NOZARU ZIŅAS

Par Latvijas enerģētikas stratēģiju un taktiku

Pēteris Šipkovs, Latvijas Enerģētikas aģentūras direktors Dr. habil. inž., prof. — “Latvijas Vēstnesim”

Vietējie energoresursi

Tieši pirms diviem gadiem Ministru kabinets uzticēja Enerģētikas aģentūrai izstrādāt valsts enerģētikas politiku un stratēģiju, kā arī sagatavot un realizēt tam nepieciešamos projektus. Nu mums ir ko pārspriest šajā jomā.

Latvija ir viena no nedaudzajamām pasaules valstīm, kurai nav savu naftas, gāzes un ogļu resursu un saražotās elektroenerģijas daudzums nesedz pieprasījumu. Jau pagājušajā gadsimtā Latvija kurināmo ieveda no citām valstīm. Bet tā sauktajos Ulmaņlaikos pastiprinātu uzmanību sāka pievērst savas enerģijas ražošanai. Tika uzcelta pirmā Ķeguma hidroelektrostacija. 1939. gadā pieņēma likumu par Ķeguma HES, ko var uzskatīt par pirmo enerģētikas likumu Latvijā. Pēc kara šis attīstības ceļš tika turpināts — sagrauto Ķegumu atjaunoja, uzcēla Pļaviņu un Rīgas hidroelektrostacijas. Strauji forsētā pilsētbūvniecība, kā arī rūpniecības un lauksaimniecības intensifikācija prasīja uzbūvēt arī lielās termoelektrocentrāles Rīgā, pamatīgas katlu mājas rajonu pilsētās un ražošanas centros. Un kurinājām tās ar toreiz tik lēto Krievijas mazutu, oglēm un gāzi. Tagad situācija diezgan krasi mainījusies, vairs neizmantojam tik daudz kurināmā un elektronerģijas (agrāko 10 miljardu vietā tikai 6 līdz 6,4 miljardus kilovatstundu), taču iepirktā kurināmā attiecība pret pašmāju energoresursiem palikusi apmēram tāda pati. 10—15 procenti mūsu un 85—90 procenti ievedums.

Tāpēc ļoti svarīgi ir apzināt vietējo energoresursu — koksnes un kūdras — enerģētisko potenciālu, tā izmantošanas iespējas un perspektīvas, pievēršot īpašu uzmanību ekonomiskajam izvērtējumam. Aģentūras speciālisti izstrādājuši vietējo energoresursu izmantošanas projektu, kur apzināti katra rajona koksnes un kūdras resursi un noteikti tehniski ekonomiskie rādītāji. Jo ir novadi, piemēram, mežiem nabadzīgā Zemgale, kur joprojām racionālāk būtu izmantot gāzi, mazutu vai kādu citu kurināmo.

Pēc ekspertu vērtējuma, tuvāko 8 līdz 10 gadu laikā vietējā kurināmā izmantošanai varētu pārveidot vairāk nekā 300 katlu māju. Čpaši svarīgi tas ir mazpilsētās un lauku rajonos. Tāpēc apkopojām datus par ekspluatācijas rezultātiem un siltuma pašizmaksu katlu mājās, kas pārbūvētas darbam ar koka šķeldu. 1994./95. gada apkures sezonā tādas bija Balvos, Ugālē, Slampē, Rūjienā un Mālpilī. Katlu māju pārbūves projektus esam izstrādājuši un ieviešam arī Gulbenē, Jēkabpilī un Viesītē. Kopā ar partneriem Dānijā, Vācijā un Holandē turpinājām izstrādāt projektu “Siltumenerģijas zudumu samazināšana Liepājas pilsētā par 20 procentiem” un tika pētītas līdzīga projekta realizēšanas iespējas vēl kādā Latvijas pilsētā (Rēzeknē vai Daugavpilī).

Aģentūra vāc un apkopo informāciju par vietējiem kūdras resursiem, kūdras fabrikām un to katlu mājām, analizēt šo ražošanas uzņēmumu produkcijas veidus, apjomus, ekspluatācijā esošās platības, produkcijas pašizmaksu, kvalitāti un galvenos patērētājus. Tas nepieciešams kūdras resursu datu bāzes izveidošanai. Turpinās darbs ar vietējiem energoiekārtu ražotājiem, lai ražotu Latvijā efektīvas iekārtas vietējo energoresursu — koksnes un kūdras — efektīvai sadedzināšanai.

Domājot par potenciālajiem resursiem, aģentūras speciālisti piedalījās darba grupā un sarunās ar Zviedrijas un ASV firmām OPAB un AMOCO par licences piešķiršanu naftas darbiem jūras šelfā. Rezultātā tika izstrādāts un parakstīts licences līgums. Tāpat turpinām alternatīvo kurināmā veidu — vēja, saules, zemes siltuma — ekonomisko novērtēšanu. Domājams, ka Ainažu vēja ģeneratoru stacijas atklāšana atkal modinās interesi par šo lēto enerģijas iegūšanas avotu.

Investīcijas un kredīti

Aģentūras investīciju un ekonomiskās analīzes sektora speciālisti apkopojuši un izanalizējuši informāciju par dažiem projektu finansēšanas avotiem Latvijā un ārvalstīs, kontakpersonām un projektu iesniegšanas kārtību. Taču mēs apzināmies, ka ikviena šāda izvēle pamatīgi jāapsver, jo kredītu ņemšana ne vienmēr atmaksājas un potenciālā atkarība no sveša investora var kļūt arī liktenīga. Tāpēc, protams, vislabāk būtu, ja energoresursu papildināšanai nauda atrastos mūsu pašu kabatā. Plašu iespēju mums diemžēl nav, taču nelielus līdzekļus energoprogrammai valdība tomēr atvēl. Aģentūras atbildīgākais uzdevums — izsvērt pretendentu nozīmīgumu.

Saskaņā ar valsts investīciju programmu pērn aģentūrā izvērtēšanai tika iesniegti deviņi investīciju projekti, no kuriem apstiprināšanai un iekļaušanai valsts programmā ieteicām divus — Saulkrastu siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas un Daugavpils rajona Kraujas ciemata Naujenes pagasta katlu mājas rekonstrukcijas plānus.

Ārzemju firmu informēšanai un ieinteresēšanai par iespējamiem investēšanas objektiem enerģētikā esam sagatavojuši projektu pieteikumus par katlu māju uzlabošanu un siltumapgādes sistēmu rehabilitāciju Latvijā. Šo dokumentu saņem visi ārzemju speciālisti, kas ierodas aģentūrā ar vēlēšanos informēt savu valstu firmas un finansu institūcijas par situāciju Latvijas enerģētikā un ieguldīšanas iespējām. 1995. gada sākumā aģentūra saņēma informāciju par Dānijas valdības bezprocentu aizdevumu, kura izmantošanai starp pašvaldībām tika rīkots konkurss. Konkursa kārtībā tika izvēlētas arī firmas, kas varētu piegādāt siltuma uzskaites mēraparatūru lauku apvidos un ko finansētu no 1995. gada valsts budžeta. Ar uzvarētājfirmām “ABB Latvija” un “Lafipa” tika noslēgti līgumi ne vien par iekārtu piegādi un uzstādīšanu, bet arī personāla apmācīšanu. Šo līgumu izpilde turpinās.

Bet iekļaušanai jau 1996. gada valsts investīciju programmā saņemti 37 projektu pieteikumi, kuri tika izskatīti un izanalizēti, lai izvērtētu tajos paredzētā tehniskā risinājuma pareizību un projektu atbilstību prasībām. Arī šogad aģentūras speciālisti plaši sadarbosies ar Dānijas, Nīderlandes, Zviedrijas un citu valstu enerģētiķiem. Sadarbībā ar Zviedrijas Nacionālās rūpniecības un tehniskās attīstības padomi (NUTEK) jau pērn tika veikta projekta pieteikumu atlase zviedru piedāvātajai palīdzībai mazo katlu māju pārveidošanā vietējā kurināmā izmantošanai. Ar NUTEK jau parakstītas nodomu vēstules, noorganizēts piegādātāju konkurss un parakstīti līgumu par Viesītes pilsētas un Jēkabpils lidostas katlu māju pārveidošanu. Noteik minēto objektu pārraudzība, lai kontrolētu, vai darbs norit saskaņā ar paredzēto grafiku. Sadarboties ar NUTEK plāno arī Vecpiebalgas, Valkas, Barkavas, Nīcgales un Naujenes pašvaldības. Turpinās darbs ar Dānijas Enerģētikas aģentūru un vairākām šīs valsts firmām par dažādu siltumtehnisko projektu realizāciju Latvijā.

Informācijai un pārdomām

Viena no Latvijas Enerģētikas aģentūras aktivitātēm ir plašais informatīvais darbs enerģijas taupīšanas jomā.

Pērn tika izdots pirmais Latvijas Enerģētikas aģentūras sagatavotais pārskats (latviešu un angļu valodā) par Latvijas enerģētiku 1994. gadā. Pārskatā izskaidrota situācija valsts enerģētikā kopumā un dažādās apakšnozarēs, atainota enerģētikas nozares vadības struktūra, kā arī iezīmēti galvenie enerģētikas attīstības virzieni. Pārskats ārzemju un pašmāju speciālistiem sniedz plašu informāciju par Latvijas enerģētiku un var būt noderīgs arī ārzemju investoriem.

Ikdienā darbojas Energoekonomijas informācijas centrs, kurā apmeklētājiem tiek sniegta nepieciešamā informācija. Šoziem cilvēki sevišķi interesējas par siltuma, karstā un aukstā ūdens patēriņa mērapartūru, tās uzstādīšanas iespējām un kārtību. Lai sekmīgāk veiktu konsultācijas, ar firmu “Danfoss” un “Paroc Latvija” atbalstu izveidota neliela pastāvīga iekārtu un materiālu un paraugu ekspozīcija.

Aģentūrā izveidota plaša specializēta enerģētikas informatīvā bibliotēka ar bagātīgu materiālu klāstu par pasaules progresīvajām tehnoloģijām un izstrādājumiem. Regulāri laižam klajā mēneša informatīvo biļetenu “Racionāla enerģijas izmantošana peļņai un komfortam” un dažādu semināru dalībniekiem, skolām, Pašvaldību mācību centram un Pašvaldību atbalsta centram sagatavojam materiālus par enerģētikas un enerģijas taupīšanas jautājumiem (energotaupošu tehnoloģiju ieviešanu, siltumapgāde, vietējā kurināmā izmantošana, koksnes šķeldas efektīvas sadedzināšanas iespējas, mazā hidroenerģētika u.c.). Aģentūras darbinieki savu izstrādņu rezultātus publicējuši preses izdevumos, arī zinātniskos žurnālos un piedalījušies starptautiskās un valsts mēroga konferencēs un semināros ar referātiem.

Uzsākta specializētu enerģētikai veltītu izstāžu organizēšana. Pērn rudenī tika sarīkota pirmā izstāde. Šogad šāda energoefektivitātes skate notika jau janvārī. Patīkami, ka starp 21 izstādes dalībnieku bija arī četras Latvijas ražotājfirmas.