Ministru kabineta noteikumi Nr. 447

Rīgā 2016. gada 5. jūlijā (prot. Nr. 33 37. §)

Izdoti saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma
4. panta 3.¹ un 3.² punktu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju (turpmāk – mērķdotācija) pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai un pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, tai skaitā internātskolu, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu (turpmāk – pedagogi) darba samaksai.

2. Mērķdotāciju aprēķina un sadala, ievērojot šādu kārtību:

2.1. mērķdotāciju aprēķina uz katru izglītojamo un atbilstoši to skaitam izglītības iestādēs sadala novadu un republikas pilsētu pašvaldībām un valsts augstskolām;

2.2. valsts un pašvaldību institūcijas mērķdotācijas sadalē nodrošina atklātību;

2.3. pašvaldības sagatavo kārtējā gada pārskatu par mērķdotācijas izlietojumu atbilstoši normatīvajos aktos budžeta izdevumu klasifikācijas jomā noteiktajai atalgojuma klasifikācijai (1. pielikums) un ievada pārskata datus Valsts kases informācijas sistēmā "Valsts budžeta un pašvaldību budžeta pārskati";

2.4. valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes līdz kārtējā gada 15. janvārim un 15. septembrim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā (turpmāk – ministrija) pārskatu par dotācijas izlietojumu (2. pielikums) iepriekšējā periodā;

2.5. pašvaldības un valsts augstskolas mērķdotācijas saņemšanai un izdevumu veikšanai atver jaunu vai norāda esošu kontu Valsts kasē.

3. Mērķdotāciju pedagogu darba samaksai aprēķina, ievērojot šādus rādītājus:

3.1. bērnu no piecu gadu vecuma vai skolēnu skaits izglītības pakāpē;

3.2. izglītības iestādē īstenojamās programmas.

4. Novadu un republikas pilsētu pašvaldības un valsts augstskolas nodrošina, ka Valsts izglītības informācijas sistēmā (turpmāk – sistēma) līdz attiecīgā gada 5. septembrim tiek ievadīta un apstiprināta informācija par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī izglītības iestādēs (pa klasēm (grupām) un izglītības programmām).

5. Tās pašvaldības, kuru teritorijā ir slimnīcas un sociālās aprūpes iestādes, kurās nodrošina ilgstoši slimojošo skolēnu un bērnu izglītošanu ārpus izglītības iestādes, līdz attiecīgā gada 5. septembrim iesniedz ministrijā datus par vidējo skolēnu (bērnu) skaitu minētajās ārstniecības iestādēs iepriekšējā mācību gadā.

6. Atbilstoši šo noteikumu 4. un 5. punktā minētajai novadu un republikas pilsētu pašvaldību, kā arī šo noteikumu 4. punktā minētajai valsts augstskolu sniegtajai informācijai ministrija aprēķina normēto bērnu un skolēnu skaitu katrā izglītības pakāpē, piemērojot šādus koeficientus:

6.1. bērnu skaitam pirmsskolas grupās – koeficientu 1;

6.2.  1.–6. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1, bet, ja skolēnu skaits sākumskolā ir 70 skolēnu vai mazāk, – koeficientu 1,25;

6.3.  7.–9. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1,3, bet koeficientu 1, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 7.–9. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības pedagoģiskās korekcijas  dienas programmās, pārējās vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

6.3.1.  27 skolēniem šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

6.3.2.  48 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

6.3.3.  60 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.3.4.  66 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.4.  10.–12. klases skolēnu skaitam – koeficientu 1,4, bet koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 10.–12. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības profesionāli orientētā virziena dienas programmās, pārējās vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

6.4.1.  32 skolēniem šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

6.4.2.  48 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

6.4.3.  48 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

6.4.4.  58 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās.

7. Atbilstoši īstenotajai izglītības programmai attiecīgajam gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros piemēro šādus papildu koeficientus:

7.1. sociālās korekcijas programmās skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,1;

7.2. skolēnu (bērnu) skaitam, kas apgūst speciālās izglītības programmas speciālās izglītības klasēs (grupās) vai integrēti vispārējās izglītības iestādēs, piemēro koeficientu 2;

7.3. ilgstoši slimojošajiem skolēniem paredzētajās vispārējās pamatizglītības programmās, kuras īsteno slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, skolēnu skaitam piemēro koeficientu 0,81;

7.4. skolēnu skaitam vakara (maiņu) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,85, neklātienes (tai skaitā, tālmācības) vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,6;

7.5. valsts ģimnāziju īstenotajās programmās skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,1;

7.6. profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās, kuru īstenošana sākta ne vēlāk kā 2014. gada 1. septembrī, ar padziļinātu mūzikas apguvi skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,3, ja izglītības iestāde līdz kārtējā gada 31. maijam ir iesniegusi ministrijā licencētu profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmu ar atbilstošu mācību priekšmetu stundu plānu, informāciju par apmaksājamo stundu skaitu, prognozējamo skolēnu skaitu, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamajiem resursiem un ministrija, ņemot vērā izglītības iestādes mācību sasniegumus un pamatizglītības programmas pieejamību attiecīgajā izglītības iestādē, to ir izvērtējusi, kā arī atzīmējusi akceptētās programmas sistēmā līdz kārtējā gada 20. augustam;

7.7. eksterņiem vispārējās izglītības programmās piemēro koeficientu 0,08;

7.8. internātskolām, kuras īsteno licencētas profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu mūzikas apguvi, skolēnu skaitam minētajā programmā piemēro koeficientu 1,3.

8. Ministrija aprēķina mērķdotāciju pedagogu darba samaksai, ievērojot:

8.1. izglītības programmas mācību stundu plāna īstenošanai normētā skolēnu un bērnu skaita attiecību pret vienu pedagoga mēneša darba likmi;

8.2. minimālo pedagoga mēneša darba algas likmi;

8.3. papildus finansējumu (izņemot pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai) (attiecīgajam gadam apstiprinātā finansējuma ietvaros) 13,5 % apmērā no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas – samaksai par pedagogu papildu pienākumiem, kā arī pedagoga mēneša darba algas likmes palielināšanai;

8.4. papildus finansējumu iestādes vadītāja, viņa vietnieku un atbalsta personāla (bibliotekārs, logopēds, psihologs, speciālais pedagogs, pedagogs karjeras konsultants, pedagoga palīgs) darba samaksai (izņemot pašvaldību izglītības iestādēm bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pirmsskolas izglītības pedagogu darba samaksai) 18 % apmērā no aprēķinātās šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētās mērķdotācijas;

8.5. finansējumu bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto logopēdu darba samaksai, nosakot vienu amata likmi uz 200 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai;

8.6. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

9. Normētā skolēnu (bērnu) skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi:

9.1. novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk – 10:1;

9.2. šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minēto pilsētu novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 0,5 skolēni uz vienu kvadrātkilometru un mazāk – 10,5:1;

9.3. Pierīgas pašvaldību novados, kuru administratīvajā teritorijā skolēnu skaits (vispārizglītojošās dienas skolās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) ir 3,5 skolēni un vairāk uz vienu kvadrātkilometru – 14:1;

9.4. pārējos novados (izņemot šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.3. apakšpunktā minētos novadus un 9.5. apakšpunktā minētās pilsētas) – 11,5:1;

9.5. reģionālās nozīmes pilsētās – 13:1;

9.6. Rīgā – 16,5:1;

9.7. pārējās republikas pilsētās – 15,5:1.

10. Mērķdotāciju pedagogu darba samaksai ministrija aprēķina, pamatojoties uz šo noteikumu 4. un 5. punktā minēto informāciju par bērnu un skolēnu skaitu attiecīgā gada 1. septembrī.

11. Pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajām pedagoga profesionālās darbības kvalitātes piemaksām nepieciešamo finansējumu ministrija aprēķina un sadala pašvaldībām un valsts augstskolām, ņemot vērā:

11.1. katrā pašvaldībā, valsts augstskolas vidējās izglītības iestādē un izglītības programmā tādu pedagogu mēneša darba likmju skaitu attiecīgā gada 1. septembrī, kuri ir ieguvuši 3., 4. un 5. kvalitātes pakāpi, pamatojoties uz informāciju par darba likmju skaitu, ko pašvaldības vai izglītības iestādes ir iesniegušas attiecīgās nozares ministrijā līdz attiecīgā gada 5. septembrim;

11.2. pedagogu darba samaksas noteikumos noteikto piemaksas apmēru;

11.3. valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

12. Novadu un republikas pilsētu pašvaldības mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai sadala atbilstoši šiem noteikumiem un pedagogu darba samaksas noteikumos noteiktajām normām.

13. Iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksas finansēšanai izlieto ne vairāk kā 12 % no šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3. apakšpunktā minētās mērķdotācijas.

14. Pašvaldībai saskaņā ar izstrādāto mērķdotācijas sadales kārtību ir tiesības pārdalīt starp izglītības iestādēm papildu finansējumu, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu 8.3. un 8.4. apakšpunktam.

15. Izglītības iestādes vadītājs nodrošina pedagogu darba samaksas aprēķinu piešķirtā finansējuma ietvaros atbilstoši pedagogu tarifikācijai Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

16. Mērķdotācijas apmēru novada (republikas pilsētu) pašvaldību speciālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai kārtējam budžeta gadam aprēķina saskaņā ar Ministru kabineta noteikto speciālās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības iestāžu speciālās izglītības klašu (grupu) un internātskolu finansēšanas kārtību.

17. Noteikumi piemērojami atbilstoši valsts budžetā un pašvaldību budžetos attiecīgajam gadam apstiprinātajam finansējumam.

18. Līdz 2018. gada 1. septembrim no mērķdotācijas finansē šādas licencētas izglītības programmas, kuru īstenošana sākta ne vēlāk kā 2014. gada 1. septembrī:

18.1. atbilstoši šo noteikumu 7.6. apakšpunktā minētajai kārtībai – profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu (izņemot mūziku) mācīšanu, skolēnu skaitam piemērojot koeficientu 1,2;

18.2. pedagoģiskās korekcijas programmas, skolēnu skaitam piemērojot koeficientu 1,1.

19.  2016./2017. mācību gadā skolēnu skaitam profesionāli orientētā virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi koeficientu piemēro saskaņā ar informāciju, ko izglītības iestāde iesniedz ministrijā līdz  2016. gada 31. martam. Ministrija līdz 2016. gada 20. augustam izvērtē saņemto informāciju un atzīmē sistēmā akceptētās programmas.

20.  2016./2017. mācību gadā šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minēto novadu izglītības iestādēs 10.–12. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits ir mazāks par 27.

21.  2016./2017. mācību gadā 1.–6. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1,25, ja skolēnu skaits izglītības iestādē ir 70 skolēnu vai mazāk, bet 2017./2018. mācību gadā un 2018./2019. mācību gadā koeficientu 1,25 piemēro, ja izglītības iestāde ir reorganizēta un skolēnu skaits ir 70 skolēnu vai mazāk.

22. 2016./2017. mācību gadā un 2017./2018. mācību gadā atbilstoši šo noteikumu 6.3. apakšpunktam 7.–9. klases skolēnu skaitam piemēro koeficientu 1, ja skolēnu skaits izglītības iestādē (izņemot izglītības iestādes, kas, pamatojoties uz starptautisku līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmu) 7.–9. klašu grupā katrā izglītības programmā (vispārējās izglītības pedagoģiskās korekcijas  dienas programmās, pārējās vispārējās izglītības dienas programmās, vakara (maiņu) izglītības programmās, neklātienes izglītības programmās, tālmācības izglītības programmās) ir mazāks par:

22.1.  21 skolēnu šo noteikumu 9.1., 9.2. un 9.4. apakšpunktā minētajos novados;

22.2.  42 skolēniem šo noteikumu 9.3. apakšpunktā minētajos novados;

22.3.  54 skolēniem šo noteikumu 9.5. apakšpunktā minētajās pilsētās;

22.4.  63 skolēniem šo noteikumu 9.6. un 9.7. apakšpunktā minētajās pilsētās.

23.  Novadu un republikas pilsētu pašvaldībām, sadalot mērķdotāciju izglītības iestādēm pedagogu darba samaksai, ir tiesības pārdalīt finansējumu starp izglītības iestādēm 2016./2017. mācību gadā ne vairāk kā 10 % apmērā no aprēķinātā finansējuma, 2017./2018. mācību gadā – ne vairāk kā 6 % apmērā.

24. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumus Nr. 1616 "Par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs" (Latvijas Vēstnesis, 2009, 205. nr.; 2010, 138. nr.; 2011, 131., 205. nr.; 2012, 133. nr.; 2013, 100., 169. nr.; 2014, 137. nr.; 2016, 19.nr.).

25. Noteikumi stājas spēkā 2016. gada 1. septembrī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

1. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 447

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis

2. pielikums
Ministru kabineta
2016. gada 5. jūlija
noteikumiem Nr. 447

Valsts augstskolas pārskats par valsts budžeta dotācijas izlietojumu valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām
(pēc uzkrāšanas principa)

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis