJĀNAS REPUBLIKA,

HAITI REPUBLIKA,

JAMAIKA,

SENTKITSA UN NEVISA,

SENTLŪSIJA,

SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS,

SURINAMAS REPUBLIKA,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA,

turpmāk "CARIFORUM valstis",

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "Eiropas Savienības dalībvalstis", un

EIROPAS KOPIENA,

no otras puses,

ŅEMOT VĒRĀ pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību valstu kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Līgumu par Karību valstu kopienas un Dominikānas Republikas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, no vienas puses, un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, no otras puses;

ŅEMOT VĒRĀ Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā, turpmāk "Kotonū Nolīgums";

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT apņemšanos cienīt cilvēktiesības, demokrātijas principus un tiesiskumu, kas ir būtiski Kotonū Nolīguma elementi, un labu pārvaldību, kas ir Kotonū Nolīguma pamatelements;

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt un paātrināt CARIFORUM valstu ekonomikas, kultūras un sociālo attīstību ar nolūku sekmēt mieru un drošību un veicināt stabilu un demokrātisku politisko vidi;

ŅEMOT VĒRĀ, kāda nozīme to uztverē ir starptautiski saskaņotajiem attīstības mērķiem un ANO Tūkstošgades attīstības mērķiem;

ŅEMOT VĒRĀ vajadzību veicināt savu tautu saimniecisko un sociālo progresu saskaņā ar ilgtspējīgu attīstību, ievērojot darba pamattiesības atbilstīgi Starptautiskās darba organizācijas attiecīgajās konvencijās noteiktajiem principiem un aizsargājot vidi atbilstīgi 2002. gada Johannesburgas Deklarācijai;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos strādāt kopā Kotonū Nolīguma mērķu sasniegšanai, tostarp nabadzības izskaušanai, ilgtspējīgai attīstībai un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstu pakāpeniskai integrācijai pasaules ekonomikā;

VĒLOTIES veicināt CARICOM Attīstības memoranda īstenošanu;

ŅEMOT VĒRĀ uzticību principiem un noteikumiem, kas reglamentē starptautisko tirdzniecību, jo īpaši tiem, kuri iekļauti Līgumā par Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) izveidošanu;

ŅEMOT VĒRĀ ekonomiskās un sociālās attīstības līmeņu atšķirības starp CARIFORUM valstīm un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ svarīgos tradicionālos sakarus, kas tās vieno, jo īpaši ciešās vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās saites;

ŅEMOT VĒRĀ to, ka tās vēlas stiprināt šos sakarus un iedibināt ilglaicīgas attiecības, kuru pamatā būtu partnerība un abpusējas tiesības un pienākumi, kā arī regulārs dialogs ar nolūku uzlabot savstarpēju izpratni un saprašanos;

VĒLOTIES stiprināt savu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību satvaru, izveidojot Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu, kas varētu būt CARIFORUM valstu attīstības instruments;

VĒLOTIES izvērst ekonomiskās attiecības, jo īpaši tirdzniecības un ieguldījumu plūsmas, paplašinot un pilnveidojot CARIFORUM valstu pašreizējo preferenciālo piekļuvi Eiropas Kopienas tirgum;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT savu apņemšanos atbalstīt CARIFORUM valstu reģionālās integrācijas procesu, jo īpaši veicināt reģionālo ekonomisko integrāciju kā pamatinstrumentu to integrācijai pasaules ekonomikā un palīdzēt tām izturēt globalizācijas pārbaudījumus un panākt ekonomikas izaugsmi un sociālo progresu, kas atbilst to ilgtspējīgas attīstības mērķim;

APZINOTIES, ka jaudu kāpināšana un piegādes ierobežotības risināšana CARIFORUM valstīs ir vajadzīga, lai pilnīgi izmantotu uzlabotās tirdzniecības iespējas un panāktu iespējami lielus tirdzniecības reformu ieguvumus, un ATKĀRTOTI APSTIPRINOT, ka palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, var būt būtiska loma, atbalstot CARIFORUM valstis šā nolīguma īstenošanā un izmantošanā savā labā;

ATGĀDINOT, ka Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies palielināt apjomu palīdzībai attīstības jomā, tostarp ar tirdzniecību saistītam atbalstam, un nodrošināt, lai būtiska daļa Eiropas Kopienas un ES dalībvalstu saistību būtu veltīta ĀKK valstīm;

APŅĒMUŠĀS nodrošināt, lai Eiropas Kopienas attīstības sadarbība reģionālajai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, ko paredz Kotonū Nolīgums, tiktu veikta tā, lai nodrošinātu iespējami lielus šā nolīguma paredzamos ieguvumus;

APŅĒMUŠĀS sadarboties saskaņā ar Parīzes Deklarāciju par atbalsta efektivitāti, ES vienprātību par attīstību un ES un Karību jūras reģiona partnerību izaugsmei, stabilitātei un attīstībai ar nolūku veicināt ES dalībvalstu ieguldījumu un citu līdzekļu devēju dalību, atbalstot CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus;

PĀRLIECĪBĀ, ka ekonomisko partnerattiecību nolīgums radīs jaunu, labvēlīgāku gaisotni tirdzniecības un ieguldījumu attiecībās un jaunas, dinamiskas iespējas izaugsmei un attīstībai,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I DAĻA
TIRDZNIECĪBAS PARTNERĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI

1. pants
Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir šādi:

a) sekmēt nabadzības samazināšanu un galīgu izskaušanu, izveidojot tirdzniecības partnerību saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķi, tūkstošgades attīstības mērķiem un Kotonū Nolīgumu;

b) veicināt reģionālo integrāciju, ekonomisko sadarbību un labu pārvaldību, tā izveidojot un īstenojot efektīvu, paredzamu un pārredzamu tiesisko regulējumu tirdzniecībai un ieguldījumiem līgumslēdzēju pušu starpā un CARIFORUM reģionā;

c) veicināt CARIFORUM valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā saskaņā ar to politisko izvēli un attīstības prioritātēm;

d) uzlabot CARIFORUM valstu jaudu tirdzniecības politikā un ar tirdzniecību saistītos jautājumos;

e) atbalstīt apstākļus ieguldījumu un privātā sektora iniciatīvu palielināšanai un vairot piegādes jaudu, konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi CARIFORUM reģionā;

f) nostiprināt esošās attiecības starp līgumslēdzējām pusēm uz solidaritātes un abpusējas intereses pamata. Tālab, ņemot vērā attiecīgo attīstības līmeni un ievērojot PTO pienākumus, nolīgums paplašina komerciālās un ekonomiskās attiecības, atbalsta jaunu dinamiku tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm ar to savstarpējās tirdzniecības progresīvas, asimetriskas liberalizācijas palīdzību, paplašina un padziļina sadarbību visās jomās, kas saistītas ar tirdzniecību un ieguldījumiem.

2. pants
Principi

1. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma pamatprincipi, kā arī būtiskie elementi un pamatelementi, kas izklāstīti, attiecīgi, Kotonū Nolīguma 2. un 9. pantā. Šā nolīguma pamatā ir Kotonū Nolīguma un iepriekšējo ĀKK-EK partnerattiecību nolīgumu noteikumi reģionālās sadarbības un integrācijas, kā arī ekonomikas un tirdzniecības sadarbības jomā.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka Kotonū Nolīgums un šis nolīgums īstenojami papildinošā un savstarpēji pastiprinošā veidā.

3. pants
Ilgtspējīga attīstība

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka ilgtspējīgas attīstības mērķis ir piemērojams un integrējams katrā ekonomisko partnerattiecību līmenī, Kotonū Nolīguma 1., 2. un 9. pantā noteikto vispārējo saistību izpildē, jo īpaši pildot vispārīgo apņemšanos samazināt un pilnībā izskaust nabadzību atbilstoši ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

2. Līgumslēdzējas puses izprot, ka šis mērķis šā ekonomisko partnerattiecību nolīguma gadījumā ir piemērojams kā apņemšanās, ka:

a) šā nolīguma piemērošanā tiek pilnīgi ņemtas vērā attiecīgo iedzīvotāju un nākamo paaudžu humānās, kultūras, saimnieciskās, sociālās, veselības un vides intereses;

b) lēmumu pieņemšanas metodes aptver īpašuma, dalības un dialoga pamatprincipus.

3. Rezultātā līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties ilgtspējīgas attīstības īstenošanā, kuras centrā ir cilvēks, kas ir galvenais ieguvējs, pateicoties attīstībai.

4. pants
Reģionālā integrācija

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka reģionālā integrācija ir neatņemams to partnerattiecību elements un ietekmīgs instruments šā nolīguma mērķu sasniegšanā.

2. Līgumslēdzējas puses atzīst un apstiprina, kāda nozīme ir CARIFORUM valstu savstarpējai reģionālajai integrācijai kā mehānismam, kas ļauj šīm valstīm sasniegt lielākas ekonomiskās iespējas un lielāku politisko stabilitāti un veicināt to efektīvu iekļaušanos pasaules ekonomikā.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst CARIFORUM valstu centienus sekmēt reģionālo un apakšreģionālo integrāciju savā starpā, izmantojot pārskatīto Čagvaramasas Līgumu par Karību kopienas izveidi, tostarp CARICOM vienoto tirgu un ekonomiku, Basteras Līgumu par Austrumkarību valstu organizācijas izveidi un Nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi starp Karību Kopienu un Dominikānas Republiku.

4. Turklāt līgumslēdzējas puses atzīst, ka neatkarīgi no šajā nolīgumā paredzētajām saistībām reģionālās integrācijas temps un saturs ir jautājums, ko nosaka vienīgi CARIFORUM valstis, īstenojot savu suverenitāti un ņemot vērā to pašreizējo un turpmāko politisko gribu.

5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka to partnerība vairo un tiecas padziļināt reģionālo integrāciju, un apņemas sadarboties, lai to turpinātu attīstīt, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu attīstības līmeni, vajadzības, ģeogrāfiskā realitāte un ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā arī prioritātes, ko CARIFORUM valstis sev noteikušas, un 3. punktā minētajos esošajos reģionālās integrācijas nolīgumos ietvertos pienākumus.

6. Līgumslēdzējas puses apņemas sadarboties, lai veicinātu šā nolīguma īstenošanu un atbalstītu CARIFORUM reģionālo integrāciju.

5. pants
Uzraudzība

Līgumslēdzējas puses apņemas pastāvīgi uzraudzīt nolīguma darbību, izmantojot savus attiecīgos, arī šā nolīguma izveidotos, dalības procesus un iestādes, lai nodrošinātu, ka nolīguma mērķi tiek realizēti, nolīgums tiek pienācīgi īstenots un tiek panākti iespējami lieli no šīs partnerības izrietoši ieguvumi vīriešiem, sievietēm, jauniešiem un bērniem. Līgumslēdzējas puses arī apņemas nevilcinoties konsultēties viena ar otru par jebkuru radušos problēmu.

6. pants
Sadarbība starptautiskos forumos

Līgumslēdzējas puses tiecas sadarboties visos starptautiskos forumos, kur tiek apspriesti jautājumi, kas attiecas uz šo partnerību.

7. pants
Sadarbība attīstības jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka attīstības sadarbība ir izšķirīgs partnerības elements un būtisks faktors šā nolīguma 1. pantā noteikto mērķu īstenošanā. Sadarbība var notikt finansiālās un nefinansiālās formās.

2. Attīstības sadarbība reģionālai ekonomiskajai sadarbībai un integrācijai, kas paredzēta Kotonū Nolīgumā, veicama tā, lai panāktu iespējami lielus paredzamos ieguvumus, pateicoties šim nolīgumam. Sadarbība un tehniskās palīdzības jomas ir attiecīgi izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās. Sadarbību īsteno šā panta noteiktajā kārtībā, pastāvīgi pārlūko un pēc vajadzības pārskata saskaņā ar šā nolīguma 246. pantu.

3. Eiropas Kopienas finansējumu, kas attiecas uz attīstības sadarbību CARIFORUM un Eiropas Kopienas starpā un ir pamatā šā nolīguma īstenošanai, veic saskaņā ar Kotonū Nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Attīstības fonda (EAF) programmu plānošanas procedūrām un attiecīgajiem no Eiropas Savienības budžeta finansētajiem instrumentiem. Šajā sakarā atbalsts šā nolīguma īstenošanai ir viena no prioritātēm.

4. Proporcionāli saviem attiecīgajiem uzdevumiem un atbildībai Eiropas Kopiena un CARIFORUM parakstītājvalstis veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu resursu efektīvu mobilizāciju, sagādi un izlietošanu šā nolīguma paredzēto attīstības sadarbības darbību atvieglināšanai.

5. Eiropas Savienības dalībvalstis kolektīvi apņemas ar savu attiecīgo attīstības politiku un instrumentiem atbalstīt attīstības sadarbības darbības reģionālajai ekonomikas sadarbībai un integrācijai un šā nolīguma īstenošanai CARIFORUM valstīs un reģiona līmenī saskaņā ar papildināmības un atbalsta efektivitātes principiem.

6. Līgumslēdzējas puses sadarbosies, lai atvieglinātu citu līdzekļu devēju dalību, kuri vēlas atbalstīt 5. punktā minētās sadarbības darbības un CARIFORUM valstu centienus sasniegt šā nolīguma mērķus.

8. pants
Sadarbības prioritātes

1. Šā nolīguma 7. pantā noteiktās attīstības prioritātes galvenokārt vērstas uz šādām jomām, kas sīkāk izklāstītas atsevišķās šā nolīguma nodaļās:

i) tehniskā palīdzība humānās, tiesiskās un institucionālās jaudas palielināšanai CARIFORUM valstīs, lai sekmētu to spēju izpildīt šajā nolīgumā izklāstītās saistības;

ii) palīdzība jaudas un iestāžu attīstībai nodokļu sistēmas reformai, lai pastiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu ievākšanu ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām;

iii) atbalsta pasākumi ar nolūku veicināt privātā sektora un uzņēmumu, īpaši mazo uzņēmumu, attīstību un palielināt CARIFORUM uzņēmumu starptautisko konkurētspēju un CARIFORUM ekonomikas daudzveidību;

iv) CARIFORUM preču un pakalpojumu eksporta dažādošana ar jauniem ieguldījumiem un jaunu nozaru attīstību;

v) CARIFORUM valstu tehnoloģiskās un zinātniskās jaudas palielināšana, lai atvieglinātu starptautiski atzītu sanitāro un fitosanitāro pasākumu un tehnisko standartu un starptautiski atzītu darba un vides standartu attīstību un ievērošanu;

vi) CARIFORUM jaunrades sistēmu attīstība, tostarp tehnoloģiskās jaudas attīstība;

vii) atbalsts CARIFORUM valstu infrastruktūras attīstībai, kas vajadzīga tirdzniecības veikšanai.

2. Attīstības sadarbības prioritātes, kas vispārīgi formulētas 1. punktā un sīkāk izvērstas atsevišķās šā nolīguma nodaļās, īstenojamas 7. panta noteiktajā kārtībā.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas par to, ka ieguvumi no reģionālās attīstības fonda, kas pārstāvētu visu CARIFORUM valstu intereses, mobilizēs un virzīs ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumu saistītos attīstības resursus no EAF un citiem potenciāliem līdzekļu devējiem. Šajā sakarā CARIFORUM valstis apņemas izveidot šādu fondu divos gados no šā nolīguma parakstīšanas dienas.

II DAĻA
TIRDZNIECĪBA UN AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

I SADAĻA
PREČU TIRDZNIECĪBA

1. NODAĻA
MUITAS NODOKĻI

9. pants
Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz visām precēm, kuru izcelsme ir EK līgumslēdzējā pusē vai kādā no CARIFORUM valstīm¹.

10. pants
Izcelsmes noteikumi

Šajā nodaļā ".. izcelsmes" ir izcelsme, kas atbilst I protokolā izklāstītajiem izcelsmes noteikumiem. Pirmajos piecos gados pēc šā nolīguma stāšanās spēkā līgumslēdzējas puses pārskata I protokola noteikumus ar nolūku vēl vairāk vienkāršot izcelsmes noteikšanas koncepciju un metodes, ņemot vērā CARIFORUM valstu attīstības vajadzības. Šādā pārskatīšanā līgumslēdzējas puses ņem vērā tehnoloģiju, ražošanas procesu un citu faktoru attīstību, kas var prasīt I protokola noteikumu maiņu. Šādus grozījumus izdara ar CARIFORUM un EK Apvienotās padomes lēmumu.

11. pants
Muitas nodoklis

Muitas nodoklis ietver visus nodokļus un jebkādus maksājumus, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, tostarp visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar importu vai eksportu, taču tas neietver:

a) iekšējos nodokļus vai citus iekšējos maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 27. pantu;

b) antidempinga un kompensācijas pasākumus vai aizsargpasākumus, ko piemēro saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu;

c) nodevas vai citus maksājumus, kas noteikti saskaņā ar 13. pantu.

12. pants
Preču klasifikācija

Šā nolīguma aptvertā preču klasifikācija ir noteikta Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajā sistēmā ("HS") atbilstīgi tai piemērojamajiem klasifikācijas noteikumiem. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, risina ar preču klasifikāciju saistītos jautājumus, kas rodas šā nolīguma darbības gaitā.

13. pants
Nodevas un citi maksājumi

Nodevas un citus maksājumus, kas norādīti 11. pantā, ierobežo ar sniegto pakalpojumu atbilstošo aptuveno izmaksu summu, un tie nav paredzēti vietējo izstrādājumu netiešai aizsardzībai vai ar fiskālām vajadzībām pamatotai nodokļu uzlikšanai importam un eksportam. Tie nepārsniedz sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību. Nodevas un maksājumus neuzliek konsulāriem pakalpojumiem.

14. pants
Izcelsmes eksporta muitas nodokļu likvidēšana

1. Izvedmuitu nepiemēro CARIFORUM parakstītājvalstu izcelsmes precēm, kuras importē EK līgumslēdzējā pusē, un otrādi.

2. Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis, kas iekļautas 1. pielikumā, trīs gados no šā nolīguma parakstīšanas likvidē minētajā pielikumā noteiktās izvedmuitas.

15. pants
Muitas nodokļi CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumu importam

CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumus importē EK līgumslēdzējā pusē bez ievedmuitas, izņemot 2. pielikumā norādītos ražojumus, atbilstīgi definētajiem nosacījumiem.

16. pants
Muitas nodokļi EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importam

1. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem, ko importē CARIFORUM valstīs, neuzliek muitas nodokļus, kas augstāki par III pielikumā norādītajiem nodokļiem.

2. EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumi, ko importē CARIFORUM valstīs, ir atbrīvoti no muitas nodokļiem 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus.

3. Desmit gadu laikposmā pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM valstis var turpināt piemērot jebkādus muitas nodokļus 11. panta nozīmē, izņemot III pielikumā norādītos nodokļus, jebkuram importētam EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, ja vien šie nodokļi bijuši piemērojami šim ražojumam šā nolīguma parakstīšanas brīdī un ja tāds pats nodoklis tiek uzlikts līdzīgajiem ražojumiem, ko importē no visām citām valstīm.

4. Septiņus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas CARIFORUM parakstītājvalstīm netiek prasīts sākt pakāpenisku muitas nodokļu likvidēšanu, izņemot III pielikumā norādītos un 2. punktā minētos nodokļus. Šo procesu papildina atbalsts nepieciešamajām nodokļu reformām, kas paredzētas 22. pantā.

5. Ar nolūku nodrošināt pārredzamību par šādiem nodokļiem paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai sešos mēnešos no šā nolīguma parakstīšanas dienas. Arī par to likvidēšanu nekavējoties jāziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai.

6. Ja rodas nopietnas grūtības ar kāda ražojuma importu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja, savstarpēji vienojoties, var pārskatīt muitas nodokļa pazemināšanas un likvidēšanas grafiku ar nolūku varbūtēji grozīt pazemināšanas un likvidēšanas grafiku. Šāda grozījuma dēļ grafika termiņi, kurus lūgts pārskatīt, attiecībā uz attiecīgo ražojumu nedrīkst tikt pagarināti tā, ka pārsniedz maksimālo pārejas laiku nodokļu pazemināšanai vai likvidēšanai attiecīgajam ražojumam, kas noteikts III pielikumā. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja lēmumu pārskatīt grafiku nav pieņēmusi trīsdesmit dienās pēc iesnieguma par grafika pārskatīšanu saņemšanas, CARIFORUM valstis var provizoriski atcelt grafiku uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

17. pants
Tarifa saistību grozīšana

Ievērojot Antigvas un Barbudas, Belizas, Dominikas Sadraudzības, Grenādas, Gajānas Republikas, Haiti Republikas, Sentkitsas un Nevisas, Sentlūsijas un Sentvinsentas, un Grenadīnu īpašās attīstības vajadzības, līgumslēdzējas puses var CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā nolemt grozīt III pielikumā noteikto muitas nodokļa līmeni, ko var piemērot EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumam, to importējot CARIFORUM valstīs. Līgumslēdzējas puses nodrošina, lai šādi grozījumi neizraisītu šā nolīguma nesaderību ar VVTT (1994) XXIV panta prasībām. Līgumslēdzējas puses var arī nolemt vienlaikus attiecīgi koriģēt muitas nodokļa saistības, kas noteiktas III pielikumā un attiecas uz citiem ražojumiem, kurus importē no EK līgumslēdzējas puses.

18. pants
Preču aprite

līgumslēdzējas puses atzīst, ka mērķis ir panākt muitas nodokļu vienreizēju uzlikšanu precēm, ko importē EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs. Līdz nepieciešamās kārtības ieviešanai šā mērķa sasniegšanai CARIFORUM parakstītājvalstis šajā ziņā darīs visu, kas ir to spēkos. EK līgumslēdzēja puse sniegs tehnisko palīdzību, kas nepieciešama šā mērķa sasniegšanai.

19. pants
Labvēlīgāks režīms, pateicoties brīvās tirdzniecības nolīgumiem

1. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem EK līgumslēdzēja puse piešķir CARIFORUM valstīm labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka EK līgumslēdzēja puse pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.

2. Attiecībā uz šīs nodaļas aptvertajiem jautājumiem CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir EK līgumslēdzējai pusei labvēlīgāku režīmu, ja tas piemērojams tādēļ, ka CARIFORUM valsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts pēc šā nolīguma parakstīšanas kļuvusi par pusi kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar kādu no tirdzniecības lielvalstīm.

3. Šī nodaļa nav jāuztver kā pienākums EK līgumslēdzējai pusei vai kādai no CARIFORUM parakstītājvalstīm abpusēji pagarināt preferenču režīmu, kas jau piemērojams tādēļ, ka ES līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts šā nolīguma parakstīšanas brīdī ir puse kādā brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešām pusēm.

4. Šajā pantā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts vai teritorija, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens (1) procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kura darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar brīvas tirdzniecības līgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 2. punktā minētā brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā².

5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi brīvās tirdzniecības nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 2. punktā, un šāds brīvās tirdzniecības nolīgums trešai pusei paredz lielāku labvēlību nekā tā, ko piešķir CARIFORUM parakstītājvalsts EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei brīvās tirdzniecības līguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma noteikumu korekcijai.

20. pants
Īpaši noteikumi par administratīvo sadarbību

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiska šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai parakstītāja CARIFORUM valsts saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam(-iem) ražojumam(-iem).

3. Šajā pantā administratīvās sadarbības nenodrošināšana cita starpā nozīmē:

a) atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā(-o) ražojuma(-u) izcelsmes statusu;

b) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus;

c) atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību, kas ir būtiska konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanai.

Šajā pantā pārkāpumu vai krāpšanu cita starpā var konstatēt arī tad, ja bez pienācīga izskaidrojuma strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras līgumslēdzējas puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

4. Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi nosacījumi:

a) līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, lai rastu abām līgumslēdzējām pusēm pieņemamu risinājumu;

b) ja līgumslēdzējas puses saskaņā ar iepriekšminēto ir uzsākušas apspriešanos CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā un trīs mēnešos pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam(-ajiem) ražojumam(-iem) piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai;

c) šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz to, kas nepieciešams attiecīgās līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts finansiālo interešu aizsardzībai. Pagaidu apturēšana nepārsniedz sešu mēnešu termiņu, kuru var atjaunot. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Par to periodiski apspriežas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv apstākļi, kas tai pamatā.

5. Vienlaikus ar paziņošanu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai atbilstīgi 4. punkta a) apakšpunktam attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts savā oficiālajā ziņotājā publicē paziņojumu importētājiem. Paziņojumā importētājiem attiecībā uz konkrēto ražojumu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai ir atklāti pārkāpumi vai krāpšana.

20.bis PANTS

Sekmējot līgumslēdzēju pušu centienus rast pieņemamu risinājumu 20. panta 2. punktā minētajos jautājumos, līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts, par kuru konstatējums paziņots CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, var arī izmantot starpnieku saskaņā ar 205. panta 2.–5. punktu. Starpnieka atzinums paziņojams 20. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā trīs mēnešu termiņā.

21. pants
Administratīvo kļūdu labošana

Ja kompetentās iestādes pieļauj būtiskas administratīvas kļūdas eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā, jo īpaši, piemērojot I protokolu, un kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas izteiksmē, tā līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju izskatīt iespēju noteikt problēmas atrisināšanai vajadzīgos pasākumus.

22. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir sadarbībai, lai stiprinātu nodokļu administrāciju un uzlabotu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) tehniskā palīdzība nodokļu sistēmas reformā ar nolūku mainīt atkarību no tarifiem un citām nodevām un maksājumiem un pāriet uz citām netiešo nodokļu formām; un

b) darbspējas un iestāžu izveide attiecībā uz a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem.

2. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS INSTRUMENTI

23. pants
Antidempinga un kompensācijas pasākumi

1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm atsevišķi vai kolektīvi noteikt antidempinga vai kompensācijas pasākumus saskaņā ar attiecīgiem PTO nolīgumiem. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2. Pirms galīgo antidempinga vai kompensācijas nodokļu uzlikšanas attiecībā uz ražojumiem, ko importē no CARIFORUM valstīm, EK līgumslēdzēja puse apsvērs konstruktīvu aizsardzības līdzekļu iespēju, ko paredz attiecīgie PTO nolīgumi.

3. Ja antidempinga vai kompensācijas pasākumu divu vai vairāku CARIFORUM parakstītājvalstu labā piemērojusi reģionāla vai apakšreģionāla iestāde, ir viens vienots pārsūdzības forums, tostarp apelācijas stadija.

4. CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro antidempinga vai kompensācijas pasākumu ražojumam, ja tas ir tam pašam ražojumam noteikta reģionāla vai apakšreģionāla pasākuma darbības jomā. Tāpat CARIFORUM valstis nodrošina, lai kādam ražojumam noteikts reģionāls vai apakšreģionāls pasākums neattiektos ne uz vienu CARIFORUM parakstītājvalsti, kas piemēro šādu pasākumu tam pašam ražojumam.

5. EK līgumslēdzēja puse ziņo CARIFORUM parakstītājām eksportētājām valstīm par pienācīgi dokumentētu sūdzību pirms jebkādas izmeklēšanas sākšanas.

6. Šo pantu piemēro attiecībā uz visām izmeklēšanām, ko uzsāk pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

7. Uz šo pantu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

24. pants
Daudzpusējie aizsardzības pasākumi

1. Ievērojot šo pantu, nekas šajā nolīgumā neliedz CARIFORUM parakstītājvalstīm un EK līgumslēdzējai pusei pieņemt pasākumus saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību XIX pantu, Nolīgumu par aizsardzības pasākumiem un 5. pantu Nolīgumā par lauksaimniecību, kas ir pievienots Marrākešas Nolīgumam par PTO dibināšanu. Šajā pantā izcelsmi nosaka saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu nepreferenciālajiem izcelsmes noteikumiem.

2. Neskarot 1. punktu, ievērojot šā nolīguma vispārējos attīstības mērķus un CARIFORUM valstu ekonomikas mazo apjomu, EK līgumslēdzēja puse importam no CARIFORUM valstīm nepiemēro pasākumus, kas pieņemti atbilstīgi VVTT (1994) XIX pantam, PTO Nolīgumam par aizsardzības pasākumiem un Nolīguma par lauksaimniecību 5. pantam.

3. Šā panta 2. punktu piemēro piecus gadus no nolīguma stāšanās spēkā. Ne vēlāk kā 120 dienas pirms šā termiņa beigām CARIFORUM un EK Apvienotā padome pārskata minēto noteikumu darbību saskaņā ar CARIFORUM valstu attīstības vajadzībām ar nolūku noteikt, vai pagarināt to piemērošanu uz turpmāku laiku.

4. Uz 1. punktu neattiecas šā nolīguma noteikumi par domstarpību izšķiršanu.

25. pants
Drošības klauzula

1. Neskarot 24. pantu, līgumslēdzēja puse, izskatījusi alternatīvus risinājumus, var piemērot ierobežota termiņa aizsardzības pasākumus, kas ir atkāpe no, attiecīgi, 15. vai 16. panta, ievērojot šā panta nosacījumus un tajā noteikto kārtību.

2. Šā panta 1. punktā minētos aizsardzības pasākumus var piemērot, ja kādas līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumu importē otras līgumslēdzējas puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai var radīt:

a) nopietnus zaudējumus iekšzemes rūpniecībai, kas ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus importētājas līgumslēdzējas puses teritorijā; vai

b) traucējumus kādā ekonomikas nozarē, īpaši tad, ja šie traucējumi rada lielas sociālas problēmas vai grūtības, kas varētu izraisīt nopietnu importētājas līgumslēdzējas puses ekonomiskās situācijas pasliktināšanos; vai

c) traucējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu lauksaimniecības ražojumu³ tirgos vai mehānismos, kas regulē šos tirgus.

3. Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai izlabotu vai novērstu nopietnos kaitējumus vai traucējumus, kas noteikti 2. punktā. Importētājas līgumslēdzējas puses aizsardzības pasākumi var būt tikai viens vai vairāki no šiem:

a) ievedmuitas likmes turpmākas samazināšanas apturēšana attiecīgajam ražojumam, kā noteikts šajā nolīgumā;

b) muitas nodokļa palielinājums attiecīgajam ražojumam līdz tādam līmenim, kas nepārsniedz muitas nodokļa līmeni, ko piemēro citiem PTO locekļiem; un

c) tarifa kvotu ieviešana attiecīgajam ražojumam.

4. Neskarot 1.–3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi CARIFORUM parakstītājvalstī(-s) tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām vienā vai vairākos EK līgumslēdzējas puses attālākajos rajonos, EK līgumslēdzēja puse saskaņā ar 6.–9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar attiecīgo(-ajiem) reģionu(-iem).

5. a) Neskarot 1.–3. punktu, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt vienu no 2. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajām situācijām kādā no CARIFORUM parakstītājvalstīm, attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts saskaņā ar
6.–9. punktā noteiktajām procedūrām var noteikt uzraudzības vai aizsardzības pasākumus, kas aprobežojas ar tās teritoriju.

b) CARIFORUM parakstītājvalsts var noteikt aizsardzības pasākumus, ja kāds no ražojumiem ar izcelsmi EK līgumslēdzējā pusē tiek importēts tādos palielinātos daudzumos un tādos apstākļos, kas rada vai var radīt traucējumus jaunā rūpniecības nozarē, kura ražo līdzīgus vai tieši konkurējošus ražojumus. Tādi noteikumi ir piemērojami tikai desmit gadu laikposmā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Pasākumi ir jānosaka saskaņā ar
6.–9. punktā noteiktajām procedūrām.

6. a) Šajā pantā minētie aizsardzības pasākumi saglabājami tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai novērstu vai labotu nopietnu kaitējumu vai traucējumus, kas definēti 2., 4. un 5. punktā.

b) Šajā pantā minētos aizsardzības pasākumus nepiemēro laikposmā, kas ilgāks par diviem gadiem. Ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Ja CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts piemēro aizsardzības pasākumu vai ja EK līgumslēdzēja puse piemēro pasākumu, kas aprobežojas ar vienu vai vairākiem attālākajiem reģioniem, tādu pasākumu var piemērot uz laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus, un, ja apstākļi, kas attaisno aizsardzības pasākumu piemērošanu, turpina pastāvēt, pasākumus var pagarināt uz jaunu laikposmu, kas nepārsniedz četrus gadus.

c) Šajā pantā minētajos aizsardzības pasākumos, kas ilgāki par vienu gadu, jābūt skaidriem elementiem, kas pakāpeniski nozīmē to likvidēšanu ne vēlāk kā noteiktā perioda beigās.

d) Vismaz gadu pēc aizsardzības pasākuma piemērošanas izbeigšanas šajā pantā minētu aizsardzības pasākumu nepiemēro tāda ražojuma importam, uz kuru iepriekš jau attiecās šāds pasākums.

7. Lai īstenotu 1.–6. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a) ja kāda puse uzskata, ka pastāv kāds no 2., 4. un/vai 5. punktā noteiktajiem apstākļiem, tā nekavējoties iesniedz šo jautājumu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai;

b) CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var sagatavot ieteikumus radušos apstākļu novēršanai. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nav sagatavojusi ieteikumus ar mērķi novērst apstākļus vai ja 30 dienās pēc jautājuma iesniegšanas CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai nav panākts cits apmierinošs risinājums, importētāja līgumslēdzēja puse var noteikt attiecīgus pasākumus apstākļu novēršanai saskaņā ar šo pantu;

c) pirms šajā pantā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kuros piemēro 8. punktu, attiecīgā līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts iespējami drīz iesniedz CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, ar nolūku meklēt attiecīgajām pusēm pieņemamu risinājumu;

d) izraugoties aizsardzības pasākumus atbilstīgi šim pantam, prioritāte dodama pasākumiem, kuri vismazāk traucē šā nolīguma darbību;

e) par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, tūlīt paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, un tos regulāri apspriež minētajā struktūrā, īpaši, lai noteiktu grafiku pasākumu atcelšanai, tiklīdz to atļaus apstākļi.

8. Ja ārkārtēju apstākļu dēļ nepieciešama tūlītēja rīcība, attiecīgā importētāja puse — EK līgumslēdzēja puse, CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts — var provizoriski noteikt 3., 4. un/vai 5. punktā paredzētos pasākumus, neievērojot 7. punkta prasības. Šādus pasākumus var noteikt uz laiku, kas nav ilgāks par 180 dienām, ja tos nosaka EK līgumslēdzēja puse, un 200 dienām, ja tos nosaka CARIFORUM valstis vai CARIFORUM parakstītājvalsts vai ja EK līgumslēdzējas puses noteiktie pasākumi aprobežojas ar tās viena vai vairāku attālāko reģionu teritoriju. Jebkura šāda pagaidu pasākuma ilgums tiek skaitīts kā daļa no sākuma termiņa un jebkura pagarinājuma, kas minēti 6. punktā. Pieņemot šādus pagaidu pasākumus, jāņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Attiecīgā importētāja puse informē otru attiecīgo pusi un nekavējoties nodod lietu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai izskatīšanai.

9. Ja importētāja puse kāda ražojuma importam piemēro administratīvu procedūru, kuras nolūks ir strauji nodrošināt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendenci, kas izraisa šajā pantā minētās problēmas, tā nekavējoties informē CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju.

10. Uz aizsardzības pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim pantam, neattiecas PTO domstarpību izšķiršanas noteikumi.

3. NODAĻA
ĀRPUSTARIFA PASĀKUMI

26. pants
Kvantitatīvu ierobežojumu aizliegums

Stājoties spēkā šim nolīgumam, spēkā neatstāj nekādus importa vai eksporta aizliegumus vai importa vai eksporta izcelsmes ierobežojumus, izņemot 13. pantā noteiktās muitas nodevas un nodokļus, ko piemēro ar kvotām, importa vai eksporta atļaujām vai citiem pasākumiem. Neievieš nevienu jaunu šāda veida pasākumu. Šo pantu piemēro, neskarot 23. un 24. pantu.

27. pants
Valsts režīms attiecībā uz iekšējiem nodokļiem un regulējums

1. Uz izcelsmes ražojumu importu neattiecas nekādi tieši vai netieši iekšējie nodokļi un nekādi citi iekšējie maksājumi, kas pārsniedz līdzīgiem vietējiem ražojumiem tieši vai netieši piemērojamos maksājumus. Turklāt līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nekā citādi nepiemēro iekšējos nodokļus un citus iekšējus maksājumus, lai nodrošinātu iekšzemes ražojumu aizsardzību.

2. Izcelsmes ražojumu importam piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas piešķirts līdzīgiem iekšzemes ražojumiem atbilstīgi visiem normatīvajiem aktiem un prasībām, kas ietekmē iekšējo tirdzniecību, piedāvāšanu pārdošanai, pirkšanu, pārvadāšanu, izplatīšanu vai izmantošanu. Šis punkts neliedz piemērot diferencētu iekšējo pārvadājumu maksu, kas pamatota vienīgi ar transportlīdzekļu ekspluatāciju, bet ne ar ražojuma valstspiederību.

3. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nenosaka un nesaglabā nekādu iekšējo kvantitatīvo regulējumu attiecībā uz ražojumu maisīšanu, apstrādi vai lietošanu noteiktos daudzumos vai proporcijās, tieši vai netieši pieprasot, ka jebkura ražojuma, uz kuru attiecas kvantitatīvie noteikumi, visi noteiktie daudzumi vai ražojuma daļa jāpiegādā no iekšzemes avotiem. Turklāt neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nepiemēro iekšējo kvantitatīvo reglamentāciju, lai nodrošinātu iekšzemes ražošanas aizsardzību.

4. Šis pants neliedz subsīdiju maksāšanu vienīgi pašmāju ražotājiem, tostarp tādus maksājumus pašmāju ražotājiem, kas iegūti no nodokļu un maksājumu ieņēmumiem, kuri piemēroti saskaņā ar šo pantu, un subsīdijas, kuras īsteno ar vietējo ražojumu publiskā iepirkuma starpniecību.

5. Šis pants neattiecas uz normatīvajiem aktiem, procedūrām un praksi, kura reglamentē publisko iepirkumu, uz ko attiecas vienīgi IV sadaļas 3. nodaļa.

6. Šo pantu piemēro, neskarot 23. pantu.

28. pants
Lauksaimniecības eksporta subsīdijas

1. Neviena no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts nedrīkst ieviest jaunas subsīdiju programmas, kam par nosacījumu ir eksports, un palielināt esošas tāda veida subsīdijas lauksaimniecības ražojumiem, kas domāti otras līgumslēdzējas puses teritorijai⁴.

2. Attiecībā uz 3. punktā definētiem ražojumiem, kuriem CARIFORUM valstis ir apņēmušās likvidēt muitas nodokļus, EK līgumslēdzēja puse apņemas pakāpeniski atcelt visas esošās subsīdijas, kas tiek piešķirtas minētā ražojuma eksportā uz CARIFORUM valstu teritoriju. Par pakāpeniskās atcelšanas kārtību lemj CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja.

3. Šis pants piemērojams ražojumiem, uz kuriem attiecas PTO Lauksaimniecības nolīgums.

4. Šis pants neskar to, kā CARIFORUM valstis piemēro PTO Lauksaimniecības nolīguma 9. panta 4. punktu un PTO Nolīguma par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 27. pantu.

4. NODAĻA
MUITA UN TIRDZNIECĪBAS VEICINĀŠANA

29. pants
Mērķi

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka muitas un tirdzniecības veicināšanai plaukstošajā visas pasaules tirdzniecības vidē un CARIFORUM iekšējās tirdzniecības un līgumslēdzēju pušu savstarpējās tirdzniecības attīstībā ir liela nozīme.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas pastiprināt sadarbību šajā jomā ar nolūku nodrošināt, ka attiecīgie tiesību akti un procedūras, kā arī attiecīgo dienestu administratīvās jaudas atbilst efektīvas kontroles un tirdzniecības atvieglošanas veicināšanai un palīdz sekmēt CARIFORUM valstu attīstību un reģionālo integrāciju.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šīs nodaļas īstenošana nedrīkst nekādi mazināt leģitīmo sabiedriskās kārtības mērķu nozīmi, tostarp to mērķi nozīmi, kuri attiecas uz drošību un krāpšanas novēršanu.

30. pants
Muitas un administratīvā sadarbība

1. Lai nodrošinātu atbilstību šai sadaļai un efektīvi ievērotu 29. pantā noteiktos mērķus, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis:

a) apmainās ar informāciju par tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā;

b) izstrādā kopīgas iniciatīvas abpusēji saskaņotās jomās;

c) kur vien iespējams, ieņem vienotu nostāju starptautiskās organizācijās muitas jomā, kā PTO un Pasaules muitas organizācija (WCO);

d) sekmē radniecīgu aģentūru darbības koordināciju.

2. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar II protokolu sniedz savstarpēju administratīvu palīdzību muitas lietās.

31. pants
Tiesību akti un procedūras muitas jomā

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgajos tiesību aktos, noteikumos un procedūrās tirdzniecības un muitas jomā izmantos starptautiskos instrumentus un standartus, kas piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp pārskatītās Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencijas būtiskos elementus, WCO pamatstandartus pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai, WCO datu kopu un HS konvenciju.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka to attiecīgie tiesību akti, noteikumi un procedūras tirdzniecības un muitas jomā pamatojas uz:

a) vajadzību aizsargāt un atvieglināt tirdzniecību, ieviešot un izpildot tiesību aktu prasības, un vajadzību nodrošināt papildu atvieglojumus tirgotājiem, kuru atbilstība ir augstā līmenī;

b) vajadzību nodrošināt, ka prasības pret uzņēmumiem ir racionālas, nediskriminējošas, aizsargā pret krāpšanu un neizraisa pārmērīgu sankciju piemērošanu par sīkiem muitas jomas noteikumu vai procedūras prasību pārkāpumiem;

c) vajadzību piemērot vienotu administratīvo dokumentu vai elektronisko ekvivalentu attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM. CARIFORUM valstis turpina centienus šā mērķa sasniegšanai ar nolūku to īstenot drīz pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Kopīga stāvokļa analīze veicama 3 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā;

d) vajadzību piemērot mūsdienīgas muitas metodes, tostarp riska novērtēšanu, vienkāršotas importa un eksporta pārbaudes procedūras, kontroli pēc izlaišanas un objektīvas procedūras licencētiem tirgotājiem. Procedūrām jābūt pārredzamām, efektīvām un vienkāršotām, lai samazinātu izmaksas un paplašinātu prognozējamības iespējas uzņēmumiem;

e) vajadzību pēc nediskriminēšanas preču importam, eksportam un tranzītam piemērojamo prasību un procedūru ziņā, gan pieņemot, ka sūtījumiem var piemērot atšķirīgu režīmu, pamatojoties uz objektīviem riska novērtēšanas kritērijiem;

f) vajadzību pēc pārredzamības. Šim nolūkam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas saskaņā ar to attiecīgajos tiesību aktos noteiktajām normām ieviest saistošu nolēmumu sistēmu muitas jautājumos, jo īpaši par tarifa klasifikāciju un izcelsmes noteikumiem;

g) vajadzību pēc progresīvas sistēmu attīstības, tostarp uz informācijas tehnoloģijām balstītas, lai atvieglinātu elektronisko datu apmaiņu starp tirgotājiem, muitas administrācijām un saistītajām aģentūrām;

h) vajadzību atvieglināt tranzīta kustību;

i) pārredzamiem un nediskriminējošiem noteikumiem attiecībā uz muitas mākleru licencēšanu, kā arī uz prasības obligāti izmantot neatkarīgus muitas māklerus neizvirzīšanu;

j) vajadzību izvairīties no obligātām pirmsnosūtīšanas pārbaudēm vai to ekvivalenta izmantošanas, nekaitējot valstu tiesībām un pienākumiem atbilstīgi PTO Nolīgumam par pirmsnosūtīšanas pārbaudēm. līgumslēdzējas puses jautājumu apspriež ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju un pēc tam var vienoties atteikties no iespējas izmantot obligātas pirmsnosūtīšanas pārbaudes vai to ekvivalentu.

3. Lai uzlabotu darba paņēmienus, kā arī nodrošinātu nediskriminēšanu, pārredzamību, efektivitāti, neaizskaramību un darbību pārskatatbildību, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis:

a) veic turpmākus pasākumus datu un dokumentācijas mazināšanas, vienkāršošanas un standartizācijas labad;

b) kur vien iespējams, vienkāršo prasības un formalitātes attiecībā uz preču ātru izlaišanu un muitošanu;

c) ievieš efektīvas, tūlītējas, nediskriminējošas un viegli pieejamas procedūras, kas ļauj izmantot pārsūdzības tiesības pret muitas rīcību, rīkojumiem un lēmumiem, kas iespaido importējamās, eksportējamās vai tranzīta preces. Maksai jābūt samērīgai ar pārsūdzības procedūru izmaksām; un

d) nodrošina visaugstāko neaizskaramības standartu ievērošanu, piemērojot pasākumus, kas atspoguļo attiecīgo starptautisko konvenciju un instrumentu principus šajā jomā.

32. pants
Attiecības ar uzņēmējdarbības aprindām

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas:

a) nodrošināt visu tiesību aktu, procedūru, nodevu un maksu, kā arī, kad vien iespējams, attiecīgu skaidrojumu publisku pieejamību, cik iespējams — ar elektroniskiem līdzekļiem;

b) par vajadzību savlaicīgi un regulāri apspriesties ar uzņēmējiem par likumdošanas priekšlikumiem, kas saistīti ar muitas un tirdzniecības procedūrām;

c) ja vien iespējams, ieviešot jaunus tiesību aktus un procedūras vai to grozījumus, informācija uzņēmējiem tiek darīta pieejama iepriekš. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodod atklātībai attiecīgus administratīva rakstura paziņojumus, tostarp aģentūru prasības un importa procedūras, darba laiku un darbības procedūras muitas punktiem ostās un robežšķērsošanas vietās un kontaktpunktus informācijas pieprasījumiem, lai atvieglinātu komercdarbības atbilstību muitas pienākumiem un preču savlaicīgu kustību;

d) sekmēt sadarbību starp uzņēmējiem un attiecīgajiem dienestiem un veicināt godīgu konkurenci ar tirgotājiem, izmantojot nepatvaļīgas un publiski pieejamas procedūras, piemēram, saprašanās memorandus, pienācīgi izmantojot PTO ieteiktās procedūras;

e) šīs sadarbības mērķim ir jābūt arī cīņai pret nelikumīgu praksi un pilsoņa drošības un aizsardzības nodrošināšanai, kā arī valsts ieņēmumu iekasēšanai;

f) nodrošināt, lai to attiecīgajās muitas un saistītajās prasībās un procedūrās tiktu ievērota paraugprakse un tās iespējami maz ietekmētu tirdzniecību.

33. pants
Muitas vērtējums

1. Noteikumus par muitas vērtējumu, ko piemēro tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm, nosaka Nolīgums par VVTT (1994) VII panta īstenošanu.

2. Līgumslēdzējas puses sadarbojas ar nolūku panākt kopīgu pieeju jautājumiem, kas saistīti ar muitas vērtējumu.

34. pants
Reģionālā integrācija

1. Līgumslēdzējas puses maksimāli veicina reģionālo integrāciju muitas jomā un izstrādā reģionālos tiesību aktus, procedūras un prasības muitas jomā atbilstīgi attiecīgiem starptautiskajiem standartiem.

2. Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja, kas paredzēta 36. pantā, pastāvīgi uzrauga šā panta īstenošanu.

35. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi muitas un tirdzniecības atvieglināšanas pasākumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, jo īpaši šādās jomās:

a) mūsdienīgu muitas metožu piemērošana, tostarp riska novērtēšana, iepriekšēji saistoši nolēmumi, vienkāršotas procedūras preču importam un izlaišanai, kontrole pēc izlaišanas un uzņēmumu revīzijas metožu piemērošana;

b) tādas procedūras un prakses ieviešana, kas iespēju robežās atspoguļo starptautiskos instrumentus un standartus, kuri piemērojami tirdzniecības un muitas jomā, tostarp PTO normas un WCO instrumenti un standarti, cita starpā arī pārskatītā Kioto Starptautiskās muitas procedūru vienkāršošanas un saskaņošanas konvencija un WCO pamatstandarti pasaules tirdzniecības drošībai un sekmēšanai; un

c) muitas un citu tirdzniecības procedūru automatizācija.

36. pants
Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašā komiteja

1. Līgumslēdzējas puses vienojas nodibināt Muitas sadarbības un tirdzniecības veicināšanas īpašo komiteju, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji. Līgumslēdzējas puses iepriekš vienojas par šīs Komitejas sanāksmju datumu un darba kārtību. Komitejas priekšsēdētāja amats rotācijas kārtībā ik gadu pāriet no vienas līgumslēdzējas puses uz otru. Komiteja sniedz pārskatu CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai.

2. Komitejas funkcijas ietver:

a) šīs nodaļas īstenošanas un administrācijas uzraudzību;

b) I protokolā noteikto uzdevumu un funkciju izpildi;

c) foruma izveidi līgumslēdzēju pušu konsultācijām par II protokolā noteiktajiem pienākumiem;

d) līgumslēdzēju pušu sadarbības un dialoga paplašināšanu attiecībā uz tarifa jautājumiem, tiesību aktiem un procedūrām muitas jomā, savstarpējo palīdzību muitas lietās, izcelsmes noteikumiem un administratīvo sadarbību; un

e) ar tehniskās palīdzības darbībām saistītu jautājumu apspriešanu.

5. NODAĻA
LAUKSAIMNIECĪBA UN ZIVSAIMNIECĪBA

37. pants
Mērķi

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šā nolīguma pamatmērķis ir ilgtspējīga attīstība un nabadzības izskaušana CARIFORUM valstīs un to ekonomikas vienmērīga un pakāpeniska integrācija visas pasaules ekonomikā. Lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs šis nolīgums veicina lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ražošanas, pārstrādes un tirdzniecības konkurētspējas pieaugumu starp līgumslēdzējām pusēm gan tradicionālās, gan netradicionālās nozarēs, saskaņā ar dabas bagātību ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

2. Līgumslēdzējas puses atzīst ar zivsaimniecību saistīto darbību un CARIFORUM valstu dzīvo jūras resursu izmantošanas ekonomisko un sociālo nozīmi un vajadzību panākt iespējami lielus ieguvumus, kas saistās ar tādiem faktoriem kā pārtikas nodrošinājums, nodarbinātība, nabadzības mazināšana, ieņēmumi ārvalstu valūtā un zvejnieku kopienu sociālā stabilitāte.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka CARIFORUM valstu zvejniecības un jūras ekosistēmas ir sarežģītas, bioloģiski daudzveidīgas un trauslas un ka ekspluatācijā jāņem vērā šie faktori, efektīvi saudzējot un pārzinot zvejas resursus un ar tiem saistītās ekosistēmas, balstoties uz pamatotām zinātnes atziņām un piesardzības principu, kas definēts FAO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksā.

4. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka laucinieku un zvejnieku kopienu pārtikas nodrošinājums un iztikas uzlabošana ir izšķiroši elementi nabadzības izskaušanā un ilgtspējīgas attīstības iedzīvināšanā. Tās līdz ar to atzīst vajadzību izvairīties no plašākiem lauksaimniecības, pārtikas un zivju produktu tirgus darbības pārrāvumiem CARIFORUM valstīs.

5. Līgumslēdzējas puses vienojas pilnā mērā ievērot CARIFORUM valstu ekonomisko, sociālo un ekoloģisko īpatnību un vajadzību daudzveidību un attīstības stratēģiju.

38. pants
Reģionālā integrācija

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka lauksaimniecības, pārtikas un zivsaimniecības nozaru integrācija visās CARIFORUM valstīs, pakāpeniski atceļot atlikušos šķēršļus un ieviešot piemērotu tiesisko regulējumu, veicinās reģionālā integrācijas procesa padziļināšanos un šīs nodaļas mērķu realizāciju.

39. pants
Politikas īstenošana

CARIFORUM valstis apņemas pieņemt un īstenot politiku un iestāžu reformas, kas dod iespējas sasniegt šīs nodaļas mērķus un atvieglina to sasniegšanu.

40. pants
Pārtikas nodrošinājums

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šajā nolīgumā paredzētā šķēršļu atcelšana līgumslēdzēju pušu savstarpējā tirdzniecībā var radīt nozīmīgus pārbaudījumus CARIFORUM ražotājiem lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarēs un patērētājiem, un vienojas apspriesties par šiem jautājumiem.

2. Ja šā nolīguma ievērošana rada problēmas ar tādu pārtikas produktu vai citu ražojumu krājumiem vai pieejamību, kas ir būtiski, lai nodrošinātu kādas CARIFORUM parakstītājvalsts pārtiku, un ja stāvoklis sagādā vai var sagādāt šādai valstij lielas grūtības, attiecīgā CARIFORUM valsts var veikt atbilstīgus pasākumus saskaņā ar 25. panta 7. punkta
b) – d) apakšpunktā un 8. un 9. punktā noteikto procedūru.

41. pants
Informācijas apmaiņa un konsultācijas

1. Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un apspriesties par visiem jautājumiem, kas saistīti ar šīs nodaļas mērķu sasniegšanu un attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka dialogs ir īpaši lietderīgs šādās jomās:

a) informācijas apmaiņa par lauksaimniecības produkcijas ražošanu, patēriņu un tirdzniecību un par attiecīgajām pārmaiņām lauksaimniecības un zvejniecības produktu tirgū;

b) ieguldījumu veicināšana CARIFORUM lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarē, tostarp sīkražošanā;

c) informācijas apmaiņa par lauksaimniecības, lauku attīstības un zvejniecības politiku un tiesību aktiem;

d) politikas un institucionālu pārmaiņu apspriešana, kas vajadzīgas lauksaimniecības un zvejniecības nozaru pārveides atbalstam, kā arī reģionālās politikas formulēšana un īstenošana lauksaimniecībā, pārtikas rūpniecībā, lauku attīstībā un zvejniecībā, tiecoties pēc reģionālas integrācijas;

e) viedokļu apmaiņa par jaunām tehnoloģijām, kā arī par politiku un pasākumiem saistībā ar kvalitāti.

42. pants
Tradicionālie lauksaimniecības produkti

1. Līgumslēdzējas puses apņemas rīkot iepriekšējas konsultācijas par tirdzniecības politikas norisēm, kas EK līgumslēdzējas puses tirgū var iespaidot tradicionālo lauksaimniecības produktu, tostarp banānu, ruma, rīsu un cukura, stāvokli konkurences aspektā.

2. EK līgumslēdzēja puse cenšas saglabāt ievērojamu preferenciālu piekļuvi daudzpusējā tirdzniecības sistēmā šiem CARIFORUM valstu izcelsmes produktiem tik ilgi, cik tā ir īstenojama, un nodrošināt, lai katrs neizbēgams preferences samazinājums tiktu ieviests maksimāli ilgākā laikposmā.

43. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozarei CARIFORUM valstu ekonomikā un sadarbībai, kas veicina šo nozaru pārveidi ar nolūku palielināt to konkurētspēju, attīstīt to spēju iekļūt augstas kvalitātes tirgos, ņemot vērā to potenciālo ieguldījumu CARIFORUM valstu ilgtspējīgā attīstībā. Tās atzīst vajadzību atvieglināt lauksaimniecības, pārtikas un zvejniecības nozares un lauku ekonomikas pielāgošanu pakāpeniskajām pārmaiņām, ko rada šis nolīgums, īpašu vērību veltot maza mēroga darbībām.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) potenciāli dzīvotspējīgas ražošanas konkurētspējas uzlabošana, tostarp apstrāde tālākos posmos, ar inovācijām, apmācību, sakaru veicināšanu un citām atbalsta darbībām, lauksaimniecības un zvejniecības produkcijas uzlabošana, tostarp gan tradicionālās, gan netradicionālās eksporta nozares;

b) eksporta tirgvedības spēju attīstība, tostarp tirgus izpēte, tirdzniecībai gan starp CARIFORUM valstīm, gan līgumslēdzējām pusēm, kā arī tirgus infrastruktūras un pārvadājumu uzlabojumu iespēju noteikšana un finansēšanas un sadarbības iespēju noteikšana ražotājiem un tirgotājiem;

c) atbilstība kvalitātes standartiem un to pieņemšana saistībā ar pārtikas ražošanu un tirgošanu, tostarp saistībā ar standartiem, kas attiecas uz ekoloģiski un sociāli pieņemamu lauksaimniecības praksi un bioloģisko un ģenētiski nemodificēto pārtiku;

d) privāto ieguldījumu un publiskā un privātā sektora partnerību veicināšana potenciāli dzīvotspējīgā ražošanā;

e) uzlabot CARIFORUM uzņēmumu spējas izpildīt valsts, reģionālos un starptautiskos tehniskos, veselības un kvalitātes standartus attiecībā uz zivīm un zivju produktiem;

f) cilvēku un iestāžu zinātnisko un tehnisko spēju uzlabošana reģionālā līmenī zivsaimniecības, tostarp akvakultūras, produktu ilgtspējīgai tirdzniecībai; un

g) 41. pantā minētais dialoga process.

6. NODAĻA
TIRDZNIECĪBAS TEHNISKĀS BARJERAS

44. pants
Daudzpusējās saistības

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par tehniskajām barjerām tirdzniecībā (turpmāk "PTO Līgums par TBT").

45. pants
Mērķi

Šā nolīguma mērķi ir:

a) veicināt preču tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, vienlaikus saglabājot un palielinot līgumslēdzēju pušu spējas veselības aizsardzības, darba drošības, patērētāju aizsardzības un vides aizsardzības jomā;

b) uzlabot līgumslēdzēju pušu spēju noteikt, novērst un likvidēt nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai starp līgumslēdzējām pusēm, kas radušās katras līgumslēdzējas puses piemēroto tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru rezultātā;

c) palielināt līgumslēdzēju pušu spēju nodrošināt atbilstību starptautiskajiem standartiem un otras līgumslēdzējas puses tehniskajiem noteikumiem un standartiem.

46. pants
Darbības joma un definīcijas

1. Šo nodaļu piemēro attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām, kas noteikti PTO Līgumā par TBT, ciktāl tie skar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

2. Šajā nodaļā piemēro PTO Līgumā par TBT izmantotās definīcijas.

47. pants
Reģionālā sadarbība un integrācija

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka liela nozīme ir sadarbībai starp valsts un reģionālajām iestādēm, kuru darbības jomā ir standartizācija, akreditācija un citi ar tirdzniecības tehniskajām barjerām saistīti jautājumi, lai veicinātu tirdzniecību gan reģiona iekšienē, gan starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī vispārīgajam CARIFORUM reģionālās integrācijas procesam, un tāpēc uzņemas sadarbības saistības.

48. pants
Pārredzamība

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas īstenot PTO Līgumā par TBT izklāstītos pārredzamības noteikumus. Turklāt līgumslēdzējas puses cenšas pēc iespējas savlaicīgi viena otru informēt par priekšlikumiem grozīt vai ieviest tehniskos noteikumus un standartus, kas īpaši attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

49. pants
Informācijas apmaiņa un konsultācijas

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, provizoriski sākot piemērot šo nolīgumu, informācijas apmaiņas vajadzībām tās izraudzīsies kontaktpunktus tā, kā norādīts šajā nodaļā. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka informācijas apmaiņu virzīs, cik iespējams izmantojot reģionālos kontaktpunktus.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka pastiprinās saziņu un informācijas apmaiņu par šajā nodaļā iekļautajiem jautājumiem, jo īpaši tā, lai veicinātu atbilstību viena otras tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām un likvidēs nevajadzīgas barjeras preču tirdzniecībai starp tām.

3. Ja saistībā ar tehniskajiem noteikumiem, standartiem un atbilstības novērtēšanas procedūrām rodas kāda īpaša problēma, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, tad līgumslēdzējas puses iespējami drīz informē viena otru un apspriežas, lai panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

4. Līgumslēdzējas puses vienojas cita citu rakstiski informēt par veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem, lai novērstu tādu preču importu, kas varētu radīt draudus veselības, drošības un vides jomā, tiklīdz pēc lēmuma pieņemšanas tas ir praktiski iespējams.

5. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka noteiks ražojumus, saistībā ar kuriem līgumslēdzējām pusēm jāapmainās ar informāciju, lai sadarbotos tā, ka vienas līgumslēdzējas puses attiecīgie ražotāji izpilda tehniskos noteikumus un standartus, kas nepieciešami piekļuvei otras līgumslēdzējas puses tirgum. Šāda informācija var būt vajadzīgās jaudas noteikšana un priekšlikumi par šīs vajadzības apmierināšanu.

50. pants
Sadarbība starptautiskajās struktūrās

Līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties starptautiskajās standartizācijas struktūrās, tostarp veicināt CARIFORUM valstu pārstāvju dalību minēto struktūru sanāksmēs un darbā.

51. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas jomā, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) pieredzes apmaiņas kārtības noteikšana, tostarp piemērota apmācību, kas nodrošinātu attiecīgo standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas, tirgus pārraudzības un atbilstības novērtēšanas struktūru pienācīgu un pastāvīgu tehnisko kompetenci, jo īpaši to, kuras darbojas CARIFORUM reģionā;

b) speciālo zināšanu centru izveide CARIFORUM preču novērtēšanai ar nolūku nodrošināt tādu preču iekļuvi EK tirgū;

c) uzņēmumu jaudas pilnveidošana, jo īpaši CARIFORUM uzņēmumos, lai izpildītu normatīvās un tirgus prasības;

d) ar attiecīgiem starptautiskajiem standartiem pamatotu saskaņotu tehnisko noteikumu, standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izstrāde un pielāgošana.

7. NODAĻA
SANITĀRIE UN FITOSANITĀRIE PASĀKUMI

52. pants
Daudzpusējās saistības

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka uzņemas tiesības un pienākumus, kas paredzēti PTO Nolīgumā par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (turpmāk "PTO Līgums par SFS"). Līgumslēdzējas puses arī atkārtoti apstiprina savas tiesības un pienākumus atbilstīgi Starptautiskajai augu aizsardzības konvencijai (SAAK), Pārtikas kodeksam un Starptautiskajam epizootiju birojam (SEB).

53. pants
Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) veicināt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, vienlaikus palielinot līgumslēdzēju pušu jaudu augu, dzīvnieku un sabiedrības veselības jomā;

b) uzlabot līgumslēdzēju pušu spēju konstatēt, novērst un iespējami samazināt neparedzētus traucējumus vai šķēršļus tirdzniecībai starp līgumslēdzējām pusēm, kas rodas kā rezultāts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai līgumslēdzējās pusēs aizsargātu augu, dzīvnieku un sabiedrības veselību;

c) palīdzēt CARIFORUM valstīm noteikt saskaņotus reģiona iekšējos sanitāros un fitosanitāros (turpmāk "SFS") pasākumus, lai veicinātu tādu pasākumu atzīšanu par līdzvērtīgiem pašreizējiem EK līgumslēdzējas puses pasākumiem;

d) palīdzēt CARIFORUM valstīm nodrošināt atbilstību SFS pasākumiem, ko veic EK līgumslēdzēja puse.

54. pants
Darbības joma un definīcijas

1. Šo nodaļu piemēro attiecībā uz SFS pasākumiem, kā noteikts PTO Līgumā par SFS, ciktāl tie skar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

2. Šajā nodaļā piemēro PTO Līgumā par SFS izmantotās definīcijas.

55. pants
Kompetentās iestādes

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, provizoriski stājoties spēkā šim nolīgumam, tās informācijas apmaiņas nolūkā noteiks kompetentās iestādes šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanai. Līgumslēdzējas puses laikus viena otru informē par būtiskām pārmaiņām savu kompetento iestāžu struktūrā, veidā un organizācijā un kompetences sadalījumā.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas informācijas apmaiņu attiecībā uz šajā nodaļā minēto pasākumu īstenošanu maksimāli virzīt, izmantojot reģionālo struktūru, kas pārstāv kompetentās iestādes.

56. pants
Reģionālā sadarbība un integrācija

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka sadarbība starp valstu un reģionālajām iestādēm, kuras atbild par SFS jautājumiem, tostarp kompetentajām iestādēm, ir svarīga, lai veicinātu gan reģiona iekšējo tirdzniecību, gan tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī CARIFORUM reģionālās integrācijas procesu kopumā.

2. Attiecībā uz to līgumslēdzējas puses vienojas, ka gan EK līgumslēdzējai pusei, gan starp CARIFORUM valstīm būtiski ir noteikt saskaņotus SFS pasākumus un tāpēc uzņemties sadarbības saistības. Līgumslēdzējas puses arī vienojas apspriesties ar nolūku panākt divpusējas vienošanās par norādīto SFS pasākumu līdzvērtīguma atzīšanu.

3. Ja nav saskaņotu SFS pasākumu vai līdzvērtīguma atzīšanas, līgumslēdzējas puses vienojas apspriesties par to, kā veicināt tirdzniecību un mazināt nevajadzīgus administratīvos noteikumus.

57. pants
Pārredzamība

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka apņemas īstenot PTO Līguma par SFS B pielikumā izklāstītos pārredzamības noteikumus. Turklāt līgumslēdzējas puses cenšas iespējami laikus viena otru informēt par priekšlikumiem grozīt vai ieviest SFS noteikumus vai pasākumus, kas īpaši attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

58. pants
Informācijas apmaiņa un konsultācijas

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka uzlabos saziņu un informācijas apmaiņu par šajā nodaļā iekļautajiem jautājumiem, kuri var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

2. Ja saistībā ar SFS rodas kāda īpaša problēma, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, tad līgumslēdzēju pušu kompetentās iestādes iespējami drīz informē viena otru un apspriežas viena ar otru, lai panāktu savstarpēji saskaņotu risinājumu.

59. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst sadarbības nozīmi sanitārajos un fitosanitārajos pasākumos, lai sasniegtu šā nolīguma mērķus.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) reģionālās integrācijas pastiprināšana un SFS pasākumu uzraudzības, īstenošanas un izpildes uzlabošana atbilstīgi 56. pantam, tostarp apmācība un informatīvie pasākumi pārvaldes darbiniekiem. Šo mērķu sasniegšanai var atbalstīt valsts un privātā sektora partnerības;

b) pieredzes apmaiņai paredzētu sagatavošanās pasākumu noteikšana, lai risinātu ar augu, dzīvnieku un sabiedrības veselību saistītus jautājumus, kā arī apmācība un informācijas pasākumi pārvaldes personālam;

c) uzņēmumu jaudas pilnveidošana, jo īpaši CARIFORUM uzņēmumos, lai izpildītu normatīvās un tirgus prasības;

d) sadarbība 52. pantā minētajās starptautiskajās struktūrās, tostarp CARIFORUM valstu pārstāvju dalības veicināšana šo struktūru sanāksmēs.

II SADAĻA
IEGULDĪJUMI, PAKALPOJUMU TIRDZNIECĪBA UN E-KOMERCIJA

1. NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

60. pants
Mērķis, darbības joma un aptvērums

1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis, apstiprinot savas saistības saskaņā ar PTO nolīgumu, ar nolūku atvieglināt CARIFORUM parakstītājvalstu reģionālo attīstību un ilgtspējīgu attīstību un to vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, ar šo nosaka nepieciešamo kārtību progresīvai, savstarpējai un asimetriskai ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijai un sadarbībai e-komercijā.

2. Šī sadaļa nekādi neliek veikt valsts uzņēmumu privatizāciju un neuzliek saistības attiecībā uz publisko iepirkumu.

3. Šī sadaļa neattiecas uz subsīdijām, ko piešķir līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstis.

4. Atbilstīgi šai sadaļai līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis patur tiesības pieņemt un ieviest jaunus noteikumus leģitīmu politisko mērķu sasniegšanai.

5. Šī sadaļa neattiecas uz pasākumiem, kas skar fiziskas personas, kuras meklē iekļuvi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu darba tirgū, un uz pasākumiem saistībā ar pilsonību, uzturēšanos vai pastāvīgu nodarbinātību.

Šī sadaļa neliedz līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstīm piemērot pasākumus, kas reglamentē fizisko personu ieceļošanu vai pagaidu uzturēšanos to teritorijā, tostarp pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu robežu neaizskaramību un nodrošinātu to, ka fiziskās personas likumīgi šķērso robežas, ja vien tādus pasākumus nepiemēro tā, ka tie likvidē vai mazina ieguvumus, kas kādai no līgumslēdzējām pusēm rodas saskaņā ar konkrētu saistību nosacījumiem.

61. pants
Definīcijas

Šajā sadaļā:

a) "pasākums" ir jebkāds līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts pasākums likuma, noteikumu, normas, procedūras, lēmuma, administratīvas lietas vai citā formā;

b) "līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pieņemti vai saglabāti pasākumi" ir pasākumi, ko nosaka:

i) centrālā valdība, reģiona valdība vai vietējās pašvaldības un iestādes; un

ii) nevalstiskas organizācijas, īstenojot centrālās valdības, reģiona valdības vai vietējo pašvaldību vai iestāžu deleģētās pilnvaras;

c) "EK līgumslēdzējas puses fiziska persona" vai "CARIFORUM parakstītājvalstu fiziska persona" ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts valstspiederīgais vai CARIFORUM parakstītājvalstu valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

d) "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, viena īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

e) "līgumslēdzējas puses juridiska persona" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiska persona, kura izveidota saskaņā ar, attiecīgi, Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem un kuras juridiskā adrese, Valde vai galvenā darbības vieta ir teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai, attiecīgi, CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā.

Ja juridiskajai personai ir tikai juridiskā adrese vai Valde teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā, tā nav uzskatāma par attiecīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridisku personu, ja vien tā neveic būtisku uzņēmējdarbību⁵ teritorijā, uz kuru attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā.

Neskarot šā punkta iepriekšējo daļu, kuģošanas sabiedrības, kas izveidotas ārpus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM valstīm un ko attiecīgi kontrolē Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts valstspiederīgie, arī ir ieguvējas no šā nolīguma noteikumiem, ja to kuģi saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem ir reģistrēti minētajā dalībvalstī vai CARIFORUM parakstītājvalstī un kuģo ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts karogu;

f) "ekonomiskās integrācijas nolīgums" ir nolīgums, kas būtiski liberalizē pakalpojumu tirdzniecību un ieguldījumus atbilstīgi PTO noteikumiem.

62. pants
Turpmāka liberalizācija

Īstenojot šīs sadaļas mērķus, līgumslēdzējas puses rīko turpmākas sarunas par ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību ne vēlāk kā piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar nolūku pastiprināt vispārējās saistības, ko uzliek šī sadaļa.

63. pants
Piemērošana Bahamu Salu Sadraudzībai un Haiti Republikai

Ar nolūku IV pielikumā iestrādāt Bahamu Salu Sadraudzības un Haiti Republikas saistības, kas ir saderīgas ar attiecīgajām Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (turpmāk — "VVPT") prasībām, līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis izdara grozījumus minētajā pielikumā ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas lēmumu ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma parakstīšanas. Līdz šāda lēmuma pieņemšanai EK līgumslēdzējas puses piešķirtais preferenciālais režīms nav piemērojams Bahamu Salu Sadraudzībai un Haiti Republikai.

64. pants
Reģionālā CARIFORUM integrācija

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka CARIFORUM valstu savstarpējā ekonomiskā integrācija, pakāpeniski atceļot atlikušos šķēršļus un ieviešot piemērotu tiesisko regulējumu pakalpojumu tirdzniecībai un ieguldījumiem, veicinās reģionālās integrācijas procesa padziļināšanos un šā nolīguma mērķu realizāciju.

2. Līgumslēdzējas puses arī atzīst, ka šīs sadaļas 5. nodaļā izklāstītie principi progresīvas ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecības liberalizācijas atbalstam ir lietderīgs satvars, lai CARIFORUM valstu reģionālās integrācijas kopsakarā turpmāk liberalizētu ieguldījumu un pakalpojumu tirdzniecību starp tām.

2. NODAĻA
KOMERCIĀLA KLĀTBŪTNE

65. PANTS
Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) "komerciāla klātbūtne" ir jebkura veida uzņēmējdarbības vai profesionāls nodibinājums,

i) izveidojot, iegūstot vai saglabājot juridisku personu⁶ vai

ii) izveidojot vai saglabājot filiāli vai pārstāvniecību EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā ar nolūku veikt saimniecisku darbību;

b) "ieguldītājs" ir katra fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, izveidojot komerciālu klātbūtni;

c) "līgumslēdzējas puses ieguldītājs" ir EK līgumslēdzējas puses fiziska vai juridiska persona vai CARIFORUM parakstītājvalsts fiziska vai juridiska persona, kas veic saimniecisku darbību, izveidojot komerciālu klātbūtni;

d) "saimnieciskā darbība" neietver darbības, ko veic, īstenojot valsts varu, t.i., darbības, ko neveic, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem komersantiem;

e) juridiskas personas "meitasuzņēmums" ir juridiska persona, ko cita juridiska persona faktiski kontrolē⁷;

f) juridiskas personas "filiāle" ir uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, kurai piemīt pastāvīguma pazīmes, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir vadība un materiālais aprīkojums, lai veiktu darījumus ar trešām personām, lai šādām trešām personām, kaut arī tām ir zināms, ka vajadzības gadījumā tām būs juridiska saikne ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs atrodas ārvalstīs, nav jāveic darījumi tieši ar šādu mātesuzņēmumu, bet tās var veikt darījumus mātesuzņēmuma atzara darbības vietā.

66. pants
Aptvērums

Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni⁸ visā saimnieciskajā darbībā, izņemot:

a) kodolmateriālu ieguvi, izgatavošanu un pārstrādi;

b) ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību;

c) audiovizuālos pakalpojumus;

d) iekšzemes kabotāžu⁹; un

e) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi;

iv) citi atbalsta pakalpojumi, kas atvieglina gaisa pārvadātāju darbību, piemēram, apkalpošana uz zemes, gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumi un lidostu apsaimniekošanas pakalpojumi.

67. pants
Tirgus piekļuve

1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot komerciālu klātbūtni, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis viena otras komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas paredzēts īpašajās saistībās, kuras norādītas IV pielikumā.

2. Nozarēs, kurās līgumslēdzējas puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus piekļuvi, pasākumi, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nepiemēro un nenosaka reģionālā apakšdalījumā un visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav noteikts citādi, ir šādi:

a) komerciālās klātbūtnes ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu tiesību vai citas komerciālas klātbūtnes prasību veidā, piemēram, ekonomisko vajadzību pārbaudes;

b) darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

c) darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā¹⁰;

d) ārvalstu kapitāla līdzdalības ierobežojumi, kas izpaužas kā ārvalstu akciju daļas vai atsevišķu vai kopējo ārvalstu ieguldījumu maksimālās procentuālās daļas limits; un

e) pasākumi, kas ierobežo vai pieprasa īpaša veida komerciālo klātbūtni (meitasuzņēmums, filiāle, pārstāvniecība)¹¹, vai kopuzņēmumus, ar kuru starpniecību otras līgumslēdzējas puses ieguldītājs var veikt saimniecisku darbību.

68. pants
Valsts režīms

1. Nozarēs, kas norādītas IV pielikumā, saskaņā ar minētajā sarakstā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir otras līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgai savai klātbūtnei un ieguldītājiem.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tā piešķir līdzīgai savai klātbūtnei un ieguldītājiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu komerciālās klātbūtnes un ieguldītāju labā salīdzinājumā ar otras līgumslēdzējas puses līdzīgu komerciālo klātbūtni un ieguldītājiem.

4. Saskaņā ar šo pantu uzņemtās īpašās saistības nav uzskatāmas par prasību EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgās komerciālās klātbūtnes un ieguldītāju ārvalsts statusa dēļ.

69. pants
Saistību saraksts

EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu liberalizētās nozares atbilstīgi šai nodaļai un — atrunu veidā — tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko piemēro otras līgumslēdzējas puses komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem šajās nozarēs, ir izklāstīti saistību sarakstos, kas iekļauti IV pielikumā.

70. pants
Vislielākās labvēlības režīms

1. Attiecībā uz pasākumiem, kuri ietekmē komerciālo klātbūtni, uz ko attiecas šī nodaļa:

a) EK līgumslēdzēja puse atvēl CARIFORUM parakstītājvalstu komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgai komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem no jebkuras trešās valsts, ar kuru tā noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas;

b) CARIFORUM parakstītājvalstis atvēl EK līgumslēdzējas puses komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgai komerciālajai klātbūtnei un ieguldītājiem no jebkuras tirdzniecības lielvalsts, ar kuru tās noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas.

2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts noslēdz reģionālās ekonomiskās integrācijas nolīgumu, ar ko izveido iekšējo tirgu vai nosaka tā pusēm ievērojami tuvināt tiesību aktus ar nolūku likvidēt nediskriminējošus šķēršļus komerciālai klātbūtnei un pakalpojumu tirdzniecībai, 1. punkts neattiecas uz režīmu, ko šāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir trešo valstu komerciālai klātbūtnei un ieguldītājiem nozarēs, uz kurām attiecas iekšējais tirgus vai ievērojama tiesību aktu tuvināšana.¹²

3. Šā panta 1. punktā izklāstītie noteikumi neattiecas uz režīmu, ko piešķir:

a) atbilstīgi pasākumiem, kas paredz kvalifikācijas atzīšanu, licences vai piesardzības pasākumus saskaņā ar VVPT VII pantu vai tā pielikumu par finanšu pakalpojumiem,

b) atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem vai kārtībai, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem, vai

c) atbilstīgi pasākumiem, kas gūst labumu no vislielākās labvēlības izņēmuma, kurš ir sarakstā saskaņā ar VVPT II panta 2. punktu.

4. Šajā noteikumā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens (1) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas līgumu un kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā.¹³

5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi ekonomiskās integrācijas nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, un minētais nolīgums paredz lielāku labvēlību šādai trešai pusei nekā tā, ko CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. Līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei ekonomiskās integrācijas nolīguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma korekcijai.

71. pants
Citi nolīgumi

Šī sadaļa nekādi neierobežo līgumslēdzēju pušu ieguldītāju tiesības gūt labumu no labvēlīgāka režīma, ko nosaka spēkā esoši vai turpmāki starptautiski nolīgumi par ieguldījumiem, kuros kāda Eiropas Savienības dalībvalsts un CARIFORUM parakstītājvalsts ir puse.

72. pants
Ieguldītāju rīcība

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis sadarbojas un savā attiecīgā teritorijā veic pasākumus - inter alia, izmantojot savus attiecīgos tiesību aktus - kas var būt nepieciešami, lai:

a) ieguldītājiem aizliegtu (un ir atbildība par to) piedāvāt, solīt vai dot nepienācīgu naudas vai citādu labumu tieši vai izmantojot starpniekus kādam valsts ierēdnim vai viņa ģimenes loceklim, vai darījumu partneriem, vai citai tuvai personai minētās personas vai trešās personas labā, lai minētais ierēdnis vai trešā persona rīkotos vai atturētos rīkoties attiecībā uz savu pienākumu veikšanu vai lai panāktu kādu labvēlību attiecībā uz piesolīto ieguldījumu vai licencēm, atļaujām, līgumiem vai citām tiesībām saistībā ar ieguldījumu;

b) ieguldītāji rīkotos saskaņā ar svarīgākajām darba tiesību normām, ko prasa Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1998. gada Deklarācija par pamatprincipiem un darba tiesībām, kurā EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ir puses;¹⁴

c) ieguldītāji nepārvaldītu un neveiktu savus ieguldījumus tā, ka tiek apieti starptautiskie ekoloģiskie vai nodarbinātības pienākumi, kas izriet no nolīgumiem, kuros EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ir puses;

d) attiecīgos gadījumos ieguldītāji nodibinātu un uzturētu sakarus ar vietējām kopienām, jo īpaši projektos, kas aptver plašas ar dabas resursiem saistītas darbības, ciktāl tās nelikvidē vai nemazina ieguvumu, kas līgumslēdzējai pusei pienākas atbilstīgi konkrētu saistību nosacījumiem.

73. pants
Standartu uzturēšana

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, lai ārzemju tiešie ieguldījumi netiktu veicināti, pazeminot iekšzemes ekoloģiskos, nodarbinātības vai profesionālās veselības un drošības tiesību normas un standartus un mīkstinot svarīgākos nodarbinātības standartus vai likumus, kuru mērķis ir aizsargāt un veicināt kultūras daudzveidību.

74. pants
Pārskatīšana

Ieguldījumu pakāpeniskas liberalizēšanas nolūkā līgumslēdzējas puses pārskata ieguldījumu tiesisko regulējumu, ieguldījumu vidi un to savstarpējo ieguldījumu plūsmu atbilstīgi saistībām starptautiskajos ieguldījumu nolīgumos ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā un ik pēc regulāra starplaika.

3. NODAĻA
PĀRROBEŽU PAKALPOJUMU SNIEGŠANA

75. pants
Aptvērums un definīcijas

1. Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem, kuri ietekmē visu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, izņemot:

a) audiovizuālos pakalpojumus;

b) iekšzemes kabotāžu¹⁵; un

c) gan regulārus, gan neregulārus iekšzemes un starptautisko pārvadājumu pakalpojumus un pakalpojumus, kas tieši saistīti ar satiksmes tiesībām, kuri nav:

i) gaisa kuģu remonta un tehniskās apkopes pakalpojumi, kuru laikā gaisa kuģi neizmanto;

ii) gaisa pārvadājumu pakalpojumu pārdošana un tirdzniecība;

iii) datorizētas rezervēšanas sistēmas (CRS) pakalpojumi; un

iv) citi atbalsta pakalpojumi, kas atvieglina gaisa pārvadātāju darbību, piemēram, apkalpošana uz zemes, gaisa kuģu ar apkalpi nomas pakalpojumi un lidostu apsaimniekošanas pakalpojumi.

2. Šajā nodaļā:

a) pārrobežu pakalpojumu sniegšana ir pakalpojuma sniegšana:

i) no vienas līgumslēdzējas puses teritorijas otras līgumslēdzējas puses teritorijā (1. veids),

ii) vienas līgumslēdzējas puses teritorijā otras līgumslēdzējas puses pakalpojuma patērētājam (2. veids);

b) "pakalpojumi" aptver jebkuru pakalpojumu jebkurā nozarē, izņemot pakalpojumus, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras;

c) "pakalpojums, ko sniedz, izpildot valsts pilnvaras" ir jebkurš pakalpojums, ko nesniedz, komerciālā kārtā konkurējot ar vienu vai vairākiem pakalpojumu sniedzējiem;

d) "pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

e) "līgumslēdzējas puses pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura EK līgumslēdzējas puses fiziska vai juridiska persona vai CARIFORUM parakstītājvalsts fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz pakalpojumu;

f) "pakalpojuma sniegšana" ietver pakalpojuma izveidi, izplatīšanu, tirdzniecību, pārdošanu un sniegšanu.

76. pants
Tirgus piekļuve

1. Attiecībā uz piekļuvi tirgum, izmantojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis viena otras pakalpojumiem un to sniedzējiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, kas paredzēts īpašajās saistībās, kuras norādītas IV pielikumā.

2. Nozarēs, kurās līgumslēdzējas puses uzņemas saistības attiecībā uz tirgus piekļuvi, pasākumus, ko līgumslēdzēja puse nepiemēro vai nenosaka reģionālā nodalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav paredzēts citādi, definē šādi:

a) pakalpojumu sniedzēju skaita ierobežojumi skaitlisku kvotu, monopoluzņēmumu, ekskluzīvu pakalpojumu piegādātāju vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasību veidā;

b) pakalpojumu darījumu vai aktīvu kopējās vērtības ierobežojumi skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā;

c) pakalpojumu darījumu kopskaita vai sniegto pakalpojumu apjoma ierobežojumi, kas izteikti noteiktās skaitliskās vienībās, kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

77. pants
Valsts režīms

1. Nozarēs, kur tirgus piekļuves saistības norādītas IV pielikumā, saskaņā ar tajā izklāstītajiem nosacījumiem un ierobežojumiem attiecībā uz visiem pasākumiem, kas ietekmē pakalpojumu sniegšanu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem ne mazāk labvēlīgu režīmu par to, kādu tā piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var izpildīt 1. punktā norādīto prasību, piešķirot otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem formāli identisku režīmu vai formāli atšķirīgu režīmu no tā, kādu tās piešķir līdzīgiem saviem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem.

3. Formāli identisks vai formāli atšķirīgs režīms uzskatāms par mazāk labvēlīgu, ja tas maina konkurences apstākļus EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju labā salīdzinājumā ar otras līgumslēdzējas puses līdzīgiem pakalpojumiem vai pakalpojumu sniedzējiem.

4. Saskaņā ar šo pantu uzņemtās īpašās saistības nav uzskatāmas par prasību EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm kompensēt neizdevīgus konkurences apstākļus, kas rodas attiecīgo pakalpojumu vai pakalpojumu sniedzēju ārvalsts statusa dēļ.

78. pants
Saistību saraksti

EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu liberalizētās nozares atbilstīgi šai nodaļai un — atrunu veidā — tirgus piekļuves un valsts režīma ierobežojumi, ko piemēro otras līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem šajās nozarēs, ir izklāstīti saistību sarakstos, kas iekļauti IV pielikumā.

79. pants
Vislielākās labvēlības režīms

1. Attiecībā uz pasākumiem, kas ietekmē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu, uz ko attiecas šī nodaļa:

a) EK līgumslēdzēja puse atvēl CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no jebkuras trešās valsts, ar kuru tā noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas;

b) CARIFORUM parakstītājvalstis atvēl EK līgumslēdzējas puses pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs kā vislabvēlīgākais režīms, ko piemēro līdzīgiem pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem no jebkuras tirdzniecības lielvalsts, ar kuru tās noslēdz ekonomiskās integrācijas nolīgumu pēc šā nolīguma parakstīšanas.

2. Ja kāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts noslēdz reģionālās ekonomiskās integrācijas nolīgumu, ar ko izveido iekšējo tirgu vai nosaka tā pusēm ievērojami tuvināt tiesību aktus ar nolūku likvidēt nediskriminējošus šķēršļus pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem, 1. punkts neattiecas uz režīmu, ko šāda līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir trešo valstu pakalpojumiem un pakalpojumu sniedzējiem nozarēs, uz kurām attiecas iekšējais tirgus vai ievērojama tiesību aktu tuvināšana.¹⁶

3. Šā panta 1. punktā izklāstītie noteikumi neattiecas uz režīmu, ko piešķir:

a) atbilstīgi pasākumiem, kas paredz kvalifikācijas atzīšanu, licences vai piesardzības pasākumus saskaņā ar VVPT VII pantu vai tā pielikumu par finanšu pakalpojumiem;

b) atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem vai kārtībai, kas pilnīgi vai galvenokārt attiecas uz nodokļiem; vai

c) atbilstīgi pasākumiem, kas gūst labumu no vislielākās labvēlības izņēmuma, kurš ir sarakstā saskaņā ar VVPT II panta 2. punktu.

4. Šajā noteikumā "tirdzniecības lielvalsts" ir ikviena attīstīta valsts vai ikviena valsts, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā viens (1) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā, vai jebkura valstu grupa, kas darbojas atsevišķi, kolektīvi vai ar ekonomiskās integrācijas līgumu, kuras daļa pasaules preču eksportā ir vairāk nekā pusotrs (1,5) procents gadā pirms 1. punktā minētā ekonomiskās integrācijas nolīguma stāšanās spēkā¹⁷.

5. Ja kāda no CARIFORUM parakstītājvalstīm kļūst par pusi ekonomiskās integrācijas nolīgumā ar trešo pusi, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, un minētais nolīgums paredz lielāku labvēlību šādai trešai pusei nekā tā, ko CARIFORUM parakstītājvalsts piešķir EK līgumslēdzējai pusei pēc šā nolīguma, līgumslēdzējas puses rīko konsultācijas. Līgumslēdzējas puses var nolemt, vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts var liegt EK līgumslēdzējai pusei ekonomiskās integrācijas nolīguma labvēlīgāko režīmu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt nepieciešamos pasākumus šā nolīguma korekcijai.

4. NODAĻA
FIZISKU PERSONU PAGAIDU KLĀTBŪTNE DARĪJUMU VAJADZĪBĀM

80. pants
Aptvērums un definīcijas

1. Šī nodaļa attiecas uz līgumslēdzēju pušu vai CARIFORUM parakstītājvalstu pasākumiem attiecībā uz vadošu darbinieku, stažieru ar augstāko izglītību, komercdarījumu pakalpojumu pārdevēju, līgumpakalpojumu sniedzēju, neatkarīgo profesionāļu un īstermiņa darījumu apmeklētāju ieceļošanu un uzturēšanos to teritorijā saskaņā ar 60. panta 5. punktu.

2. Šajā nodaļā:

a) "vadošie darbinieki" ir fiziskas personas, kas strādā EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu juridiskā personā, kura nav bezpeļņas organizācija, un atbild par komerciālas klātbūtnes izveidi vai pienācīgu kontroli, administrāciju un darbību.

"Vadošie darbinieki" ietver "viesdarbiniekus", kas atbild par komerciālās klātbūtnes izveidi, un "uzņēmuma pārceltos darbiniekus".

– "viesdarbinieki" ir fiziskas personas, kas strādā vadošos amatos un atbild par komerciālas klātbūtnes izveidi. Viņi neiesaistās tiešos darījumos ar sabiedrību un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā EK līgumslēdzējā pusē vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstī;

– "uzņēmuma pārceltie darbinieki" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas juridiskā personā vai bijušas partneri tajā vismaz vienu gadu un kuras tiek uz laiku pārceltas uz komerciālo klātbūtni otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Attiecīgajai fiziskajai personai ir jāpieder vienai no šādām kategorijām:

1) vadītāji:

personas, kuras juridiskā personā ir vadošos amatos, tieši vada klātbūtnes pārvaldību un kuras galvenokārt vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma Valde vai Akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp:

i) personas, kas vada komerciālo klātbūtni vai tās nodaļu vai apakšstruktūru;

ii) personas, kas uzrauga un kontrolē citu uzraudzības, profesionālo vai vadības darbinieku darbu;

iii) personas, kam ir pilnvaras personiski pieņemt darbā un atlaist, vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

2) speciālisti:

personas, kas strādā juridiskā personā un kam ir īpašas zināšanas, kas būtiskas komerciālajā klātbūtnē saistībā ar ražošanu, pētnieciskajām iekārtām, metodēm vai vadīšanu. Novērtējot šādas zināšanas, tiks ņemtas vērā ne tikai komerciālajai klātbūtnei svarīgas zināšanas, bet arī tas, vai personai ir augsts kvalifikācijas līmenis, kas attiecas uz darba vai tirdzniecības veidu, kam nepieciešamas īpašas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

b) "stažieri ar augstāko izglītību" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kuras ir bijušas nodarbinātas attiecīgās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiskajā personā vismaz vienu gadu, kurām ir akadēmiskais grāds un kuras ir uz laiku norīkotas uz juridiskās personas komerciālu klātbūtni otras līgumslēdzējas puses teritorijā karjeras attīstības mērķiem vai apmācībai darba metodēs vai paņēmienos¹⁸;

c) "komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kas ir attiecīgās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts pakalpojumu sniedzēja pārstāvji, kuri pieprasa ieceļošanu otras līgumslēdzējas puses teritorijā ar nolūku risināt sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai stāties līgumsaistībās par minētā pakalpojumu sniedzēja pakalpojumu pārdošanu. Viņi nenodarbojas ar tiešu pārdošanu sabiedrībai un nesaņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējā EK līgumslēdzējā pusē vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstī;

d) "līgumpakalpojumu sniedzēji" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, ko nodarbina minētās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts juridiska persona, kurai nav komerciālas klātbūtnes otras līgumslēdzējas puses teritorijā un kas ir labā ticībā parakstījusi tādu līgumu (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872) ar galīgo patērētāju par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā līgumslēdzējā pusē, kura izpildei ir vajadzīga tās darbinieku pagaidu klātbūtne šajā līgumslēdzējā pusē;

e) "neatkarīgie profesionāļi" ir EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziskas personas, kas nodarbinātas ar pakalpojuma sniegšanu un reģistrētas kā pašnodarbinātas personas minētās EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā un kurām nav komerciālas klātbūtnes otras līgumslēdzējas puses teritorijā, un kas ir labā ticībā parakstījušas tādu līgumu ar galīgo patērētāju (neizmantojot aģentūru, kā definēts CPC 872) par pakalpojumu sniegšanu šajā otrajā līgumslēdzējā pusē, kura izpildei ir vajadzīga šo personu pagaidu klātbūtne minētajā līgumslēdzējā pusē¹⁹;

f) "kvalifikācija" ir diplomi, atestāti un citas (formālās kvalifikācijas) apliecības, ko izdevusi iestāde, kura iecelta atbilstīgi tiesību aktu un administratīviem noteikumiem, un kas apliecina sekmīgu profesionālās izglītības pabeigšanu.

81. pants
Vadošie darbinieki un stažieri ar augstāko izglītību

1. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, ievērojot IV pielikumā norādītās atrunas, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj otras līgumslēdzējas puses ieguldītājiem savā komerciālajā klātbūtnē nodarbināt minētās otrās līgumslēdzējas puses fiziskās personas, ja vien šie darbinieki ir vadošie darbinieki vai stažieri ar augstāko izglītību, kas definēti 80. pantā. Vadošo darbinieku ieceļošana un uzturēšanās ir uz laiku līdz trim gadiem uzņēmuma pārceltajiem darbiniekiem, deviņdesmit dienas katrā divpadsmit mēnešu periodā viesdarbiniekiem un viens gads stažieriem ar augstāko izglītību.

2. Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. nodaļu, pasākumi, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nepatur spēkā un nepieņem reģionālā apakšdalījumā vai visā savā teritorijā, ja vien IV pielikumā nav paredzēts citādi, tiek definēti kā diskriminējoši ierobežojumi kopējam fizisko personu skaitam, ko ieguldītājs var nodarbināt kā vadošos darbiniekus un stažierus ar augstāko izglītību konkrētā nozarē skaitlisku kvotu vai ekonomisko vajadzību pārbaudes prasības veidā.

82. pants
Komercdarījumu pakalpojumu pārdevēji

Katrā nozarē, kas liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2. vai 3. nodaļu, ievērojot IV pielikumā norādītās atrunas, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā uz laiku ieceļot un uzturēties komercdarījumu pakalpojumu pārdevējiem.

83. pants
Līgumpakalpojumu sniedzēji un neatkarīgie profesionāļi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis apstiprina savus attiecīgos pienākumus, kas izriet no to saistībām atbilstīgi VVPT attiecībā uz līgumpakalpojumu sniedzējiem un neatkarīgiem profesionāļiem.

2. Neskarot 1. punktu, EK līgumslēdzēja puse atļauj sniegt pakalpojumus savu dalībvalstu teritorijā CARIFORUM valstu līgumpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot fizisku personu klātbūtni, ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā šādās apakšnozarēs:

1) juridiskie konsultatīvie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t.i., kas nav ES tiesības);

2) grāmatvedības un rēķinvedības pakalpojumi;

3) nodokļu konsultatīvie pakalpojumi;

4) arhitektūras pakalpojumi;

5) pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi;

6) inženiertehniskie pakalpojumi;

7) integrētie inženiertehniskie pakalpojumi;

8) ārstu un zobārstu pakalpojumi;

9) veterinārie pakalpojumi;

10) vecmāšu pakalpojumi;

11) medmāsu, fizioterapeitu un vidējā medicīniskā personāla pakalpojumi;

12) datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi;

13) pētniecības un attīstības pakalpojumi;

14) reklāmas pakalpojumi;

15) tirgus izpēte un sabiedrības aptaujas;

16) vadības konsultāciju pakalpojumi;

17) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;

18) tehniskās testēšanas un analīzes pakalpojumi;

19) saistīti zinātnisko un tehnisko konsultāciju pakalpojumi;

20) iekārtu, tostarp transportlīdzekļu,  apkope un remonts, jo īpaši līgumpakalpojumi pēc iegādes vai nodošanas nomā;

21) šefpavāru pakalpojumi;

22) modes demonstrētāju pakalpojumi;

23) rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi;

24) būvlaukuma izpētes darbs;

25) augstākās izglītības pakalpojumi (vienīgi privāti finansēti pakalpojumi);

26) vides pakalpojumi;

27) tūrisma aģentūras un ceļojumu rīkošanas pakalpojumi;

28) tūristu gidu pakalpojumi;

29) izklaides pakalpojumi, kas nav audiovizuālie pakalpojumi.

Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj sniegt pakalpojumus savā teritorijā EK līgumslēdzējas puses līgumpakalpojumu sniedzējiem, izmantojot fizisku personu klātbūtni ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā.

Uz EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu saistībām attiecas šādi nosacījumi:

a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā tādas juridiskas personas darbinieki, kas ir ieguvusi pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;

b) fiziskajām personām, kas ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, jāpiedāvā attiecīgie pakalpojumi kā tādas juridiskas personas darbiniekam, kura minētos pakalpojumus piedāvā jau vismaz gadu pirms pieteikuma iesniegšanas ieceļošanai otrā līgumslēdzējā pusē. Turklāt pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz trīs gadu profesionālajai pieredzei²⁰ darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c) izņemot modes demonstrētāju pakalpojumus, šefpavāru pakalpojumus un izklaides pakalpojumus, kas nav audiovizuālie pakalpojumi, fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa zināšanas²¹, un ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tā vajadzīga darbības veikšanai atbilstīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem vai prasībām, kas piemērojamas, ja sniedz pakalpojumu;

d) fiziskā persona nesaņem atlīdzību par pakalpojumu sniegšanu, izņemot atlīdzību, ko maksā līgumpakalpojuma sniedzējs savas uzturēšanās laikā otrā līgumslēdzējā pusē;

e) fizisku personu pagaidu ieceļošana un uzturēšanās līgumslēdzējā pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;

f) piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

g) līguma par pakalpojumiem aptverto personu skaits nedrīkst būt lielāks par līguma izpildei nepieciešamo, kas var būt noteikts tās līgumslēdzējas puses tiesību aktos un prasībās, kurā tiek sniegti pakalpojumi;

h) citi diskriminējoši ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaužu formā, kas noteiktas IV pielikumā.

3. Neskarot 1. punktu, EK līgumslēdzēja puse atļauj sniegt pakalpojumus savu dalībvalstu teritorijā CARIFORUM parakstītājvalstu neatkarīgiem profesionāļiem ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā šādās apakšnozarēs:

1) juridiskie konsultatīvie pakalpojumi attiecībā uz starptautiskajām publiskajām tiesībām un ārvalstu tiesībām (t.i., kas nav ES tiesības);

2) arhitektūras pakalpojumi;

3) pilsētplānošanas un ainavu arhitektūras pakalpojumi;

4) inženiertehniskie pakalpojumi;

5) integrētie inženiertehniskie pakalpojumi;

6) datorpakalpojumi un ar tiem saistītie pakalpojumi;

7) pētniecības un attīstības pakalpojumi;

8) tirgus izpēte un sabiedrības aptaujas;

9) vadības konsultāciju pakalpojumi;

10) ar vadības konsultācijām saistīti pakalpojumi;

11) rakstiskās un mutiskās tulkošanas pakalpojumi.

Neskarot 1. punktu, CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj sniegt pakalpojumus savā teritorijā EK līgumslēdzējas puses neatkarīgiem profesionāļiem ar nosacījumiem, kas minēti turpmāk un IV pielikumā.

Uz EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu saistībām attiecas šādi nosacījumi:

a) fiziskās personas ir iesaistītas pagaidu pakalpojumu sniegšanā kā otrā līgumslēdzējā pusē reģistrētas pašnodarbinātas personas un ir ieguvušas pakalpojumu sniegšanas līgumu uz laiku, kas nepārsniedz divpadsmit mēnešus;

b) pieteikuma iesniegšanas brīdī, lai ieceļotu otrā līgumslēdzējā pusē, fiziskajām personām jābūt vismaz sešu gadu profesionālajai pieredzei darbības nozarē, kas ir līguma priekšmets;

c) fiziskajām personām, kuras ieceļo otrā līgumslēdzējā pusē, ir jābūt: i) akadēmiskajam grādam vai kvalifikācijai, kas apliecina līdzvērtīga līmeņa zināšanas²², un ii) profesionālajai kvalifikācijai, ja tā vajadzīga darbības veikšanai atbilstīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktiem vai prasībām, kas piemērojamas, ja sniedz pakalpojumu;

d) fizisko personu pagaidu ieceļošana un uzturēšanās līgumslēdzējā pusē ilgst kumulatīvu periodu, kas nepārsniedz sešus mēnešus vai — Luksemburgas gadījumā — divdesmit piecas nedēļas katrā divpadsmit mēnešu periodā, vai līguma darbības laiku, atkarībā no tā, kurš termiņš ir īsāks;

e) piekļuve, ko piešķir šis pants, attiecas vienīgi uz pakalpojumu darbību, kas ir līguma priekšmets, un nedod tiesības izmantot tajā līgumslēdzējā pusē pastāvošo profesionālo nosaukumu, kurā pakalpojums tiek sniegts;

f) citi diskriminējoši ierobežojumi, tostarp ierobežojumi attiecībā uz fizisko personu skaitu ekonomisko vajadzību pārbaudes formā, kas noteiktas IV pielikumā.

84. pants
Īstermiņa darījumu apmeklētāji

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas atbilstīgi saviem tiesību aktiem atvieglināt EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu (atkarībā no gadījuma) īstermiņa darījumu apmeklētāju ieceļošanu un pagaidu uzturēšanos to teritorijā ar nolūku veikt šādas darbības:

a) pētniecība un projektēšana: tehniskie, zinātniskie un statistiskie pētnieki otras līgumslēdzējas puses teritorijā reģistrēta uzņēmuma vajadzībām;

b) tirgdarbības izpēte: personāls, kas veic pētījumus vai analīzi, tostarp tirgus izpēti, tāda uzņēmuma vajadzībām, kurš veic uzņēmējdarbību otras līgumslēdzējas puses teritorijā;

c) mācību semināri: uzņēmuma EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs personāls, kas ieceļo otras līgumslēdzējas puses teritorijā, lai iegūtu apmācību minētās līgumslēdzējas puses uzņēmumos vai organizācijās izmantojamajās metodēs un darba praksē, ja vien saņemtā apmācība nepārsniedz vērošanu, iepazīšanos un mācīšanu klasē;

d) gadatirgi un izstādes: personāls, kas apmeklē gadatirgu ar nolūku reklamēt uzņēmumu vai tā ražojumus, vai pakalpojumus;

e) pārdošana: tirdzniecības pārstāvji un aģenti, kas saņem pasūtījumus vai risina sarunas par preču līgumiem uzņēmumam, kas notiek otras līgumslēdzējas puses teritorijā, bet nepiegādā preces;

f) pirkšana: pircēji, kas pērk uzņēmumam, vai vadības un pārraudzības darbinieki, kas iesaistīti komercdarījumā, kas veikts otras līgumslēdzējas puses teritorijā;

g) tūrisma darbinieki (viesnīcu pārstāvji, tūrisma un ceļojumu aģenti, gidi vai ceļojumu rīkotāji), kas apmeklē tūrisma pasākumus vai tūrisma izstādes vai piedalās tajos, ja vien viņi nav iesaistīti savu preču vai pakalpojumu pārdošanā sabiedrībai vai savu preču vai pakalpojumu piegādē pašiem, nesaņem savā labā nekādu atlīdzību no avota, kas atrodas EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī, kur viņi uz laiku uzturas, un nav iesaistīti pakalpojuma sniegšanā pēc līguma, kas noslēgts starp juridisku personu, kurai nav komerciālas klātbūtnes EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī, kur uz laiku uzturas īstermiņa darījumu apmeklētāji, un patērētāju EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī.

2. Šī ieceļošana un pagaidu uzturēšanās to teritorijā (ja ir atļauta) ir uz laiku līdz deviņdesmit dienām katrā divpadsmit mēnešu periodā.

5. NODAĻA
TIESISKAIS REGULĒJUMS

1. IEDAĻA
VISPĀRĒJI PIEMĒROJAMI NOTEIKUMI

85. pants
Savstarpēja atzīšana

1. Šī sadaļa nekādi netraucē līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstīm pieprasīt, lai fiziskām personām būtu nepieciešamā kvalifikācija un/vai profesionālā pieredze, kas attiecīgajā darbības nozarē noteikta teritorijā, kur pakalpojums tiek sniegts.

2. Līgumslēdzējas puses to attiecīgajās teritorijās mudina atbilstošās profesionālās iestādes kopīgi izstrādāt un iesniegt savstarpējas atzīšanas ieteikumus CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, lai nodrošinātu, ka ieguldītāji un pakalpojumu sniedzēji pilnīgi vai daļēji atbilst kritērijiem, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piemēro ieguldītāju un pakalpojumu sniedzēju atļauju piešķiršanai, licencēšanai, akreditācijai, darbībai un sertificēšanai un, jo īpaši profesionāliem pakalpojumiem.

3. Sevišķi līgumslēdzējas puses mudina attiecīgās profesionālās struktūras to attiecīgajās teritorijās sākt sarunas ne vēlāk kā trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā ar nolūku kopīgi izstrādāt un iesniegt savstarpējas atzīšanas ieteikumus, inter alia, šādās disciplīnās: grāmatvedība, arhitektūra, inženierzinības un tūrisms.

4. Saņemot iepriekšējā punktā minēto ieteikumu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja pieņemamā termiņā izskata to ar nolūku noteikt, vai tas saskan ar nolīgumu.

5. Ja atbilstīgi 2. punktā noteiktajai procedūrai tajā minētais ieteikums tiek atzīts par saderīgu ar šo nolīgumu un ir pietiekama atbilstība starp līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu attiecīgajiem noteikumiem, līgumslēdzējas puses ar nolūku īstenot minēto ieteikumu ar kompetento iestāžu starpniecību risina sarunas par nolīgumu par prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu savstarpēju atzīšanu.

6. Visas šādas vienošanās atbilst PTO nolīguma, jo īpaši VVPT VII panta, attiecīgajiem noteikumiem.

7. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja reizi divos gados pārskata savstarpējā atzīšanā paveikto.

86. pants
Pārredzamība

Atbilstīgi 235. panta 3. punktam līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nekavējoties atbild uz visiem otras līgumslēdzējas puses pieprasījumiem attiecībā uz konkrētu informāciju par jebkuru tās vispārējas piemērošanas pasākumu vai starptautiskiem nolīgumiem, kas attiecas uz šo nolīgumu vai ietekmē to. Līgumslēdzējas puses arī ierīko vienu vai vairākus informācijas punktus, kas pēc pieprasījuma sniedz konkrētu informāciju otras līgumslēdzējas puses ieguldītājiem un pakalpojumu sniedzējiem par visiem šiem jautājumiem. Šādi informācijas punkti ir norādīti V pielikumā. Informācijas punktiem nav jābūt tiesību aktu depozitārijiem.

87. pants
Procedūras

1. Ja nepieciešams pilnvarojums tāda pakalpojuma sniegšanai, uz kuru attiecas īpašas saistības, līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu kompetentās iestādes pieņemamā termiņā pēc pieteikuma (kurš atzīts par pilnīgu saskaņā ar vietējiem tiesību aktiem) iesniegšanas informē iesniedzēju par lēmumu attiecībā uz iesniegumu. Pēc iesniedzēja pieprasījuma līgumslēdzēju pušu vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstu kompetentās iestādes bez nepamatotas vilcināšanās sniedz ziņas par iesnieguma statusu.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis patur vai izveido tiesas, šķīrējtiesas vai administratīvas instances vai procedūras, kas ļauj pēc skartā ieguldītāja vai pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma tūlīt izskatīt administratīvus lēmumus par komerciālo klātbūtni, pārrobežu pakalpojumu sniegšanu vai fizisko personu īslaicīgu klātbūtni darba vajadzībās, un — pamatotos gadījumos — atbilstīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Ja šādas procedūras nav neatkarīgas no dienesta, kam uzticēts attiecīgais administratīvais lēmums, līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, lai procedūras faktiski ļautu lietu izskatīt objektīvi un neitrāli.

2. IEDAĻA
DATORPAKALPOJUMI

88. pants
Datorpakalpojumu jēdziens

1. Ciktāl datorpakalpojumu tirdzniecība ir liberalizēta saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis parakstās zem 2., 3. un 4. punktā definētās izpratnes.

2. ANO kods CPC 84, ko izmanto datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu aprakstīšanai, aptver pamatfunkcijas, ko izmanto visu datoru un ar tiem saistīto pakalpojumu sniegšanā: datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (tostarp to izstrādei un īstenošanai), datu apstrādei un glabāšanai un saistītiem pakalpojumiem, piemēram, konsultācijas un klientu personāla apmācība. Tehnoloģijas attīstība ir ļāvusi arvien vairāk piedāvāt šos pakalpojumus kā saistītu pakalpojumu kopumu vai pakotni, kur var būt iekļautas dažas vai visas šīs pamatfunkcijas. Piemēram, tādi pakalpojumi kā tīmekļa vai domēna izviesošana, datizrace un režģiskā skaitļošana sastāv no datora pamatpakalpojumu funkcijām.

3. Datoru un saistītie pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai tos sniedz tīklā, tostarp internetā, aptver visus pakalpojumus, kas nodrošina:

a) datoru vai datorsistēmu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, atbalstu, tehnisko palīdzību vai pārvaldību; vai

b) datorprogrammas, kas definētas kā instrukciju komplekti, kas vajadzīgi datoru darbam un saziņai (sevī un par sevi), plus datorprogrammu konsultēšanu, stratēģiju, analīzi, plānošanu, specifikāciju, projektēšanu, attīstību, uzstādīšanu, īstenošanu, integrāciju, izmēģināšanu, atkļūdošanu, atjaunināšanu, pielāgošanu, apkopi, atbalstu, tehnisko palīdzību, pārvaldību vai lietošanu; vai

c) datu apstrādi, datu glabāšanu, datu izviesošanu vai datubāzu pakalpojumus; vai

d) apkopes un labošanas pakalpojumus biroju iekārtām un aprīkojumam, tostarp datoriem; vai

e) tādus apmācības pakalpojumus klientu personālam saistībā ar datorprogrammām, datoriem vai datorsistēmām, kas nav citur klasificēti.

4. Datoru un saistītie pakalpojumi ļauj sniegt citus (piemēram, banku) pakalpojumus ar elektroniskiem un citiem līdzekļiem. Taču ir svarīgi nošķirt iespējošanas pakalpojumu (piem., tīkla vai lietojumprogrammas izviesošana) un satura vai pamata pakalpojumu, ko sniedz elektroniski (piemēram, banku pakalpojumus). Šādos gadījumos CPC 84 neattiecas uz satura vai pamata pakalpojumu.

3. IEDAĻA
KURJERU PAKALPOJUMI

89. pants
Darbības joma un definīcijas

1. Šajā iedaļā noteikti visu saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu liberalizēto kurjeru pakalpojumu tiesiskā regulējuma principi.

2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:

a) "universāls pakalpojums" nozīmē noteiktas kvalitātes pasta pakalpojumu sniegšanu visos EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijas punktos par pieņemamām cenām visiem lietotājiem;

b) "individuāla licence" ir pirms noteikta pakalpojuma sniegšanas vajadzīga atļauja, ko atsevišķam piegādātājam izdod pārvaldes iestāde.

90. pants
Pret konkurenci vērstas prakses novēršana kurjeru nozarē

Saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļu EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis patur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi piegādātājiem, kuri pa vienam vai kopā spēj būtiski ietekmēt dalības noteikumus (cenu un piedāvājuma ziņā) attiecīgajā kurjeru pakalpojumu tirgū, izmantodami savu stāvokli tirgū.

91. pants
Universālais pakalpojums

EK līgumslēdzējai pusei un katrai CARIFORUM parakstītājvalstij ir tiesības noteikt to universālā pakalpojuma saistību veidu, ko tās vēlas saglabāt. Šādas saistības neuzskata par tādām, kas vēršas pret konkurenci pašas par sevi, ja tās tiek administrētas pārredzamā, nediskriminējošā un attiecībā uz konkurenci neitrālā veidā un ja tās neuzliek lielāku slogu, nekā vajadzīgs EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalsts noteiktajam universālā pakalpojuma veidam.

92. pants
Individuālās licences

1. Individuālu licenci var prasīt vienīgi pakalpojumiem, kuri ir universālā pakalpojuma jomā.

2. Ja tiek prasīta atsevišķa licence, publiski pieejamu padara šādu informāciju:

a) visi licencēšanas kritēriji un termiņš, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu; un

b) individuālu licenču noteikumi un nosacījumi.

3. Iemeslus individuālas licences atteikumam dara zināmus iesniedzējam pēc viņa pieprasījuma, un tiek ieviesta pārsūdzības procedūra, izmantojot neatkarīgu struktūru EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu līmenī. Procedūrai jābūt pārredzamai, nediskriminējošai un balstītai uz objektīviem kritērijiem.

93. pants
Regulatoru neatkarība

Regulatori ir tiesiski nošķirti no kurjeru pakalpojumu sniedzējiem un nav tiem pakļauti. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

4. IEDAĻA
ELEKTROSAKARU PAKALPOJUMI

94. pants
Definīcijas un piemērošanas joma

1. Šajā sadaļā:

a) "elektrosakaru pakalpojumi" ir visi pakalpojumi, ko veido elektromagnētisko signālu pārraidīšana un uztveršana, un neietver saimniecisku darbību, kas nodrošina saturu, kura piegādei vajadzīgi elektrosakari;

b) "regulators" elektrosakaru nozarē ir struktūra(-s), kam ir pienākums regulēt šajā nodaļā minētos elektrosakarus.

c) "elektrosakaru pamataprīkojums" ir publiskā elektrosakaru tīkla datu piegādes aprīkojums un pakalpojums, ko:

i) sniedz tikai vai galvenokārt viens vai vairāki piegādātāji; un

ii) nav ekonomiski vai tehniski izdevīgi aizstāt, lai sniegtu pakalpojumu;

d) "galvenais pakalpojumu sniedzējs" elektrosakaru nozarē ir pakalpojumu sniedzējs, kas spēj materiāli ietekmēt dalības noteikumus (cenas un piedāvājuma ziņā) attiecīgajā elektrosakaru pakalpojumu tirgū, jo tas kontrolē būtisko pamataprīkojumu vai izmanto savu stāvokli tirgū;

e) "starpsavienojums" ir savienojums ar piegādātājiem, kas nodrošina publiskos elektrosakaru tīklus vai pakalpojumus, lai ļautu viena pakalpojumu sniedzēja lietotājiem sazināties ar cita pakalpojumu sniedzēja lietotājiem un piekļūt cita pakalpojumu sniedzēja piedāvātajiem pakalpojumiem;

f) "universāls pakalpojums" nozīmē noteiktas kvalitātes pakalpojumu kompleksa sniegšanu, kam jābūt pieejamam visiem lietotājiem EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā neatkarīgi no to ģeogrāfiskā novietojuma un par pieņemamām cenām; par tā darbības jomu un īstenošanu lemj EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis.

2. Šajā iedaļā noteikti šādu saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu liberalizēto elektrosakaru pakalpojumu, izņemot apraidi, tiesiskā regulējuma principi: balss telefonijas pakalpojumi, pakešu komutācijas pakalpojumi, ķēžu komutācijas pakalpojumi, teleksa pakalpojumi, telegrāfa pakalpojumi, telefaksa pakalpojumi, privāti nomātu shēmu pakalpojumi un mobilo un personālo sakaru pakalpojumi un sistēmas.

95. pants
Regulators

1. Elektrosakaru pakalpojumu regulatori ir juridiski nošķirti un funkcionāli neatkarīgi no elektrosakaru pakalpojumu sniedzējiem.

2. Regulatoram jābūt pietiekamām pilnvarām regulēt nozari. Regulatora veicamie uzdevumi ir jādara pieejami atklātībai skaidrā formā, jo īpaši tad, ja uzdevumi ir uzticēti vairāk nekā vienai struktūrai.

3. Regulatoru lēmumi un izmantotās procedūras ir objektīvas attiecībā uz visiem tirgus dalībniekiem.

4. Piegādātājam, kuru skar regulatora lēmums, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu pārsūdzības iestādē, kas ir neatkarīga no iesaistītajām personām. Ja pārsūdzības iestāde pēc rakstura nav tiesu iestāde, savu lēmumu tā vienmēr pamato rakstiski, un tās lēmumus var pārskatīt objektīva un neatkarīga tiesu iestāde. Pārsūdzības iestāžu pieņemtie lēmumi ir faktiski izpildāmi.

96. pants
Atļauja sniegt elektrosakaru pakalpojumus

1. Cik vien iespējams, pakalpojumu sniegšana atļaujama pēc vienkārša paziņojuma.

2. Licence var būt vajadzīga, risinot jautājumus par numuriem un frekvencēm. Šādu licenču noteikumi un nosacījumi ir nododami atklātībai.

3. Ja ir vajadzīga licence:

a) visi licencēšanas kritēriji un laika posms, kas parasti vajadzīgs, lai pieņemtu lēmumu par licences pieteikumu, ir nododami atklātībai;

b) licences pieteikuma noraidījuma iemeslus iesniedzējam dara zināmus pēc pieprasījuma;

c) licences pieteikuma iesniedzējam ir iespēja pārsūdzēt apelācijas iestādē, ja licence tiek nepamatoti atteikta;

d) licenču nodevas, ko par licences piešķiršanu prasa EK līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalstis, nepārsniedz administratīvās izmaksas, kas parasti saistās ar piemērojamo licenču izdošanu, vadību, kontroli un īstenošanu.

97. pants
Konkurences drošības pasākumi galvenajiem piegādātājiem

Saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļu EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis patur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu piegādātājiem, kuri pa vienam vai kopā ir galvenais piegādātājs, uzsākt vai turpināt pret konkurenci vērstu praksi. Pret konkurenci vērsta prakse jo īpaši ietver:

a) iesaistīšanos pret konkurenci vērstā šķērssubsidēšanā;

b) no konkurentiem iegūtas informācijas izmantošanu ar rezultātiem, kas vērsti pret konkurenci, un;

c) liegumu citiem pakalpojumu sniedzējiem laikus piekļūt tehniskajai informācijai par pamatiekārtām un attiecīgai komerciālai informācijai, kas tiem ir vajadzīga, lai sniegtu pakalpojumus.

98. pants
Tīklu starpsavienojums

1. Katram piegādātājam, kam atļauts sniegt elektrosakaru pakalpojumus, ir tiesības risināt sarunas par starpsavienojumu ar citiem publiski pieejamu elektrosakaru tīklu un pakalpojumu sniedzējiem. Par starpsavienojumu principā jāvienojas komerciālās sarunās starp attiecīgajiem uzņēmumiem.

2. Regulatori nodrošina, ka piegādātāji, kas informāciju no cita uzņēmuma iegūst starpsavienojuma apspriešanas procesā, to izmanto vienīgi tam mērķim, kam tā sniegta, un vienmēr ievēro pārraidītās vai uzglabātās informācijas konfidencialitāti.

3. Savienojumu ar galveno pakalpojumu sniedzēju nodrošina jebkurā tehniski iespējamā tīkla punktā. Šādu savienojumu nodrošina:

a) saskaņā ar nediskriminējošiem noteikumiem, nosacījumiem (tostarp tehniskiem standartiem un specifikācijām) un likmēm un ne zemākā kvalitātē, kāda ir līdzīgiem galvenā pakalpojumu sniedzēja paša sniegtiem pakalpojumiem vai līdzīgiem nesaistītu pakalpojumu sniedzēju vai tā apakšstruktūru vai pārējo saistīto pakalpojumu sniedzēju pakalpojumiem;

b) laikus, ar tādiem noteikumiem, nosacījumiem (tostarp tehniskiem standartiem un specifikācijām) un likmēm²³, kas ir pārredzamas, pieņemamas, ievērojot ekonomisko pamatojumu, un pietiekami nodalītas, lai pakalpojuma sniedzējam nebūtu jāmaksā par tīkla komponentiem vai aprīkojumu, kas viņam nav vajadzīgs attiecīgā pakalpojuma sniegšanai; un

c) pēc pieprasījuma papildus tīkla pieslēgumpunktiem, ko piedāvā vairumam lietotāju, par maksu, kura atspoguļo nepieciešamā papildaprīkojuma uzstādīšanas izmaksas.

4. Procedūras, kas piemērojamas, lai pievienotos galvenā pakalpojumu sniedzēja tīklam, dara publiski pieejamas.

5. Galvenie pakalpojumu sniedzēji nodod atklātībai starpsavienojuma nolīgumus vai starpsavienojuma standartpiedāvājumus.

6. Pakalpojuma piegādātājs, kas pieprasa starpsavienojumu ar galveno piegādātāju, katrā laikā vai publiski izziņotā pieņemamā laika posmā var vērsties pie neatkarīgas iekšzemes struktūras, kas var būt regulators, kā minēts 95. pantā, lai atrisinātu domstarpības par attiecīgiem starpsavienojuma noteikumiem, nosacījumiem un likmēm.

99. pants
Ierobežoti resursi

Visas procedūras attiecībā uz ierobežotu resursu, tostarp frekvenču, numuru un izejas tiesību, piešķiršanu un izmantošanu īsteno objektīvi, savlaicīgi, pārredzami un bez diskriminācijas. Datus par pašreizējo situāciju attiecībā uz piešķirtajām frekvenču joslām dara publiski pieejamus, bet nav vajadzīga sīkāka identifikācija frekvencēm, kas piešķirtas īpašām valsts pārvaldes vajadzībām.

100. pants
Universālais pakalpojums

1. EK līgumslēdzējai pusei vai ikvienai CARIFORUM parakstītājvalstij ir tiesības noteikt to universālā pakalpojuma saistību veidu, ko tās vēlas saglabāt.

2. Šādas saistības neuzskata par tādām, kas vēršas pret konkurenci pašas par sevi, ja tās tiek administrētas pārredzamā, objektīvā un nediskriminējošā veidā. Šādu pienākumu administrācijai arī attiecībā uz konkurenci jābūt neitrālai un nav jāuzliek lielāks slogs, nekā vajadzīgs EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalsts noteiktajam universālā pakalpojuma veidam.

3. Visiem piegādātājiem jābūt tiesīgiem nodrošināt universālo pakalpojumu. Izraudzīšana izdarāma ar efektīvu, pārredzamu un nediskriminējošu mehānismu. Ja nepieciešams, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis izvērtē, vai universālā pakalpojuma sniegšana ir netaisnīga nasta organizācijai(-ām), kas izraudzītas sniegt universālo pakalpojumu. Ja uz tādu aprēķinu pamata tas ir attaisnoti, kā arī ņemot vērā tirgus ieguvumu, ja tāds ir, organizācijai, kas piedāvā universālo pakalpojumu, valstu regulatori nosaka, vai ir vajadzīgs mehānisms universālā pakalpojuma sniedzēja(-u) izmaksu kompensēšanai vai universālā pakalpojuma pienākumu tīro izmaksu sadalei.

4. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka:

a) visu abonentu saraksti lietotājiem ir pieejami valsts regulatora apstiprinātā formā iespiestā vai elektroniskā veidā vai abējādi un tiek regulāri, vismaz vienreiz gadā, precizēti;

b) organizācijas, kas sniedz a) apakšpunktā minētos pakalpojumus, piemēro nediskriminācijas principu tās informācijas apstrādē, ko tām ir sniegušas citas organizācijas.

101. pants
Informācijas konfidencialitāte

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ar publisko elektrosakaru tīklu un publiski pieejamu elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību nodrošina elektrosakaru un ar to saistītās informācijas par datu plūsmu konfidencialitāti, neierobežojot pakalpojumu tirdzniecību.

102. pants
Pakalpojumu sniedzēju domstarpības

1. Ja rodas domstarpības starp elektrosakaru tīklu vai pakalpojumu sniedzējiem sakarā ar tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs nodaļas, valsts regulators pēc domstarpībās iesaistītas personas pieprasījuma izdot saistošu lēmumu atrisināt domstarpības iespējami īsākā laikā.

5. IEDAĻA
FINANŠU PAKALPOJUMI

103. pants
Darbības joma un definīcijas

1. Šajā iedaļā noteikti visu atbilstīgi šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļai liberalizēto finanšu pakalpojumu tiesiskā regulējuma principi.

2. Šajā nodaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:

a) "finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, ko piedāvā vienas EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu finanšu pakalpojumu sniedzējs. Finanšu pakalpojumi ietver šādas darbības:

A. Apdrošināšana un ar to saistīti pakalpojumi

1) tiešā apdrošināšana (tostarp kopapdrošināšana):

i) dzīvības,

ii) nedzīvības;

2) pārapdrošināšana un retrocesija;

3) apdrošināšanas starpniecība, piemēram, mākleru un aģentu pakalpojumi; un

4) apdrošināšanas papildpakalpojumi, piemēram, konsultācijas, aktuāra pakalpojumi, riska novērtēšanas un prasījumu izskatīšanas pakalpojumi.

B. Banku un citi finanšu pakalpojumi (izņemot apdrošināšanu)

1) noguldījumu un citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana no sabiedrības;

2) visa veidu kreditēšana, tostarp patēriņa kredīti, hipotekārie kredīti, faktūrkreditēšana un komercdarījumu finansēšana;

3) finanšu noma;

4) visi maksājumu un naudas pārskaitījumu pakalpojumi, tostarp kredītkartes, maksājumu kartes un debetkartes, ceļotāju čeki un bankas pārvedu vekseļi;

5) garantijas un saistības;

6) turpmāk norādīto objektu tirdzniecība uz sava rēķina vai uz klientu rēķina biržā vai ārpusbiržas tirgū:

i) naudas tirgus instrumenti (tostarp čeki, vekseļi, noguldījumu sertifikāti),

ii) ārvalstu valūta,

iii) atvasinātie instrumenti, tostarp, bet ne tikai, standartizēti nākotnes līgumi un iespēju līgumi,

iv) valūtas maiņas un procentu likmes instrumenti, tostarp tādi instrumenti kā mijmaiņas darījumu līgumi un nestandartizēti procentu likmes nākotnes līgumi,

v) vērtspapīri,

vi) citi tirgojami instrumenti un finanšu aktīvi, tostarp dārgmetāli;

7) dalība visu veidu vērtspapīru emisijā, tostarp riska parakstīšana un izvietošana, darbojoties kā aģentam (publiski vai privāti), un pakalpojumu sniegšana saistībā ar šādu emisiju;

8) starpniecība naudas darījumos;

9) aktīvu pārvaldīšana, tostarp skaidras naudas vai vērtspapīru portfeļa pārvaldība, visa veida kolektīvo ieguldījumu pārvaldība, pensiju fondu pārvaldība, noguldījumu pārvaldīšanas un trasta pakalpojumi;

10) finanšu aktīvu mijieskaits un starpbanku norēķini, tostarp vērtspapīri, atvasinātie instrumenti un citi tirgojami vērtspapīri;

11) finanšu informācijas sniegšana un nosūtīšana un finanšu datu apstrāde un ar to saistītā programmatūra;

12) konsultatīvi, starpniecības un citi finanšu papildpakalpojumi saistībā ar visām darbībām, kas minētas
1.–11. punktā, tostarp kredītu datubāze un kredītu analīze, ieguldījumu un portfeļu analīze, konsultācijas par pārņemšanu un par uzņēmumu reorganizēšanu un stratēģiju;

b) "finanšu pakalpojuma sniedzējs" ir jebkura EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu fiziska vai juridiska persona, kas vēlas sniegt vai sniedz finanšu pakalpojumus. Termins "finanšu pakalpojuma sniedzējs" neietver publiskas iestādes;

c) "publiska iestāde" ir:

1) EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts valdības iestāde, centrālā banka vai monetārā iestāde, vai EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts īpašumā vai kontrolē esoša iestāde, kas galvenokārt veic valstiskas funkcijas vai darbību valstiskām vajadzībām, izņemot iestādes, kuras galvenokārt nodarbojas ar finanšu pakalpojumu sniegšanu ar komerciāliem noteikumiem; vai

2) privāta iestāde, kas veic funkcijas, kuras parasti veic centrālā banka vai monetārā iestāde, ja tā veic šīs funkcijas;

d) "jauns finanšu pakalpojums" ir finansiāla rakstura pakalpojums, tostarp pakalpojumi, kas attiecas uz esošiem un jauniem instrumentiem vai tāda instrumenta sniegšanas veidu, ko nesniedz neviens finanšu pakalpojumu sniedzējs EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā, bet kuru sniedz otras līgumslēdzējas puses teritorijā.

104. pants
Piesardzības atkāpe

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var noteikt vai paturēt spēkā tādus piesardzības pasākumus kā:

a) ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju vai personu, pret kurām finanšu pakalpojuma sniedzējam ir fiduciāri pienākumi, aizsardzība;

b) savas finanšu sistēmas neaizskaramības un stabilitātes nodrošināšana.

2. Šis nolīgums nekādi neuzliek par prasību EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstīm izpaust informāciju, kas saistīta ar individuālu klientu darījumiem vai kontiem, vai konfidenciālu informāciju vai komercnoslēpumu, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

105. pants
Efektīvs un pārredzams regulējums

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas iepriekš iesniegt visām ieinteresētajām personām vispārēji piemērojamus pasākumus, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ierosina noteikt, lai dotu iespēju šādām personām izteikt piezīmes par šādu pasākumu. Par šādu pasākumu informē:

a) oficiālā publikācijā; vai

b) citādi rakstiski vai elektroniski.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ieinteresētajām personām dara pieejamas savas prasības iesniegumu aizpildīšanai saistībā ar finanšu pakalpojumu sniegšanu.

Pēc iesniedzēja lūguma attiecīgā EK līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts informē iesniedzēju par iesnieguma statusu. Ja attiecīgajai EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij vajadzīgas papildu ziņas no iesniedzēja, tā to paziņo iesniedzējam bez nepamatotas kavēšanās.

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas atvieglināt savā teritorijā starptautiski saskaņotu standartu īstenošanu un piemērošanu regulējumam un uzraudzībai finanšu pakalpojumu jomā.

106. pants
Jauni finanšu pakalpojumi²⁴

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ļauj otras līgumslēdzējas puses finanšu pakalpojumu sniedzējam sniegt jaunus finanšu pakalpojumus, kas pēc veida ir līdzīgi pakalpojumiem, ko EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ļauj sniegt saviem finanšu pakalpojumu sniedzējiem pēc saviem iekšzemes likumiem līdzīgos apstākļos. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var noteikt juridisko formu, kādā pakalpojums sniedzams, un pieprasīt atļaujas izdošanu pakalpojuma sniegšanai. Ja tāda atļauja tiek pieprasīta, lēmumu pieņem pieņemamā termiņā un atļauju var noraidīt tikai piesardzības apsvērumu dēļ.

107. pants
Datu apstrāde

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj otras līgumslēdzējas puses finanšu pakalpojumu sniedzējam savā teritorijā vai ārpus tās pārsūtīt informāciju elektroniskā vai citādā formā datu apstrādei, ja tāda apstrāde nepieciešama minētā finanšu pakalpojuma sniedzēja parasto darbību veikšanai.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis pieņem adekvātus drošības pasākumus privātuma un pamattiesību un personas brīvības aizsardzībai, jo īpaši attiecībā uz personas datu pārsūtīšanu.

108. pants
Īpaši izņēmumi

1. Šī sadaļa neliedz EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstij, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus, kas ietverti valsts pensiju plānā vai likumā noteiktā sociālās drošības sistēmā, izņemot gadījumus, kad minētās darbības saskaņā ar EK līgumslēdzējas puses vai attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts noteikto var veikt finanšu pakalpojumu sniedzēji, konkurējot ar valsts iestādēm vai privātām iestādēm.

2. Šis nolīgums nekādi neattiecas uz centrālās bankas vai monetārās iestādes vai jebkuras citas valsts iestādes veiktām darbībām saskaņā ar monetāro vai valūtas maiņas kursa politiku.

3. Šī sadaļa neliedz EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstij, tostarp to valsts iestādēm, ekskluzīvi veikt vai noteikt to teritorijā darbības vai pakalpojumus uz EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts rēķina, ar to garantiju vai par to finanšu līdzekļiem.

6. IEDAĻA
STARPTAUTISKO JŪRAS PĀRVADĀJUMU PAKALPOJUMI

109. pants
Joma, definīcijas un principi

1. Šajā iedaļā noteikti atbilstīgi šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļai liberalizēto starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu tiesiskā regulējuma principi.

2. Šajā iedaļā un šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļā:

a) "starptautiskais jūras pārvadājums" ietver tiešos un vairākveidu pārvadāšanas pakalpojumus, kas ir preču pārvadāšana, izmantojot vairāk nekā vienu pārvadājumu veidu, kur iesaistīts jūras pārvadājumu posms, ar vienotu transporta dokumentu, un tādēļ ietver tiesības tieši slēgt līgumu ar citu pārvadājuma veidu nodrošinātājiem;

b) "jūras kravu apstrādes pakalpojumi" ir darbības, ko veic kraušanas uzņēmumi, tostarp termināļa apsaimniekotāji, bet ne tiešās ostas strādnieku darbības, ja šis darbaspēks tiek organizēts neatkarīgi no kraušanas vai termināļa apsaimniekošanas uzņēmumiem. Ietvertās darbības ir arī šādu darbību organizēšana un pārraudzība:

i) kravas iekraušana/izkraušana kuģī/no kuģa;

ii) kravas piestiprināšana/atsaitēšana;

iii) kravu pieņemšana/nodošana un uzglabāšana pirms nosūtīšanas vai pēc saņemšanas;

c) "muitošanas pakalpojumi" (jeb "muitas mākleru pakalpojumi") ir pasākumi, kas ietver muitas formalitāšu kārtošanu citas personas vārdā attiecībā uz importu, eksportu vai kravu pārvadājumiem, ja šis pakalpojums ir pakalpojumu sniedzēja pamatdarbības veids vai daļa no tā pamatdarbības;

d) "konteineru izvietošanas un glabāšanas pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver konteineru glabāšanu ostas teritorijā vai iekšzemē attiecībā uz to piepildīšanu/izkraušanu, labošanu un sagatavošanu pārvadāšanai;

e) "jūras aģentūru pakalpojumi" ir tādu jūras aģentūru veiktas darbības, kas pārstāv vienas vai vairāku jūras līniju vai kuģniecību uzņēmējdarbības intereses kādā ģeogrāfiskajā apgabalā šādiem mērķiem:

i) jūras pārvadājumu un saistīto pakalpojumu tirdzniecība un pārdošana, sākot no cenas noteikšanas līdz rēķinu iesniegšanai, preču pavadzīmju sagatavošana uzņēmumu vārdā, vajadzīgo saistīto pakalpojumu iegāde un tālākpārdošana, dokumentu sagatavošana un uzņēmējdarbības informācijas nodrošināšana,

ii) rīkošanās uzņēmumu vārdā, vajadzības gadījumā organizējot kuģa iebraukšanu ostā vai kravu pārņemšanu;

f) "kravu pārvadājumu pakalpojumi" ir pasākumi, kas ietver kravu pārvadājumu vadības organizēšanu un uzraudzību kravas nosūtītāja vārdā, veicot pārvadājumu un saistīto pakalpojumu iegādi, dokumentu sagatavošanu un uzņēmējdarbības informācijas sniegšanu.

3. Paturot prātā līgumslēdzēju pušu savstarpējās liberalizācijas esošo pakāpi attiecībā uz starptautiskajiem jūras pārvadājumiem:

a) EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis efektīvi piemēro neierobežotas piekļuves principu starptautiskajiem jūrniecības tirgiem un satiksmei uz komerciāla pamata un bez diskriminācijas;

b) EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis piešķir kuģiem, kas kuģo ar otras līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts karogu, kurus ekspluatē otras līgumslēdzējas puses pakalpojumu sniedzēji, režīmu, kas nav mazāk labvēlīgs par to, kādu līgumslēdzēja puse piešķir saviem kuģiem attiecībā arī uz piekļuvi ostām, ostu infrastruktūras un palīgdienestu pakalpojumu izmantošanu, kā arī saistītām nodevām un maksājumiem, muitas atvieglojumiem un piestātņu piešķiršanu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4. Piemērojot šos principus, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis:

a) neievieš kravas dalīšanas nosacījumus turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm attiecībā uz jūras pārvadājumu pakalpojumiem, tostarp attiecībā uz sauso un šķidro beztaras preču apgrozību un līnijpārvadājumiem, un pieņemamā laikposmā izbeidz šādu kravas dalīšanas kārtību, ja tā pastāvējusi iepriekšējos divpusējos nolīgumos; un

b) šim nolīgumam stājoties spēkā, atceļ un atturas ieviest vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu veidot slēptus ierobežojumus vai diskrimināciju attiecībā uz pakalpojumu brīvu sniegšanu starptautisko jūras pārvadājumu jomā.

5. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atļauj otras līgumslēdzējas puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju komerciālu klātbūtni tās teritorijā ar tādiem uzņēmējdarbības veikšanas un darbības nosacījumiem, kas nav mazāk labvēlīgi par nosacījumiem, kādus tā piešķir savas valsts vai kādas trešās valsts pakalpojumu sniedzējiem atkarībā no tā, kuri nosacījumi ir labvēlīgāki.

6. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis otras līgumslēdzējas puses starptautisko jūras pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem ar pieņemamiem un nediskriminējošies noteikumiem un nosacījumiem dara pieejamus šādus ostu pakalpojumus: loča vadību, vilkšanas un velkoņu palīdzību, apgādi, degvielas un ūdens piegādi, atkritumu savākšanu un balasta atlikumu aizvākšanu, ostas kapteiņa pakalpojumus, navigācijas līdzekļus, krasta ekspluatācijas pakalpojumus, kas būtiski kuģu ekspluatācijai, tostarp sakarus, ūdens un elektrības piegādi, avārijas remonta iekārtas, enkurvietas, piestātnes un pietauvošanu.

7. IEDAĻA
TŪRISMA PAKALPOJUMI

110. pants
Darbības joma

Šajā iedaļā noteikti visu saskaņā ar šīs sadaļas 2., 3. un 4. nodaļu liberalizēto tūrisma pakalpojumu tiesiskā regulējuma principi.

111. pants
Pret konkurenci vērstas prakses novēršana

Saskaņā ar IV sadaļas 1. nodaļu EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis patur spēkā vai ievieš piemērotus pasākumus, lai neļautu piegādātājiem, jo īpaši tūrisma izplatīšanas tīklu kontekstā²⁵, būtiski iespaidot dalības noteikumus attiecīgo tūrisma pakalpojumu tirgū, uzsākot vai turpinot pret konkurenci vērstu praksi, cita starpā, pasākumus pret dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, uzliekot netaisnīgas cenas, ekskluzivitātes klauzulas, atteikšanos no darījumiem, saistītu pārdošanu, daudzuma ierobežojumus vai vertikālo integrāciju.

112. pants
Piekļuve tehnoloģijai

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas atvieglināt tehnoloģijas nodošanu komerciālā kārtā komerciālajai klātbūtnei CARIFORUM parakstītājvalstīs.

113. pants
Mazie un vidējie uzņēmumi

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas atvieglināt mazo un vidējo uzņēmumu dalību tūrisma pakalpojumu nozarē.

114. pants
Savstarpēja atzīšana

Līgumslēdzējas puses sadarbojas, lai panāktu prasību, kvalifikācijas, licenču un citu noteikumu savstarpēju atzīšanu saskaņā ar 85. pantu.

115. pants
Tūrisma ietekmes uz ilgtspējīgu attīstību palielināšana

Līgumslēdzējas puses veicina CARIFORUM pakalpojumu sniedzēju dalību starptautiskās, reģionālās, apakšreģionālās, divpusējās un privātās finansēšanas programmās, kas atbalsta tūrisma ilgtspējīgu attīstību.

116. pants
Vides un kvalitātes standarti

Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis veicina tūrisma pakalpojumiem piemērojamo vides un kvalitātes standartu ievērošanu piemērotā un objektīvā veidā, neradot nevajadzīgas barjeras tirdzniecībai, un cenšas atvieglināt CARIFORUM parakstītājvalstu dalību attiecīgās organizācijās, kas nosaka vides un kvalitātes standartus, kas piemērojami tūrisma pakalpojumiem.

117. pants
Attīstības sadarbība un tehniskā palīdzība

1. Līgumslēdzējas puses sadarbojas, attīstot tūrisma nozari CARIFORUM parakstītājvalstīs, ņemot vērā līgumslēdzēju pušu attiecīgo attīstības līmeņu asimetriju.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) valstu grāmatvedības sistēmu modernizācija ar nolūku atvieglināt tūrisma satelītkontu (TSA) ieviešanu reģionu un vietējā līmenī;

b) vides pārvaldības jaudu palielināšana tūrisma nozarēs reģionu un vietējā līmenī;

c) interneta tirgvedības stratēģijas izstrāde maziem un vidējiem tūrisma uzņēmumiem tūrisma pakalpojumu nozarē;

d) mehānismi, kas nodrošina CARIFORUM parakstītājvalstu efektīvu dalību starptautiskās standartu noteikšanas struktūrās, kas nodarbojas ar ilgtspējīgu tūrisma standartu izstrādi; programmas valstu/reģionu un starptautisko ilgtspējīga tūrisma standartu līdzvērtības sasniegšanai un nodrošināšanai; un programmas, kuru mērķis ir palielināt reģionālo tūrisma pakalpojumu sniedzēju atbilstības līmeni ilgtspējīga tūrisma standartiem;

e) tūrisma apmaiņas programmas un apmācība, tostarp valodu mācības, tūrisma pakalpojumu sniedzējiem.

118. pants
Informācijas apmaiņa un konsultācijas

1. Līgumslēdzējas puses vienojas apmainīties ar pieredzi, informāciju un paraugpraksi un apspriesties par jautājumiem, kas iekļauti šajā iedaļā un attiecas uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja izstrādā kārtību šim regulārajam dialogam par šajā iedaļā iekļautajiem jautājumiem.

2. Attiecīgos gadījumos līgumslēdzējas puses šajā dialogā iesaista privātas un citas attiecīgas ieinteresētās personas ar to piekrišanu.

3. Līgumslēdzējas puses arī vienojas, ka būtu lietderīgs regulārs dialogs par ceļvežu izdošanu.

6. NODAĻA
ELEKTRONISKĀ KOMERCIJA

119. pants
Mērķis un principi

1. Līgumslēdzējas puses, atzīstot, ka elektroniskā komercija paplašina tirdzniecības iespējas daudzās nozarēs, vienojas veicināt savstarpējo elektronisko tirdzniecību, jo īpaši sadarbojoties jautājumos, kas elektroniskajā tirdzniecībā rodas saistībā ar šo sadaļu.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka elektroniskās komercijas attīstībai jābūt pilnīgi saderīgai ar augstākajiem starptautiskajiem datu aizsardzības standartiem, lai nodrošinātu lietotāju uzticēšanos elektroniskajai komercijai.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka piegādes, izmantojot elektroniskus līdzekļus, uzskatāmas par pakalpojumu sniegšanu šīs sadaļas 3. nodaļas nozīmē, uz kuru nevar attiecināt muitas nodokļus.

120. pants
E-komercijas regulējuma aspekti

1. Līgumslēdzējas puses veido dialogu par elektroniskās komercijas radītajiem regulējuma jautājumiem; tostarp tiek risināti šādi jautājumi:

a) sabiedrībai izdoto elektronisko parakstu sertifikātu atzīšana un pārrobežu sertifikācijas pakalpojumu atvieglināšana;

b) starpnieku pakalpojumu sniedzēju atbildība saistībā ar informācijas pārraidi vai glabāšanu;

c) izturēšanās pret nepieprasītiem elektroniskās komercijas paziņojumiem;

d) patērētāju aizsardzība elektroniskās komercijas vidē;

e) citi jautājumi, kas attiecas uz elektroniskās komercijas attīstību.

2. Šāda sadarbība var izpausties kā informācijas apmaiņa par attiecīgajiem līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu tiesību aktiem šajos jautājumos, kā arī par tādu tiesību aktu īstenošanu.

7. NODAĻA
SADARBĪBA

121. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir tehniskajai sadarbībai un palīdzībai, kas papildina pakalpojumu un ieguldījumu liberalizāciju, atbalsta CARIFORUM parakstītājvalstu centienus palielināt pakalpojumu piegādes jaudu, atvieglina saistību īstenošanu atbilstīgi šai sadaļai un sasniedz šā nolīguma mērķus.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta sniegšanā tehniskajai palīdzībai, apmācībai un jaudas palielināšanai, cita starpā:

a) uzlabot CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzēju spējas savākt informāciju par EK līgumslēdzējas puses noteikumiem un standartiem Eiropas Kopienas, valstu un zemākā līmenī un izpildīt tos;

b) palielināt CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzēju eksporta jaudu, īpašu vērību veltot tūrisma un kultūras pakalpojumu pārdošanai, mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām, komercpilnvarošanai un sarunām par savstarpējās atzīšanas nolīgumiem;

c) atvieglināt mijiedarbību un dialogu starp EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzējiem;

d) risināt kvalitātes un standartu vajadzības tajās nozarēs, kur CARIFORUM parakstītājvalstis ir uzņēmušās saistības atbilstīgi šim nolīgumam un attiecībā uz to iekšzemes un reģionālajiem tirgiem, kā arī tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, un ar nolūku nodrošināt dalību ilgtspējīgu tūrisma standartu izstrādē un pieņemšanā;

e) izstrādāt un īstenot regulējošus režīmus īpašām pakalpojumu nozarēm CARIFORUM reģionu līmenī un CARIFORUM parakstītājvalstīs tajās nozarēs, kur tās ir uzņēmušas saistības atbilstīgi šim nolīgumam; un

f) izveidot mehānismus ieguldījumu un kopuzņēmumu veicināšanai starp EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu pakalpojumu sniedzējiem un palielināt ieguldījumu veicināšanas aģentūru jaudu CARIFORUM parakstītājvalstīs.

III SADAĻA
KĀRTĒJIE MAKSĀJUMI UN KAPITĀLA APRITE

122. pants
Kārtējie maksājumi

Atbilstīgi 124. pantam CARIFORUM parakstītājvalstis un EK līgumslēdzēja puse apņemas nenoteikt ierobežojumus un atļaut brīvi konvertējamā valūtā veikt visus maksājumus par kārtējiem darījumiem starp EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM valstu rezidentiem.

123. pants
Kapitāla aprite

1. Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla kontā CARIFORUM parakstītājvalstis un EK līgumslēdzēja puse apņemas nenoteikt ierobežojumus kapitāla brīvai apritei attiecībā uz tiešajiem ieguldījumiem, ko izdara saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, ko veic saskaņā ar II sadaļu, kā arī šo ieguldījumu un no tiem gūtās peļņas likvidācijai vai repatriācijai.

2. Līgumslēdzējas puses apspriežas ar nolūku sekmēt savstarpējo kapitāla apriti, lai veicinātu šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

124. pants
Aizsargpasākumi

1. Ja ārkārtējos apstākļos maksājumu un kapitāla aprite starp līgumslēdzējām pusēm rada vai var radīt nopietnas grūtības sakarā ar monetārās politikas darbību vai valūtas kursa politiku vienā vai vairākās CARIFORUM valstīs vai vienā vai vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tad EK līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts(-is), nepārsniedzot sešus mēnešus, var noteikt ar kapitāla apriti saistītus aizsardzības pasākumus, kuri ir absolūti nepieciešami.

2. CARIFORUM un EK Apvienotā padome nekavējoties jāinformē par katra aizsargpasākuma pieņemšanu un iespējami drīzāk par tā atcelšanai paredzēto grafiku.

IV SADAĻA
AR TIRDZNIECĪBU SAISTĪTI JAUTĀJUMI

1. NODAĻA
KONKURENCE

125. pants
Definīcijas

Šajā nodaļā:

1) "Konkurences iestāde" EK līgumslēdzējai pusei ir "Eiropas Komisija", CARIFORUM valstīm — viena vai attiecīgā gadījumā vairākas konkurences iestādes: CARICOM Konkurences komisija un Dominikānas Republikas Comisión Nacional de Defensa de la Competencia.

2) "Piemērošanas procedūra" ir kārtība, kuru kādas līgumslēdzējas puses kompetentā konkurences iestāde ir noteikusi vienam vai vairākiem uzņēmumiem, lai konstatētu un koriģētu pret konkurenci vērstu darbību.

3) "Konkurences tiesību akti" ir šādi:

a) EK līgumslēdzējai pusei — Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 81., 82. un 86. pants un to īstenošanas noteikumi vai grozījumi;

b) CARIFORUM valstīm — pārskatītā Čagvaramasas 2001. gada 5. jūlija līguma 8. nodaļa, valstu konkurences tiesību akti, kuri atbilst pārskatītajam Čagvaramasas līgumam un Bahamu salu un Dominikānas Republikas konkurences tiesību aktiem. Šim nolīgumam stājoties spēkā un turpmāk par šādu tiesību pieņemšanu paziņo EK līgumslēdzējai pusei ar CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas starpniecību.

126. pants
Principi

Līgumslēdzējas puses atzīst, ka to tirdzniecības attiecībās liela nozīme ir brīvai un netraucētai konkurencei. Līgumslēdzējas puses apliecina to, ka pret konkurenci vērsta uzņēmējdarbības prakse potenciāli var izkropļot tirgu pareizu darbību un kopumā mazina ieguvumus, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija. Tāpēc līgumslēdzējas puses vienojas, ka prakse, kas ierobežo konkurenci, ciktāl tā var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, nav saderīga ar šā nolīguma pienācīgu darbību:

a) nolīgumi un saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences aizkavēšana vai būtiska mazināšana visā EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM valstu teritorijā vai ievērojamā tās daļā;

b) viena vai vairāku uzņēmumu ļaunprātīga tirgus spējas izmantošana visā EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM valstu teritorijā vai ievērojamā tās daļā.

127. pants
Īstenošana

1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka piecos gados no šā nolīguma spēkā stāšanās tajās ir spēkā tiesību akti, kas regulē to jurisdikcijā esošo uzņēmumu radītos konkurences ierobežojumus, kā arī ir nodibinātas 125. panta 1. punktā minētās struktūras.

2. Minētajiem tiesību aktiem stājoties spēkā un izveidojot 1. punktā minētās struktūras, līgumslēdzējas puses īsteno 128. pantu. Līgumslēdzējas puses turklāt vienojas pārskatīt šīs nodaļas darbību pēc uzticēšanās veidošanas perioda, kas starp kompetentajām iestādēm ilgst sešus gadus pēc 128. panta darbības sākuma.

128. pants
Informācijas apmaiņa un sadarbība izpildes jomā

1. Katra kompetentā iestāde var informēt pārējās kompetentās iestādes par gatavību sadarboties attiecībā uz izpildes pasākumiem. Šī sadarbība nekavē līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstis pieņemt neatkarīgus lēmumus.

2. Lai sekmētu savu attiecīgo konkurences likumu efektīvu piemērošanu, konkurences iestādes var apmainīties ar nekonfidenciālu informāciju. Uz visu informācijas apmaiņu attiecas katras līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu spēkā esošie konfidencialitātes standarti.

3. Katra konkurences iestāde var informēt pārējās konkurences iestādes par to rīcībā esošu informāciju, kas liecina, ka otras līgumslēdzējas puses teritorijā tiek izmantota pret konkurenci vērsta uzņēmējdarbības prakse, uz kuru attiecas šīs nodaļas darbības joma. Katras līgumslēdzējas puses konkurences iestāde saskaņā ar savu paraugpraksi lemj par informācijas apmaiņas veidu. Turklāt katra konkurences iestāde var informēt otras līgumslēdzējas puses konkurences iestādes par jebkuru izpildes procedūru, ko tā veic šādos gadījumos:

i) darbība, ko izmeklē, notiek pilnīgi visā citas konkurences iestādes jurisdikcijā vai ievērojamā tās daļā;

ii) līdzeklis, kas, visticamāk, tiks piemērots, ir pieprasījums aizliegt darbību otras līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā;

iii) darbība, ko izmeklē, ietver rīcību, kura tiek uzskatīta par otras līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu pieprasītu, veicinātu vai apstiprinātu.

129. pants
Publiski uzņēmumi un uzņēmumi ar īpašām vai ekskluzīvām tiesībām,
tostarp noteiktie monopoluzņēmumi

1. Šis nolīgums neliedz līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij noteikt vai saglabāt publiskus vai privātus monopoluzņēmumus atbilstoši to attiecīgajiem tiesību aktiem.

2. Attiecībā uz publiskiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas vai ekskluzīvas tiesības, līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas netiek ieviesti un nav spēkā nekādi pasākumi, kas traucē preču un pakalpojumu tirdzniecībai starp līgumslēdzējām pusēm tādā mērā, ka ir pretrunā līgumslēdzēju pušu interesēm, un ka attiecībā uz šādiem uzņēmumiem attiecina konkurences noteikumus, ciktāl to piemērošana nerada juridiskus vai faktiskus šķēršļus, lai īstenotu tiem paredzētos īpašos uzdevumus.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, līgumslēdzējas puses vienojas, ka tad, ja uz publiskiem uzņēmumiem CARIFORUM parakstītājvalstīs attiecina īpašus nozaru noteikumus saskaņā ar pilnvarām, ko paredz attiecīgais tiesiskais regulējums, šis pants nesaista un nereglamentē šādus publiskus uzņēmumus.

4. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis, neskarot no PTO nolīguma izrietošās saistības, pakāpeniski pielāgo visus komerciāla veida vai rakstura monopolus tā, lai nodrošinātu, ka līdz piecu gada termiņa beigām pēc šā nolīguma spēkā stāšanās starp Eiropas Kopienu dalībvalstu valstspiederīgajiem un CARIFORUM valstu valstspiederīgajiem nebūtu nekāda veida diskriminācijas attiecībā uz apstākļiem, kādos pārdod vai pērk preces un pakalpojumus, ja vien šāda diskriminācija nav noteikta attiecīgā monopola pastāvēšanai.

5. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja jāinformē par 3. punktā minēto nozaru noteikumu stāšanos spēkā un par 4. punkta īstenošanai pieņemtajiem pasākumiem.

130. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka liela nozīme ir tehniskajai palīdzībai un jaudas palielināšanai, lai veicinātu saistību izpildi un sasniegtu šīs nodaļas mērķus, jo īpaši — nodrošinātu efektīvu un pareizu konkurences politiku un noteikumu piemērošanu, galvenokārt 127. pantā minētajā uzticēšanās veidošanas periodā.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) CARIFORUM konkurences iestāžu efektīva darbība;

b) palīdzība pamatnostādņu, rokasgrāmatu un attiecīgā gadījumā tiesību aktu projektu izstrāde;

c) neatkarīgu ekspertu nodrošināšana; un

d) apmācības nodrošināšana pamatpersonālam, ko iesaista konkurences politikas īstenošanā un izpildē.

2. NODAĻA
INOVĀCIJAS UN INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

131. pants
Konteksts

1. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka inovāciju un radošas darbības veicināšana uzlabo konkurenci un ir izšķirīgs elements to ekonomiskajās partnerattiecībās, lai panāktu ilgtspējīgu attīstību, veicinātu savstarpējo tirdzniecību un nodrošinātu CARIFORUM valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā.

2. Tās arī atzīst, ka intelektuālā īpašuma aizsardzībai un tās izpildei ir galvenā loma radošās darbības, inovāciju un konkurences veicināšanā, un visnotaļ apņemas nodrošināt attīstības līmenim piemērotu aizsardzības līmeni.

132. pants
Mērķi

Šīs nodaļas mērķi ir šādi:

a) veicināt līgumslēdzējās pusēs izvietoto uzņēmumu jaunrades procesu, tostarp ekoloģisko jaunradi;

b) veicināt līgumslēdzēju pušu uzņēmumu, jo īpaši mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu, konkurētspēju;

c) atvieglināt inovatīvu un radošās darbības izstrādājumu ražošanu un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm;

d) panākt piemērotu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas līmeni;

e) sniegt ieguldījumu tehnoloģiskās jaunrades veicināšanā un tehnoloģijas un zināšanu nodošanā un izplatīšanā;

f) veicināt, attīstīt un atvieglināt sadarbības pētījumus un attīstības darbības zinātnē un tehnoloģijā starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī attīstīt ilgstošas attiecības starp līgumslēdzēju pušu zinātnieku aprindām;

g) veicināt, attīstīt un atvieglināt sadarbības pētījumus un attīstību radošajā industrijā starp līgumslēdzējām pusēm, kā arī attīstīt ilgstošas attiecības starp līgumslēdzēju pušu radošajām aprindām;

h) veicināt un nostiprināt reģionālās sadarbības darbības, iesaistot Eiropas Kopienas attālākos reģionus, lai ļautu šiem reģioniem un CARIFORUM valstīm savstarpēji iegūt no to tuvuma un atrašanās kaimiņos, izveidojot inovatīvu un konkurējošu reģionālo zonu.

1. IEDAĻA
INOVĀCIJAS

133. pants
Reģionālā integrācija

Puses atzīst, ka ir vajadzīgi pasākumi un politika reģionu līmenī, lai pilnīgi sasniegtu šīs iedaļas mērķus. CARIFORUM valstis piekrīt palielināt darbību reģionālā līmenī ar nolūku nodrošināt uzņēmumiem normatīvu un politisku satvaru, kas ļautu veicināt konkurenci, izmantojot jaunradi un radošu darbību.

134. pants
Dalība pamatprogrammās

1. Līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu dalība esošajās un turpmākajās pamatprogrammās, īpašajās programmās un citos otras līgumslēdzējas puses pasākumos tiek atvieglināta un sekmēta, ciktāl to atļauj katras līgumslēdzējas puses iekšējās normas, kas regulē piekļuvi programmām un attiecīgajiem pasākumiem.

2. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var sagatavot ieteikumus, lai atvieglinātu CARIFORUM iestāžu un uzņēmumu dalību 1. punktā minētājās programmās, un regulāri pārskata šādu dalību.

135. pants
Sadarbība konkurences un inovāciju jomā

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka radošās darbības un inovāciju veicināšana ir būtiska uzņēmējdarbības un konkurences attīstībā un šā nolīguma vispārējo mērķu sasniegšanā.

2. Atbilstīgi 7. un 134. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) inovāciju, dažādošanas, modernizācijas, attīstības un ražojumu un procesu kvalitātes veicināšana uzņēmumos;

b) radošās darbības un projektēšanas veicināšana, īpaši mikrouzņēmumos, mazos un vidējos uzņēmumos, un EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM valstīs izvietotu projektēšanas centru tīklu apmaiņas;

c) dialoga, pieredzes un informācijas apmaiņas veicināšana starp uzņēmumu tīkliem;

d) tehniskā palīdzība, konferences, semināri, apmaiņas vizītes, rūpniecisko un tehnisko iespēju izpēte, dalība apaļā galda sarunās un vispārējos un nozaru gadatirgos;

e) uzņēmumu kontaktu un rūpnieciskās sadarbības veicināšana, sekmējot kopīgus ieguldījumus un kopuzņēmumus un tīklus esošajās un turpmākajās programmās;

f) pētniecības un attīstības darbību partnerību veicināšana CARIFORUM valstīs ar nolūku uzlabot to inovāciju sistēmas; un

g) CARIFORUM un Eiropas Kopienas partneru savstarpējas saiknes, inovāciju un tehnoloģijas pārņemšanas veicināšanas pasākumu intensifikācija.

136. pants
Sadarbība zinātnes un tehnoloģijas jomā

1. Līgumslēdzējas puses veicina pētniecības un tehnoloģiju attīstības organizāciju dalību sadarbības pasākumos atbilstīgi to iekšējiem noteikumiem. Var būt šāda veida sadarbības pasākumi:

a) kopīgas iniciatīvas, kas vairo izpratni par Eiropas Kopienas zinātnes un tehnoloģijas jaudas palielināšanas programmām, tostarp par Eiropas 7. pamatprogrammas pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā (FP7) un attiecīgi iespējamo nākamo programmu starptautisko aspektu;

b) apvienotu pētījumu tīkli jomās, kurās ir kopīgas intereses;

c) pētnieku un ekspertu apmaiņas, kas veicina projektu sagatavošanu un dalību FP7 un pārējās Eiropas Kopienas pētniecības programmās;

d) apvienotas zinātniskas sanāksmes, kas veicina informācijas apmaiņu un mijiedarbību un nosaka kopīgās izpētes jomas;

e) padziļinātu zinātnisko un tehnoloģisko pētījumu veicināšana, kas sekmē abu līgumslēdzēju pušu ilglaicīgu, ilgtspējīgu attīstību;

f) valsts un privātā sektora saiknes attīstīšana;

g) kopīgā darba izvērtēšana un rezultātu izplatīšana;

h) politikas dialogs un zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas un pieredzes apmaiņa reģionālā līmenī;

i) informācijas apmaiņa reģionālā līmenī par reģionālām zinātnes un tehnoloģijas programmām;

j) dalība Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zinību un jaunrades apvienībās.

2. Īpaši uzsverama cilvēka kā zinātniskās un tehnoloģiskās izcilības ilgtspējīgas bāzes potenciāla palielināšana un abu līgumslēdzēju pušu zinātniskās un tehnoloģiskās sabiedrības pastāvīgas saiknes radīšana valstu un reģionālā līmenī.

3. Šajā sadarbībā attiecīgi iesaistāmi pētniecības centri, augstākās izglītības iestādes un citas ieinteresētās personas, tostarp mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kas atrodas līgumslēdzējās pusēs.

4. Līgumslēdzējas puses veicina savu attiecīgo struktūru dalību viena otras attiecīgajās zinātniskajās un tehnoloģiskajās programmās, lai sasniegtu savstarpēji izdevīgu izcilību zinātnē, saskaņā ar to attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē trešu valstu juridisko personu dalību.

137. pants
Sadarbība informācijas sabiedrības un informācijas un sakaru tehnoloģijas jautājumos

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka informācijas un sakaru tehnoloģija (IST) ir galvenās nozares mūsdienu sabiedrībā un tām ir vitāli svarīga nozīme radošuma, inovāciju un konkurētspējas veicināšanā un vienmērīgā pārejā uz informācijas sabiedrību.

2. Atbilstīgi 7. un 134. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) dialogs par informācijas sabiedrības politikas dažādajiem aspektiem attiecībā uz informācijas sabiedrības veicināšanu un pārraudzību;

b) informācijas apmaiņa par normatīvajiem jautājumiem;

c) informācijas apmaiņa par standartiem un saderīguma jautājumiem;

d) sadarbības veicināšana IST pētījumu un attīstības jomā un uz IST balstītu pētniecības infrastruktūru jomā;

e) nekomerciāla satura un izmēģinājuma lietojumprogrammu izstrāde sfērās ar spēcīgu ietekmi uz sabiedrību; un

f) IST jaudas palielināšana, jo īpaši veicinot tīklu izveidi, speciālistu apmaiņas un apmācību, īpaši pārvaldes sfērā.

138. pants
Sadarbība ekoloģisko inovāciju un atjaunīgās enerģijas jautājumos

1. Ar nolūku panākt ilgtspējīgu attīstību un ar mērķi palīdzēt iespējami palielināt pozitīvo un iespējami samazināt negatīvo iespaidu uz vidi, ko rada šis nolīgums, līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir svarīgi sekmēt tādas inovāciju formas, kas dod labumu videi visās ekonomikas nozarēs. Šādas ekoloģiskās jaunrades formas ietver energoefektivitāti un atjaunīgos enerģijas avotus.

2. Atbilstīgi 7. un 134. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) projekti, kas attiecas uz videi nekaitīgiem ražojumiem, tehnoloģiju, ražošanas procesiem, pakalpojumiem, vadības un uzņēmējdarbības metodēm, tostarp tādām, kas saistītas ar piemērotiem ūdens taupīšanas un t.s. tīras attīstības mehānisma lietojumiem;

b) projekti, kas saistīti ar energoefektivitāti un atjaunīgo enerģiju;

c) ekoloģiskās jaunrades tīklu un puduru veicināšana, arī izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības;

d) informācijas, pieredzes un ekspertu apmaiņas;

e) izpratnes veidošanas un izglītošanas darbības;

f) pētījumu sagatavošana un tehniskās palīdzības sniegšana;

g) kopdarbs pētniecībā un attīstībā; un

h) izmēģinājuma un demonstrācijas projekti.

2. IEDAĻA
INTELEKTUĀLAIS ĪPAŠUMS

1. APAKŠIEDAĻA
PRINCIPI

139. pants
Pienākumu raksturs un darbības joma

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka tiek adekvāti un efektīvi īstenoti starptautiskie līgumi attiecībā uz intelektuālo īpašumu, kuros tās ir puses, un Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību, kurš iekļauts Līguma par Pasaules tirdzniecības organizācijas izveidošanu (turpmāk "TRIPS līgums") I.C pielikumā.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka TRIPS līguma 8. pantā izklāstītie principi attiecas uz šo iedaļu. Līgumslēdzējas puses arī vienojas, ka intelektuālā īpašuma tiesību adekvātā un efektīvā izpildē jāņem vērā CARIFORUM valstu attīstības vajadzības, jārada tiesību un pienākumu līdzsvars tiesību subjektiem un lietotājiem un jāļauj EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm aizsargāt sabiedrības veselību un pārtiku. Šis nolīgums nekādi nav jāuztver kā tāds, kas mazina līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu spēju veicināt piekļuvi zālēm.

3. Šajā nolīgumā intelektuālā īpašuma tiesības ietver autortiesības (tostarp autortiesības datorprogrammās un blakustiesības); funkcionālos modeļus; patentus, tostarp biotehnoloģijas izgudrojumu patentus; augu šķirņu aizsardzību; dizainparaugus; integrālshēmu konfigurācijas shēmas (topogrāfija); ģeogrāfiskās izcelsmes norādes; preču vai pakalpojumu preču zīmes; datubāzu aizsardzību; aizsardzību pret negodīgu konkurenci, kas minēta 10.bis pantā Parīzes Konvencijā par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un nepieejamas konfidenciālas tehnoloģiskās informācijas aizsardzību.

4. Papildus un nekaitējot to esošajiem un turpmākajiem starptautiskajiem pienākumiem EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ievieš šīs iedaļas noteikumus un nodrošina to adekvātu un efektīvu īstenošanu ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvārī, ja vien CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nenosaka citādi, ņemot vērā CARIFORUM parakstītājvalstu attīstības prioritātes un attīstības līmeni. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ir tiesīgas savas tiesību sistēmas un prakses robežās brīvi izvēlēties piemērotu šīs iedaļas prasību izpildes metodi.

5. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var (bet tas nav to pienākums) nodrošināt savos likumos daudz izvērstāku aizsardzību, nekā to prasa šī iedaļa, ar nosacījumu, ka šāda aizsardzība nav pretrunā šā līguma nosacījumiem.

140. pants
Vismazāk attīstītās valstis

Neskarot 139. panta 1. un 4. punktu, vismazāk attīstītajām valstīm, kas ir šā nolīguma puses, tiek prasīts piemērot šādus noteikumus tā, kā noteikts tikai šeit:

a) TRIPS līguma pienākumi saistībā ar tempu, kas vienāds ar to, kas no tām var tikt prasīts attiecībā uz TRIPS līguma īstenošanu atbilstīgi attiecīgajiem TRIPS Padomes lēmumiem vai citiem piemērojamiem PTO Ģenerālpadomes lēmumiem;

b) pienākumi atbilstīgi šīs iedaļas 2. un 3. apakšiedaļai ne vēlāk kā 2021. gada 1. janvārī, ja vien CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nenosaka citādi, ņemot vērā attiecīgos a) apakšpunktā minētos lēmumus.

141. pants
Reģionālā integrācija

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas turpināt izskatīt tālākus soļus dziļākas integrācijas virzienā savos attiecīgajos reģionos intelektuālā īpašuma tiesību jomā. Process aptver intelektuālā īpašuma tiesību aktu tālāku saskaņošanu, tālāku virzību uz valsts intelektuālā īpašuma tiesību reģionālo pārvaldību un izpildi, kā arī attiecīgos gadījumos reģionālo intelektuālā īpašuma tiesību radīšanu un pārvaldību.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas virzīties uz saskaņotu intelektuālā īpašuma aizsardzības līmeni visos savos attiecīgajos reģionos.

142. pants
Tehnoloģijas nodošana

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas apmainīties ar uzskatiem un informāciju par savu praksi un politiku, kas iespaido tehnoloģijas nodošanu, gan to attiecīgajos reģionos, gan ar trešām valstīm. Tas jo īpaši ietver pasākumus, kas veicina informācijas plūsmas, uzņēmumu partnerības, licencēšanu un apakšlīgumus. Īpaša vērība pievēršama nosacījumiem, kas nepieciešami, lai radītu adekvātu vidi, kas ļauj nodot tehnoloģiju uzņēmējās valstīs, tostarp tādiem jautājumiem kā cilvēkkapitāla attīstība un tiesiskais regulējums.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nosaka piemērotus pasākumus, kas novērš vai ierobežo tādu licencēšanas praksi vai nosacījumus attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, kas var negatīvi ietekmēt starptautisko tehnoloģijas nodošanu un kas ir tiesību subjektu intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums vai acīmredzamas informācijas asimetrijas pārkāpums licencēšanas sarunās.

3. EK līgumslēdzēja puse atvieglina un veicina stimulu izmantošanu iestādēm un uzņēmumiem tās teritorijā tehnoloģijas nodošanai iestādēm un uzņēmumiem CARIFORUM valstīs, lai ļautu CARIFORUM valstīm izveidot dzīvotspējīgu tehnoloģisko bāzi. EK līgumslēdzēja puse cenšas vērst CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas uzmanību uz visiem zināmiem pasākumiem, kas apspriežami un pārskatāmi.

2. APAKŠIEDAĻA
STANDARTI ATTIECĪBĀ UZ INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBĀM

143. pants
Autortiesības un blakustiesības

A. Starptautiskie nolīgumi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ievēro:

a) Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līgumu par autortiesībām (Ženēva, 1996. gads); un

b) WIPO Līgums par izpildījumu un fonogrammām (Ženēva, 1996. gads).

2. CARIFORUM parakstītājvalstis tiecas pievienoties Romas Konvencijai par izpildītāju, fonogrammu producentu un raidorganizāciju tiesību aizsardzību (1961. gads).

B. Sadarbība tiesību kolektīvajā pārvaldīšanā

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atvieglina vienošanos izveidi starp savām attiecīgajām autortiesību aģentūrām ar nolūku abpusēji nodrošināt vieglāku piekļuvi licencēm un licenču saņemšanu satura izmantošanai reģionālā līmenī visā EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā tā, lai tiesību subjektiem tiktu adekvāti atlīdzināts par šāda satura izmantošanu.

144. pants
Preču zīmes

A. Reģistrācijas procedūra

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis izveido preču zīmju reģistrācijas sistēmu, kurā katrs galīgais lēmums, ko pieņem attiecīgā preču zīmju pārvalde, ir pamatots un noformēts rakstiski. Iesniedzējam jābūt iespējai apstrīdēt atteikumu reģistrēt preču zīmi un pārsūdzēt galīgu atteikumu tiesās. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis arī ievieš iespēju iebilst pret preču zīmju reģistrāciju pēc pieteikumu publikācijas. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis izveido publiski pieejamas elektroniskās datubāzes ar preču zīmju pieteikumiem un reģistrētajām preču zīmēm.

B. Plaši pazīstamas preču zīmes

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atgādina TRIPS līguma pienākumu plaši pazīstamu preču zīmju jēdzienu piemērot pakalpojumu zīmēm. Nosakot, vai preču zīme ir plaši pazīstama, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas piemērot apvienoto ieteikumu, ko pieņēmušas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības Asambleja un WIPO Ģenerālā asambleja 1999. gada 20.–29. septembrī WIPO dalībvalstu asambleju četrdesmit ceturtajā sanāksmju kārtā.

C. Interneta lietošana

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atzīst, ka vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums preču zīmju īpašniekiem, kuri vēlas izmantot savas preču zīmes internetā un piedalīties elektroniskās komercijas attīstībā, un tas ietver noteikumus, kuros skarts jautājums par to, vai zīmes lietojums internetā ir veicinājis zīmes iegūšanu vai pārkāpumu un vai šāds lietojums ir negodīgas konkurences gadījums, un tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšanu. Šajā sakarā EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas piemērot Apvienoto ieteikumu par zīmju aizsardzību un citas industriālā īpašuma tiesības zīmēs internetā, ko WIPO pieņēmusi 2001. gada 24. septembrī–3. oktobrī WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit sestajā sanāksmju kārtā.

D. Preču zīmju licences

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas piemērot apvienotos ieteikumus par preču zīmju licencēm, ko pieņēmušas Parīzes Rūpnieciskā īpašuma aizsardzības savienības asambleja un WIPO Ģenerālā asambleja 2000. gada 25. septembrī–3. oktobrī WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit piektajā sanāksmju kārtā.

E. Starptautiskie nolīgumi

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas pievienoties Protokolam, kas saistīts ar Madrides Nolīgumu par preču zīmju starptautisko reģistrāciju (1989. gads), un pārskatītajam Līgumam par preču zīmju tiesībām (2006. gads).

F. Izņēmumi no preču zīmju piešķirtajām tiesībām

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka godīgi lieto aprakstošos apzīmējumus, tostarp ģeogrāfiskās norādes, kā ierobežotu izņēmumu no preču zīmju piešķirtajām tiesībām. Tādā ierobežotā izņēmumā ņem vērā preču zīmes īpašnieka un trešo personu leģitīmās intereses.

145. pants
Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

A. Aizsardzība izcelsmes valstī

1. Šis nolīgums nekādi neliek EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm savā teritorijā aizsargāt ģeogrāfiskās norādes, kas netiek aizsargātas to izcelsmes zemē.

2. CARIFORUM parakstītājvalstis izveido ģeogrāfisko norāžu aizsardzības sistēmu savā attiecīgajā teritorijā ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvārī. Līgumslēdzējas puses saskaņā ar 164. panta 2. punkta c) apakšpunktu sadarbojas, izmantojot CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju, lai izstrādātu ģeogrāfiskās norādes CARIFORUM valstu teritorijā. Tālab sešos mēnešos no šā nolīguma stāšanās spēkā CARIFORUM valstis iesniedz izskatīšanai CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā sarakstu ar paredzamajām CARIFORUM valstu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm apspriešanai un piezīmju izteikšanai.

3. Līgumslēdzējas puses CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā apspriež šā panta efektīvu īstenošanu un apmainās ar informāciju par likumdošanas un politiskajām norisēm sakarā ar ģeogrāfiskajām norādēm.

B. Aizsardzības termiņš

1. Aizsardzība, ko sniedz attiecībā uz ģeogrāfiskajām norādēm EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM parakstītājvalstīs, piešķirama saskaņā ar EK līgumslēdzējas puses vai attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts likumu sistēmu un praksi, un ir uz nenoteiktu laiku²⁶.

2. Tāda aizsardzība nodrošina, ka ģeogrāfisko norāžu lietošana precēm, kas aizsargātas atbilstīgi 1. punktam, EK Pusē un CARIFORUM parakstītājvalstīs ir ekskluzīvi atvēlēta precēm, kuru izcelsme ir attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā un kuras tiek ražotas saskaņā ar attiecīgajām ražojuma specifikācijām.

3. Attiecībā uz ģeogrāfisko norāžu aizsardzību EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis pēc savas ierosmes vai pēc ieinteresētās personas pieprasījuma aizliedz un novērš:

a) neatkarīgi no ražojuma šķiras, kurā to lieto, to teritorijā jebkādu līdzekļu izmantošanu preces aprakstā vai noformējumā, kas norāda vai liek domāt, ka attiecīgās preces izcelsme ir citā ģeogrāfiskā apgabalā, nevis patiesajā izcelsmes vietā, vai tādā veidā, kas maldina sabiedrību attiecībā uz preces patieso ģeogrāfisko izcelsmi; citādu lietojumu, kas ir negodīgas konkurences darbība Parīzes konvencijas 10.bis panta nozīmē;

b) aizsargāto nosaukumu izmantošanu precēm tajā pašā ražojuma šķirā kā ģeogrāfiskā norāde, kuru izcelsme nav norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā, pat ja:

i) ir norādīta preces patiesā izcelsme,

ii) attiecīgā ģeogrāfiskā norāde ir lietota tulkojumā,

iii) nosaukumam ir pievienoti tādi apzīmējumi kā "veids", "tips", "stils", "atdarinājums", "metode" vai tamlīdzīgi apzīmējumi.

4. Ir jābūt iespējai atcelt ģeogrāfiskās norādes reģistrāciju. Tam domātajā procedūrā jāļauj piedalīties ikvienai fiziskai vai juridiskai personai, kam ir leģitīmas intereses.

C. Vispārēji termini, augu šķirnes, lopu šķirnes

1. EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm netiek prasīts piemērot B iedaļā minēto ģeogrāfisko norāžu aizsardzību precēm, kuru attiecīgā norāde ir identiska terminam, ko pēc paraduma valodā lieto kā sugas vārdu attiecībā uz tādām precēm to attiecīgajā teritorijā.

2. Šī iedaļa nekādi neliek EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm B iedaļā minēto ģeogrāfisko norāžu aizsardzību piemērot vīnogulāju, augu vai dzīvnieku ražojumiem, kuriem attiecīgā norāde ir identiska vīnogu šķirnei, augu šķirnei vai lopu šķirnei, kas atrodama EK līgumslēdzējas puses vai attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā, no šā nolīguma spēkā stāšanās dienas.

3. EK līgumslēdzējai puse un CARIFORUM parakstītājvalstis aizsargā ģeogrāfisko norāžu homonīmus, ja vien praksē pietiekami tiek nošķirta vispirms aizsargātā ģeogrāfiskā norāde un pēc tam aizsargātais homonīms, ievērojot nepieciešamību taisnīgi attiekties pret ražotājiem un nemaldināt patērētājus. Homonīmu nosaukumu, kas maldina patērētāju un liek domāt, ka ražojumi nāk no citas teritorijas, EK līgumslēdzēja puse vai attiecīgā CARIFORUM parakstītājvalsts neaizsargā.

4. Ja EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts ģeogrāfiskā norāde ir homonīms trešās valsts ģeogrāfiskai norādei, pēc analoģijas piemēro TRIPS līguma 23. panta 3. punktu.

D. Ģeogrāfisko norāžu un preču zīmju attiecības

1. Ģeogrāfisko norādi EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī nereģistrē tad, ja, ņemot vērā preču zīmes labo slavu un popularitāti un ilgo lietošanas laiku, reģistrēšana var maldināt patērētāju par produkta patieso identitāti.

2. No šā nolīguma stāšanās spēkā tādas preču zīmes reģistrācija, kas atgādina, satur vai ir identiska ar ģeogrāfisko norādi, ko aizsargā attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs atbilstīgi B iedaļai un kas attiecas uz to pašu ražojuma šķiru, atsakāma attiecīgi EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī. Turklāt preču zīmes reģistrācija tādos apstākļos atsakāma, attiecīgi, EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstīs, ja pieteikums reģistrēt preču zīmi iesniegts pēc dienas, kad iesniegts pieteikums aizsargāt ģeogrāfisko norādi attiecīgajā teritorijā un pēc tam ģeogrāfiskā norāde tiek aizsargāta.

3. Preču zīmes, kas reģistrētas, pārkāpjot iepriekšējo punktu, atzīstamas par nederīgām.

4. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalsts nodrošina, ka atbilstīgi D iedaļas 1., 2. un 3. punktam preču zīmi, kas atbilst vienam no B iedaļas 3. punktā minētajiem gadījumiem un kas labā ticībā pieteikta, reģistrēta vai izveidota lietojot, ja šādu iespēju paredz attiecīgie tiesību akti, EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijā pirms PTO pienākumu piemērošanas dienas EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī vai pirms dienas, kad iesniegts ģeogrāfiskās norādes reģistrācijas pieteikums, var turpināt lietot neatkarīgi no ģeogrāfiskās norādes reģistrācijas, ja vien nav pamata attiecīgās preču zīmes atzīšanai par nederīgu vai atcelšanai, kā noteikts EK līgumslēdzējas puses vai attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts tiesību aktos. Šādā gadījumā ģeogrāfiskās norādes lietošana atļaujama līdztekus attiecīgajai preču zīmei.

E. Turpmāks nolīgums par aizsardzību

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ne vēlāk kā 2014. gada 1. janvārī sāk sarunas ar mērķi noslēgt nolīgumu par ģeogrāfisko norāžu aizsardzību to attiecīgajā teritorijā, neskarot atsevišķus aizsardzības pieteikumus, kas var būt iesniegti tieši.

F. Interneta lietošana

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atzīst, ka vajadzīgs skaidrs tiesiskais regulējums ģeogrāfisko norāžu īpašniekiem, kuri vēlas izmantot savas ģeogrāfiskās norādes internetā un piedalīties elektroniskās komercijas attīstībā; tas ietver noteikumus, kas skar jautājumu par to, vai zīmes lietojums internetā ir veicinājis ģeogrāfiskās norādes uzurpāciju, atsaukšanu atmiņā, ļaunprātīgu iegūšanu vai pārkāpumu un vai šāds lietojums ir negodīgas konkurences gadījums un vajadzīga tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšana, tostarp domēna nosaukuma pārņemšana vai atcelšana. Šajā sakarā EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas piemērot Apvienoto ieteikumu par zīmju aizsardzību un citas industriālā īpašuma tiesības attiecībā uz zīmēm internetā, ko WIPO pieņēma 2001. gada 24. septembrī–3. oktobrī WIPO dalībvalstu asambleju trīsdesmit sestajā sanāksmju kārtā.

146. pants
Rūpnieciskie dizainparaugi

A. Starptautiskie nolīgumi

ES līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas pievienoties Hāgas Nolīgumam par rūpniecisko dizainparaugu starptautisko reģistrāciju (1999. gads).

B. Aizsardzības prasības

1. ES līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina aizsardzību neatkarīgi radītiem rūpnieciskiem dizainparaugiem, kas ir jauni vai oriģināli un pēc rakstura individuāli.

2. Dizainparaugu uzskata par jaunu, ja atklātībai nav darīts pieejams identisks dizainparaugs.

3. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams atklātībai.

4. Dizainparaugus aizsargā ar reģistrāciju, un tie dod to turētājiem ekskluzīvas tiesības saskaņā ar šo pantu. Nereģistrēti dizainparaugi dod tās pašas ekskluzīvās tiesības, bet vienīgi tad, ja apstrīdētā izmantošana notiek aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātā. Nereģistrētus dizainparaugus un tekstila dizainparaugus var aizsargāt dizaina tiesības vai autortiesības.

C. Izņēmumi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var noteikt ierobežotus izņēmumus rūpnieciskā dizaina aizsardzībai ar nosacījumu, ka tādi izņēmumi nav pretrunā ar aizsargāto rūpnieciskā dizainparaugu parasto izmantošanu un bez pamatojuma neierobežo aizsargātā dizainparauga īpašnieka leģitīmās intereses, ņemot vērā trešo pušu leģitīmās intereses.

2. Dizaina aizsardzība netiek attiecināta uz dizainparaugiem, kas izveidoti, vadoties no tehniskiem vai funkcionāliem apsvērumiem.

3. Dizainparauga tiesības neattiecas uz dizainparaugiem, kas ir pretrunā sabiedriskajai kārtībai vai pieņemtajiem morāles principiem.

D. Piešķirtās tiesības

1. Aizsargāta rūpnieciskā dizainparauga īpašniekam ir tiesības neļaut trešām personām bez īpašnieka piekrišanas izgatavot, piedāvāt, tirgot, importēt, uzglabāt vai izmantot priekšmetus, uz kuriem ir vai kuri paši ir aizsargāts dizainparaugs, ja tādas darbības tiek izdarītas komerciālos nolūkos vai nepamatoti neļauj normāli izmantot dizainparaugu, vai nav saderīgas ar godīgas tirdzniecības praksi.

2. Nereģistrētu dizainparaugu gadījumā apstrīdēto izmantošanu neuzskata par aizsargātā dizainparauga kopēšanas rezultātu, ja tā rodas tāda projektētāja neatkarīgā radošā darbā, par kuru var uzskatīt, ka tam nav bijis pazīstams dizainparaugs, ko tā turētājs darījis pieejamu atklātībai.

E. Aizsardzības termiņš

1. Tās sākotnējās aizsardzības termiņš, kas pieejama EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM parakstītājvalstīs pēc reģistrācijas, ilgst vismaz 5 gadus. Pēc tiesību subjekta lūguma reģistrāciju atjauno uz vienu vai vairākiem piecu gadu termiņiem, nepārsniedzot 25 gadus no iesniegšanas dienas, ja vien ir samaksāta atjaunošanas maksa.

2. Aizsardzības termiņš, kas nereģistrētiem dizainparaugiem pieejams EK līgumslēdzējā pusē un CARIFORUM parakstītājvalstīs, ilgst vismaz trīs gadus no brīža, kad dizainparaugs nodots atklātībai attiecīgajā teritorijā.

F. Attiecības ar autortiesībām

Dizainparaugam, ko aizsargā dizainparauga tiesības, kas reģistrētas vienā no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstī saskaņā ar šo pantu ir arī tiesības uz aizsardzību atbilstīgi minētās līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts autortiesību likumam no dienas, kurā dizainparaugs ir radīts vai kaut kādā veidā noteikts.

147. pants
Patenti

A. Starptautiskie nolīgumi

1. EK līgumslēdzēja puse nodrošina atbilstību šādiem līgumiem:

a) Līgumam par sadarbību patentu jomā (Vašingtona, 1970. gads, jaunākie grozījumi 1984. gadā);

b) Līgumam par patentu tiesībām (Ženēva, 2000. gads);

c) Budapeštas Līgumam par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām (1977. gads, grozījumi izdarīti 1980. gadā);

2. CARIFORUM parakstītājvalstis pievienojas:

a) Līgumam par sadarbību patentu jomā (Vašingtona, 1970. gads, jaunākie grozījumi 1984. gadā);

b) Budapeštas līgumam par mikroorganismu deponēšanas starptautisko atzīšanu patentēšanas procedūras vajadzībām (1977. gads, grozījumi izdarīti 1980. gadā);

3. CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas pievienoties Līgumam par patentu tiesībām (Ženēva, 2000. gads).

B. Patenti un sabiedrības veselība

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atzīst, cik svarīgi ir Dohas Deklarācija par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, ko 2001. gada 14. novembrī pieņēmusi PTO Ministru konference, un PTO Ģenerālpadomes 2003. gada 30. augusta Lēmums par 6. punktu Dohas Deklarācijā par TRIPS līgumu un sabiedrības veselību, un vienojas veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai piekristu Protokolam par grozījumiem TRIPS līgumā, kas parakstīts 2005. gada 6. decembrī Ženēvā.

148. pants
Funkcionālie modeļi

A. Aizsardzības prasības

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var sniegt aizsardzību ražojumiem un procesiem jebkurā tehnoloģijas nozarē, ja vien tie ir jauni, zināmā mērā nav pārskatāmi un ir izmantojami rūpnieciski.

2. EK līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalstis var atteikt aizsardzību tādiem ražojumiem un procesiem, kuru komerciālās izmantošanas novēršana to teritorijā ir nepieciešama, lai aizsargātu sabiedrisko kārtību vai morāli, cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvību vai veselību vai novērstu nopietnu kaitējumu videi, ar nosacījumu, ka tāds atteikums netiek pamatots vienīgi ar šo valstu likumiem, kas aizliedz tādu izmantošanu.

3. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var arī neiekļaut aizsardzībā:

a) diagnostikas, terapijas un ķirurģiskas metodes cilvēku vai dzīvnieku ārstēšanai;

b) atbilstīgi 150. pantam augus un dzīvniekus, kas nav mikroorganismi, un būtiskus bioloģiskus procesus augkopībā vai dzīvnieku audzēšanā, kas nav nebioloģiski un mikrobioloģiski procesi.

4. Šis pants neietekmē EK līgumslēdzējā pusē vai CARIFORUM parakstītājvalstī spēkā esošos tiesību aktus.

B. Aizsardzības termiņš

Pieejamās aizsardzības termiņš nebeidzas ātrāk kā pēc pieciem gadiem, nepārsniedz desmit gadus no iesniegšanas brīža vai prioritātes dienas, ja ir pieprasīta prioritāte.

C. Attiecības ar patentiem

1. Citi patentiem TRIPS līguma 5. pantā paredzētie nosacījumi un elastība piemērojama funkcionālajiem modeļiem pēc analoģijas, īpaši tāda, kas var būt vajadzīga sabiedrības veselības nodrošināšanai.

2. Patenta piešķiršanas pieteikumu var pārvērst funkcionālā modeļa aizsardzības pieteikumā, ja vien pārvēršanas pieprasījums izdarīts pirms patenta piešķiršanas.

149. pants
Augu šķirnes

1. EK līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm ir tiesības noteikt izņēmumus ekskluzīvajām tiesībām, ko piešķir selekcionāriem, lai ļautu lauksaimniekiem saglabāt, lietot un apmainīties ar aizsargāto saimniecības vajadzībām saglabāto sēklu vai pavairojamo materiālu.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis sniedz aizsardzību augu šķirnēm saskaņā ar TRIPS līgumu. Šajā sakarā tās apsver pievienošanos Starptautiskajai jaunu augu šķirņu aizsardzības konvencijai — UPOV (1991. gada akts).

150. pants
Ģenētiskie resursi, tradicionālas zināšanas un folklora

1. Atbilstīgi saviem iekšzemes tiesību aktiem EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis ievēro, saudzē un saglabā iedzimto un vietējo kopienu ar tradicionālo dzīvesveidu zināšanas, jaunradi un ieražas, kas attiecas uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgstošu izmantošanu, un veicina to plašāku izmantošanu, iesaistot un atzīstot tādu zināšanu turētājus, jaunrades veidotājus un ieražu kopējus, un sekmē šādu zināšanu, jaunrades un ieražu izmantošanas rezultātā iegūto labumu taisnīgu sadali.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis atzīst, cik svarīgi ir veikt piemērotus pasākumus atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai saglabātu tradicionālās zināšanas, un vienojas turpināt izstrādāt starptautiski saskaņotus sui generis modeļus tradicionālo zināšanu tiesiskai aizsardzībai.

3. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas, ka šīs apakšnodaļas un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noteikumi par patentiem īstenojami ar savstarpēju atbalstu.

4. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var administratīvo prasību ietvaros prasīt, lai patenta pieteikumā attiecībā uz izgudrojumu, kas izmanto bioloģisku materiālu kā nepieciešamu izgudrojuma aspektu, iesniedzējs norāda izmantotā bioloģiskā materiāla avotus, kas aprakstīti kā izgudrojuma daļa.

5. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas regulāri apmainīties ar viedokļiem un informāciju par attiecīgām daudzpusējām apspriedēm:

a) WIPO — par jautājumiem, kas ir Ģenētisko resursu, tradicionālo zināšanu un folkloras starpvaldību komitejas darbības jomā; un

b) PTO — par jautājumiem, kas saistīti ar TRIPS līguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību attiecībām, tradicionālo zināšanu aizsardzību un folkloru.

6. Pēc 5. punktā minēto attiecīgo daudzpusējo apspriežu slēgšanas EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis pēc EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts pieprasījuma vienojas pārskatīt šo pantu CARIFORUM un EK Apvienotajā padomē, ņemot vērā minēto daudzpusējo apspriežu rezultātus.

3. APAKŠIEDAĻA
INTELEKTUĀLĀ ĪPAŠUMA TIESĪBU IZPILDE

151. pants
Vispārīgi pienākumi

1. Neskarot savas tiesības un pienākumus atbilstīgi TRIPS līgumam, īpaši tā III daļai, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nosaka nepieciešamos pasākumus, kārtību un tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kas nodrošina šīs iedaļas aptverto intelektuālā īpašuma tiesību izpildi. Minētajiem pasākumiem, kārtībai un aizsardzības līdzekļiem jābūt taisnīgiem un atbilstīgiem un nav jābūt nevajadzīgi sarežģītiem vai dārgiem, un tie nav īstenojami nepiemērotos termiņos vai ar nepamatotu kavēšanos.

2. Pasākumiem un aizsardzības līdzekļiem ir arī jābūt efektīviem, samērīgiem un preventīviem, un tos piemēro tā, lai izvairītos no šķēršļu radīšanas likumīgai tirdzniecībai un nodrošinātu, ka tos neizmanto ļaunprātīgi.

152. pants
Tiesīgie iesniedzēji

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis par personām, kas tiesīgas prasīt šajā iedaļā un TRIPS nolīguma III daļā minēto pasākumu piemērošanu, procedūras un aizsardzības līdzekļus, atzīst:

a) intelektuālā īpašuma tiesību turētājus saskaņā ar piemērojamo tiesību aktu noteikumiem;

b) visas citas personas, kas ir pilnvarotas izmantot šīs tiesības, jo īpaši licenciātus, ciktāl to pieļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

c) intelektuālā īpašuma kolektīvo tiesību pārvaldes iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem;

d) profesionālās aizstāvības iestādes, ko regulāri atzīst par tādām, kuras ir tiesīgas pārstāvēt intelektuālā īpašuma tiesību turētājus, ciktāl to ļauj piemērojamo tiesību aktu noteikumi, un saskaņā ar tiem.

153. pants
Pierādījumi

Ja pārkāpums izdarīts komerciālos nolūkos, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu, attiecīgā gadījumā var pieprasīt pretējās struktūras rīcībā esošos banku, finanšu vai tirdzniecības dokumentus, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības.

154. pants
Pasākumi pierādījumu saglabāšanai

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka pat pirms tiesvedības uzsākšanas kādā lietā kompetentās tiesu iestādes, saņemot iesniegumu no struktūras, kas ir sniegusi tai pieejamus pierādījumus, lai pamatotu apgalvojumu, ka tās intelektuālā īpašuma tiesības ir pārkāptas vai drīzumā tiks pārkāptas, piemēro ātrus un efektīvus pagaidu pasākumus, lai saglabātu attiecīgos pierādījumus attiecībā uz iespējamo pārkāpumu, ievērojot konfidenciālas informācijas aizsardzības prasības. Šādi pasākumi var ietvert kontrafakta preču un attiecīgā gadījumā to materiālu un darbarīku, ko izmanto šo preču ražošanai un/vai izplatīšanai, kā arī ar minētajām precēm saistīto dokumentu sīku aprakstīšanu, ņemot vai neņemot to paraugus, vai arestu.

155. pants
Tiesības uz informāciju

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes tās tiesvedības sakarā, kas attiecas uz intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu, atbildot uz pamatotu un samērīgu prasību, var pieprasīt, lai informāciju par to preču vai pakalpojumu izcelsmi un izplatīšanas tīkliem, ar kuriem pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, sniedz pārkāpējs un/vai cita persona:

a) par kuru ir konstatēts, ka tās rīcībā ir kontrafakta preces komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

b) par kuru ir konstatēts, ka tā izmanto kontrafakta pakalpojumus komercdarbībai raksturīgā daudzumā;

c) par kuru ir konstatēts, ka tā komercdarbībai raksturīgā daudzumā sniedz pakalpojumus, ko izmanto kontrafakta darbībās; vai

d) kuru a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas ir norādījušas kā personu, kas iesaistīta attiecīgo preču producēšanā, ražošanā vai izplatīšanā vai attiecīgo pakalpojumu sniegšanā.

2. Šā panta 1. punktā minētā informācija ietver:

a) attiecīgo preču vai pakalpojumu producentu, ražotāju, izplatītāju, piegādātāju un citu bijušo turētāju vārdus vai nosaukumus un adreses, kā arī paredzētos vairumtirgotājus un mazumtirgotājus;

b) informāciju par saražotajiem, izplatītajiem, piegādātajiem, saņemtajiem vai pasūtītajiem daudzumiem, kā arī cenu, kas maksāta par attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

3. Šā panta 1. un 2. punktu piemēro, neskarot citas tiesību normas, kas:

a) dod tiesību turētājam tiesības saņemt plašāku informāciju;

b) reglamentē saskaņā ar šo pantu iegūtās informācijas izmantošanu civilajā tiesvedībā vai kriminālprocesā;

c) reglamentē atbildību par tiesību uz informāciju ļaunprātīgu izmantošanu;

d) paredz iespēju atteikties sniegt informāciju, kas piespiestu 1. punktā minēto personu atzīt, ka tā vai tās tuvi radinieki ir piedalījušies intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumā; vai

e) reglamentē informācijas avotu vai personas datu apstrādes konfidencialitātes aizsardzību.

156. pants
Pagaidu un piesardzības pasākumi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka pēc iesniedzēja pieprasījuma tiesu iestādes var sagatavot pagaidu noregulējumu, lai novērstu iespējamus intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus vai lai uz pagaidu laiku aizliegtu iespējamo tiesību pārkāpumu turpināšanu, attiecīgā gadījumā, ja to paredz valsts tiesību akti, iekasējot regulāru kavējuma naudu, vai lai šādas rīcības turpināšanu pieļautu tikai tad, ja ir dota garantija, kas paredzēta kompensācijas nodrošināšanai tiesību subjektam, ja pārkāpums tiek konstatēts. Pagaidu noregulējumu saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem var noteikt arī attiecībā uz starpnieku, kura pakalpojumus izmanto trešā persona, pārkāpjot intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Pagaidu noregulējumu var arī noteikt, lai dotu rīkojumu arestēt vai nogādāt atpakaļ preces, ar kurām, iespējams, pārkāpj intelektuālā īpašuma tiesības, lai novērstu to nokļūšanu vai apriti tirdzniecības kanālos.

3. Ja pārkāpums ir izdarīts komerciālā mērogā, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka tad, ja iesniedzējs norāda uz apstākļiem, kas var traucēt kaitējuma atlīdzinājuma piedziņu, tiesu iestādes var dot rīkojumu kā piesardzības pasākumu piemērot iespējamā pārkāpēja kustamā un nekustamā īpašuma arestu, tostarp viņa bankas kontu un citu aktīvu bloķēšanu. Tālab kompetentās iestādes var pieprasīt bankas, finanšu vai tirdzniecības dokumentus vai atbilstīgu pieeju vajadzīgajai informācijai.

157. pants
Korektīvi pasākumi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka kompetentās tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma, neskarot pārkāpuma dēļ tiesību turētājam radīto kaitējumu atlīdzināšanu un neparedzot nekādu kompensāciju, var dot rīkojumu atsaukt, galīgi izņemt no tirdzniecības kanāliem vai iznīcināt preces, kuru sakarā tās ir konstatējušas intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu.

2. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina šo pasākumu veikšanu uz pārkāpēja rēķina, ja vien nav īpašu iemeslu tā nedarīt.

158. pants
Izpildraksti

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka tad, ja tiesa ir pieņēmusi lēmumu, kurā konstatēts intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, tiesu iestādes var attiecībā uz pārkāpēju izdot izpildrakstu, lai aizliegtu turpināt pārkāpumu. Ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, par nepakļaušanos izpildrakstā noteiktajam attiecīgā gadījumā ir jāmaksā regulāra kavējuma nauda, lai nodrošinātu izpildraksta izpildi. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis arī nodrošina, ka tiesību subjektiem ir iespēja pieprasīt izpildrakstu pret starpniekiem, kuru pakalpojumus izmanto trešā persona, lai pārkāptu intelektuālā īpašuma tiesības.

159. pants
Alternatīvi pasākumi

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var noteikt, ka attiecīgos gadījumos pēc tās personas lūguma, uz ko attiecas TRIPS līguma III daļā un šajā nodaļā paredzētie pasākumi, kompetentās tiesu iestādes tā vietā, lai piemērotu TRIPS līguma III daļā vai šajā nodaļā paredzētos pasākumus, var minētajai vainīgajai personai likt izmaksāt naudas kompensāciju cietušajai personai, ja vainīgā persona ir rīkojusies neapzināti un bez nolaidības, ja attiecīgo pasākumu veikšana minētajai personai radītu nesamērīgu kaitējumu un ja naudas kompensācijas izmaksa šķiet pieņemama.

160. pants
Zaudējumi

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka tiesu iestādes, nosakot zaudējumus:

a) ņem vērā visus attiecīgos aspektus, piemēram, cietušajai pusei radītās negatīvās ekonomiskās sekas, tostarp neiegūto peļņu, pārkāpēja negodīgi gūto peļņu un attiecīgos gadījumos arī citus elementus, kas nav ekonomiskie faktori; vai

b) kā alternatīvu a) apakšpunktā minētajam attiecīgos gadījumos zaudējumu atlīdzinājumu nosaka kā vienreizēju maksājumu, pamatojoties uz noteiktiem faktoriem un noteikti ņemot vērā honorāru vai maksājumu summu, kas būtu saņemta, ja pārkāpējs būtu prasījis atļauju izmantot attiecīgās intelektuālā īpašuma tiesības.

2. Ja pārkāpējs kontrafakta darbībās ir iesaistījies neapzināti vai viņam nav bijis pamats to apzināties, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var noteikt, ka tiesu iestādes var dot rīkojumu par peļņas vai iepriekš noteiktā kaitējuma atlīdzinājuma atgūšanu.

161. pants
Tiesu izdevumi

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka to iekšzemes likumos ir pasākumi par izmaksu piekritību, kas vispārīgi liek izmaksas segt zaudētājam, ja vien taisnīguma dēļ izmaksas nav jāsadala citādi.

162. pants
Tiesas nolēmumu publicēšana

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka tiesvedībā par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu tiesu iestādes pēc prasītāja lūguma un par pārkāpēja līdzekļiem var piemērot attiecīgus pasākumus informācijas izplatīšanai par tiesas nolēmumu, tostarp lēmuma paziņošanai un tā publicēšanai pilnībā vai daļējai publicēšanai. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis var paredzēt citus papildu publicitātes pasākumus atbilstīgi attiecīgā gadījuma apstākļiem, tostarp plaša mēroga reklāmu.

163. pants
Pasākumi pie robežas

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis, ja vien šajā iedaļā nav noteikts citādi, nosaka kārtību²⁷, kas ļauj tiesību turētājam, kuram ir pamats aizdomām, ka var notikt preču, kas pārkāpj kādas intelektuālā īpašuma tiesības²⁸, imports, eksports, reeksports, ievešana muitas teritorijā vai izvešana no tās, nodokļa neuzlikšanas režīma piemērošana vai nodošana muitas brīvzonā vai brīvajā muitas noliktavā, iesniegt rakstisku pieteikumu kompetentajām administratīvajām vai tiesas iestādēm, lai muitas dienesti atliktu tādu preču laišanu brīvā apgrozībā vai tās aizturētu.

2. Piemēro TRIPS līguma 52.–60. pantu. Visas tiesības un pienākumi, kas atbilstīgi minētajiem noteikumiem paredzēti importētājam, piemērojami arī preču eksportētājam vai turētājam.

4. APAKŠIEDAĻA
SADARBĪBA

164. pants
Sadarbība

1. Sadarbība virzāma uz atbilstīgi šai iedaļai uzņemto saistību un pienākumu īstenošanas atbalstu. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka sadarbība būs īpaši svarīga 139. un 140. pantā minētajā pārejas posmā.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) reģionālo ierosmju, organizāciju un kantoru nostiprināšana intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tostarp darbinieku apmācība un publiski pieejamu datubāzu izstrāde ar nolūku uzlabot reģionu reglamentācijas jaudu, reģionālie tiesību akti, kā arī reģionālā izpilde attiecībā uz intelektuālā īpašuma saistībām atbilstīgi šai iedaļai, tostarp attiecībā uz izpildi. Tā jo īpaši ietver atbalstu valstīm, kas nepiedalās, taču vēlas iesaistīties reģionālās iniciatīvās, kā arī reģionālajai autortiesību un blakustiesību pārvaldībai;

b) atbalsts valsts tiesību aktu izstrādē intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un izpildei, iekšzemes dienestu un citu aģentūru nodibināšanai un nostiprināšanai intelektuālā īpašuma tiesību jomā, tostarp darbinieku apmācība izpildes vajadzībām; arī līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu aģentūru kopdarbības līdzekļu izveidošana ar nolūku atvieglināt CARIFORUM parakstītājvalstu pievienošanos un atbilstību šajā iedaļā minētajiem līgumiem un konvencijām;

c) tādu ražojumu apzināšana, kas varētu gūt labumu no to ģeogrāfisko norāžu aizsardzības, un citādas darbības, kuru mērķis ir šo ražojumu ģeogrāfisko norāžu aizsardzības panākšana. To darot, EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis īpašu vērību velta vietējo tradicionālo zināšanu un bioloģiskās daudzveidības veicināšanai un saglabāšanai, izveidojot ģeogrāfiskās norādes;

d) arodu un profesiju apvienību vai organizāciju uzvedības kodeksu izstrāde ar mērķi veicināt intelektuālā īpašuma tiesību izpildi, konsultējoties ar līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu kompetentajām iestādēm.

3. NODAĻA
PUBLISKAIS IEPIRKUMS

165. pants
Vispārējais mērķis

Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ekonomikas attīstībā ir pārredzami piedāvājumu konkursi, pienācīgi ņemot vērā CARIFORUM valstu ekonomikas īpašo situāciju.

166. pants
Definīcijas

Šajā nodaļā:

1) "publiskais iepirkums" ir visu veidu preču, pakalpojumu vai to apvienojuma, tostarp būvdarbu, iepirkums, ko veic VI pielikumā norādītās iestādes valsts pārvaldes vajadzībām, bet ne komerciālas tālākpārdošanas nolūkā vai nolūkā izmantot pārdošanai paredzētu preču ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā, ja vien nav noteikts citādi. Tas attiecas uz iepirkumu ar tādiem paņēmieniem kā pirkšana vai pirkumnoma, vai īrējumpirkšana, ar pirkuma iespēju vai bez tās;

2) "iepirkuma iestādes" nozīmē VI pielikumā norādītās CARIFORUM parakstītājvalstu un EK līgumslēdzējas puses iestādes, kas izdara iepirkumu saskaņā ar šo nodaļu;

3) "piegādātāji" ir CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiska iestāde, vai šādu personu vai iestāžu grupa, kas var piegādāt preces, sniegt pakalpojumus vai nodrošināt būvdarbu izpildi. Apzīmējums līdzvērtīgi attiecas uz preču piegādātāju, pakalpojumu sniedzēju un darbuzņēmēju;

4) "kvalificēts piegādātājs" ir piegādātājs, kuru iepirkuma iestāde atzīst par tādu, kas izpildījis dalības nosacījumus;

5) "atbilstīgs piegādātājs" ir piegādātājs, kam ir atļauts piedalīties līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts iepirkuma iespējās saskaņā ar iekšzemes tiesību aktiem, neskarot šo nodaļu;

6) "daudzkārt lietojamais saraksts" ir to piegādātāju saraksts, kurus iepirkuma iestāde ir noteikusi kā atbilstīgus dalības nosacījumiem, ko iepirkuma iestāde plāno izmantot vairāk nekā vienu reizi;

7) "juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem peļņas gūšanai vai citā nolūkā un kas pieder privātai personai vai valstij, tostarp jebkāda korporācija, fonds, personālsabiedrība, kopuzņēmums, vienīgā īpašnieka uzņēmums vai asociācija;

8) "līgumslēdzējas puses juridiska persona" ir jebkura juridiska vienība, kas noteiktajā kārtībā dibināta vai citādi organizēta atbilstīgi EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu tiesību aktiem. Ja tādai juridiskai personai vienīgi juridiskā adrese vai centrālā administrācija ir vienas CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses teritorijā, to nevar uzskatīt par līgumslēdzējas puses juridisku personu, ja vien tā kādā no šīm teritorijām nav iesaistīta būtiskā uzņēmējdarbībā;

9) "fiziska persona" ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai CARIFORUM parakstītājvalsts valstspiederīgais saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

10) pakalpojumi ietver būvdarbu pakalpojumus, ja nav noteikts citādi;

11) "rakstisks" vai "rakstiski" ir informācijas izteikšana vārdiem, cipariem vai citādiem simboliem, tostarp izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, kurus var izlasīt, reproducēt un saglabāt;

12) "paziņojums par gaidāmo iepirkumu" ir iepirkuma iestādes publicēts paziņojums, kurā ieinteresētie piegādātāji aicināti iesniegt dalības pieteikumu, piedāvājumu vai tos abus;

13) "atklāta" konkursa procedūra ir procedūra, kurā piedāvājumu var iesniegt katrs ieinteresēts piegādātājs;

14) "selektīva" konkursa procedūra ir procedūra, kurā saskaņā ar šīs nodaļas attiecīgajiem noteikumiem piedāvājumu var iesniegt vienīgi kvalificētie piegādātāji, kurus uzaicina iepirkuma iestāde;

15) "ierobežota" konkursa procedūra ir procedūra, kurā iepirkuma iestādes var apspriesties ar pašu izraudzītiem piegādātājiem un ar vienu vai vairākiem no tiem vienoties par līguma noteikumiem;

16) "tehniskās specifikācijas" ir specifikācijas, kurās noteikts iepērkamo ražojumu vai pakalpojumu raksturojums, piemēram, kvalitāte, izpildījums, drošība un izmēri, simboli, terminoloģija, iepakojums, marķējums un etiķetes, vai procesi un metodes to ražošanai un prasības attiecībā uz iepirkuma iestāžu, uz kurām attiecas šī nodaļa, noteiktajām atbilstības novērtēšanas procedūrām;

17) "kompensācijas prasības" publiskajā iepirkumā ir nosacījumi vai pasākumi, kas veicina vietējo attīstību vai uzlabo maksājumu bilances kontus, piemēram, iekšzemes satura izmantošana, tehnoloģijas licencēšana, ieguldījumi, saistības sniegt pretpakalpojumus un līdzīgas darbības.

167. pants
Darbības joma

1. Šī nodaļa attiecas vienīgi uz tām iepirkuma iestādēm, kas uzskaitītas VI pielikumā, un uz iepirkumiem, kas pārsniedz minētajā pielikumā noteiktās robežvērtības.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka to iepirkuma iestāžu iepirkums, uz ko attiecas šī nodaļa, notiek pārredzami saskaņā ar šo nodaļu un pielikumiem, kas uz to attiecas, izturoties pret katru CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses atbilstīgo piegādātāju vienlīdzīgi saskaņā ar atklātas un efektīvas konkurences principu.

A. Atbalsts reģionālo iepirkuma tirgu radīšanai

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir ekonomiski svarīgi izveidot reģionālos iepirkuma tirgus, kuros ir konkurence.

2. a) Saistībā ar pasākumiem attiecībā uz aptverto iepirkumu katra CARIFORUM parakstītājvalsts, tostarp tās iepirkuma iestādes, cenšas neizturēties pret kādā CARIFORUM valstī dibinātu piegādātāju mazāk labvēlīgi, nekā pret piegādātāju, kas uzņēmējdarbību veic vietēji.

b) Saistībā ar pasākumiem attiecībā uz aptverto iepirkumu EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis, tostarp to iepirkuma iestādes:

i) cenšas piegādātāju, kas veic uzņēmējdarbību kādā no līgumslēdzējām pusēm, nediskriminēt tāpēc, ka minētā piegādātāja konkrētam iepirkumam piedāvātās preces vai pakalpojumi ir kādas līgumslēdzējas puses preces vai pakalpojumi;

ii) pret piegādātāju, kas uzņēmējdarbību veic vietēji, neizturas mazāk labvēlīgi kā pret citu piegādātāju, kas uzņēmējdarbību veic vietēji, tādēļ, ka tam ir saistība ārvalstī ar kādas CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem vai tas pieder tiem.

3. Atbilstīgi A iedaļas 4. punktam katra līgumslēdzēja puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, ievērojot pasākumus attiecībā uz aptverto iepirkumu, piemēro otras līgumslēdzējas puses precēm un pakalpojumiem un otras līgumslēdzējas puses piegādātājiem, kas piedāvā jebkuras līgumslēdzējas puses preces vai pakalpojumus, tādu režīmu, kas nav nelabvēlīgāks par to, ko līgumslēdzēja puse, tostarp tās iepirkuma iestādes, piemēro pašmāju precēm, pakalpojumiem un piegādātājiem.

4. Līgumslēdzējām pusēm netiek prasīts piemērot A iedaļas 3. punktā paredzēto režīmu, ja nav pieņemts CARIFORUM un EK Apvienotās padomes lēmums par to. Minētajā lēmumā var noteikt, uz kuriem katras līgumslēdzējas puses iepirkumiem un ar kādiem nosacījumiem attiecas A iedaļas 3. punktā paredzētais režīms.

B. Novērtēšanas noteikumi

Iepirkuma iestādes neizvēlas novērtēšanas metodi un nesadala iepirkumu ar nolūku izvairīties no šīs nodaļas piemērošanas. Novērtēšanā ņem vērā visus atlīdzības veidus, tostarp prēmijas, honorārus, komisijas maksu un procentus.

C. Izņēmumi

1. Šī nodaļa neliedz CARIFORUM parakstītājvalstij vai EK līgumslēdzējai pusei piemērot vai ieviest pasākumus, kas attiecas uz invalīdu, filantropisku iestādījumu vai cietumnieku darba precēm vai pakalpojumiem.

2. Šī nodaļa neattiecas uz:

a) zemes, esošo ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu;

b) ārpuslīgumiskiem vienošanās aktiem un jebkāda veida palīdzību, tostarp sadarbības nolīgumiem, dotācijām, aizdevumiem, kapitāla ieguldīšanu, garantijām un nodokļu atvieglojumiem, ko sniedz līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts;

c) finanšu aģentu vai depozitāriju pakalpojumu, likvidācijas un vadības pakalpojumu regulētām finanšu iestādēm un pakalpojumu, kas attiecas uz valsts parāda pārdošanu, izpirkšanu un izplatīšanu, tostarp aizņēmumu un obligāciju, parādzīmju un citu vērtspapīru, iepirkumu vai iegādi;

d) apraidei paredzētu raidorganizāciju programmu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai kopproducēšanu un raidlaika līgumiem;

e) domstarpību izšķiršanas un samierināšanas pakalpojumiem;

f) valsts nodarbinātības līgumiem;

g) pētniecības un attīstības pakalpojumiem;

h) lauksaimniecības produktu iepirkumu, ko veic, lai sekmētu lauksaimniecības atbalsta programmas un pārtikas palīdzības programmas, tostarp palīdzību ar pārtiku;

i) valdības iekšējo iepirkumu;

j) iepirkumu, ko izdara:

i) ar tiešu nolūku sniegt starptautisku palīdzību, tostarp atbalstu attīstībai,

ii) atbilstīgi īpašai procedūrai vai nosacījumam starptautiskā līgumā, kas attiecas uz karaspēka izvietošanu vai uz līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts un trešās puses projekta kopīgu īstenošanu,

iii) atbalstot militāros spēkus, kas atrodas ārpus līgumslēdzējas puses vai attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts teritorijas,

iv) atbilstīgi starptautiskas organizācijas vai tādai īpašai procedūrai vai nosacījumam, ko finansē starptautiskas dotācijas, aizdevumi vai citāds atbalsts, ja piemērojamā procedūra vai nosacījums būtu pretrunā šai nodaļai.

168. pants
Publiskā iepirkuma pārredzamība

1. Atbilstīgi 180. panta 4. punktam katra līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts nekavējoties publicē tiesību aktus, noteikumus, tiesas lēmumus un vispārēji piemērojamus administratīvus nolēmumus un procedūras attiecībā uz šajā sadaļā paredzēto iepirkumu, kā arī atsevišķa iepirkuma iespējas attiecīgajos izdevumos, kas norādīti VII pielikumā, tostarp oficiāli izraudzītos elektroniskos plašsaziņas līdzekļos. Katra līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts nekavējoties tādā pašā veidā publicē visus šādu pasākumu grozījumus un pieņemamā laikā informē pārējās par šādiem grozījumiem.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka to iestādes paredz attiecīgo valsts procesu radīto konkursa iespēju efektīvu izplatīšanu, sniedzot atbilstīgajiem piegādātājiem visu informāciju, kas nepieciešama, lai piedalītos šādā iepirkumā. Katra līgumslēdzēja puse izveido un uztur piemērotu tiešsaistes sistēmu, kas sekmē konkursa iespēju efektīvu izplatīšanu:

a) piegādātājiem izsniegtajā konkursa dokumentācijā iekļauj visu informāciju, kas viņiem vajadzīga atbilstīgo piedāvājumu iesniegšanai;

b) ja iestādes nenodrošina brīvu tiešo piekļuvi visiem konkursa dokumentiem un papildu dokumentiem ar elektroniskiem līdzekļiem, iestādes pēc līgumslēdzēju pušu atbilstīgo piegādātāju pieprasījuma nekavējoties dara pieejamu attiecīgo konkursa dokumentāciju.

3. Par katru paredzamo iepirkumu, uz ko attiecas šī nodaļa, iepirkuma iestādes, ja nav noteikts citādi, iepriekš publicē paziņojumu. Katram paziņojumam ir jābūt pieejamam visu konkrētā iepirkuma konkursam noteikto laiku.

4. Katrā paziņojumā par paredzēto iepirkumu iekļaujamas vismaz šādas ziņas:

a) iepirkuma iestādes nosaukums, adrese, faksa numurs, elektroniskā adrese (ja ir) un adrese, kur var saņemt visus dokumentus, kas attiecas uz iepirkumu, ja tā ir atšķirīga;

b) izvēlētā konkursa procedūra un līguma veids;

c) paredzētā iepirkuma apraksts un līguma pamatprasības, kas jāievēro;

d) nosacījumi, kas jāievēro piegādātājiem, lai piedalītos iepirkumā;

e) termiņi piedāvājumu iesniegšanai un attiecīgos gadījumos termiņi pieteikumu par dalību iepirkumā iesniegšanai;

f) visi kritēriji, ko izmantos līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā; un

g) ja iespējams, maksāšanas noteikumi un citi noteikumi.

5. Iestādes tiek mudinātas katrā fiskālajā gadā iespējami agri publicēt paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem. Paziņojumā jānorāda iepirkuma priekšmets un paziņojuma par paredzēto iepirkumu plānotais publicēšanas datums.

6. Iepirkuma iestādes, kas darbojas komunālo pakalpojumu jomā, var izmantot paziņojumu par turpmākajiem iepirkuma plāniem ar noteikumu, ka paziņojumā ietverta visa pieejamā 4. punktā norādītā informācija un uzaicinājums attiecīgajiem piegādātājiem darīt iestādei zināmu savu ieinteresētību minētajā iepirkumā.

169. pants
Iepirkuma metodes

1. Neatkarīgi no publiskā iepirkuma metodes, ko izmanto attiecībā uz katru konkrētu iepirkumu, iepirkuma iestādes nodrošina, ka metodes tiek norādītas paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentos.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, lai to tiesību aktos būtu skaidri paredzēti nosacījumi, ar kuriem iepirkuma iestādes var izmantot ierobežota konkursa procedūras. Iepirkuma iestādes šādas metodes neizmanto ar nolūku nepārredzamā veidā ierobežot dalību iepirkuma procesā.

3. Ja iepirkuma procedūru veic ar elektroniskiem līdzekļiem, iepirkuma iestāde:

a) nodrošina, ka iepirkums tiek veikts, izmantojot vispārēji pieejamus un saderīgus informācijas tehnoloģijas ražojumus un programmatūru, tostarp ar informācijas autentifikāciju un šifrēšanu saistītus ražojumus un programmatūru; un

b) uztur mehānismus, kas nodrošina dalības pieteikumu un konkursa piedāvājumu neskartību un novērš nesankcionētu piekļuvi tiem.

170. pants
Selektīvais konkurss

1. Izmantojot selektīvā konkursa procedūru, iepirkuma iestādes vienmēr:

a) publicē paziņojumu par paredzēto iepirkumu;

b) paziņojumā par paredzēto iepirkumu uzaicina atbilstīgos piegādātājus iesniegt dalības pieteikumu;

c) taisnīgi izraugās piegādātājus dalībai selektīvā konkursa procedūrā; un

d) norāda termiņu dalības pieteikumu iesniegšanai.

2. Iepirkuma iestādes par kvalificētiem piegādātājiem atzīst visus piegādātājus, kas atbilst dalības nosacījumiem konkrētā iepirkumā, ja vien iepirkuma iestāde paziņojumā vai konkursa dokumentācijā, ja tā publiski pieejama, nenosaka ierobežojumus konkursā atļauto piegādātāju skaitam un objektīvos kritērijus šādai ierobežošanai.

3. Ja konkursa dokumentācija nav publiski pieejama no 1. punktā minētā paziņojuma publicēšanas dienas, iepirkuma iestādes nodrošina, lai minētie dokumenti vienā un tajā pašā laikā būtu pieejami visiem kvalificētajiem piegādātājiem.

171. pants
Ierobežotais konkurss

1. Izmantojot ierobežota konkursa procedūru, iepirkuma iestāde var pēc savas izvēles nepiemērot 168. pantu, 169. panta 1. un 3. punktu, 170. pantu, 173. panta 1. punktu, 174., 175., 176. un 178. pantu.

2. Iepirkuma iestādes var publisko līgumu slēgšanas tiesības piešķirt ierobežotā konkursa procedūrā šādos gadījumos:

a) ja, atsaucoties uz atklātu vai selektīvu konkursa procedūru, nav iesniegti piemēroti piedāvājumi, ar nosacījumu, ka nav izdarīti būtiski sākotnējā konkursa prasību grozījumi;

b) ja tehnisku vai māksliniecisku iemeslu dēļ vai tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar ekskluzīvu tiesību aizsardzību, līgumu var izpildīt vienīgi konkrēts piegādātājs un nav pieņemamas alternatīvas vai aizstājēja;

c) ārkārtējas steidzamības dēļ, ko izraisījuši iepirkuma iestādes neprognozēti notikumi, ražojumus vai pakalpojumus nav bijis iespējams savlaicīgi iegādāties atklātā vai selektīvā konkursā;

d) sākotnējā piegādātāja preču vai pakalpojumu papildu piegādei, ja piegādātāja maiņas dēļ iepirkuma iestāde būtu spiesta iepirkt iekārtas vai pakalpojumus, kas nebūtu savstarpēji aizvietojami ar jau esošajām iekārtām vai pakalpojumiem, kuri iepirkti sākotnējā iepirkumā, un šāda nodalīšana radītu iepirkuma iestādei būtiskas neērtības vai būtisku izmaksu pieaugumu;

e) ja iepirkuma iestāde iepērk paraugus vai pirmo ražojumu, vai pakalpojumu, kas radīts pēc tās pieprasījuma saskaņā ar konkrētu līgumu par izpēti, izmēģinājumu, pētījumu vai oriģinālizstrādni;

f) ja papildu pakalpojumi, kas nav iekļauti sākotnējā līgumā, bet ir ietverti izsoles sākotnējā dokumentācijā, neparedzētu apstākļu dēļ kļūst nepieciešami līgumā aprakstīto pakalpojumu pabeigšanai; par papildu pakalpojumiem piešķirto līgumu kopvērtība tomēr nedrīkst pārsniegt 50 procentus no sākotnējā līguma summas;

g) jauniem pakalpojumiem, kas ir līdzīgu pakalpojumu atkārtojums, kuri atbilst pamatprojektam, par kuriem sākotnējās līgumslēgšanas tiesības piešķirtas ar atklātā vai selektīvā iepirkuma metodi un par kuriem iestāde paziņojumā par paredzēto iepirkumu ir norādījusi, ka līgumslēgšanas tiesību piešķiršanā par šādiem jauniem pakalpojumiem var izmantot ierobežotu iepirkuma metodi;

h) precēm, ko iegādājas preču tirgū;

i) ja līgumslēgšanas tiesības piešķir dizainparaugu konkursa uzvarētājam; ja ir vairāki sekmīgi kandidāti, sekmīgos kandidātus uzaicina piedalīties sarunās tā, kā noteikts paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentos; un

j) pirkumiem, ko izdara ar īpaši izdevīgiem nosacījumiem, kas rodas tikai ļoti īsā termiņā īpašas realizācijas gadījumā, piemēram, likvidācijas, maksātnespējas administrēšanas vai bankrota dēļ, bet ne attiecībā uz regulāriem pirkumiem no pastāvīgajiem piegādātājiem.

172. pants
Izcelsmes noteikumi

EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis šīs nodaļas vajadzībām precēm vai pakalpojumiem, ko importē vai piegādā no EK līgumslēdzējas puses un attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstīm, nepiemēro izcelsmes noteikumus, kas atšķiras no izcelsmes noteikumiem, kuri tajā pašā laikā tiek piemēroti parastajā tirdzniecības apritē to pašu preču vai pakalpojumu importu vai piegādēm no tās pašas CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses.

173. pants
Tehniskās specifikācijas

1. Saskaņā ar šīs nodaļas mērķiem iepirkuma iestādes nodrošina, ka tehniskās specifikācijas, ko piemēro vai grasās piemērot iepirkumam, uz kuru attiecas šī nodaļa, ir izklāstītas paziņojumos par paredzēto iepirkumu un/vai konkursa dokumentos.

2. Iepirkuma iestādes no personas, kam var būt komerciāla interese par iepirkumu, neprasa un nepieņem tādus ieteikumus, kas var izslēgt konkurenci un ko var izmantot, gatavojot vai pieņemot specifikācijas konkrētam iepirkumam.

3. Izklāstot tehniskās specifikācijas iepērkamajām precēm vai pakalpojumiem, iepirkuma iestāde attiecīgos gadījumos:

a) nosaka tehniskās specifikācijas izpildījuma un funkcionālo prasību aspektā, nevis konstrukcijas vai aprakstošus parametrus; un

b) balsta tehniskās specifikācijas uz starptautiskiem standartiem, ja tādi eksistē; ja tādu nav — uz valsts tehniskajiem noteikumiem, atzītiem valsts standartiem vai izveides kodeksiem.

4. Ja tehniskajās specifikācijās tiek lietotas konstrukcijas vai aprakstošas īpašības, iepirkuma iestādes attiecīgā gadījumā iekļauj tehniskajās specifikācijās tādus vārdus kā "vai līdzvērtīgs" un izskata piedāvājumus, kas acīmredzami atbilst konstrukcijas vai aprakstošajām īpašībām un ir derīgi paredzētajām vajadzībām.

5. Iepirkuma iestāde tehniskajās specifikācijās neizvirza prasības pēc konkrētas preču zīmes vai tirdzniecības nosaukuma, patenta, autortiesībām, dizainparauga vai modeļa, konkrētas izcelsmes, ražotāja vai piegādātāja un nenorāda uz tiem, ja vien citādi nav iespējams pietiekami precīzi vai saprotami raksturot iepirkuma prasības, ar noteikumu, ka tādos gadījumos konkursa dokumentācijā ir iekļauti vārdi "vai līdzvērtīgs".

174. pants
Piegādātāju kvalifikācija

1. Iepirkumā, uz kuru attiecas šī nodaļa, iepirkuma iestādes nodrošina, ka nosacījumi un kritēriji dalībai publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā tiek darīti zināmi iepriekš paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentos. Šie nosacījumi un kritēriji ierobežojami līdz tādiem, kas ir būtiski, lai nodrošinātu, ka potenciālais piegādātājs spēj izpildīt attiecīgo līgumu.

2. CARIFORUM parakstītājvalstis un EK līgumslēdzēja puse neizvirza nosacījumu, ka piegādātājam jābūt minētās līgumslēdzējas puses vai valsts iepriekš piešķirtām viena vai vairāku līgumu slēgšanas tiesībām vai piegādātājam jābūt darba pieredzei attiecīgajā teritorijā, lai tas piedalītos publiskajā iepirkumā. Šis punkts neattiecas uz iepirkumiem saistībā ar sociālās ietekmes apsekojumiem un pētījumiem.

3. Iepirkuma iestāde balsta savu vērtējumu uz piegādātāja finansiālajām, komerciālajām un tehniskajām spējām ar nosacījumiem, ko tā iepriekš izklāstījusi paziņojumos vai konkursa dokumentācijā.

4. Šis pants nekādi neliedz izslēgt piegādātāju, pamatojoties uz bankrotu, nepatiesiem apgalvojumiem vai sodu par nopietnu noziegumu.

5. Iepirkuma iestādes var uzturēt daudzkārt lietojamu sarakstu, ja vien paziņojums, kas uzaicina ieinteresētos piegādātājus pieteikties uz iekļaušanu sarakstā:

a) tiek publicēts ik gadu; un

b) ir nepārtraukti pieejams vienā no piemērotajiem plašsaziņas līdzekļiem, kas norādīti VII pielikumā, ja to publicē ar elektroniskiem līdzekļiem.

6. Iepirkuma iestādes nodrošina, ka piegādātāji var pieteikties kvalifikācijai jebkurā laikā, izmantojot paziņojuma publikāciju, ar kuru piegādātājus uzaicina pieteikties uz iekļaušanu sarakstā un kurā ir šādas ziņas:

a) preču un pakalpojumu apraksts vai to kategorijas, kurām sarakstu var izmantot;

b) dalības nosacījumi, kuriem piegādātājiem jāatbilst, un metodes, ko iepirkuma iestāde izmantos, lai pārbaudītu, ciktāl piegādātājs atbilst nosacījumiem;

c) iepirkuma iestādes nosaukums un adrese un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai sazinātos ar iestādi un iegūtu visus attiecīgos dokumentus, kas attiecas uz sarakstu; un

d) saraksta derīguma termiņš un tā pagarināšanas vai izbeigšanas līdzekļi vai, ja derīguma termiņš netiek sniegts, norāde uz to, kā tiks paziņots par saraksta izmantošanas izbeigšanu.

Iepirkuma iestādes iekļauj sarakstā visus kvalificētos piegādātājus samērīgā un īsā laikā.

7. Ja nekvalificēts piegādātājs termiņā iesniedz dalības pieteikumu un visus prasītos dokumentus, kas uz to attiecas, iepirkuma iestāde neatkarīgi no tā, vai tā izmanto daudzkārt izmantojamo sarakstu vai ne, izskata un pieņem piegādātāja dalības pieteikumu, ja vien iepirkuma sarežģītības dēļ iestāde spēj pilnīgi izskatīt pieteikumu. Iepirkuma iestādes arī nodrošina, ka piegādātājs, kurš lūdzis iekļaušanu sarakstā, tiek laikus informēts par lēmumu attiecībā uz viņu.

8. Iepirkuma iestādes, kas darbojas komunālo pakalpojumu jomā, var izmantot paziņojumu ar uzaicinājumu piegādātājiem pieteikties uz iekļaušanu daudzkārt lietojamā sarakstā kā paziņojumu par paredzēto iepirkumu un var neiekļaut pieteikumus no piegādātājiem, kuri vēl nav kvalificēti attiecībā uz iepirkumu, pamatojoties uz to, ka iepirkuma iestādei nepietiek laika iesnieguma izskatīšanai.

175. pants
Sarunas

1. CARIFORUM parakstītājvalstis un EK līgumslēdzēja puse var noteikt, ka to iepirkuma iestādes rīko sarunas:

a) to iepirkumu sakarā, par kuriem tās ir izrādījušas šādu nodomu paziņojumā par paredzētu publisko iepirkumu; vai

b) kad, izvērtējot piedāvājumus atbilstīgi paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem, neviens piedāvājums nav acīmredzami visizdevīgākais.

2. Iepirkuma iestāde:

a) nodrošina, ka piegādātāju izslēgšana sarunās tiek izdarīta saskaņā ar novērtēšanas kritērijiem, kas izklāstīti paziņojumā par paredzēto iepirkumu vai konkursa dokumentācijā; un

b) kad sarunas tiek slēgtas, nosaka kopīgu termiņu pārējiem piegādātājiem jaunu vai pārskatītu piedāvājumu iesniegšanai.

176. pants
Piedāvājumu atvēršana un līgumslēgšanas tiesību piešķiršana

1. Visus piedāvājumus, ko iepirkuma iestādes aicinājušas iesniegt atklātam vai selektīvam konkursam, pieņem un atver saskaņā ar tādām procedūrām un nosacījumiem, kas garantē procesa taisnīgumu un pārredzamību.

2. Ja vien iepirkuma iestāde nenolemj sabiedrības interesēs līgumu neslēgt, tā piešķir līgumslēgšanas tiesības tam pretendentam, kurš pēc iesniegtajām ziņām atzīts par pilnīgi spējīgu uzņemties līguma izpildi un kura preču vai pakalpojumu piedāvājums ir vislētākais vai tiek atzīts par visizdevīgāko atbilstīgi paziņojumos vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem. Tiesības piešķir saskaņā ar paziņojumā par paredzamo iepirkumu vai konkursa dokumentācijā noteiktajiem kritērijiem un pamatprasībām.

177. pants
Paziņojums par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu

1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka to iestādes nodrošina par publiskā iepirkuma norises rezultātu efektīvu izplatīšanu.

2. Iepirkuma iestādes nevilcinoties informē piegādātājus par lēmumiem, kas attiecas uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, pēc pieprasījuma — rakstiski. Pēc pieprasījuma iepirkuma iestādes informē izslēgto piegādātāju par viņa piedāvājuma noraidījuma iemesliem un par sekmīgā piegādātāja piedāvājuma relatīvajām priekšrocībām.

3. Iepirkuma iestādes var pieņemt lēmumu neizpaust konkrētas ziņas par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu, ja šādas informācijas izplatīšana traucētu tiesību aizsardzībai vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, kaitētu piegādātāju likumīgajām komerciālajām interesēm vai varētu kaitēt to savstarpējai godīgai konkurencei.

4. Atbilstīgi 180. panta 4. punktam ne vēlāk kā septiņdesmit divas (72) dienas pēc tādu līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas, uz ko attiecas šīs nodaļa, iestāde publicē paziņojumu attiecīgajā VII pielikumā norādītajā iespiestajā vai elektroniskajā plašsaziņas līdzeklī. Ja izmanto tikai elektronisku plašsaziņas līdzekli, informācijai jābūt viegli pieejamai pieņemamā laika posmā. Paziņojumā iekļauj vismaz šādas ziņas:

a) iepirkto preču vai pakalpojumu apraksts;

b) iepirkuma iestādes nosaukums un adrese;

c) sekmīgā piegādātāja nosaukums un adrese;

d) sekmīgā piedāvājuma cena vai dārgākais un lētākais piedāvājums, kas ņemts vērā, piešķirot līgumslēgšanas tiesības;

e) piešķiršanas datums; un

f) izmantotā iepirkuma metode un – gadījumos, kad izmantota ierobežota konkursa procedūra – apstākļi, kas attaisno minētās procedūras izmantojumu.

178. pants
Termiņi

1. Nosakot termiņus iepirkumam, uz ko attiecas šī nodaļa, iepirkuma iestādes pēc savām pamatotām vajadzībām ņem vērā tādus faktorus kā paredzētā iepirkuma sarežģītība un parastais laiks piedāvājumu nosūtīšanai.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina, ka to iepirkuma iestādes, nosakot piedāvājumu, dalības pieteikumu vai pieteikumu kvalifikācijai piegādātāju sarakstā iesniegšanas galīgo datumu, pienācīgi ievēro publicēšanas laiku. Termiņiem un to pagarinājumiem jābūt vienotiem attiecībā uz visiem piegādātājiem, kas ir ieinteresēti vai piedalās.

3. Konkrētam iepirkumam piemērojamos termiņus iepirkuma iestādes skaidri nosaka paziņojumā par paredzēto iepirkumu un/vai konkursa dokumentos.

179. pants
Piedāvājumu apstrīdēšana

1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis nodrošina pārredzamas, savlaicīgas, objektīvas un efektīvas procedūras, kas ļauj piegādātājiem apstrīdēt iekšzemes pasākumus šīs nodaļas īstenošanai sakarā ar iepirkumiem, kuros viņiem ir vai ir bijusi leģitīma komerciāla ieinteresētība. Tālab katra līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts izveido, nosaka vai norīko vismaz vienu neitrālu, no tās iepirkuma iestādēm neatkarīgu administratīvu vai tiesas iestādi, kas pieņem un izskata piegādātāja sūdzību, kas radusies ietvertā iepirkuma kontekstā.

2. Katram piegādātājam tiek dots pietiekams laiks sagatavot un iesniegt sūdzību, sākot no brīža, kad apstrīdējuma pamats piegādātājam kļuvis zināms vai kad tam būtu jābūt kļuvušam zināmam. Šis punkts neliedz līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalstīm likt apstrīdētājiem sūdzības iesniegt pieņemamā termiņā, ar noteikumu, ka termiņš tiek darīts zināms iepriekš.

3. Iepirkuma iestādes nodrošina savu spēju reaģēt uz pārskatīšanas pieprasījumiem, pieņemamā veidā dokumentējot katru iepirkumu, uz kuru attiecas šī nodaļa.

4. Apstrīdēšanas procedūrā paredz efektīvus, ātrus pagaidu pasākumus, lai labotu pārkāpumus iekšzemes pasākumos šīs nodaļas īstenošanai.

180. pants
Īstenošanas periods

1. Lai CARIFORUM parakstītājvalstis varētu panākt savu pasākumu atbilstību īpašiem šīs nodaļas procedūras pienākumiem, tām ir divu gadu īstenošanas periods, kas sākas ar šā nolīguma stāšanos spēkā.

2. Ja CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas veiktā pārskatīšanā īstenošanas perioda beigās atklājas, ka vienai vai vairākām CARIFORUM parakstītājvalstīm vajadzīgs vēl gads, lai panāktu pasākumu atbilstību šai nodaļai, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var 1. punktā minēto īstenošanas periodu atsevišķajām attiecīgajām CARIFORUM parakstītājvalstīm pagarināt par vēl vienu gadu.

3. Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, Antigva un Barbuda, Beliza, Dominikas Sadraudzība, Grenāda, Haiti Republika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija un Sentvinsenta un Grenadīnas izmanto piecu (5) gadu īstenošanas periodu.

4. 168. panta 1. punktā un 2. punkta pēdējā teikumā, 170. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 177. panta 4. punktā izvirzītās prasības stājas spēkā attiecībā uz CARIFORUM parakstītājvalstīm tikai tad, kad ir izveidota prasītā jauda to īstenošanai, taču ne vēlāk kā 5 gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

181. pants
Pārskatīšanas klauzula

CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja pārskata šīs nodaļas darbību, tostarp attiecībā uz aptvēruma grozījumiem, ik pēc trim gadiem un var attiecīgi sniegt piemērotus ieteikumus par to CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei. Izpildot savu uzdevumu, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var, neskarot 182. pantu, sniegt arī piemērotus ieteikumus par līgumslēdzēju pušu tālāko sadarbību iepirkuma jomā un šīs nodaļas īstenošanā.

182. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ir sadarboties, lai atvieglinātu saistību īstenošanu un sasniegtu šīs nodaļas mērķus.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā un piemērotu kontaktpunktu izveidē, šādās jomās:

a) pieredzes apmaiņa un informācija par paraugpraksi un tiesisko regulējumu;

b) piemērotu sistēmu un mehānismu izveide un uzturēšana, kas atvieglina šīs nodaļas pienākumu izpildi; un

c) tiešsaistes sistēmas radīšana reģionālā līmenī efektīvai informācijas izplatīšanai par konkursu iespējām, lai veicinātu visu uzņēmumu izpratni par iepirkuma procesiem.

4. NODAĻA
VIDE

183. pants
Mērķi un ilgtspējīgas attīstības konteksts

1. Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka dabas resursu un vides ilgtspējīgas attīstības mērķis ir piemērojams un integrējams katrā to partnerības līmenī kā daļa no vispārējām saistībām īstenot ilgtspējīgu attīstību, kā izklāstīts Kotonū Nolīguma 1. un 2. pantā.

2. Līgumslēdzējas puses atgādina, ka Kotonū Nolīguma 32. pantā vide un dabas resursi iekļauti kā tematiski un transversāli jautājumi un tādēļ ir īpaši nozīmīgi Kotonū Nolīguma 2. pantā izklāstītie īpašuma, dalības, dialoga un diferenciācijas pamatprincipi.

3. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis ir apņēmušās saudzēt, aizsargāt un uzlabot vidi, tostarp ar daudzpusējo un reģionālo vides nolīgumu starpniecību, kuros tās ir puses.

4. Līgumslēdzējas puses no jauna apstiprina savu apņemšanos veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai nodrošinātu vides ilgtspējīgu un pienācīgu pārvaldību saskaņā ar savām saistībām šajā jomā, tostarp starptautiskajām konvencijām, kurās tās ir puses, pienācīgi ievērojot savu attiecīgo attīstības līmeni.

5. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas censties atvieglināt tādu preču un pakalpojumu tirdzniecību, kurus līgumslēdzējas puses uzskata par videi labvēlīgiem. Tās var būt vides tehnoloģijas, atjaunīgās enerģijas un energoefektīvās preces un pakalpojumi un preces ar ekomarķējumu.

184. pants
Aizsardzības līmeņi un regulēšanas tiesības

1. Atzīstot līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu tiesības izdot noteikumus ar nolūku sasniegt pašām savu iekšzemes vides un sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un pašām savas ilgtspējīgās attīstības prioritātes un attiecīgi pieņemt un grozīt savus vides likumus un politiku, katra līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalsts cenšas nodrošināt to, ka to vides un sabiedrības veselības jomas likumi un politika paredz un sekmē augsta līmeņa vides un sabiedrības veselības aizsardzību un tiecas turpināt uzlabot šos likumus un politiku.

2. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka CARIFORUM valstu īpašās vajadzības un prasības ir ņemamas vērā, plānojot un īstenojot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību, kas iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

3. Ar noteikumu, ka tādus pasākumus nepiemēro kā patvaļīgas un neattaisnojamas diskriminācijas līdzekli vai slēptu ierobežojumu tirdzniecībā starp līgumslēdzējām pusēm, šis nolīgums nekādi neliedz nevienai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM parakstītājvalstīm noteikt vai paturēt spēkā pasākumus, kas nepieciešami cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības aizsardzībai saistībā ar dabas resursu saudzēšanu vai vides aizsardzību.

185. pants
Reģionālā integrācija un starptautisko ekoloģisko standartu izmantošana

Ņemot vērā ekoloģiskās problēmas, ar ko saskaras to attiecīgie reģioni, ar nolūku veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību tādā veidā, ka tiek nodrošināta ilgtspējīga un pareiza vides pārvaldība, līgumslēdzējas puses atzīst efektīvas stratēģijas un pasākumu noteikšanas nozīmi reģionālā līmenī. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka, trūkstot attiecīgiem ekoloģiskajiem standartiem valsts un reģionu tiesību aktos, tās centīsies pieņemt un īstenot attiecīgus starptautiskos standartus, pamatnostādnes vai ieteikumus, kur tas ir praktiski iespējami un piemēroti.

186. pants
Zinātniskā informācija

Līgumslēdzējas puses atzīst, cik svarīgi ir ņemt vērā zinātnisko un tehnisko informāciju, piesardzības principu un attiecīgos starptautiskos standartus, pamatnostādnes un ieteikumus, sagatavojot un ieviešot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību, kas iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

187. pants
Pārredzamība

Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas izstrādāt, ieviest un īstenot pasākumus, kuru mērķis ir aizsargāt vidi un sabiedrības veselību, kas iespaido tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, pārredzami, laikus paziņojot un savstarpēji apspriežoties, un piemēroti un laikus sazinoties un apspriežoties ar nevalstiskām personām, tostarp privāto sektoru. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka I sadaļas 6. un 7. nodaļā minēto pārredzamības noteikumu izpilde uzskatāma arī par šā panta izpildi.

188. pants
Aizsardzības līmeņa uzturēšana

1. Atbilstīgi 184. panta 1. punktam līgumslēdzējas puses vienojas neveicināt tirdzniecību un ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas pastiprina vai uztur konkurences priekšrocības:

a) pazemina aizsardzības līmeni, ko rada iekšzemes vides un sabiedrības veselības tiesību akti;

b) atkāpjas no tādiem tiesību aktiem vai tos nepiemēro.

2. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas nepieņemt un nepiemērot reģionālos un valsts tiesību aktus par ieguldījumiem un attiecīgi citus saistītus administratīvus pasākumus tā, ka rezultātā tiek pakļauti neveiksmei pasākumi, kuru nolūks ir dot labumu videi vai dabas resursiem, saudzēt un saglabāt tos vai aizsargāt sabiedrības veselību.

189. pants
Konsultācijas un uzraudzības process

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir šā nolīguma iespaida uz ilgtspējīgas attīstības īstenošanu uzraudzībai un novērtēšanai, izmantojot to attiecīgos dalības procesus un iestādes, arī ar šo nolīgumu izveidotajiem.

2. Līgumslēdzējas puses var apspriesties savā starpā un ar CARIFORUM un EK Padomdevēju komiteju par vides jautājumiem, uz kuriem attiecas 183.–188. pants. CARIFORUM un EK Padomdevējas komitejas locekļi var sagatavot mutiskus vai rakstiskus ieteikumus līgumslēdzējām pusēm par paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to attiecībā uz jautājumiem, uz ko attiecas šī nodaļa.

3. Par katru jautājumu, uz kuru attiecas 183.–188. pants, līgumslēdzējas puses var vienoties lūgt padomu attiecīgajām starptautiskajām struktūrām par paraugpraksi, efektīvas politikas līdzekļu izmantošanu ar tirdzniecību saistītu ekoloģisku problēmu risināšanā un tādu šķēršļu atklāšanu, kas var traucēt efektīvi īstenot ekoloģiskos standartus atbilstīgi attiecīgiem daudzpusējiem līgumiem par vidi.

4. Līgumslēdzēja puse var pieprasīt konsultācijas ar otru līgumslēdzēja pusi par jautājumiem, kas skar 183.–188. panta interpretāciju un piemērošanu. Konsultācijas nepārsniedz trīs mēnešus. Šīs procedūras sakarā katra no līgumslēdzējām pusēm var neatkarīgi lūgt padomu attiecīgām starptautiskajām struktūrām. Tādā gadījumā konsultāciju termiņš pagarināms par vēl trim mēnešiem.

5. Ja jautājums nav apmierinoši atrisināts konsultācijās starp līgumslēdzējām pusēm atbilstīgi 3. punktam, līgumslēdzēja puse var pieprasīt Ekspertu komitejas sasaukšanu tāda jautājuma izskatīšanai.

6. Ekspertu komitejā ir trīs locekļi ar īpašām zināšanām šajā nodaļā ietvertajos jautājumos. Priekšsēdētājs nevar būt kādas līgumslēdzējas puses valstspiederīgais. Ekspertu komiteja iesniedz līgumslēdzējām pusēm ziņojumu trīs mēnešos no tās izveides. Ziņojums tiek nodots CARIFORUM un EK Padomdevējas komitejas rīcībā.

190. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanā liela nozīme ir sadarbībai vides jautājumos.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) tehniskā palīdzība ražotājiem, lai tie izpildītu attiecīgos ražojumu un citus standartus, ko piemēro EK līgumslēdzējas puses tirgos;

b) privāto un publisko brīvprātīgo un uz tirgu balstīto shēmu, tostarp attiecīgu marķēšanas un akreditācijas shēmu, veicināšana un atvieglināšana;

c) tehniskā palīdzība un jaudas palielināšana, it īpaši publiskajam sektoram, īstenojot un izpildot daudzpusējos līgumu par vidi, tostarp attiecībā uz aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību;

d) no likumīgiem un ilgtspējīgiem avotiem iegūtu dabas resursu, tostarp kokmateriālu un koksnes izstrādājumu, tirdzniecības atvieglināšana starp līgumslēdzējām pusēm;

e) palīdzība ražotājiem, lai attīstītu un/vai uzlabotu tādu preču un pakalpojumu ražošanu, ko līgumslēdzējas puses uzskata par labvēlīgiem videi; un

f) sabiedrības izpratnes un izglītības programmu veicināšana un atvieglināšana attiecībā uz ekoloģiskajām precēm un pakalpojumiem ar nolūku sekmēt tādu ražojumu tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

5. NODAĻA
SOCIĀLIE ASPEKTI

191. pants
Mērķi un daudzpusējās saistības

1. Līgumslēdzējas puses no jauna apstiprina savas saistības pret starptautiski atzītajiem svarīgākajiem nodarbinātības standartiem, kas definēti attiecīgajās (SDO) konvencijās, it īpaši biedrošanās brīvību un tiesības uz koplīguma slēgšanu, piespiedu darba atcelšanu, bērnu darba negatīvāko formu likvidēšanu un nediskriminēšanu attiecībā uz nodarbinātību. Līgumslēdzējas puses arī apstiprina savus pienākumus, kas tām ir kā SDOloceklēm, un savas saistības atbilstīgi Deklarācijai par pamatprincipiem un tiesībām darbā un tās papildinājumiem (1998. gads).

2. Līgumslēdzējas puses apstiprina savas saistības sakarā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes 2006. gada Ministru deklarāciju par ražīgu nodarbinātību un pienācīgu darbu, veicinot starptautiskās tirdzniecības attīstību tā, lai tā radītu pilnīgu, ražīgu nodarbinātību un cienīgu darbu visiem, tostarp vīriešiem, sievietēm un jauniešiem.

3. Līgumslēdzējas puses atzīst, kāda labvēlīga loma svarīgākajiem nodarbinātības standartiem un cienīgam darbam var būt ekonomikas efektivitātē, jaunradē un ražīgumā, un uzsver, kāda vērtība ir, pirmkārt, lielākai tirdzniecības politikas saskanībai un, otrkārt, nodarbībai un sociālajai politikai.

4. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka nodarbinātības standartus nedrīkst izmantot protekcionistiskas tirdzniecības nolūkā.

5. Līgumslēdzējas puses atzīst, kādu ieguvumu dot tirdzniecība ar godīgas un ētiskas tirdzniecības precēm un kāda nozīme ir tādas tirdzniecības atvieglināšanai to starpā.

192. pants
Aizsardzības līmeņi un regulēšanas tiesības

Atzīstot līgumslēdzēju pušu un CARIFORUM parakstītājvalstu tiesības izdot noteikumus ar nolūku noteikt pašām savus sociālos un nodarbinātības standartus atbilstīgi savas sociālās attīstības prioritātēm un attiecīgi pieņemt un grozīt savus attiecīgos likumus un politiku, katra līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalsts nodrošina, ka to sociālie un nodarbinātības likumi un politika paredz un sekmē augsta līmeņa sociālos un nodarbinātības standartus atbilstīgi starptautiski atzītajām tiesībām, kas izklāstītas 191. pantā, un tiecas turpināt uzlabot šos likumus un politiku.

193. pants
Aizsardzības līmeņa uzturēšana

Atbilstīgi 192. pantam līgumslēdzējas puses vienojas neveicināt tirdzniecību un ārvalstu tiešos ieguldījumus, kas pastiprina vai uztur konkurences priekšrocības:

a) pazemina aizsargātības līmeni, ko rada iekšzemes sociālie un nodarbinātības tiesību akti;

b) atkāpjas no tādiem tiesību aktiem un standartiem vai neievēro tos.

194. pants
Reģionālā integrācija

Ņemot vērā sociālās problēmas, ar ko saskaras to attiecīgie reģioni, ar nolūku veicināt starptautiskās tirdzniecības attīstību līgumslēdzējas puses atzīst sociālās kohēzijas politikas un pasākumu noteikšanas nozīmi reģionālā līmenī, lai veicinātu cienīgu darbu reģionālā līmenī.

195. pants
Konsultācijas un uzraudzības process

1. Saskaņā ar 191. pantu līgumslēdzējas puses atzīst, cik liela nozīme ir uzraudzībai un novērtēšanai, kas veikta, lai noteiktu šā nolīguma ietekmi uz cienīgu darbu un citām ilgtspējīgas attīstības jomām, izmantojot to attiecīgos dalības procesus un iestādes, arī ar šo nolīgumu izveidotos procesus un iestādes.

2. Līgumslēdzējas puses var apspriesties savā starpā un ar CARIFORUM un EK Padomdevēju komiteju par sociālajiem jautājumiem, uz kuriem attiecas 191.–194. pants. CARIFORUM un EK Padomdevējas komitejas locekļi var izdot mutiskus vai rakstiskus ieteikumus līgumslēdzējām pusēm par paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to attiecībā uz šīs nodaļas jautājumiem.

3. Par katru jautājumu, uz kuru attiecas 191.–194. pants, līgumslēdzējas puses var vienoties lūgt padomu attiecīgajām starptautiskajām struktūrām par paraugpraksi, efektīvu politikas instrumentu izmantošanu ar tirdzniecību saistītu sociālu problēmu, piemēram, darba tirgus pielāgošanu, risināšanā un tādu šķēršļu atklāšanu, kas var traucēt efektīvi īstenot svarīgākos nodarbinātības standartus.

4. Līgumslēdzēja puse var pieprasīt konsultācijas ar otru līgumslēdzēja pusi par jautājumiem, kas skar 191.–194. panta interpretāciju un piemērošanu. Konsultācijas nepārsniedz trīs mēnešus. Šīs procedūras sakarā katra no līgumslēdzējām pusēm var neatkarīgi lūgt padomu SDO. Tādā gadījumā konsultāciju termiņš pagarināms par vēl trim mēnešiem.

5. Ja jautājums nav apmierinoši atrisināts konsultācijās starp līgumslēdzējām pusēm atbilstīgi 3. punktam, līgumslēdzēja puse var pieprasīt Ekspertu komitejas sasaukšanu šāda jautājuma izskatīšanai.

6. Ekspertu komitejā ir trīs locekļi ar īpašām zināšanām šīs nodaļas jautājumos. Priekšsēdētājs nevar būt kādas līgumslēdzējas puses valstspiederīgais. Ekspertu komiteja iesniedz līgumslēdzējām pusēm ziņojumu trīs mēnešos no tās izveides. Ziņojums tiek nodots CARIFORUM un EK Padomdevējas komitejas rīcībā.

196. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka šā nolīguma mērķu sasniegšanā liela nozīme ir sadarbībai sociālajos un nodarbinātības jautājumos.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) informācijas apmaiņa par attiecīgajiem sociālajiem un nodarbinātības tiesību aktiem un attiecīgo politiku, noteikumiem un citiem pasākumiem;

b) valsts sociālo un darba tiesību aktu formulēšana un esošo tiesību aktu, kā arī sociālā dialoga mehānismu nostiprināšana, tostarp pasākumi, kuru mērķis ir sekmēt SDO definēto Cienīga darba programmu;

c) izglītības un izpratnes vairošanas programmas, tostarp prasmju attīstība un politika darba tirgus pielāgošanai, un izpratnes vairošana par pienākumiem attiecībā uz veselību un drošību, darbinieku tiesībām un darba devēju pienākumiem; un

d) valsts tiesību aktu un darba tiesību aktu izpilde un ievērošana, tostarp darba inspektoru apmācības un jaudas palielināšanas iniciatīvas, un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšana ar sabiedrības informēšanu un ziņojumiem.

6. NODAĻA
PERSONAS DATU AIZSARDZĪBA

197. pants
Vispārējais mērķis

1. Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis, atzīstot, ka:

a) tām attiecībā uz personas datu apstrādi ir kopīgas intereses, aizsargājot fizisku personu pamattiesības un brīvības, jo īpaši privātumu,

b) liela nozīme ir efektīvas datu aizsardzības kārtības uzturēšanai kā patērētāju interešu aizsardzības līdzeklim, kas stimulē ieguldītāju uzticēšanos un veicina personu datu pārrobežu plūsmas,

c) personas datu vākšana un apstrāde jāīsteno pārredzami un godīgi, izrādot pienācīgu cieņu pret datu subjektu, vienojas izveidot attiecīgu tiesisku un normatīvu kārtību, kā arī vajadzības gadījumā administratīvo jaudu tās īstenošanai, tostarp neatkarīgas uzraudzības iestādes, lai nodrošinātu pienācīgu personas aizsardzības līmeni attiecībā uz personas datu apstrādi atbilstīgi esošajiem augstajiem starptautiskajiem standartiem²⁹.

2. CARIFORUM parakstītājvalstis cenšas īstenot 1. punktu iespējami drīz ― ne vēlāk kā septiņus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

198. pants
Definīcijas

Šajā nodaļā:

a) "personas dati" ir visa informācija, kas attiecas uz identificēto vai identificējamo indivīdu (datu subjektu);

b) "personas datu apstrāde" ir visas darbības vai darbību kopums, ko veic ar personas datiem, piemēram, vākšana, ierakstīšana, organizēšana, glabāšana, mainīšana, izguve, aplūkošana, izmantošana, izpaušana, apvienošana, bloķēšana, izdzēšana vai iznīcināšana, kā arī personas datu pārsūtīšana pār valsts robežām;

c) "datu pārvaldītājs" ir fiziskā vai juridiskā persona, iestāde vai cita struktūra, kas nosaka personas datu apstrādes mērķus un līdzekļus.

199. pants
Principi un vispārīgi noteikumi

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka izveidojamā tiesiskā un regulatīvā kārtība un administratīvā jauda ietver vismaz šādus satura principus un izpildes mehānismus.

a) Satura principi

i) mērķa ierobežojuma princips — dati jāapstrādā konkrētai vajadzībai un pēc tam jāizmanto vai jānodod tālāk vienīgi tiktāl, cik tas ir pieļaujams atbilstīgi pārsūtīšanas nolūkam. Izņēmumi no šā noteikuma ir vienīgi tad, ja tos nosaka tiesību akti un tie ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami svarīgās publiskās interesēs;

ii) datu kvalitātes un proporcionalitātes princips — datiem jābūt precīziem, un attiecīgā gadījumā tie jāatjaunina. Datiem jābūt pietiekamiem, atbilstīgiem, un tie nedrīkst būt pārmērīgi attiecībā uz mērķi, kādam tos nosūta vai tālāk apstrādā;

iii) pārredzamības princips — personas jānodrošina ar informāciju par apstrādes mērķi un datu pārvaldītāja personu trešajā valstī, un citu informāciju, ciktāl tas vajadzīgs, lai nodrošinātu taisnīgumu. Izņēmumi no šā noteikuma pieļaujami vienīgi tad, ja tos nosaka tiesību akti un tie ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami svarīgās publiskās interesēs;

iv) drošības princips — datu pārvaldītājam jāveic tehniski un organizatoriski drošības pasākumi, kuri ir atbilstīgi ar apstrādi saistītajam riskam. Jebkura persona, kas darbojas datu pārvaldītāja pakļautībā, tostarp datu apstrādātājs, drīkst apstrādāt vienīgi datus, par kuru apstrādi ir pārvaldītāja dots rīkojums;

v) piekļuves tiesības, tiesības labot un apstrīdēt datus — datu subjektam ir tiesības iegūt visu to apstrādājamo datu kopiju, kuri skar viņu, un labot minētos datus, ja var pierādīt, ka tie neprecīzi. Dažos gadījumos viņam jābūt arī iespējai iebilst pret savu personas datu apstrādi. Izņēmumi no šīm tiesībām pieļaujami vienīgi tad, ja tos nosaka tiesību akti un tie ir demokrātiskā sabiedrībā nepieciešami svarīgās publiskās interesēs;

vi) ierobežojumi attiecībā uz datu tālāku nosūtīšanu — principā personas datu tālāka nosūtīšana, ko izdara persona, kas datus saņēmusi, ir atļauta vienīgi tad, ja arī uz otru saņēmēju (t.i., tālāk nosūtīto datu saņēmējs) attiecas noteikumi, kas nodrošina pienācīgu aizsardzības līmeni;

vii) delikāti dati — ja ir runa par īpašām datu kategorijām, kas atklāj rasi vai etnisko izcelsmi, politiskos uzskatus, reliģisko vai filozofisko pārliecību, piederību pie arodbiedrībām, par datiem, kas attiecas uz veselību vai dzimumdzīvi, un datiem par likumpārkāpumiem, notiesājošiem spriedumiem krimināllietās vai drošības pasākumiem, to apstrāde nav atļauta, ja vien tiesību akti neparedz papildu aizsargpasākumus.

b) Izpildes mehānismi

Ir jādarbojas atbilstīgiem mehānismiem, kas nodrošina šādu mērķu sasniegšanu:

i) nodrošināt, ka tiesību akti tiek ievēroti pienācīgā līmenī, tostarp to, ka datu pārvaldītājiem ir padziļināta izpratne par pienākumiem un datu subjektiem — par attiecīgajām tiesībām un tiesību izmantošanas līdzekļiem; nodrošināt efektīvas un preventīvas sankcijas; un tiešas pārbaudes sistēmas, ko izmanto iestādes, revidenti vai neatkarīgas datu aizsardzības amatpersonas;

ii) sniegt atbalstu un palīdzību atsevišķiem datu subjektiem savu tiesību izmantošanā, kuriem jāspēj nekavējoties un efektīvi un bez aizstāvības izmaksām īstenot savas tiesības, kā arī nodrošināt atbilstīgu institucionālo mehānismu, kas dod iespēju neatkarīgi izmeklēt sūdzības;

iii) sniegt pienācīgu atlīdzinājumu personai tiesību aizskāruma gadījumā, dodot iespēju izmaksāt kompensāciju un vajadzības gadījumā piemērot sankcijas saskaņā ar spēkā esošajiem iekšzemes tiesību aktiem.

200. pants
Saskanība ar starptautiskajām saistībām

1. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis, izmantojot CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteju, informē viena otru par starptautiskajām saistībām vai pasākumiem kopā ar trešām valstīm, vai par jebkuru pienākumu, kas var attiekties uz tām un būt saistīts ar šīs nodaļas īstenošanu, jo īpaši par jebkuru kārtību, kas paredzēta personas datu apstrādei, piemēram, datu vākšanas, glabāšanas, piekļuves kārtību vai to nosūtīšanu trešām pusēm.

2. Šajā sakarā pēc EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu pieprasījuma EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis sāk apspriešanos, lai atrisinātu jebkuru radušos problēmu.

201. pants
Sadarbība

1. Līgumslēdzējas puses atzīst, ka liela nozīme ir sadarbībai, kas veicina attiecīgu likumdošanas, tiesu un administratīvo sistēmu izveidi, kā arī pienācīgu personas datu aizsardzību, kas atbilst šajā nodaļā iekļautajiem mērķiem un principiem.

2. Atbilstīgi 7. pantam līgumslēdzējas puses vienojas sadarboties, tostarp atbalsta veicināšanā, šādās jomās:

a) informācijas un ekspertu zināšanu apmaiņa;

b) palīdzība likumprojektu, pamatnostādņu un rokasgrāmatu sagatavošanā;

c) apmācības nodrošināšana pamatpersonālam;

d) palīdzība attiecīgu iestāžu sistēmu izveidē un funkcionēšanā;

e) palīdzība, izstrādājot un īstenojot uzņēmējiem un patērētājiem paredzētas atbilstības iniciatīvas, lai stimulētu ieguldītāju un sabiedrības uzticēšanos.

III DAĻA
DOMSTARPĪBU NOVĒRŠANA UN IZŠĶIRŠANA

202. pants
Mērķis

Šīs daļas mērķis ir novērst un atrisināt visas domstarpības starp līgumslēdzējām pusēm ar nolūku panākt savstarpēji saskaņotu risinājumu.

203. pants
Darbības joma

1. Šī daļa attiecas uz visām domstarpībām saistībā ar šā nolīguma interpretāciju un piemērošanu.

2. Neskarot 1. punktu, Kotonū Nolīguma 98. pantā izklāstīto procedūru piemēro tad, ja domstarpības attiecas uz Kotonū Nolīgumā paredzēto sadarbību attīstības finansēšanā.

1. NODAĻA
KONSULTĀCIJAS UN STARPNIECĪBA

204. pants
Konsultācijas

1. Līgumslēdzējas puses cenšas atrisināt visas 203. pantā minētās domstarpības, labā ticībā iesaistoties konsultācijās ar mērķi panākt saskaņotu risinājumu.

2. Līgumslēdzēja puse ierosina konsultācijas ar rakstisku pieprasījumu otrai līgumslēdzējai pusei, kura kopija iesniedzama CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai, norādot aplūkojamo jautājumu un nolīguma noteikumus, ar kuriem pēc tās uzskata pasākums nesaskan.

3. Konsultācijas rīko četrdesmit (40) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Konsultācijas uzskatāmas par pabeigtām sešdesmit (60) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas, ja vien abas līgumslēdzējas puses nevienojas konsultācijas turpināt. Visa apspriešanās laikā izpaustā informācija paliek konfidenciāla.

4. Konsultācijas steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, rīkojamas piecpadsmit (15) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas un uzskatāmas par pabeigtām trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Ja konsultācijas nenotiek 3. vai attiecīgi 4. punktā noteiktajos termiņos vai ja konsultācijas ir noslēgtas, bet nav panākta vienošanās par savstarpēji saskaņotu risinājumu, prasītāja līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu saskaņā ar 206. pantu.

6. Līgumslēdzēja puse neierosina domstarpību izskatīšanu atbilstīgi šai daļai par IV sadaļas 4. un 5. nodaļas interpretāciju un piemērošanu, ja vien attiecīgi nav norādīts uz 189. panta 3., 4. un 5. punkta un 195. panta 3., 4. un 5. punkta procedūrām un jautājums nav apmierinoši atrisināts deviņos (9) mēnešos no konsultāciju ierosināšanas brīža. Ar konsultācijām atbilstīgi minētajiem noteikumiem tiek aizstātas konsultācijas, kas būtu bijušas vajadzīgas atbilstīgi šim pantam.

205. pants
Starpniecība

1. Ja konsultācijās nav panākts savstarpēji saskaņots risinājums, līgumslēdzējas puses vienojoties var izmantot vidutāja palīdzību. Ja līgumslēdzējas puses nevienojas citādi, vidutāja darba uzdevums ir jautājums, uz ko norādīts konsultāciju pieprasījumā.

2. Ja līgumslēdzējas puses nevienojas par vidutāju piecpadsmit (15) dienās no vienošanās lūgt vidutāju,
CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs vai viņa iecelta persona izlozē vidutāju no personu kopuma, kas ir 221. pantā minētajā sarakstā un nav nevienas līgumslēdzējas puses valstspiederīgie. Izlozi izdara divdesmit piecās (25) dienās no vienošanās lūgt vidutāju iesniegšanas katras līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē. Vidutājs sasauc sanāksmi ar līgumslēdzējām pusēm ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienās pēc viņa izraudzīšanas. Vidutājs saņem katras līgumslēdzējas puses iesniegumu ne vēlāk kā piecpadsmit (15) dienās pirms sanāksmes un dara zināmu atzinumu ne vēlāk kā četrdesmit piecās (45) dienās pēc viņa izraudzīšanas.

3. Vidutāja atzinumā var būt ieteikums par to, kā atrisināt domstarpības atbilstīgi šim nolīgumam. Vidutāja atzinums nav saistošs.

4. Līgumslēdzējas puses var vienoties grozīt 2. punktā minētos termiņus. Arī vidutājs var nolemt grozīt šos termiņus pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas, ņemot vērā attiecīgās līgumslēdzējas puses īpašās grūtības vai lietas sarežģītību.

5. Vidutāja darbība, jo īpaši līgumslēdzēju pušu izpaustā informācija un ieņemtā nostāja šajā procesā paliek konfidenciāla.

2. NODAĻA
DOMSTARPĪBU IZŠĶIRŠANAS PROCEDŪRA

1. IEDAĻA
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESS

206. pants
Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

1. Ja līgumslēdzējām pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības konsultācijās, ko nosaka 204. pants, vai ar vidutāja palīdzību, ko nosaka 205. pants, prasītāja līgumslēdzēja puse var pieprasīt izveidot šķīrējtiesu.

2. Pieprasījums izveidot šķīrējtiesu iesniedzams rakstiski atbildētājai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Prasītāja līgumslēdzēja puse pieprasījumā apraksta aplūkojamos pasākumus un izskaidro, kādā veidā šādi pasākumi ir šā nolīguma noteikumu pārkāpums.

207. pants
Šķīrējtiesas izveide

1. Šķīrējtiesu veido trīs šķīrējtiesneši.

2. Desmit (10) dienās pēc tam, kad CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai iesniegts pieprasījums izveidot šķīrējtiesu, līgumslēdzējas puses apspriežas, lai panāktu vienošanos par šķīrējtiesas sastāvu.

3. Ja līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par tās sastāvu 2. punktā noteiktajā termiņā, jebkura no līgumslēdzējām pusēm var pieprasīt CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājam vai viņa deleģētai personai izlozēt visus trīs locekļus no saraksta, kas izveidots saskaņā ar 221. pantu: vienu personu — no to personu loka, ko ierosina prasītāja līgumslēdzēja puse, vienu personu — no to personu loka, ko ierosina atbildētāja līgumslēdzēja puse, un vienu personu — no līgumslēdzēju pušu izvēlētajiem šķīrējtiesnešiem par priekšsēdētāju. Ja līgumslēdzējas puses vienojas par vienu vai vairākiem šķīrējtiesas locekļiem, atlikušos dalībniekus izraugās tādā pašā procedūrā.

4. Ja domstarpības attiecas uz IV sadaļas 4. un 5. nodaļas interpretāciju un piemērošanu, šķīrējtiesā jābūt vismaz diviem locekļiem ar īpašām zināšanām šīs nodaļas jautājumos, kas izraudzīti no piecpadsmit (15) personu saraksta, kuru CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja izveidojusi tā, kā noteikts 221. pantā.

5. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs vai viņa deleģēta persona izraugās šķīrējtiesnešus piecās (5) dienās pēc 3. punktā minētā līgumslēdzējas puses pieprasījuma un katras līgumslēdzējas puses pārstāvja klātbūtnē.

6. Šķīrējtiesas izveidošanas diena ir diena, kad ir izraudzīti visi trīs šķīrējtiesneši.

208. pants
Šķīrējtiesas starpposma ziņojums

Šķīrējtiesa iesniedz līgumslēdzējām pusēm starpposma ziņojumu, kurā ir aprakstošā daļa un konstatējumi un secinājumi, pēc vispārīga noteikuma ne vēlāk kā simt divdesmit (120) dienas pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Katra līgumslēdzēja puse var iesniegt rakstiskas piezīmes šķīrējtiesai par konkrētiem starpposma ziņojuma aspektiem piecpadsmit (15) dienās pēc ziņojuma iesniegšanas.

209. pants
Šķīrējtiesas nolēmums

1. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu līgumslēdzējām pusēm un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai simt piecdesmit (150) dienās pēc šķīrējtiesas izveidošanas dienas. Ja tā uzskata, ka termiņš nav izpildāms, šķīrējtiesas priekšsēdētājam ir jāpaziņo līgumslēdzējām pusēm un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai rakstiski, norādot kavēšanās iemeslus un datumu, kurā šķīrējtiesa plāno pabeigt darbu. Nekādos apstākļos nolēmums nav paziņojams vēlāk kā simt astoņdesmit (180) dienās no šķīrējtiesas izveidošanas dienas.

2. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa cenšas paziņot savu nolēmumu septiņdesmit piecās (75) dienās no tās izveidošanas dienas. Nekādos apstākļos tas nedrīkst aizņemt vairāk nekā deviņdesmit (90) dienas no tās izveidošanas. Desmit (10) dienās pēc tās izveidošanas šķīrējtiesa var pieņemt prejudiciālu nolēmumu par to, vai tā uzskata lietu par steidzamu.

3. Katra līgumslēdzēja puse var lūgt šķīrējtiesu sniegt ieteikumu par to, kā atbildētājai līgumslēdzējai pusei panākt atbilstību. Ja domstarpības attiecas uz IV sadaļas 4. un 5. nodaļas interpretāciju un piemērošanu, šķīrējtiesa pievieno ieteikumu par to, kā nodrošināt atbilstību minēto nodaļu noteikumiem.

2. IEDAĻA
ATBILSTĪBA

210. pants
Atbilstība šķīrējtiesas nolēmumam

Katra līgumslēdzēja puse veic nepieciešamos pasākumus, lai panāktu atbilstību šķīrējtiesas nolēmumam, un līgumslēdzējas puses cenšas vienoties par termiņu, kurā jāpanāk atbilstība nolēmumam.

211. pants
Pieņemamais termiņš atbilstības panākšanai

1. Ne vēlāk kā trīsdesmit (30) dienas pēc tam, kad šķīrējtiesa nolēmumu paziņojusi līgumslēdzējām pusēm, atbildētāja līgumslēdzēja puse paziņo prasītājai līgumslēdzējai pusei, cik daudz laika tai būs vajadzīgs, lai izpildītu nolēmumu (pieņemams termiņš).

2. Ja starp līgumslēdzējām pusēm ir domstarpības par pieņemamu termiņu šķīrējtiesas nolēmuma izpildei, prasītāja līgumslēdzēja puse divdesmit (20) dienās pēc paziņošanas saskaņā ar 1. punktu rakstiski pieprasa šķīrējtiesai noteikt pieņemamā termiņa ilgumu. Par šādu pieprasījumu vienlaicīgi paziņo otrai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu līgumslēdzējām pusēm un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai trīsdesmit (30) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. Nosakot pieņemamā termiņa ilgumu, šķīrējtiesa ņem vērā, cik ilgs laiks parasti prasītājai līgumslēdzējai pusei vajadzīgs, lai pieņemtu likumdošanas vai administratīvos pasākumus, kas salīdzināmi ar tiem, ko šāda līgumslēdzēja puse noteikusi par nepieciešamiem atbilstības nodrošināšanai. Šķīrējtiesa arī ņem vērā pierādāmus jaudas ierobežojumus, kas var iespaidot prasītājas līgumslēdzējas puses nepieciešamo pretpasākumu pieņemšanu.

4. Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 207. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir četrdesmit piecas (45) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

5. Līgumslēdzējas puses vienojoties var pagarināt pieņemamo termiņu.

212. pants
Šķīrējtiesas nolēmuma izpildei veikto pasākumu pārskatīšana

1. Atbildētāja līgumslēdzēja puse pirms pieņemamā termiņa beigām paziņo otrai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu.

2. Ja līgumslēdzējām pusēm ir domstarpības par to, vai pasākums, kas paziņots atbilstīgi 1. punktam, atbilst šā nolīguma noteikumiem, prasītāja līgumslēdzēja puse var pieprasīt šķīrējtiesai izlemt šo jautājumu. Pieprasījumā apraksta aplūkojamo pasākumu un izskaidro, kādā veidā tāds pasākums nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem. Šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu deviņdesmit (90) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Steidzamības gadījumos, tostarp tādos, kas saistīti ar ātrbojīgām un sezonas precēm, šķīrējtiesa paziņo savu nolēmumu četrdesmit piecās (45) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 207. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir simt piecas (105) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

213. pants
Pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi nolēmuma nepildīšanas gadījumā

1. Ja attiecīgā līgumslēdzēja puse nepaziņo par pasākumiem, kas veikti, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu līdz pieņemamā termiņa beigām, vai šķīrējtiesa nolemj, ka saskaņā ar 212. panta 1. punktu paziņotais pasākums neatbilst līgumslēdzējas puses pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam, atbildētāja līgumslēdzēja puse iesniedz kompensācijas piedāvājumu, ja to pieprasa prasītāja līgumslēdzēja puse. Šis nolīgums nekādi nenosaka atbildētājai līgumslēdzējai pusei piedāvāt finansiālu kompensāciju.

2. Ja vienošanās par kompensāciju nav panākta trīsdesmit (30) dienās no pieņemamā termiņa beigām vai šķīrējtiesas nolēmuma (atbilstoši 212. pantam), ka pieņemtais pasākums atbilstības panākšanai nav saderīgs ar šā nolīguma noteikumiem, prasītāja līgumslēdzēja puse ir tiesīga, paziņojot otrai līgumslēdzējai pusei, pieņemt piemērotus pasākumus. Pieņemot šādus pasākumus, prasītāja līgumslēdzēja puse cenšas izraudzīties pasākumus, kas vismazāk iespaido šā nolīguma mērķu sasniegšanu, un ņem vērā to iespaidu uz atbildētājas līgumslēdzējas puses ekonomiku un atsevišķām CARIFORUM valstīm. Turklāt, ja EK līgumslēdzēja puse ir ieguvusi tiesības pieņemt šādus pasākumus, tā izraugās pasākumus, kuru konkrētais mērķis ir panākt tās(to) CARIFORUM valsts(-u) atbilstību, par kuras(-u) pasākumiem konstatēts, ka tie pārkāpj šo nolīgumu. Pārējās CARIFORUM valstis atvieglina tādu pasākumu pieņemšanu, kas panāk tās(to) CARIFORUM valsts(-u) atbilstību šķīrējtiesas lēmumam, par kuras(-u) pasākumiem konstatēts, ka tie pārkāpj šo nolīgumu. Gadījumos, kas saistīti ar domstarpībām atbilstīgi IV sadaļas 4. un 5. nodaļai, attiecīgie pasākumi neietver šim nolīgumam atbilstošo tirdzniecības koncesiju apturēšanu. Prasītāja līgumslēdzēja puse var pieņemt attiecīgos pasākumus desmit (10) dienās pēc paziņojuma datuma.

3. Pieprasot kompensāciju vai pieņemot attiecīgus pasākumus atbilstīgi 1. vai 2. punktam, EK līgumslēdzēja puse ievēro pienācīgu atturību.

4. Kompensācija vai attiecīgi pasākumi ir uz laiku un piemērojami tikai līdz brīdim, kad pasākums, ar kuru tiek pārkāpti šā nolīguma noteikumi, ir atsaukts vai grozīts tā, lai atbilstu nolīguma noteikumiem, vai līdz brīdim, kad līgumslēdzējas puses ir vienojušās atrisināt domstarpības.

214. pants
Atbilstības panākšanai pēc attiecīgo pasākumu pieņemšanas veikto pasākumu pārskatīšana

1. Atbildētāja līgumslēdzēja puse paziņo otrai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai par pasākumiem, ko tā veikusi, lai izpildītu šķīrējtiesas nolēmumu, kā arī par tās pieprasījumu prasītājai līgumslēdzējai pusei izbeigt attiecīgo pasākumu piemērošanu.

2. Ja līgumslēdzējas puses trīsdesmit (30) dienās pēc paziņojuma iesniegšanas nevienojas par paziņotā pasākuma atbilstību šim nolīgumam, prasītāja līgumslēdzēja puse rakstiski pieprasa šķīrējtiesas nolēmumu šajā jautājumā. Par tādu pieprasījumu paziņo otrai līgumslēdzējai pusei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Šķīrējtiesas nolēmums paziņojams līgumslēdzējām pusēm un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai četrdesmit piecās (45) dienās no pieprasījuma iesniegšanas dienas. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, neatbilst šā nolīguma noteikumiem, šķīrējtiesa nosaka, vai prasītāja līgumslēdzēja puse var turpināt piemērot attiecīgos pasākumus. Ja šķīrējtiesa nolemj, ka pasākums, kas veikts atbilstības nodrošināšanai, atbilst nolīguma noteikumiem, attiecīgos pasākumus izbeidz.

3. Ja sākotnējās šķīrējtiesas sastāvs vai daži locekļi nevar piedalīties jaunā sanāksmē, piemēro 207. pantā noteiktās procedūras. Nolēmuma paziņošanas termiņš ir sešdesmit (60) dienas no 2. punktā minētā pieprasījuma iesniegšanas dienas.

3. IEDAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI

215. pants
Savstarpēji saskaņots risinājums

Līgumslēdzējas puses katrā laikā drīkst panākt domstarpību saskaņotu risinājumu atbilstīgi šai daļai. Par tādu risinājumu tās paziņo CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai. Pieņemot abpusēji saskaņotu risinājumu, procedūra tiek izbeigta.

216. pants
Procesuālie noteikumi

1. Domstarpību izšķiršanas procedūrās atbilstīgi šīs daļas 2. nodaļai vadās pēc reglamenta, ko CARIFORUM un EK Apvienotā padome pieņem trīs (3) mēnešos pēc šā nolīguma pagaidu stāšanās spēkā.

2. Visas šķīrējtiesas sanāksmes saskaņā ar reglamentu ir atklātas, ja vien šķīrējtiesa pēc savas ierosmes vai pēc līgumslēdzēju pušu lūguma nenolemj citādi.

217. pants
Informācija un tehniskas konsultācijas

Šķīrējtiesa pēc līgumslēdzējas puses pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas var iegūt ziņas no jebkura avota, tostarp no domstarpībās iesaistītās līgumslēdzējas puses, kuru tā uzskata par pieņemamu šķīrējtiesas procesam. Šķīrējtiesai ir arī tiesības pēc saviem ieskatiem lūgt attiecīgu ekspertu viedokli. Ieinteresētajām personām saskaņā ar reglamentu ir tiesības iesniegt šķīrējtiesā amicus curiae atzinumus. Tādā veidā iegūta informācija ir jādara zināma abām līgumslēdzējām pusēm, un tām ir jādod iespēja izteikt apsvērumus.

218. pants
Iesniegumu valodas

1. Līgumslēdzēju pušu rakstiski un mutiski iesniegumi sagatavojami vai izsakāmi jebkurā no līgumslēdzēju pušu oficiālajām valodām.

2. Līgumslēdzējas puses cenšas vienoties par kopīgu darba valodu konkrētām procedūrām atbilstīgi šai daļai. Ja līgumslēdzējas puses nespēj vienoties par kopīgu darba valodu, katra līgumslēdzēja puse organizē savu rakstisko iesniegumu tulkošanu un mutisko tulkošanu sēžu laikā valodā, kuru izvēlas atbildētāja līgumslēdzēja puse, un sedz izmaksas, ja vien tā nav attiecīgās līgumslēdzējas puses oficiālā valoda³⁰.

219. pants
Interpretācijas noteikumi

Šķīrējtiesa interpretē šā nolīguma noteikumus saskaņā ar parastajiem starptautisko publisko tiesību interpretācijas noteikumiem, tostarp noteikumiem, kas paredzēti Vīnes Konvencijā par starptautiskajām līgumtiesībām. Šķīrējtiesas nolēmumi nepaplašina un nesašaurina šā nolīguma noteikumos paredzētās tiesības un pienākumus.

220. pants
Šķīrējtiesas nolēmumi

1. Šķīrējtiesa dara visu iespējamo, lai katru lēmumu pieņemtu vienprātīgi. Ja tomēr lēmumu nevar pieņemt vienprātīgi, attiecīgo jautājumu izšķir ar vairākuma balsojumu. Nekādā gadījumā netiek publiskoti atšķirīgie šķīrējtiesnešu viedokļi.

2. Nolēmumā izklāsta faktu konstatējumus lietā, šā nolīguma attiecīgo noteikumu piemērojamību un spriedumus, uz kuru pamata izdarīti konstatējumi un secinājumi. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja šķīrējtiesas nolēmumu nodod atklātībai, ja vien nenolemj tā nedarīt.

221. pants
Šķīrējtiesnešu saraksts

1. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc šā nolīguma pagaidu piemērošanas izveido piecpadsmit (15) tādu personu sarakstu, kuras vēlas un spēj darboties par šķīrējtiesnešiem. Katra līgumslēdzēja puse par šķīrējtiesnešiem izvēlas piecas personas. Abas līgumslēdzējas puses arī vienojas par piecām personām, kas nav nevienas līgumslēdzējas puses valstspiederīgie, kuras būs šķīrējtiesas priekšsēdētāji. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja nodrošina, lai sarakstā vienmēr tiktu uzturēts šis skaits.

2. Šķīrējtiesnešiem jābūt speciālām zināšanām vai pieredzei tieslietās un starptautiskajā tirdzniecībā. Viņiem jābūt neatkarīgiem, jāstrādā savā kompetencē un nav jāpieņem norādījumi ne no vienas organizācijas vai valdības, un nav jābūt saistītiem ne ar vienu no līgumslēdzēju pušu valdībām, un ir jāievēro reglamentam pievienotais ētikas kodekss.

3. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var izveidot papildu sarakstu ar piecpadsmit (15) personām, kam ir nozares ekspertu zināšanas konkrētos šā nolīguma aptvertajos jautājumos. Kad izmanto 207. panta atlases procedūru, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs ar abu līgumslēdzēju pušu piekrišanu var izmantot tādu nozaru ekspertu sarakstu. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja izveido papildu sarakstu ar piecpadsmit (15) personām, kam ir ekspertu zināšanas konkrētajos IV sadaļas 4. un 5. nodaļas jautājumos.

222. pants
Attiecības ar PTO pienākumiem

1. Atbilstīgi šim nolīgumam izveidotās šķīrējtiesas neskata domstarpības par katras līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalstu tiesībām un pienākumiem atbilstīgi Līgumam par PTO izveidošanu.

2. Tiesības izmantot šā nolīguma noteikumus par domstarpību izšķiršanu neierobežo nevienu darbību PTO ietvaros, tostarp domstarpību izšķiršanas darbību. Taču, ja kāda no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts attiecībā uz konkrētu pasākumu ir uzsākusi domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar šā nolīguma 206. panta 1. punktu vai PTO nolīgumu, tā nevar uzsākt domstarpību izšķiršanas procesu par to pašu pasākumu otrā forumā, kamēr nav beidzies pirmais process. Šajā punktā par domstarpību izšķiršanas procesu saskaņā ar PTO nolīgumu uzskata tādu procesu, kas uzsākts, līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij pieprasot izveidot šķīrējtiesu atbilstoši Vienošanās par noteikumiem un kārtību, kas nosaka domstarpību izšķiršanu, 6. pantam.

3. Šis nolīgums neliedz līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij īstenot pienākumu atlikšanu, ko atļauj PTO Domstarpību izšķiršanas organizācija. Nekas PTO nolīgumā neliedz līgumslēdzējām pusēm atlikt labumu piešķiršanu atbilstīgi šim nolīgumam.

223. pants
Termiņi

1. Visus šajā daļā noteiktos termiņus, tostarp šķīrējtiesu nolēmumu paziņošanas termiņus, skaita kalendārajās dienās no nākamās dienas pēc darbības vai fakta, uz ko tie attiecas.

2. Jebkuru šajā daļā minēto termiņu var pagarināt, līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties.

IV DAĻA
VISPĀRĒJI IZŅĒMUMI

224. pants
Vispārējā izņēmumu klauzula

1. Ievērojot prasību, ka pasākumus nepiemēro tā, ka tie izraisa līgumslēdzēju pušu savstarpēju patvaļīgu vai neattaisnojamu diskrimināciju vienādos apstākļos vai līgumslēdzēju pušu savstarpējās preču tirdzniecības, pakalpojumu vai nodibinājumu slēptu ierobežojumu, šis nolīgums nekādi neliedz EK līgumslēdzējai pusei, CARIFORUM valstīm vai CARIFORUM parakstītājvalstij noteikt vai piemērot pasākumus, kas:

a) ir nepieciešami sabiedriskās drošības un sabiedrības morāles aizsardzībai³¹ vai sabiedriskās kārtības uzturēšanai;

b) ir nepieciešami cilvēku, dzīvnieku un augu dzīvības vai veselības aizsardzībai;

c) ir nepieciešami, lai nodrošinātu to normatīvo aktu ievērošanu, kas nav pretrunā šā nolīguma noteikumiem, tostarp to noteikumu, kuri attiecas uz:

i) krāpnieciskas vai maldinošas prakses novēršanu vai attiecas uz līgumsaistību neizpildes sekām,

ii) personu privātās dzīves aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un izplatīšanu un privātā īpašumā esošas dokumentācijas un grāmatvedības konfidencialitātes aizsardzību,

iii) drošību,

iv) muitas izpildi, vai

v) intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību;

d) attiecas uz zelta un sudraba importu vai eksportu;

e) ir nepieciešami mākslinieciskas, vēsturiskas vai arheoloģiskas vērtības nacionālo bagātību aizsardzībai;

f) attiecas uz izsīkstošu dabas resursu saglabāšanu, ja tādus pasākumus iedzīvina saistībā ar ierobežojumiem pašmāju preču ražošanai vai patēriņam, pašmāju pakalpojumu piegādei vai patēriņam un pašmāju ieguldītājiem;

g) attiecas uz cietumnieku darba ražojumiem; vai

h) nav saderīgi ar 68. un 77. pantu, ar noteikumu, ka režīma atšķirības mērķis ir nodrošināt tiešo nodokļu efektīvu un līdztiesīgu uzlikšanu vai iekasēšanu attiecībā uz EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts saimnieciskajām darbībām, ieguldītājiem vai pakalpojumu sniedzējiem³².

2. II sadaļas un IV pielikuma noteikumi neattiecas uz EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu attiecīgajām sociālās drošības sistēmām un tādām darbībām katras līgumslēdzējas puses teritorijā, kas regulāri vai neregulāri saistītas ar valsts varas īstenošanu.

225. pants
Izņēmumi drošības apsvērumu dēļ

1. Šis nolīgums nekādi:

a) nenosaka EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij sniegt informāciju, ja tā uzskata, ka informācijas izpaušana ir pretrunā tās būtiskām drošības interesēm;

b) neattur EK līgumslēdzēja pusi vai CARIFORUM parakstītājvalsti no rīcības, ko tā uzskata par nepieciešamu savu būtisko drošības interešu aizsardzībai:

i) attiecībā uz skaldmateriāliem un kodolmateriāliem vai materiāliem, no kuriem tie iegūti,

ii) attiecībā uz saimniecisku darbību, ko tieši vai netieši veic militāras iestādes apgādes vai nodrošinājuma vajadzībām,

iii) saistībā ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu un tirdzniecību,

iv) attiecībā uz publisko iepirkumu, kas nepieciešams valsts drošības vai valsts aizsardzības vajadzībām; vai

v) kara laikā vai citādā ārkārtas situācijā starptautiskajās attiecībās; vai

c) netraucē EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij veikt pasākumus, lai izpildītu pienākumus, ko tā uzņēmusies, lai uzturētu starptautisku mieru un drošību.

2. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja saņem visplašāko iespējamo informāciju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu, un par to izbeigšanu.

226. pants
Nodokļi

1. Šis nolīgums vai kārtība, kas noteikta atbilstīgi šim nolīgumam, nekādi nav uzskatāmi par tādiem, kas liedz EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij, piemērojot savu nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, nošķirt nodokļu maksātājus, kuri nav vienādā situācijā, it īpaši sakarā ar viņu dzīvesvietu vai vietu, kur ieguldīts viņu kapitāls.

2. Šis nolīgums vai kārtība, kas noteikta atbilstīgi šim nolīgumam, nekādi nav uzskatāmi par tādu, kas liedz noteikt vai izpildīt pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļiem vai nodokļu nemaksāšanu, ievērojot nodokļu noteikumus līgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu, citos nodokļu režīmos vai valsts nodokļu tiesību aktos.

3. Šis nolīgums nekādi neskar EK līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts tiesības un pienākumus atbilstīgi nodokļu konvencijām. Šā nolīguma un kādas šādas konvencijas neatbilstības gadījumā minētā konvencija ir noteicošā, ciktāl tā attiecas uz attiecīgo pretrunu.

V DAĻA
INSTITUCIONĀLI NOTEIKUMI

227. pants
CARIFORUM un EK Apvienotā padome

1. Ar šo tiek izveidota CARIFORUM un EK Apvienotā padome, kas pārrauga šā nolīguma īstenošanu. CARIFORUM un EK Apvienotās padomes sanāksmes ministru līmenī notiek regulāri, ne retāk kā reizi divos gados, bet nepieciešamības gadījumā padome rīko ārkārtas sanāksmes, ja līgumslēdzējas puses par to vienojas.

2. Neskarot Ministru padomes funkcijas, kas noteiktas Kotonū Nolīguma 15. pantā, CARIFORUM un EK Apvienotā padome ir vispārīgi atbildīga par šā nolīguma darbību un īstenošanu un uzrauga tā mērķu sasniegšanu. Tā arī izskata būtiskus jautājumus saistībā ar šo nolīgumu, kā arī visus pārējos divpusējos, daudzpusējos vai starptautiskos jautājumus, kas izraisa vispārēju interesi un skar tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm.

3. CARIFORUM un EK Apvienotā padome izskata arī līgumslēdzēju pušu priekšlikumus un ieteikumus par šā nolīguma pārskatīšanu.

228. pants
Sastāvs un reglaments

1. CARIFORUM un EK Apvienoto padomi veido, no vienas puses, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas locekļi un, no otras puses, CARIFORUM parakstītājvalstu valdību pārstāvji.

2. CARIFORUM parakstītājvalstis pilnvaro vienu no saviem pārstāvjiem rīkoties to uzdevumā visos jautājumos atbilstīgi šim nolīgumam, kurā tās ir vienojušās rīkoties kolektīvi.

3. CARIFORUM un EK Apvienotā padome nosaka savu reglamentu.

4. CARIFORUM un EK Apvienotās padomes priekšsēdētājs pa kārtai ir EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM pārstāvis saskaņā ar tās reglamentā izklāstītajiem noteikumiem. CARIFORUM un EK Apvienotā padome sniedz regulārus ziņojumus par šā nolīguma darbību Ministru padomei, kas izveidota saskaņā ar Kotonū Nolīguma 15. pantu.

5. CARIFORUM un EK Apvienotās padomes locekļi var vienoties par savu pārstāvību saskaņā ar tās reglamentā noteiktajiem nosacījumiem.

229. pants
Lēmumu pieņemšanas pilnvaras un procedūras

1. Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, CARIFORUM un EK Apvienotā padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus attiecībā uz visiem jautājumiem, uz ko attiecas šis nolīgums.

2. Pieņemtie lēmumi ir saistoši līgumslēdzējām pusēm un CARIFORUM parakstītājvalstīm, kas veic visus pasākumus, kuri vajadzīgi šo lēmumu izpildei saskaņā ar katras līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu iekšējiem noteikumiem.

3. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var pieņemt arī attiecīgus ieteikumus.

4. Jautājumos, kuros CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas rīkoties kolektīvi, CARIFORUM un EK Apvienotā padome pieņem lēmumus un ieteikumus, līgumslēdzējām pusēm savstarpēji vienojoties. Jautājumos, kuros CARIFORUM parakstītājvalstis nav vienojušās rīkoties kolektīvi, lēmuma pieņemšanai ir vajadzīga attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts vai valstu piekrišana.

230. pants
CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja

1. CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei tās pienākumu veikšanā palīdz CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji, parasti vecāko amatpersonu līmenī. CARIFORUM parakstītājvalstis pilnvaro vienu no saviem pārstāvjiem rīkoties to uzdevumā visos jautājumos atbilstīgi šim nolīgumam, kurā tās ir vienojušās rīkoties kolektīvi. Katra līgumslēdzēja puse vai CARIFORUM parakstītājvalsts var vērst komitejas uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar šā nolīguma piemērošanu vai tā mērķu sasniegšanu.

2. CARIFORUM un EK Apvienotā padome nosaka CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas reglamentu. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus pa vienam gadam ir katras līgumslēdzējas puses pārstāvis. Tā katru gadu sniedz pārskatu CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei.

3. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai ir šādas konkrētas funkcijas.

a) Tirdzniecības jomā:

i) uzraudzīt un atbildēt par šā nolīguma noteikumu īstenošanu un pareizu piemērošanu un apspriest un izteikt sadarbības priekšlikumus attiecībā uz to;

ii) pārzināt šā nolīguma noteikumu turpmāku papildināšanu un novērtēt tā piemērošanā gūtos rezultātus;

iii) saskaņā ar III daļu veikt darbības, lai izvairītos no domstarpībām, un atrisināt domstarpības, kas var rasties saistībā ar šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu;

iv) palīdzēt CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei tās pienākumu veikšanā;

v) uzraudzīt reģionālās integrācijas un līgumslēdzēju pušu ekonomisko un tirdzniecisko attiecību attīstību;

vi) uzraudzīt un izvērtēt šā nolīguma īstenošanas iespaidu uz līgumslēdzēju pušu ilgtspējīgu attīstību;

vii) apspriest un uzņemties darbības, kas var atvieglināt līgumslēdzēju pušu savstarpējās tirdzniecības, ieguldījumu un uzņēmējdarbības iespējas; un

viii) apspriest jautājumus, kas attiecas uz šo nolīgumu, un problēmas, kas var iespaidot tā mērķu sasniegšanu.

b) Attīstības jomā:

i) palīdzēt CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei tās funkciju izpildē sakarā ar attīstības sadarbības jautājumiem, uz kuriem attiecas šis nolīgums;

ii) uzraudzīt šajā nolīgumā noteikto sadarbības noteikumu īstenošanu un koordinēt šo darbību ar donoriem, kas ir trešās personas;

iii) sniegt ieteikumus par līgumslēdzēju pušu savstarpējo sadarbību, kas attiecas uz tirdzniecību;

iv) regulāri pārskatīt šajā nolīgumā noteiktās sadarbības prioritātes un vajadzības gadījumā sniegt ieteikumus par jaunu prioritāšu iekļaušanu; un

v) pārskatīt un apspriest sadarbības jautājumus, kas attiecas uz reģionālo integrāciju un šā nolīguma īstenošanu.

4. Izpildot savas funkcijas, CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komiteja var:

a) izveidot un pārraudzīt īpašas komitejas vai struktūras, kas nodarbojas ar jautājumiem tās kompetences robežās, un noteikt šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus, kā arī reglamentu;

b) sasaukt sēdes katrā laikā, par ko līgumslēdzējas puses vienojušās;

c) izskatīt visus šā nolīguma jautājumus un attiecīgi rīkoties savu funkciju izpildē; un

d) pieņemt lēmumus vai sagatavot ieteikumus šajā nolīgumā paredzētajos gadījumos vai tad, ja šādas izpildes pilnvaras tai deleģējusi CARIFORUM un EK Apvienotā padome. Šādos gadījumos Komiteja pieņem lēmumus vai sagatavot ieteikumus saskaņā ar 229. panta 4. punkta nosacījumiem.

5. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejas sanāksmes šā nolīguma īstenošanas vispārējai pārskatīšanai parasti notiek reizi gadā, vienu gadu EK līgumslēdzējā pusē, nākamajā gadā — kādā CARIFORUM valstī, līgumslēdzējām pusēm iepriekš vienojoties par datumu un darba kārtību. Komiteja rīko īpašas darba sesijas, lai izpildītu 3. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās funkcijas.

231. pants
CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja

1. Ar šo tiek izveidota CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja. Tā ir forums, kurā Eiropas Parlamenta un CARIFORUM valstu likumdevēju locekļi tiekas un apmainās ar viedokļiem. Tā pati nosaka sanāksmju biežumu. Tā sadarbojas ar Apvienoto parlamentāro asambleju, ko paredz Kotonū Nolīguma 17. pants.

2. CARIFORUM un EK Parlamentārajā komitejā ir Eiropas Parlamenta locekļi, no vienas puses, un CARIFORUM valstu likumdevēju locekļi, no otras puses. Līgumslēdzēju pušu pārstāvji var piedalīties CARIFORUM un EK Parlamentārās komitejas sanāksmēs.

3. CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja izveido savu reglamentu un informē par to CARIFORUM un EK Apvienoto padomi.

4. CARIFORUM un EK Parlamentāro komitejas priekšsēdētājs pārmaiņus ir Eiropas Parlamenta pārstāvis un CARIFORUM valsts likumdevēja pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstāmi tās reglamentā.

5. CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja var prasīt no CARIFORUM un EK Apvienotās padomes attiecīgo informāciju par šā nolīguma īstenošanu, un CARIFORUM un EK Apvienotā padome sniedz komitejai pieprasīto informāciju.

6. CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja informējama par CARIFORUM un EK Apvienotās padomes lēmumiem un ieteikumiem.

7. CARIFORUM un EK Parlamentārā komiteja var sniegt ieteikumus CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai.

232. pants
CARIFORUM un EK Padomdevēja komiteja

1. Ar šo tiek izveidota CARIFORUM un EK Padomdevēja komiteja, kuras uzdevums ir palīdzēt CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei veicināt dialogu un sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem, tostarp akadēmiskajām aprindām, un sociālajiem un ekonomiskajiem partneriem. Šāds dialogs un sadarbība aptver visus Kopienas un CARIFORUM valstu attiecību ekonomiskos, sociālos un ekoloģiskos aspektus, kas rodas, īstenojot šo nolīgumu.

2. Par dalību CARIFORUM un EK Padomdevējā komitejā lemj CARIFORUM un EK Apvienotā padome ar nolūku nodrošināt visu ieinteresēto personu plašu pārstāvību.

3. CARIFORUM un EK Padomdevēja komiteja veic savu darbību, balstoties uz konsultācijām ar CARIFORUM un EK Apvienoto padomi, vai pēc savas iniciatīvas un sniedz ieteikumus CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei. Līgumslēdzēju pušu pārstāvji piedalās CARIFORUM un EK Padomdevējas komitejas sanāksmēs.

4. CARIFORUM un EK Padomdevēja komiteja pieņem savu reglamentu saziņā ar CARIFORUM un EK Apvienoto padomi.

5. CARIFORUM un EK Padomdevēja komiteja var sniegt ieteikumus CARIFORUM un EK Apvienotajai padomei un CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejai.

VI DAĻA
VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

233. pants
Līgumslēdzēju pušu definīcija un pienākumu izpilde

1. Šā nolīguma līgumslēdzējas puses ir Antigva un Barbuda, Bahamu Sadraudzība, Barbadosa, Beliza, Dominikas Sadraudzība, Dominikānas Republika, Grenāda, Gajānas Republika, Haiti Republika, Jamaika, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas, Surinamas Republika un Trinidādas un Tobāgo Republika, te minētas kā "CARIFORUM valstis", no vienas puses, un Eiropas Kopiena vai tās dalībvalstis vai Eiropas Kopiena un tās dalībvalstis, to attiecīgajās kompetences jomās, kas izriet no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, te minētas kā "EK līgumslēdzēja puse", no otras puses.

2. Šā nolīguma vajadzībām CARIFORUM valstis vienojas rīkoties kolektīvi.

3. Šā nolīguma vajadzībām apzīmējums "līgumslēdzēja puse" attiecas uz CARIFORUM valstīm, kas rīkojas kolektīvi, vai attiecīgi uz EK līgumslēdzēja pusi. Apzīmējums "līgumslēdzējas puses" attiecas uz CARIFORUM valstīm, kas rīkojas kolektīvi, un EK līgumslēdzēja pusi.

4. Ja ir paredzēta vai tiek prasīta atsevišķa darbība tiesību īstenošanā vai pienākumu izpildē atbilstīgi šim nolīgumam, ir minētas "CARIFORUM parakstītājvalstis".

5. Līgumslēdzējas puses vai attiecīgi CARIFORUM parakstītājvalstis nosaka vispārējus vai konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi to pienākumu izpildei saskaņā ar šo nolīgumu, un nodrošina to atbilstību šajā nolīgumā izvirzītajiem mērķiem.

234. pants
Koordinatori un informācijas apmaiņa

1. Lai atvieglinātu saziņu un nodrošinātu šā nolīguma efektīvu īstenošanu, EK līgumslēdzēja puse, CARIFORUM valstis kolektīvi un katra CARIFORUM parakstītājvalsts ieceļ koordinatoru nolīguma provizoriskai piemērošanai. Koordinatoru iecelšana neskar kompetento iestāžu konkrētu norīkošanu atbilstīgi šā nolīguma konkrētiem noteikumiem.

2. Pēc katras līgumslēdzējas puses pieprasījuma otras līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts koordinators norāda biroju vai ierēdni, kurš atbild par jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma īstenošanu, un sniedz vajadzīgo atbalstu, lai atvieglinātu saziņu ar pieprasītāju līgumslēdzēja pusi.

3. Pēc katras līgumslēdzējas puses pieprasījuma, ciktāl likumīgi iespējams, katra līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis, izmantojot savus koordinatorus, sniedz informāciju un nevilcinoties atbild uz jautājumiem, kas attiecas uz faktisku vai ierosinātu pasākumu, kurš var iespaidot tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka informācijas apmaiņu cik iespējams virzīs ar CARIFORUM koordinatora starpniecību.

235. pants
Pārredzamība

1. Katra līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalsts nodrošina, ka tiesību akti, procedūras un administratīvi nolēmumi ar vispārēju nozīmi, kā arī starptautiskas saistības, kas attiecas uz tirdzniecības jautājumiem, kas ietverti šajā nolīgumā, tiek nevilcinoties publicēti vai nodoti atklātībai un uz tiem tiek vērsta otras līgumslēdzējas puses uzmanība.

2. Neskarot konkrētus šā nolīguma noteikumus par pārredzamību, saskaņā ar šo pantu norādīto informāciju uzskata par sniegtu, kad tā ir pieejama, attiecīgi paziņojot PTO, vai kad minētā informācija ir pieejama attiecīgās līgumslēdzējas puses vai CARIFORUM parakstītājvalsts oficiālā publiski pieejamā bezmaksas tīmekļa vietnē.

3. Šis nolīgums nekādi neuzliek nevienai līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij pienākumu sniegt konfidenciālu informāciju, kuras izpaušana traucētu likumu izpildi vai citādi būtu pretrunā sabiedrības interesēm, vai kas ierobežotu konkrētu publisku vai privātu uzņēmumu likumīgās komerciālās intereses, izņemot tiktāl, ciktāl to vajag izpaust sakarā ar domstarpību izšķiršanas procedūru atbilstīgi šā nolīguma III daļai. Ja tādu izpaušanu par nepieciešamu uzskata atbilstīgi 207. pantam izveidota šķīrējtiesa, tā nodrošina konfidencialitātes pilnīgu aizsardzību.

236. pants
Dialogs par finanšu jautājumiem

Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas veicināt dialogu, pārredzamību un apmainīties ar paraugpraksi nodokļu politikas un administrēšanas jomā.

237. pants
Kopdarbība cīņā pret pretlikumīgu finansiālo darbību

Līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstis apņemas novērst un apkarot pretlikumīgas, krāpnieciskas un koruptīvas darbības, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un pieņem nepieciešamos tiesiskos un administratīvos pasākumus, lai panāktu atbilstību starptautiskajiem standartiem, tostarp standartiem, kas noteikti ANO Konvencijā pret korupciju, ANO Konvencijā par starptautisko organizēto noziedzību un tās protokolos un ANO Konvencijā par cīņu pret terorisma finansēšanu. EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas apmainīties ar informāciju un sadarboties šajās jomās.

238. pants
Priekšroka reģioniem

1. Šis nolīgums nekādi neuzliek līgumslēdzējai pusei pienākumu uz otru šā nolīguma līgumslēdzēja pusi attiecināt režīmu, kas ir labvēlīgāks par to, ko piemēro katrā no līgumslēdzējām pusēm tās attiecīgajā reģionālās integrācijas procesā.

2. Katrs labvēlīgāks režīms un priekšrocība, ko atbilstīgi šim nolīgumam kāda CARIFORUM parakstītājvalsts atvēl EK līgumslēdzējai pusei, pienākas arī katrai CARIFORUM parakstītājvalstij.

3. Neskarot 2. punktu:

i) Labvēlīgāks režīms un priekšrocība stājas spēkā nekavējoties šā nolīguma parakstīšanas brīdī attiecībā uz visiem ražojumiem, kam uzliekama nulles nodokļa likme tā, kā aprakstīts III pielikumā.

ii) Labvēlīgāks režīms un priekšrocība stājas spēkā vienu gadu pēc šā nolīguma parakstīšanas starp CARIFORUM valstīm, kuras pieder pie Karību Kopienas "attīstītākajām valstīm" (Bahamu Sadraudzība, Barbadosa, Gajānas Republika, Jamaika, Surinamas Republika un Trinidādas un Tobāgo Republika), un Dominikānas Republiku attiecībā uz visiem citiem ražojumiem, kas noteikti III pielikumā, un IV pielikuma noteikumiem.

iii) Labvēlīgāks režīms un priekšrocība stājas spēkā divus gadu pēc šā nolīguma parakstīšanas starp CARIFORUM valstīm, kuras pieder pie Karību Kopienas "mazāk attīstītajām valstīm" (Antigva un Barbuda, Beliza, Dominikas Sadraudzība, Grenāda, Sentkitsa un Nevisa, Sentlūsija, Sentvinsenta un Grenadīnas), un Dominikānas Republiku attiecībā uz visiem citiem ražojumiem, kas noteikti III pielikumā, un IV pielikuma noteikumiem. Haiti Republikai netiek prasīts attiecināt šādu labvēlīgāku režīmu un priekšrocības uz Dominikānas Republiku piecus gadus pēc šā nolīguma parakstīšanas dienas.

239. pants
Attālākie Eiropas Kopienas reģioni

1. Ņemot vērā Eiropas Kopienas attālāko reģionu un CARIFORUM valstu ģeogrāfisko tuvumu, nolūkā pastiprināt saimnieciskos un sociālos sakarus starp šiem reģioniem un CARIFORUM valstīm līgumslēdzējas puses cenšas īpaši atvieglināt sadarbību visās šā nolīguma aptvertajās jomās, kā arī atvieglināt preču un pakalpojumu tirdzniecību, sekmēt ieguldījumus un veicināt satiksmes un saziņas sakarus starp attālākajiem reģioniem un CARIFORUM valstīm.

2. 1. punktā deklarētos mērķus arī īsteno, kad vien iespējams veicinot CARIFORUM valstu un attālāko reģionu kopīgu dalību Eiropas Kopienas pamatprogrammās un īpašās programmās šā nolīguma jomās.

3. EK līgumslēdzēja puse cenšas nodrošināt sadarbību starp dažādiem Eiropas Kopienas kohēzijas un attīstības politikas finansēšanas instrumentiem ar nolūku veicināt sadarbību starp CARIFORUM valstīm un Eiropas Kopienas attālākajiem reģioniem šā nolīguma jomās.

4. Šis nolīgums nekādi neliedz EK līgumslēdzējai pusei piemērot pastāvošos pasākumus, kuru mērķis ir risināt attālāko reģionu sociālo un ekonomisko situāciju struktūras ziņā atbilstīgi Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299. panta 2. punktam.

240. pants
Grūtības maksājumu bilances jomā

1. Ja kādai CARIFORUM parakstītājvalstij vai EK līgumslēdzējai pusei ir vai var rasties nopietnas maksājumu bilances un ārējas finansiālās grūtības, tā var pieņemt vai paturēt spēkā ierobežojošus pasākumus attiecībā uz preču un pakalpojumu tirdzniecību un nodibinājumiem.

2. CARIFORUM parakstītājvalstis un EK līgumslēdzēja puse cenšas izvairīties no 1. punktā minēto ierobežojošo pasākumu piemērošanas.

3. Visi saskaņā ar šo pantu noteiktie vai spēkā paturētie ierobežojošie pasākumi ir nediskriminējoši un uz ierobežotu laiku, un nepārsniedz maksājumu bilances un ārējo finanšu stāvokļa koriģēšanai nepieciešamo. Tie ir, attiecīgi, saskaņā ar PTO nolīgumos paredzētajiem nosacījumiem un saderīgi ar Starptautiskā valūtas fonda Statūtiem.

4. CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzēja puse, kas patur spēkā vai nosaka ierobežojošus pasākumus vai to grozījumus, nekavējoties paziņo par tiem otrai līgumslēdzējai pusei un iespējami īsā laikā iesniedz to atcelšanas grafiku.

5. CARIFORUM-EK Tirdzniecības un attīstības komitejā nekavējoties tiek rīkotas konsultācijas. Konsultācijās novērtē attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses maksājumu bilances stāvokli un saskaņā ar šo pantu noteiktos vai spēkā paturētos ierobežojumus, cita starpā ņemot vērā tādus faktorus kā:

a) maksājumu bilances un ārējo finansiālo grūtību raksturs un apjoms;

b) ārējā ekonomikas un tirdzniecības vide;

c) pieejamie alternatīvie korektīvie pasākumi.

Konsultācijās izskata ierobežojošo pasākumu atbilstību 3. un 4. punktam. Konsultācijās akceptē visus Starptautiskā valūtas fonda iesniegtos statistikas un citādus faktus attiecībā uz ārvalstu valūtām, valūtas rezervēm un maksājumu bilanci un pamato secinājumus ar minētā fonda sniegto attiecīgās CARIFORUM parakstītājvalsts vai EK līgumslēdzējas puses maksājumu bilances un ārējā finanšu stāvokļa novērtējumu.

241. pants
Attiecības ar Kotonū Nolīgumu

1. Izņemot Kotonū Nolīguma 3. daļas II sadaļā ietvertos noteikumus par attīstības sadarbību, šā nolīguma un Kotonū Nolīguma 3. daļas II sadaļas noteikumu neatbilstības gadījumā prevalē šā nolīguma noteikumi.

2. Šis nolīgums nekādi nav uztverams tā, ka tas traucētu EK līgumslēdzējai pusei vai CARIFORUM parakstītājvalstij pieņemt pasākumus, tostarp ar tirdzniecību saistītus pasākumus, atbilstīgi šim nolīgumam, kurus uzskata par piemērotiem, kā paredzēts Kotonū Nolīguma 11. panta b) punktā un 96. un 97. pantā, minēto pantu noteiktajā kārtībā.

242. pants
Attiecības ar PTO nolīgumu

Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šis nolīgums nekādi neliek tām vai CARIFORUM parakstītājvalstīm rīkoties neatbilstīgi to PTO pienākumiem.

243. pants
Stāšanās spēkā

1. Šis nolīgums stājas spēkā nākamā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad līgumslēdzējas puses ir paziņojušas viena otrai par šim nolūkam nepieciešamo procedūru pabeigšanu.

2. Paziņojumus nosūta Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāram, kas ir šā nolīguma depozitārs.

3. Līdz šā nolīguma stāšanās spēkā brīdim Eiropas Kopiena un CARIFORUM parakstītājvalstis vienojas šo nolīgumu pilnīgi vai daļēji piemērot provizoriski. To var izdarīt, provizoriski piemērojot atbilstīgi parakstītāja likumiem vai ar nolīguma ratifikāciju. Par provizorisku piemērošanu jāpaziņo depozitāram. Nolīgumu piemēro provizoriski pēc desmit (10) dienām, kad saņemts paziņojums par provizorisku piemērošanu no Eiropas Kopienas vai no visām CARIFORUM parakstītājvalstīm. Provizorisku piemērošanu ievieš iespējami drīz un ne vēlāk kā 2008. gada 31. oktobrī.

4. Neskarot 3. punktu; Eiropas Kopiena un CARIFORUM parakstītājvalstis var veikt pasākumus, lai piemērotu nolīgumu pirms tā provizoriskas piemērošanas, ciktāl tas realizējams.

244. pants
Ilgums

1. Šis nolīgums ir spēkā nenoteiktu laiku.

2. Katra no līgumslēdzējām pusēm vai CARIFORUM parakstītājvalsts var iesniegt pārējiem rakstisku paziņojumu par nodomu denonsēt šo nolīgumu.

3. Denonsēšana stājas spēkā sešus mēnešus pēc paziņošanas.

245. pants
Piemērošanas teritorija

Šo nolīgumu piemēro, no vienas līgumslēdzējas puses, teritorijās, kurās piemēro Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, atbilstīgi minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem, un, no otras puses, CARIFORUM parakstītājvalstu teritorijā. Norādes šajā nolīgumā uz "teritoriju" jāsaprot šajā nozīmē.

246. pants
Pārskatīšanas klauzula

1. Līgumslēdzējas puses vienojas apsvērt šā nolīguma papildināšanu, lai paplašinātu un papildinātu tā darbības jomu saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem, grozot to vai noslēdzot vienošanās par konkrētām nozarēm vai pasākumiem, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi. Līgumslēdzējas puses var arī apsvērt šā nolīguma pārskatīšanu, tā darbības jomā iekļaujot aizjūras zemes un teritorijas, kas asociētas ar Eiropas Kopienu.

2. Attiecībā uz šā nolīguma īstenošanu abas līgumslēdzējas puses var izvirzīt priekšlikumus koriģēt ar tirdzniecību saistīto sadarbību, ņemot vērā nolīguma īstenošanas gaitā gūto pieredzi.

3. Līgumslēdzējas puses vienojas, ka šim nolīgumam var būt vajadzīga pārskatīšana, ņemot vērā Kotonū Nolīguma termiņa izbeigšanos.

247. pants
Jaunu ES dalībvalstu pievienošanās

1. CARIFORUM un EK Apvienoto padomi informē par katru pieteikumu, kuru iesniedz trešā valsts, lai kļūtu par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti. Sarunu laikā starp ES un pieteikuma iesniedzēju valsti EK līgumslēdzēja puse sniedz CARIFORUM valstīm attiecīgu informāciju un tās savukārt izsaka EK līgumslēdzēja pusei viedokļus, lai tā var pilnīgi ņemt tos vērā. EK līgumslēdzēja puse paziņo CARIFORUM valstīm par katru pievienošanos ES.

2. Jebkura jauna Eiropas Savienības dalībvalsts pievienojas šim nolīgumam no tās pievienošanās dienas ES ar klauzulu par to pievienošanās aktā. Ja pievienošanās aktā ES nav paredzēta šāda dalībvalsts automātiska pievienošanās šim nolīgumam, attiecīgā ES dalībvalsts pievienojas, pievienošanās aktu deponējot Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas nosūta apliecinātas kopijas CARIFORUM valstīm.

3. Līgumslēdzējas puses izskata jaunu ES dalībvalstu pievienošanās ietekmi uz šo nolīgumu. CARIFORUM un EK Apvienotā padome var lemt par pārejas posma vai grozījumu pasākumiem, kas varētu būt nepieciešami.

248. pants
Pievienošanās

1. Šim nolīgumam var pievienoties ikviena Karību valsts atbilstīgi noteikumiem un nosacījumiem, par kuriem var vienoties šāda valsts un EK līgumslēdzēja puse un CARIFORUM parakstītājvalstis, pēc apstiprināšanas saskaņā ar piemērojamajām EK līgumslēdzējas puses un CARIFORUM parakstītājvalstu un valsts, kura pievienojas, juridiskajām procedūrām.

2. Pievienošanās tiesību aktu nodod glabāšanā depozitāram.

249. pants
Autentiskie teksti

Šis nolīgums ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāliešu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā un ir vienlīdz autentisks visās šajās valodās.

250. pants
Pielikumi

Šā nolīguma pielikumi, protokoli un parindes ir tā neatņemama sastāvdaļa. III pielikuma 1. papildinājums ir sagatavots tikai angļu valodā.

---

 

NOBEIGUMA AKTS

Personas, ko pilnvarojušas:

ANTIGVA UN BARBUDA

BAHAMU SALU SADRAUDZĪBA,

BARBADOSA,

BELIZA,

DOMINIKAS SADRAUDZĪBA,

DOMINIKĀNAS REPUBLIKA,

GRENĀDA,

GAJĀNAS REPUBLIKA,

HAITI REPUBLIKA,

JAMAIKA,

SENTKITSA UN NEVISA,

SENTLŪSIJA,

SENTVINSENTA UN GRENADĪNAS,

SURINAMAS REPUBLIKA,

TRINIDĀDAS UN TOBĀGO REPUBLIKA,

turpmāk "CARIFORUM valstis",

no vienas puses, un

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Eiropas Kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību līgumslēdzējas puses, turpmāk "Eiropas Savienības dalībvalstis", un

EIROPAS KOPIENA,

no otras puses,

sapulcējušies Bridžtaunā, Barbadosa, divtūkstoš astotā gada piecpadsmitajā oktobrī, lai parakstītu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumam starp CARIFORUM valstīm, no vienas puses, un, Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no otras puses, minētā nolīguma parakstīšanas laikā ir:

– pieņēmuši šādus pielikumus, protokolus, kopīgās deklarācijas, deklarāciju un kopīgo paziņojumu:

I PIELIKUMS: Izvedmuita

II PIELIKUMS: CARIFORUM valstu izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

III PIELIKUMS: EK līgumslēdzējas puses izcelsmes ražojumiem piemērojamie muitas nodokļi

IV PIELIKUMS: Saistību saraksts attiecībā uz ieguldījumiem un pakalpojumu tirdzniecību

V PIELIKUMS: Informācijas centri (saskaņā ar 86. pantu)

VI PIELIKUMS: Veiktie iepirkumi

VII PIELIKUMS: Publicēšanas līdzekļi

I PROTOKOLS: Par "noteiktas izcelsmes ražojumu" jēdziena definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

II PROTOKOLS: Par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas lietās

III PROTOKOLS: Par sadarbību kultūras jomā

TO APLIECINOT, pilnvarotie ir parakstījuši šo nobeiguma aktu.

 

Съставено в Бриджтаун, Барбадос на петнадесети октомвридве хиляди и осма година.

Hecho en Bridgetown, Barbados, el quince de octubre de dosmile ocho.

V Bridgetownu na Barbadosu dne patnáctého října dva tisíce osm.

Udfærdiget i Bridgetown, Barbados, den femtende oktober to tusind og otte.

Geschehen zu Bridgetown, Barbados, am fünfzehnten Oktober zweitausendacht.

Kahe tuhande kaheksanda aasta oktoobrikuu viieteistkümnendal päeval Bridgetownis Barbadosel.

Έγινε στο Bridgetown των Μπαρμπάντος, στις δέκα πέντε Οκτωβρίου δύο χιλιάδες οκτώ.

Done at Bridgetown, Barbados on the fifteenth day of October in the year two thousand and eight.

Fait à Bridgetown, la Barbade, le quinze octobre deux mille huit.

Fatto a Bridgetown, Barbados, addì quindici ottobre duemilaotto.

Bridžtaunā, Barbadosā, divtūkstoš astotā gada piecpadsmitajā oktobrī.

Priimta Bridžtaune, Barbadose, du tūkstančiai aštuntų metų spalio penkioliktą antrą dieną.

Kelt Bridgetownban, Barbadoson a kétezer-nyolcadik év október tizenötödik napján.

Magħmul fi Bridgetown, il-Barbados fil-ħmistax-il jum ta' Ottubru tas-sena elfejn u tmienja.

Gedaan te Bridgetown, Barbados, de vijftiende oktober tweeduizend acht.

Sporządzono w Bridgetown na Barbadosie dnia piętnastego października roku dwa tysiące ósmego.

Feito em Bridgetown, Barbados, em quinze de Outubro de dois mil e oito.

Încheiat la Bridgetown, Barbados, la cincisprezece octombrie două mii opt.

V Bridgetowne na Barbadose dňa pätnásteho októbra dvetisícosem.

V Bridgetownu, Barbados, dne petnajstega oktobra leta dva tisoč osem.

Tehty Bridgetownissa Barbadoksessa viidentenätoista päivänä lokakuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.

Utfärdad i Bridgetown, Barbados, den femtonde oktober tjugohundraåtta.

 

 

1.–3.pielikums PDF formātā

3.pielikuma 1.papildinājums angļu valodā PDF formātā

3.pielikuma 1.papildinājums latviešu valodā PDF formātā

4.–7.pielikums PDF formātā

1.–3.protokols PDF formātā

Kopīgās deklarācijas PDF formātā