Ministru kabineta rīkojums Nr. 430

Rīgā 2016. gada 2. augustā (prot. Nr. 38 25. §)

Par atmežošanu nekustamajā īpašumā "Vēja vārti" Skultes pagastā, Limbažu novadā

1. Ministru kabinets (adrese – Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520) ir izskatījis Limbažu novada domes (reģ. Nr. 90009114631, adrese – Rīgas iela 16, Limbaži, Limbažu novads, LV-4001) 2015. gada 22. aprīļa iesniegumu Nr. 4-13.2/15/181 "Par atmežošanu krasta kāpu aizsargjoslā", iesniegumam pievienotos dokumentus un papildus iesniegto informāciju.

2. Pēc iesnieguma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

2.1. nekustamais īpašums "Vēja vārti" (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 6676 003 0012, reģistrēts Limbažu rajona tiesas Zemesgrāmatu nodaļas Skultes pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 9) Skultes pagastā, Limbažu novadā (turpmāk – nekustamais īpašums), sastāv no zemes vienības (kadastra apzīmējums 6676 003 0012) 0,296 ha platībā (turpmāk – zemesgabals) un ēku pamatiem (ēkas Nr. 1 pamatu kadastra apzīmējums 6676 003 0005 009 un ēkas Nr. 2 pamatu kadastra apzīmējums 6676 003 0005 013) (turpmāk – ēku pamati);

2.2. nekustamais īpašums pieder privātpersonām Dzintaram Dambergam un Sindijai Dambergai (turpmāk – privātpersonas);

2.3. zemesgabalā paredzēta dzīvojamās mājas un pirts pārbūve uz esošiem ēku pamatiem – būvniecība meža zemēs (turpmāk – paredzētā darbība);

2.4. atbilstoši Limbažu novada 2012. gada 24. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 13 "Limbažu novada teritorijas plānojuma 2012.–2024. gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi" zemesgabalam noteiktā atļautā izmantošana ir "meža zemes", kas paredz savrupmāju un palīgēku būvniecību privātajos mežos. Saskaņā ar minētajiem saistošajiem noteikumiem paredzētā darbība plānota Vārzas ciemā;

2.5. meža zemes atmežošana ierosināta zemesgabala 1. kvartāla 1. nogabala daļā 0,0147 hektāru kopplatībā. Atmežojamā platība ietilpst Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā (turpmāk – krasta kāpu aizsargjosla). Atmežošana nepieciešama paredzētās darbības ietvaros plānotajai ēku būvniecībai;

2.6. saskaņā ar Meža likuma 41. pantu attiecīgo platību atmežo, ja tas nepieciešams būvniecībai un ja personai ir izdots kompetentas institūcijas administratīvais akts, kas tai piešķir tiesības veikt minētās darbības, un persona ir kompensējusi valstij izdevumus, kas saistīti ar atmežošanas izraisīto negatīvo seku novēršanu;

2.7. atmežojamajā platībā koku ciršana nav nepieciešama, tāpēc atmežošana neradīs negatīvu ietekmi uz oglekļa sekvestrāciju;

2.8. saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6. panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu, arī atpūtai un tūrismam nepieciešamo resursu un citu sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu. Ar Aizsargjoslu likuma 36. panta pirmo daļu noteikti aprobežojumi visā Baltijas jūras Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, savukārt ar 36. panta otrās daļas 4. punktu papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem aprobežojumiem aizliegts krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē celt jaunas ēkas un būves un paplašināt esošās, izņemot gadījumu, kad ēku un būvju celtniecība vai paplašināšana notiek šā likuma 67. pantā noteiktajā kārtībā apstiprinātajās un vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšējā apbūve, minētās darbības ir paredzētas vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi;

2.9. Limbažu novada pašvaldības būvvalde 2015. gada 16. martā izsniegusi privātpersonām būvatļauju Nr. 8-5/19 paredzētās darbības īstenošanai;

2.10. saskaņā ar sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertes Ineses Silamiķeles (sertifikāta Nr. 019) 2014. gada 24. maija atzinumu "Atzinums par biotopiem zemesgabalā "Vēja vārti", kadastra Nr. 6676-003-0012, Skultes pagasts, Limbažu novads" nekustamajā īpašumā atrodas lapu koku mežs, kas veidojies, aizaugot kādreiz esošai saimniecībai. Īpašumā ir divas ēku pamatu paliekas. Kokaudzē dominē apmēram 70 gadus vecas kļavas un apses, sastopamas arī dažas priedes un bērzi. Teritorijā nav konstatētas īpaši aizsargājamas augu sugas un īpaši aizsargājami biotopi. Nekustamais īpašums neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un tajā nav izveidots mikroliegums sugu vai biotopu aizsardzībai. Tuvākā NATURA 2000 teritorija – dabas parks "Piejūra" – atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā. Nekustamais īpašums rietumu malā robežojas ar īpaši aizsargājamu kāpu biotopu;

