Ministru kabineta noteikumi Nr. 559

Rīgā 2016. gada 16. augustā (prot. Nr. 40 32. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi"

Izdoti saskaņā ar Sēklu un šķirņu aprites likuma
11.¹ panta pirmās daļas 3. punktu

Izdarīt Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumos Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2012, 120. nr.; 2013, 246. nr.; 2014, 174. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt noteikumu tekstā vārdu "kritēriji" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "rādītāji" (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3. Šķirnes novērtēšana ir šķirnes audzēšanas, izmantošanas un no tās iegūtā produkta kvalitātes salīdzināšana ar standartšķirni. Sugai var būt noteiktas vairākas novērtēšanas grupas, kur katrai no tām var būt viena vai vairākas standartšķirnes. Standartšķirņu sarakstu atbilstoši noteiktajām novērtēšanas grupām pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma izveido un aktualizē Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

4. Standartšķirnes izvēles prasības ir šādas:

4.1. šķirne ir iekļauta Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs), vai, ja katalogā nav iekļauta piemērota šķirne, to izvēlas no Eiropas Savienības lauksaimniecības kultūraugu kopējā kataloga;

4.2. šķirni izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanā;

4.3. šķirnei ir nodrošināts sēklas materiāls."

3. Izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5. Ja katalogā nav iekļauta neviena no attiecīgās sugas šķirnēm, novērtējamo šķirni salīdzina ar attiecīgās sugas šķirni, kurai ir labākie rādītāji."

4. Izteikt 7. punktu šādā redakcijā:

"7. Ja sugai standartšķirne nav noteikta, novērtē šķirnes faktiskos rādītājus atbilstoši šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem rādītājiem."

5. Izteikt 8.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"8.1.2. labības un eļļas augu ziemāju formas šķirnēm – trīs gadi;".

6. Papildināt noteikumus ar 13.¹ punktu šādā redakcijā:

"13.¹ Ja iesniedzējs vēlas šķirni iekļaut arī katalogā, iesniedzējs iesniedz dienestā iesniegumu šķirnes iekļaušanai katalogā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par Latvijas augu šķirņu kataloga nolikumu."

7. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:

"21. Sugu sēklas materiāla kvalitāte atbilst bāzes sēklu kategorijas kvalitātes prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību. Sēklas materiālu piegādā saskaņā ar normatīvajos aktos par augu karantīnu noteiktajām prasībām."

8. Papildināt noteikumus ar 21.¹ punktu šādā redakcijā:

"21.¹ Latvijas Lauksaimniecības universitāte no sēklu paraugu iesniedzēja saņem rapša un ripša sēklas, kas kodinātas ar Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu augu aizsardzības līdzekli sēklu apstrādei (turpmāk –kodne), un nekodinātas pārējo sugu sēklas. Lauka izmēģinājumu veicēji tās kodina ar kodni, kas reģistrēta Latvijā un saskaņota ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti."

9. Izteikt 22. punktu šādā redakcijā:

"22. Šķirni novērtē atbilstoši šo noteikumu 4.¹ pielikumā norādītajām sugai atbilstošajām novērtēšanas grupām. Katrai norādītajai grupai ir noteikta atbilstoša standartšķirne (viena vai vairākas). Iesniedzējs, iesniedzot iesniegumu, norāda, kurā sugai atbilstošā grupā attiecīgā šķirne pārbaudāma."

10. Papildināt III nodaļu ar 22.¹ punktu šādā redakcijā:

"22.¹ Ja šķirnes novērtēšanai attiecīgajā grupā izmanto vairākas standartšķirnes, vērtējamo šķirni salīdzina ar visu attiecīgās grupas standartšķirņu vidējo novērtējumu."

11. Izteikt 24.1.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"24.1.2. konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties tikai šķirnes, bet izsēto dīgstošo sēklu skaits, kodne, mēslojums, priekšaugs un augsnes apstrādei, sējumu un stādījumu kopšanai un novākšanai lietotā tehnoloģija ir vienveidīga. Rapsim un ripsim konkrētā lauka izmēģinājuma vietā drīkst atšķirties ne tikai šķirne, bet arī kodne;".

12. Aizstāt 25.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugiem" ar vārdu "sugām".

13. Aizstāt 26.1. apakšpunktā vārdu "kultūraugu" ar vārdu "augu".

14. Aizstāt 26.3. apakšpunktā vārdus "vērtējamā kultūrauga" ar vārdiem "vērtējamās sugas".

15. Aizstāt 29.3. apakšpunktā vārdu "pagriezienjoslu" ar vārdiem "apgriešanās joslu".

16. Aizstāt 30. punktā vārdus "Katra kultūrauga" ar vārdiem "Katras sugas".

17. Izteikt 32. punktu šādā redakcijā:

"32. Veicot fenoloģiskos novērtējumus, tiek atzīmētas šādas augšanas (augu attīstības) fāzes:

32.1. labībai:

32.1.1. visām sugām, izņemot šo noteikumu 32.1.2., 32.1.3. un 32.1.4. apakšpunktā minētās sugas, – pilna dīgstu fāze, vārpošanas vai skarošanās sākums, ziedēšanas pilna fāze (tikai rudziem) un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.2. griķiem – pilna dīgstu fāze, ziedkopu parādīšanās fāzes sākums un nogatavošanās pilna fāze;

32.1.3. auzām zaļmasas ieguvei – ziedēšanas vidus;

32.1.4. kukurūzai (zaļmasas ieguvei) – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas fāzes sākums un piengatavība;

32.2. lopbarības augiem:

32.2.1. sējas zirņiem, lauka pupām, vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.2.2. stiebrzālēm – pilna dīgstu fāze un vārpošanas/skarošanās sākums;

32.2.3. tauriņziežiem (zaļmasas ieguvei), eļļas rutkiem, facēlijai – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas sākums;

32.3. eļļas augiem un šķiedraugiem:

32.3.1. rapsim, ripsim, eļļas liniem, eļļas kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un novākšanas gatavība;

32.3.2. šķiedras liniem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un agrā dzeltengatavība;

32.3.3. šķiedras kaņepēm – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākuma fāze un pilna ziedēšanas fāze;

32.3.4. baltajām sinepēm (zaļmasai) – pilna dīgstu fāze un ziedēšanas fāzes sākums;

32.4. kartupeļiem – pilna dīgstu fāze, ziedēšanas sākums un veģetācijas perioda beigas (tikai agrīnajām šķirnēm)."

18. Aizstāt 41.3. apakšpunktā vārdu "kvalitatīvo" ar vārdu "kvalitātes".

19. Izteikt 47. punktu šādā redakcijā:

"47. Latvijas Lauksaimniecības universitāte iesniedzējam paziņo:

47.1. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par attiecīgo sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

47.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos pilnus šķirņu novērtēšanas rezultātus par kukurūzu un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi."

20. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:

"49. Latvijas Lauksaimniecības universitāte pēc vienošanās ar dienestu par piegādājamo dokumentu tehnisko noformējumu iesniedz dienestā iekļaušanai augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas datubāzē:

49.1. šo noteikumu 1. pielikumā minēto sugu (izņemot kukurūzu un kartupeļus) visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu – līdz kārtējā gada 15. oktobrim, bet ne vēlāk kā līdz 25. oktobrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi;

49.2. šo noteikumu 1. pielikumā minētos visus šķirņu novērtēšanas rezultātus par katru izmēģinājuma vietu kukurūzai un kartupeļiem – līdz kārtējā gada 1. novembrim, bet ne vēlāk kā līdz 10. novembrim, ja šo rezultātu sagatavošanu ir aizkavējuši ražas novākšanai neatbilstoši laikapstākļi vai citi pamatoti apstākļi."

21. Papildināt VII nodaļu ar 49.¹ punktu šādā redakcijā:

"49.¹ Dienests visus šķirnes novērtēšanas rezultātus publicē savā tīmekļvietnē līdz kārtējā gada 20. novembrim."

22. Papildināt noteikumus ar 56. un 57. punktu šādā redakcijā:

"56. Ziemāju labības un eļļas augu (ziemāju formām) šķirnēm, kas iekļaušanai katalogā pieteiktas līdz 2016. gada 1. septembrim, šķirnes novērtēšanas ilgums ir divi gadi, ja ziemošanas nosacījumi ir bijuši atbilstoši ziemcietības novērtēšanai. Ja Nacionālā augu šķirņu padome līdz kārtējā gada 1. jūnijam, izvērtējot divu gadu šķirnes ziemcietības novērtēšanas rezultātus, atzīst, ka ziemošanas nosacījumi bijuši neatbilstoši ziemcietības novērtēšanai, šķirnes novērtēšanu pēc Nacionālās augu šķirņu padomes priekšlikuma turpina vēl trešo gadu.

57. Noteikumu 43., 44., 45. un 46. punkts zaudē spēku ar 2018. gada 16. jūniju."

23. Izteikt 1., 2., 3. un 4. pielikumu šādā redakcijā:

"1. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā

1. Labības šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

1.1. Mīksto kviešu un cieto kviešu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.1.1. ziemcietība (ziemas kviešiem), balles;

1.1.2. augu garums, cm*;

1.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.1.4. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.1.5. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.1.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.1.8. tilpummasa, g l^–1;

1.1.9. proteīna saturs, %;

1.1.10. lipekļa saturs, %;

1.1.11. sedimentācija (Zeleny indekss), cm³*;

1.1.12. krišanas skaitlis, s*;

1.1.13. cietes saturs, %;

1.1.14. krāsa, vienība (cietajiem kviešiem);

1.1.15. stiklainība, % (cietajiem kviešiem).

1.2. Rudzu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.2.1. ziemcietība, balles;

1.2.2. izturība pret veldri, balles**;

1.2.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.2.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.2.5. augu garums, cm*;

1.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.2.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.2.8. tilpummasa, g l^–1;

1.2.9. proteīna saturs, %;

1.2.10. krišanas skaitlis, s*;

1.2.11. cietes saturs, %.

1.3. Tritikāles šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.3.1. ziemcietība (ziemas tritikālei), balles;

1.3.2. izturība pret veldri, balles**;

1.3.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.3.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.3.5. augu garums, cm*;

1.3.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.3.7. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.3.8. tilpummasa, g l^–1;

1.3.9. proteīna saturs, %;

1.3.10. krišanas skaitlis, s*;

1.3.11. cietes saturs, %.

1.4. Miežu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.4.1. ziemcietība (ziemas miežiem), balles;

1.4.2. izturība pret veldri, balles**;

1.4.3. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.4.4. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.4.5. augu garums, cm*;

1.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.4.7. 1000 graudu masa, g;

1.4.8. kuļamība, % (kailgraudu);

Kvalitātes rādītāji:

1.4.9. proteīna saturs, % (graudu grupai N % x 5,7);

1.4.10. tilpummasa, g l^–1;

1.4.11. cietes saturs, %;

1.4.12. ekstraktivitāte (ekstrakta saturs miežiem sausnā %, iesala grupai);

1.4.13. graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai);

1.4.14. proteīna saturs, % (iesala grupai (N % x 6,25)).

1.5. Auzu šķirņu novērtēšana

1.5.1. Graudu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.1.1. graudu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.5.1.2. graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.5.1.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.1.4. augu garums, cm*;

1.5.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.5.1.6. 1000 graudu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.1.7. tilpummasa, g l^–1;

1.5.1.8. plēkšņainība, %;

1.5.1.9. kuļamība, % (kailgraudu auzām);

1.5.1.10. proteīna saturs, %;

1.5.1.11. tauku saturs, %;

1.5.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.5.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.5.2.2. augu garums, cm*;

1.5.2.3. izturība pret veldri, balles**;

1.5.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

15.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.5.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

1.5.2.7. sausnas saturs, %*;

1.5.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

1.6. Griķu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.6.1. graudu (riekstiņu) raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

1.6.2. graudu (riekstiņu) raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

1.6.3. izturība pret veldri, balles;

1.6.4. augu garums, cm*;

1.6.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

1.6.6. 1000 graudu (riekstiņu) masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

1.6.7. tilpummasa, g l^–1;

1.6.8. plēkšņainība, %;

1.6.9. proteīna saturs, %;

1.6.10. cietes saturs, %.

1.7. Kukurūzas šķirņu novērtēšana (zaļmasas ieguvei)

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

1.7.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

1.7.2. augu garums, cm*;

1.7.3. izturība pret veldri, balles**;

1.7.4. vālīšu skaits, gab.*;

1.7.5. sausnas raža, t ha^–1*;

1.7.6. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

1.7.7. sausnas saturs, %;

1.7.8. kopproteīna saturs sausnā, %;

1.7.9. neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā;

1.7.10. skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā.

2. Lopbarības augu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

2.1. Sējas zirņu, lauka pupu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.1.4. augu garums, cm*;

2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.1.6. 1000 sēklu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

2.1.7. proteīna saturs, %.

2.2. Baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu novērtēšana

2.2.1. Sēklu ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

2.2.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

2.2.1.4. augu garums, cm*;

2.2.1.5. veģetācijas perioda garums, dienas*;

2.2.1.6. 1000 sēklu masa, g;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.1.7. proteīna saturs, %.

2.2.2. Zaļmasas ieguvei:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.2.2.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.2.2.2. augu garums, cm*;

2.2.2.3. izturība pret veldri, balles**;

2.2.2.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.2.2.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.2.2.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.2.2.7. sausnas saturs, %*;

2.2.2.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

2.3. Stiebrzāļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.3.1. ziemcietība (izņemot viengadīgo aireni), balles;

2.3.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.3.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (līdz plaukšanai), dienas*;

2.3.4. augu garums, cm*;

2.3.5. izturība pret veldri, balles;

2.3.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.3.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

2.3.8. sausnas saturs, %*;

2.3.9. kopproteīna saturs sausnā, %.

2.4. Vasaras vīķu, ziemas vīķu, eļļas rutku un facēlijas šķirņu novērtēšana zaļmasas ieguvei

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.4.2. augu garums, cm*;

2.4.3. izturība pret veldri, balles**;

2.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

2.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

2.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

2.4.7. sausnas saturs, %*;

2.4.8. kopproteīna saturs sausnā, % (eļļas rutkam, facēlijai);

2.4.9. kopproteīna saturs sausnā, % (vīķiem) bioloģiskajā un konvencionālajā lauksaimniecībā)*.

2.5. Iepriekš neminētu tauriņziežu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

2.5.1. ziemcietība, balles;

2.5.2. zaļās masas raža, t ha^–1*;

2.5.3. dienu skaits līdz pirmajam pļāvumam (ziedēšanas sākumā), dienas*;

2.5.4. augu garums, cm*;

2.5.5. izturība pret veldri, balles;

2.5.6. sausnas raža, t ha^–1*;

2.5.7. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

2.5.8. sausnas saturs, %*;

2.5.9. kopproteīna saturs sausnā, %.

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

3.1. Rapša un ripša šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.1.1. sēklu raža pie standartmitruma, t ha^–1*;

3.1.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.1.3. ziemcietība (ziemas rapsim un ziemas ripsim), balles;

3.1.4. izturība pret veldri, balles*;

3.1.5. augu garums, cm*;

3.1.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

3.1.7. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.1.8. tilpummasa, g l^–1*;

3.1.9. eļļas saturs, %*.

3.2. Linu šķirņu novērtēšana

3.2.1. Šķiedras lini:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.1.1. salmiņu raža, t ha^–1*;

3.2.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.2.1.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.1.4. veģetācijas perioda garums (līdz dzeltengatavībai), dienas*;

3.2.1.5. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.2.1.6. vidējais saujas garums, cm;

3.2.1.7. lūksnes saturs, %.

3.2.2. Eļļas lini:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.2.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.2.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.2.2.3. izturība pret veldri, balles;

3.2.2.4. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.2.2.5. augu garums, cm*;

3.2.2.6. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.2.2.7. eļļas saturs, %.

3.3. Sējas kaņepju šķirņu novērtēšana

3.3.1. Šķiedras kaņepes:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.1.1. salmiņu raža, t ha–1*;

3.3.1.2. salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.3.1.3. veģetācijas perioda garums (līdz ziedēšanas pilnai fāzei), dienas*;

3.3.1.4. augu garums, cm;

Kvalitātes rādītāji:

3.3.1.5. lūksnes saturs, %*.

3.3.2. Eļļas kaņepes:

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.3.2.1. sēklu raža, t ha^–1*;

3.3.2.2. sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.3.2.3. veģetācijas perioda garums (līdz sēklu gatavības sasniegšanai), dienas*;

3.3.2.4. augu garums, cm*;

3.3.2.5. eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

Kvalitātes rādītāji:

3.3.2.6. eļļas saturs, %.

3.4. Balto sinepju šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

3.4.1. zaļās masas raža, t ha^–1*;

3.4.2. augu garums, cm*;

3.4.3. izturība pret veldri, balles**;

3.4.4. sausnas raža, t ha^–1*;

3.4.5. sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu);

3.4.6. veģetācijas perioda garums, dienas*;

Kvalitātes rādītāji:

3.4.7. sausnas saturs, %*;

3.4.8. kopproteīna saturs sausnā, %.

4. Kartupeļu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas rādītāji

4.1. Agrīno kartupeļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.1.1. bumbuļu raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.2. vidējo un lielo bumbuļu (turpmāk – preču bumbulis) raža 45 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.3. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.4. bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.5. preču bumbuļu raža 55 dienas pēc sadīgšanas, t ha^–1*;

4.1.6. preču bumbuļu raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas);

4.1.7. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.8. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.1.9. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.1.10. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.1.11. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.1.12. preču bumbuļa vidējā masa, g*;

4.1.13. garšas īpašības, balles*;

4.1.14. cietes saturs bumbuļos, %*;

4.1.15. izturība pret slimībām:

4.1.15.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.1.15.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.1.15.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.1.15.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

4.2. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu šķirņu novērtēšana

Lauka izmēģinājumu rādītāji:

4.2.1. raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.2. raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.2.3. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, t ha^–1*;

4.2.4. preču bumbuļu raža veģetācijas perioda beigās, % (salīdzinājumā ar standartšķirni);

4.2.5. veģetācijas perioda garums (no sadīgšanas (pilna sadīgšanas fāze) līdz lakstu atmiršanai), dienas*;

4.2.6. garšas īpašības, balles*;

4.2.7. preču bumbuļu vidējā masa, g*;

4.2.8. cietes saturs bumbuļos, %;

4.2.9. cietes raža, % (salīdzinājumā ar standartšķirni)*;

4.2.10. sausnas saturs bumbuļos, %*;

4.2.11. izturība pret slimībām:

4.2.11.1. lakstu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.2. lakstu infekcija ar lapu sausplankumainību (Alternaria solani), %;

4.2.11.3. bumbuļu infekcija ar lakstu puvi (Phytophtora infestans), %;

4.2.11.4. bumbuļu infekcija ar slapjo puvi (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp., Clostridium spp.), %;

4.2.11.5. bumbuļu infekcija ar sauso puvi (Fusarium spp. un Phoma foveata), %.

2. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas iesniegumā ietveramā informācija

1. Informācija par iesniedzēju:

1.1. juridiskai personai – nosaukums, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

1.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

2. Iesniedzējs – selekcionārs, selekcionāra tiesību īpašnieks, šķirnes uzturētājs (šķirnēm, kurām nav selekcionāra), selekcionāra, selekcionāra tiesību īpašnieka vai šķirnes uzturētāja pilnvarotais pārstāvis.

3. Informācija par selekcionāru:

3.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

3.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

4. Informācija par šķirnes uzturētāju:

4.1. juridiskai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs Uzņēmumu reģistrā vai komercreģistrā, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese);

4.2. fiziskai personai – vārds, uzvārds, personas kods, adrese, valstspiederība, kontaktinformācija (piemēram, tālruņa numurs, e-pasta adrese).

5. Augu sugas paplašināts nosaukums latīņu valodā, norādot ģinti, sugu, pasugu, varietāti.

6. Augu sugas nosaukums latviešu valodā.

7. Šķirnes nosaukums vai priekšlikums šķirnes nosaukumam (ja tas nav atzīts) un pagaidu apzīmējums (ja tāds ir).

8. Valsts, kurā šķirne izveidota.

9. Informācija par to, vai šķirne ir ģenētiski modificēta.

10. Informācija par to, kā šķirne ir pieteikta saimniecisko īpašību novērtēšanai:

10.1. konvencionālajā lauksaimniecībā;

10.2. bioloģiskajā lauksaimniecībā.

11. Informācija par šķirni raksturojošiem rādītājiem (piemēram, labībai – ziemāju vai vasarāju forma, kailgraudu vai plēkšņu forma, miežiem – vārpas kanšu skaits, izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai graudu ieguvei, miežiem – iesala ieguvei, kartupeļiem – novākšanas gatavība (agrīnums), lupīnai (izņemot daudzgadīgo) – izmantošanas veids: zaļmasas ieguvei vai sēklas ieguvei, liniem – eļļas vai šķiedras ieguvei, kaņepēm – eļļas vai šķiedras ieguvei, atzīme, vai šķirne ir hibrīds (un hibrīda tips)) un par to, kuri tipi jāņem vērā, audzējot šķirni izmēģinājumā. Norāde, kurā sugai atbilstošā grupā saskaņā ar Ministru kabineta 2012. gada 24. jūlija noteikumu Nr. 518 "Augu šķirnes saimniecisko īpašību novērtēšanas noteikumi" 4.¹ pielikumu šķirne pārbaudāma.

12. Norāde "Visu informāciju vēlos saņemt elektroniski" (norāda, ja iesniedzējs visu ar šķirnes novērtēšanu saistīto informāciju vēlas saņemt uz norādīto e-pasta adresi).

13. Datums, paraksts un zīmogs.

3. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Vietas šķirnes novērtēšanas lauka izmēģinājumu veikšanai

Nr. p.k.	Suga, šķirņu novērtēšanas grupa (norāda, ja atšķiras izmēģinājuma vietas dažādām novērtēšanas grupām)	Izmēģinājumu vietas
		konvencionālajā lauksaimniecībā		bioloģiskajā lauksaimniecībā
		vietu skaits	vietas	vietu skaits	vietas
1.	Mīkstie kvieši (ziemas forma)	3	Latvijas Lauksaimniecības universitātes (turpmāk – LLU) Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta		Zinātniskā institūta "Agroresursu un ekonomikas institūts" (turpmāk – AREI) Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
2.	Rudzi	3	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs
3.	Tritikāle	3	LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta
4.	Mieži (ziemas forma)	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
5.	Mīkstie kvieši (vasaras forma), cietie kvieši (vasaras forma)	3	LLU mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta
6.	Mieži (vasaras formas visas grupas)	3	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta		AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
7.	Auzas, kailgraudu auzas	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		AREI Priekuļu pētniecības centrs
8.	Kukurūza	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
9.	Griķi	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
10.	Sējas zirņi, lauka pupas	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
11.	Rapsis (ziemas formas visas grupas), ripsis (ziemas forma)	3	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
12.	Rapsis (vasaras formas visas grupas), ripsis (vasaras forma)	3	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta
13.	Kartupeļi	2	AREI Priekuļu pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
14.	Baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs
15.	Stiebrzāles	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
16.	Iepriekš neminētās tauriņziežu sugas	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
17.	Sējas lucerna, hibrīdā lucerna	2	AREI Stendes pētniecības centrs	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		AREI Priekuļu pētniecības centrs
18.	Lini	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
19.	Sējas kaņepes	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecības "Pēterlauki" Višķu izmēģinājumu vieta	2	AREI Stendes pētniecības centrs
			LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"		LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
20.	Baltās sinepes	2	LLU Lauksaimniecības fakultātes mācību un pētījumu saimniecība "Pēterlauki"	2	LLU zinātniskais institūts "Zemkopības institūts"
			AREI Priekuļu pētniecības centrs		AREI Priekuļu pētniecības centrs

4. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas izcenojums

Nr. p.k.	Suga	Vienas šķirnes novērtēšana vienā izmēģinājumu vietā vienu gadu (euro)*
		kopā	tai skaitā
			lauka izmēģinājumiem	kvalitātes analīzēm un administratīvajiem izdevumiem
1.	Mīkstie kvieši, cietie kvieši	249	185	64
2.	Mieži	242	185	57
3.	Rudzi	249	185	64
4.	Auzas	249	185	64
5.	Tritikāle	249	185	64
6.	Griķi, kukurūza	256	185	71
7.	Sējas zirņi, lauka pupas, baltā lupīna, šaurlapu lupīna, dzeltenā lupīna, vasaras vīķi, ziemas vīķi, eļļas rutki, facēlija	249	185	64
8.	Rapsis, ripsis, baltās sinepes	249	185	64
9.	Stiebrzāles, tauriņzieži (iepriekš neminētās sugas)	246	185	61
10.	Kartupeļi	256	188	68
11.	Lini (šķiedras grupa), sējas kaņepes (šķiedras grupa)	256	185	71
12.	Lini (eļļas grupa), sējas kaņepes (eļļas grupa)	249	185	64

24. Papildināt noteikumus ar 4.¹ pielikumu šādā redakcijā:

"4.¹ pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirnes novērtēšanas grupas

I. Labība

1. Rudzi (Secale cereale L.):

1.1. ziemas rudzu līnijšķirnes;

1.2. ziemas rudzu hibrīdās šķirnes.

2. Mīkstie kvieši (Triticum aestivum L.):

2.1. ziemas kvieši;

2.2. vasaras kvieši.

3. Cietie kvieši (Triticum durum Desf.) – vasaras forma.

4. Mieži (Hordeum vulgare L.):

4.1. ziemas mieži;

4.2. vasaras mieži:

4.2.1. kailgraudu mieži;

4.2.2. graudu grupa;

4.2.3. iesala grupa.

5. Auzas (Avena sativa L.):

5.1. graudu grupa;

5.2. zaļmasas grupa.

6. Kailgraudu auzas (Avena nuda L.).

7. Hibrīdi, kas radušies, krustojot Triticum ģints sugu ar Secale ģints sugu (x Triticosecale Wittm. ex A. Camus) (turpmāk – tritikāle):

7.1. ziemas tritikāle;

7.2. vasaras tritikāle.

8. Griķi (Fagopyrum esculentum Moench).

9. Kukurūza (Zea mays L.) – zaļmasas ieguvei.

II. Lopbarības augi*

10. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim)) – sēklu ieguvei:

10.1. baltziedu zirņi;

10.2. sārtziedu zirņi.

11. Baltā lupīna (Lupinus albus L.):

11.1. sēklu ieguvei;

11.2. zaļmasas ieguvei.

12. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.):

12.1. sēklu ieguvei;

12.2. zaļmasas ieguvei.

13. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.):

13.1. sēklu ieguvei;

13.2. zaļmasas ieguvei.

14. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.):

14.1. agrais āboliņš;

14.2. vidējais āboliņš;

14.3. vēlīnais āboliņš.

15. Auzeņairene (hibrīdi, kas radušies, krustojot Festuca ģints sugu ar Lolium ģints sugu) (x Festulolium Asch. & Graebn.):

15.1. niedru auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium holmbergii (Dörfl.) P. Fourn. Festuca arundinacea x Lolium perenne L.);

15.2. pļavas auzenes krustojums ar ganību aireni (x Festulolium loliaceum (Huds.) P. Fourn. Festuca pratensis Huds x Lolium perenne L.).

III. Eļļas augi un šķiedraugi

16. Rapsis (Brassica napus L. (partim)):

16.1. ziemas rapsis:

16.1.1. līnijšķirnes;

16.1.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.1.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

16.1.3. CL hibrīdās šķirnes;

16.2. vasaras rapsis:

16.2.1. līnijšķirnes;

16.2.2. hibrīdās šķirnes, izņemot šā pielikuma 16.2.3. apakšpunktā minētās šķirnes;

16.2.3. CL hibrīdās šķirnes.**

17. Ripsis (Brassica rapa L. var. silvestris (Lam.) Briggs):

17.1. ziemas ripsis;

17.2. vasaras ripsis.

18. Lini (Linum usitatissimum L.):

18.1. šķiedras lini;

18.2. eļļas lini.

19. Sējas kaņepes (Cannabis sativa L.):

19.1. šķiedras kaņepes;

19.2. eļļas kaņepes.

20. Baltās sinepes (Sinapis alba L.) – zaļmasas ieguvei.

IV. Kartupeļi

21. Kartupeļi:

21.1. agrīnās šķirnes;

21.2. vidēji agrīnās šķirnes;

21.3. vidēji vēlīnās šķirnes;

21.4. vēlīnās šķirnes.

25. Izteikt 5., 6., 7. un 8. pielikumu šādā redakcijā:

"5. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Ieteicamās izsējas normas

Nr. p. k.	Suga vai sugu grupa	Dīgtspējīgo sēklu skaits uz m2
1.	Labība
1.1.	Mīkstie kvieši (ziemas)	400–550
1.2.	Mīkstie kvieši (vasaras), cietie kvieši (vasaras)	500–600
1.3.	Ziemas rudzi (līnijšķirnes)	400–550
1.4.	Ziemas rudzi (hibrīdi)	200–250
1.5.	Ziemas tritikāle	400–550
1.6.	Vasaras tritikāle	500–550
1.7.	Auzas (graudu grupa)	500–600
1.8.	Auzas (zaļmasas grupa)	530–630
1.9.	Ziemas mieži	350–400
1.10.	Vasaras mieži (kailgraudu, graudu grupa, iesala grupa)	400–450
1.11.	Griķi	250–300
1.12.	Kukurūza (zaļmasas ieguvei)	8–10
2.	Lopbarības augi
a)	Stiebrzāles
2.1.	Pļavas lapsaste	1300–1500
2.2.	Kamolzāle	1400–1600
2.3.	Augstā dižauza	600–800
2.4.	Pļavas auzene	1000–1200
2.5.	Niedru auzene	1100–1400
2.6.	Miežabrālis	1200–1400
2.7.	Bezakotu lāčauza	700–900
2.8.	Pļavas timotiņš	2500–2900
2.9.	Ganību airene	1000–1300
2.10.	Hibrīdā airene	1000–1300
2.11.	Auzeņairene	1000–1300
2.12.	Daudzziedu airene, viengadīgā	1000–1200
2.13.	Baltā smilga	6000–6200
2.14.	Ložņu smilga	5000–7000
2.15.	Parastā smilga	5000–7000
2.16.	Sarkanā auzene	1500–1800
2.17.	Aitu auzene	2200–2700
2.18.	Pļavas skarene	3700–4000
2.19.	Purva skarene	4500–5000
2.20.	Parastā skarene	4500–5000
b)	Tauriņzieži
2.21.	Sarkanais āboliņš (agrais, vidējais, vēlīnais)	500–700
2.22.	Bastarda āboliņš	1300–1500
2.23.	Baltais āboliņš	1200–1400
2.24.	Sējas lucerna	800–1100
2.25.	Hibrīdā lucerna	600–900
2.26.	Austrumu galega	300–500
2.27.	Ragainie vanagnadziņi	700–900
2.28.	Sējas esparsete	300–400
2.29.	Sējas zirņi (baltziedu, sārtziedu)	100–120–150
2.30.	Vasaras vīķi (zaļmasas ieguvei)	120–150
2.31.	Lauka pupas	50–60
2.32.	Baltā lupīna	100–130
2.33.	Šaurlapu lupīna	100–130
2.34.	Dzeltenā lupīna	100–130
c)	Citas sugas
2.35.	Facēlija (zaļmasas ieguvei)	100–150
2.36.	Eļļas rutki (zaļmasas ieguvei)	80–120
3.	Eļļas augi un šķiedraugi
3.1.	Rapsis (ziemas formas hibrīdās šķirnes)	60–80
3.2.	Rapsis (ziemas formas līnijšķirnes), ripsis (ziemas forma)	80–100
3.3.	Rapsis (vasaras formas hibrīdās šķirnes)	60–80–100
3.4.	Rapsis (vasaras formas līnijšķirnes), ripsis (vasaras forma)	80–100–120
3.5.	Lini (šķiedras ieguvei)	1800–2000
3.6.	Lini (eļļas ieguvei)	600–700
3.7.	Sējas kaņepes (šķiedras ieguvei)	550–600
3.8.	Sējas kaņepes (eļļas ieguvei)	200–300
3.9.	Baltās sinepes (zaļmasas ieguvei)	80–120
4.	Kartupeļi (agrīnās, vidēji agrīnās, vidēji vēlīnās un vēlīnās šķirnes)	5–6

6. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Lauciņu uzskaites platība

Nr. p.k.	Suga vai sugu grupa	Lauciņa uzskaites platība (vismaz), m2
1.	Labība, eļļas augi un šķiedraugi	10
2.	Lopbarības augi	10
3.	Kartupeļi	25
4.	Agrīnie kartupeļi ražas pieauguma dinamikas noteikšanai	2 × 5

7. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas metodes

1. Ziemcietības novērtēšana

1.1. Ziemcietības novērtēšana rapsim un ripsim

1. Ziemcietību rapsim un ripsim vērtē izmēģinājuma lauciņos, skaitot augu biezību divās iezīmētās vietās, kas izvietotas vienmērīgi pa lauciņa platību, lietojot 0,5 m² lielu uzskaites rāmīti. Uzskaites rāmīša novietojums pavasarī un rudenī sakrīt.

2. Uzskaiti veic katrā atkārtojumā rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas perioda atjaunošanās.

3. Katrā vietā vērtē atsevišķi, vērtējumu saskaita un dala ar divi.

4. Ziemcietību pavasarī aprēķina procentos (pavasara augu biezības uzskaiti attiecinot pret rudens augu biezības uzskaiti) (1. tabula).

1. tabula

Ripša un rapša ziemcietības novērtējums

Nr. p.k.	Novērtējums ballēs	Ziemcietības novērtējums (pavasarī izdzīvojušo augu skaits procentos salīdzinājumā ar rudens augu skaitu)
1.	9	91–100 %
2.	8	81–90 %
3.	7	71–80 %
4.	6	61–70 %
5.	5	50–60 %
6.	4	36–49 %
7.	3	26–35 %
8.	2	16–25 %
9.	1	0–15 %

1.2. Ziemcietības novērtēšana pārējām sugām

5. Ziemcietības novērtēšanai pārējām sugām vizuāli novērtē sējumu stāvokli sējas gada rudenī pirms ziemošanas un pavasarī pēc veģetācijas atjaunošanās atbilstoši šā pielikuma 2. tabulas rādītājiem.

2. tabula

Sējuma stāvokļa novērtējums

Nr. p.k.	Novērtējums ballēs	Sējuma stāvoklis (rudenī, pavasarī)
1.	9	Ļoti labs, biezība normāla (izretošanās vizuāli nav konstatējama, nav arī vietu ar nedzīviem augiem), augi veseli
2.	8
3.	7	Labs, biezība nav mazāka par 75 % no normālas, augi veseli
4.	6
5.	5	Vidējs, biezība nav mazāka par 50 % no normālas, augi ar nelielām slimību pazīmēm
6.	4
7.	3	Slikts, biezība nav mazāka par 25 % no normālas, augi slimi
8.	2	Ļoti slikts, biezība mazāka par 25 %
9.	1	Augi pilnībā gājuši bojā

6. Ziemcietības novērtēšanai ballēs izmanto šā pielikuma 3. tabulu, kur nolasa ziemcietības vērtējumu atbilstoši sējuma stāvoklim pavasarī un rudenī.

3. tabula

Ziemcietības novērtējums

Sējuma stāvoklis rudenī (balles)	1		–
	2		1	9
	3		1	8	9	Ziemcietība (balles)
	4		1	7	8	9
	5		1	6	7	8	9
	6		1	5	6	7	8	9
	7		1	4	5	6	7	8	9
	8		1	3	4	5	6	7	8	9
	9		1	2	3	4	5	6	7	8	9
			1	2	3	4	5	6	7	8	9
			Sējuma stāvoklis pavasarī (balles)

7. Ja sējuma stāvoklis nav vienmērīgs, lauciņu sadala vairākās vienādās daļās un katru daļu vērtē atsevišķi. Vērtējumus saskaita un summu dala ar lauciņa daļu skaitu, iegūstot vidējo lauciņa vērtējumu.

2. Izturība pret veldri

8. Izturību pret veldri vērtē divos posmos. Tiklīdz veldre parādās, atzīmē auga attīstības fāzi un veldrēšanās pakāpi. Galīgo vērtējumu veic pirms ražas novākšanas. Ja veldrēšanās nav vienmērīga, to vērtē atsevišķi pa lauciņa daļām un aprēķina vidējo. Veldrēšanās pakāpi nosaka, vizuāli vērtējot novirzi no stiebru vertikālā stāvokļa ballēs saskaņā ar šā pielikuma 4. tabulu.

4. tabula

Izturības pret veldri novērtējums

Nr. p.k.	Sējuma stāvoklis	Novērtējums ballēs
1.	Veldres nav, stiebri atrodas vertikālā stāvoklī	9
2.		8
3.	Veldre neliela, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 30° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 45°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	7
4.		6
5.	Veldre vidēja, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 45° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 60°, vai 1/2 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	5
6.		4
7.	Veldre stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 60° vai 3/4 stiebru noliekušies slīpumā līdz 90°	3
8.		2
9.	Veldre ļoti stipra, visi stiebri noliekušies slīpumā līdz 90°	1

3. Augu garums

9. Augu garumu mēra divos atkārtojumos, kas neatrodas blakus.

10. Lauciņā divās vietās vienādos attālumos no lauciņa galiem izmēra augu garumu šā pielikuma 13. punktā minētajā kārtībā.

11. Mērījumus veic ar mērkoku, kurā atzīmētas iedaļas centimetros.

12. Augu garumu šķirnei aprēķina kā mērījumu vidējo rezultātu, noapaļojot līdz veselam skaitlim.

13. Augu garumu mēra šādā kārtībā:

13.1. labībai (izņemot griķus un kukurūzu) augu garumu mēra dzeltengatavības attīstības fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz pēdējās vārpiņas/skaras augšai (neskaitot akotus);

13.2. griķiem augu garumu mēra, kad tie sasnieguši tehnisko gatavību (nogatavojušies 70−75 % riekstiņu), mērot augu garumu no augsnes līdz visaugstāk izvietotās ziedkopas galam;

13.3. kukurūzai augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra galam;

13.4. sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai augu garumu nosaka ziedēšanas fāzes beigās – pākšu attīstības stadijas sākumā, mērot augu garumu no augsnes līdz stublāju galam;

13.5. eļļas augiem un šķiedraugiem augu garumu nosaka pilnas ziedēšanas fāzes laikā, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

13.6. viengadīgajām sugām, kurām tiek novērtēta zaļmasas raža, augu garumu nosaka pirms novākšanas, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam;

13.7. stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem augu garumu nosaka pirms pirmā pļāvuma, mērot augu garumu no augsnes līdz stiebra vai stublāju galam.

4. Fenoloģiskie novērojumi

4.1. Veģetācijas perioda noteikšana labībai

14. Labības (izņemot griķus) vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē graudu ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 11. līdz 92. augu attīstības stadijai, bet labības vasarāju formas šķirnēm, kurām novērtē zaļās masas ražu, – no 11. līdz 65. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas.

15. Labības ziemāju formas šķirnēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 92. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Papildus konstatē un norāda:

15.1. veģetācijas perioda beigas rudenī ziemas kviešiem un tritikālei. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, ziemas rudziem – par 4 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

15.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

16. Griķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

17. Kukurūzai (zaļmasai) veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz piengatavībai.

4.2. Veģetācijas perioda noteikšana lopbarības augiem

18. Sējas zirņiem, lauka pupām, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai un dzeltenajai lupīnai sēklu ieguvei veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnās dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

19. Ziemas vīķiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz novākšanas gatavībai. Papildus konstatē un norāda:

19.1. veģetācijas perioda beigas rudenī un veģetācijas atjaunošanos pavasarī. Par veģetācijas perioda beigām uzskata pēdējo no piecām dienām, kurā vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 5 °C, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu. Ja veģetācija ziemas periodā īslaicīgi atjaunojas, to atzīmē;

19.2. veģetācijas atjaunošanos pavasarī.

20. Stiebrzālēm un daudzgadīgajiem tauriņziežiem nosaka dienu skaitu no augšanas sākuma jeb no veģetācijas atjaunošanās pavasarī līdz pirmajam pļāvumam, t. i.:

20.1. līdz skarošanas/vārpošanas fāzes sākumam stiebrzālēm;

20.2. līdz ziedēšanas fāzes sākumam tauriņziežiem;

20.3. papildus atzīmē veģetācijas pārtraukumu rudenī un atjaunošanos pavasarī, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 0 °C.

21. Viengadīgajiem lopbarības augiem, kuriem novērtē zaļās masas ražu, veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai ziedēšanas sākumā.

4.3. Veģetācijas perioda noteikšana eļļas augiem un šķiedraugiem

22. Vasaras rapsim un vasaras ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz novākšanas gatavībai.

23. Ziemas rapsim un ziemas ripsim veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no 1. janvāra līdz 89. augu attīstības stadijai pēc decimālās kodu sistēmas. Ziemas rapsim un ziemas ripsim papildus atzīmē:

23.1. veģetācijas perioda beigas rudenī. Par veģetācijas perioda beigām rudenī uzskata pēdējo no piecām dienām, kurās vidējā diennakts temperatūra nav augstāka par 3 °C rapsim un 2 ^oC ripsim, bet, temperatūrai strauji pazeminoties zem 0 °C, – pirmo temperatūras pazemināšanās dienu;

23.2. veģetācijas atjaunošanos – atzīmē, sākoties lapu ataugšanai.

24. Liniem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz agrās dzeltengatavības fāzei.

25. Sējas kaņepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz:

25.1. novākšanas gatavībai – eļļas kaņepēm;

25.2. līdz pilnai ziedēšanas fāzei – šķiedras kaņepēm.

26. Baltajām sinepēm veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz ziedēšanas sākumam.

4.4. Veģetācijas perioda noteikšana kartupeļiem

27. Agrīnajiem kartupeļiem veģetācijas perioda garumu dienās nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu atmiršanai.

28. Vidēji agrīno un vidēji vēlīno un vēlīno kartupeļu veģetācijas periodu nosaka no pilnas dīgstu fāzes līdz lakstu iznīcināšanai vai atmiršanai.

5. Labības, lopbarības augu un eļļas augu sēklu ražas noteikšana

29. Sēklu ražu vāc novākšanas gatavībā, tas ir:

29.1. labību (izņemot griķus) – 89.–91. augu attīstības stadijā;

29.2. griķus – 87.–88. augu attīstības stadijā;

29.3. sējas zirņus – 87.–88. augu attīstības stadijā;

29.4. lauka pupas, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu, dzelteno lupīnu – 85.–88. augu attīstības stadijā;

29.5. rapsi, ripsi – 85.–89. augu attīstības stadijā;

29.6. eļļas linus – kad pogaļas nobrūnējušas un apžuvušas (ja pogaļas sakrata, sēklas tajās grab);

29.7. eļļas kaņepes – kad sēklas ir kļuvušas pelēcīgas un ir pavērušās riekstus aptverošās lapiņas.

30. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas. Saveldrējušos augus atliec no izolējošajiem celiņiem. Precizē lauciņu uzskaites platību, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

31. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Pēc katra lauciņa novākšanas kombainu vairākas minūtes darbina tukšgaitā, lai novērstu graudu vai sēklu uzkrāšanos kombaina mezglos. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

32. Ražu no katra lauciņa (atkārtojuma) kuļ atsevišķā maisā un ieliek tajā vienu etiķeti, bet otru piestiprina pie maisa. Ražu sver uz lauka vai noliktavās ar precizitāti līdz 0,01 kg. Svēršanas laikā no katra maisa (atkārtojuma) ņem iegrābumus un sagatavo katrai šķirnei vienu apvienoto paraugu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 24333+AC:2011 "Graudaugi un graudaugu produkti. Paraugu ņemšana (ISO 24333:2009)" un LVS EN ISO 542:2001 "Eļļas augu sēklas – paraugu ņemšana".

33. Apvienotā parauga masai jābūt tādai, lai pēc žāvēšanas un piemaisījumu atdalīšanas tā nebūtu mazāka par 1 kg (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, eļļas augiem – 0,5 kg, kailgraudu miežiem – 1,5 kg). Apvienoto paraugu ievieto īpašā iepakojumā, kas nepieļauj parauga mitruma izmaiņas. Apvienotajam paraugam iespējami īsākā laikā (lai sēklas nesāktu bojāties) nosaka tīrību atbilstoši standartam LVS-271:2000 "Labība. Analīžu metodes. Piemaisījumu noteikšana labību graudos" un LVS EN ISO 658:2003 "Eļļas augu sēklas – Piemaisījumu satura noteikšana". Vienlaikus tīrajai frakcijai nosaka sēklu mitrumu ar pārbaudītām ekspresiekārtām vai saskaņā ar standartu LVS 272:2000 "Labība. Analīžu metodes. Graudu mitruma noteikšana".

34. Apvienoto paraugu nekavējoties žāvē, līdz mitruma saturs tam ir vienāds ar standartmitrumu vai zemāks. Pieļaujama mitruma palielināšanās ne vairāk kā 2,00 % virs standartmitruma. Paraugu attīra no piemaisījumiem. Paraugus žāvē pakāpeniski tā, lai parauga temperatūra nepārsniedz 40 °C. No izžāvētā un attīrītā apvienotā parauga sagatavo vidējo(-os) paraugu(-us) kvalitātes rādītāju noteikšanai (zirņiem, pupām un lupīnām – 2 kg, labībai – 1 kg, eļļas augiem – 0,5 kg). Vidējo paraugu no apvienotā parauga izdala ar speciālu paraugu dalītāju vai ar krustveida dalīšanas paņēmienu. Izdalot vidējos paraugus ar krustveida dalīšanas paņēmienu, apvienoto paraugu uzber uz gludas, līdzenas virsmas, rūpīgi samaisa un ar divām līstēm, kuru apakšējā mala ir nosmailota, graudus izlīdzina kvadrāta veidā. Pēc tam izlīdzinātos graudus dala pa diagonāli četros trijstūros. Divu pretējo trijstūru masu apvieno vidējā parauga veidošanai. No palikušajiem diviem trijstūriem atkal veido kvadrātu, ko dala pa diagonāli. Šo operāciju turpina, līdz iegūts vajadzīgā lieluma vidējais paraugs.

35. Ražu t ha^–1 aprēķina pie standartmitruma un 100 % tīrības ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 − B) × E	, kur
	(100 − D) × 10C

36. Eļļas iznākumu no hektāra nosaka, izmantojot šādu formulu:

X =	(A × 92) / 100) × B	, kur
	100

37. Graudu (sēklu, eļļas) ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

6. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem

38. Kuļamības noteikšana kailgraudu miežiem:

38.1. no vidējā parauga ņem četrus paraugus pa 100 g;

38.2. paraugu sadala divās daļās – graudos ar atdalītām plēksnēm un graudos ar neatdalītām plēksnēm (ja paraugā ir citu šķirņu piemaisījumi – plēkšņaino miežu graudi, tie jāatlasa atsevišķi);

38.3. katram paraugam izrēķina procentuālo daudzumu graudiem ar neatdalītām plēksnēm un vidējo no visiem paraugiem.

7. Šķiedraugu ražas novākšana un uzskaite

39. Ražu vāc ar rokām novākšanas gatavībā:

39.1. linus šķiedrai – agrā dzeltengatavībā;

39.2. kaņepes šķiedrai – pilnā ziedēšanas fāzē.

40. Pēc šķiedras linu lauciņu noplūkšanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs ir 15–17 cm.

41. Šķiedras liniem salmiņus sasien kūlīšos un saliek pa 8–10 statos žāvēties. Ne vēlāk kā pēc 10–12 dienām izkuļ sēklas. Nosver atsevišķi salmiņus un sēklas.

42. Šķiedras kaņepes nogriež 8–10 cm no augsnes virskārtas un nogriež ziedkopas (auga tehniskais garums). Pēc to nogriešanas no noklātiem salmiņiem, ņemot vienmērīgi pa saujai no katra lauciņa, sagatavo katras šķirnes paraugkūli, kura diametrs 15–20 cm.

43. Šķiedras kaņepes sasien atsevišķos kūlīšos (15–20 cm diametrā) un saliek statos žāvēties. Nosver salmiņus.

44. No paraugkūļa liniem atlasa 150 gramu salmiņu un sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. No paraugkūļa kaņepēm atlasa 300 gramu salmiņu un sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. Sasmalcinātos gabaliņus savstarpēji samaisa. Mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus: liniem – pa 50 g, kaņepēm – 100 g, katru ar precizitāti līdz 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100–105 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =	(a – b) × 100	, kur
	a

45. Mitruma saturu katrai šķirnei aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

46. Pārrēķina salmiņu ražu pie standartmitruma (t ha^–1). Salmiņu ražu t ha^–1 aprēķina pie standartmitruma ar divām zīmēm aiz komata, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 − B) × E	, kur
	(100 − D) × 10C

47. Salmiņu ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

48. Paraugkūli žāvē līdz mitrumam, kas nav lielāks par standartmitrumu. No izžāvētā paraugkūļa sagatavo vidējo paraugu (1,5–1,6 kg) kvalitātes analīžu noteikšanai.

8. Kartupeļu ražas novākšana un uzskaite

49. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc:

49.1. 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – pirmais termiņš;

49.2. 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās vismaz vienai šķirnei – otrais termiņš.

50. Ražas novākšanu veģetācijas perioda beigās agrīnajām un vidēji agrīnajām kartupeļu šķirnēm uzsāk, kad 75 % šķirnes augu sākuši dzeltēt un atmirt laksti. Vidēji vēlīnajām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm, ja nepieciešams, bumbuļu nobriešanu pasteidzina par vismaz 10–12 dienām, pirms ražas novākšanas lakstus nopļaujot vai iznīcinot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.

51. Vispirms novāc izslēdzamās vietas un izolācijas.

52. Kartupeļu ražu katram atkārtojumam šķiro trijās frakcijās, izmantojot lekālus: mazie bumbuļi, vidēja izmēra bumbuļi un lielie bumbuļi Agrīnajām šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 28 mm. Vidēji agrām, vidēji vēlām un vēlīnajām kartupeļu šķirnēm mazo bumbuļu diametrs ir mazāks par 35 mm, garenas formas bumbuļiem – mazāks par 30 mm. Lielo bumbuļu diametrs ir lielāks par 80 mm, garenas formas bumbuļiem – lielāks par 75 mm.

Puvušos bumbuļus savāc atsevišķi, nosver ar precizitāti līdz 0,1 kg un ieskaita šo daudzumu kopējā ražā. Atsevišķi nosver katru no trim frakcijām un aprēķina katras frakcijas bumbuļu īpatsvaru % ražā veģetācijas perioda beigās. Mehāniski bojātos bumbuļus, kas pēc lieluma atbilst pārtikā izmantojamiem, atkarībā no to lieluma pieskaita preču bumbuļu frakcijai. Izmēģināmās šķirnes bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai bumbuļu ražu 55 dienas pēc sadīgšanas, vai ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	S + N	× 10, kur
	L

Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu 45 dienas pēc sadīgšanas vai preču bumbuļu ražu pēc 55 dienas pēc sadīgšanas, vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Rs =	S	× 10, kur
	L

53. Agrīno kartupeļu šķirņu ražas pieauguma dinamikas izmēģinājumos bumbuļu ražu vāc 45 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās, 55 dienas pēc pilnas dīgstu fāzes iestāšanās un veģetācijas perioda beigās. Ražu dala un sver trijās frakcijās – mazie, vidējie un lielie. Vidējie un lielie ir preču bumbuļi. Atsevišķi nosver katru frakciju.

54. Kartupeļiem preču bumbuļu vidējo masu nosaka šādi: pēc iepriekšējas ražas šķirošanas frakcijās aprēķina lielo un vidējo bumbuļu proporcijas % preču bumbuļu ražā vidēji visiem atkārtojumiem, izmantojot šādas formulas:

L =	B × 100	, kur
	(B + C)

V =	C × 100	, kur
	(B + C)

55. Izmēģināmās šķirnes preču bumbuļu ražu % (salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas) vai preču bumbuļu ražu % (salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas), vai ražu veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni), vai preču bumbuļu ražu veģetācijas perioda beigās % (salīdzinājumā ar standartšķirni) aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =	B × 100	, kur
	C

56. Kartupeļu cietes satura noteikšanai no preču bumbuļu apvienotā parauga atlasa 7 kg slimību neskartu un mehāniski nebojātu bumbuļu paraugu. Atlasīto paraugu nomazgā un nožāvē. Cietes saturu nosaka iespējami ātri pēc ražas novākšanas visiem agrīnuma grupas paraugiem vienā laikā. Paraugu iesaiņojumam nodrošina gaisa piekļuvi.

57. Kartupeļiem cietes saturu nosaka šādi:

57.1. izmanto tvertni ūdenim, svarus, divus plastmasas vai metāla grozus vai traukus 5,5 kg kartupeļu iesvēršanai, statīvu;

57.2. tvertnē ielej ūdeni, kura temperatūra ir 17,5 °C. Grozus vai traukus kartupeļu svēršanai pievieno svariem uz statīva, vienu grozu iekarinot zem otra. Apakšējo grozu ievieto tvertnē ar ūdeni tā, lai grozs pilnībā iegrimtu ūdenī. Svarus noregulē līdzsvarā vai uz 0 iezīmes;

57.3. augšējā grozā (gaisā) iesver 5000 g nomazgātu sausu kartupeļu vai 5050 g slapju kartupeļu, nosver (svars gaisā). Pēc tam tos pārber apakšējā grozā, kas iegremdēts tvertnē ar ūdeni. Viegli sapurina, lai izdalītos gaisa burbulīši. Nosver kartupeļus ūdenī (svars ūdenī). Cietes satura % nolasa šā pielikuma 5. tabulā.

5. tabula

Īpatnējā svara, sausnas un cietes satura noteikšana

5 kg kartupeļu svars ūdenī, g	Īpatnējais svars	Sausna, %	Ciete, %
250	1,0526	15,12	8,17
255	1,0537	15,36	8,40
260	1,0549	15,62	8,65
265	1,0560	15,86	8,88
270	1,0571	16,09	9,11
275	1,0582	16,33	9,34
280	1,0593	16,57	9,57
285	1,0604	16.81	9,80
290	1,0616	17,06	10,05
295	1,0627	17,30	10,28
300	1,0638	17,54	10,51
305	1,0650	17,80	10,77
310	1,0661	18,04	11,00
315	1,0672	18,27	11,23
320	1,0684	18,53	11,46
325	1,0695	18,77	11,71
330	1,0707	19,03	11,96
335	1,0718	19,26	12,19
340	1,0730	19,52	12,44
345	1,0741	19,76	12,67
350	1,0753	20,02	12,92
355	1,0764	20,26	13,15
360	1,0776	20,52	13,40
365	1,0787	20,75	13,63
370	1,0799	21,01	13,88
375	1,0811	21,27	14,13
380	1,0823	21,53	14,38
385	1,0834	21,77	14,61
390	1,0846	22,03	14,86
395	1,0858	22,28	15,11
400	1,0870	22,54	15,36
405	1,0881	22,78	15,59
410	1,0893	23,04	15,85
415	1,0905	23,30	16,10
420	1,0917	23,56	16,35
425	1,0929	23,82	16,60
430	1,0941	24,08	16,85
435	1,0953	24,33	17,10
440	1,0965	24,59	17,35
445	1,0977	24,85	17,60
450	1,0989	25,11	17,85
455	1,1001	25,37	18,10
460	1,1013	25,63	18,35
465	1,1025	25,89	18,60
470	1,1038	26,17	18,88
475	1,1050	26,43	19,13
480	1,1062	26,69	19,38
485	1,1074	26,94	19,63
490	1,1086	27,20	19,88
495	1,1099	27,48	20,15
500	1,1111	27,74	20,40
505	1,1123	28,00	20,65
510	1,1136	28,28	20,92
515	1,1148	28,54	21,18
520	1,1161	28,82	21,45
525	1,1174	29,10	21,72
530	1,1186	29,36	21,97
535	1,1199	29,64	22,24
540	1,1211	29,90	22,49
545	1,1223	30,16	22,74
550	1,1236	30,44	23,02
555	1,1249	30,72	23,29
560	1,1261	30,98	23,54
565	1,1274	31,26	23,81
570	1,1287	31,54	24,08
575	1,1299	31,80	24,33
580	1,1312	32,08	24,60
585	1,1325	32,36	24,88
590	1,1338	32,64	25,15
595	1,1351	32,92	25,42
600	1,1364	33,20	25,69
605	1,1377	33,48	25,96
610	1,1390	33,76	26,23
615	1,1403	34,04	26,51
620	1,1416	34,32	26,78
625	1,1429	34,60	27,05
630	1,1442	34,88	27,32
635	1,1455	35,16	27,59
640	1,1468	35,44	27,87
645	1,1481	35,72	28,14
650	1,1494	36,01	28,41
655	1,1507	36,29	28,68
660	1,1521	36,59	28,97
665	1,1534	36,87	29,24

9. Daudzgadīgo un viengadīgo zālaugu ražas novākšana un uzskaite

58. Sējas gadā, appļaujot daudzgadīgos zālājus, ražu neuzskaita. Viengadīgajām stiebrzālēm sējas gadā un daudzgadīgajām stiebrzālēm pirmajā un otrajā izmantošanas gadā pirmo pļāvumu veic skarošanās vai plaukšanas fāzes sākumā, tauriņziežiem – ziedēšanas sākumā. Otro un trešo pļāvumu stiebrzālēm veic plaukšanas sākumā tām sugām un šķirnēm, kas 2. un 3. pļāvumā veido stiebrus. Agrīnajam āboliņam un lucernai otro pļāvumu veic ziedēšanas sākumā. Otro pļāvumu vēlajam āboliņam, kā arī trešo pļāvumu āboliņiem un lucernai veic apmēram 40 dienas pēc iepriekšējā pļāvuma veikšanas, bet ne agrāk, kā zelmenis sasniedzis 25 cm garumu. Pļaušanas augstums nav zemāks par 5 cm.

59. Vispirms novāc apgriešanās, izolācijas un izslēguma joslas. Precizē lauciņu uzskaites platības, koriģējot to lielumu saistībā ar izslēgumiem, ja tādi ir.

60. Ražu novāc, kad attiecīgā šķirne sasniegusi novākšanas gatavību. Novākšanu sāk ar agrīnākajām šķirnēm. Vispirms novāc visus atkārtojumus pēc kārtas vienai šķirnei, pēc tam atbilstoši šķirnes nogatavošanās laikam – visus atkārtojumus katrai nākamajai šķirnei. Ja šķirņu gatavība visām šķirnēm ir vienāda, vispirms novāc visas šķirnes vienā atkārtojumā un tad nākamajā.

61. No katra lauciņa katra pļāvuma iegūto zaļo masu nosver (ar precizitāti līdz 0,1 kg), vienlaikus paņemot vienu vidējo paraugu 1 kg.

62. Vidējo paraugu nosver ar precizitāti līdz 0,01 kg un šķiro izmēģināmajā šķirnē un piemaisījumos (piemēram, citi augi, pēcpļaujas atliekas).

63. Paraugus kvalitātes analīzēm ņem no pirmā pļāvuma vidējā parauga (ar aprēķinu, lai no tā varētu sagatavot paraugu ar masu 1 kg kvalitātes analīzēm) pārbaudāmās šķirnes sausnas un kopproteīna noteikšanai.

64. Izmēģināmās šķirnes zaļo masu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

R =	P × M	× 10, kur
	K × L

65. Zaļās masas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu zaļās masas ražas summu.

66. Izmēģināmās šķirnes produkcijas vidējo paraugu nekavējoties sasmalcina 2–3 cm garos gabaliņos. No pirmā pļāvuma vidējā parauga paņem 1 kg parauga kvalitātes analīžu veikšanai.

67. Katra pļāvuma mitruma satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 50 g katru ar precizitāti 0,01 g. Žāvē žāvēšanas skapī 100–105 ^oC, līdz sasniegta nemainīga masa. Sverot ar precizitāti līdz 0,01 g, pēdējo divu svērumu masas starpība nedrīkst pārsniegt 0,02 g. Mitruma saturu katram paraugam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

M =	(a − b) × 100	, kur
	a

68. Mitruma saturu katram pļāvumam aprēķina kā abu paraugu vidējo rezultātu.

69. Kvalitātes analīzēm sagatavo pirmā pļāvuma atlikušo parauga daļu. To 20–30 minūtes karsē 80–90 °C temperatūrā, lai pārtrauktu fermentu un mikroorganismu darbību. Pēc karsēšanas turpina parauga žāvēšanu temperatūrā, kas nav augstāka par 60–65 °C, līdz sasniegta nemainīga masa. Izžāvēto paraugu ievieto auduma maisiņā un pievieno etiķetes – vienu ievieto maisiņa iekšpusē, otru piestiprina ārpusē.

70. Izmēģināmās šķirnes sausnas ražu katra atkārtojuma katram pļāvumam aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × (100 – M)	, kur
	100

71. Sausnas ražu izmēģināmai šķirnei aprēķina kā visu pļāvumu sausnas ražas summu.

72. Sausnas ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

10. Zaļmasas augu (eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, auzu, vasaras vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas, kukurūzas) ražas novākšana un uzskaite

73. Eļļas rutkus, baltās sinepes, facēliju, vasaras vīķus, balto lupīnu, šaurlapu lupīnu un dzelteno lupīnu lopbarībai novāc ziedēšanas sākumā, zaļmēslojumam – ziedēšanas beigās. Kukurūzu novāc iespējami vēlāk, bet pirms rudens salnām. Auzas novāc ziedēšanas vidū.

74. Zaļmasas augu ražas novākšanu, zaļās masas aprēķinu, paraugu sagatavošanu kvalitātes analīzēm, mitruma satura noteikšanu un sausnas ražas aprēķinu veic saskaņā ar daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem paredzēto metodiku.

75. Vālīšu skaitu kukurūzai nosaka pieciem normāli attīstītiem stiebriem. Saskaita attīstītās vālītes. Aprēķina vidējo vālīšu skaitu katrai šķirnei.

76. Kukurūzai katrā lauciņā atsevišķi uzskaita vālīšu masu (ar seglapām) un stiebru–lapu masu. Vālītes, stiebrus un lapas sasmalcina, sagatavo vidējo paraugu un nekavējoties nogādā to uz nozīmēto laboratoriju kvalitātes analīžu veikšanai vai arī uz šo laboratoriju hermētiski noslēgtā iepakojumā nogādā gaissauso paraugu (mitrums ne vairāk kā 15 % – žāvē žāvēšanas skapī 55 °C vismaz 48 stundas, līdz sasniegta žāvējamā parauga nemainīga masa).

77. Sausnas ražu % salīdzinājumā ar standartu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

X =	A × 100	, kur
	B

11. Kartupeļu slimību uzskaite

78. Slimību uzskaiti veic fitopatoloģiskās uzskaites kalendārā norādītajos termiņos (6. tabula).

6. tabula

Fitopatoloģiskās uzskaites kalendārs

Nr. p.k.	Slimība	Uzskaites termiņš	Uzskaites rādītājs
1. Kartupeļu lakstu slimības
1.1.	Lakstu puve (Phytophthora infestans)	Pirmoreiz – slimībai parādoties. Otrreiz – 10 dienas pēc pirmās uzskaites. Trešoreiz – 10 dienas pēc otrās uzskaites	Infekcijas pakāpe, %
1.2.	Lakstu sausplankumainība (Alternaria solani Sor.)	Veģetācijas periodā, parādoties slimības simptomiem	Infekcijas pakāpe, %
2. Kartupeļu bumbuļu slimības
2.1.	Lakstu puve (Phytophtora infestans)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi, % pēc masas
2.2.	Slapjā puve (Pseudomonas fluorescens, Xanthomonas spp. Clostridium spp.)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi, % pēc masas
2.3.	Sausā puve (Fusarium spp. un Phoma foveata)	Ražu izvērtējot un šķirojot	Inficētie bumbuļi, % pēc masas

79. Kartupeļu lakstu slimības nosaka, visam lauciņam vizuāli konstatējot bojājumu pakāpi procentos (bojāto lapu virsma no visa lauciņa augu lapu virsmas).

80. Inficētos bumbuļus % pēc masas aprēķina, izmantojot šādu formulu:

A =	I × 100	, kur
	S + N

12. Garšas novērtējums

81. Garšas īpašības kartupeļiem nosaka organoleptiski pēc 9 ballu skalas saskaņā ar šā pielikuma 7. tabulu.

7. tabula

Garšas īpašību novērtēšana kartupeļiem

Nr. p.k.	Garša	Novērtējums ballēs
1.	Ļoti garšīgi	9
2.	Garšīgi	7
3.	Vidēji garšīgi	5
4.	Negaršīgi	3
5.	Ļoti negaršīgi	1

82. Kartupeļu šķirņu garšas īpašības vērtē degustācijā visās šķirņu novērtēšanas vietās visām šķirņu agrīnuma grupām. Degustācijā šķirnes vērtē vismaz pieci degustatori. Kartupeļiem katras šķirnes mizotus bumbuļus vāra atsevišķi katliņā 2 % sāls šķīdumā (20 g sāls uz 1 l ūdens). Degustācijai neizmanto apzaļotus bumbuļus. Kad kartupeļi mīksti, ūdeni nolej un uz mazas liesmas nosusina. Degustē siltus (šķirnes pasniedz ar šifrētiem numuriem).

13. 1000 graudu, riekstiņu un sēklu masa

83. Graudaugiem un pākšaugiem 1000 graudu masu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 520:2011 "Graudaugi un pākšaugi. 1000 graudu masas noteikšana".

84. 1000 riekstiņu masu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 520:2011 "Graudaugi un pākšaugi. 1000 graudu masas noteikšana".

14. Kvalitātes analīzes

85. Kviešiem:

85.1. proteīna, cietes, sedimentācijas (Zeleny indekss), lipekļa un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu WH 280710 T4;

85.2. krišanas skaitli nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)".

86. Rudziem un tritikālei:

86.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu: rudziem – RY 310705 T, tritikālei – TR310705 T2;

86.2. krišanas skaitli rudziem nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 3093:2011 "Kviešu un rudzu graudi un to milti, cieto kviešu graudi un to manna. Krišanas skaitļa noteikšana pēc Hagberga-Pertena metodes (ISO 3093:2009)";

86.3. krišanas skaitli tritikālei nosaka atbilstoši standartam LVS 274:2000 "Krišanas skaitļa kā alfa-amilāzes aktivitātes noteikšana graudos un miltos pēc Hagberga-Pertena metodes".

87. Miežiem:

87.1. proteīna, cietes un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu BA 040609 T3;

87.2. graudu frakcijas % virs 2,5 mm nosaka šādi:

87.2.1. izmanto automātisko sēklu-graudu šķirotāju-frakcionētāju (sietu izmērs: 1. siets – 2,8 mm, 2. siets – 2,5 mm, 3. siets – 2,2 mm);

87.2.2. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 100 g paraugu, izvieto uz augšējā sieta, frakcionē 3 minūtes. No katra sieta izlasa piemaisījumus un bojātos graudus un nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Nosver atsevišķi katru frakciju ar precizitāti līdz 0,01 g. Summē pirmo un otro frakciju. Summu izsaka procentos ar precizitāti viens cipars aiz komata;

87.3. ekstraktivitāti nosaka šādi:

87.3.1. izmanto disku dzirnavas, svarus ar precizitāti 0,01 g, iejavošanas iekārtu, konisko kolbu 500 ml (ar iedaļām pa 100 ml), piltuvi ar diametru 200 mm, filtrpapīru, piknometru vai atbilstošu blīvuma mērītāju, analītiskos svarus ar precizitāti 0,01 g, elektrisko plītiņu, blīvuma mērītāju;

87.3.2. no vidējā parauga iedala ar dalītāju 50 g parauga un samaļ. Nosver 25 g samaltā miežu parauga. Nosver miežu iesalu 25 g (smalki samalts). Iesalu ievieto vārglāzē, pievieno 200 ml destilēta ūdens un samaisa. Vārglāzi novieto uz elektriskās plītiņas un maisījumu silda līdz 90 °C, to maisot. Temperatūru uztur, līdz ciete pilnībā saželējusi. Maisījumam pievieno tik daudz auksta destilēta ūdens, lai temperatūra samazinātos līdz 70–75 °C. Pievieno 1 g samaltā iesala un nogaida (apmēram 5 minūtes), līdz maisījums sašķidrinās. Vāra 5–10 minūtes. Vārglāzi ievieto iejavošanas iekārtā, ieslēdzot maisītāju un atdzesējot paraugu līdz 45 °C. Pievieno atlikušo samalto iesalu (apmēram 24 g) un 100 ml destilēta ūdens 45 °C temperatūrā. Kad maisījuma temperatūra ir sasniegusi 70 °C, pievieno 50 ml destilēta ūdens. Ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādas formulas:

EA =	P × (1600 + MM + MA)	– EM
	100 – P
EA (%) =	EA × 100	, kur
	100 – MA

87.3.3. iesala ekstraktu nosaka šādi:

87.3.3.1. no vidējā parauga ņem 2 x 55 g parauga un samaļ diska dzirnavās (attālums starp diskiem 0,20 mm). Ekstrakcijas traukos iesver 50,0 g samalta iesala. Misas ieguve: 50,0 g samalta iesala aplej ar 200 ml silta (46 °C) destilēta ūdens, rūpīgi samaisa. Misas ūdens vannu iepriekš uzsilda līdz 45 °C. Ekstrakcijas traukus ievieto ūdens vannā un ieslēdz maisītājus. Misā 30 minūtes nodrošina 45 °C temperatūru. Pēc tam 25 minūšu laikā misas temperatūru paceļ par 1 °C minūtē līdz 70 °C. Kad temperatūra misā sasniegusi 70 °C, ekstrakcijas traukā pievieno vēl 100 ml destilēta ūdens (70 °C). 70 °C temperatūru misā uztur 1 stundu, tad 10–15 minūšu laikā to atdzesē līdz istabas temperatūrai. Maisītājus noskalo nelielā ūdens daudzumā. Trauku saturu līdzsvaro ar destilētu ūdeni līdz 450,0 g. Filtrēšana: ekstrakcijas trauka saturu samaisa ar stikla spieķīti un tūlīt filtrē. Pirmos 100 ml filtrāta atlej atpakaļ filtrā. Filtrēšanu beidz, kad nogulsnes saplaisā. Ja misa filtrējas lēni, filtrēšanu beidz pēc 2 stundām un secina par filtrēšanās ātrumu;

87.3.3.2. ekstrakta satura noteikšanai misā lieto mērīšanas aparātu Densito 30PX. Parauga ņemšanas caurulīti iemērc misā un, ar roku piespiežot pogu, iesūc to mērīšanas aparātā tā, lai nebūtu gaisa burbulīšu. Tad nospiež "OK" un pēc 3 sekundēm (signāla) nolasa rezultātu Plato grādos;

87.3.3.3. iesala ekstraktivitāti aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a)	E1 =	P × (M + 800)
		100 – P
b)	EM =	E1 × 100	, kur
		100 – M

88. Auzām:

88.1. proteīna, tauku un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu OA 070308 LV;

88.2. plēkšņainību nosaka šādi:

88.2.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro graudu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 5 g iesvara. Graudiem plēksnes atdala ar preparējamo adatu;

88.2.2. nosver atplēkšņotos kailos graudus ar precizitāti līdz 0,01 g;

88.2.3. graudu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	100 × (P − K)	, kur
	P

88.2.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu auzu graudiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.

89. Griķiem:

89.1. tilpummasu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 7971-3:2011 "Graudaugi. Tilpummasas "hektolitra masa" noteikšana. 3. daļa. Parastā metode (ISO 7971-3:2009)";

89.2. proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode";

89.3. cietes saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 10520:2001 "Dabīgā ciete. Cietes satura noteikšana. Eversa polarimetriskā metode";

89.4. plēkšņainību nosaka šādi:

89.4.1. analīzei izmanto apvienotā parauga tīro riekstiņu frakciju, iesverot divos atkārtojumos ~ 2,5 g iesvara. Riekstiņus piestā saspiež līdz pakāpei, kas kodolus ļauj atdalīt no apvalkiem;

89.4.2. atdalītās plēksnes nosver ar precizitāti līdz 0,01 g;

89.4.3. riekstiņu plēkšņainību aprēķina, izmantojot šādu formulu:

a =	K × 100	, kur
	P

89.4.4. plēkšņainību aprēķina kā vidējo aritmētisko no divu atkārtojumu rezultātiem. Pieļaujamā starpība starp abos atkārtojumos noteikto plēkšņu daudzumu griķu riekstiņiem nedrīkst pārsniegt 1 %. Ja atšķirība ir lielāka, analīze jāatkārto.

90. Rapsim eļļas un tilpummasas noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu RA 050904 T3.

91. Eļļas liniem un eļļas kaņepēm eļļas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 659:2009 "Eļļas augu sēklas. Eļļas satura noteikšana (References metode) (ISO 659:2009)".

92. Sējas zirņiem proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode (ISO 20483:2013)".

93. Daudzgadīgajiem un viengadīgajiem zālaugiem kopproteīna saturu sausnā nosaka pirmajam pļāvumam atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2. daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)".

94. Zaļmasas augiem (eļļas rutkiem, baltajām sinepēm, facēlijai, vasaras vīķiem, baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai, kukurūzai, auzām):

94.1. kopproteīna saturu sausnā nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 5983-2:2009 "Dzīvnieku barība. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķins. 2. daļa: Mineralizācijas un tvaiku destilācijas metode (ISO 5983-2:2009)";

94.2. sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1996 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

95. Kukurūzai:

95.1. neitrāli skaloto kokšķiedras frakciju (NDF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 16472:2006 "Dzīvnieku barība. Ar amilāzi apstrādātu neitrālos mazgāšanas līdzekļos nešķīstošu šķiedru satura (NDF) noteikšana";

95.2. skābi skaloto kokšķiedras frakciju (ADF) nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 13906:2008 "Dzīvnieku barība. Skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu šķiedru (ADF) un skābi saturošo mazgāšanas līdzekļu lignīna (ADL) satura noteikšana (ISO 13906:2008)".

96. Lauka pupām proteīna noteikšanai izmanto graudu analizatoru Infratec 1241 un programmu FP 310804.

97. Baltajai lupīnai, šaurlapu lupīnai, dzeltenajai lupīnai proteīna saturu nosaka atbilstoši standartam LVS EN ISO 20483:2014 "Graudaugi un pākšaugi. Slāpekļa satura noteikšana un kopproteīna satura aprēķināšana. Kjeldāla metode (ISO 20483:2013)".

98. Stiebrzālēm sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1999 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

99. Tauriņziežiem sausnas saturu nosaka atbilstoši standartam LVS ISO 6496:1999 "Dzīvnieku barība – mitruma un citu gaistošo vielu satura noteikšana".

100. Šķiedras liniem un šķiedras kaņepēm lūksnes saturu nosaka paraugkūlim. Liniem no paraugkūļa atlasa 50 g salmiņu, kaņepēm – 500 g salmiņu. Paraugs pēc masas tiek sadalīts divās daļās. No katra parauga uz svariem lūksnes satura noteikšanai iesver divus iesvarus – pa 10 g liniem, pa 100 g kaņepēm – ar precizitāti līdz 0,01 g, samaļ tos ar LM-3 (iekārtu, kas sastāv no diviem rievotiem metāla ruļļiem, kuri sasmalcina spaļus) un sukājot un purinot atdala spaļus. Ja nepieciešams, malšanu atkārto, līdz spaļu daudzums lūksnē nepārsniedz 10 %. Spaļu atlikumu izlasa ar rokām (uz galda, kas apklāts ar tumšu papīru). Tīro lūksni nosver ar precizitāti līdz 0,01 g. Lūksnes saturu aprēķina, izmantojot šādu formulu:

C =	S × 100	, kur
	L

101. Ja kāda kvalitātes rādītāja noteikšanai Latvijā nav apstiprinātu metodisko standartu, to nosaka saskaņā ar vispāratzītām starptautiskām metodēm.

8. pielikums
Ministru kabineta
2012. gada 24. jūlija
noteikumiem Nr. 518

Šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

1. Labības šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

1.1. Labības šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri*	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Graudu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**	ļoti slikta < 66	66−75	slikta 76−85	86−95	vidēja 96−105	106−115	laba 116−125	126–135	ļoti laba > 135

1.2. Mīksto kviešu un cieto kviešu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 688	688−709	zema 710−719	720−729	vidēja 730−750	751−770	augsta 771−785	786−799	ļoti augsta > 799
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 9,0	9,0–9,6	zems 9,7−10,3	10,4–11,2	vidējs 11,3−11,9	12,0–13,0	augsts 13,1−14,0	14,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Lipekļa saturs, %	ļoti zems < 15,0	15,0−18,0	zems 18,1−19,0	19,1−22	vidējs 22,1−23,0		augsts 23,1−25,0	25,1−29,0	ļoti augsts > 29,0
1000 graudu masa ziemas kviešiem, g	ļoti zema < 27,0	27,0−30,9	zema 31,0−34,9	35,0−38,9	vidēja 39,0−42,9	43,0−46,9	augsta 47,0−50,9	51,0−54,0	ļoti augsta > 54,0
1000 graudu masa vasaras kviešiem, g	ļoti zema < 20,0	20,0−24,9	zema 25,0−28,9	29,0−32,9	vidēja 33,0−36,9	37,0−41,9	augsta 42,0−45,9	46,0−50,0	ļoti augsta > 50,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 65,0	65,0–65,6	zems 65,7−66,3	66,4–67,0	vidējs 67,1−67,7	67,8–68,4	augsts 68,5−69,1	69,2–70,0	ļoti augsts > 70
Krāsa, vienība (cietajiem kviešiem)	ļoti blāva < 14,0		blāva 15–16		vidēji zeltaina 17–18		zeltaina 19–20		ļoti spilgta zeltaina > 20
Stiklainība, % (cietajiem kviešiem)	ļoti zema < 20,0	20–30	zema 30–40	40–50	vidēja 50–60	60–70	augsta 70–80	80–90	ļoti augsta > 90

1.3. Rudzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1		ļoti zema < 600	600–620	zema 621−640	641–660	vidēja 661−680	681−700	augsta 701−720	721–730	ļoti augsta > 730
Proteīna saturs, %		ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
1000 graudu masa, g	tetraploīdajiem rudziem	ļoti zema < 30,0	30,0–33,9	zema 34,0−37,9	38,0−41,9	vidēja 42,0−45,9	46,0−50,9	augsta 51,0−54,9	55,0− 60,0	ļoti augsta > 60,0
	diploīdajiem rudziem	ļoti zema < 25,0	25,0–28,9	zema 29,0−31,9	32,0−34,9	vidēja 35,0−37,9	38,0−40,9	augsta 41,0−43,9	44,0−46,0	ļoti augsta > 46,0
Cietes saturs, %		ļoti zems < 60,0	60,0–60,9	zems 61,0−61,9	62,0–62,9	vidējs 63,0−63,9	64,0–64,9	augsts 65,0−65,9	66,0	ļoti augsts > 66

1.4. Tritikāles šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 650	650–660	zema 661−670	671–680	vidēja 681−690	691–700	augsta 701−730	731–750	ļoti augsta > 750
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0−8,9	zems 9,0−9,9	10,0−10,9	vidējs 11,0−11,9	12,0−12,9	augsts 13,0−13,9	14,0−15,0	ļoti augsts > 15,0
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 31,0	31,0–33,9	zema 34,0−36,9	37,0–39,9	vidēja 40,0−43,9	44,0–46,9	augsta 47,0–50,9	51,0–54,0	ļoti augsta > 54
Cietes saturs, %	ļoti zems < 61,0	61,0–62,0	zems 62,1−63,0	63,1–64,0	vidējs 64,1−65,0	65,1–66,0	augsts 66,1−67,0	67,1–68,0	ļoti augsts > 68

1.5. Miežu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 550	550–570	zema 571–590	591–600	vidēja 601−620	621−650	augsta 651−680	681–700	ļoti augsta > 700
Tilpummasa, g l–1 (kailgraudu miežiem)	ļoti zema < 650	650–670	zema 671–690	691–700	vidēja 701−720	721−750	augsta 751−780	781–800	ļoti augsta > 800
Proteīna saturs, % (graudu grupai)	ļoti zems < 8,1	8,1–9,0	zems 9,1–10,0	10,1−12,0	vidējs 12,1−13,0	13,1−14,0	augsts 14,1−15,0	15,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 34,1	34,1−36,0	zema 36,1−38,0	38,1−40,0	vidēja 40,1−42,0	42,1−45,0	augsta 45,1−48,0	48,1−50,0	ļoti augsta > 50,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 55,0	55,0−56,6	zems 56,7−58,3	58,4−60,1	vidējs 60,2−61,9	62,0−63,6	augsts 63,7−65,3	65,4−67,0	ļoti augsts > 67,0
Kuļamība, % (kailgraudu miežiem)	> 25,0	20,1–25,0	15,1–20,0	10,1–15,0	5,1–10,0	2,6–5,0		0,1–2,5	0
Proteīna saturs % (iesala grupai (N x 6,25))	ļoti slikts < 8,0 > 12,0		slikts 11,6–12,0		vidējs 11,1–11,5		labs 8,0–8,9 10,1–11,0		ļoti labs 9,0–10,0
Graudu frakcijas % virs 2,5 mm (iesala grupai)	79,1–81,0	81,1–83,0	83,1–85,0	85,1–87,0	87,1–89,0	89,1–91,0	91,1–93,0	93,1–95,0	> 95

1.6. Auzu un kailgraudu auzu šķirņu graudu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 430	431–445	zema 446–460	461–475	vidēja 476−490	491– 505	augsta 506−520	521–535	ļoti augsta > 535
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 35,0	33,0−35,0	augsta 30,0−32,9	26,0−29,9	vidēja 24,0−25,9	22,0−23,9	zema 20,0−21,9	18,0−19,9	ļoti zema < 18,0
Plēkšņainība, % (kailgraudu auzām)	ļoti augsta > 15,0	12,1–15,0	augsta 9,1–12,0	7,1–9,0	vidēja 5,1–7,0	3,1–5,0	zema 1,6–3,0	0,6–1,5	ļoti zema < 0,6
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 8,0	8,0–9,0	zems 9,1−10,0	10,1–11,0	vidējs 11,1–12,0	12,1−13,0	augsts 13,1−15,0	15,1–16,0	ļoti augsts > 16,0
Tauku saturs, %	ļoti zems < 3,5	3,5–4,0	zems 4,1–4,5	4,6–5,0	vidējs 5,1–5,5	5,6–6,0	augsts 6,1–6,5	6,6–7,0	ļoti augsts > 7,0
1000 graudu masa, g	ļoti zema < 18,0	18,0−19,9	zema 20,0−22,9	23,0−25,9	vidēja 26,0−30,9	31,0−35,9	augsta 36,0−40,9	41,0−45,0	ļoti augsta > 45,0

1.7. Griķu šķirņu riekstiņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Tilpummasa, g l–1	ļoti zema < 500	501–520	zema 521−540	541–560	vidēja 561−580	581–600	augsta 601−620	620–650	ļoti augsta > 650
Plēkšņainība, %	ļoti augsta > 25,0	24,1–25,0	augsta 23,1−24,0	22,1–23,0	vidēja 21,1−22,0	20,1–21,0	zema 19,1−20,0	18,0–19,0	ļoti zema < 18,0
Proteīna saturs, %	ļoti zems < 10,0	10,0−11,0	zems 11,1−12,0	12,1−13,0	vidējs 13,1−14,0	14,1−15,0	augsts 15,1−16,0	16,1−17,0	ļoti augsts > 17,0
1000 riekstiņu masa, g	ļoti zema < 20,0	20,0–21,0	zema 21,1−22,0	22,1–23,0	vidēja 23,1−24,0	24,1–25,0	augsta 25,1−27,0	27,1–30,0	ļoti augsta > 30,0
Cietes saturs, %	ļoti zems < 52,0	52,0–53,0	zems 53,1−54,0	54,1–55,0	vidējs 55,1−56,0	56,1–57,0	augsts 57,1–58,0	58,1–60,0	ļoti augsts > 60

1.8. Kukurūzas (zaļmasas ieguvei) šķirņu vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Sausnas saturs, %	< 20 vai > 50	20,1–21,9 vai 48,1–50,0	22,0–23,9 vai 46,1–48,0	24,0–24,9 vai 43,1–46,0	25,0–25,9 vai 40,1–43,0	26,0–27,9 vai 38,1–40,0	28,0–29,9 vai 37,1–38,0	30,0–31,9 vai 35,1–37,0	32,0–35,0
Kopproteīna saturs sausnā, % (N % x 6,25)	ļoti zems < 4,0	4,0–5,0	zems 5,1–6,0	6,1–7,0	vidējs 7,1–8,0	8,1–9,0	augsts 9,1–10,0	10,1–11,0	ļoti augsts > 11,0
Neitrāli skalotā kokšķiedras frakcija (NDF), % sausnā	ļoti augsta > 50,0	47,1–50,0	augsta 44,1–47,0	42,1–44,0	vidēja 40,1–42,0	38,1–40,0	zema 36,1–38,0	34,0–36,0	ļoti zema < 34,0
Skābi skalotā kokšķiedras frakcija (ADF), % sausnā	ļoti augsta > 32,0	30,1–32,0	augsta 29,1–30,0	28,1–29,0	vidēja 27,1–28,0	26,1–27,0	zema 25,1–26,0	24,0–25,0	ļoti zema < 24,0
Izturība pret veldri*	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta

2. Lopbarības augu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

2.1. Sējas zirņu, lauka pupu, vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu ražu veidojošo faktoru vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība, %	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Izturība pret veldri	ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu) tīrsējā**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

2.2. Sējas zirņu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 17,0	17,1–18,0	zems 18,1–19,0	19,1–20,0	vidējs 20,1–21,0	21,1–22,0	augsts 22,1–23,0	23,1–25,0	ļoti augsts > 25,0
1000 sēklu masa, g	ļoti maza < 100,0	100,0–140,9	maza 141,0–180,9	181,0–220,9	vidēja 221,0–260,9	261,0–300,9	liela 301,0–340,9	341,0–370,0	ļoti liela > 370,0

2.3. Lauka pupu šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Proteīna saturs sēklās, %	ļoti zems < 22,0	22,1–23,0	zems 23,1–24,0	24,1–25,0	vidējs 25,1–27,0	27,1–29,0	augsts 29,1–31,0	31,1–32,0	ļoti augsts > 32,0
1000 sēklu masa, g	ļoti maza < 100,0	100,0–140,9	maza 141,0–180,9	181,0–220,9	vidēja 221,0–260,9	261,0–300,9	liela 301,0–340,9	341,0–370,0	ļoti liela > 370,0

2.4. Baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas un dzeltenās lupīnas šķirņu kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Proteīna saturs sēklās, %		ļoti zems < 32,0	32,1–34,0	zems 34,1–36,0	36,1–38,0	vidējs 38,1–40,0	40,1–42,0	augsts 42,1–44,0	44,1–48,0	ļoti augsts > 48,0
1000 sēklu masa, g	baltā lupīna	ļoti maza < 200,0	201,0–250,9	maza 251,0–300,9	301,0–350,9	vidēja 351,0–400,9	401,0–450,9	liela 451,0–500,9	501,0–550,0	ļoti liela > 550,0
	šaurlapu lupīna	ļoti maza < 100	100,0–120,9	maza 121,0–140,9	141,0–160,9	vidēja 161,0–180,9	181,0–200,9	liela 201,0–220,9	221,0–240,0	ļoti liela > 240,0
	dzeltenā lupīna	ļoti maza < 80,0	80,0–100,9	maza 101,0–120,9	121,0–140,9	vidēja 141,0–160,9	161,0–180,9	liela 181,0–200,9	201,0–220,0	ļoti liela > 220,0

2.5. Stiebrzāļu vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 4,0	4,0–6,0	zems 6,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–12,0	12,1–15,0	augsts 15,1–18,0	18,1–20,0	ļoti augsts > 20,0

2.6. Tauriņziežu vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti zema, augi pilnībā gājuši bojā		zema, pārziemojuši ap 25 % augu		vidēja, pārziemojuši ap 50 % augu		augsta, pārziemojuši ap 75 % augu		ļoti augsta, pārziemojuši visi augi
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76 – 85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	ļoti zems < 10,0	10,0–14,0	zems 14,1–17,0	17,1–20,0	vidējs 20,1–22,0	22,1–25,0	augsts 25,1–27,0	27,1–30,0	ļoti augsts > 30,0

2.7. Eļļas rutku, balto sinepju, facēlijas, vasaras vīķu, baltās lupīnas, šaurlapu lupīnas, dzeltenās lupīnas un auzu šķirņu vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji		Balles
		1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sausnas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)		ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Kopproteīna saturs sausnā, %	eļļas rutkiem	ļoti zems < 8,0	8,0–9,0	zems 9,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–15,0	15,1–17,0	augsts 17,1–18,9	19,0–20,0	ļoti augsts > 20,0
	baltajām sinepēm	ļoti zems < 9,0	9,0–10,0	zems 10,1–11,0	11,1–13,0	vidējs 13,1–14,0	14,1–15,0	augsts 15,1–16,0	16,1–18,0	ļoti augsts > 18,0
	facēlijai	ļoti zems < 5,0	5,0–7,0	zems 7,1–8,0	8,1–10,0	vidējs 10,1–11,0	11,1–13,0	augsts 13,1–14,0	14,1–15,0	ļoti augsts > 15,0
	auzām	ļoti zems < 2,5	2,6–3,5	zems 3,6–4,5	4,6–5,5	vidējs 5,6–6,5	6,6–7,5	augsts 7,6–8,5	8,6–9,5	ļoti augsts > 9,5
Izturība pret veldri*		ļoti zema		zema		vidēja		augsta		ļoti augsta
Kopproteīna saturs sausnā, % *	eļļas rutkiem	ļoti zems < 1,28	1,28–1,44	zems 1,45–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,40	2,41–2,72	augsts 2,73–3,04	3,05–3,20	ļoti augsts > 3,20
	baltajām sinepēm	ļoti zems < 1,44	1,44–1,60	zems 1,61–1,76	1,77–2,08	vidējs 2,09–2,24	2,25–2,40	augsts 2,41–2,56	2,57–2,88	ļoti augsts > 2,88
	facēlijai	ļoti zems < 0,80	0,80–1,12	zems 1,13–1,28	1,29–1,60	vidējs 1,61–1,76	1,77–2,08	augsts 2,09–2,24	2,25–2,40	ļoti augsts > 2,40

3. Eļļas augu un šķiedraugu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

3.1. Ziemas un vasaras rapša un ripša ražas, ražu veidojošo faktoru un kvalitātes vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Ziemcietība	ļoti slikta		slikta		vidēja		laba		ļoti laba
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135

3.2. Šķiedras linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Salmiņu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Augu garums, cm	< 70	70–72	73–75	76–78	79–81	82–84	85–87	88–90	> 90
Saujas garums, cm	< 60	60–64	65–68	69–72	73–76	77–80	81–84	85–88	> 88
Lūksnes saturs, %	< 20	20–22	23–24	25–26	27–28	29–30	31–32	33–34	> 35

3.3. Eļļas linu šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas saturs, %	< 38,0	38,0–38,9	39,0–39,9	40,0–40,9	41,0–41,9	42,0–42,9	43,0–43,9	44,0–45,0	> 45,0

3.4. Šķiedras kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Stublāju raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Šķiedras saturs, %	< 30	30–32	33–34	35–36	37–38	39–40	41–42	43–44	> 45
Augu garums, cm	< 200	200–230	231–260	261–290	291–310	311–340	341–370	371–400	> 400

3.5. Eļļas kaņepju šķirņu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Sēklu raža, % (salīdzinājumā ar standartu)**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas raža, % (salīdzinājumā ar standartu)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Eļļas saturs, %	< 38,0	38,0–38,9	39,0–39,9	40,0–40,9	41,0–41,9	42,0–42,9	43,0–43,9	44,0–45,0	> 45,0

4. Kartupeļu šķirņu novērtēšanas rādītāji un ballu skalas

4.1. Kartupeļu ražas un kvalitātes rādītāju vērtējums pēc 9 ballu skalas
Rādītāji	Balles
	1	2	3	4	5	6	7	8	9
Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni 45 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni 55 dienas pēc sadīgšanas (vērtē agrīnajām šķirnēm)	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Raža veģetācijas perioda beigās % salīdzinājumā ar standartšķirni**	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Preču bumbuļu raža % salīdzinājumā ar standartšķirni	ļoti zema < 66	66–75	zema 76–85	86–95	vidēja 96–105	106–115	augsta 116–125	126–135	ļoti augsta > 135
Cietes saturs bumbuļos, % (vērtē vidējām un vēlīnajām šķirnēm)	< 10,0	10,0–12,0	12,1–14,0	14,1–15,0	15,1–17,0	17,1–18,0	18,1–19,0	19,1–20,0	> 20,0
Lakstu izturība pret lakstu puvi, infekcijas pakāpe, %, trešajā uzskaites reizē	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Lakstu izturība pret sausplankumainību, %	81–100	66–80	51–65	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Sausā puve, inficētie bumbuļi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Slapjā puve, inficētie bumbuļi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0
Lakstu puve, inficētie bumbuļi, %	> 70	61–70	51–60	41–50	31–40	21–30	11–20	1–10	0

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Zemkopības ministra vietā –
satiksmes ministrs Uldis Augulis