Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 2 Pēdējās nedēļas laikā 69 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 472
Rīgā 2016. gada 15. jūlijā (prot. Nr. 36 14. §)
Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadales noteikumi
Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma
27. panta desmito daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā tiek plānots un koordinēts vilcienu kustības gada grafiks, sadalīta publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jauda (turpmāk – infrastruktūras jauda) (arī šīs infrastruktūras pārvaldītāja būtisko funkciju veicēja (turpmāk – būtisko funkciju veicējs) un infrastruktūras pārvaldītāja rīcību, ja infrastruktūra ir pārslogota) un notiek sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā;
1.2. pārvadājumu veikšanas iesnieguma (turpmāk – pieteikums) vai apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturu, tam pievienojamos dokumentus, to izskatīšanas kārtību;
1.3. infrastruktūras jaudas palielināšanas plāna saturu;
1.4. rīcību vilcienu kustības organizēšanai, arī tad, ja radušies traucējumi, kā arī tad, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta pēc vilcienu kustības grafika izstrādāšanas;
1.5. principus kritēriju izstrādei, lai konstatētu, ka piešķirtās jaudas ietvaros sliežu ceļi vai to daļa netiek izmantota.
2. Noteikumos lietoti šādi termini:
2.1. ārpusplāna vilcieni – vilcieni, kas izmanto infrastruktūras jaudu uz neregulāra pamata un ārpus infrastruktūras jaudas sadales plāna;
2.2. infrastruktūras iecirknis – vairākos posmos sadalīta dzelzceļa līnija starp stacijām (arī starp staciju un valsts robežu), kurās var mainīt kustības virzienu, vilces līdzekļus vai lokomotīvju brigādes;
2.3. jaudas sadales plāns – būtisko funkciju veicēja apstiprināts dokuments, kas atspoguļo tā lēmumu par infrastruktūras jaudas sadali, norādot pieteikuma iesniedzējiem iedalīto vilcienu ceļu skaitu, kā arī aptuvenos vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laikus, ja tādi minēti pieteikumā;
2.4. vilcienu ceļu iedalīšana – operatīvā infrastruktūras jaudas sadale, kurā katram vilcienam ieplāno konkrētu vilcienu ceļu atbilstoši pārvadātāju priekšlikumiem par tiem piešķirtās infrastruktūras jaudas izmantošanu, ārpusplāna vilcienu pieteikumiem un infrastruktūras pārvaldītāja apkopes darbu veikšanas paziņojumiem un priekšlikumiem vilcienu kustības organizācijai.
3. Infrastruktūras jaudu sadala taisnīgi, nediskriminējoši un ievērojot sniegtās informācijas konfidencialitāti, kā arī nodrošinot efektīvu infrastruktūras izmantošanu.
4. Infrastruktūras jaudu piešķir uz 12 mēnešu ilgu laikposmu, kas sākas attiecīgā gada decembra otrajā svētdienā.
5. Ja starptautisko vilcienu ceļu izveide sadarbībā ar tādu valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, notiek termiņos, kas ir atšķirīgi no šo noteikumu 4. punktā minētā termiņa, infrastruktūras jaudas sadales plānā piemēro šos atšķirīgos termiņus.
II. Pieteikuma un apkopes darbu veikšanas paziņojuma saturs un izskatīšanas kārtība
6. Pārvadātāji katru gadu līdz 15. maijam, bet citi pieteikuma iesniedzēji – līdz 1. maijam būtisko funkciju veicējam iesniedz pieteikumu, izmantojot tīkla pārskatā norādīto jaudas pieprasījuma veidlapu. Pieteikuma iesniedzēji, kas nav pārvadātāji, norāda arī sākotnēji izraudzīto pārvadātāju.
