Ministru kabineta noteikumi: Šajā laidienā 14 Pēdējās nedēļas laikā 17 Visi
Ministru kabineta noteikumi Nr. 504
Rīgā 2016. gada 2. augustā (prot. Nr. 38 16. §)
Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" īstenošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un
Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:
1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārā virziena "Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte" 7.3.2. specifisko atbalsta mērķi "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" (turpmāk – specifiskais atbalsts);
1.2. specifiskā atbalsta mērķi;
1.3. specifiskajam atbalstam pieejamo finansējumu;
1.4. prasības Eiropas Sociālā fonda projekta iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un sadarbības partnerim;
1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;
1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;
1.7. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus;
1.8. ar valsts atbalsta saņemšanu saistītos nosacījumus.
2. Specifiskā atbalsta mērķis ir veicināt gados vecāku nodarbināto personu darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību.
3. Specifiskā atbalsta mērķa grupa ir:
3.1. bezdarba riskam pakļautas personas vecumā no 50 gadiem, tai skaitā personas vecumā, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai personas, kurām valsts vecuma pensija nav piešķirta (tai skaitā priekšlaicīgi) un kuras atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem (turpmāk – personas):
3.1.1. personai obligātajā veselības pārbaudē konstatēta veselības stāvokļa neatbilstība veicamajam darbam vai arodslimību pazīmes vai persona nosūtīta uz ārpuskārtas obligāto veselības pārbaudi, vai persona darbnespējas dēļ ir atradusies ilgstošā prombūtnē (pēdējā gada laikā darbnespēja vismaz vienu mēnesi nepārtraukti vai divus mēnešus ar pārtraukumiem);
3.1.2. personas izglītība nepārsniedz vidējo vispārējo vai profesionālo, vai arodizglītības līmeni;
3.1.3. personai objektīvi apstākļi saistībā ar nepieciešamību aprūpēt kādu no ģimenes locekļiem kavē veikt darbu normāla darba laika ietvaros;
3.1.4. persona nodarbināta nepilnu darba laiku un ar zemiem ienākumiem, kas ir mazāki par 80 procentiem no valstī noteiktās minimālās algas;
3.2. komersanti un valsts vai pašvaldības institūcijas (turpmāk – darba devēji).
4. Specifiskā atbalsta ietvaros ir sasniedzami šādi atbalsta mērķa uzraudzības rādītāji:
4.1. līdz 2018. gada 31. decembrim:
4.1.1. iznākuma rādītājs – atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits (dalībnieki) – 750;
4.1.2. finanšu rādītājs – sertificēti izdevumi – 3 293 302 euro apmērā;
4.2. līdz 2023. gada 31. decembrim:
4.2.1. iznākuma rādītājs – atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits (dalībnieki) – 3 000;
4.2.2. rezultāta rādītājs – atbalstu saņēmušo gados vecāku nodarbināto personu skaits labākā darba tirgus situācijā sešus mēnešus pēc atbalsta saņemšanas – 1 500.
5. Specifisko atbalstu īsteno ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā.
6. Specifiskā atbalsta ietvaros atbildīgās iestādes funkcijas pilda Labklājības ministrija.
7. Specifiskajam atbalstam pieejamais maksimālais kopējais attiecināmais finansējums ir 10 596 211 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 9 006 779 euro un valsts budžeta finansējums – 1 589 432 euro.
8. Maksimālais attiecināmais Eiropas Sociālā fonda finansējuma apmērs nepārsniedz 85 procentus no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.
9. Specifiskā atbalsta ietvaros izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst šajos noteikumos minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās, sākot ar šo noteikumu spēkā stāšanās dienu.
II. Prasības projekta iesniedzējam un sadarbības partneriem
10. Projekta iesniedzējs specifiskā atbalsta ietvaros ir Nodarbinātības valsts aģentūra – iestāde, kas saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
11. Projekta iesniedzējs sagatavo un uzaicinājumā noteiktajā termiņā iesniedz sadarbības iestādē projekta iesniegumu atbilstoši specifiskā atbalsta projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas 2014.–2020. gadam e-vidē.
12. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem mēneša laikā no projekta iesnieguma iesniegšanas datuma.
13. Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanā iesaista sadarbības partneri:
13.1. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (turpmāk – Brīvo arodbiedrību savienība);
13.2. Latvijas Darba devēju konfederāciju (turpmāk – Darba devēju konfederācija).
14. Īstenojot šo noteikumu 13. punktā minēto sadarbību, finansējuma saņēmējs ar sadarbības partneriem slēdz sadarbības līgumus atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
15. Ja uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu nav noslēgts sadarbības līgums, projekta iesniegumam pievieno finansējuma saņēmēja un sadarbības partnera noslēgtu nodomu protokolu. Nodomu protokolā ietverta vismaz šāda informācija:
15.1. apņemšanās sadarboties projekta īstenošanā, tai skaitā noslēgt sadarbības līgumu, ja projekta iesniegums tiks apstiprināts;
15.2. sadarbības partnera veicamie pienākumi projekta īstenošanā;
15.3. sadarbības partnera veikto izmaksu kompensēšanas kārtība šo noteikumu 17.1. un 17.2. apakšpunktā minēto attiecināmo izmaksu segšanai;
15.4. kārtība, kādā sagatavo un iesniedz attiecināmās izmaksas pamatojošos dokumentus, tai skaitā pārskatus par veiktajām darbībām.
III. Atbalstāmās darbības un izmaksas
16. Specifiskā atbalsta ietvaros ir atbalstāmas šādas darbības:
16.1. sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi ilgāka un labāka darba mūža veicināšanai, tai skaitā informēšanas un izglītošanas pasākumi, konferences, reģionālie semināri, diskusijas, konsultācijas, veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi (turpmāk – sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumi);
16.2. darba vides un cilvēkresursu potenciāla izvērtējums (turpmāk – izvērtējums), tai skaitā izvērtējuma veikšanas metodikas, novecošanās pārvaldības plāna (turpmāk – plāns) un rokasgrāmatu izstrāde novecošanās pārvaldībai darba devējiem un finansējuma saņēmēja darbiniekiem darbam ar mērķa grupu;
16.3. atbalsta pasākumi šo noteikumu 3. punktā minētajai mērķa grupai atbilstoši plānam:
16.3.1. karjeras konsultācijas;
16.3.2. informālā izglītība (prasmju nodošanas pasākumi un mentorings);
16.3.3. konkurētspējas paaugstināšanas pasākumi, kas ietver arī individuālās un grupu nodarbības;
16.3.4. darba vietu pielāgošana;
16.3.5. veselības uzlabošanas pasākumi;
16.4. finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un finansējuma saņēmēja darbinieku (karjeras konsultantu) apmācība darbam ar personām un darba devējiem;
16.5. šo noteikumu 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību starprezultātu novērtēšana (turpmāk – starprezultātu novērtēšana);
16.6. kolektīvo pārrunu veikšana novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanai darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem;
16.7. informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu;
16.8. projekta vadība un tā īstenošanas nodrošināšana.
17. Specifiskā atbalsta ietvaros plāno šādas izmaksas:
17.1. tiešās attiecināmās izmaksas;
17.2. netiešās attiecināmās izmaksas;
17.3. neparedzētās izmaksas.
18. Šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas izmaksu pozīcijas:
18.1. personāla izmaksas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam (izņemot virsstundas). Ja personāla iesaiste projektā ir nodrošināta saskaņā ar daļlaika attiecināmības principu, attiecināma ir ne mazāka kā 30 procentu noslodze. Tai skaitā:
18.1.1. finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personāla un vadības personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai;
18.1.2. Brīvo arodbiedrību savienības un Darba devēju konfederācijas projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
18.2. pārējās projekta īstenošanas izmaksas:
18.2.1. pakalpojumu (uzņēmuma) līgumu izmaksas šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.3.3., 16.3.5., 16.4., 16.5. un 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai un šo noteikumu 16.7. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai, ja informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanai ir nepieciešams piesaistīt pakalpojumu sniedzēju;
18.2.2. vienreizēja dotācija darba devējam šo noteikumu 16.3.4. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros darba vietu pielāgošanai. Dotāciju piešķir atbilstoši darba devēja iesniegtajai darba vietas pielāgošanas tāmei, kura atbilst plānam, bet ne vairāk kā 711 euro vienas darba vietas pielāgošanai, tai skaitā piegādes un uzstādīšanas izmaksas;
18.2.3. dotācija darba devējam darba vadītāja atlīdzībai šo noteikumu 16.3.2. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros. Dotāciju piešķir proporcionāli prasmju nodošanas un mentoringa laikam (ne vairāk kā divas nedēļas), nepārsniedzot pusi no minimālās mēnešalgas apmēra, ja persona pilda darba vadītāja funkcijas vai personai tiek nodrošināts darba vadītājs;
18.2.4. iekšzemes komandējumu (darba braucienu) izmaksas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi:
18.2.4.1. šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētajam personālam šo noteikumu 16.1., 16.2., 16.4. un 16.8. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, kā arī iekšzemes komandējumu (darba braucienu) izmaksas finansējuma saņēmēja darbiniekiem (karjeras konsultantiem) šo noteikumu 16.2. un 16.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros;
18.2.4.2. šo noteikumu 18.1.2. apakšpunktā minētajam personālam šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai;
18.2.5. obligāto veselības pārbaužu izmaksas un redzes korekcijas līdzekļu kompensācijas izmaksas šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētajam personālam (ja tās nav iekļautas šo noteikumu 19.4. apakšpunktā minētajā veselības apdrošināšanā).
19. Šo noteikumu 18.2.1. apakšpunktā minēto pakalpojumu (uzņēmuma) līgumu attiecināmajām izmaksām papildus piemēro šādus attiecināšanas nosacījumus:
19.1. šo noteikumu 16.3.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas telpu īrei un nomai un kancelejas preču iegādei;
19.2. šo noteikumu 16.3.5. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai plānotie veselības stāvokļa uzlabošanas pasākumi – ne vairāk kā 250 euro vienai personai;
19.3. šo noteikumu 16.4., 16.6. un 16.8. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īstenošanai var plānot izmaksas transporta nomas pakalpojumiem;
19.4. šo noteikumu 18.1.1. apakšpunktā minētajam personālam plāno izmaksas veselības apdrošināšanai, ja veselības apdrošināšana paredzēta finansējuma saņēmēja iestādē. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku, veselības apdrošināšanas izmaksas nosaka atbilstoši nepilna darba laika noslodzei. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, veselības apdrošināšanas izmaksas nosaka atbilstoši daļlaika noslodzei. Veselības apdrošināšanas izmaksas ir attiecināmas tikai laikposmā, kad personāls ir nodarbināts projektā;
19.5. darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajam personālam jaunu darba vietu radīšanai vai esošo darba vietu atjaunošanai plāno ne vairāk kā 3000 euro apmērā vienai darba vietai visā projekta īstenošanas laikā. Ja personāls ir nodarbināts normālu darba laiku, darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas 100 procentu apmērā. Ja personāls ir nodarbināts nepilnu darba laiku vai personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, darba vietas aprīkojuma iegādes vai īres izmaksas ir attiecināmas proporcionāli slodzes procentuālajam sadalījumam.
20. Šo noteikumu 17.2. apakšpunktā minētās netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām (proporcionāli šo noteikumu 18.1.1. un 18.1.2. apakšpunktā minētajām tiešajām personāla izmaksām).
21. Šo noteikumu 17.3. apakšpunktā minētās neparedzētās izmaksas projektā var plānot kā vienu izmaksu pozīciju, un tā nepārsniedz vienu procentu no šo noteikumu 17.1. apakšpunktā minētajām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Neparedzēto izmaksu izlietošanu pirms izdevumu veikšanas finansējuma saņēmējs saskaņo ar sadarbības iestādi, ievērojot vienošanos.
22. Pievienotās vērtības nodokļa izmaksas šo noteikumu 17. punktā minētajām izmaksu pozīcijām ir attiecināmas izmaksas, ja tās nav atgūstamas nodokļu politiku reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
IV. Specifiskā atbalsta īstenošanas nosacījumi
23. Šo noteikumu 16.1., 16.2. un 16.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ieviešanu uzrauga darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos" ietvaros labklājības ministra izveidota šā specifiskā atbalsta uzraudzības padome (turpmāk – padome), kuras darbā iepriekš minēto atbalstāmo darbību uzraudzībai tiek piesaistīti darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvji.
24. Šo noteikumu 23. punktā minētā padome:
24.1. ja nepieciešams, iesaistās šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minēto sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu plānošanā;
24.2. izvērtē un saskaņo šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minētā izvērtējuma veikšanas metodikas un rokasgrāmatu starpnodevumus un gala nodevumus;
24.3. reizi gadā izvērtē un, ja nepieciešams, veic izmaiņas un apstiprina šo noteikumu 26.1.2. apakšpunktā minētos finansējuma saņēmēja definētos kritērijus darba devēju atlasei;
24.4. saskaņo šo noteikumu 16.5. apakšpunktā minēto starprezultātu novērtējumu.
25. Šo noteikumu 16.1. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmējs, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, kas:
25.1. izstrādā sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu saturu;
25.2. nodrošina sabiedrības izpratnes veidošanas pasākumu organizēšanu (tai skaitā telpu īri un nomu, kancelejas preču iegādi, transportu un kafijas pauzes);
25.3. nodrošina informatīvo un vizuālo elementu, tai skaitā plakātu, drukāto materiālu, audiovizuālo materiālu, reklāmas vai reprezentatīvo materiālu izgatavošanu.
26. Šo noteikumu 16.2. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno:
26.1. finansējuma saņēmējs, kas:
26.1.1. izstrādā kārtību (metodiku), kā identificēt, kurus darba devējus var kvalificēt kā valsts atbalsta saņēmējus, tai skaitā kā identificēt saimnieciskās aktivitātes, kas tiek kvalificētas kā valsts atbalsts, un saimnieciskās aktivitātes, kas netiek kvalificētas kā valsts atbalsts. Metodiku piemēro, lai noteiktu, kuram darba devējam tiks piemērots valsts atbalsta regulējums;
26.1.2. reizi gadā definē un iesniedz padomei darba devēju atlases kritērijus, ievērojot šādus principus:
26.1.2.1. darbojas kādā no piecām prioritārajām nozarēm, kurās ir lielākais gados vecāku nodarbināto īpatsvars atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem par nodarbināto gados vecāku iedzīvotāju skaita sadalījumu pa vecuma grupām un darbības veidiem;
26.1.2.2. personu īpatsvars pieteikuma iesniegšanas dienā ir vismaz 30 procentu no visu nodarbināto skaita;
26.1.2.3. nodrošināta darba devēju iesaiste no nacionālas nozīmes attīstības centriem (republikas pilsētām), reģionālas nozīmes attīstības centriem un pašvaldībām, kas neietilpst reģionālas nozīmes attīstības centros;
26.1.2.4. nodrošināta dažāda lieluma komersantu, tai skaitā mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu iesaiste;
26.1.3. slēdz līgumu ar darba devējiem un to nodarbinātajām personām par izvērtējuma rezultātā izstrādātā plāna izpildi;
26.1.4. iesaistās šo noteikumu 26.2.2. apakšpunktā minētajā pakalpojuma sniedzēja izveidotajā izvērtējuma veikšanas komandas darbībā;
26.1.5. ja plāns paredz personas dalību mūžizglītības pasākumos, sniedz rekomendāciju profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvei darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 8.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci" projekta ietvaros;
26.2. finansējuma saņēmēja piesaistītais pakalpojuma sniedzējs, kas:
26.2.1. izstrādā izvērtējuma veikšanas metodiku, paredzot šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto personu grupu noteikšanu, konsultēšanu, profesionālās piemērotības noteikšanu un nepieciešamos atbalsta pasākumus;
26.2.2. atbilstoši šo noteikumu 24.2. apakšpunktā minētajai uzraudzības padomē saskaņotajai izvērtējuma veikšanas metodikai novērtē darba devēja darba vidi un personas darbspējas, veidojot izvērtējuma veikšanas komandu, kuras sastāvā ir vismaz darba aizsardzības speciālists ar augstāko izglītību, arodslimību ārsts vai arodveselības un arodslimību ārsts, personāla vadības speciālists un ergoterapeits. Ja nepieciešams, var piesaistīt citus speciālistus (tai skaitā neirologu, fizioterapeitu, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu, darba tiesību speciālistu);
26.2.3. veicot izvērtējumu, nodrošina informatīvi konsultatīvu atbalstu darba devējiem un to nodarbinātajām personām, tai skaitā nosakot profesionālo piemērotību turpmākai nodarbinātībai. Pēc izvērtējuma sagatavo plānu par iespējamiem risinājumiem un nepieciešamajām darbībām darba devēja darba vides kvalitātes uzlabošanai, tai skaitā vērtējumu par darba devēja darba organizācijas atbilstību personām;
26.2.4. šo noteikumu 26.2.3. apakšpunktā minētajā plānā ietver visus iespējamos risinājumus un darbības, tai skaitā elastīga darba risinājumus, ieteikumus darba vietas pielāgošanai, konkurētspējas paaugstināšanas pasākumiem, karjeras konsultācijām, informālai izglītībai (prasmju nodošanas un mentoringa pasākumiem) un ieteikumus veselības uzlabošanas pasākumiem;
26.2.5. pēc starprezultātu izvērtēšanas izstrādā rokasgrāmatas novecošanās pārvaldībai darba devējiem un finansējuma saņēmēja darbiniekiem.
27. Šo noteikumu 16.3. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības īsteno:
27.1. finansējuma saņēmējs, kas:
27.1.1. piemēro šo noteikumu 26.1.1. apakšpunktā minēto metodiku, lai identificētu, kurus darba devējus var kvalificēt kā valsts atbalsta saņēmējus;
27.1.2. nodrošina šo noteikumu 16.3.1. apakšpunktā minētās karjeras konsultācijas personām atbilstoši normatīvajiem aktiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, tai skaitā arī atbilstoši karjeras konsultāciju īstenošanas nosacījumiem, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi;
27.1.3. atbilstoši šo noteikumu 26.2.3. apakšpunktā minētajam plānam, ja nepieciešams, piesaistot pakalpojuma sniedzēju, organizē un nodrošina šo noteikumu 16.3.3. apakšpunktā minētos konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus, kas vērsti uz personas prasmju pilnveidošanu vai veselības, fiziskā stāvokļa uzlabošanu, ietverot speciālistu (tai skaitā psihologu, psihoterapeitu, fizioterapeitu, uztura speciālistu, arodslimību ārstu vai arodveselības un arodslimību ārstu) individuālas vai grupu konsultācijas un nodarbības. Konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus īsteno atbilstoši normatīvajiem aktiem par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem, tai skaitā atbilstoši konkurētspējas paaugstināšanas pasākumu īstenošanas nosacījumiem, ciktāl šie noteikumi nenosaka citādi;
27.2. finansējuma saņēmēja atlasītie darba devēji un personas atbilstoši plānam:
27.2.1. šo noteikumu 16.3.2. apakšpunktā minēto informālo izglītības pasākumu ietvaros – mentoringa pasākumos – persona pilda darba vadītāja funkcijas, vai prasmju nodošanas pasākumos darba devējs personai nodrošina darba vadītāju;
27.2.2. nodrošina šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajām personām darba vietas pielāgošanu;
27.3. finansējuma saņēmēja piesaistītais pakalpojumu sniedzējs, kas šo noteikumu 3.1.1. apakšpunktā minētajām personām nodrošina šo noteikumu 16.3.5. apakšpunktā minētos veselības uzlabošanas pasākumus atbilstoši plānam.
28. Šo noteikumu 16.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno šo noteikumu 26.2. apakšpunktā minētais pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina apmācības finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas personālam un finansējuma saņēmēja darbiniekiem (karjeras konsultantiem).
29. Šo noteikumu 16.5. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno finansējuma saņēmēja piesaistītais pakalpojuma sniedzējs, kas veic starprezultātu novērtēšanu ne agrāk kā 18 mēnešus pēc šo noteikumu 16.2. un 16.3. apakšpunktā minēto darbību uzsākšanas.
30. Šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību īsteno Brīvo arodbiedrību savienība un Darba devēju konfederācija, kas:
30.1. nodrošina kolektīvo pārrunu veikšanu par novecošanās pārvaldības jautājumiem;
30.2. nodrošina novecošanās pārvaldības jautājumu iekļaušanu darba koplīgumos, darba līgumos vai citos darba devēju dokumentos, kas saistoši darba devējiem un darba ņēmējiem.
31. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:
31.1. piesaista pakalpojumu sniedzējus atbilstoši Publisko iepirkumu likumam;
31.2. pakalpojumu (uzņēmuma) līgumos, kurus slēdz šo noteikumu 16. punktā minēto atbalstāmo darbību īstenošanai, avansa maksājumus paredz ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgā līguma summas (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklis);
31.3. uzkrāj, apkopo un reizi gadā iesniedz sadarbības iestādē datus par šādiem Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006, 1. pielikumā ietvertajiem kopējiem tūlītējiem rezultātu rādītājiem, kas sasniegti pēc personas aiziešanas (pēc dalības pasākumā):
31.3.1. izglītībā vai apmācībā iesaistītie dalībnieki;
31.3.2. kvalifikāciju ieguvušie dalībnieki;
31.3.3. nodarbinātībā iesaistītie dalībnieki, tostarp pašnodarbinātie;
31.3.4. nelabvēlīgā situācijā esoši dalībnieki, kas sākuši darba meklējumus, iesaistījušies izglītībā vai apmācībā, kvalifikācijas ieguvē, nodarbinātībā, tostarp pašnodarbinātie;
31.4. uzkrāj informāciju par horizontālā principa "Vienlīdzīgas iespējas" rādītāja "Par vienlīdzīgu iespēju aspektiem (dzimumu līdztiesība, invaliditāte, vecums vai etniskā piederība) apmācītās personas" un "Atbalstu saņēmušo sociālās atstumtības un nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits" sasniegšanu;
31.5. uzkrāj informāciju par horizontālā principa "Ilgtspējīga attīstība" horizontālā rādītāja "Zaļais iepirkums, zaļais publiskais iepirkums" sasniegšanu;
31.6. pārskaita šo noteikumu 18.1.2., 18.2.4.2., 19.3. (šo noteikumu 16.6. apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvaros), 19.5. apakšpunktā un 20. punktā minēto izmaksu summu sadarbības partneriem ne retāk kā reizi ceturksnī atbilstoši iepriekšējā perioda faktiskajiem izdevumiem;
31.7. no sadarbības partnera atgūtos iespējami neatbilstoši veiktos izdevumus, par kuriem sadarbības iestāde nav pieņēmusi lēmumu par neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanu, var izmantot šo noteikumu 17. punktā minēto izmaksu segšanai.
32. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris:
32.1. nodibina civildienesta vai darba tiesiskās attiecības ar šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minēto personālu un, paredzot tam atlīdzības izmaksas, nodrošina, ka personāls tiek piesaistīts normālu vai nepilnu darba laiku (tai skaitā atlīdzībai var piemērot daļlaika attiecināmības principu), veicot personāla nostrādātā darba laika uzskaiti. Ja personāla atlīdzībai piemēro daļlaika attiecināmības principu, papildus veic uzskaiti par veiktajām funkcijām;
32.2. nodrošina, lai personāla atlīdzības izmaksas būtu līdzvērtīgas pārējo iestādes (institūcijas) darbinieku un amatpersonu atalgojumam;
32.3. savā tīmekļvietnē ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;
32.4. īstenojot šo noteikumu 16.7. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību, nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana.
33. Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.
34. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās šādos gadījumos:
34.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt specifiskā atbalsta mērķi vai specifiskā atbalsta uzraudzības rādītāju sasniegšanu;
34.2. citos gadījumos, kas paredzēti vienošanās nosacījumos.
35. Specifiskā atbalsta ietvaros projektu īsteno saskaņā ar vienošanos, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim.
36. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas Republikas teritorija.
V. Ar valsts atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
37. Valsts atbalstu darba devējiem, kas nodarbojas ar saimnieciskām aktivitātēm, kuras kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts šo noteikumu 16.2. (izņemot rokasgrāmatu izstrādi novecošanās pārvaldībai darba devējiem un finansējuma saņēmēja darbiniekiem), 16.3.2. un 16.3.4. apakšpunktā minēto atbalstāmo darbību ietvaros (turpmāk – atbalsta saņēmējs), finansējuma saņēmējs sniedz saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) attiecībā uz zivsaimniecības darba devējiem, kas darbojas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1379/2013 par zvejas un akvakultūras produktu tirgu kopīgo organizāciju un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1184/2006 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 104/2000 (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 1379/2013), vai Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013).
38. Pieņemot lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu, finansējuma saņēmējs ievēro šādus nosacījumus:
38.1. de minimis atbalstu piešķir, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;
38.2. pirms lēmuma par de minimis atbalsta piešķiršanu pieņemšanas pārbauda, vai atbalsta saņēmējam minētais atbalsts nepalielina attiecīgajā fiskālajā gadā, kā arī iepriekšējos divos fiskālajos gados saņemtā de minimis atbalsta kopējo apmēru līdz līmenim, kas pārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā (darba devēji, kuri darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 1379/2013) vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 3. panta 2. punktā (darba devēji, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu) noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. Izvērtējot atbalsta apmēru, jāvērtē saņemtais de minimis atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī. Viens vienots uzņēmums ir tāds uzņēmums, kas atbilst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 2. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktā minētajiem kritērijiem;
38.3. de minimis atbalstu nepiešķir, ja atbalsta saņēmējam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process, ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, tam ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, tā saimnieciskā darbība ir izbeigta vai tas atbilst valsts tiesību aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditoru pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;
38.4. atbalsta saņēmējam piešķirto de minimis atbalstu nekumulē ar citu de minimis atbalstu un citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam;
38.5. ja darba devējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās nozarēs vai veic citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, un nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013 vai darbojas zvejniecības un akvakultūras nozarē saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014, tas nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktā, vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā minētajiem nosacījumiem.
39. Finansējuma saņēmējs de minimis uzskaiti veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejniecības un akvakultūras nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību, vai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības nozarē piešķiramā de minimis atbalsta administrēšanu un uzraudzību.
40. Finansējuma saņēmējs un atbalsta saņēmējs glabā informāciju par sniegto de minimis atbalstu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 6. panta 4. punktam vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 6. panta 4. punktam, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 6. panta 4. punktam.
41. Lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 var pieņemt līdz šo regulu darbības beigām vai līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Ministru prezidents Māris Kučinskis
Labklājības ministrs Jānis Reirs