Likumprojektu iesniegumi
Dokuments nr.406
Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē
Saeimas Prezidijam
Tautas saskaņas partijas frakcija iesniedz izskatīšanai Saeimas sēdē likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. Likumprojekts paredz Satversmes papildināšanu ar otro daļu “Pamattiesības”, kas ļautu reglamentēt cilvēka un pilsoņa tiesības atbilstoši šo jautājumu svarīgumam ar Satversmes normām.
Izstrādājot likumprojektu, ņemtas vērā starptautiskās konvencijas cilvēktiesību, darba un citos jautājumos, kurām Latvija ir pievienojusies kopš 1990.gada 4.maija.
Šiem Satversmes papildinājumiem būtu jāstājas konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” vietā, kurš vairs pilnībā neatbilst ne Latvijas iekšējai likumdošanai, ne starptautiskajām konvencijām.
Deputāti: J.Jurkāns,
J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, L.Kuprijanova,
L.Stašs
1996.gada 14.februārī
Likumprojekts
“Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”
Izdarīt Latvijas Republikas Satversmē šādus grozījumus:
“Papildināt Latvijas Republikas Satversmi ar otro daļu šādā redakcijā:
Otrā daļa
Pamattiesības
8.nodaļa
Vispārējie noteikumi
89. Valsts garantē cilvēka un pilsoņa pamattiesības. Starptautiskajām cilvēktiesību normām, kas ir saistošas Latvijai, ir augstākais spēks, un tās darbojas tieši.
90. Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
91. Katrs var aizstāvēt savas likumiskās intereses tiesā.
92. Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības un brīvības.
9.nodaļa
Tiesības uz dzīvību un brīvību
93. Katram ir tiesība uz dzīvību. Dzīvības atņemšana nav šīs tiesības pārkāpums, ja tā notiek aiz galējas nepieciešamības.
94. Katram ir tiesība uz brīvību. Aizturēšana, apcietinājums vai citāda personas brīvības ierobežošana pieļaujama tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Ikvienam ir tiesība no aizturēšanas brīža pieaicināt aizstāvi.
Aizturēt drīkst ne ilgāk kā uz trim diennaktīm.
Triju diennakšu laikā no aizturēšanas brīža tiesai (tiesnesim) aizturētās personas klātbūtnē ir jāizlemj jautājums par drošības līdzekļa piemērošanu.
Spīdzināšana, citāda nežēlīga, necilvēciska vai cilvēka cieņu pazemojoša apiešanās ar personu ir aizliegta.
Medicīnisko līdzekļu lietošana nolūkā panākt, lai persona sniedz liecību, atsakās no liecības vai izsaka noteiktu viedokli, ir aizliegta.
95. Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav pierādīta tiesā.
Tikai tiesa saskaņā ar nodarījuma brīdī spēkā esošo likumu var atzīt personu par vainīgu noziegumā.
Katram noziegumā apsūdzētam ir tiesības uz viņa lietas atklātu izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā tiesā, piedaloties aizstāvim.
Kriminālatbildība var būt tikai individuāla.
Katrai nelikumīgi apsūdzētai vai notiesātai personai ir tiesības uz atlīdzību.
96. Notiesāto personu cilvēktiesības ierobežo tikai likums vai tiesas spriedums.
97. Personas dzīvoklis ir neaizskarams.
Nevienam nav tiesību ieiet dzīvoklī bez tajā dzīvojošo personu atļaujas, izņemot likumā noteiktos gadījumus.
Kratīšanu var izdarīt tikai ar tiesneša lēmumu.
98. Valsts garantē korespondences, telefona sarunu, telegrāfisko un citu sakaru noslēpumu.
Šīs tiesības var ierobežot ar tiesneša lēmumu, izmeklējot smagus noziegumus.
99. Ikvienam ir tiesības brīvi pārvietoties, izvēlēties uzturēšanās un dzīves vietu Latvijas teritorijā.
Katram ir tiesība izbraukt vai emigrēt uz ārvalstīm.
Pilsoņiem un nepilsoņiem — pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir tiesība netraucēti atgriezties Latvijā.
100. Valsts garantē apziņas un reliģiskās pārliecības, kā arī reliģisko rituālu brīvību.
Reliģijas brīvība var tikt ierobežota vienīgi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību, aizsargātu cilvēku veselību un morāli.
101. Katram ir tiesības brīvi iegūt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus un idejas mutvārdos, rakstveidā vai jebkurā citā veidā.
Cenzūra ir aizliegta.
Šīs tiesības var tikt pakļautas ierobežojumiem, lai aizsargātu citu personu tiesības, garantētu valsts drošību un sabiedrisko kārtību.
102. Visiem ir tiesības brīvi izveidot un darboties politiskās partijās un sabiedriskās organizācijās, ja vien to mērķi un rīcība nav pretrunā ar likumu.
103. Valsts garantē iepriekš pieteiktu miermīlīgu sapulču, mītiņu un demonstrāciju brīvību.
Pašvaldība var mainīt pasākumu norises vietu vai laiku valsts drošības un sabiedriskās kārtības interesēs.
104. Katram ir tiesības griezties valsts institūcijās ar individuāliem vai kolektīviem iesniegumiem un saņemt atbildi likumā noteiktajā kārtībā.
10.nodaļa
Ekonomiskās un sociālās tiesības
105. Katram ir tiesības brīvi izvēlēties profesiju, nodarbošanos un darba devēju.
Piespiedu darbs ir aizliegts.
Par piespiedu darbu netiek uzskatīts obligātais valsts dienests un iesaistīšana katastrofu seku likvidēšanā.
106. Jebkuram strādājošam ir tiesība uz tādu darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu.
107. Darba nedēļas ilgumu nosaka likums.
Strādājošiem ir tiesības uz iknedēļas brīvdienām un ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu.
108. Strādājošiem ir tiesība streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses.
Likums var ierobežot šo tiesību, lai nodrošinātu sabiedrībai vitāli svarīgu dienestu darbību.
Lokauts ir aizliegts.
109. Katram ir tiesības uz materiālo nodrošinājumu vecumā, slimības, pilnīga vai daļēja darbspēju, kā arī apgādnieka zaudējuma gadījumā.
Personai ir tiesība uz bezdarbnieka pabalstu, ja bezdarbs iestājies no tās neatkarīgu apstākļu dēļ.
110. Ģimeni, laulību, kā arī mātes un bērna tiesības aizsargā valsts. Valsts garantē īpašu palīdzību un aizsardzību bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības.
111. Ikvienam ir tiesība uz medicīnisko aprūpi. Valsts garantē katram ar likumu noteiktu medicīniskās palīdzības minimumu.
112. Katram ir tiesības uz izglītību. Valsts nodrošina pamata un vidējās izglītības iegūšanu bez maksas. Privātās mācību iestādes ir valsts pārraudzībā.
113. Valsts atzīst un aizsargā īpašumu un mantošanas tiesības. Čpašuma iegūšana un izmantošana nedrīkst būt pretrunā ar sabiedrības interesēm.
Čpašuma piespiedu atsavināšana valsts un sabiedriskām vajadzībām pieļaujama izņēmuma gadījumos pret atlīdzību uz atsevišķa likuma pamata.
114. Katram ir tiesības veikt uzņēmējdarbību, kas nav pretrunā ar likumu. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību tikai par viņa nespēju pildīt līgumsaistības.”