7. Pieteikumā norāda:
7.1. pieprasītā infrastruktūras iecirkņa nosaukumu atbilstoši tīkla pārskatā minētajam nosaukumam. Pieteikuma iesniedzēji, kuriem viena iecirkņa robežās mainās vilcienu skaits, pieteikumā šo iecirkni sadala posmos pa iecirknī esošajām stacijām, kurās mainās vilcienu skaits;
7.2. vidēji diennaktī prognozējamo vilcienu skaitu (pārvadātāji norāda arī jaudu (ja tāda ir), kas nepieciešama pieteikumu iesniedzēju plānotajiem pārvadājumiem, savukārt pieteikuma iesniedzēji, kas nav pārvadātāji, attiecībā uz kravas pārvadājumiem vilcienu skaita vietā drīkst norādīt tikai prognozējamo kravas pārvadājumu apjomu: tonnas gadā vai diennaktī);
7.3. aptuveno vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiku vilcienu kustības maršrutā, ja pieteikuma iesniedzējam tas ir būtiski, vai arī tajā ietver norādi, ka vilcienu ceļu iedalīšana var notikt operatīvi;
7.4. braukšanas periodiskumu vai vilcienu kustības izmaiņu apstākļus, ja pieteikuma iesniedzēji prognozē sezonālas vai citas svārstības;
7.5. prognozējamo vilcienu sadalījumu pa maršruta galastacijām, pasažieru pārvadājumiem norādot vēlamos pieturas punktus katram vilcienam;
7.6. informāciju par vilces nodrošinājumu:
7.6.1. pārvadātājam pieejamos vilces līdzekļa veidus (sērijas);
7.6.2. vilces līdzekļu faktiski iespējamo kustības ātrumu infrastruktūras iecirknī (ievērojot visus ierobežojumus);
7.6.3. vilces līdzekļu pastāvīgo dislokācijas vietu;
7.6.4. vilces līdzekļu apgrozības punktu pieprasītajā infrastruktūras iecirknī;
7.6.5 operācijas, kas nepieciešamas, lai vilces līdzekli sagatavotu kustībai (pievienojot atšifrējumu pa operāciju veidiem un tām nepieciešamo laiku);
7.6.6 lokomotīvju brigāžu darba kārtību konkrētajā vilcienu maršrutā, tai skaitā brigāžu apgrozības punktos, norādot arī, vai tajos ir paredzēta atpūta;
7.7. plānoto vilcienu svaru un garumu (fiziskās vienībās), ko var pavilkt attiecīgais vilces līdzeklis pieteiktajā infrastruktūras iecirknī (ievērojot visus ierobežojumus);
7.8. plānotās vagonu tehniskās apkalpošanas vietas maršrutā;
7.9. pārējos īpašos nosacījumus, kas ietekmē vilcienu kustības laiku un apstākļus (ja tādi ir), pievienojot detalizētu skaidrojumu;
7.10. saziņai ar pieteikuma iesniedzēju izmantojamos oficiālos elektroniskos saziņas līdzekļus (kontaktinformāciju).
8. Pieteikuma iesniedzējs pieteikumam pievieno:
8.1. iepriekšējā gadā piešķirtās infrastruktūras jaudas (ja tāda bija) izmantošanas analīzi;
8.2. informāciju par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu apmaksu iepriekšējā infrastruktūras jaudas piešķiršanas periodā, maksājumu garantijas, ja līdzšinējās saistības par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu nav izpildītas;
8.3. ja tīkla pārskatā tas prasīts – dokumentu, kas apliecina garantijas par to, ko infrastruktūras pārvaldītājs pamatoti sagaida attiecībā uz ieņēmumiem un infrastruktūras izmantošanu nākotnē, ievērojot Komisijas 2015. gada 6. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/10 par kritērijiem pieteikuma iesniedzējiem, kas pieteikušies uz dzelzceļa infrastruktūras jaudu, un Īstenošanas regulas (ES) 870/2014 atcelšanu;
8.4. dokumentus, kas apliecina dzelzceļa pārvadājumu pakalpojuma prioritāti, ja infrastruktūras jauda tiek pieprasīta tādu dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai, kam saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta trešo daļu ir prioritāte infrastruktūras jaudas sadalīšanā;
8.5. infrastruktūras jaudas pieprasījuma pamatojumu par iespējamiem pārvadājumu apjomiem.
9. Iepriekš saskaņotajiem vilcienu ceļiem, kas izveidoti vairāk nekā vienā tīklā (izņemot valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), pieteikuma iesniedzēji var pieprasīt jaudu būtisko funkciju veicējam, kurš tālāk pieprasa infrastruktūras jaudu no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) pieteikuma iesniedzēja vārdā.
10. Ja pieteikumā nepieciešami grozījumi vai papildinājumi, būtisko funkciju veicējs par to paziņo pieteikuma iesniedzējam, izmantojot oficiālos elektroniskos saziņas līdzekļus. Pieteikuma iesniedzējs izdara nepieciešamos grozījumus vai papildinājumus pieteikumā un piecu darbdienu laikā no paziņošanas brīža rakstveidā iesniedz tos būtisko funkciju veicējam.
11. Būtisko funkciju veicējs nosaka sadalāmo infrastruktūras jaudu, ņemot vērā infrastruktūras iecirkņa vai tā daļas tehnisko stāvokli, kustības ātrumu un infrastruktūras uzturēšanai paredzētos tehnoloģiskos ierobežojumus, kā arī atlicinot infrastruktūras jaudas daļu ārpusplāna vilcieniem un, pamatojoties uz apkopes darbu veikšanas paziņojumu, – infrastruktūras pārvaldītāja plānotajiem apkopes darbiem.
12. Par plānotajiem apkopes darbiem infrastruktūras pārvaldītājs katru gadu līdz 1. maijam iesniedz būtisko funkciju veicējam apkopes darbu veikšanas paziņojumu. Paziņojuma veidlapu nosaka būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā. Paziņojumā ietver šādu informāciju:
12.1. apkopes darbu raksturojumu;
12.2. apkopes darbiem pieprasītā infrastruktūras iecirkņa nosaukumu atbilstoši tīkla pārskatā minētajam nosaukumam, norādot konkrētu vietu iecirknī, tai skaitā infrastruktūras iecirkņus, kas ir nepieciešami, lai pārvietotu apkopes darbiem nepieciešamos tehnoloģiskos vilcienus;
12.3. plānotos apkopes darbu veikšanas periodus, nepieciešamos vilcienu kustības pārtraukumus vilcienu kustības gada grafikā, šo pārtraukumu skaitu un ilgumu;
12.4. plānoto tehnoloģisko vilcienu skaitu un nepieciešamos vilces līdzekļus;
12.5. ātrumu ierobežojumus apkopes darbu vietā, tostarp arī blakus ceļos (ja tādi ir);
12.6. citus nosacījumus, kas ietekmē tehnoloģisko un citu vilcienu gaitas laiku un apstākļus (ja tādi ir), pievienojot detalizētu skaidrojumu.
13. Sadalot infrastruktūras jaudu, ja iespējams, pieteikuma iesniedzējiem piešķir visu pieteikumos pieprasīto infrastruktūras jaudu, nosakot prioritāti vilcieniem saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta trešo daļu un atbilstoši ar citu valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) saskaņotajiem kustības sarakstiem.
14. Ja pieprasītā infrastruktūras jauda nepārsniedz sadalāmo jaudu, būtisko funkciju veicējs līdz 15. jūlijam pieņem lēmumu par infrastruktūras jaudas sadali un apstiprina infrastruktūras jaudas sadales plānu nākamajam jaudas sadales periodam.
15. Ja pieteikumā norādīts aptuvenais vilciena nosūtīšanas vai pienākšanas laiks, to norāda infrastruktūras jaudas sadales plānā un ievēro, sastādot vilcienu kustības gada grafiku.
16. Ja pieteikumos nav norādīti aptuvenie vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiki, būtisko funkciju veicējs apmierina pieprasījumus, iedalot tiem norādīto vilcienu ceļu skaitu vidēji diennaktī. Konkrēto vilcienu nosūtīšanas vai pienākšanas laiku šādiem pieprasījumiem būtisko funkciju veicējs nosaka, veicot vilcienu ceļu iedalīšanu.
17. Nepieprasīto un nesadalīto infrastruktūras jaudu būtisko funkciju veicējs sadala, pamatojoties uz pārvadātāju vai tehnoloģisko darbu veicēju pieteikumiem, ja tādi tiek iesniegti pēc jaudas sadales plāna apstiprināšanas, ievērojot šajā nodaļā noteikto kārtību. Uz nesadalīto infrastruktūras jaudas daļu kādā iecirknī pārvadātājs var pretendēt arī tad, ja tā drošības sertifikātā šis iecirknis vēl nav iekļauts.
18. Infrastruktūras jaudu, par kuru saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27.2 pantu ir noslēgta pamata vienošanās, sadala, piemērojot arī Komisijas 2016. gada 7. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) 2016/545 par procedūrām un kritērijiem, kas saistīti ar pamata vienošanos par dzelzceļa infrastruktūras jaudas piešķiršanu.
19. Ja pieteikuma iesniedzējs, kas nav pārvadātājs, pēc infrastruktūras jaudas sadales plāna apstiprināšanas izraugās citu pārvadātāju, pieteikuma iesniedzējs par to vismaz nedēļu iepriekš rakstiski informē būtisko funkciju veicēju un iesniedz informāciju par izmaiņām (ja tādas ir) šo noteikumu 7.6., 7.8. un 7.9. apakšpunktā minētajās ziņās.
III. Infrastruktūras jaudas sadales koordinēšana
20. Ja pieprasītā infrastruktūras jauda ir lielāka nekā sadalāmā jauda un pieprasījumus nav iespējams apmierināt bez koordinēšanas, būtisko funkciju veicējs, koordinējot pieprasījumus, cenšas nodrošināt visu prasību iespējami labāku saskaņošanu.
21. Būtisko funkciju veicējs veic koordinēšanu, apspriežoties ar pieteikumu iesniedzējiem, kuru pieprasījumus nav iespējams apmierināt. Koordinēšanai nepieciešamā apspriešana veicama samērīgā laikā, ievērojot konfidencialitāti (neizpaužot citu pieteikuma iesniedzēju identitāti, ja vien attiecīgie pieteikuma iesniedzēji nav piekrituši šādai izpaušanai), bez maksas rakstiskā vai elektroniskā veidā apmainoties ar šādu informāciju:
21.1. pieprasītā infrastruktūras jauda tajos pašos maršrutos;
21.2. pagaidām piešķirtā infrastruktūras jaudas daļa tajos pašos maršrutos;
21.3. infrastruktūras jauda, kas tiek piedāvāta alternatīvajos maršrutos;
21.4. kritēriji, kas tiek izmantoti infrastruktūras jaudas sadales procesā.
22. Būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā norāda koordinēšanas procesa kārtību. Tajā atspoguļo starptautisko vilcienu ceļu organizēšanas sarežģītību, sekas, ko izmaiņas var radīt citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) un citu informāciju.
23. Koordinēšanas procesā būtisko funkciju veicējs var piedāvāt infrastruktūras jaudu, kas atšķiras no pieprasītās jaudas, šajā nolūkā piedāvājot pieteikuma iesniedzējiem, attiecīgi grozot pieteikumus, veikt šādus pasākumus:
23.1. izvēlēties citu pieteiktā maršruta laiku (ja pieteikumā minēts laiks);
23.2. izvēlēties citu maršrutu, nekā norādīts pieteikumā;
23.3. samazināt pasažieru vilcienu braukšanas ilgumu, samazinot pieturu skaitu vai citādi;
23.4. izmantot vilces līdzekļus ar labākiem tehniskajiem parametriem;
23.5. atteikties no kādas pieprasītās infrastruktūras jaudas daļas.
24. Ja pieteikuma iesniedzēji piekrīt grozīt pieteikumu saskaņā ar šo noteikumu 23. punktu, infrastruktūras jauda tiek piešķirta atbilstoši grozītajiem pieteikumiem.
25. Ja pieteikuma iesniedzēji nepiekrīt grozīt pieteikumus, tad, neierobežojot tiesības iesniegt sūdzību Valsts dzelzceļa administrācijā un tās pilnvaras attiecībā uz sūdzību izskatīšanu un tirgus uzraudzību dzelzceļa jomā, ar infrastruktūras jaudas sadali saistītu domstarpību gadījumā var piemērot arī būtisko funkciju veicēja apstiprināto domstarpību izšķiršanas procedūru, kas norādīta jaudas sadales shēmā. Šajā gadījumā lēmumu par jaudas sadali pieņem 10 darbdienu laikā no procedūras piemērošanas dienas, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. jūlijam.
IV. Infrastruktūras jaudas analīze un rīcība, ja infrastruktūra ir pārslogota
26. Dzelzceļa likuma 27. panta devītajā daļā minētajā gadījumā būtisko funkciju veicējs brīdina zināmos pieteikumu iesniedzējus, pārvadātājus un infrastruktūras pārvaldītāju, ka var tikt piemērota Dzelzceļa likuma 11. panta trešajā daļā minētā papildu maksa.
27. Ja netiek piemērota papildu maksa saskaņā ar Dzelzceļa likuma 11. panta trešo daļu vai ja tā nav sniegusi gaidīto rezultātu un infrastruktūra ir atzīta par pārslogotu, būtisko funkciju veicējs, sadalot jaudu, papildus piemēro šādus kritērijus:
27.1. pakalpojuma sabiedrisko nozīmību salīdzinājumā ar jebkuru citu pakalpojumu, kas līdz ar to vairs nebūs pieejams;
27.2. pārvadātāja un infrastruktūras pārvaldītāja sadarbības pieredzi, ja tāda ir;
27.3. plānoto infrastruktūras izmantošanas regularitāti, intensitāti un ilgumu;
27.4. vilcienu tehnisko parametru atbilstību efektīvas infrastruktūras izmantošanas nodrošināšanai;
27.5. informāciju par dzelzceļa infrastruktūras pakalpojumu apmaksu iepriekšējā infrastruktūras jaudas piešķiršanas periodā, ja tāda ir.
28. Ja ir konstatēts, ka infrastruktūras iecirknis saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27. panta devīto daļu ir pārslogots un netiek īstenots šo noteikumu 31. punktā minētais jaudas palielināšanas plāns, būtisko funkciju veicējs, lai konstatētu infrastruktūras jaudas ierobežojumus, veic jaudas analīzi, kurā aplūko infrastruktūru, tās darbību, dažādo piedāvāto pakalpojumu specifiku un visu šo faktoru ietekmi uz infrastruktūras jaudu.
29. Būtisko funkciju veicējs iesaista infrastruktūras pārvaldītāju jaudas analīzē, pieprasot iesniegt priekšlikumus par metodēm un pasākumiem, ko varētu veikt, lai mazinātu pārslogotību īsā un vidēji ilgā laikposmā. Iespējamie pasākumi ietver jo īpaši maršrutu maiņu, pakalpojuma sniegšanas laika maiņu, kustības ātruma maiņu un infrastruktūras uzlabojumus.
30. Jaudas analīzi pabeidz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc tam, kad infrastruktūra atbilstoši Dzelzceļa likuma 27. panta devītajai daļai ir atzīta par pārslogotu.
31. Pēc apspriešanās ar pārslogotās infrastruktūras lietotājiem par pārslodzes iemeslu novēršanas piedāvājumiem un pamatojoties uz ierosināto pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi, infrastruktūras pārvaldītājs ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc analīzes rezultātu saņemšanas no būtisko funkciju veicēja izstrādā un apstiprina infrastruktūras jaudas palielināšanas plānu. Tajā norāda:
31.1. pārslogotības iemeslus;
31.2. iespējamo vilcienu satiksmes attīstību nākotnē;
31.3. infrastruktūras attīstības ierobežojumus;
31.4. infrastruktūras jaudas palielināšanas iespējas un izmaksas, ietverot iespējamās piekļuves maksas izmaiņas;
31.5. darbības, kas jāveic, lai palielinātu infrastruktūras jaudu;
31.6. plānā paredzēto pasākumu īstenošanas grafiku.
32. Infrastruktūras pārvaldītājs var piedāvāt pieteikuma iesniedzējiem piedalīties infrastruktūras jaudas palielināšanas pasākumos konkrētajā infrastruktūras iecirknī vai tā daļā.
V. Rīcība vilcienu kustības organizēšanai
33. Vilcienu kustības organizēšanas pamatā ir vilcienu kustības gada grafiks, kas stājas spēkā decembra otrajā svētdienā. Izstrādājot vilcienu kustības gada grafiku, iespēju robežās apmierina visus pieprasījumus pēc infrastruktūras jaudas, ietverot pieprasījumus pēc vilcienu ceļiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienu tīklu, un, ja iespējams, ņem vērā visus pieteikuma iesniedzējiem noteiktos ierobežojumus, tostarp to ekonomisko ietekmi uz pieteikuma iesniedzēju saimniecisko darbību.
34. Vilcienu kustības gada grafiku izstrādā reizi kalendāra gadā atbilstoši infrastruktūras jaudas sadales plānam un Dzelzceļa likuma 27. panta trešajā daļā noteiktajām prioritātēm.
35. Vilcienu kustības gada grafiku sastāda šādā vilcienu kategoriju secībā:
35.1. pasažieru vilcieni, kuru kustības saraksts saskaņots ar citu valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem);
35.2. pārējie pasažieru vilcieni;
35.3. kravas vilcieni ar iepriekš noteiktu sarakstu;
35.4. pārējie kravas vilcieni;
35.5. citi vilcieni.
36. Ja infrastruktūra ir atzīta par pārslogotu vai tai ir noteikts specializētās infrastruktūras statuss, būtisko funkciju veicējs var noteikt atsevišķus pārvadājumu veidus par prioritāriem.
37. Ne vēlāk kā 11 mēnešus pirms vilcienu kustības gada grafika stāšanās spēkā infrastruktūras pārvaldītājs un būtisko funkciju veicējs, sadarbojoties ar Eiropas Savienības dalībvalstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), izveido starptautisko vilcienu ceļus un turpmāk nodrošina, ka šie starptautisko vilcienu ceļi, ciktāl tas ir iespējams, vilcienu kustības gada grafika izstrādes procesā netiek mainīti.
38. Infrastruktūras pārvaldītājs un būtisko funkciju veicējs, sadarbojoties ar to valstu infrastruktūras pārvaldītājiem, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ar tiem saskaņotos termiņos, bet ne vēlāk kā 60 diennaktis pirms vilcienu kustības gada grafika stāšanās spēkā var izveidot starptautisko vilcienu ceļus ar šīm valstīm un paredzēt, ka šie starptautisko vilcienu ceļi, ciktāl tas ir iespējams, vilcienu kustības gada grafika izstrādes procesā netiek mainīti.
39. Vilcienu kustības gada grafika projektu izstrādā ne vēlāk kā līdz 15. oktobrim. Par vilcienu kustības gada grafika projektu būtisko funkciju veicējs izsludina konsultācijas ar visām personām, kas ir pieprasījušas infrastruktūras jaudu, un citām jaudas izmantošanā pamatoti ieinteresētajām personām, lai tās vismaz mēneša laikā darītu zināmu savu viedokli par to, kā vilcienu kustības gada grafiks var ietekmēt to spēju sniegt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumus vilcienu kustības gada grafika spēkā esības laikā.
40. Būtisko funkciju veicējs veic pasākumus, lai ņemtu vērā izteiktos viedokļus. Ja nav iespējams ņemt vērā visus izteiktos viedokļus, būtisko funkciju veicējs veic koordinācijas pasākumus atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
41. Ja nepieciešamas izmaiņas vilcienu kustības gada grafikā, tās stājas spēkā:
41.1. marta pēdējā svētdienā – sakarā ar pāreju uz vasaras laiku;
41.2. jūnija otrajā svētdienā – sakarā ar reģionālo pasažieru pārvadājumu sezonalitāti;
41.3. oktobra pēdējā svētdienā – sakarā ar pāreju uz ziemas laiku;
41.4. citā datumā – ja rodas tāda nepieciešamība.
42. Ja par šo noteikumu 41.1., 41.2. vai 41.3. apakšpunktā minētajām izmaiņām ir vienošanās ar Eiropas Savienības dalībvalstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) un tas var ietekmēt starptautiskos pārvadājumus, būtisko funkciju veicējs par to informē Eiropas Komisiju.
43. Koriģējot vilcienu kustības gada grafiku, ievēro šo noteikumu 34., 35. un 36. punktā minētās prioritārās secības prasības. Ja koriģēšanas procesa laikā rodas domstarpības, tās cenšas atrisināt koriģēšanas procesa laikā.
44. Ja tas neietekmē apstiprināto infrastruktūras jaudas sadales plānu, vilcienu kustības gada grafiku var grozīt, lai veiktu plānotos apkopes darbus vai pēc pieteikuma iesniedzēja rakstiska iesnieguma saņemšanas.
45. Ja grozījumi vilcienu kustības gada grafikā ietekmē apstiprināto infrastruktūras jaudas sadales plānu, grozījumus vilcienu kustības gada grafikā izdara tikai pēc tam, kad būtisko funkciju veicējs izdarījis attiecīgus grozījumus infrastruktūras jaudas sadales plānā.
46. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības iesniegt iesniegumu par grozījumiem vilcienu kustības gada grafikā (piemēram, citu maršrutu izmantošana vai esošā maršruta paplašināšana, apstāšanās vietas un laika maiņa), ja tas attiecas uz vilcieniem, kas jau ir iekļauti apstiprinātajā vilcienu kustības gada grafikā.
47. Iesniegumus par vilcienu kustības gada grafika grozījumiem iesniedz, ievērojot šādus termiņus:
47.1. ja grozījumi nepārsniedz 25 procentus no pieteikuma iesniedzējam attiecīgajā iecirknī piešķirtās jaudas:
47.1.1. starptautiskajiem pasažieru vilcieniem – vismaz 75 diennaktis pirms plānotajiem grozījumiem;
47.1.2. iekšzemes pasažieru vilcieniem (izņemot šo noteikumu 47.1.3. apakšpunktā minēto gadījumu) – vismaz 30 diennaktis pirms plānotajiem grozījumiem;
47.1.3. neregulāro pārvadājumu iekšzemes pasažieru vilcienu vienam braucienam, ja tas neietekmē citu pārvadātāju vilcienu kustību, – vismaz 10 darbdienas pirms vilciena norīkošanas;
47.1.4. kravas vilcieniem – vismaz 25 diennaktis pirms plānotajiem grozījumiem;
47.2. ja grozījumi pārsniedz 25 procentus no pieteikuma iesniedzējam attiecīgajā iecirknī piešķirtās jaudas – vismaz 75 diennaktis pirms plānotajiem grozījumiem.
48. Grozījumus vilcienu kustības gada grafikā paziņo ne vēlāk kā:
48.1. 60 diennaktis pirms plānotā brauciena – starptautiskajiem pasažieru vilcieniem;
48.2. 10 diennaktis pirms plānotā brauciena – iekšzemes pasažieru vilcieniem;
48.3. piecas diennaktis pirms plānotā brauciena – kravas vilcieniem;
48.4. trīs diennaktis pirms plānotā brauciena – vienam braucienam norīkotam iekšzemes pasažieru vilcienam.
49. Būtisko funkciju veicējs akceptē pieteikuma iesniedzēja ierosinātos grozījumus, ja tie neskar citu pieteikuma iesniedzēju intereses.
50. Ja pieteikuma iesniedzēja ierosinātie grozījumi vilcienu kustības gada grafikā ietekmē citu pārvadātāju vilcienu kustības sarakstu vai samazina tam piešķirto jaudu, būtisko funkciju veicējs veic koordinācijas pasākumus atbilstoši šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
51. Pārvadātājs, izmantojot infrastruktūras jaudu, nodrošina vilcienu kustību atbilstoši vilcienu kustības gada grafikam.
52. Būtisko funkciju veicējs izstrādā un jaudas sadales shēmā iekļauj vilcienu ceļu iedalīšanas kārtību. Būtisko funkciju veicējs infrastruktūras jaudas sadales shēmā konkretizē nosacījumus, ar kādiem, nosakot vilcienu ceļu iedalīšanas prioritātes, ņem vērā vilcienu ceļu iepriekšējo noslogotību.
53. Būtisko funkciju veicējs iedala vilcienu ceļus, pamatojoties uz pārvadātāju priekšlikumiem par tiem piešķirtās infrastruktūras jaudas izmantošanu, ārpusplāna vilcienu pieteikumiem un infrastruktūras pārvaldītāja iesniegtajiem apkopes darbu veikšanas paziņojumiem, kā arī priekšlikumiem par vilcienu kustības organizāciju, ievērojot vienlīdzības principu un šajos noteikumos noteiktos kritērijus.
54. Būtisko funkciju veicējs iedala vilcienu ceļus plānveida apkopes darbiem tā, lai pēc iespējas mazinātu sekas, ko pieteikuma iesniedzējiem rada tiem iedalīto vilcienu ceļu atcelšana.
55. Būtisko funkciju veicējs, jo īpaši pārslogotas infrastruktūras gadījumā, pieprasa tāda iepriekš iedalīta vilcienu ceļa atcelšanu, kas vismaz vienu mēnesi ir ticis izmantots mazāk par tīkla pārskatā norādīto robežkvotu, ja vien tas nav noticis tādu iemeslu dēļ, kuri nav ekonomiska rakstura un kurus pieteikuma iesniedzējs nevar ietekmēt.
56. Infrastruktūras jaudas īslaicīgas nepietiekamības gadījumā (ja šo noteikumu 53. punktā minēto vilcienu ceļu pieprasījumi pārsniedz iecirkņu caurlaides spēju) izmanto to pārvadātāju infrastruktūras jaudas daļu, kam nav sagatavoti vilcieni nosūtīšanai, un norīko tādus pārvadātāju vilcienus, kuri ir gatavi nosūtīšanai un tiks pieņemti galastacijā, kā arī veic citus operatīvos pasākumus, kurus būtisko funkciju veicējs ir paredzējis jaudas sadales shēmā.
57. Infrastruktūras pārvaldītājs pēc iespējas ātrāk informē pārvadātājus un būtisko funkciju veicēju par to, ka neplānotu apkopes darbu dēļ infrastruktūras jauda nav pieejama.
58. Būtisko funkciju veicējs cik ātri vien iespējams, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā atbild uz pieprasījumiem par vilcienu ceļu piešķiršanu ārpusplāna vilcieniem.
59. Ārpusplāna vilcienu pieteikumā būtisko funkciju veicējam norāda:
59.1. vēlamo pārvadājumu maršrutu un termiņu;
59.2. pārvadājumu apjomu;
59.3. vilcienu bruto svaru un garumu nosacītos vagonos;
59.4. specifiskās prasības pārvadājumam (ātrumu ierobežojumus, gabarītu pakāpi, bīstamo kravu klasi un līdzīgas prasības);
59.5. bīstamo kravu pārvadājumu saskaņošanu, ja tāda ir nepieciešama;
59.6. ritošā sastāva veidu un daudzumu.
60. Informāciju par pieejamo neizmantoto infrastruktūras jaudu dara pieejamu visiem pieteikuma iesniedzējiem, kas varētu vēlēties šo infrastruktūras jaudu izmantot.
61. Būtisko funkciju veicējs izvērtē vajadzību apstiprinātā vilcienu kustības gada grafika spēkā esības laikā saglabāt pieejamu rezerves jaudu, lai varētu ātri reaģēt uz paredzamiem ārpusplāna vilcienu jaudas pieprasījumiem. Šo principu piemēro arī tad, ja infrastruktūra ir pārslogota.
VI. Sadarbība, sadalot infrastruktūras jaudu vairāk nekā vienā tīklā
62. Infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji) sadarbojas, lai būtu iespējama efektīva tādas infrastruktūras jaudas radīšana un sadale, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dzelzceļa sistēmas tīklu Eiropas Savienībā, tostarp sadarbība notiek saskaņā ar Dzelzceļa likuma 27.2 pantā minēto pamata vienošanos. Infrastruktūras pārvaldītāji (būtisko funkciju veicēji) izveido procedūras, ievērojot prasības, ko nosaka normatīvie akti jaudas sadales jomā, un atbilstoši tām organizē vilcienu ceļus, kas šķērso vairāk nekā vienu tīklu.
63. Ja būtisko funkciju veicēja lēmumi par jaudas sadali ietekmē citu Eiropas Savienības dalībvalstu dzelzceļa tīklus, tas sadarbojas ar attiecīgo valstu infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), lai koordinētu vai veiktu infrastruktūras jaudas sadali starptautiskā līmenī, izņemot gadījumus, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem. Ja tas skar pārvadājumus ar valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, šajās procedūrās var tikt iesaistīti attiecīgo valstu infrastruktūras pārvaldītāju (būtisko funkciju veicēju) pārstāvji. Procedūras, sadarbības dalībnieku saraksts, darbības metodes un citi kritēriji, kurus izmanto infrastruktūras jaudas novērtēšanai un sadalei, ir publiski pieejami publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (būtisko funkciju veicēja) tīmekļvietnē. Būtisko funkciju veicējs informē Valsts dzelzceļa administrāciju par infrastruktūras jaudas sadales kopīgajiem principiem un praksi.
