PROGRAMMAS, KONCEPCIJAS

Par Latvijas mežzinātni

Valsts mežzinātnes stāvokļa analīzē kā eksperti iesaistījās 32 mežzinātnieki. Viņu atziņas par Latvijas mežzinātnes līdzšinējiem panākumiem, pašreizējo vērtējumu salīdzinājumā ar citās valstīs sasniegto līmeni un norādes par nepieciešamajiem pētījumiem apkopoja septiņi projekta atbildīgie izpildītāji (I. Baumanis, M. Daugavietis, I. Liepa, L. Linarts, H. Tuherms, P. Zālītis, J. Zandersons).

Analīzes rezultāti iekļauti 4 sadaļās:

1) meža kompleksa sociālie un ekonomiskie jautājumi,

2) mežkopība,

3) mežizstrāde,

4) mežmateriālu apstrāde un pārstrāde.

Pašreizējā meža kompleksa darbība balstās uz ilggadējiem un augstā līmenī organizētiem pētījumiem meža ekoloģijā un tipoloģijā, meža ražības paaugstināšanā, meža aizsardzībā, atjaunošanā, selekcijā, ģenētikā, meža darbu mehanizācijā, izaudzētās produkcijas pārstrādē un kompleksā izmantošanā. Latvija, tāpat kā citas valstis, kam ir augsta meža apsaimniekošanas kultūra, faktiski pārgājusi uz meža atjaunošanu ar selekcionētu, pārbaudītu sēklu materiālu, meža audzēšanu pēc mērķprogrammām, intensīvu meža kopšanu un augstas kvalitātes mežmateriālu audzēšanu, kas arī nosaka Latvijas mežmateriālu eksporta potenciālu.

Čpaši jāatzīmē, ka pētījumus mežzinātnē atšķirībā no citām zinātņu nozarēm iespējams veikt tikai un vienīgi Latvijas mežos, balstoties uz ilggadējiem un kompleksiem pētījumiem.

Latvijas mežzinātnieki snieguši starptautiski atzītas rekomendācijas un tehnoloģijas koksnes ķīmijā un meža bioķīmijā.

Latvijas mežzinātnes līmeni augstu novērtējusi dāņu starptautiskā ekspertīze, izvirzot to pirmajā vietā Latvijas zinātņu nozaru vidū. Pasaules meža pētniecības iestāžu organizācijā (IUFRO) četras grupas vada Latvijas mežzinātnes speciālisti.

Diemžēl, neraugoties uz mežzinātnes augsto starptautisko novērtējumu, kā arī lielo nacionālo un tautsaimniecisko nozīmi, mežzinātne saņem tikai 1,5% no sadalāmā zinātnes finansējuma un republikā ieņem pēdējo vietu 14 zinātņu nozaru vidū.

Šādas zinātnes finansējuma sadales politikas rezultātā praktiski pārtraukti pētījumi meža ekonomikā, meža izmantošanā un meža augsnes zinībās, palikuši divi trīs aktīvi zinātniskie darbinieki tādās svarīgās mežzinātnes pamatnozarēs kā meža aizsardzība, meža ekoloģija un tipoloģija, meža selekcija, meža izejvielu kompleksa izmantošana u.c. Faktiski netiek veikti pētījumi vairākās Helsinku un Strasbūras rezolūcijās paredzētajās fundamentālo zinātņu jomās — koku fizioloģijā, meža un klimata savstarpējās attiecībās, daudzfunkciju mežsaimniecībā u.c. Zudusi iespēja pasūtīt ārzemju zinātniskos žurnālus, iegādāties jaunu aparatūru un iesaistīt zinātnes darbā jaunus speciālistus.

Šajā pārskatā meža kompleksam nozīmīgajās un starptautiskajās vienošanās iekļautās problēmas paskaidrotas ar konkrētiem darba uzdevumiem, kas sakārtoti pēc to svarīguma saistībā ar jau esošām iestrādēm.

Vispārējā daļa

Eksperti atzīmē, ka mežzinātnes ieguldījums meža nozares nostiprināšanā un attīstībā vistiešākā veidā ir atkarīgs no zinātnieku iespējām pētniecības darbu mērķtiecīgi plānot vairākus gadus uz priekšu, tāpēc:

1) jānodrošina jau iesākto programmu un tematu finansējums, uz ilglaicīgu līgumu pamata izveidojot stabilas pētniecības grupas, un turpmāk uz šo grupu bāzes jāattīsta jauni pētījumu virzieni,

2) jānodrošina zinātnisko darbu aprūpes finansējums šādās jomās:

— mežzinātnes informatīvajā nodrošinājumā, zinātniskās literatūras iegādē;

— zinātnes starptautiskās sadarbības nodrošinājumā, piedaloties konferencēs, simpozijos u.c. starptautiskos pasākumos;

— zinātnes sasniegumu patentaizsardzībā.

1. sadaļa

Meža kompleksa sociālie

un ekonomiskie jautājumi

Jaunas meža politikas nepieciešamība ir pamatota Latvijas Meža un kokrūpniecības programmā (Sweedforest International AB — 1995. g. janvārī 14. nodaļa 87. lpp.).

Šādas politikas precīzai formulēšanai nepieciešamas iestrādes par stāvokli valstī un attīstības perspektīvām.

Pētījumu problēmas un uzdevumi

1. Meža likumdošanas vērtēšana un piemērošana Eiropas Savienības meža politikas pamatprincipiem:

• Latvijas koksnes tirgus (mārketinga) pētījumi;

• meža statistikas sistēmas izstrāde Latvijā;

• privāto mežu apsaimniekošanas un izmantošanas sociāli ekonomiskie risinājumi;

• lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanas politika.

 

2. Meža nozares ekonomiskais potenciāls un tās vieta valsts tautsaimniecībā:

• meža apsaimniekošanas finansēšanas avoti, finansu uzkrāšanas un izlietošanas metodika;

• meža apsaimniekošanas projektu ekonomiskās vērtēšanas metodika.

2. sadaļa

Mežkopība

Kopš gadsimta sākuma visai būtiska Latvijas mežzinātniekus vienojoša atziņa ir priekšstats par mežu kā sistēmu, kas vienotā veselumā sasaista tā galvenos komponentus: kokaudzi, dzīvo zemsedzi un augsni. Tikai pavisam nesen šādu modeli sāka dēvēt par meža ekosistēmu. Vēl joprojām diemžēl nav panākta meža un augšņu tipoloģisko vienību saskaņotība: pastāv augšņu tipi atrautībā no meža tipiem.

Tā dēvētās grantu sistēmas ieviešana zinātnes finansēšanā ir izraisījusi komplekso pētījumu iziršanu. Meža kā ekosistēmas izzināšana tomēr iespējama vienīgi kompleksu pētījumu ietvaros, vienlaicīgi novērtējot organikas ražošanas, patērēšanas, pārveidošanas un uzkrāšanas procesus.

Tā kā nav finansētspējīgu pasūtītāju, fragmentāri kļuvuši pētījumi mežzinātnes pamatproblēmas — meža ražības paaugstināšanas — ietvaros. Tāpat fragmentāri un ierobežoti ir pētījumi par lauksaimniecībā neizmantoto, kā arī degradēto (kāpas, purvi, karjeri, izgāztuves) teritoriju izmantošanu meža vai koku audzēšanai. Ir liels pieprasījums pēc kvalitatīviem lapu koku stādiem, bet pētījumi par lapu koku selekciju ir nesistemātiski, un sugu izpēte praktiski nav aizsākta. Nepietiekamo zināšanu dēļ nav veikti attiecīgo ģenētisko resursu noteikšanas un aizsardzības pasākumi par Latvijas vietējo sugu ekoloģisko, klimatisko un ģenētisko mainību.

Latvijā gandrīz izzudušas lapu koku jaunaudzes. Palielinoties privāto mežu īpatsvaram, kā arī ņemot vērā jauno tirgus konjunktūru, uzskatām par nepieciešamu nodrošināt ikvienai lapu koku sugai vismaz vienu augsti kvalificētu speciālistu, kas pārzinātu šīs sugas audzēšanas visus etapus — no sēklkopības līdz kokmateriālu kvalitātes rādītājiem.

Lai novērstu lielus kaitējumus mežam, kā arī tautsaimniecībai, nepieciešami regulāri novērojumi par slimību un kaitēkļu attīstības dinamiku. Tikai izstrādājot modeļus, iespējams prognozēt slimību un kaitēkļu epidēmijas parādīšanos un izvēlēties paņēmienus tās apkarošanai.

Fizioloģiskie pētījumi, kas nepieciešami meža veselības un izdzīvošanas iespēju novērtēšanai, veicami vienīgi laboratorijās ar piemērotu aparatūru. Pēdējos gados finansu trūkuma dēļ pārtraukti augu fizioloģijas pētījumi: aparatūra novecojusi, trūkst speciālistu. Jāveido kopprogrammas ar kaimiņvalstu pētniekiem.

Par nepieļaujamu uzskatām arī pētījumu pārtraukšanu meža taksācijā un meža ierīcībā. Laikā, kad mežkopību arvien spēcīgāk reglamentē tirgus pieprasījums pēc noteiktas sortimentu struktūras kvalitatīviem mežmateriāliem, lielu nozīmi iegūst mūsdienīgi audžu novērtēšanas normatīvi. Meža ierīcībā galvenā vieta ierādāma biznesa plāna izstrādei, ievērojot meža nepārtrauktas un paplašinātas atražošanas aksiomātiskās prasības.

Pētījumu problēmas un uzdevumi

1. Meža ekoloģija un tipoloģija:

• piejūras krasta joslas mežu atjaunošanas un kopšanas modeļu izstrāde — jāturpina un jāpaplašina uzsāktie pētījumi par piekrastes mežu stāvokli, stacionāru novērošanas objektu iekārtošana, kompleksie pētījumi un saimnieciskie pasākumi;

• meža tipi kā mežkopības pamata strukturālās atšķirības un to cēloņi dažādos ģeomorfoloģiskajos rajonos — līdz šim fragmentāro vērtējumu vietā jāveic mērķtiecīga meža ekosistēmas parametru novērtēšana atšķirīgos ģeomorfoloģiskajos rajonos meža tipoloģijas tālākai papildināšanai un mežsaimniecisko pasākumu precizēšanai;

• medījamie dzīvnieki (brieži, aļņi, ūdri, bebri) kā meža ekosistēmas sastāvdaļa — jāturpina uzsāktie un jāorganizē jauni dzīvnieku populāciju stacionāri novērojumi saistībā ar mežaudzes ražīgumu; jāfiksē radikālās izmaiņas pēdējos gados dzīvnieku populāciju struktūrās un veselīgumā;

• meža ekosistēmu daudzveidības kritēriji — izstrādāt un aprobēt objektīvus, skaitliski aprēķināmus meža ekoloģiskās daudzveidības rādītājus;

• meža ekoloģiskā stacionāra “Vesetnieki” pētnieciskās darbības nodrošinājums — 1963. gadā aizsākto stacionāro novērojumu turpināšana meža ūdenssaimniecības un bioloģiskas daudzveidības modelēšanai saistībā ar kokaudžu struktūru un meteoroloģiskajiem apstākļiem;

• priežu mežu struktūra un izmaiņas antropogēnā vidē — priežu audžu parametru (ieskaitot zemsedzi) atkārtoti mērījumi un analīze 70 pastāvīgajos parauglaukumos;

• Latvijas meža sūnu flora un tās noteicējs — mežu bioloģiskās daudzveidības rādītājs un tās novērtēšanas instruments;

• Latvijas purvu klasifikācijas pamatojums — neesošs, bet nepieciešams priekšnoteikums purvu apsaimniekošanas (saglabāšanas, meliorēšanas, izstrādes u.c.) pasākumu reglamentēšanai;

• meža ekoloģisko īpašību saistība ar kokaudzes struktūru — Latvijas mežu lomas novērtēšana līdzšinējā CO2 asimilācijā un O2 izdalīšanā un šo funkciju prognoze.

 

2. Nepārtrauktas un paplašinātas mežsaimniecības nodrošinājums, saglabājot meža ekoloģisko daudzveidību:

• priedes un egles dabiskās atjaunošanās modeļi — darbs aizsākts pirms 2 gadiem, turpinās ilgtermiņa parauglaukumu ierīkošana dabiskās atjaunošanas novērojumiem ar dažādu sēklinieku skaitu un augsnes sagatavošanas veidu;

• lapu koku dabiskās atjaunošanās analīze, prognoze un veicināšanas pasākumi — stacionāru novērojumu organizēšana lapu koku dabiskās atjaunošanās gaitas analīzei un bērzu jaunaudžu agrīno kopšanas ciršu rekomendāciju izstrādei;

• līdzsvarotas vecumklašu struktūras audžu veidošana valsts un privātajos mežos — nākotnes meža modeļa modificēšana, piemērojot to jaunam datu bāzes stāvoklim atbilstoši iedalījumam kategorijās un īpašuma veidos;

• ekoloģiski pareiza koku sugu izvēle un audžu mērķtiecīga kopšana — pioniersugu un pamatsugu loma meža atjaunošanās gaitā un augstražīgās kokaudzes izveidošanā; priedes un egles audžu kopšanas stacionāro parauglaukumu saglabāšana un pārmērīšana;

• meža hidrotehniskās meliorācijas ekoloģiskais un ekonomiskais pamatojums — hidrotehniskās meliorācijas līdzšinējais ieguldījums pašreizējā ciršanas tāmē un meža ekoloģiskajā daudzveidībā; meliorācijas pārtraukšanas sekas nākotnē;

• cieto lapu koku audzēšanas pamatojums un tehnoloģijas — ilgstošu eksperimentu organizēšana oša, ozola, kļavu un citu sugu plantāciju tipa kokaudžu ierīkošanas un audzēšanas modeļu izstrādei;

• izlases ciršu modeļi aizsargājamās teritorijās — aizsargājamo objektu mežsaimnieciskā noderība;

• daudzmērķu mežsaimniecības funkcionālā struktūra — meža producējošo, ekoloģisko un sociālo funkciju kritēriju izstrāde, kā arī līdzsvarotas mežsaimniecības attīstības pamatojums.

3. Lauksaimniecībā neizmantoto, kā arī degradēto zemju izmantošana meža vai koku audzēšanai:

• ilglaicīgo parauglaukumu iekārtošana dažādu mērķaudžu veidošanai lauksaimniecības un degradētajās zemēs — stacionāro novērojumu turpināšana un jaunu eksperimentu organizēšana kāpu, karjeru un lauksaimniecības zemju apmežojumos;

• lauksaimniecības zemju un degradēto teritoriju klasifikācija saistībā ar meža audzēšanu — tiks izstrādāti objektīvi rādītāji nemeža zemju izvērtēšanai saistībā ar to apmežošanu;

• meža audzēšanas mērķi un paņēmieni nemeža zemēs — tiks izstrādāti ekoloģiskie un ekonomiskie priekšnoteikumi lietderīgāko koku sugu un meža atjaunošanas tehnoloģiju izvēlei pašreizējās nemeža zemēs, papīrmalkas, enerģētiskās koksnes u.c. speciālu sortimentu ieguvei;

• krūmu saaudžu loma teritoriju apmežošanas gaitā — tiks skaidrota krūmu kā priekšmeža loma nemeža teritoriju pārveidošanā par augstražīgu mežu;

• ekoloģiski pamatots meža un lauku teritoriālais izvietojums — tiks izstrādāti teritoriju labiekārtošanas normatīvi saistībā ar ainavu ekoloģiju, vides tīrību un mežmateriālu pieprasījumu.

 

4. Augsne kā meža ekosistēmas komponents:

• bioloģisko faktoru novērtējums kokaugu minerālās barošanās procesā — sadarbībā ar Austrijas un Zviedrijas speciālistiem jāturpina stacionārie novērojumi par egles sējeņu mikorizāciju kūdras augsnēs;

• jaunu mēslošanas līdzekļu lietošanas pamatojums kokaudzētavās — jāturpina iesāktie lauka pētījumi (15 varianti 3 atkārtojumos); jāorganizē dūņu komposta lietderības novērtējums;

• kritēriju izstrāde mežaudžu mēslošanas lietderības noteikšanai — stacionāri novērojumi 90 pastāvīgajos parauglaukumos kopš 1968. gada; izmantot lietderīgo audžu izvēles rādītāju rekomendācijas;

• mikrofloras izpēte grūti apmežojamo teritoriju augsnēs un ar sakņu trupi inficēto minerālaugšņu atveseļošanās pasākumi — netiek pētīta mikrofloras struktūra kā visticamākais faktors, kas reglamentē ražīgas un dzīvotspējīgas kokaudzes izveidošanos;

• barības elementu bilance augsnē, to pieejamība kokaugiem — netiek pētīta barības vielu aprite mežā, to uzkrāšanās augsnē, kā arī izskalošanās kokaudzes nociršanas un neatjaunošanās sakarā;

• humuss, smalkā minerālfrakcija, aerācija — kā meža augsnes auglības rādītāji, to saistība ar meža tipiem — joprojām netiek izvērtēti minēto rādītāju skaitliskie lielumi dažādos meža tipos; tie noderētu kā objektīvs pamatojums nemeža zemju mērķtiecīgai apmežošanai.

 

5. Meža selekcija un ģenētika:

• sistemātiska galveno vietējo lapu koku sugu (bērza, apses, alkšņa, ozola, oša) resursu apzināšana un izvērtēšana — apzinās labākās lapu koku audzes, ierīkos parauglaukumus un novērtēs pēc pazīmju kompleksa:

provenienču, populāciju un ģimeņu pārbaudes — ievāks sēklas un ierīkos ilgtermiņa pārbaudes,

sēklu un reproduktīvā materiāla ieguves bāzes izveide — izdalīs sēklu audzes, ierīkos sēklu, spraudeņu plantācijas un klonu arhīvus,

perspektīvo biotehnoloģijas metožu izstrāde veģetatīvi pavairojamo atsevišķu sugu un indivīdu pavairošanai — noskaidros lapu koku pavairošanas perspektīvas,

kvantitatīvās ģenētikas pētījumi par šo sugu ģenētisko struktūru un mainību, izmantojot molekulāros un fenotipiskos marķierus — analizēs raksturīgākās sugu populācijas un individuālos kokus;

• lapu koku ģenētiskā struktūra, mainība un adaptācijas spējas atšķirīgajos valsts klimatiskajos un edafiskajos apstākļos, ģenētisko resursu aizsardzība gan in situ, gan ex situ, ievērojot genofonda noplicināšanas minimālā riska principu — genofonda aizsardzība jānodrošina ne tikai vietējām vajadzībām, bet to prasa arī starptautiskās vienošanās;

• ilglaicīgo esošo eksperimentu aizsardzība, regulāra novērtēšana un to kopšanas modeļu izstrāde, hibridizācijas pasākumi ātraudzīgu hibrīdo pēcnācēju ieguvei — regulāri uzmērīs un novērtēs agrāk ierīkotās izmēģinājumu kultūras vietējām un introducētām koku sugām. Veiks labāko klonu hibridizāciju augstražīgu hibrīdu iegūšanai un ilgtermiņa pārbaužu ierīkošanai.

 

6. Meža aizsardzība:

• skuju un lapu koku kaitēkļu kontroles metodes, dinamikas prognozes un apkarošanas tehnoloģijas — sistemātiski entomoloģiski novērojumi un attīstības programmas;

• sistemātiska meža fitopataloģiskā uzraudzība — metodikas izstrāde slimību ierobežošanai un to attīstības prognozes; slimību izraisītāju sugu sastāvs un izplatības areāls;

• mežizstrādes tehnoloģijas ietekme uz slimību un kaitēkļu epidēmijām — nav vērtējuma par jaunākās ārzemju tehnikas izmantošanu meža izstrādē un ietekmi uz vides saglabāšanu;

• vietējo kokaugu genofonda un to saražotās organikas primāro patērētāju savstarpējā saistība — nepieciešams noskaidrot kaitēkļu un dzīvnieku barošanās īpatnības, lai izdalītu rezistentos kokaugu klonus, un izstrādāt aizsardzības pasākumus.

 

7. Kokaugu fizioloģija:

• bioindikatoru struktūras un fizioloģisko procesu vērtējums meža monitoringa sistēmā — meklēs sakarības ar dažādiem bioindikatoriem, kokaugu fizioloģisko stāvokli un vides piesārņojumu;

• skuju un lapu aktīvā virsma, bioķīmiskais sastāvs un asimilācijas intensitāte piesārņotā vidē — skaidros asimilācijas izmaiņas piesārņotā vidē;

• meža ekosistēmas biotiskās daudzveidības trends antropogēni izmainītā vidē — analizēs vides stāvokļa izmaiņas antropogēno faktoru iedarbībā;

• kokaugu veģetatīvā pavairošana ar spraudeņiem un mikroklonēšanu (audu kultūrām) — nepieciešama vērtīga stādāmā materiāla iegūšanai;

• pret slimībām un kaitēkļiem rezistentu kokaugu selekcija — analizēs populāciju atsevišķu koku ģenētiskās un fizioloģiskās atšķirības;

• lipīdu un pigmentu metabolisma pētījumi priedes skujās saistībā ar vides piesārņojuma faktoriem — esošās zinātniskās iestrādes saistot ar vides faktoru izmaiņām, var dot principiāli jaunu informāciju, t. sk. par bioindikatoriem, asimilācijas u.c. procesiem.

 

8. Meža taksācija un ierīcība:

• ilglaicīgu parauglaukumu, kā arī paraugkoku apzināšana un datu bāzes izveide — nepieciešams unificēt līdz šim uzkrāto informāciju, ievadot datorā, lai varētu to izmantot procesu un parādību modelēšanai mežā un stumbru kvalitātes novērtēšanai;

• koksnes tekošais pieaugums kā vides ietekmes vērtēšanas un prognozēšanas līdzeklis — līdzšinējās informācijas objektīva analīze par vides izmaiņu atspoguļošanos tekošajā pieaugumā; tekošā pieauguma aprēķinu metožu mērķtiecīga pilnveidošana un izmantošana;

• mežaudzes komponentu un frakciju taksācija — novērtēt skaitliski mežaudzes komponentus un formalizēt to savstarpējās sakarības matemātisku izteiksmju veidā;

• dažāda sastāva un struktūras audžu augšanas gaitas modelēšana — jāveic līdzšinējo parauglaukumu datu mērķtiecīga analīze un datu bāzes “Latvijas meža fonds” iekļaušana nepieciešamās informācijas nodrošināšanā;

• mežierīcības projekta kā biznesa plāna pamatojums;

• mežu apsaimniekošanas projekta automatizētas izstrādes programmnodrošinājuma izveide.

3. sadaļa

Meža darbi un

mehanizācija, mežizstrāde

3. sadaļā apkopots ekspertu vērtējums par nepieciešamajiem pētījumu virzieniem — meža darbu tehnoloģijās un darbu mehanizācijā, īpaši izceļot mežizstrādes pētījumus. Pētījumu nepieciešamību pamato meža darbu tehnoloģijas un pielietoto mehānismu ietekme uz meža ekosistēmām, darba izpildītāju — cilvēku, kā arī mežizstrādes tehnoloģiju un tehnikas loma ilgā laika posmā izraudzītās koka biomasas (meža ražas) pārvēršanā tirgus precē — mežmateriālos, un līdz ar to arī meža audzēšanas kā ražošanas porocesa tautsaimnieciskās efektivitātes nodrošināšanā. Pētījumi meža darbu mehanizācijā ir cieši saistīti gan ar mežkopības, gan ar mežmateriālu tālākās pārstrādes jautājumiem un veicami kompleksas programmas ietvaros.

 

Programma

Izstrādāt un aprobēt Latvijas apstākļiem ekoloģiski un ekonomiski līdzsvarotas meža darbu tehnoloģijas un mašīnu sistēmas, lai celtu darbu kvalitāti un ražīgumu, samazinātu smago roku darbu, panāktu maksimālo preču produkcijas iznākumu meža darbos (1996.—2000. g.).

Programmas ietvaros risināmi šādi temati:

• izstrādāt starptautiskajām prasībām (ES) un Latvijas apstākļiem atbilstošu mašīnu un tehnoloģisko procesu izvērtēšanas kritērijus, ņemot vērā vides aizsardzības, ergonomikas, ekonomikas u.c. prasības (1996. g.) (tai skaitā meža atjaunošanas darbiem, meža kopšanas cirtēm, meža galvenās izmantošanas darbiem) — pieņemts lēmums par mašīnu atestāciju, bet nav izstrādāti Latvijas mežiem atbilstoši kritēriji;

• izstrādāt sīkmežu apsaimniekošanas un meža darbu mehanizācijas modeļus (1996.—1998. g.) — 50% no Latvijas mežiem netiek risināti jautājumi par to apsaimniekošanas mehanizāciju;

• izstrādāt visas koka biomasas sagatavošanas un pirmapstrādes tehnoloģiskos procesus enerģētikas, mežķīmijas u.c. pārstrādes nozaru nodrošināšanai ar izejvielām (1996.—2000.g.) — stipri atpaliekam no ārzemju pētījumiem par visas izaudzētās meža produkcijas racionālu sagatavošanu un izmantošanu.

4. sadaļa

Mežmateriālu pārstrāde

Sadaļā apkopotas ekspertu ieteiktās meža kompleksa attīstībai nepieciešamās pētniecības programmas un temati, lai nodrošinātu maksimālo preču produkcijas ieguvi, izmantojot Latvijas mežos izaudzēto koku biomasu. Atzīmējams, ka visi eksperti par primāro un galveno pētniecības virzienu atzīst komplekso programmu:

Veikt Latvijas koksnes un koku biomasas komplekso kvalitātes izvērtējumu saistībā ar augšanas apstākļiem un mežsaimnieciskajiem pasākumiem, tai skaitā par:

• stumbru koksnes piemērotību zāģmateriālu ražošanai un mehāniskai pārstrādei galvenajām rūpnieciskajām koku sugām atkarībā no meža tipa un veiktajiem mežsaimniecības pasākumiem,

• Latvijas koksnes piemērotību sulfāta celulozes iegūšanai atkarībā no meža tipa un mežsaimnieciskajiem pasākumiem,

• Latvijas koksnes, mizas, zaleņa ķīmiskā sastāva izpēti un izmantošanas iespējām enerģētikā, mežķīmijā u.c. tautsaimniecības nozarēs.

No tehnoloģiskā rakstura pētījumiem, kas nodrošinātu koksnes produkcijas eksportspēju palielināšanu un jaunu, konkurētspējīgu produkcijas veidu ražošanu, eksperti iesaka risināt šādus pētījumu tematus:

1) Latvijas koksnes dabisko un ekspluatācijas īpašību uzlabošana un koksnes aizsardzība.

2) Mežmateriālu un koksnes izstrādājumu standartizācija un sertifikācija.

3) Latvijas koksnes žāvēšanas īpatnības, piemērojot racionālus koksnes hidrotermiskās apstrādes procesus Latvijas apstākļiem.

4) No Latvijas koksnes iegūtās celulozes tālākās izmantošanas iespējas — struktūras pētījumi, mikrokristāliskā celuloze, celulozes atvasinājumi, balināšanas iespējas u.c.

5) Koku mizas un zaleņa pārstrādes tehnoloģijas, medicīnas, kosmētikas, augu aizsardzības preparātu, saistvielu (polifenolu) u.c. produkcijas ražošanai.

6) Lignīna pārstrādes un izmantošanas iespējas.

7) Koka biomasas izmantošana enerģētikā.

 

Dr. silv. I. Baumanis, Latvijas valsts mežzinātnes institūta “Silava” direktors

Dr. sc. ing. M. Daugavietis, profesors, mežizstrādes un pārstrādes grupas koordinators

Dr. habil. silv. P. Zālītis, profesors, mežkopības un meža ekoloģijas grupas koordinators

Publicēts saīsināti