Ministru kabineta noteikumi Nr. 514

Rīgā 2016. gada 2. augustā (prot. Nr. 38 26. §)

Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas" 5.4.1.1. pasākuma "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās" īstenošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda
2014.–2020. gada plānošanas perioda
vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.4.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas" 5.4.1.1. pasākumu "Antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve un rekonstrukcija Natura 2000 teritorijās" (turpmāk – pasākums);

1.2. pasākuma mērķi;

1.3. pasākumam pieejamo finansējumu;

1.4. prasības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta (turpmāk – projekts) iesniedzējam (turpmāk – projekta iesniedzējs) un projekta sadarbības partnerim (turpmāk – sadarbības partneris);

1.5. atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus;

1.6. vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus un kārtību;

1.7. vienošanās par projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) vienpusēja uzteikuma nosacījumus.

2. Pasākuma mērķis ir mazināt antropogēnās slodzes, tai skaitā tūrisma, eitrofikācijas, erozijas un vides piesārņojuma iespējamo ietekmi uz īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām, veidojot kvalitatīvu tūrisma un dabas izziņas infrastruktūras tīklu.

3. Pasākuma mērķa grupa ir pašvaldības, Natura 2000 teritoriju apmeklētāji, valsts tiešās pārvaldes iestādes, kas nodrošina dabas un biotopu aizsardzību.

4. Pasākuma mērķteritorija ir Natura 2000 teritorijas un tām piegulošās teritorijas, kurās saskaņā ar dabas aizsardzības plānu paredzēta infrastruktūras izveide, izņemot objektus, kuriem paredzēts atbalsts 5.5.1. specifiskā atbalsta mērķa "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" ietvaros.

5. Pasākuma īstenošanu nodrošina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde).

6. Pasākuma ietvaros ir sasniedzami šādi uzraudzības rādītāji:

6.1. iznākuma rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim to dzīvotņu platība, kuras saņem atbalstu, lai panāktu labāku aizsardzības pakāpi, ir 2 620 ha;

6.2. rezultāta rādītāji – līdz 2023. gada 31. decembrim kopā ar citiem dabas aizsardzības pasākumiem:

6.2.1. nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss 60 procentiem Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem biotopiem;

6.2.2. nodrošināts labvēlīgs aizsardzības statuss 60 procentiem Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamām sugām;

6.3. finanšu rādītājs – līdz 2018. gada 31. decembrim sertificēti izdevumi vismaz 1 964 706 euro apmērā;

6.4. horizontālās prioritātes "Ilgtspējīga attīstība" uzraudzības rādītājs un tā sasniedzamā vērtība atbilst šo noteikumu 6.1. apakšpunktā minētajam.

7. Pasākumu īsteno atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

8. Pasākuma īstenošanai pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir vismaz 4 000 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 3 400 000 euro, un nacionālais finansējums (pašvaldību finansējums, valsts budžeta dotācija pašvaldībām, valsts budžeta finansējums, privātais finansējums) – vismaz 600 000 euro.

9. Maksimālais attiecināmais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma apmērs projektā nepārsniedz 85 procentus no kopējām attiecināmajām izmaksām.

10. Projekta iesniedzēja līdzfinansējumā paredz valsts budžeta dotāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta dotācijas piešķiršanu pašvaldībām Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periodā līdzfinansēto projektu īstenošanai.

11. Maksimālā attiecināmā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma kopsumma projektā nedrīkst pārsniegt 500 000 euro, vienlaikus nepārsniedzot 1 300 euro izmaksas uz vienu hektāru labvēlīgi ietekmētas biotopu platības.

12. Projekta iesniedzējs ir pašvaldība vai tās izveidota iestāde, kuras funkcijās ietilpst Natura 2000 teritorijas vai tai piegulošās teritorijas apsaimniekošana, kurā projekta ietvaros paredzēti infrastruktūras būvdarbi.

13. Projektu var īstenot kopā ar šādiem sadarbības partneriem:

13.1. valsts tiešās pārvaldes iestādi, kuras īpašumā, valdījumā vai turējumā ir zeme Natura 2000 teritorijā vai tai piegulošā teritorijā, kurā projekta ietvaros paredzēti infrastruktūras būvdarbi;

13.2. pašvaldību, kuras teritorijā ietilpst Natura 2000 teritorija, kurā projekta ietvaros paredzēti infrastruktūras būvdarbi, vai tās iestādi, kuras funkcijās ietilpst šīs Natura 2000 teritorijas apsaimniekošana;

13.3. kapitālsabiedrību, kuras īpašumā, turējumā vai valdījumā esošajā nekustamajā īpašumā ietilpst Natura 2000 teritorija vai tai piegulošā teritorija, kurā projekta ietvaros paredzēti infrastruktūras būvdarbi, un kurai ir deleģēta pārvaldes uzdevuma izpilde dabas aizsardzībā.

14. Projekta iesniedzējs ar sadarbības partneri slēdz rakstveida sadarbības līgumu par pušu pienākumiem, tiesībām un atbildību par projekta mērķa un rādītāju sasniegšanu un izveidotās infrastruktūras uzturēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

15. Sadarbības partneris iesaistās projekta īstenošanā ar tā īpašumā, valdījumā vai turējumā esošu nekustamo īpašumu un finansējumu, kā arī nodrošina izbūvētās infrastruktūras ekspluatāciju un uzturēšanu pēc projekta īstenošanas.

16. Projekta iesniedzējs sagatavo un iesniedz projekta iesniegumu sadarbības iestādē elektroniski, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu 2014.–2020. gadam, saskaņā ar projektu iesniegumu atlases nolikuma prasībām.

17. Projekta iesniedzējs par katru Natura 2000 teritoriju iesniedz vienu projekta iesniegumu. Par Natura 2000 teritoriju, kura atrodas vairāku pašvaldību teritorijās, var iesniegt vienu kopēju vai vairākus atsevišķus projektu iesniegumus atkarībā no dabas aizsardzības plānā paredzētās infrastruktūras rakstura, izvietojuma un savstarpējās sasaistes.

18. Projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu, kurā paredzēts izveidot visu dabas aizsardzības plānā noteikto infrastruktūru vai tikai daļu no tās. Ja projektā paredz izveidot daļu no dabas aizsardzības plānā noteiktās infrastruktūras, to plāno kompleksi, nodrošinot ne tikai Natura 2000 teritorijas pieejamību, bet arī atbilstošu antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūvi, tai skaitā izvietojot informatīvus objektus.

19. Projekta iesniedzējs aprēķina projekta ietekmi uz iznākuma rādītāja sasniegšanu saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes (turpmāk – pārvalde) izstrādāto metodiku. Metodiku atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

20. Dabas aizsardzības plānā paredzētās infrastruktūras izveidi projektā var apvienot ar veselības maršrutu, kura izveide paredzēta atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumiem pašvaldībām veselības maršrutu izveidē.

21. Projekta iesniedzējs vismaz 30 darbdienas pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa pārvaldē iesniedz:

21.1. informāciju par projektā plānoto infrastruktūru, tai skaitā būvprojektu minimālā sastāvā vai būvprojektu un atbilstošas izšķirtspējas kartogrāfisko materiālu ne mazākā mērogā kā 1 : 10 000 ar piesaisti Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmai, kurā redzamas plānotās infrastruktūras izveides vietas, reljefs un blakus sastopamās dabas vērtības, lai saņemtu atzinumu par projektā plānoto darbību atbilstību dabas aizsardzības plānam un par kompleksu pieeju izveidojamās infrastruktūras plānošanā;

21.2. aprēķinu par projekta ietekmi uz iznākuma rādītāja sasniegšanu, lai saņemtu atzinumu par aprēķina atbilstību pārvaldes izstrādātajai metodikai.

22. Pārvalde 15 darbdienu laikā no šo noteikumu 21. punktā minētās informācijas saņemšanas sagatavo un izsniedz projekta iesniedzējam atzinumu:

22.1. par projektā plānoto darbību atbilstību dabas aizsardzības plāna mērķim;

22.2. par kompleksu pieeju projekta darbību plānošanā, pārbaudot, vai ir paredzēta ne tikai Natura 2000 teritorijas pieejamību veicinošas, bet arī atbilstošas antropogēno slodzi mazinošas infrastruktūras izbūve, tai skaitā izvietojot informatīvus objektus;

22.3. par projekta ietekmes uz iznākuma rādītāju aprēķina atbilstību pārvaldes izstrādātajai metodikai.

23. Ja šo noteikumu 22. punktā minētais pārvaldes atzinums ir negatīvs, projekta iesniedzējs veic labojumus un atkārtoti iesniedz izvērtējamo informāciju. Pārvalde atkārtoti iesniegto informāciju izskata 10 darbdienu laikā no tās saņemšanas. Projekta iesniedzējs saņemto pārvaldes atzinumu pievieno projekta iesniegumam.

24. Projekta iesniedzējs atbilstoši atbildīgās iestādes izstrādātajiem metodiskajiem norādījumiem, ko atbildīgā iestāde ievieto savā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, veic izmaksu un ieguvumu analīzi, ja projektā plānoti ieņēmumi, ievērojot, ka ieņēmumi projektā nevar pārsniegt infrastruktūras uzturēšanas izdevumus.

25. Specifiskā atbalsta ietvaros ieguldījumus var veikt:

25.1. projekta iesniedzēja un sadarbības partnera nekustamajā īpašumā;

25.2. jebkurā citā nekustamajā īpašumā, ja ir panākta vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tā tiesisko valdītāju par nekustamā īpašuma nomu vismaz uz termiņu, kas nav īsāks par projekta iesniegumā norādīto projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras kalpošanas ilgumu, un nekustamā īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā (ja attiecināms).

26. Pasākumā atbalstāmas ir infrastruktūras izveides, atjaunošanas un pārbūves darbības, kas paredzētas Natura 2000 teritorijas dabas aizsardzības plānā un vērstas uz:

26.1. augsnes erozijas samazināšanu;

26.2. apmeklētāju plūsmas optimizēšanu, lai saglabātu dabas vērtības un novirzītu apmeklētājus uz mazāk jutīgām teritorijām;

26.3. apmeklētāju informēšanu un uzskaites nodrošināšanu;

26.4. Natura 2000 teritorijas pieejamības nodrošināšanu;

26.5. antropogēnā un eitrofā piesārņojuma mazināšanu;

26.6. veselības maršrutu izveidi, izmantojot dabas aizsardzības plānā paredzēto infrastruktūru.

27. Pasākuma ietvaros plāno tiešās attiecināmās izmaksas un netiešās attiecināmās izmaksas.

28. Projekta tiešās attiecināmās izmaksas ir:

28.1. būvniecības ieceres dokumentācijas un būvprojekta sagatavošanas un ar to saistītās normatīvajos aktos paredzētās būvekspertīzes izmaksas;

28.2. jaunas infrastruktūras būvdarbu, esošās infrastruktūras pārbūves un atjaunošanas izmaksas;

28.3. būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas;

28.4. apmeklētāju skaitīšanas ierīču, informācijas stendu, norāžu un zīmju, tai skaitā veselības maršrutu vajadzībām, iegādes, izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksas;

28.5. ar projekta darbībām tieši saistīto publicitātes pasākumu izmaksas, kas veiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana, nepārsniedzot vienu procentu no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām;

28.6. atlīdzības izmaksas projekta vadības personālam, kas projektā tiek nodarbināts ne mazāk kā 30 procentu apmērā no kopējā darba laika, līdz 10 procentiem no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām, nepārsniedzot 24 426 euro gadā.

29. Šo noteikumu 28.1. un 28.3. apakšpunktā minētās izmaksas kopā ir attiecināmas līdz 10 procentiem no projekta tiešajām attiecināmajām izmaksām.

30. Projekta ietvaros iepirkumus veic saskaņā ar publiskos iepirkumus regulējošo normatīvo aktu prasībām.

31. Īstenojot pasākumu, ir atbalstāma vides prasību integrācija būvdarbu iepirkumos (zaļais iepirkums).

32. Neparedzētie izdevumi nepārsniedz trīs procentus no projekta kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām. Līdzekļus neparedzētiem izdevumiem izlieto, ja attiecīgie neparedzētie izdevumi ir iepriekš saskaņoti ar sadarbības iestādi saskaņā ar noslēgto vienošanos.

33. Projekta netiešās attiecināmās izmaksas plāno kā vienu izmaksu pozīciju, piemērojot netiešo izmaksu vienoto likmi 15 procentu apmērā no šo noteikumu 28.6. apakšpunktā minētajām izmaksām.

34. Šo noteikumu 27. punktā minētajām izmaksām pievienotās vērtības nodokļa izmaksas ir attiecināmas, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar nodokļu politiku reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

35. Projekta izmaksas ir attiecināmas no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, izņemot šo noteikumu 28.1. apakšpunktā minētās izmaksas (tai skaitā pievienotās vērtības nodokli), kas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc 2016. gada 1. janvāra.

36. Projekta neattiecināmās izmaksas sedz finansējuma saņēmējs vai sadarbības partneris. Projekta neattiecināmās izmaksas ir izmaksas, kas:

36.1. pārsniedz šo noteikumu 11. punktā, 28.5. un 28.6. apakšpunktā, 29., 32. un 33. punktā minēto attiecināmo izmaksu apmēru;

36.2. nav noteiktas šo noteikumu 28. un 33. punktā, bet ir atbalstāmās darbības saskaņā ar šo noteikumu 26. punktu, ir norādītas tehniskajā projektā vai ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai.