64. Pirms tiek uzsākta apspriešanās par vilcienu kustības gada grafika projektu ar citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), tiek panākta vienošanās par to, kuri starptautiskie vilcienu ceļi jāiekļauj kustības grafikā. Korekcijas veic vienīgi tad, ja tas ir noteikti nepieciešams.
65. Ja šo noteikumu 63. punktā minētās sadarbības ietvaros ir nolemts organizēt starptautiskos vilcienu ceļus, lai veicinātu kravu pārvadājumus ar ārpusplāna vilcieniem, būtisko funkciju veicējs par šādiem iepriekš sagatavotiem starptautiskajiem vilcienu ceļiem informē pieteikuma iesniedzējus.
66. Izņemot gadījumus, ko regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 913/2010 par Eiropas dzelzceļa tīklu konkurētspējīgiem kravas pārvadājumiem, būtisko funkciju veicējs, kuram iesniegts pieteikums par konkrētu vilcienu ceļu vairākos dzelzceļa infrastruktūras tīklos, var pieprasīt infrastruktūras jaudu no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem) pieteikuma iesniedzēja vārdā. Būtisko funkciju veicējam ir pienākums pieņemt infrastruktūras jaudas pieteikumus, kas skar vilcienu ceļu vairākos dzelzceļa infrastruktūras tīklos, no citiem infrastruktūras pārvaldītājiem (būtisko funkciju veicējiem), kas rīkojas pieteikumu iesniedzēju vārdā.
VII. Principi, pēc kuriem konstatē, ka pieteikuma iesniedzējs piešķirtās jaudas ietvaros neizmanto infrastruktūras iecirkni vai tā daļu
67. Būtisko funkciju veicējs izstrādā un jaudas sadales shēmā iekļauj Dzelzceļa likuma 12. panta piektajā daļā paredzētos kritērijus, ievērojot šādus principus:
67.1. infrastruktūras jaudas pieejamība atbilstoši tīkla pārskatam;
67.2. vai pieteikuma iesniedzējs laikus sniedzis informāciju par pārvadājuma apjoma neatbilstību pieprasītajam apjomam;
67.3. pārvadātājiem noteikto tehnisko parametru ievērošana;
67.4. pieteikuma iesniedzēja darbība vai bezdarbība, kas samazina jaudas pieejamību.
68. Būtisko funkciju veicējs sekmē piešķirtās, bet neizmantotās infrastruktūras jaudas izmantošanu, piedāvājot to citiem pieteikuma iesniedzējiem vai citām vajadzībām.
VIII. Rīcība vilcienu kustības organizēšanai traucējumu gadījumos
69. Ja vilcienu kustībā rodas traucējumi, kurus izraisījusi tehniska kļūme vai negadījums, infrastruktūras pārvaldītājs atbilstoši tā izstrādātajam rīcības plānam un ievērojot normatīvo aktu prasības dzelzceļa satiksmes negadījumu klasifikācijas, izmeklēšanas un uzskaites jomā (tai skaitā par konkrētu atbildīgo institūciju informēšanu), veic vajadzīgos pasākumus, lai atjaunotu normālu vilcienu kustību.
70. Ārkārtas situācijā, kad dzelzceļa infrastruktūra uz laiku nav izmantojama, būtisko funkciju veicējs iedalītos vilcienu ceļus var atsaukt bez brīdinājuma uz laiku, kas nepieciešams normālas vilcienu kustības atjaunošanai.
IX. Noslēguma jautājumi
71. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2006. gada 27. jūnija noteikumus Nr. 539 "Noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali" (Latvijas Vēstnesis, 2006, 109. nr.; 2010, 36., 80. nr.; 2015, 130. nr.).
72. Ja kāda pārvadātāja piedāvātie grozījumi vilcienu kustības gada grafikā skar citu pārvadātāju intereses, pārvadātāji vienojas sarunu ceļā un iesniedz būtisko funkciju veicējam panākto vienošanos, ievērojot šo noteikumu 47. punktā minētos termiņus. Ja šajos termiņos vienošanās netiek panākta, grozījumus vilcienu kustības gada grafikā nepieņem. Minēto procedūru piemēro, kamēr nav apstiprināta jaudas sadales shēma, bet ne ilgāk kā līdz 2016. gada 30. septembrim.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvas 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Satiksmes ministra vietā –
zemkopības ministrs Jānis Dūklavs