2.11. Valsts vides dienesta Valmieras reģionālā vides pārvalde 2014. gada 8. jūlijā ir izsniegusi tehniskos noteikumus Nr. VA14TN0221 (spēkā līdz 2019. gada 3. augustam) (turpmāk – tehniskie noteikumi), nosakot vides aizsardzības prasības dzīvojamās mājas un pirts būvniecībai;

2.12. paredzētajai darbībai ir veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums, saņemts Vides pārraudzības valsts biroja (turpmāk – birojs) atzinums un izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" prasībām. Birojs 2014. gada 23. jūlijā sniedza atzinumu Nr. 343 "Par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras nepiemērošanu". Minētajā atzinumā tiek vērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi. Atzinumā minēts, ka birojs ir saņēmis Valmieras reģionālās vides pārvaldes 2014. gada 8. jūlija ietekmes uz vidi sākotnējo izvērtējumu Nr. VA14SI0020. Izvērtējot Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes atzinumu, birojs konstatē, ka paredzētajai darbībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 4., 4.¹ un 11. pantam nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, kā arī paredzētā darbība neatbilst likuma 4. un 4.¹ pantā un 1. pielikumā norādītajām darbībām. Paredzētā darbība īstenojama, ievērojot atbilstošās vides aizsardzības prasības, tai skaitā Aizsargjoslu likuma 36. pantā noteiktajā kārtībā, saskaņā ar būvatļauju Nr. 8-5/19 un paredzēto darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

2.13. saskaņā ar šā rīkojuma 2.12. apakšpunktā minēto izvērtējumu paredzētā darbība nav pretrunā Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas izveidošanas mērķim, kā arī vides aizsardzības principiem. Paredzētā darbība neatstās būtisku, neatgriezenisku ietekmi uz apkārtējo vidi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslu. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu krasta kāpu aizsargjoslā aizliegts bez Ministru kabineta ikreizēja rīkojuma mežā veikt būvniecību, kuras rezultātā platība tiek atmežota;

2.14. saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 11. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 34 24. §) "Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 112 "Vispārīgie būvnoteikumi""" 2. punktu atbildīgā institūcija par ikreizēja Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu un iesniegšanu Ministru kabinetā gadījumos, kad plānota meža zemes atmežošana Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā, ir Zemkopības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" vai Zemkopības ministrijas padotības iestāde, un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai cita persona.

3. Ievērojot Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, kā arī minētos apsvērumus, secināms, ka tikai Ministru kabinets var lemt par būvniecību meža zemēs krasta kāpu aizsargjoslā. Ja Ministru kabinets neizdos privātpersonai labvēlīgu administratīvo aktu – Ministru kabineta rīkojumu par atmežošanu nekustamajā īpašumā – tiks aizskartas Latvijas Republikas Satversmes 105. pantā privātpersonai garantētās tiesības uz īpašumu un spēju rīkoties ar to patstāvīgi un neatkarīgi. Lai arī saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu tiesības uz īpašumu nav absolūtas un neierobežotas, salīdzinot privātpersonas tiesību aizskārumu un sabiedrības interešu ieguvumu, jāņem vērā, ka privātpersonas tiesību būtisku ierobežošanu var attaisnot tikai ievērojams sabiedrības ieguvums. Atļaujot dzīvojamās mājas un pirts pārbūvi nekustamajā īpašumā, netiek ierobežotas sabiedrības intereses – ikvienas personas publiskās subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 115. pantu, jo paredzētā darbība neradīs būtisku ietekmi uz apkārtējiem biotopiem un krasta kāpu aizsargjoslu.

Ievērojot minētos apsvērumus, kā arī to, ka ēku pārbūve paredzēta meža zemē, kas jau ir antropogēni ietekmēta teritorija, un plānotā ietekme uz meža teritoriju, kā arī iespējamā antropogēnā slodze uz krasta kāpu aizsargjoslu ir nebūtiska (nav būtiski negatīva), kā arī ievērojot tehniskajos noteikumos noteiktās vides aizsardzības prasības, netiek paredzēta ietekme uz blakus esošajiem aizsargājamiem biotopiem, atmežošana ēku pārbūvei nekustamajā īpašumā ir atbalstāma.

Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, Aizsargjoslu likuma 36. panta ceturtās daļas 2. punktu, Administratīvā procesa likuma 65. panta trešo daļu un 66. panta pirmo daļu, Ministru kabinets nolemj atļaut privātpersonām nekustamajā īpašumā atmežot meža zemi 0,0147 ha platībā (Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā), kas nepieciešama dzīvojamās mājas un pirts pārbūvei.

4. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu, 188. panta otro daļu un 189. panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis