Ministru kabineta noteikumi Nr. 430

Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 19. §)

Izdoti saskaņā ar likuma "Par piesārņojumu"
24.² panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka īpašās vides aizsardzības prasības šādām likuma "Par piesārņojumu" 1. pielikumā minētajām piesārņojošām darbībām (iekārtām):

1.1. iekārtas celulozes ražošanai no koksnes vai citām šķiedrvielām;

1.2. iekārtas papīra vai kartona ražošanai, kuru ražošanas jauda pārsniedz 20 tonnas produkcijas dienā.

2. Prasības šo noteikumu 1. punktā minētajām darbībām (iekārtām) norādītas šo noteikumu pielikumā. Pielikumā noteikto labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vietā piesārņojošās darbības veicējs var izmantot citus labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

3. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, operatoram jāņem vērā, lai saņemtu A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

4. Prasības, kas norādītas šo noteikumu pielikumā, attiecīgā Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde (turpmāk – pārvalde) ņem vērā, izsniedzot A kategorijas piesārņojošas darbības atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai.

5. Šo noteikumu pielikuma 8.1. apakšpunktā minēto vides pārvaldības sistēmu ieviešanai ir ieteikuma raksturs.

6. Šo noteikumu pielikuma 8.4.1. punktā minētais 1. paņēmiens ir obligāts operatoram, ja tā iekārtu kopējais elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh gadā.

7. Darbībām (iekārtām), kurām līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim ir jau izsniegtas A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas, izsniegto atļauju nosacījumus attiecīgā pārvalde pārskata un iekārtas darbības atbilstību šo noteikumu pielikumā norādītajām prasībām iekārtas operators nodrošina līdz 2018. gada 30. septembrim.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 430

Secinājumi par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem (turpmāk – LPTP) aptver šādus procesus un darbības:

1) celulozes ķīmiskā ieguve:

a) celulozes ieguve ar sulfātmetodi,

b) celulozes ieguve ar sulfītmetodi;

2) celulozes ieguve ar mehānisko un ķīmiski mehānisko paņēmienu;

3) papīra sagatavošana pārstrādei ar atkrāsošanu vai bez tās;

4) papīra izgatavošana un saistītie procesi;

5) visi reģenerācijas katli un kaļķu cepļi, ko izmanto celulozes un papīra fabrikās.

Šie LPTP secinājumi neattiecas uz:

1) celulozes ražošanu no nekoksnes šķiedrainām izejvielām (piemēram, celulozi no viengadīgiem augiem);

2) stacionāriem iekšdedzes dzinējiem;

3) sadedzināšanas iekārtām tvaika un elektroenerģijas ražošanai (izņemot reģenerācijas katlus);

4) papīrmašīnu un pārklāšanas (krītošanas) mašīnu žāvētājiem ar iekšējiem degļiem.

1. tabula

Ja ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP-SEL) ir norādīti dažādās mērvienībās par to pašu vidējo periodu (piemēram, kā koncentrācijas un specifiskās slodzes vērtības, t. i., uz tonnu neto produkcijas), šīs dažādās LPTP-SEL mērvienības ir uzskatāmas par līdzvērtīgām alternatīvām.

Attiecībā uz integrētām celulozes un papīra fabrikām (arī tādām, kur ražo vairākus produktus) atsevišķiem procesiem (celulozes ieguve, papīra izgatavošana) un/vai produktiem noteiktie LPTP-SEL ir kombinējami saskaņā ar "jaukšanas likumu", proti, tiek saskaitītas atsevišķu sektoru/produkcijas radīto emisiju daļas.

Ja nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējos periodus attiecībā uz emisijām ūdenī definē šādi:

1) dienas vidējais rādītājs – vidējais rādītājs no plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā ņemta apvienotā parauga⁽¹⁾ vai – ar nosacījumu, ka ir pierādīta pietiekama plūsmas stabilitāte, – no laikam proporcionāli ņemta parauga⁽¹⁾;

2) gada vidējais rādītājs – vidējais svērtais rādītājs no visiem gada laikā noskaidrotajiem vidējiem rādītājiem, kas aprēķināts atbilstoši dienas produkcijai un izteikts kā emitēto vielu masa uz vienu saražoto produktu/materiālu masas vienību.

LPTP-SEL emisijām gaisā attiecas uz šādiem standarta apstākļiem: sausa gāze, temperatūra 273,15 K, spiediens 101,3 kPa. Ja LPTP-SEL ir minēti kā koncentrācijas vērtības, norāda bāzes O₂ saturu (tilpuma %).

Emisiju koncentrācijas aprēķināšanai atbilstoši skābekļa bāzes līmenim izmanto šādu formulu:

Ja nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējos periodus attiecībā uz emisijām gaisā definē šādi:

1) dienas vidējais rādītājs – vidējais rādītājs 24 stundu periodā, pamatojoties uz derīgiem stundas vidējiem rādītājiem, kas iegūti nepārtrauktos mērījumos;

2) vidējais rādītājs paraugu ņemšanas periodā – vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kuri katrs ildzis vismaz 30 minūtes;

3) gada vidējais rādītājs – attiecībā uz nepārtrauktiem mērījumiem – visu derīgo vidējo stundas rādītāju vidējā vērtība, attiecībā uz periodiskiem mērījumiem – visu to vidējo rādītāju paraugu ņemšanas periodā vidējā vērtība, kas iegūti viena gada laikā.

2. tabula

3. tabula

Papildus vispārīgajiem šajā nodaļā minētajiem LPTP attiecībā uz konkrētiem procesiem piemēro arī 9.–13. nodaļā iekļautos LPTP.

8.1.1. Lai uzlabotu celulozes, papīra un kartona ražotņu vispārējos vides aizsardzības rādītājus, LPTP ir ieviest un konsekventi īstenot vides pārvaldības sistēmu (VPS), kam piemīt visas šādas iezīmes:

1) vadības (tostarp augstākā līmeņa vadītāju) atbalsts;

2) tādas vides politikas noteikšana, kas vadībai paredz uzdevumu pastāvīgi veikt iekārtas uzlabošanu;

3) nepieciešamo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un noteikšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

4) procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

a) struktūra un atbildības sadalījums,

b) mācības, izpratnes palielināšana un kompetence,

c) informācijas sniegšanas līdzekļi,

d) darbinieku iesaistīšana,

e) dokumentācija,

f) efektīva procesu vadība,

g) tehniskās apkopes programmas,

h) gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām,

i) vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšana;

5) darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

a) monitorings un mērījumi (skatīt arī atsauces dokumentu "Vispārīgie monitoringa principi"),

b) koriģējoši un profilaktiski pasākumi,

c) uzskaitvedība,

d) neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai VPS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota;

6) VPS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes pārbaudīšana (veic augstākā līmeņa vadītāji);

7) sekošana līdzi videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izstrādes gaitai;

8) ietekmes uz vidi izvērtēšana, ja iekārtas ekspluatācija tiek pārtraukta jaunas ražotnes projektēšanas posmā, kā arī visā iekārtas darbības laikā;

9) regulāra nozares procesu mērījumu salīdzinoša novērtēšana.

VPS (piemēram, standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piemēram, detalizācijas pakāpes ziņā) un veids ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības pakāpes, kā arī no ietekmes uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.

8.2.1. Lai mazinātu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, LPTP ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot šādu paņēmienu kombināciju:

1) rūpīgi izvēlēties ķīmiskās vielas, maisījumus un piedevas, kontrolēt to lietojumu;

2) izdarīt ievades–izvades analīzi: ķīmisko vielu un maisījumu inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības;

3) samazināt ķīmisko vielu un maisījumu izmantošanu līdz minimumam, ar kādu iespējams nodrošināt galaprodukta kvalitātes prasības;

4) izvairīties no kaitīgu vielu (piemēram, nonilfenoletoksilātu saturošu dispersiju, tīrīšanas līdzekļu vai virsmaktīvu vielu) izmantošanas un aizstāt tās ar nekaitīgākām alternatīvām;

5) līdz minimumam samazināt vielu nonākšanu augsnē noplūžu dēļ, pa gaisu un nepareizas izejvielu, produktu vai atlikumu glabāšanas dēļ;

6) izveidot noplūžu kontroles programmu, lokalizēt attiecīgos avotus un tādējādi novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu;

7) nodrošināt pienācīgu cauruļvadu sistēmu un glabātavu konstrukciju, lai virsmas uzturētu tīras un samazinātu nepieciešamību pēc mazgāšanas un tīrīšanas.

8.2.2. Lai samazinātu bioloģiski grūti noārdāmu organisko helātveidojošo aģentu (piemēram, balināšanā ar peroksīdiem izmantotās EDTA vai DTPA) nonākšanu apkārtējā vidē, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

4. tabula

8.3.1. Lai samazinātu notekūdeņu rašanos un to piesārņojuma slodzi, kas rodas koksnes glabāšanas un sagatavošanas procesos, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

5. tabula

Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma no sausās mizošanas ir 0,5–2,5 m³/GSt.

8.3.2. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu un notekūdeņu rašanos, LPTP ir ieviest noslēgtu ūdensapgādes sistēmu (ciktāl tas ir tehniski iespējams atkarībā no ražotās celulozes un papīra šķirnes), izmantojot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

6. tabula

7. tabula

8.4.1. Lai samazinātu kurināmā un enerģijas patēriņu celulozes un papīra fabrikās, LPTP ir izmantot 8. tabulā minēto 1. paņēmienu un pārējo turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

8. tabula

3. paņēmiens – vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana vienā procesā, ko sauc par koģenerāciju. Papīrrūpniecībā koģenerācijas stacijās lielākoties izmanto tvaika turbīnas un/vai gāzes turbīnas. Ekonomiskais izdevīgums (iegūstamā ekonomija un atmaksāšanās laiks) lielākoties ir atkarīgs no elektroenerģijas un kurināmā izmaksām.

Attiecībā uz smakojošu, sēru saturošu gāzu emisijām, kas rodas kraftcelulozes un sulfītcelulozes fabrikās, ar konkrētu procesu saistītie LPTP ir iekļauti 9.2. un 10.2. punktā.

8.5.1. Lai novērstu un samazinātu tādu smakojošu savienojumu emisijas, kas rodas notekūdeņu sistēmā, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

9. tabula

8.6.1. LPTP ir galveno procesa parametru monitorings saskaņā ar turpmāk norādīto tabulu.

10. tabula

11. tabula

12. tabula

8.6.2. LPTP ir regulārs monitorings un novērtējums par kopējā reducētā sēra difūzajām emisijām no attiecīgiem avotiem.

Kopējā reducētā sēra difūzās emisijas var novērtēt ar periodiskiem mērījumiem un novērtējumiem par difūzajām emisijām no dažādiem avotiem (piemēram, šķiedrošanas līnijām, tvertnēm, šķeldu tvertnēm u. tml.). Izdara tiešus mērījumus.

8.7.1. Lai samazinātu apglabāšanai nosūtīto atkritumu daudzumu, LPTP ir ieviest atkritumu novērtēšanas (ieskaitot atkritumu uzskaiti) un apsaimniekošanas sistēmu, lai atvieglotu atkritumu otrreizēju izmantošanu vai, ja tas nav iespējams, atkritumu pārstrādi, vai, ja arī tas nav iespējams, cita veida reģenerāciju, tostarp izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

13. tabula

Sīkāka informācija par celulozes un papīra fabriku notekūdeņu attīrīšanu un ar konkrētu procesu saistītie LPTP-SEL ir norādīti 9.–13. nodaļā.

8.8.1. Lai samazinātu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) emisiju saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir ķīmiskas piedevas ar augstu slāpekļa un fosfora saturu aizstāt ar piedevām ar zemu slāpekļa un fosfora saturu.

Izmanto, ja ķīmiskajās piedevās esošais slāpeklis nav biopieejams (t. i., to nevar izmantot kā barības vielu bioloģiskajā attīrīšanā) vai ja barības vielu bilance ir ar pārpalikumu.

8.8.2. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir izmantot visus turpmāk minētos paņēmienus:

1) pirmējā (fizikālķīmiskā) attīrīšana (aprakstu skatīt 14.2.2. punktā);

2) otrējā (bioloģiskā) attīrīšana⁽¹⁾ (aprakstu skatīt 14.2.2. punktā).

8.8.3. Ja nepieciešama pamatīgāka attīrīšana no organiskām vielām, slāpekļa vai fosfora, LPTP ir izmantot 14.2.2. punktā minēto trešējo attīrīšanu.

8.8.4. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no bioloģiskajām notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm, LPTP ir izmantot visus turpmāk minētos paņēmienus.

14. tabula

8.9.1. Lai samazinātu trokšņa emisijas no celulozes un papīra ražošanas, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

15. tabula

8.10.1. Lai novērstu piesārņojuma riskus, kad ražotnes ekspluatācija tiek izbeigta, LPTP ir izmantot turpmāk minētos vispārizmantojamos paņēmienus.

16. tabula

Integrētām kraftcelulozes un papīra fabrikām papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem piemēro 13. nodaļā minētos konkrētu procesu LPTP secinājumus.

9.1.1. Lai samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot balināšanu bez hlora (BHB) vai modernu balināšanu bez elementārā hlora (BEH) (aprakstu skatīt 14.2.1. punktā) un piemērotu kombināciju no 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3. un 8.8.4. punktā minētajiem paņēmieniem un turpmāk minētajiem paņēmieniem.

17. tabula

9.1.2. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP-SEL) norādīti 18. un 19. tabulā. Šos ar LPTP saistītos emisiju līmeņus nepiemēro ķīmiskajai pārstrādei paredzētas kraftcelulozes fabrikām. Notekūdeņu plūsmas references rādītājs kraftcelulozes fabrikām norādīts 8.3.2. punktā.

18. tabula

19. tabula

Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).

9.2.1.1. Lai samazinātu smaku emisijas un kopējā reducētā sēra emisijas, kuru cēlonis ir stiprās un vājās smakojošās gāzes, LPTP ir novērst difūzās emisijas, proti, uztvert visas procesā radušās sēru saturošās izplūdes gāzes (tostarp no visiem vēdkanāliem, kuros nonāk sēru saturošas emisijas), izmantojot visus turpmāk minētos paņēmienus.

20. tabula

Izmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās esošās ražotnēs. Nepieciešamo ietaišu uzstādīšanu esošās ražotnēs var apgrūtināt izvietojums un telpas trūkums. Sadedzināšanas izmantojamība var būt ierobežota drošības apsvērumu dēļ – šādā gadījumā var izmantot slapjos skruberus.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis kopējam reducētajam sēram (KRS) emitētajās vājo gāzu atliekās ir 0,05–0,2 kg S/GSt.

9.2.2.1. SO₂ un KRS emisijas – lai samazinātu SO₂ un KRS emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

21. tabula

22. tabula

9.2.2.2. NO_x emisijas – lai samazinātu NO_x emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot optimizētu degšanas sistēmu, kam piemīt visi turpmāk minētie parametri.

23. tabula

3. paņēmienu var izmantot jauniem reģenerācijas katliem un pilnībā modernizētiem reģenerācijas katliem, jo šis paņēmiens prasa ievērojami pārveidot gaisa padeves sistēmas un krāsni.

24. tabula

9.2.2.3. Putekļu emisijas – lai samazinātu putekļu emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot elektrostatisko filtru (ESF) vai ESF un slapjā skrubera kombināciju (aprakstu skatīt 14.1.1. punktā).

25. tabula

9.2.3.1. SO₂ emisijas – lai samazinātu SO₂ emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

26. tabula

27. tabula

9.2.3.2. KRS emisijas – lai samazinātu KRS emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

28. tabula

29. tabula

9.2.3.3. NO_x emisijas – lai samazinātu NO_x emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

30. tabula

31. tabula

9.2.3.4. Putekļu emisijas – lai samazinātu putekļu emisijas no kaļķu cepļa, LPTP ir izmantot elektrostatisko filtru (ESF) vai ESF un slapjā skrubera kombināciju (aprakstu skatīt 14.1.1. punktā).

32. tabula

9.2.4.1. Lai samazinātu SO₂ emisijas no stipro smakojošo gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglī, LPTP ir izmantot SO₂ sārmu skruberi.

33. tabula

9.2.4.2. Lai samazinātu NO_x emisijas no stipro smakojošo gāzu sadedzināšanas speciālā KRS deglī, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

34. tabula

35. tabula

9.3.1. Lai novērstu atkritumu rašanos un samazinātu likvidējamo cieto atkritumu daudzumu, LPTP ir tehnoloģiskajā procesā reciklēt putekļus no melnā atsārma reģenerācijas katla ESF.

Putekļu recirkulācijas iespējas var būt ierobežotas, ja putekļi satur piemaisījumus.

9.4.1. Lai samazinātu siltumenerģijas (tvaika) patēriņu, maksimāli palielinātu izmantoto energonesēju lietderību un samazinātu elektroenerģijas patēriņu, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

36. tabula

9.4.2. Lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

37. tabula

Integrētām sulfītcelulozes un papīra fabrikām papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem piemēro 13. nodaļā minētos konkrētu papīra ražošanas procesu LPTP secinājumus.

10.1.1. Lai nepieļautu un samazinātu piesārņojošo vielu emisijas saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot piemērotu kombināciju no 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3. un 8.8.4. punktā minētajiem paņēmieniem un turpmāk minētajiem paņēmieniem.

38. tabula

Skatīt 39. un 40. tabulu. Šie ar LPTP saistītie emisiju līmeņi nav piemērojami fabrikām, kur ražo celulozi ķīmiskai pārstrādei, un speciālas, ķīmiskiem lietojumiem paredzētas celulozes ražošanai. References notekūdeņu plūsmas rādītājs sulfītcelulozes fabrikām ir norādīts 8.3.2. punktā.

39. tabula

40. tabula

Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).

10.2.1. Lai novērstu un samazinātu SO₂ emisijas, LPTP ir savākt visas ļoti koncentrētās SO₂ gāzes plūsmas no skābā atsārma ražošanas, vārkatliem, difūzeriem un izpūtes tvertnēm un reģenerēt sēra komponentes.

10.2.2. Lai novērstu un samazinātu difūzās sēru saturošās un smakojošās emisijas no skalošanas, filtrēšanas un iztvaicēšanas ierīcēm, LPTP ir savākt šīs vājās gāzes un izmantot kādu no turpmāk minētajiem paņēmieniem.

41. tabula

10.2.3. Lai samazinātu NO_x emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot optimizētu degšanas sistēmu, tostarp vienu turpmāk minēto paņēmienu vai to kombināciju.

42. tabula

43. tabula

10.2.4. Lai samazinātu putekļu un SO₂ emisijas no reģenerācijas katla, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem un ierobežot skruberu "skābo skalošanu" līdz minimumam, kas nepieciešams, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

44. tabula

45. tabula

Ar LPTP saistītā ekoloģiskā raksturlieluma līmenis ir "skābās skalošanas" ilgums – aptuveni 240 h gadā skruberiem un mazāk par 24 h mēnesī pēdējam monosulfīta skruberim.

10.3.1. Lai samazinātu siltumenerģijas (tvaika) patēriņu, maksimāli palielinātu izmantoto energonesēju lietderību un samazinātu elektroenerģijas patēriņu, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

46. tabula

10.3.2. Lai palielinātu elektroenerģijas ražošanas efektivitāti, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

47. tabula

Šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi attiecas uz visām integrētām fabrikām, kur ražo mehānisko celulozi (kokmasu), papīru un kartonu, un uz fabrikām, kur ražo mehānisko celulozi, ĶTM celulozi un ĶM celulozi. Papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem uz papīra ražošanu integrētās fabrikās, kur ražo mehānisko celulozi, papīru un kartonu, attiecas arī 13.1.3., 13.2.1. punktā, 63. tabulas 3. punktā, kā arī 13.4.1. punktā norādītais.

11.1.1. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu, notekūdeņu plūsmu un piesārņojuma slodzi, LPTP ir izmantot piemērotu 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3. un 8.8.4. punktā minēto paņēmienu un turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

48. tabula

Skatīt 49. tabulu. Šie LPTP-SEL līmeņi attiecas arī uz fabrikām, kur ražo mehānisko celulozi. References notekūdeņu plūsma attiecībā uz integrētām fabrikām, kur ražo mehānisko celulozi, ĶTM celulozi un ĶM celulozi, ir norādīta 8.3.2. punktā.

49. tabula

50. tabula

Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).

11.2.1. Lai samazinātu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

51. tabula

Šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi attiecas uz visām integrētām pārstrādātas šķiedras fabrikām un pārstrādātas šķiedras celulozes fabrikām. Papildus šajā nodaļā minētajiem LPTP secinājumiem uz papīra ražošanu integrētās fabrikās, kur no pārstrādātas šķiedras ražo celulozi, papīru un kartonu, attiecas arī 13.1.3., 13.2.1. punktā, 63. tabulas 3. punktā, kā arī 13.4.1. punktā norādītais.

12.1.1. Lai novērstu augsnes un pazemes ūdeņu piesārņošanu vai samazinātu šādas piesārņošanas risku, kā arī samazinātu pārstrādei paredzētā papīra iznēsāšanu vējā un difūzās putekļu emisijas no pārstrādes ceha, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

52. tabula

12.2.1. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu, notekūdeņu plūsmu un piesārņojuma slodzi, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

53. tabula

12.2.2. Lai uzturētu modernu noslēgtu ūdensapgādes ciklu fabrikās, kur apstrādā pārstrādei paredzēto papīru, un novērstu iespējamo negatīvo ietekmi no intensīvas tehniskā ūdens reciklēšanas, LPTP ir izmantot vienu no turpmāk minētajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

54. tabula

1., 2. un 3. paņēmiens ir izmantojams pārstrādātas šķiedras papīra fabrikās, kur izmanto modernu noslēgtu ūdensapgādes ciklu.

12.2.3. Lai nepieļautu un samazinātu piesārņojuma slodzi saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot piemērotu kombināciju no 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3., 8.8.4., 12.2.1. un 12.2.2. punktā minētajiem paņēmieniem.

Attiecībā uz integrētām PŠ papīra fabrikām LPTP-SEL ietver emisijas no papīra ražošanas, jo papīrmašīnas atgriezeniskā ūdens kontūri ir cieši saistīti ar izejvielu sagatavošanas kontūriem.

Skatīt 55. un 56. tabulu. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi, kas norādīti 55. tabulā, attiecas arī uz PŠ celulozes fabrikām, kur atkrāsošanu neveic. Ar LPTP saistītie emisiju līmeņi, kas norādīti 56. tabulā, attiecas arī uz PŠ celulozes fabrikām, kur atkrāsošanu veic.

References notekūdeņu plūsma PŠ fabrikām ir norādīta 8.3.2. punktā.

55. tabula

56. tabula

Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).

12.3.1. LPTP ir samazināt elektroenerģijas patēriņu PŠ papīra fabrikās, izmantojot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

57. tabula

Šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi attiecas uz visām neintegrētām papīra un kartona fabrikām un uz papīra un kartona ražošanu integrētās fabrikās, kur ražo kraftcelulozi, sulfītcelulozi, ĶTM celulozes un ĶM celulozi.

13.1.3., 13.2.1. punkts, 63. tabulas 3. punkts, kā arī 13.4.1. punkts attiecas uz visām integrētām celulozes un papīra fabrikām.

Uz integrētām celulozes un papīra fabrikām, kur ražo kraftcelulozi, sulfītcelulozi, ĶTM celulozi un ĶM celulozi, attiecas ne tikai šajā nodaļā minētie LPTP secinājumi, bet arī specifiskie LPTP par celulozes ieguves procesu.

13.1.1. Lai samazinātu notekūdeņu rašanos, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

58. tabula

13.1.2. Lai samazinātu saldūdens izmantošanu un emisijas ūdenī no speciālo papīru fabrikām, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

59. tabula

13.1.3. Lai samazinātu emisiju slodzi no pārklājumu krāsvielām un saistvielām, kas var traucēt notekūdeņu bioloģiskās attīrīšanas iekārtas darbību, LPTP ir izmantot turpmāk minēto 1. paņēmienu vai, ja tas nav tehniski iespējams, 2. paņēmienu.

60. tabula

13.1.4. Lai novērstu un samazinātu piesārņojuma slodzi notekūdeņus saņemošajās ūdenstilpēs no visas fabrikas, LPTP ir izmantot 8.8.1., 8.8.2., 8.8.3., 13.1.1., 13.1.2. un 13.1.3. minēto paņēmienu piemērotu kombināciju.

Skatīt 61. un 62. tabulu.

LPTP-SEL, kas minēti 61. un 62. tabulā, attiecas arī uz papīra un kartona ražošanas procesu integrētās fabrikās, kur ražo kraftcelulozi, sulfītcelulozi, ĶTM celulozi un ĶM celulozi. Notekūdeņu plūsmas references rādītājs neintegrētām papīra un kartona fabrikām ir norādīts 8.3.2. punktā.

61. tabula

Paredzams, ka BSP attīrītos notekūdeņos būs zems (aptuveni 25 mg/l apvienotā paraugā, ko iegūst 24 stundu ilgā periodā).

62. tabula

13.2.1. Lai samazinātu GOS emisijas no papīrmašīnā integrētām un neintegrētām pārklāšanas (krītošanas) ietaisēm, LPTP ir izvēlēties tādas pārklājuma krāsvielu formulas (sastāvus), kas rada mazākas GOS emisijas.

13.3.1. Lai samazinātu likvidējamo cieto atkritumu daudzumu, LPTP ir novērst atkritumu rašanos un atkritumus pārstrādāt, izmantojot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju (skatīt vispārīgo 9.2.1.1. punktu).

63. tabula

13.4.1. Lai samazinātu siltumenerģijas un elektroenerģijas patēriņu, LPTP ir izmantot turpmāk minēto paņēmienu kombināciju.

64. tabula

65. tabula

66. tabula

67. tabula

68. tabula

69. tabula

70. tabula

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards