Pēc Rietumeiropas Savienības ārkārtas sesijas Londonā

Vakar, 26.februārī, Saeimas namā notika Latvijas delegācijas preses konference, kurā delegācijas vadītājs, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Andris Ameriks un Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš stāstīja par pagājušajā nedēļā Londonā notikušo Rietumeiropas Savienības ārkārtas sesiju. Parasti Rietumeiropas Savienības sesijas tiek rīkotas divreiz gadā — pavasarī un rudenī. Londonā notikusī ārkārtas sesija bija veltīta Eiropas Savienības valstu galotņu sanāksmei, kas marta beigās paredzēta Turīnā.

A.Ameriks preses konferencē Rietumeiropas Savienību raksturoja kā Eiropas Savienības valstu “aizsardzības komisiju”. Līdz ar to skaidri redzama Londonas sanāksmes un tajā pausto viedokļu lielā nozīme Eiropas nākotnē — gan dažādu valstu skatiens uz šodienas Eiropu, gan savas lomas vērtējums Eiropas drošības organizēšanā — un Eiropas nākotnes jautājumi, arī par Eiropas Savienības, NATO un Rietumeiropas Savienības eventuālo paplašināšanu. Tāpat — attieksme pret Baltijas valstu vietu nākotnes Eiropā. Londonas sesija ilga divas dienas, un vairākas Latvijai tuvas valstis tajā bija pārstāvētas ar daudz lielākām delegācijām (Polijas delegācijā bijuši astoņi, Igaunijas delegācijā — seši dalībnieki).

Andris Ameriks Londonas sesijas nozīmīgumu galvenokārt saista ar faktu, ka tika pieņemti konkrēti lēmumi par Rietumeiropas Savienības kā Eiropas valstu drošības aspektu analizētājas lomu. Šie sesijas lēmumi tiks iesniegti Eiropas Savienības valstu galotņu konferencē Turīnā. Līdz ar to jo svarīgāks ir Londonā paustais Rietumeiropas Savienības atbalsts Eiropas Savienības paplašināšanas idejai un viedoklis par drošības garantijām, tāpat atziņa par iespēju arī Baltijas valstīm integrēties Eiropas struktūrās.

Indulis Bērziņš par svarīgāko atzina Lielbritānijas premjerministra Džona Meidžora runu, kas liecinot, cik lielu lomu šim notikumam piešķīrusi Lielbritānijas valdība. Kaut arī pamatreferātā Baltijas valstis atsevišķi netika minētas, jau iepriekš bija panākta vienošanās, ka tām būs iespēja uzdot jautājumus par savu tālāko likteni. “Man liekas ļoti svarīgi, ka šis jautājums bija pirmais, kas tika uzdots tūdaļ pēc Džona Meidžora runas,” teica I.Bērziņš. Tas bijis jautājums par mūsu perspektīvām.

Indulis Bērziņš preses konferences dalībniekus iepazīstināja ar premjerministra Dž.Meidžora atbildi uz baltiešu jautājumu. Šī atbilde atspoguļo Lielbritānijas oficiālo viedokli. Dž.Meidžors par NATO paplašināšanas praktisko līmeni teicis, ka “tas nav tikai vienvirziena ceļš un vienvirziena iespēja, te ir abpusēji pienākumi — gan jau esošām NATO valstīm, gan jaunpienācējām”.

Lielbritānijas premjers uzsvēra, ka NATO paplašināšana būs pakāpeniska un noteikta. Taču progress nebūs tūlītējs, pirmā atbilde uz jautājumiem “kas” un “kad” būs “gada beigās”. Indulis Bērziņš Lielbritānijas premjera attieksmi pret NATO paplašināšanas perspektīvu raksturoja kā visnotaļ optimistisku. Savukārt attiecībā uz Rietumeiropas Savienību izteikts šāds viedoklis: “Baltija ir asociētais partneris, un jāskatās, kāds ir labākais risinājums. Tā ir unikāla iespēja, kā tieši iesaistīties kopējā darbā. Apvienotā Karaliste ir par darbu praktiskā līmenī.”

I.Bērziņš ieskicēja arī divus atšķirīgus viedokļus par pašas Rietumeiropas Savienības nākotni. Viena koncepcija, ko pamatā pārstāv Vācija un Francija, paredz Rietumeiropas Savienības saplūšanu ar Eiropas Savienību, tādējādi reāli veidojot jaunu kopīgās drošības dimensiju. Otru koncepciju pārstāv angļi, un tā paredz saglabāt visas trīs struktūras — gan NATO, gan Eiropas Savienību, gan Rietumeiropas Savienību. Londonas sesijā Lielbritānija daudz darījusi, lai nostiprinātu savu viedokli. Protams, līdz šī jautājuma galīgai izlemšanai — procesā piedaloties visām iesaistītajām valstīm — vēl ir tālu. Taču kuluāros angļu puse popularizējusi viedokli, ka bez Lielbritānijas piekrišanas nekāda Eiropas struktūru apvienošanās nebūs iespējama un ka tiks saglabātas visas trīs organizācijas. I.Bērziņš piebilda, ka Latvijas viedoklis šajā jautājumā nesakrīt ar Lielbritānijas nostāju, mūsu valsts interesēm acīmredzot vairāk atbilstot Vācijas un Francijas viedoklis. “Es gan nedomāju, ka Latvija varētu daudz ko ietekmēt šajā procesā,” piebilda I.Bērziņš. “Galīgo lēmumu pieņems šo organizāciju dalībvalstis.” Jautājumu par Rietumeiropas Savienības nākotni jo aktuālu vērš fakts, ka 1998.gadā beidzas Briseles līguma darbības laiks. Saskaņā ar šo līgumu tika izveidota šī starptautiskā organizācija.

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kā abu koncepciju ietekmes samēru iespaido Krievijas diplomātiskās aktivitātes — negatīvie paziņojumi par NATO paplašināšanas plāniem, kā arī Krievijas centieni pašai tuvināties Eiropas struktūrām, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš teica:

“Lielbritānija uzsver tieši šo aspektu, deklarējot — jums taču nav izdevīgi, ka Rietumeiropas Savienība saplūst ar Eiropas Savienību. Jo tādā gadījumā Krievija varēs pret Eiropas Savienību ieņemt tieši tādu pašu nostāju kā pret NATO. Pagaidām, kā zināms, Krievija nav iebildusi pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, bet Krievija ļoti strikti iebilst pret Baltijas valstu, tai skaitā Latvijas, iestāšanos NATO. Lielbritānija, kas ir pret Rietumeiropas Savienības apvienošanos ar Eiropas Savienību, šādu eventuālu attīstību izmanto kā argumentu: Krievija tad varētu iebilst pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, paziņojot, ka šajā organizācijā arī ir aizsardzības un drošības aspekti. Katrā ziņā visas Eiropas institūcijas ir pārmaiņu priekšā.” Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs piebilda, ka Eiropas struktūras nav mainījušās kopš aukstā kara beigām. Bet pasaule šajā laikā ir ārkārtīgi pārmainījusies — par to liecina, piemēram, fakts, ka arī Francija tagad grib savus bruņotos spēkus pārveidot par profesionāļu armiju. Indulis Bērziņš pašreizējo attieksmi pret Eiropas struktūru pārmainīšanas iespējām salīdzināja ar situāciju Latvijā 1990.gadā, kad pie mums braukuši dažādu valstu politiķi un allaž deklarējuši, ka, jā, principā jau Baltijai jābūt brīvai. Taču jautājums esot, kā tas notiks — jo nevajagot biedēt Krieviju. “Tad pēkšņi mūris krita, pēc tam bija augusta pučs, un mēs kļuvām brīvi. Kaut tobrīd mums pašiem vēl nebija skaidrs, kā tas varētu būt. Taču mums bija pārliecība, ka šī brīvība ir vajadzīga,” sacīja I.Bērziņš. Viņš uzsvēra, ka pašlaik starptautisko institūciju paplašināšanas iespēja liekas grūts uzdevums. Daudzu politiķu attieksme esot tāda — kā gan tas iespējams, ja Krievija ir pret. “Jā, no pašreizējām pozīcijām tas tā varbūt izskatās, bet neviens jau nākotni kafijas biezumos nevar izzīlēt. Taču ir skaidrs arī tas, ka Eiropas institūcijas nevar palikt tādas, kādas tās ir. Nepieciešama institucionāla reforma, lai Eiropas institūcijas varētu veiksmīgāk darboties jaunajos apstākļos,” teica Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Indulis Bērziņš, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors