MILITĀRĀS ZIŅAS

Par obligātā dienesta karavīru atvaļināšanas aizturēšanu

Vakar, 29. februārī, Latvijas Aizsardzības ministrijā notika preses konference sakarā ar obligātā dienesta karavīru atvaļināšanas rezervē aizturēšanu. Preses konferencē piedalījās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Einārs Vaivods, parlamentārais sekretārs Andris Līgotnis un Valsts dienesta departamenta direktora vietnieks Aleksandrs Doniks.

AM valsts sekretārs E.Vaivods teica:

“Obligātā valsts dienesta karavīru atvaļināšanas aizturēšana ir saistīta, pirmkārt, ar likuma “Par obligāto valsts dienestu” izskatīšanas aizkavēšanos Saeimā, otrkārt, ar Iekšlietu ministrijas struktūru lēno pāreju uz ierēdniecību un obligātā valsts dienesta karavīru izmantošanas nesamazināšanu ieslodzījuma vietu apsardzē.

1993. gada aprīlī pieņemtajā un patlaban spēkā esošajā likumā “Par obligāto valsts dienestu” paredzēti 13 dažādi iemesli, kad pilsonis var netikt iesaukts obligātajā valsts dienestā. Un šiem 13 iemesliem atbilst 87 procenti potenciālo iesaucamo. Ar atlikušajiem 13 procentiem Latvijas Republikas pilsoņu iesaukšanas vecumā no 19 līdz 25 gadiem pietika līdz 1995. gada vidum.

To, ka būs šāda situācija, Aizsardzības ministrija paredzēja jau 1993. gada beigās, un atbildīgām amatpersonām tika dots uzdevums izstrādāt jaunu obligātā valsts dienesta likumprojektu, kas tika saskaņots ar visām ieinteresētajām ministrijām un pašvaldībām, izskatīts valdības komitejā un nodots 5. Saeimai 1995. gada 13. aprīlī. Likumprojektā paredzēts, ka likums stātos spēkā ne vēlāk par 1996. gada 1. janvāri. Jaunajā likumprojektā tika ņemtas vērā visas mūsu sabiedrības attīstības īpatnības un, izanalizējot demogrāfiskās situācijas attīstības tendences, pārskatīti neiesaukšanu noteicošie apstākļi. Prognozējamai dienestam pakļauto iesaucamo daļai bija jāpalielinās līdz 65–70 procentiem. Saeimā iesniegtā likumprojekta anotācijā tika norādīts, ka vecā likuma izraisītās sekas būs jūtamas jau 1995.gada otrajā pusē.”

Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs ierosināja Saeimā likumu izskatīt kā steidzamu, bet priekšvēlēšanu kampaņas laikā tas izrādījās nepopulārs solis un 5.Saeima nepaguva pieņemt likumprojektu.

Pēc Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanas Aizsardzības ministrija strādāja ar vairāku gadagājumu iesaucamo kontingentu, šo resursu pietika līdz 1995.gada vidum, un nodrošināja Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas pieprasījumus. Bet jau 1995.gadā sakarā ar valsts smago finansiālo stāvokli Aizsardzības ministrija nespēja pilnībā un savlaicīgi nodrošināt minētās struktūras ar obligātā valsts dienesta karavīriem.

Uz 1996.gada 1.janvāri iesaucamo kontingents bija 20 754 cilvēki. No tiem tikai 2765 cilvēkiem nav tiesību uz iesaukuma atlikšanu saskaņā ar likuma “Par obligāto valsts dienestu” 19. un 20.pantu. To skaitā ir arī tie, kas būs nederīgi dienestam veselības stāvokļa dēļ. Statistika liecina, ka tas varētu būt aptuveni 26 procenti.

Sakarā ar radušos situāciju un balstoties uz NBS komandiera lūgumu, Ministru prezidenta biedrs, aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš šā gada 28.februārī parakstīja pavēli “Par karavīru atvaļināšanas rezervē aizturēšanu”. Tādējādi robežapsardzības spēkos līdz 15.maijam tiks aizturēti 310 karavīri un Mobilo strēlnieku brigādes Mobilo strēlnieku bataljonā līdz 1.jūnijam — 125 obligātā dienesta karavīri, kas izdienējuši noteikto laiku.

Viesturs Avots,
“LV” nozares redaktors