VĒSTULE

Par ticības mācības ieviešanu skolās

Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas statūtos paredzēts izveidot sabiedrību, kas uzticas Tam Kungam Dievam. Cilvēces pieredze pierāda, ja sabiedrība noliedz Dievu, tā nonāk līdz Dievam pielīdzinātam vadonim vai masveida izvirtībai, tādējādi pašiznīcinoties.

Radītājs cilvēkam ir devis dažas neatņemamas tiesības un nepieciešamus pienākumus. To apgūšana un ievērošana ir viens no cilvēka dzīves uzdevumiem. Pēc ateisma impērijā pavadītajiem tumsas gadiem latvieši atkal meklē īsteno atziņu. Iestājoties par garīgi bagātas un harmoniskas sabiedrības izveidošanos, LNDP atbalsta reliģisko konfesiju, draudžu un kopienu līdztiesību. Aizliedzami vienīgi kulti, kas pārkāpj un apdraud cilvēktiesības. Valstij jāgarantē konfesionālo uzskatu brīva pieejamība un propaganda. Ieviešot skolās ticības mācību, pasniedzējiem vai mācītājiem tiks dota privilēģija vērtēt cilvēka ticības pareizību. Nacionāldemokrāti uzskata, ka neatkarīgi no reliģiskās pārliecības taisnīgs, godīgs un tikumīgs cilvēks būs tīkams arī Dievam. Atzīmi ticībā pēc šīs zemes gaitām cilvēka mūža noslēgumā noteiks pats Dievs.

Radītājs ir apveltījis cilvēku ar brīvu gribu. Patiesa uzticība Dievam ir brīvās gribas izvēles rezultāts. Nav pieļaujama kādas reliģijas uzspiešana likumdošanas ceļā, valsts mācību iestādēs vai citā veidā. Dievs ir viens, bet atšķiras priekšstatu kopumi par Viņu. Tiesības uz reliģisko uzskatu brīvību ir vienas no cilvēka pamattiesībām. Obligāta ticības mācība nozīmēs valsts atbalstu atsevišķām konfesijām. Tas ir pretrunā ar LR Konstitucionālā likuma “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” 35.pantu un Starptautiskās Cilvēktiesību deklarācijas 18.pantu. Ētikas kā alternatīva mācību priekšmeta ieviešana neatrisinās problēmu. Tiks diskriminēti Dievam uzticīgie cilvēki, kuriem nebūs pieņemama izstrādātā ticības mācības programma. Ņemot vērā, ka reliģiskā piederība bieži izrādās noturīgāka par nacionālo vai pilsonisko, dažu reliģiju valstiskošana novedīs pie šķelšanās sabiedrībā. Tā kā Dieva likumu pamatus bērni apgūst ģimenē, ticības mācība izraisīs disharmoniju starp skolu un ģimeni. Zaudējot iespēju demokrātiski risināt ticību strīdus, reliģiskie motīvi var kļūt par pamatu konfliktiem starp konfesiju piekritējiem.

Atsaukšanās uz Latvijā tradicionālo konfesiju interešu ievērošanu neiztur kritiku. Paveroties izdevībai kļūt par noteicošo baznīcu valstī, pašreizējā tolerance ātri pārvērtīsies reliģiskā naidā. Neaizmirsīsim arī, ka savulaik Baltijā valdīja citas reliģiskās tradīcijas, kuras tika izskaustas ar svešzemju iekarotāju uguni un zobenu. Tāpat nav izslēgts, ka cilvēce garīgā attīstībā var nonākt pie jaunām atklāsmēm vai atgriezties pie tūkstošgadīgām vērtībām. Ja pašreiz tradicionālajiem priekšstatiem par Augstāko Varu būs lemts mainīties, nacionāldemokrāti vēlas, lai to nepavadītu vardarbība un cilvēku upuri.

Ikvienai nācijai pēc paveiktā ir vienādas iespējas tapt Dieva izceltai vai izdeldētai. LNDP aicina visu konfesiju pārstāvjus apvienot savus pūliņus un lūgšanas latviešu nācijas izdzīvošanai un uzplaukumam, demokrātiskai un taisnīgai Latvijas valstij.

Latvijas Nacionāli demokrātiskās partijas valdes atbildīgais
sekretārs Bruno Sniķeris

1996.gada 27.februārī