37. Īstenojot projektu, finansējuma saņēmējs:

37.1. nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra regulā (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes regulu (EK) Nr. 1083/2006, un normatīvajos aktos par kārtību, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014.–2020. gada plānošanas periodā nodrošināma komunikācijas un vizuālās identitātes prasību ievērošana;

37.2. ne retāk kā reizi trijos mēnešos ievieto savā tīmekļvietnē (ja tāda izveidota) aktuālu informāciju par projekta īstenošanu;

37.3. sedz projekta izmaksu pieaugumu no saviem līdzekļiem;

37.4. nodrošina, ka projektā plānotie darbi netiek finansēti, kā arī tos nav plānots finansēt no citiem valsts, pašvaldības un ārvalstu finanšu atbalsta instrumentiem;

37.5. nodrošina atsevišķu grāmatvedības uzskaiti par finansējuma izlietojumu projektā, nodalot tā ietvaros veiktās darbības no pārējām darbībām;

37.6. nodrošina projekta rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, bet, ja projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras kalpošanas ilgums paredzēts ilgāks par pieciem gadiem pēc projekta pabeigšanas, nodrošina rezultātu ilgtspēju un uzturēšanu visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku;

37.7. veic apmeklētāju plūsmas uzskaiti un konstatē tās ietekmi uz apkārtējo teritoriju ar fotofiksācijas palīdzību. Minētās darbības pirmo reizi veic pirms projektā paredzēto būvdarbu uzsākšanas un turpmāk divas reizes gadā pirms un pēc tūrisma sezonas saskaņā ar pārvaldes izstrādātām vadlīnijām. Vadlīnijas ievieto atbildīgās iestādes tīmekļvietnē sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās.

38. Īstenojot projektu, sadarbības partneris nodrošina to projekta darbību īstenošanu, kas attiecas uz tā atbildības jomu un Natura 2000 teritorijas daļu, kura atrodas tā atbildībā. Sadarbības partneris ir atbildīgs par projekta mērķa, rezultātu un rādītāju sasniegšanu tādā apjomā, kā noteikts sadarbības līgumā.

39. Atbilstoši šiem noteikumiem atbalsts netiek sniegts darbībām, kurām atbalsta sniegšana kvalificējama kā komercdarbības atbalsts.

40. Projektus īsteno līdz 2018. gada 31. decembrim.

41. Ja pasākuma īstenošanai pieejamais finansējums netiek apgūts pilnā apmērā, uzaicinājumu iesniegt projekta iesniegumu var publicēt atkārtoti.

42. Pēc tam kad noslēgts līgums par projekta īstenošanu, sadarbības iestāde, pamatojoties uz finansējuma saņēmēja rakstisku avansa pieprasījumu atbilstoši normatīvajam aktam par valsts budžeta līdzekļu plānošanu Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu īstenošanai un maksājumu veikšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā, nodrošina finansējuma saņēmējam avansa maksājumus, kuru kopsumma nepārsniedz 50 procentus no projektam piešķirtā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma un, ja paredzēts, pašvaldībai piešķirtās valsts budžeta dotācijas kopsummas. Avansu var izmaksāt vairākos maksājumos.

43. Finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris saskaņā ar sadarbības līgumu vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas, bet, ja projekta ietvaros izveidotās infrastruktūras kalpošanas ilgums paredzēts ilgāks, visu projekta iesniegumā norādīto infrastruktūras kalpošanas laiku nodrošina, ka infrastruktūras izmantošanas mērķis, kura īstenošanai atbalsts tika piešķirts, paliek nemainīgs un izveidotā infrastruktūra tiek izmantota sasniedzamā iznākuma rādītāja vērtības nodrošināšanai.

44. Ja projekta faktiski apgūtais finansējuma apjoms pēc noslēguma maksājuma pieprasījuma ir mazāks nekā sākotnēji iesniegtajā projekta iesniegumā, finansējuma saņēmējs nodrošina, ka faktiski sasniegtie rādītāji nav mazāki par sākotnēji projekta iesniegumā plānotajiem.

45. Sadarbības iestādei ir tiesības vienpusēji atkāpties no noslēgtās vienošanās par projekta īstenošanu jebkurā no šādiem gadījumiem:

45.1. finansējuma saņēmējs nepilda vienošanos par projekta īstenošanu, tai skaitā netiek ievēroti projektā noteiktie termiņi vai ir iestājušies citi apstākļi, kas negatīvi ietekmē vai var ietekmēt pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu;

45.2. citos gadījumos, ko paredz vienošanās par projekta īstenošanu.

46. Projekta īstenošanas vieta ir Latvijas teritorija.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis