Komisijas iesniegums

Dokuments nr. 458

Par likumprojektu
“Grozījumi Latvijas Republikas likumā
“Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””

Lūdzam iekļaut Saeimas 7. marta plenārsēdes darba kārtībā LNNK un LZP frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” (dok. nr. 395). (“Latvijas Vēstnesī” — 15.02.1996., nr. 28/29, 6/10.lpp.)

Ar cieņu,

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
1996. gada 28. februārī priekšsēdētājs Antons Seiksts

Par likumprojektu

Izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, komisija atzīst, ka minētie grozījumi paredz politiski represēto personu loka paplašināšanu. Pēc statistikas datiem valstī dzīvo 32 609 lietuvieši un 2950 igauņi, no tiem 7064 Lietuvas un 2950 Igaunijas pilsoņu, 915 lietuvieši un igauņi vēlas naturalizēties un saņemt Latvijas pilsonību.

Saskaņā ar likumu “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” un citiem likumdošanas aktiem politiski represētajām personām tiek garantēti atvieglojumi pensijas piešķiršanā, kā arī medicīniskajā aprūpē, atvieglojumi sabiedriskā tansporta pakalpojumu izmantošanā, nodokļu un nodevu maksāšanā un citi. Sakarā ar to, ka politiski represēto personu loka paplašināšana izraisīs Satiksmes ministrijas, Labklājības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, kā arī pašvaldību budžeta izdevumu palielināšanos un kļūs par precedentu citu valstu pilsoņu un Latvijas iedzīvotāju prasībām iegūt politiski represētās personas statusu, komisija nolēma neatbalstīt minētā likumprojekta izskatīšanu 1. lasījumā.

Vēršam Jūsu uzmanību arī uz to, ka Ministru kabinetam minētā likuma Pārejas noteikumos jau ir uzdots starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risināt jautājumu par nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu citu valstu iedzīvotājiem, kuri komunistiskā un nacistiskā režīma represiju rezultātā nokļuvuši un turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā, šo jautājumu saskaņojot ar tām valstīm, no kurām minēto režīmu laikā tika pārvietoti vai pārvietojās šie iedzīvotāji.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas
priekšsēdētājs Antons Seiksts