STATISTIKA

Par bezdarbu valstī

Nodarbinātības valsts dienesta informācija liecina, ka līdz 1996.gada 1.februārim valstī reģistrēti 91,7 tūkst. aktīvo darba meklētāju (1.janvārī — 88,1 tūkst.). Par bezdarbniekiem atzīti 83,8 tūkst. cilvēku jeb 6,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1.janvārī — attiecīgi 83,2 tūkst. un 6,6%). 1995.gada 1.februārī valstī bija reģistrēti 92,3 tūkst. aktīvo darba meklētāju, bet par bezdarbniekiem atzīti 85,7 tūkst. cilvēku.

Vairāk nekā sešus mēnešus darbu nevar atrast 39,5 tūkst. cilvēku, no tiem vairāk nekā gadu bez darba bija 22,1 tūkst. cilvēku (1995.gada 1.februārī — attiecīgi 37,5 tūkst. un 15,7 tūkst.).

Šī gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 8,3 tūkst. cilvēku.

Joprojām vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (52%) ir sievietes.

1996.gada janvārī ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos bija nosūtīti 0,9 tūkst. cilvēku jeb 1,1% no bezdarbnieku kopskaita, bet algotos pagaidu sabiedriskos darbos iesaistīti 5,0 tūkst. cilvēku.

Visaugstākais bezdarba līmenis 1996.gada 1.februārī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 27,3%, Krāslavas — 23,2%, Preiļu — 22,6%, Balvu — 21,5%, Jēkabpils — 17,5%, Daugavpils — 14,5%, Ludzas — 13,9%.

Valsts sociālās apdrošināšanas fonda informācija liecina, ka 1996.gada janvārī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 26,7 tūkst. cilvēku jeb 32% no bezdarbnieku kopskaita. Šī gada janvārī bezdarbniekiem aprēķināti izmaksai pabalsti kopsummā par 587,0 tūkst. latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — Ls 22,02.

Valstī pastāv arī “slēptais bezdarbs”, kas izpaužas uzņēmumu piespiedu dīkstāvēs, darbinieku piespiedu bezalgas atvaļinājumos un saīsinātā darba nedēļu, dienu un maiņu darbā, kas radušies dažādu ekonomisko un finansiālo iemeslu dēļ.

1995.gadā iepriekš minēto iemeslu dēļ valsts sektora uzņēmumos kopā zaudētas 1837,7 tūkst. cilvēkdienas, no tām rūpniecības uzņēmumos — 1433,4 tūkst., būvniecībā — attiecīgi 123,2 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos — 104,1 tūkst. Tas nozīmē, ka vidēji 1995.gadā minētajos uzņēmumos nevienu dienu nav strādājuši, t.i., bijuši “slēptie bezdarbnieki”, 7,2 tūkst. cilvēku, no kuriem rūpniecībā — 5,6 tūkst., būvniecībā — 0,5 tūkst., transporta un sakaru uzņēmumos — 0,4 tūkst. cilvēku.

1994.gadā valsts sektora uzņēmumos bija zaudētas 2855,9 tūkst. cilvēkdienas un “slēpto bezdarbnieku” skaits sasniedza vidēji 11,2 tūkst. cilvēku.

1995.gadā “slēptie bezdarbnieki” valsts un pašvaldību uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu veidoja 1,7% (1994.gadā — attiecīgi 2,5%) no valsts sektorā strādājošo skaita, no tiem rūpniecībā — 5,4% (7,4%), būvniecībā — 6,5% (7,9%), transporta un sakaru uzņēmumos — 0,6% (1,1%). 

Valsts statistikas komitejas
Darba statistikas daļa