Kopš vakardienas — Latvijas un Flandrijas
draudzības un sadarbības līguma kontekstā

Pie Valsts prezidenta

Vakar, 5. martā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar Flandrijas Ministru prezidentu Luku van den Brandi (Luc van den Brande) (3.attēlā). Par būtiskāko sasniegumu Latvijas un Flandrijas attiecībās abas puses atzina šorīt parakstīto abu valstu valdību sadarbības līgumu. G.Ulmanis atzina, ka līdz ar šo sadarbības līgumu ieguvējas būs abas tautas, un piebilda, ka Flandrija varētu Latvijai daudzās jomās palīdzēt atgriezties tur, kur mūsu valsts bija pirms kara.

Sarunas gaitā Valsts prezidents uzsvēra, ka šobrīd Latvijā ir izveidota stabila valdība, kuras darbības pozitīvos rezultātus var gaidīt jau gada laikā.

Runājot par nacionālajām un globālajām tendencēm Eiropas politikā, Flandrijas premjers un Latvijas Valsts prezidents apsprieda arī dažādu tautību pārstāvju savstarpējās attiecības abās valstīs. “Minoritāšu problēmas pastāv daudzās Eiropas valstīs, un nav gatavu recepšu, kas derētu visos gadījumos,” atzina Luks van der Brande. G.Ulmanis no savas puses piebilda, ka viņa skatījumā nacionālais jautājums šobrīd ir viens no svarīgākajiem valstī, kurš tiek risināts visai veiksmīgi. Vispirms jau tādēļ, ka Latvijai ir pietiekami liberāls Pilsonības likums, kas dod skaidru atbildi uz jautājumu, kādā ceļā iespējams iegūt Latvijas pilsonību.

Abas puses vienojās, ka viens no veiksmīgākajiem Latvijas un Flandrijas sadarbības veidiem varētu būt palīdzība izglītības jomā un sadarbība tehnoloģijas laukā. Luks van den Brande pozitīvi vērtēja Latvijas gaidāmo līdzdalību Gentes tehnoloģijas gadatirgū.

Čsi pārrunājot ārpolitiskos aspektus Eiropas paplašināšanas kontekstā, Luks van den Brande atzina, ka Baltijas valstīm būtu jāiegūst aizvien nozīmīgāka loma Eiropā, īpaši uzsverot tilta nozīmi starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. G.Ulmanis piebilda, ka Latvijai itin bieži nākas sajust ne visai labvēlīgu attieksmi no lielvalstīm, tostarp — no Krievijas, tomēr tas nedrīkstētu kļūt par šķērsli Eiropas valstīm atbilstošu savstarpēju attiecību veidošanā ar lielo austrumu kaimiņu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 5.martā, pie Ministru prezidenta Andra Šķēles viesojās Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande (Luc van den Brande) (1.attēlā).

A.Šķēle iepazīstināja viesi ar Latvijas valdības ekonomikas politiku un veicamajiem pasākumiem virzībai uz Eiropu. Savukārt Flandrijas Ministru prezidents izteica atbalstu Latvijas integrācijai Eiropas ekonomiskajās un drošības struktūrās.

Vizītes laikā tika parakstīts Latvijas Republikas valdības un Flandrijas valdības sadarbības līgums. Puses vienojās par sadarbību ekonomikā, zinātnē, tehnoloģijā, kultūrā, izglītībā, sociālajā politikā un citās jomās. Līgums arī neizslēdz potenciālu sadarbību citās jomās.

Valdības preses dienests

Pie ārlietu ministra

Vakar, 5. martā, LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs tikās ar Flandrijas Ministru prezidentu Luku van den Brandi (Luc van den Brande), kurš uzturas Rīgā vienas dienas oficiālā vizītē.

Tikšanās laikā tika skarti Latvijas un Flandrijas divpusējās ekonomiskās sadarbības veicināšanas jautājumi, īpaši ņemot vērā šodien parakstīto Latvijas Republikas un Flandrijas sadarbības līgumu, kurā paredzēta sadarbība šādās jomās: Latvijas ekonomikas pārstrukturēšanā; mazo un vidējo uzņēmumu stuktūru attīstībā; ieguldījumu piesaistīšanā un kopuzņēmumu veidošanā; tehnoloģijas, pārvaldes un “know–how” pieredzes apmaiņā; komerciālu kontaktu veidošanā un sadarbības attīstīšanā starp abu pušu uzņēmumiem un institūcijām; nozaru programmu attīstībā un divpusējās tirdzniecības paplašināšanā.

Sarunas sākumā Flandrijas Ministru prezidents iepazīstināja Latvijas pusi ar situāciju Beļģijā un šīs valsts konstitūcijā ietvertajām normām, kas regulē atsevišķu šīs valsts reģionu suverenitātes jautājumus federālās valsts ietvaros. Ekonomiskā, tajā skaitā arī ārējā ekonomiskā politika, ir Beļģijas reģionu kompetencē. Flandrijas parlaments saskaņā ar likumu ratificē visus Beļģijas noslēgtos starptautiskos līgumus. Flandrija ir tieši pārstāvēta arī atsevišķās Eiropas Savienības komitejās.

Flandrijas Ministru prezidents informēja, ka pēdējos gados šis reģions īpašu uzmanību pievērsis attiecību attīstīšanai ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm, un uzsvēra šī reģiona uzņēmēju pieaugošo interesi par sadarbības iespējām ar Baltijas valstīm, ko apliecina arī atsevišķas uzņēmēju delegācijas ierašanās Rīgā L. van den Brandes vizītes ietvaros.

Valdis Birkavs pastāstīja viesim par Latvijas ārpolitikas attīstību pēc valsts neatkarības atjaunošanas un Latvijas pašreizējām ārpolitikas prioritātēm, kas vērstas uz valsts integrāciju Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās. V.Birkavs īpaši atzīmēja ekonomiskās dimensijas lomu Latvijas ārpolitikā un valsts ieinteresētību ārzemju ieguldījumu apjoma palielināšanā valsts ekonomikā. Pārrunājot ES jautājumus, Flandrijas Ministru prezidents pavēstīja, ka Latvijas un ES asociācijas līguma ratificēšana Flandrijas parlamentā plānota šī gada aprīlī vai maijā.

Sarunas gaitā abas puses apsprieda konkrētas sadarbības formas un projektus, kas būtu realizējami šodien parakstītā sadarbības līguma ietvaros. Tika apskatīti esošie projekti dažādās nozarēs — vides aizsardzībā un reģionālajā attīstībā (flāmu puses iespējamā līdzdalība Latvijas ostu kaitīgo dūņu nosēdumu izpētē un ostu akvatoriju atveseļošanā u.c. ar šo nozari saistītās jomās), satiksmes nozarē (regulāras satiksmes līnijas izveidošana starp Latvijas un Flandrijas ostām, tiešas gaisa satiksmes izveidošanas jautājumi), zemkopībā (Flandrijas puses iespējamā iesaiste Liepājas augu eļļas ekstrakcijas rūpnīcas reorganizācijas īstenošanā un iespējamā kopuzņēmuma veidošanā, iekārtu un darbgaldu piegāde mazajiem pārstrādes uzņēmumiem, linu rūpniecības attīstīšanas iespējas u.c.), kā arī izglītības, zinātnes un kultūras, iekšlietu, tieslietu, sociālās nodrošināšanas, finansu un citās jomās.

Abas puses vienojās, ka līdz šodien parakstītā līguma ratificēšanai Latvijas un Flandrijas parlamentos tiks turpināts projektu apzināšanas un izstrādāšanas darbs, lai pēc līguma stāšanās spēkā varētu pilnā apjomā sākt darbu līgumā paredzētā Latvijas un Flandrijas kopīgā komisija un tās atsevišķās nozaru apakškomisijas.

ĀM preses centrs

Flandrijas mākslas un ostu izstādē

Luks van den Brande (Luc van den Brande) ar kundzi piedalījās arī Flandrijas mākslinieku gleznu izstādes atklāšanā, taču īpaši simbolisks notikums bija tas, ka vakar pēcpusdienā Latviešu biedrības nama Līgo zālē tika atklāta izstāde par Flandrijas ostām. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Satiksmes ministriju, un tās mērķis ir balstoties uz abu jūras zemju tradicionālajām draudzības saiknēm, atklāt jaunas perspektīvas un sadarbības iespējas Flandrijas un Baltijas ostām.

Izstādes atklāšanas ceremonijā tāpat piedalījās Flandrijas biznesmeņu delegācija un Latvijas darījumu aprindu pārstāvji. Uzrunājot klātesošos, Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande teica:

— Labklājība un darba vietu skaits — tie ir galvenie mērķi katrai valdībai. Turklāt katra valsts vai pavalsts izmanto savas iespējas. Gan Flandrijai, gan Latvijai svarīgākais faktors ir to stratēģiskais novietojums — abas atrodas pie jūras. Tāpēc nav jābrīnās, ka līgumā, kas tika parakstīts šorīt, īpaša vērība veltīta iniciatīvām gan ostu infrastruktūras, gan ostu pārvaldes jomā. Čstenojot līguma noteikumus, mēs gribam izstrādāt programmas, lai mūsu tehnoloģiskās iespējas kļūtu pieejamākas partneriem Latvijā.

Piemēram, Flandrijas valdība vēlas ar savām tehnoloģiskajām iespējām sekmēt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu modernizāciju. Mēs domājam par ostu tehnoloģijai veltītu kursu organizēšanu, tāpat par programmu, kas kalpotu ostu pārvaldes darbinieku izglītošanai. Protams, galvenā loma šajos projektos nav valdībai, galvenā loma ir privātuzņēmumiem. Pirmkārt, es gribētu pieminēt tās flāmu firmas un birojus, kuri jau tagad sniedz tehnoloģisko palīdzību Latvijai. Te pastāv dažādi darba lauki, piemēram, ostu akvatorija bagarēšana un ostas sistēmu modernizēšana. Sadarbībai ostu problēmu jomā ir īpaši svarīga loma, tāpēc mūsu delegācijas sastāvā ir vairāki cilvēki, kas pārzina šos jautājumus.

Arī šī izstāde liecina, ka tieši kuģniecība ir mūsu sadarbības svarīgākais aspekts. Nevienu lietu nevar vērtēt vienīgi pēc tās nobeiguma, ļoti svarīgs ir arī tās sākums. Vai mēs varētu runāt par lielo Šeldas upi, ja tās sākums nebūtu sīki avoti un daudzi mazi ūdensceļi, kas tiecas uz jūru?

Šajā izstādē jūs redzēsit, ka arī mūsu ostām, tāpat kā jūsējām, nepārtraukti jāpiemērojas jaunajām laikmeta prasībām. Izskatot tik aktuālās ostu padziļināšanas programmas, arī pie mums tiek domāts par to, kādām jābūt attiecībām starp atsevišķām ostām. Mūsu un ārvalstu ostām.

Cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Šī izstāde Latvijā var radīt labāku izpratni par Flandriju. Sakāmvārds vēsta, ka tas, kas nav pazīstams, netiek arī cienīts. Ar šo izstādi mēs gribam panākt, lai mūs labāk pazītu un cienītu Latvijā. Es pateicos visiem, kas gatavoja šo izstādi, un aicina jūs to apskatīt. Galu galā nekādi ledi un nekādi ledlauži nav varējuši aizkavēt izstādes sarīkošanu un atklāšanu. Jūsu, latviešu, siltums un viesmīlība izkausējusi visus šos ledus.”

Tad klātesošos īsi uzrunāja Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans:

“Dāmas un kungi! Mūsu tautas Eiropas mērogos ir nelielas, bet abu to labklājību nodrošina arī ostas. Ģeogrāfiski mūsu zemes ir izvietotas tā, ka esam partneri, nevis konkurenti. Tāpēc ļoti ceram uz mūsu sadarbību ostu un kuģniecības attīstībā.

Pēc izstādes atklāšanas lentītes pārgriešanas atskanēja simbolisks kuģa zvans pie zāles durvīm. Tika atvērta vēl viena simboliska un reizē arī dziļi pragmatiska un perspektīva lappuse divu zemju — Latvijas un Flandrijas — tālākā sadarbībā.

***

Vizītes izskaņā Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande viesnīcā “Radison SAS” sniedza preses konferenci, turpat notika arī augstā viesa rīkota pieņemšana.

***

Lai adekvāti novērtētu Flandrijas Ministru prezidenta nule notikušo vizīti, jāņem vērā daži būtiski faktori. Flandrija, kas ietilpst Beļģijas Karalistē, tomēr ir apveltīta ar diezgan lielām tiesībām un iespējām patstāvīgi lemt par savu ekonomisko dzīvi. Beļģija, kā zināms, ir federatīva valsts, un Flandrija ir viens no šīs valsts autonomajiem novadiem ar plašām pašvaldības tiesībām. Centralizēti Beļģijā tiek lemti vienīgi valsts ārpolitikas, nacionālās drošības un kopējās nodokļu politikas jautājumi.

Flandrijas Ministru prezidenta Luka van den Brandes vizīte abu valstu attiecībās bijusi nozīmīga galvenokārt no ekonomiskās sadarbības perspektīvas viedokļa. Jo svarīgāku to vērta fakts, ka Ministru prezidents Luks van den Brande tāpat ir Flandrijas ārējās politikas, Eiropas lietu, kā arī zinātnes un tehnoloģijas ministrs.

Saskaņā ar Beļģijas federālo pamatlikumu Flandrijai kā Beļģijas autonomam novadam ir tiesības slēgts sadarbības līgumus ar ārvalstīm. Šādus sadarbības līgumus Flandrija jau noslēgusi ar Ungāriju un Poliju, šīs nedēļas sākumā Tallinā tika parakstīts sadarbības līgums ar Igaunijas valdību, bet vakar Rīgā parakstīts Flandrijas sadarbības līgums ar Latvijas Republiku.

Nav šaubu, ka nule noslēgtais līgums, kā arī Luka van den Brandes vizīte kopumā ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas Republikas attiecību sekmīgā attīstīšanā ar pasaules politikā tik nozīmīgo Beļģijas Karalisti.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas un Flandrijas draudzības un sadarbības kontekstā

Līguma parakstīšana: Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande un Latvijas Ministru prezidents Andris Šķēle

Sarunu laikā Satiksmes ministrijā satiksmes ministrs Vilis Krištopans (otrais no kreisās) un Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande (otrais no labās)

Izstādes atklāšanas brīdī Rīgas Latviešu biedrības namā satiksmes ministrs Vilis Krištopans un Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande

Flandrijas mākslas un ostu izstādē

Piemēram, Flandrijas valdība vēlas ar savām tehnoloģiskajām iespējām sekmēt Rīgas, Liepājas un Ventspils ostu modernizāciju. Mēs domājam par ostu tehnoloģijai veltītu kursu organizēšanu, tāpat par programmu, kas kalpotu ostu pārvaldes darbinieku izglītošanai. Protams, galvenā loma šajos projektos nav valdībai, galvenā loma ir privātuzņēmumiem. Pirmkārt, es gribētu pieminēt tās flāmu firmas un birojus, kuri jau tagad sniedz tehnoloģisko palīdzību Latvijai. Te pastāv dažādi darba lauki, piemēram, ostu akvatorija bagarēšana un ostas sistēmu modernizēšana. Sadarbībai ostu problēmu jomā ir īpaši svarīga loma, tāpēc mūsu delegācijas sastāvā ir vairāki cilvēki, kas pārzina šos jautājumus.

Arī šī izstāde liecina, ka tieši kuģniecība ir mūsu sadarbības svarīgākais aspekts. Nevienu lietu nevar vērtēt vienīgi pēc tās nobeiguma, ļoti svarīgs ir arī tās sākums. Vai mēs varētu runāt par lielo Šeldas upi, ja tās sākums nebūtu sīki avoti un daudzi mazi ūdensceļi, kas tiecas uz jūru?

Šajā izstādē jūs redzēsit, ka arī mūsu ostām, tāpat kā jūsējām, nepārtraukti jāpiemērojas jaunajām laikmeta prasībām. Izskatot tik aktuālās ostu padziļināšanas programmas, arī pie mums tiek domāts par to, kādām jābūt attiecībām starp atsevišķām ostām. Mūsu un ārvalstu ostām.

Cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Šī izstāde Latvijā var radīt labāku izpratni par Flandriju. Sakāmvārds vēsta, ka tas, kas nav pazīstams, netiek arī cienīts. Ar šo izstādi mēs gribam panākt, lai mūs labāk pazītu un cienītu Latvijā. Es pateicos visiem, kas gatavoja šo izstādi, un aicina jūs to apskatīt. Galu galā nekādi ledi un nekādi ledlauži nav varējuši aizkavēt izstādes sarīkošanu un atklāšanu. Jūsu, latviešu, siltums un viesmīlība izkausējusi visus šos ledus.

Tad klātesošos īsi uzrunāja Latvijas satiksmes ministrs Vilis Krištopans:

— Dāmas un kungi! Mūsu tautas Eiropas mērogos ir nelielas, bet abu to labklājību nodrošina arī ostas. Ģeogrāfiski mūsu zemes ir izvietotas tā, ka esam partneri, nevis konkurenti. Tāpēc ļoti ceram uz mūsu sadarbību ostu un kuģniecības attīstībā.

Pēc izstādes atklāšanas lentītes pārgriešanas atskanēja simbolisks kuģa zvans pie zāles durvīm. Tika atvērta vēl viena simboliska un reizē arī dziļi pragmatiska un perspektīva lappuse divu zemju — Latvijas un Flandrijas — tālākā sadarbībā.

Vizītes izskaņā Flandrijas Ministru prezidents Luks van den Brande viesnīcā “Radison SAS” sniedza preses konferenci, turpat notika arī augstā viesa rīkota pieņemšana.

Lai adekvāti novērtētu Flandrijas Ministru prezidenta nule notikušo vizīti, jāņem vērā daži būtiski faktori. Flandrija, kas ietilpst Beļģijas Karalistē, tomēr ir apveltīta ar diezgan lielām tiesībām un iespējām patstāvīgi lemt par savu ekonomisko dzīvi. Beļģija, kā zināms, ir federatīva valsts, un Flandrija ir viens no šīs valsts autonomajiem novadiem ar plašām pašvaldības tiesībām. Centralizēti Beļģijā tiek lemti vienīgi valsts ārpolitikas, nacionālās drošības un kopējās nodokļu politikas jautājumi.

Flandrijas Ministru prezidenta Luka van den Brandes vizīte abu valstu attiecībās bijusi nozīmīga galvenokārt no ekonomiskās sadarbības perspektīvas viedokļa. Jo svarīgāku to vērta fakts, ka Ministru prezidents Luks van den Brande tāpat ir Flandrijas ārējās politikas, Eiropas lietu, kā arī zinātnes un tehnoloģijas ministrs.

Saskaņā ar Beļģijas federālo pamatlikumu Flandrijai kā Beļģijas autonomam novadam ir tiesības slēgts sadarbības līgumus ar ārvalstīm. Šādus sadarbības līgumus Flandrija jau noslēgusi ar Ungāriju un Poliju, šīs nedēļas sākumā Tallinā tika parakstīts sadarbības līgums ar Igaunijas valdību, bet vakar Rīgā parakstīts Flandrijas sadarbības līgums ar Latvijas Republiku.

Nav šaubu, ka nule noslēgtais līgums, kā arī Luka van den Brandes vizīte kopumā ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas Republikas attiecību sekmīgā attīstīšanā ar pasaules politikā tik nozīmīgo Beļģijas Karalisti.

Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Attīstības aģentūrā

Vakar, 5. martā, Latvijas Attīstības aģentūras vadība tikās ar Flandrijas uzņēmēju delegāciju, kuras mērķis bija apmainīties ar informāciju par Latvijas un Flandrijas savstarpējās ekonomiskās sadarbības iespējām. Flandrijas uzņēmēju delegācijā ietilpa Antverpenes ostas, vairāku kuģniecības aģentūru, transporta firmu, kā arī ostā strādājošu firmu pārstāvji.

Tikšanās laikā LAA ģenerāldirektors Māris Ēlerts iepazīstināja viesus ar aģentūras galvenajiem darbības virzieniem un pakalpojumiem ārvalstu biznesmeņiem. M. Ēlerts īsumā pastāstīja par investīcijas reglamentējošo likumdošanu, kā pozitīvu faktu atzīmējot liberālo likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem LR”, kā arī peļņas repatriācijas iespējas no Latvijas. Turklāt M. Ēlerts izteica cerību, ka A. Šķēles valdības uzsāktā darbība privatizācijas likumdošanas pilnveidošanā un akcents uz ārvalstu investīciju piesaisti palīdzēs uzlabot investēšanas nosacījumus Latvijā.

Flandrijas uzņēmējus ieinteresēja ģenerāldirektora vietnieka A. Kapusta un padomnieka A. Liepiņa sniegtā informācija par Ventspils ostu un Liepājas ostu. A. Liepiņš, runājot par Liepājas ostas attīstības perspektīvām, uzsvēra, ka nepieciešamas investīcijas, lai to varētu pārveidot par pasaules standartiem atbilstošu tirdzniecības ostu. Tādējādi Flandrijas uzņēmējiem tika izteikts priekšlikums piedalīties ostas rekonstruēšanas projektā un LAA palīdzība, risinot dažādus jautājumus, kas saistīti ar uzņēmējdarbību Latvijā.

Savukārt Flandrijas uzņēmēji pastāstīja, ka Flandrijā darbojas Reģionālās attīstības aģentūra, kas būtu ieinteresēta sadarboties ar LAA, lai apmainītos ar biznesa informāciju un dibinātu kontaktus.

Antra Laumane,
LAA preses sekretāre