Ministru kabineta noteikumi Nr. 546

Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 30. §)

Izdoti saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas likuma
18. panta otro un vienpadsmito daļu

1. Noteikumi nosaka:

1.1. minimālās prasības, ko pašvaldība iekļauj darba uzdevumā, izraugoties sadzīves atkritumu apsaimniekotāju (turpmāk – atkritumu apsaimniekotājs);

1.2. starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju noslēdzamā atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos nosacījumus;

1.3. starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju noslēdzamā atkritumu apsaimniekošanas līguma būtiskos nosacījumus.

2. Pašvaldība darba uzdevumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

2.1. administratīvās teritorijas platība (km²), tās sadalījums atkritumu apsaimniekošanas zonās, apdzīvoto vietu centri;

2.2. pašvaldībā dzīvojošo fizisko personu skaits:

2.2.1. visā pašvaldības administratīvajā teritorijā kopā;

2.2.2. apdzīvotības blīvums;

2.2.3. apdzīvotajās vietās, atsevišķi norādot deklarēto iedzīvotāju skaitu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, citās dzīvojamās mājās pēc lietošanas veidiem atbilstoši noteikumiem par būvju klasifikāciju un iedzīvotāju skaitu sezonālas apdzīvotības ēkās;

2.3. pašvaldībā esošo juridisko personu skaits:

2.3.1. visā pašvaldības administratīvajā teritorijā kopā;

2.3.2. apdzīvotajās vietās, norādot to darbības jomu;

2.4. informācija par pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmu:

2.4.1. kopējais iepriekšējā periodā (vismaz pēdējā gada laikā) pašvaldībā radītais atkritumu daudzums (m³ vai tonnās) pa atkritumu veidiem pēc to radītāja:

2.4.1.1. fizisko personu radīto atkritumu veidi un kopējais daudzums;

2.4.1.2. juridisko personu radīto atkritumu veidi un kopējais daudzums;

2.4.2. iepriekšējā periodā (vismaz pēdējā gada laikā) pašvaldībā savākto nešķiroto sadzīves atkritumu kopējais daudzums (m³ vai tonnās);

2.4.3. iepriekšējā periodā (vismaz pēdējā gada laikā) pašvaldībā dalīti savākto atkritumu kopējais daudzums (m³ vai tonnās);

2.4.4. iepriekšējā periodā (vismaz pēdējā gada laikā) pašvaldībā savākto lielgabarīta atkritumu kopējais daudzums (m³ vai tonnās);

2.4.5. informācija par atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru, kas pieder pašvaldībai un kura bija vai kura tiks nodota atkritumu apsaimniekotājam:

2.4.5.1. atkritumu konteineru skaits, to veidi;

2.4.5.2. sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu, šķiroto atkritumu savākšanas laukumu, bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumu un pārkraušanas laukumu atrašanās vietas, to tehniskais stāvoklis, lietošanas noteikumi un tajos savācamo atkritumu veidi;

2.5. informācija par līdzšinējo vietu un kārtību, kādā var nodot lielgabarīta atkritumus un būvniecībā radušos atkritumus;

2.6. informācija par atkritumu poligonu, kurā atbilstoši valsts atkritumu apsaimniekošanas plānam un reģionālajam atkritumu apsaimniekošanas plānam, ja tāds ir apstiprināts, jāapglabā pašvaldības teritorijā savāktie apglabāšanai sagatavotie sadzīves atkritumi;

2.7. informācija par pašvaldības saistošajos noteikumos noteikto minimālo atkritumu izvešanas biežumu;

2.8. informācija par pašvaldības saistošajiem noteikumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

3. Pašvaldība darba uzdevumā nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs savā darbībā nodrošina vismaz šādu vides kvalitātes prasību ievērošanu:

3.1. nešķiroto sadzīves atkritumu un dalīti vākto atkritumu savākšana notiek, izmantojot marķētus atkritumu konteinerus ar norādi par atkritumu apsaimniekotāju, kam pieder vai ir nodots lietošanā attiecīgais konteiners, un tā kontakttālruni, kā arī norādi par konteinerā ievietojamo atkritumu veidu;

3.2. sadzīves atkritumu savākšana notiek tikai ar specializētajiem atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļiem, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem ceļu satiksmes jomā ir ieguvuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas izdoto mehānisko transportlīdzekļu sertifikātu ar atzīmi par transportlīdzekļa atbilstību vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izplūdes gāzu emisijas robežvērtībām. Atkritumu apsaimniekotājs nodrošina, ka sadzīves atkritumu savākšana notiek tikai ar specializētajiem atkritumu apsaimniekošanas transportlīdzekļiem, kuri atbilst vismaz emisijas standartam "Euro IV".

4. Darba uzdevumā nosaka mērķus atbilstoši normatīvajiem aktiem par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju, veicamās darbības un pasākumus, kas nepieciešami mērķu sasniegšanai administratīvajā teritorijā, kā arī atkritumu apsaimniekotāja pienākumu nodrošināt attiecīgo pasākumu izpildi, lai noteiktajā termiņā sasniegtu izvirzītos mērķus.

5. Pašvaldība darba uzdevumā norāda, ka iepirkuma līguma darbības laikā atkritumu apsaimniekotājs nodrošina:

5.1. atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu, pamatojoties uz Valsts vides dienesta vai attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegtajām pakalpojuma sniegšanai nepieciešamajām atkritumu apsaimniekošanas atļaujām. Atkritumu apsaimniekošanas atļauju derīguma termiņš atbilst iepirkuma līguma darbības laikam;

5.2. darba uzdevumā norādīto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanai nepieciešamo specializēto transportlīdzekļu skaitu atbilstoši iesniegtajam piedāvājumam;

5.3. atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus;

5.4. atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildes kvalitāti un kvalitātes kontroli;

5.5. darba drošības prasību ievērošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

5.6. ka darbinieki strādā specializētā apģērbā, kā arī nodrošina citu aprīkojumu ar atkritumu apsaimniekotāja marķējumu;

5.7. ka dati par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu tiek uzkrāti informatīvajā sistēmā;

5.8. informācijas sniegšanu par atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu normatīvajos aktos noteiktajā un pašvaldības darba uzdevumā norādītajā apjomā un termiņos;

5.9. atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma izpildi atbilstoši piedāvājumā iesniegtajam tehniskajam un finanšu piedāvājumam.

6. Pašvaldība darba uzdevumā norāda atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma paredzamās līgumcenas izvērsuma detalizācijas pakāpi, tai skaitā norādot, kādi atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi un kādu atkritumu veidu apsaimniekošana ir iekļaujama atkritumu apsaimniekošanas maksā. Atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma paredzamās līgumcenas izvērsumā norāda arī atkritumu apsaimniekošanas maksas piedāvājumu par vienas atkritumu vienības (tonnas vai m³) apsaimniekošanas izmaksām atbilstoši pašvaldības norādītajam nešķirotu sadzīves atkritumu pārrēķina koeficientam, pārejot no tilpuma uz masas mērvienībām, ja pašvaldībai tāds ir pieejams.

7. Pašvaldība, slēdzot līgumu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu (turpmāk – apsaimniekošanas līgums), papildus Civillikumā noteiktajam iekļauj šādus būtiskus līguma nosacījumus:

7.1. atkritumu apsaimniekošanas zona, ja pašvaldības administratīvā teritorija sadalīta vairākās zonās;

7.2. informācijas sniegšanas un apmaiņas kārtība un termiņi;

7.3. pašvaldībai piederošā atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūra (arī atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūra), ko pašvaldība nodod atkritumu apsaimniekotājam, kā arī tās nodošanas, uzturēšanas un lietošanas nosacījumi;

7.4. informācija par sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktiem, šķiroto atkritumu savākšanas laukumiem un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas laukumiem, ko pašvaldības administratīvajā teritorijā atkritumu apsaimniekotājs izveido papildus, kā arī to izveides un lietošanas nosacījumi, ja šādas infrastruktūras izveide pašvaldībā ir nepieciešama;

7.5. informācija par sabiedrības informēšanas pasākumiem par atkritumu apsaimniekošanu, kā arī informācijas sniegšanas biežums un komunikācijas veidi;

7.6. administratīvajā teritorijā apsaimniekojamo sadzīves atkritumu veidi;

7.7. vieta (atkritumu pārkraušanas stacija, atkritumu poligons), uz kuru vedami nešķirotie sadzīves atkritumi;

7.8. informācija par pašvaldības noteikto atkritumu apsaimniekošanas maksu par vienas sadzīves atkritumu vienības (tonnas vai m³) apsaimniekošanu, norādot, kādu atkritumu veidu apsaimniekošana un kādu pakalpojumu sniegšana ir iekļauta atkritumu apsaimniekošanas maksā, kā arī norādot, kādu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu atkritumu apsaimniekotājs veic par papildu maksu;

7.9. nosacījumi, kuru dēļ atkritumu apsaimniekotājam vai pašvaldībai ir tiesības rosināt atkritumu apsaimniekošanas maksas pārskatīšanu, un termiņš, kādā tas ir veicams;

7.10. iemesli, kuru dēļ līgumslēdzējpusēm ir tiesības vienpusēji atkāpties vai izbeigt noslēgto līgumu:

7.10.1. pašvaldība nosaka, kad atkritumu apsaimniekotājs ir tiesīgs vienpusēji atkāpties no apsaimniekošanas līguma. Šādā gadījumā atkritumu apsaimniekotājs vismaz trīs mēnešus iepriekš informē par to pašvaldību. Apsaimniekošanas līguma pārtraukšana neatbrīvo atkritumu apsaimniekotāju no pienākuma sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu līdz brīdim, kad stājas spēkā līgums ar citu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pašvaldības izraudzītu atkritumu apsaimniekotāju;

7.10.2. pašvaldība nosaka, kad tā ir tiesīga vienpusēji atkāpties no apsaimniekošanas līguma. Pašvaldības vienpusējas atkāpšanās gadījumā tā vismaz trīs mēnešus iepriekš par to informē atkritumu apsaimniekotāju. Atkritumu apsaimniekotājs turpina sniegt sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu apsaimniekošanas līgumā noteiktajā apjomā līdz brīdim, kad stājas spēkā līgums ar citu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pašvaldības izraudzītu atkritumu apsaimniekotāju;

7.10.3. ja atkritumu apsaimniekotājs nepiekrīt iemesliem, kuru dēļ pašvaldība vienpusēji atkāpjas no līguma, tas var vērsties tiesā, taču tiesvedības uzsākšana nevar būt par pamatu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas pārtraukšanai vai nenodošanai citam normatīvajos aktos noteiktā kārtībā pašvaldības izraudzītam atkritumu apsaimniekotājam;

7.10.4. ja atkritumu apsaimniekotājs nav izpildījis apsaimniekošanas līgumā un normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi, materiālu reģenerāciju noteiktos sadzīves atkritumu sagatavošanas, pārstrādes un materiālu reģenerācijas mērķus un to izpildes termiņus, pašvaldība nosaka, kad minētā neizpilde var būt par pamatu apsaimniekošanas līguma izbeigšanai;

7.11. kārtība, kādā atkritumu radītājus vai valdītājus informē par atkritumu apsaimniekošanas maksas apmēra izmaiņām, ja tā nav noteikta pašvaldības saistošajos noteikumos par atkritumu apsaimniekošanu;

7.12. kārtība, kādā uzsāk un pabeidz sniegt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu;

7.13. starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītāju vai valdītāju noslēdzamā atkritumu apsaimniekošanas līguma paraugs.

8. Apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka pašvaldība atkritumu apsaimniekotājam sniedz šādu informāciju:

8.1. katru gadu līdz 1. februārim – par pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarēto un reģistrēto atkritumu radītāju vai valdītāju skaitu (tai skaitā juridiskām personām), ja ir notikušas izmaiņas iepriekšējā kalendāra gadā;

8.2. par plānotajiem pašvaldības ceļu tīklu remontdarbiem divas nedēļas pirms remontdarbu uzsākšanas;

8.3. par pašvaldības ceļu tīkla lietošanas ierobežojumiem, kas radušies klimatisko apstākļu dēļ;

8.4. par citiem apstākļiem, kas var ietekmēt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanu (piemēram, pali, plūdi, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, publiskie ūdeņi).

9. Apsaimniekošanas līgumā nosaka, ka atkritumu apsaimniekotājs sniedz pašvaldībai šādu informāciju:

9.1. lai nodrošinātu normatīvajos aktos par atkritumu dalītu savākšanu, sagatavošanu atkārtotai izmantošanai, pārstrādi un materiālu reģenerāciju noteikto sadzīves atkritumu mērķu sasniegšanu, katru gadu līdz 1. martam – par pašvaldības administratīvajā teritorijā apsaimniekotajiem atkritumiem (tonnās vai m³):

9.1.1. kopējais savākto atkritumu daudzums;

9.1.2. nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums;

9.1.3. dalīti savāktais atkritumu daudzums un veidi;

9.1.4. savāktais lielgabarīta atkritumu daudzums;

9.1.5. savāktais būvniecībā radušos atkritumu daudzums, ja apsaimniekotājs šādu pakalpojumu ir sniedzis;

9.1.6. atkārtotai izmantošanai sagatavotais atkritumu daudzums, ja apsaimniekotājs šādu pakalpojumu ir sniedzis;

9.1.7. pārstrādei un reģenerācijai nodotais atkritumu daudzums;

9.1.8. pēc apsaimniekošanas līguma noslēgšanas izveidotā atkritumu dalītās savākšanas infrastruktūra, ja tāda bija jāizveido;

9.1.9. starp atkritumu apsaimniekotāju un atkritumu radītājiem vai valdītājiem noslēgto atkritumu apsaimniekošanas līgumu skaits un ziņas par atkritumu radītāju vai valdītāju iesaisti pašvaldības organizētajā atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (procentos pret visiem pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem un juridiskajām personām, kuru juridiskā adrese ir pašvaldības administratīvajā teritorijā);

9.1.10. par veiktajiem sabiedrības informēšanas pasākumiem par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā atkritumu dalīto vākšanu;

9.2. par konstatētajiem atkritumu radītāju vai valdītāju atkritumu apsaimniekošanas līguma pārkāpumiem;

9.3. pašvaldības noteiktajā termiņā, bet ne retāk kā reizi gadā – par atkritumu radītājiem vai valdītājiem sniegto informāciju par atkritumu apsaimniekošanu, tai skaitā par atkritumu šķirošanu, dalīto vākšanu un izmaiņām atkritumu apsaimniekošanas maksā.

10. Līgumā, ko noslēdz pašvaldības izraudzītais atkritumu apsaimniekotājs un atkritumu radītājs vai valdītājs (turpmāk – līgums), papildus Civillikumā noteiktajam iekļauj šādus būtiskus līguma nosacījumus:

10.1. atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas laiks;

10.2. nekustamajā īpašumā deklarēto personu skaits;

10.3. nekustamajā īpašumā radīto atkritumu apsaimniekošanas (izvešanas) biežums;

10.4. izmantojamo atkritumu apsaimniekošanas veids (piemēram, atkritumu konteineri, trafareti atkritumu maisi) un nosacījumi;

10.5. atkritumu radītājam vai valdītājam piemērotākais saziņas veids ar atkritumu apsaimniekotāju;

10.6. atkritumu apsaimniekošanas maksa, kas noteikta atbilstoši atkritumu radītāja vai valdītāja radītajam atkritumu daudzumam un pašvaldības apstiprinātajai atkritumu apsaimniekošanas maksai;

10.7. kārtība, kādā atkritumu radītājs vai valdītājs veic maksājumus par saņemto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu;

10.8. veids, kādā atkritumu apsaimniekotājs nosūta rēķinu par sniegto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu;

10.9. iemesli, kuru dēļ atkritumu apsaimniekotājs var piemērot nokavējuma procentus vai līgumsodu, ja atkritumu radītājs vai valdītājs maksājumu par saņemto atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu neveic laikā, un kārtība, kādā to piemēro;

10.10. kārtība, laiks un termiņi, kādā atkritumu radītājs vai valdītājs var nodot atkritumu apsaimniekotājam lielgabarīta atkritumus vai būvniecībā radušos atkritumus.

11. Līgumā noteikto atkritumu izvešanas biežumu nosaka, pamatojoties uz nekustamajā īpašumā radīto atkritumu daudzumu, bet tas nevar būt retāks kā pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktais minimālais atkritumu izvešanas biežums attiecīgajam apbūves tipam. Atkritumu apsaimniekošanas (izvešanas) grafiks ir neatņemama līguma sastāvdaļa.

12. Līgumā norāda informāciju par:

12.1. atsevišķu atkritumu veidu (piemēram, lielgabarīta atkritumu, būvniecībā radušos atkritumu, sadzīvē radušos bīstamo atkritumu, šķiroto atkritumu) apsaimniekošanas kārtību un papildus sniedzamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu klāstu;

12.2. maksu par papildu atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu, ja tā nav iekļauta pašvaldības apstiprinātajā atkritumu apsaimniekošanas maksā.

13. Līgumā norāda, ka atkritumu apsaimniekotāja pienākums ir informēt atkritumu radītāju vai valdītāju par izmaiņām atkritumu apsaimniekošanā, kā arī sniegt aktuālo informāciju par atkritumu dalītās vākšanas infrastruktūru (atkritumu šķirošanas laukumiem un dalītās atkritumu savākšanas punktiem), kas tam ir pieejama. Atkritumu radītāju vai valdītāju informēšanas biežumu nosaka pašvaldība.

14. Pašvaldības līdz 2016. gada 31. decembrim nodrošina spēkā esošo starp pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju noslēgto apsaimniekošanas līgumu pārskatīšanu un precizēšanu atbilstoši šo noteikumu 7.5. un 9.1. apakšpunktam.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards