Saeimas ziņas

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Otrdien, 27.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja jautājumu par nepamatotu dienesta pakāpju paaugstināšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos. Deputāti uzklausīja Zemessardzes komandiera J.Eihmaņa informāciju par dienesta pakāpju piešķiršanas kārtību Zemessardzē, kas notiek saskaņā ar likumu “Par Zemessardzi”. Zemessardzes pastāvēšanas laikā likumā paredzētajā kārtībā piešķirtas 7 pulkveža, 14 pulkvežleitnanta un 52 majora pakāpes.

Komisija noklausījās Z.Indriksona informāciju par likumprojektu “Par policiju” un nolēma uzdot Iekšlietu ministrijai līdz 5.aprīlim sagatavot likumprojektu, balstoties uz Z.Indriksona izstrādāto variantu un LR Prokuratūras un Tieslietu ministrijas speciālistu atzinumiem un ieteikumiem.

Trešdien, 28.februārī, Aizsardzības un iekšlietu komisija sprieda par vienotas dienesta pakāpju piešķiršanas un paaugstināšanas kārtības noteikšanu Nacionālajos bruņotajos spēkos un uzklausīja NBS štāba pārstāvi, kas raksturoja situāciju NBS personālsastāva vienotas sistēmas izveidošanā, kā arī norādīja, ka bez likuma par NBS, kas vēl tikai top, šādas sistēmas izstrādāšana ir sarežģīta. Dienesta pakāpes Zemessardzē un Aizsardzības spēkos tiek piešķirtas, vadoties no normām, kas iestrādātas spēkā esošajos likumos par Zemessardzi un par Aizsardzības spēkiem un kas ir atšķirīgas. Arī Zemessardzes pārstāvis atzīmēja, ka vienotas personālsastāva sistēmas ieviešanu traucē normatīvās bāzes gausie izstrādes tempi.

Aizsardzības ministrijas pārstāvis informēja deputātus par darbu pie likumprojekta par NBS, kurš pamatā apvieno divus spēkā esošos likumus — par Zemessardzi un Aizsardzības spēkiem. Komisija nolēma lūgt Aizsardzības ministriju 1.aprīlī sniegt informāciju par likumprojekta par NBS izstrādāšanas gaitu, kā arī par aizsardzības koncepciju.

Ārlietu komisijā

Trešdien, 28.februārī, Ārlietu komisija savā sēdē izvērtēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas (LNK) darbu. Deputāti noklausījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra Jāņa Sīkstuļa pārskatu par paveikto. Savu vērtējumu un ierosinājumus izteica uzaicinātie Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Kultūras ministrijas pārstāvji. Lai Latvijas darbība UNESCO kļūtu efektīvāka, būtu vēlreiz jāpārskata LNK projektu piesaistes dinamika un jāizskata iespēja palielināt LNK finansiālo nodrošinājumu atkarībā no panāktās efektivitātes, kā arī jāveido intensīvāka sadarbība ar Ārlietu, Kultūras, Izglītības un zinātnes ministrijām. LNK būtu jāpievērš lielāka uzmanība precīzai sekretariāta un ar UNESCO starpniecību realizēto programmu finansējuma uzskaitei. Ārlietu komisija un Saeimas priekšsēdētāja I.Kreituse izteica savu gatavību sniegt nepieciešamo atbalstu LNK, gan tiekoties ar augsta ranga UNESCO pārstāvjiem, gan pieņemot nākamā gada budžetu.

Komisija izskatīja Latvijas pasta vēstuli par ārvalstu dokumentu legalizācijas prasības ievērošanu. Deputāti nolēma nosūtīt Latvijas pastam vēstuli, kurā tiks dots situācijas skaidrojums.

Margita Markevica, Saeimas preses dienests