Amatpersonu atbildes

Dokuments nr.424a

Par Latvijas Bankas un kredītiestāžu lietām

Šā gada 21.februāra vēstulē pieci LR 6.Saeimas deputāti izvirzīja sešus jautājumus Latvijas Bankas prezidentam. Zemāk sniedzam atbildes uz izvirzītajiem jautā-jumiem, attiecīgi saglabājot deputātu vēstulē jautājumiem piemēroto numerāciju.

1. “Kredītiestāžu likumu” pieņēma LR Saeima. Minētā likuma 22.pantā ir noteikts, ka krājaizdevu sabiedrības minimālais dibināšanas pamatkapitāls ir ekvivalents 50 tūkstošiem ekiju. ES Direktīvā 89/646/EEC ir noteikts, ka dalībvalstīs kredītinstitūtu dibināšanas kapitāls nedrīkst būt mazāks par 5 miljoniem ekiju, taču atsevišķām kredītinstitūtu kategorijām īpašos atrunātos gadījumos tas var būt mazāks, tomēr ne mazāks par 1 miljonu ekiju. Tādējādi “Kredītiestāžu likumā” noteiktais minimālais krājaizdevu sabiedrību dibināšanas kapitāls ir 20 reizes mazāks nekā ES noteiktais. Latvijas Banka neiebilstu, ja krājaizdevu sabiedrībām nebūtu noteiktas minimālā dibināšanas kapitāla prasības (kā tas ir atsevišķās valstīs). Tādā gadījumā:

a) jebkuras krājaizdevu biedrības biedru iemaksas būtu uzskatāmas par krājaizdevu biedrības kapitālu;

b) Latvijas Bankai nebūtu jāuzrauga šādu biedrību darbība, jo, līdzīgi lombardiem, tās darbotos tikai ar pašu kapitālu (nepiesaistot noguldījumus).

2. Latvijas Banka veica Igaunijas 1992.gada banku krīzes cēloņu analīzi. Viens no galvenajiem Igaunijas banku krīzes cēloņiem bija tā saucamie “sliktie” kredīti, to patiesās kvalitātes neatspoguļošana banku finansu pārskatos. Latvijas Banka izstrādāja un jau attiecībā uz Latvijas komercbanku 1993.gada pārskatiem ieviesa prasību par speciālo uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem. Par Latvijas Bankas veiktajiem pasākumiem banku sistēmas stabilitātes nodrošināšanā sīkāk skatīt ES padomnieka Latvijas Bankā M.J.Borka rakstā (skatīt pielikumu nr.3).

3. Kredītiestāžu likvidācijas gadījumā prasījuma apmierināšanas kārtību nosaka spēkā esošā likumdošana. Līdz 1995.gada 25.oktobrim, kad stājās spēkā “Kredītiestāžu likums”, prasību apmierināšanas kārtību banku maksātnespējas un bankrota gadījumā regulēja Latvijas Republikas likumi “Par uzņēmējdarbību” un “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju un bankrotu”. Pašreiz kreditoru prasījumu apmierināšanas secīgumu kredītiestādes likvidācijas gadījumā nosaka “Kredītiestāžu likums”, kurā netiek paredzēta īpaša kārtība valsts garantēto ārvalstu aizdevumu atmaksāšanai. Finansu ministrija šobrīd gatavo ar Latvijas Banku saskaņotus priekšlikumus par attiecīgajām izmaiņām likumdošanā.

Saskaņā ar 1995.gada 2.augusta Ministru kabineta rīkojumu nr.437 “Par Latvijas Republikas valdības izsniegto aizdevumu atmaksas kārtību maksātnespējas un bankrota gadījumos” banku maksātnespējas un bankrota gadījumos valdības izsniegto ārvalstu aizdevumu apkalpošanu nodod Finansu ministrijas noteiktai bankai.

4. LB paredzēja problēmas bankām Latvijas komercbanku sistēmā. Darbs ar katru no problēmu bankām tika veikts individuāli. LB prezidents jau informēja Saeimas izmeklēšanas komisiju par darbu ar a/s “Banka Baltija”. Līdzīgi tika veikts darbs arī ar citām bankām. Lielā mērā pateicoties LB veiktajiem pasākumiem, Latvijas banku sistēma kopumā nav sabrukusi. Vairums maksātnespējīgo un bankrotējušo banku par tādām kļuva šo banku akcionāru un vadītāju faktiski kriminālu darbību rezultātā, kuras nav iespējams prognozēt.

Valdības tiešu brīdināšanu par problēmām atsevišķās komercbankās ne likums “Par bankām”, ne “Kredītiestāžu likums” neparedz. Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Banku, Finansu ministram ir tiesības piedalīties Latvijas Bankas padomes sēdēs. Šajās sēdēs regulāri tika izskatīts jautājums par banku sistēmas un problēmu banku stāvokli.

Latvijas Bankas valde laikā no 1993.gada maija līdz 1994.gada augustam regulāri apstiprināja komercbanku sarakstus, kuras drīkstēja piedalīties saņemto G-24 un Starptautiskā valūtas fonda kredītu apkalpošanā. Sākot ar 1994.gada augustu, komercbankas izvēlas Finansu ministrija. Latvijas Banka izstrādāja un Finansu ministrijai ieteica kritērijus, pēc kuriem jāizvēlas komercbankas, kurām būs tiesības apkalpot ārvalstu aizdevumus (Latvijas Bankas 1994.gada 4.novembra vēstule nr.08–006.1/1299). Tie ir sekojoši:

1) komercbanka ir darbojusies ne mazāk kā 3 pilnus finansu gadus;

2) komercbankas pēdējā finansu gada pārskatu ir pārbaudījusi starptautiska auditorfirma;

3) komercbankas pašas kapitāls pēc Latvijas Bankas novērtējuma ir ne mazāks kā 1 miljons latu;

4) komercbanka ievēro Latvijas Bankas noteikto kapitāla pietiekamības normatīvu;

5) komercbanka tekošajā gadā strādā ar peļņu.

Latvijas Banka 1994.gada 13.decembra vēstulē informēja Finansu ministriju par komercbankām, kuras atbilst minētajiem kritērijiem, norādot, ka komercbanku attīstība ir dinamisks process, situācija laika gaitā var mainīties, vienlaikus izsakot gatavību sniegt regulāru informāciju par komercbanku atbilstību minētajiem kritērijiem katrā kredītresursu sadales gadījumā.

Latvijas Banka vairākkārt lūdza ietvert MK noteikumos šos, kā arī citus ārvalstu kredītu izmantošanas uzraudzību pastiprinošus kritērijus, taču tie netika ietverti galīgajā MK noteikumu nr.44 “Par Latvijas Republikas valdībai piešķirto ārvalstu aizdevumu izmantošanā” redakcijā, kuru apstiprināja Latvijas Republikas Ministru kabineta sēdē 1995.gada 7.martā (Latvijas Bankas 1994.gada 29.decembra vēstule nr.15/03–160, 1995.gada 26.janvāra vēstule nr.15/03–14, 1995.gada 16.februāra vēstule nr.15/03–24. 1995.gada 6.marta vēstule nr.15/03–44).

Lēmumus par valsts ārējā parāda palielināšanu, kā arī par ārvalstu kredītu izmantošanu konkrētiem mērķiem pieņem Latvijas Republikas valdība, vienlaikus uzņemoties arī risku par šo kredītu atdošanu. Finansu ministrija uzņemas atbildību par kredītu atdošanu ārvalstu aizdevējiem komercbanku un kredīta saņēmēju maksātnespējas un bankrota gadījumos. Šis princips ir ietverts visos Latvijas Bankas un Finansu ministrijas savstarpējos līgumos par ārvalstu kredītu apkalpošanu.

1995.gadā Latvijas Banka izstrādāja un noslēdza papildinājumus pie visiem iepriekš parakstītajiem līgumiem ar komercbankām par G-24 un STF aizdevumu izsniegšanu un atmaksāšanu. Šie līgumu papildinājumi pastiprināja komercbanku atbildību ārvalstu kredītu izmantošanā atbilstoši biznesa plāniem.

Latvijas Banka kā valdības finansu aģents par ārvalstu kredītu apkalpošanu saņem 0,5 procentus no aizdevuma summas (nodrošinot bezmaksas valūtas maiņas un citas ar šo kredītu apkalpošanu veiktās operācijas). Šie 0,5% ir ietverti procentu likmē, kuru par aizdevuma izmantošanu maksā kredīta saņēmējs.

5. Informāciju par 1994.—1995.gados veiktajām Latvijas Bankas pārbaudēm komercbankās skatīt pielikumā nr.1 šai vēstulei. Bez pielikumā nr.1 atspoguļotajām pārbaudēm Latvijas Banka ir veikusi virkni pārbaužu bankās par atsevišķiem specifiskiem jautājumiem (kapitāla apmaksa, pārējie aktīvi un pasīvi, atsevišķu kredītu kvalitāte u.tml.). Bez tam, sākot ar 1993.gadu, komercbanku gada pārskata audita ietvaros pilnu banku pārbaudi veica starptautiskās auditorfirmas vai Latvijas zvērinātie revidenti. Saskaņā ar Latvijas Bankas norādījumiem bankām, kuru aktīvi 1994.gada 31.decembrī pārsniedza 2 miljonus latu, 1994.gada pārskatam obligāts bija starptautiskais audits. Rezultātā 1993.gada pārskatu starptautiskais audits tika veikts 23 bankās un 1994.gada pārskatu starptautiskais audits tika veikts 38 bankās.

Latvijas Bankas pārbaužu galvenais mērķis ir banku riska aktīvu, īpaši kredītportfeļa, un banku pašu kapitāla novērtējums, Latvijas Republikas likumu un Latvijas Bankas noteikto normatīvu ievērošanas pārbaude. Pārbaužu laikā bankās tika atklātas neprecizitātes to grāmatvedības uzskaitē, ekonomisko normatīvu neievērošanas gadījumi, iekšējās kontroles un revīzijas dienesta vāja efektivitāte. Praktiski visās bankās tika konstatēta nepieciešamība izveidot papildu uzkrājumus nedrošiem parādiem kredītu un citu riska aktīvu sliktās kvalitātes dēļ. Rezultātā pieauga banku zaudējumi un samazinājās banku pašu kapitāls. Ņemot vērā pārbaudes rezultātus un banku sniegtos pārskatus, Latvijas Banka veica darbu ar katru banku individuāli (metodiskā palīdzība, refinansēšana, sankcijas u.tml.). Vairākos gadījumos Latvijas Banka ierobežoja banku darbību, aizliedzot veikt atsevišķas licencē norādītās banku operācijas (darījumus) (skatīt pielikumu nr.2). 1995.gada laikā 18 bankām tika noteiktas darbību ierobežojošas sankcijas ar vienlaicīgu Latvijas Bankas pilnvarnieku iecelšanu. 1996.gada sākumā Latvijas Bankas pilnvarnieki darbojās 7 bankās. Banku darbības uzlabošanas pasākumu rezultātā 1995.gadā 7 gadījumos sankcijas tika daļēji vai pilnībā atceltas un bankas atguva tiesības veikt licencē paredzētās banku operācijas. Lai apspriestu būtiskākās banku darbības problēmas un sniegtu bankām metodisku un praktisku palīdzību, Latvijas Bankā regulāri notiek Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības komitejas sēdes, kurās tiek aicināta piedalīties arī banku vadība. 1995.—1996.gados Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības komitejas sēdēs piedalījas 42 bankas.

6. 1993.gada 29.aprīlī noslēgtā līguma starp Latvijas Banku un Finansu ministriju par kredīta izsniegšanu G-24 aizdevuma ietvaros 2.4. punktā ir paredzēts, ka Latvijas Banka piedzen kredītus no komercbankām atbilstoši Latvijas Bankas un komercbankas savstarpējiem līgumiem.

Laikā no 1993.gada marta līdz 1996.gada 28.februārim komercbankas atmaksājušas 15.0 miljonus USD, atbilstoši līgumos noteiktajiem termiņiem ir atmaksāti 12,6 miljoni USD, pirmstermiņa piedziņu pēc Finansu ministrijas vai ārvalstu kredītu sadales komisijas pieprasījuma Latvijas Banka veikusi 2,4 miljonu USD apmērā.

Noteiktajā termiņā no visas komercbankām izsniegtās summas nav atmaksāti tikai 370 tūkstoši USD (tas ir 3,4% no izsniegtajām aizdevuma summām). Pie tam kredīta lietotājs SIA “Kapar” aizdevumu ir atmaksājis akciju komercbankā “Olimpija”, taču pēc bankas darbības apturēšanas aizdevuma summa nav atmaksāta Latvijas Bankā.

Komercbanku maksātnespējas un bankrota gadījumā ir spēkā 1993.gada 29.aprīlī noslēgtā līguma starp Latvijas Banku un Finansu ministriju par kredīta izsniegšanu G-24 aizdevuma ietvaros 2.4. punkts, kur aizdevuma un procentu summas Latvijas Bankā nomaksā Finansu ministrija. Latvijas Banka šā līguma ietvaros veic valdības finansu aģenta funkcijas, darbojoties Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Ar cieņu,

E.Repše, Latvijas Bankas prezidents
J.Placis, Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes
1996.gada 28.februārī vadītāja vietnieks

Pielikums nr.1

1994.—1995.gadā komercbankās veiktās pilnās pārbaudes

Nr. Kredītiestādes Latvijas Bankas Starptautisko auditorfirmu

p.k. nosaukums Kredītiestāžu uzraudzības Latvijas Bankas

pārvaldes veikto uzdevumā veikto

pārbaužu skaits pārbaužu skaits

1. A/s “Rīgas Komercbanka” 1 1

2. A/s “Zemes banka” 1 1

3. A/s “Vācijas–Latvijas banka” 2 1

4. A/s “Baltijas tranzītu banka” 1 1

5. A/s “Sakaru banka” 2 1

6. A/s “VEF–banka” 3

7. VAS “Latvijas Krājbanka” 2 1

8. AKB “Jelgava” 3

9. A/s “Saules banka” 2 1

10. A/s “Talsu komercbanka” 2

11. A/s “Latvijas ekonomiskā komercbanka” 3

12. A/s banka “Land” 3

13. A/s “Rietumu banka” 2 1

14. A/s “Latvijas privātbanka” 3

15. A/s “Latvijas Tirdzniecības banka” 2 1

16. A/s “Rīga–bank” 4

17. A/s “Ventspils apvienotā Baltijas banka” 2

18. A/s “Aizkraukles banka” 2

19. A/s “Baltijas starptautiskā banka” 2 1

20. A/s komercbanka “Dinastija” 4

21. A/s “Daugavas banka” 4

22. A/s “Latvijas industriālā banka” 3

23. A/s “Tukuma banka” 4

24. A/s “Bauskas banka” 2

25. A/s komercbanka “Paritāte” 4

26. VAS “Latvijas hipotēku un zemes banka” 2 1

27. A/s “Doma banka” 2

28. A/s “Rīgas apvienotā Baltijas banka” 3

29. A/s “Latvijas kredītbanka” 3

30. A/s “Latvijas kapitālbanka” 3

31. A/s “Rīgas naftas un ķīmijas banka” 2

32. A/s “Ako–banka” 2 1

33. A/s “Latvijas biznesa banka” 2

34. A/s “Parekss–banka” 1 1

35. A/s “Latvijas investīciju banka” 1

36. VAS “Latvijas universālā banka” 1 1

37. A/s “Multibanka” 3 1

38. A/s “Banka Atmoda” 3

39. A/s “Viktorija” 3

40. A/s “Ogres komercbanka” 1 1

41. A/s “Latgales akciju komercbanka” 2

42. A/s “Rīgas starptautiskā banka” 2

43. A/s “Kredo—banka” 3

44. A/s komercbanka “Polārzvaigzne” 3

45. A/s “Latvijas Depozītu banka” 2

46. AKB “Olimpija” 1

47. A/s “Olti—banka” 2

48. A/s komercbanka “Lettika” 2

49. A/s “Latintrādes banka” 3

50. A/s “Alejas komercbanka” 2

51. A/s “Liepājas komercbanka” 2

52. A/s “Banka Baltija” 2

53. A/s “TOP banka” 2

54. A/s “Centra banka” 1

55. A/s “Tautas banka” 2

56. A/s “Siguldas komercbanka” 1

Pielikums nr.2

Bankām noteiktie darbības ierobežojumi

Banku skaits

Ierobežojuma veids Uz 01.01.95. Uz 01.01.96.

Aizliegts piesaistīt visa veida noguldījumus 7 5

Aizliegts piesaistīt termiņnoguldījumus

no privātpersonām 3 11

Aizliegts piesaistīt visa veida noguldījumus

no privātpersonām — 7

Aizliegts izsniegt kredītus 4 —

Aizliegts izsniegt kredītus virs atmaksāto kredītu summas 2 8

Aizliegts veikt ieguldījumus riska aktīvos

virs noteiktas summas 1 6

Aizliegts veikt visas licencē norādītās operācijas,

izņemot norēķinu operācijas klientu uzdevumā,

valūtas pirkšana—pārdošana — 4

Apturēta darbība — 2

Pielikums nr.3

Latvijas banku sistēma un uzraudzība starptautiskā salīdzinājumā

II. Latvijas bankas veiktie pasākumi,

izstrādājot banku uzraudzības sistēmu (1993—1996)

Kopš 1993.gada Latvijas Banka ir radījusi un attīstījusi banku uzraudzības sistēmu Latvijā. To veidojot, bija nepieciešams ieviest galvenās Eiropas Savienības direktīvas, Starptautiskās norēķinu bankas (BIS) vadlīnijas, Starptautiskā valūtas fonda (SVF) ieteikumus, starptautiskos grāmatvedības standartus un praksi, kā arī ievērot rietumvalstu banku uzraudzības pieredzi. Latvijas Banka šīs reformas veica relatīvi īsā laikā. Kad 1995.gadā sākās nopietnas banku problēmas, jau bija ieviesta lielākā daļa jauno norādījumu. Apsteidzot Latvijas oficiālo pieteikumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvijas Banka sāka īstenot visas svarīgākās Eiropas Savienības direktīvas banku sfērā, kas ir priekšnoteikums pilntiesīgai dalībai ES. Latvijas Banka veica šādas reformas ne tikai, lai izpildītu šīs prasības, bet arī, lai izveidotu stipru un stabilu banku vidi. Šajā procesā Latvija ir apsteigusi visas NVS valstis, Lietuvu un daudzās jomās arī Igauniju. Jāatzīmē, ka banku reformu ziņā Latvija apsteidz arī daudzas Centrāleiropas valstis — Rumāniju, Slovākiju, Bulgāriju, daļēji arī Ungāriju un Čehiju.

(Runājot par reformām Latvijā, izmantots starptautisks salīdzinājums ar Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm: Čehiju, Poliju, Ungāriju, Bulgāriju, Rumāniju, Slovākiju, Igauniju un Lietuvu. Dati iegūti no Starptautisko norēķinu bankas Bāzelē, Šveicē, sagatavotās rokasgrāmatas. Šī rokasgrāmata izdota 1995.gada maijā.)

1. Jaunas banku atskaites formas 1993.gada novembrī

Bankām tika izvirzīta prasība sagatavot un publicēt gada finansu pārskatus — bilanci un peļņas un zaudējumu pārskatu — atbilstoši Eiropas Savienības direktīvai nr.886 par banku pārskatiem. Tātad kopš 1993.gada decembra Latvijas bankas gatavo savus pārskatus tādā pašā formā kā visas Eiropas Savienības valstu bankas. Kopš 1995.gada šādi pārskati bankām jāiesniedz Latvijas Bankā līdz 1.aprīlim.

Latvija bija pirmā Baltijas valsts, kas izvirzīja šo prasību. Dažas Centrāl-eiropas valstis vēl aizvien to nav ieviesušas.

2. Speciālie uzkrājumi nedrošiem parādiem 1993.gada decembrī

Latvijas Banka pieprasa, lai bankas noteiktu aizdevumu pamatsummas un procentu zaudējumus nedrošu kredītu gadījumos un no peļņas izveidotu uzkrājumus šiem zaudējumiem. Tas liek bankām atzīt zaudējumus kapitālā un nepieciešamību piesaistīt jaunus akcionāru līdzekļus, lai atjaunotu kapitāla bāzi un aizsargātu noguldītāju intereses. Kad 1994.gadā neveiksmi cieta “Bohēmijas Banka” Čehijas Republikā, Nacionālo banku vainoja par to, ka nebija prasību par uzkrājumu veidošanu nedrošiem aizdevumiem. Latvijas Banka šādu prasību noteica jau 1993.gadā. Šobrīd prasību veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem pakāpeniski ievieš Lietuva, un arī Igaunijā tā vēl aizvien nav pilnībā ieviesta.

Starptautisks salīdzinājums: Saskaņā ar BIS datiem Latvija un Ungārija bija pirmās divas valstis Centrāleiropā un Austrumeiropā, kas ieviesa prasību veidot uzkrājumus nedrošiem parādiem (1993.gadā).

3. Kapitāla pietiekamības prasība (10%) 1994.gada oktobrī

Tā īsteno BIS banku uzraudzības pamata vadlīnijas un Eiropas Savienības direktīva 89/647EEC par maksātspēju un 89/299EEC par pašu kapitālu. Reālā kapitāla attiecība riska aktīvu izsvēršanai ir 10%, kas ir stingrāka prasība nekā BIS norādījumos noteiktā. Igaunijā šī attiecība ir mazāka — 8%. Turklāt Latvijas Banka ir noteikusi augstākas riska svēršanas prasības atsevišķiem aktīviem un ir striktāk definējusi reālo kapitālu.

Starptautisks salīdzinājums: Saskaņā ar BIS datiem Latvijā kapitāla pietiekamības prasība ir stingrāka nekā Polijā, Ungārijā, Čehijā, Bulgārijā, Rumānijā, Igaunijā un Slovākijā, kur šī norma ir 8%.

4. Ierobežojumi aizdevumiem ar banku saistītām personām

(15% no pašu kapit.) 1994.gada oktobris — 1996.gada janvāris

Šī būtiskā starptautiskā uzraudzības prasība, kas ierobežo banku aizdevumus to akcionāriem un vadītājam vai ar tiem cieši saistītām personām, tika ieviesta 1994.gada oktobrī. Ja akcionārs var aizņemties summu, ko iemaksājis kapitālā, tad viņam vairs bankā nav personīgo līdzekļu, kuri būtu pakļauti riskam gadījumā, ja rastos zaudējumi un būtu jāsedz izmaksas noguldītājiem. Kopš 1994.gada šis ierobežojums ir pastiprināts, un šobrīd tas ir 15% no akcionāriem piederošajiem līdzekļiem bankā. Dažās rietumu valstīs šis ierobežojums ir 0. Attiecīgais ierobežojums Igaunijā ir 25%, un Lietuvā tas ir vēl mazāk stingrs.

Starptautisks salīdzinājums: Saskaņā ar BIS datiem tikai Polijai un Ungārijai ir stingrāki ierobežojumi attiecībā uz aizdevumiem ar banku saistītām personām. Tādās valstīs kā Čehija, Rumānija, Bulgārija un Igaunija atļautā aizdevumu robeža ir augstāka.

5. Prasība par pašu kapitāla atbilstību minimālajam dibināšanas kapitālam

1993.gada decembris — 1995.gada oktobris

Jaunā prasība par pašu kapitāla atbilstību minimālajam dibināšanas kapitālam, kas atbilst Eiropas Savienības direktīvai 89/646/EEC, ir daļa no jaunā Kredītiestāžu likuma, kas stājās spēkā 1996.gada 1.janvārī. Šī prasība attiecas gan uz esošajām, gan uz jaunajām bankām.

Latvijā ir spēkā Eiropas Savienības prasība par pašu kapitāla atbilstību minimālajam dibināšanas kapitālam.

6. Starptautiskie grāmatvedības un audita standarti

1993.gada decembris — 1995.gada oktobris

Latvijas Banka pieprasīja, lai lielāko banku 1993.gada finansu pārskatus pārbaudītu ārēji auditori saskaņā ar starptautiskajiem audita standartiem. Tas nozīmē, ka bankām pārskatu sagatavošanā bija jāievēro starptautiskie grāmatvedības standarti. Šī prasība atklāja problēmas grāmatvedībā un palīdzēja pilnīgot banku finansu vadību. Saskaņā ar jauno likumu visām bankām ir jāievēro starptautiskie grāmatvedības standarti. Nedz Igaunijā, nedz Lietuvā nav šādas prasības attiecībā uz visām bankām.

Starptautisks salīdzinājums: Saskaņā ar BIS datiem Latvija ir vienīgā valsts Austrumeiropā un Centrāleiropā (ieskaitot Poliju, Čehiju un Ungāriju), kas pieprasa ārēju auditorpārbaudi saskaņā ar starptautiskajiem audita standartiem.

7. Regulāras atskaites Latvijas Bankai 1994.gada janvārī

Tika ieviesta jauna pārskatu forma, kas pieprasa detalizētu finansu informāciju par katru banku. Šie pārskati tiek regulāri nosūtīti Latvijas Bankai, daži — reizi mēnesī, daži — reizi ceturksnī; tos izmanto katras bankas finansu situācijas analīzei. Pārskatu formas atbilst SVF prasībām un Rietumu centrālo banku izmantotajām formām. Saņemtos datus izmanto finansu analīzei nevis bankā uz vietas, bet ārpus tās, un tie kalpo par agrās brīdināšanas sistēmas pamatu. Brīdināšanas sistēmas ir izveidotas tikai nedaudzās Rietumu centrālajās bankās.

Starptautisks salīdzinājums: Latvija un Čehijas Republika ir vienīgās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis, kas ir norādījušas, ka agrās brīdināšanas sistēma darbojas ārpusbankas uzraudzības ietvaros.

8. Dažādi piesardzības noteikumi

1994.gada oktobris — 1996.gada janvāris

Latvijas Banka laikā no 1994.gada beigām līdz šim brīdim ieviesusi visus galvenos banku uzraudzības piesardzības noteikumus. Šie noteikumi ierobežo atsevišķus finansu riskus, ko var uzņemties bankas:

Ierobežojumi ārzemju valūtas pozīcijām (1995.g.janvāris — 1996.g. janvāris — noteikusi BIS komisija)

Riska darījumu apmērs ar vienu klientu (1994.g. oktobris — 1996.g.janvāris — ES direktīva 92/121/EEC)

Ierobežojums lielo riska darījumu kopsummai (1994.g. oktobrī — ES direktīva 92/121/EEC)

Ierobežojums īpašuma aktīvu iegādei (1994.g.oktobrī — ES direktīva 89/646/EEC)

Ierobežojumi ieguldījumiem nebankās (1994.g.oktobrī — ES direktīva 89/646/EEC)

Galvojumu reģistrēšana (1995.gada jūlijā — ES prakse)

Starptautisks salīdzinājums: saskaņā ar BIS datiem lielo riska darījumu ierobežojums Latvijā — 25% no pašu kapitāla — ir stingrāks nekā Igaunijā, Lietuvā un Slovākijā un ir tāds pats kā Ungārijā un Čehijā.

Tikai Rumānijā un Čehijā ir stingrāks ierobežojums (15% no pašu kapitāla) ārvalstu valūtas atklātajai pozīcijai nekā Latvijā (20%). Visās citās Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīs ir mazāki ierobežojumi.

9. Grāmatvedības reformas Kopš 1993.gada decembra

Latvijas Banka ir izdevusi dažādus noteikumus, lai pielīdzinātu banku grāmatvedību un pārskatu sagatavošanu starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Lai praktiski īstenotu šīs reformas, Latvijas Banka kopš 1993.gada decembra ir izdevusi noteikumus par gada pārskata formu (1993.g. decembrī), speciālo uzkrājumu veidošanu nedrošiem parādiem (1993.g. decembrī), akcionāru dividenžu kontroli (1993.g.decembrī) un uzkrājumu grāmatvedību (1995.g. decembrī). Turklāt kopš 1993.gada bankās jābūt veiktai ārējai auditorpārbaudei pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem. Kopš 1995.gada oktobra šīs reformas ir ietvertas likumā. Jaunajā likumā iekļautas arī svarīgas prasības attiecībā uz iekšējo kontroli, ieskaitot iekšējās revīzijas dienesta izveides nepieciešamību.

Šīs reformas ir progresējušas daudz straujāk nekā Lietuvā, Igaunijā un citās Centrāleiropas valstīs.

“..taču tikai Latvija paredz starptautiskas banku auditorpārbaudes..” — BIS rokasgrāmata.

10. Pārbaudes bankās Kopš 1993.gada

Latvijas Banka veic regulāras pārbaudes bankās. Tās sāka 1993.gadā un intensīvāk piemēroja 1994. un 1995.gadā. Latvijas Bankas uzraudzības speciālistu konstatētie fakti tika izmantoti par pamatu koriģējošai darbībai daudzās bankās. Tagad pārbaudes notiek ļoti bieži, un pārbaužu veicēji ātri reaģē uz problēmām, tiklīdz tās parādās. Pārbaudēs detalizēti izpēta kredītus un citus banku darījumus, pievēršot īpašu uzmanību akcionāriem piešķirtajiem aizdevumiem. Tiek sagatavoti ziņojumi, kurus nosūta attiecīgās bankas vadībai ar prasību novērst trūkumus. Visbiežāk nepieciešams veidot papildu uzkrājumus nedrošiem parādiem, lai aizsargātu noguldītāju intereses.

“Visu valstu uzraudzības iestādes paredz pārbaudes uz vietas, taču tikai trim (Igaunijā, Ungārijā un Latvijā) ir noteikts gada grafiks.” — BIS rokasgrāmata.

Maikls J.Borks, Eiropas Savienības padomnieks Latvijas Bankā